Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valodu kontakti un mijiedarbība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.2005., Nr. 31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/102209

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēlreiz par sēļiem, Ugāli un slengu

Vēl šajā numurā

23.02.2005., Nr. 31

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valodu kontakti un mijiedarbība

Šodien, 23.februārī, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē darbu beidz akadēmiķa Jāņa Endzelīna 132.dzimšanas dienai veltītā starptautiskā divu dienu konference par valodu kontaktiem un mijiedarbību. Uz Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta rīkoto tikšanos ieradušies pazīstami latviešu, lietuviešu un poļu pētnieki. Darba kārtībā iekļauti 27 referāti un ziņojumi. Vakar konferences dalībnieki piedalījās Latvijas vietvārdu otrās grāmatas un Elgas Kagaines jaunās monogrāfijas atvēršanas svētkos.
Aplūkoto problēmu loks ir ļoti plašs. Malgožata Ostruvka no Varšavas pētījusi, kā Latgales poļu valodu ietekmē poļu un krievu valodu kontakti, Mirdza Krastiņa no Stokholmas skaidrojusi Silēzijas nosaukuma izcelsmes vēsturi. Par dažādu kultūru mijiedarbības izpausmēm reklāmas tekstos un krāsu izvēlē referēja Irena Smetoniene no Viļņas un rīdziniece Gunta Ločmele. Vairāki pētnieki analizēja sociolingvistisko situāciju pierobežas reģionos. Andreja Veisberga ziņojums par tulkojumu ietekmi uz latviešu valodas leksiku 21.gadsimta sākumā sasaucās ar Andreja Bankava, Maijas Brēdes, Ievas Zuicenas, Arvila Šalmes un Vinetas Ernstsones skarto problemātiku par valodu kontaktu atspoguļojumu bilingvālajā leksikogrāfijā, “Trojas zirdziņiem” latviešu runā un rakstos, svešvārdu atveidi, valodas mācīšanas metodikas aktualizāciju un valodu konkurences ietekmi uz latviešu sarunvalodu.

“LV” informācija

Kā domā un saka franči un kā – latvieši

Daudzu paaudžu radītā mutvārdu daiļrade īpatnēji un krāšņi izteic tautas radošo domu. Valodas konkrētībā un tēlainībā dziļa doma apvienojas ar spilgtu emocionalitāti. Šajā ziņā nepārspēti ir folkloras aforistiskie veidojumi – sakāmvārdi un parunas. Radušies jau tālā senatnē, tie turpina dzīvot un veidoties arī mūsdienās kā vistiešākā tautas radošās aktivitātes izpausme. Ikdienas valodā jēdzieni “sakāmvārds”, “paruna” un “izteiciens” tiek jaukti. Bieži tos jauc arī zinātnieki.
Francijas zinātnieki turas pie formulējuma, ka sakāmvārds ir valodas parādība, kas metaforiskā veidā koncentrētā formā izsaka tautas viedokli vai dod kādu padomu. Latīņu valodā pro verbum nozīme “kas aizstāj garu runu”. Latvijas zinātnieki par sakāmvārdiem uzskata gramatiski pabeigtus, teikuma veida metaforiskus izteicienus, kas prasa izvērstu paskaidrojumu, satura situatīvo paplašināšanu.
Latvieši: Ieradums nāk ar laiku un pūlēm.
Franči: Ce qui est fait à temps est toujours bien fait.
(Kas ir izdarīts laikā, ir izdarīts ļoti labi.)
Qui mange son capital prend le chemin de l`hôpital.
(Kas apēd savu kapitālu, izvēlas ceļu uz slimnīcu.)

