Ārējā tirdzniecība: konsekventā dinamikā

Pagājušajā gadā Latvijas preču eksports sasniedza 2,11 miljardus latu, par 463,9 miljoniem latu jeb par 28,1% pārsniedzot 2003.gada rādītājus, bet preču imports pieauga līdz 3,74 miljardiem latu un bija par 754,6 miljoniem latu jeb 25,2% lielāks nekā gadu iepriekš.

Pārmaiņas uztver saprotoši

Iepazīstinot ar Latvijas ārējās tirdzniecības svarīgākajiem rādītājiem 2004.gadā, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure aizvadīto gadu raksturoja kā dinamisku un straujām pārmaiņām bagātu vairākos aspektos. Ārējā tirdzniecībā tas bijis lielu pārmaiņu gads no uzskaites viedokļa, jo pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) izzuda savstarpējās robežas starp valstīm un mainījās viss, kas saistīts ar preču uzskaiti. Centrālajai statistikas pārvaldei tika uzdots agrāk izmantoto muitas kravas deklarāciju vietā ieviest Intrastat (ES valstu savstarpējās preču tirdzniecības statistiskās uzskaites sistēmas) pārskatus, kuros pašiem uzņēmumiem kopš pagājušā gada maija jāsniedz informācija par preču ievešanu vai izvešanu no vai uz ES dalībvalstīm. Latvijā datu vākšanu veic CSP. Apkopotā informācija aptver aprēķinus arī par tiem uzņēmumiem, kas nav pakļauti Intrastat uzskaitei to nelielā tirdzniecības apjoma dēļ.
A.Žīgure ar īpašu gandarījumu atzīmēja, ka uzņēmēji pārmaiņas uztvēruši ar izpratni, lai gan, sākot jaunās uzskaites sistēmas ieviešanu, bijušas bažas, ka viņi varētu neizrādīt atsaucību, jo tas papildus rada lielu datu nodrošināšanas slogu. Taču uzņēmēji to labi izpratuši un ir ārkārtīgi disciplinēti, uzsvēra CSP vadītāja.
Savukārt ārējās tirdzniecības datu vākšana attiecībā uz tirdzniecību ar pārējām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, saglabājusies līdzšinējā – tāpat kā agrāk, tiek apkopota no muitas kravas deklarācijām iegūtā informācija.

Lielākās eksporta partneres – ES valstis

Ārējā tirdzniecība pamatvilcienos joprojām bija orientēta uz ES, un 2004.gadā 76,9% no Latvijas eksporta kopapjoma bija uz ES valstīm. Salīdzinājumā ar 2003.gadu Latvijas eksports pērn pieauga par 316,4 miljoniem latu jeb par 24,2%. Pēc A.Žīgures domām, šie skaitļi liecina, ka mūsu valsts produkcija ir pieprasīta un konkurētspējīga Rietumu tirgos.
Kā jau ierasts, galvenās eksportpreces arī pērn bijušas koksne un tās izstrādājumi – 30,5% no eksporta vērtības, metāli un to izstrādājumi – 14,2%, arī tekstilmateriāli un to izstrādājumi – 10,8%.
Lielākā Latvijas tirdzniecības partnere 2004.gadā bija Lielbritānija, uz kurieni tika izvesti 12,9% eksporta produkcijas, otrajā vietā ierindojot Vāciju, uz kuru nosūtīti 12,3% mūsu valsts eksporta produkcijas. Eksporta apjoms uz abām valstīm pērn pieaudzis – attiecīgi par 6,2% un 6,4%.
Nozīmīgas Latvijas ārējās tirdzniecības partneres bija arī NVS valstis, uz kurām preču eksports sasniedza 11,5% no Latvijas eksporta kopapjoma, tai skaitā uz Krieviju – 6,5%. Pērn uz NVS tika eksportētas Latvijas preces par 242,8 miljoniem latu jeb par 49,5% vairāk nekā 2003.gadā. Atsevišķu preču grupu eksports pieauga ļoti strauji: mašīnu un mehānismu eksports – divas reizes, metālu un to izstrādājumu – par 94%, tekstilizstrādājumu – par 82%, koksnes papīrmasas, papīra un kartona – par 51,8%. Kā Latvijas eksporta partnere Krievija pērn salīdzinājumā ar 2003.gadu pakāpusies par vienu vietu uz augšu un tagad ieņem sesto vietu. Uz NVS valstīm galvenokārt tika eksportētas mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, pārtikas rūpniecības preces, tai skaitā alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni un tabaka, kā arī ķīmijas rūpniecības produkcija.
Nozīmīgu vietu Latvijas preču eksportā ieņēma arī pārtikas preces, tai skaitā zivju produkcija, zivju konservi, piens un piena produkti, degvīns. Šo preču eksports pieauga, turpretī kažokādas un ādas izstrādājumu eksports saruka par 32,4%.
Kā zināms, aizvadītajā gadā Latvijas amatpersonas plaši popularizēja mūsu valsti un tās ražojumus citviet pasaulē, un tas ir devis rezultātus – par perspektīvu tirgu, kurā diezgan droši ieiet Latvijas ražotāji, uzskatāma Kazahstāna. Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu eksports uz šo valsti ir pieaudzis par 85,9%. Lai arī īpatsvars nav liels – tikai 0,5% no eksporta kopējās vērtības, šis tirgus tiek pamazām iekarots. Galvenās eksporta preces uz Kazahstānu bija metāli, ķīmijas rūpniecības produkcija, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas.
Savukārt bilance tirdzniecībā ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju – joprojām ir negatīva. Pagājušajā gadā imports no Lietuvas pieauga vēl straujāk nekā aizpērn – par 60,3%, tomēr arī Latvijas eksports uz Lietuvu ir paplašinājies par 48,2%. Latvijas eksports uz Igauniju palielinājies par 59,9%, bet importa pieaugums bijis mazāks – 39,4%.

