Telefons. Starp tehniskajām un humanitārajām zinātnēm

Ritvars Krievs atzinību guva par “Mobilā telefona atrašanās vietas noteikšanas algoritmiem” Foto: Alma Edžiņa

Latvijas Zinātņu akadēmija, SIA “Lattelekom” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma vakar, 16. februārī, pulcēja 2005.gada balvu un stipendiju laureātus. Jau ceturto gadu par izcilu veikumu vai mūža devumu divas balvas saņem zinātnieki un radoši praktiķi telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs. Divas balvas saņem jaunie zinātnieki.
2005.gada laureāti: Jevgenijs Busarovs – SIA “Latvijas mobilais telefons” valdes loceklis – par ieguldījumu Latvijas telekomunikāciju attīstībā un Jānis Rubīns par darbu “Rīgas dzīvojamais fonds XX gadsimta tipoloģiskā rakursā”. Jauno kategorijā atzinību ieguvuši: Ritvars Krievs par “Mobilā telefona atrašanās vietas noteikšanas algoritmiem ” un Voldemārs Lauciņš par darbu “Kristīgās mācības loma starptautiskās militārās operācijās dienošo karavīru skatījumā”.
LZA prezidents profesors Juris Ekmanis telekomunikācijas salīdzināja ar civilizētas valsts asinsriti. Šī joma strauji attīstās – šodien runājam par e-Rīgu, e-Latviju, e-ekonomiku. Un tāpēc ir jānosauc labākie “seniori” un “juniori” augošajā nozarē.
Gundars Strautmanis, SIA “Lattelekom” prezidents, sveicis Latvijas zinātniekus, līdz ar gandarījumu, ka spēj atbalstīt šīs divas nozares, mudināja aktivizēties, lai vērtēšanas komisija saņemtu vēl vairāk darbu.
Jevgenijs Busarovs, viens no mobilo telekomunikāciju pamatlicējiem Latvijā, profesionālo darbību sācis Latvijas Radio un televīzijas centrā. Kopš 1992.gada viņa darbs saistīts ar LMT – tehniskais direktors, vēlāk viceprezidents tehnoloģiskajos jautājumos. Šobrīd LMT izveidots par starptautiskām prasībām atbilstošu uzņēmumu. J. Busarova ieguldījums ir būtisks – tīkla tehniskajā attīstībā, apkalpošanas sistēmas izveidošanā. Īpaša vērība tiek veltīta, lai mobilie sakari būtu kvalitatīvi un pieejami ne vien Rīgā un lielajās pilsētās, bet visā Latvijas teritorijā. Aktīva, radoša personība. LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Juris Jansons sacīja, ka telekomunikāciju zinātnē jauns cilvēks var kļūt par “klasiķi” – tik strauji tā attīstās. LMT prezidents Juris Binde atcerējās 1991.gada augusta puču un to, ka sakarus ar ārzemēm tobrīd nodrošināja J. Busarovs, bet televīzijas torņa durvīs palika ložu pēdas.
Jānim Rubīnam ir ilggadēja prakse Rīgas dzīvojamo namu kvartālu projektēšanā, šīs projektēšanas vadīšanā un pasniedzēja darbā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātē. Darba mūža pieredze apkopota pētījumā par jaunās Rīgas dzīvojamo fondu, tā rašanos un attīstību. Autors to izanalizējis vēsturiskā skatījumā. Pēckara industrializācijas veicinātā straujā celtniecība, migrācijas pieaugums radīja situāciju, ka mūsdienās 87% rīdzinieku dzīvo daudzdzīvokļu namos, bet tikai 5% – savrupmājās. ASV šī proporcija ir gandrīz pretēja – 68% mitinās savrupmājās. Kāda būs turpmākā mājokļu celtniecības tendence Rīgā? Darbam ir gan kultūrvēsturiska, gan praktiska nozīme.
Ritvars Krievs studējis RTU, Rīgas Biznesa institūtā, papildinājis zināšanas ārvalstīs, pašlaik studē doktorantūrā. Profesionālo darbību sācis kā montieris Rīgas telefonu tīklā, šobrīd ir “Tele2 Krievija” tehniskais direktors. Ar viņa vārdu saistās GSM sakaru tīkla izveide 12 Krievijas reģionos – uzņēmumu tehnisko organizāciju apvienošana un centralizētas struktūras izveide un vadība. Par tēmu publicēti seši darbi. Mobilā telefona atrašanās vietas noteikšana – tas var būt svarīgs pakalpojums jau tuvā nākotnē. Attīstoties sociāliem un komerciāliem pakalpojumiem, papildu pievienoto vērtību radīs informācija par telefona lietotāja atrašanās vietu. To novērtēs palīdzības dienestu izsaukumos un citās sarežģītās situācijās
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelāna palīgs mg. theol. Voldemārs Lauciņš, darbojoties Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) zinātniskās pētniecības centrā, pētīja karavīru attieksmi pret kristīgo mācību. Latvijas armija šodien daudz dara, lai pārtaptu jauna veida armijā, nostiprinātu savu autoritāti NATO sabiedroto un Latvijas sabiedrības acīs. Līdzdalība starptautiskajās misijās, saspringta kaujas un sadzīves situācija īpaši saasina misijas dalībnieku attieksmi pret garīgumu, pret reliģiju. Aptauja, anketēšana ļāva izstrādāt ieteikumus karavīru valstiskajā audzināšanā, ārpusreglamenta attiecību uzlabošanā. Protams, armijā veiktais iepriekšsagatavošanas darbs, morālais un reliģiskais atbalsts operāciju laikā un arī pēc atgriešanās no “karstajiem punktiem” ir nepārtvērtējami svarīgs.
Visus iepriecēja Latvijas Nacionālās operas mazā koncertbrigāde – Inga Šļubovska, Zigrīda Krīgere un Gunārs Stade. Tā bija zinātnieku un tehnisko speciālistu skaista tikšanās reize Latvijas progresa labā.

Ilga Tālberga