Par virsstundām daudz darbinieku nesaņem samaksu

Pilnu darba laiku strādāja 89,5% no visiem nodarbinātajiem, bet nepilnu darba laiku (parasti strādā mazāk par 40 stundām nedēļā vai uzskata, ka strādā nepilnu darba laiku) – 10,5%. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2004.gada 2.ceturksnī veiktā aptauja par strādājošo darba organizāciju un darba laika režīmu.

Gandrīz divas trešdaļas no darba devēju un pašnodarbināto kopskaita paši nosaka, kad un kā veicams darbs, 22% nosaka, kā veicams darbs, 8,1% nosaka sava darba izpildes grafiku – kad veicams darbs, bet 6,6% paši nevar noteikt, kad un kā veicams darbs – viņi precīzi izpilda darba devēja rīkojumus.
No visiem darba ņēmējiem 13,5% pārskata nedēļā pamatdarbā bija strādājuši virsstundas, virs noteiktā darba laika nostrādājot vidēji 11,7 stundas nedēļā. Kā skaidro CSP, minētajā skaitā neietilpst virsstundas, kuras kompensē ar atvaļinājumu, brīvām dienām, brīvām darba stundām u.tml. Gandrīz pusei – 49,7% – tās apmaksāja pilnībā, daļēji – 7,8%, taču 42,5% darba ņēmēju par nostrādātajām virsstundām samaksu nesaņēma.
No virsstundās nodarbināto darba ņēmēju kopskaita visvairāk nodarbināto ir vecuma grupās 35–44 gadi un 25 – 34, kā arī 45–54 gadi.
Aptuveni piektā daļa darba ņēmēju strādāja maiņu darbu. Vairāk nekā puse no visiem darba ņēmējiem 2004.gada 2.ceturksnī pēdējās četrās nedēļas bija strādājuši vakaros, naktīs, sestdienās vai svētdienās. 50,7% šo darba ņēmēju norāda, ka šāds darba grafiks ir ērti savienojams ar personisko dzīvi, bet gandrīz tikpat lielai daļai – 49,3% – šai ziņā bija problēmas.
80,6% darba ņēmēju bija noteikts darba dienas sākuma un beigu laiks, 8,1% par darba laiku savstarpēji vienojas ar darba devēju, 4,5% darba laiks bija sadalīts pa daļām – darba sākums/beigas noteiktā diapazonā, 4% paši noteica savu darba grafiku, bet 2,8% bija cita veida darba laiks.

“LV” informācija