ES struktūrfondu kvotas iespējamas tikai no 2007.gada

Vai uz Eiropu brauksim pa kvalitatīviem ceļiem? Līdz 2006. gadam pieejamais finansējums Latvijas ceļu atjaunošanai jau gandrīz izsmelts Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lauvas tiesa turīgajiem

Struktūrfondu apguve Latvijā noris strauji, tomēr lauvas tiesa Eiropas finansējuma nonāk Rīgā vai tās tuvākajā apkārtnē, piektdien 11.februārī, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Andžs Ūbelis. Lēmums par kvotām atsevišķiem reģioniem varētu būt politisks, bet Finanšu ministrija viena pati pašreizējā situācijā neko nevar mainīt.
“Struktūrfondi ir spogulis tam, kas noticis līdz šim. Ātrāk augošie spēj apgūt vairāk naudas. Tās ir tikai ekonomiskās un ģeogrāfiskās politikas realitātes sekas,” deputātiem skaidroja A.Ūbelis. Viņš arī atzina, ka šajā finansēšanas periodā (līdz 2006.gadam) neko vairs nav iespējams mainīt. “Tā būtu spēles noteikumu mainīšana spēles laikā.”
Tomēr nākamajā programmēšanas periodā (no 2007. līdz 2013.gadam) paredzēt šādus principus ir iespējams. “Tas, ko mēs varam darīt, ir – izvērst vairākas aktivitātes, kas mērķētas īpaši atbalstāmajām teritorijām. Tad arī jaunajā programmēšanas periodā no struktūrfondiem spēsim piesaistīt naudu tieši šiem problēmreģioniem,” stāstīja A.Ūbelis. Reģionālās izlīdzināšanas veicināšanai nepieciešama vienota valsts politika. Uz deputāta Māra Gulbja jautājumu, vai valstij ir vienota politika atpalikušo reģionu attīstībai, A.Ūbelis atbildēja: “Ir tikai atsevišķi instrumenti, bet tie arī ir vienīgie.”
Ierēdnis skaidroja, ka Eiropas Savienību (ES) interesē tikai Latvijas kā vienota nabadzīga reģiona attīstība. “Latvija ir nabadzīgākā ES dalībvalsts. Eiropu interesē panākt Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Viņus neinteresē, ka tas notiek tikai uz Rīgas rēķina. Latvijas iekšējās atšķirības Eiropu interesē mazāk.”
Visai radikāls savos uzskatos bija deputāts Dzintars Rasnačs. “Kvotas reģioniem ir nepieciešamas. Ja par šo jautājumu nelems valdība, tad Saeima būs spiesta teikt savu vārdu un iestrādāt likumdošanā normu, ka vairāk Eiropas naudas pienākas trūcīgajiem reģioniem.”

Transporta sektoram domātā nauda jau apgūta

Kopumā struktūrfondu apgūšanu Latvijā raksturo vienotā programmdokumenta (VPD) aktivitāšu īstenošanas gaita. A.Ūbelis skaidroja, ka aktīvā ieviešanas procesā ir 56% VPD aktivitāšu, 24% ir sagatavošanā, bet 20% VPD aktivitāšu nav būtiska progresa (2005.gada 30.janvāra dati – red.). Praktiski tas nozīmē, ka 20% VPD aktivitātēs (par kopumā 164 miljoniem latu) nav pat uzsākta dokumentu sagatavošana.
A.Ūbelis skaidroja, ka ļoti aktīvi norit darbs pie Kohēzijas fonda apgūšanas. “Lielākā daļa no transporta infrastruktūrai līdz 2006.gadam domātā nauda jau tiek apgūta. 2005. un 2006.gadā lielākā daļa Kohēzijas fonda līdzekļu tiks novirzīti vides sektoram,” teica A.Ūbelis.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns norādīja, ka no Valsts kases līdz šā gada februāra sākuma izmaksāts vien 3,1 procents no kopējā Latvijai pieejamā finansējuma 2004.–2006.gadam. A.Ūbelis pārliecinoši skaidroja, ka “pusgada laikā tas patiešām ir daudz. Jāatceras, ka finansējumu par 2006.gadu var izmaksāt līdz pat 2008.gadam”.

Nav problēmu ar projektu pieteikšanu, bet...

Finanšu ministrijas ierēdnis skaidroja, ka Latvijā nav problēmu ar projektu pieteikšanu. Viņš prognozēja, ka grūtības varētu rasties ar projektu ieviešanu. “Daudziem apjomīgiem projektiem ir lēni projektu ieviešanas grafiki. Dažkārt tiek paredzēts, ka būvniecība sāksies tikai 2006. gadā. Tas ir saistīts ar to, ka tehniskā dokumentācija tiek sagatavota tikai pēc projektu apstiprināšanas. Šāda situācija var radīt saspringtus ieviešanas grafikus, nebūs pieļaujamas nobīdes celtniecības laikā. Šāda situācija var radīt arī papildu slogu Latvijas budžetam,” prognozēja A. Ūbelis.
Runājot par nākamo finansēšanas periodu un Latvijas iespējām apgūt apjomīgāku ES finansējumu, ierēdnis norādīja, ka jau pašlaik jūtams kvalificētu tehniski izglītotu cilvēku trūkums. “Mums jau tagad ir problēmas, piemēram, trūkst inženieru. Tas varētu norādīt, ka apgūt finansējumu, kas lielāks par čet-riem procentiem no iekšzemes kopprodukta, Latvijai varētu būt problēmas. Mums trūkst tehniski izglītotu cilvēku. Vienīgā iespēja – tos importēt.”

Top īpašs likums

A.Ūbelis deputātiem pastāstīja, ka pašlaik top īpašs ES struktūrfondu vadības likums. Šajā normatīvajā aktā tiks noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvos aktus par struktūrfondu vadības jautājumiem. Bez tam tajā tiks noteikta struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju administratīvā akta izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
ES struktūrfondu vadības likumu Ministru kabinetā varētu izskatīt jau 4.aprīlī.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv   

Uzziņai:

Situācija struktūrfondu apgūšanā

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ESF – Eiropas Sociālais fonds
ELVGF – Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds
ZVFI – Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments

Avots: Finanšu ministrija