Franču valodā galvenais, kas atšķir parunu no sakāmvārda, ir parunas tēlainības trūkums, proti, paruna raksturo konkrētas lietas vai situācijas un nevar būt saprasta pārnestā nozīmē. Nodalīt sakāmvārdus no parunām ir grūti arī tāpēc, ka nereti reālajā dzīvē sakāmvārds pārvēršas parunā un otrādi. Piemēram, tādas parunas kā
aizsiet otram muti,
turi vieglas kājas
pieņem šādu sakāmvārdu formu:
Otram muti nevar aizsiet.
Ja nav gudras galvas, turi vieglas kājas!
Tas pats notiek arī franču valodā:
courir deux lièvre à la fois (skriet pakaļ diviem zaķim vienlaikus). Il ne faut pas courir deux lièvre à la fois. (Nevajag skriet pakaļ diviem zaķiem vienlaikus.)
Parler de corde dans la maison d`un pendu (runāt par virvi pakārta mājās). Il ne faut pas parler de corde dans la maison d`un pendu. (Nevajag runāt par virvi mājās, kurās kāds pakāries.)
Latviešu un franču sakāmvārdu salīdzinošā analīze rāda, ka ir divas sakāmvārdu grupas: 1) franču valodas sakāmvārda nozīme un struktūra ir adekvāta latviešu valodas paralēlei un 2) vienības ar kopīgu semantisku, bet atšķirīgu gramatisku struktūru.
Pirmā grupa ir lielākā un parasti tiek dalīta divās apakšgrupās:
a) sakāmvārdu paralēles ar kopīgu strukturālo modeli,
– kur semantiskas un gramatiskas struktūras abās valodās pilnīgi sakrīt:
De deux maux il faut choisir le moindre. )No diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais.)
– vai leksiski gramatisko struktūru atšķirības ir nenozīmīgas:
Kas no acīm nost, tas no sirds laukā.( Loin des yeux, loin du cœur.)
Dāvinātam zirgam zobos neskatās.( À cheval donné on ne regarde pas à la dent.)
b) sakāmvārdu paralēles ar kopīgu semantiku, bet ar dažām atšķirībām leksiskā vai gramatiskā struktūrā:
Les mains noires font manger le pain blanc. (Melnas rokas ļauj ēst baltu maizi.) Melns darbs – balta maize.
Folklora ir cieši saistīta ar tautas mentalitāti, vēsturi un kultūru. Piemēram, latviešu sakāmvārdam Aiz kokiem neredz mežu franču valodā atbilst divi sakāmvārdi:
Les maisons empêchent de voir la ville. (Mājas traucē redzēt pilsētu.)
L`arbre cache la forêt. (Koks paslēpj mežu.)
Biežāk gan ir sastopama gluži pretēja parādība: vienam franču sakāmvārdam atbilst divi, trīs un pat vairāk latviešu sakāmvārdu.
Nul pain sans peine.
Maize nenāk bez strādāšanas. Bagāta maize nenāk bez darba. Pēc darba salda dusa.
Īstais sakāmvārdu rašanās avots vienmēr ir cilvēku darbs, tikumiskās vērtības, estētiskie ideāli. Tajos atspoguļojas vairāku laikmetu specifiskie darba, sabiedrības un ģimenes dzīves jautājumi. Piemēram, ja ir runa par cilvēku attiecībām darbā, tad gan latviešu, gan franču sakāmvārdos darbs asociējas ar maizi:
Nul pain sans peine. (Nav maizes bez darba.)
Tu mangeras ton pain à la sueur de ton front. (Tu ēdīsi maizi ar sviedriem vaigā.)
De bon matin
Se lève le pain. (Maize ceļas agri no rīta.)
Maize nenāk bez strādāšanas.
Melns darbs – balta maize.
vai lauku darbiem (aršanas darbiem):
Ja arklu netaisīsi, tad maizes nedabūsi.
Qui ne sème ne cuit.
Kas nesēj, tas necep.
Terre bien cultivée, moisson espérée.
Francijā dancot un dejot nozīmē neko nedarīt:
Jeune homme qui danse n`avance à rien: il use ses souliers au profit du cordonnier. (Jaunais cilvēks, kas dejo, uz priekšu neiet, viņš novalkā savus zābakus kurpnieka labā.)
Qui toujours chante et danse
Fait un métier qui peu avance. (Kas vienmēr dzied un dejo, strādā darbu, kas maz iet uz priekšu.)
Latvijā līdzīgi saka par tiem, kas daudz runā:
Mazāk runāt, vairāk strādāt!
Daudz runāts nav daudz darīts.
Labāk strādāt nekā vaidēt.

Folklorā atspoguļojas arī kultūru mijiedarbība. Tiklīdz starp tautām rodas ciešāki sakari, tā arī vienas tautas radītie sakāmvārdi ienāk otras tautas vārda mākslas krātuvēs, kuplina, papildina to. Tikai 10 procenti no visiem latviešu sakāmvārdiem un parunām ir baltu tautu radīti. Pārējie saistīti ar slāvu vai citu Eiropas tautu folkloru.
Ne vienmēr runcim krējuma pods. (No Krievijas)
Te vilku piemin, te vilks klāt. (No Krievijas)
Savukārt 80 procenti franču sakāmvārdu ir aizguvumi no latīņu vai sengrieķu valodas.
Mala herba cito crescit.Mauvaise herbe pousse bien.(Nezāles aug ātri.)
Qui scribit, bis legit.
Qui écrit lit deux fois. (Kas raksta, tas lasa divreiz. Proti: Kas pieraksta, tas labāk iegaumē.)
Aut liberi aut libri.
Des enfants ou des livres

Olga Billere

No referāta zinātniskajā konferencē “Valodu kontakti un mijiedarbība” 2005.gada 23.februārī 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!