Tirdzniecības partneri – visā pasaulē

Pērn Latvija 11,7% preču eksportējusi arī uz citām valstīm, tai skaitā uz ASV, uz kurieni eksports salīdzinājumā ar 2003.gadu palielinājies par 32,4%. Metāli, koksne un pārtikas rūpniecības produkti bija galvenās uz ASV eksportētās preces.
Latvijas produkcija tika eksportēta arī uz Āzijas valstīm – piemēram, eksports uz Japānu palielinājies par 33,5%. Galvenā eksportprece, kas tika sūtīta uz Japānu, bija koksne.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pievienojās ES līgumiem ar trešajām valstīm. Tādējādi ir uzlabojušies nosacījumi tirdzniecībā ar šīm valstīm, un tiek prognozēts, ka eksports nākotnē varētu saistīties arī ar tādām valstīm, kuru īpatsvars mūsu ārējā tirdzniecībā šobrīd nav liels, bet kurām ir liela nozīme atsevišķu Latvijas uzņēmumu produkcijas eksportā, piemēram, Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja. Uz šīm valstīm kopumā ES eksportē diezgan liela apjoma produkciju.
Lielākās Latvijas eksporta partneres pagājušajā gadā bija Lielbritānija, Vācija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija, Krievija, Dānija un Polija.

Imports neatpaliek no eksporta

Svarīgāko vietu Latvijas importā aizvadītajā gadā ieņēma mašīnas un mehānismi, tai skaitā elektriskās iekārtas (19,7% no kopējās importa vērtības), minerālprodukti (12,7%) un transporta līdzekļi (10,7%).
Visvairāk preču Latvija pērn ieveda no ES valstīm – pērn imports no šā reģiona veidoja 75,1% no mūsu valsts importa kopapjoma, pieaugot par 556,9 miljoniem latu jeb 24,7 procentiem salīdzinājumā ar iepriek-šējo gadu. Latvijā galvenokārt tika ievestas mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, transporta līdzekļi un ķīmijas rūpniecības produkcija.
Savukārt no NVS valstīm imports bija krietni pieticīgāks un veidoja 16,7% Latvijas importa kopapjoma. Salīdzinājumā ar 2003.gadu tas palielinājās par 189,9 miljoniem latu jeb 43,8%. Visvairāk mūsu valstī no NVS tika ievesti minerālprodukti, metāli un to izstrādājumi, kā arī koksne un tās izstrādājumi. Bet Latvijas lielākās importa partneres pērn bija Vācija, Lietuva, Krievija, Igaunija, Somija, Zviedrija, Polija un Baltkrievija.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv