Nevērtē ES normu ievērošanu Zviedrijā

Latvijas prese jau vairākkārt rakstījusi par Latvijas uzņēmuma “Laval un partneri” darbību Zviedrijā, kur arodbiedrība, protestējot pret zemajām algām, kādas tiek maksātas strādniekiem, apstādināja mūsu uzņēmuma darbību. Latvija pērnā gada decembrī vērsās Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt Eiropas Savienības (ES) likumdošanas ievērošanu Zviedrijā, kur tiek bloķēta Latvijas būvuzņēmuma “Laval&partneri” darbība.
Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka pagaidām, kamēr lietas izskatīšana notiek Zviedrijas tiesā, Komisija nevēlas iejaukties Zviedrijas arodbiedrības un Latvijas būvuzņēmuma lietā. Pēc ziņu aģentūras LETA informācijas, EK šo lietu izvērtējot, tomēr nevēloties iejaukties strīdā laikā, kad lietas izskatīšana notiek nacionālajās tiesās.
Tomēr Latvija vēl cer, ka izdosies aizbraukt uz EK un sīkāk izskaidrot situāciju. Pagaidām izskanējusi informācija, ka tikšanās ar EK par Latvijas un Zviedrijas strīdu varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.
Atgādināsim, ka Zviedrijas Celtnieku arodbiedrība ir pieprasījusi apturēt skolas ēkas celtniecību Vaksholmā, jo Latvijas būvuzņēmums saviem celtniekiem nodrošinot pārāk zemu algu. Protestējot pret mūsu valsts uzņēmuma darbību, arodbiedrība sāka organizēt “Laval un partneri” boikotu. Arodbiedrības izraisītajā dīkstāvē Latvijas uzņēmums jau zaudējis miljoniem zviedru kronu.
Zviedrijas Darba tiesa decembra beigās noraidīja Latvijas būvuzņēmuma prasību pret Zviedrijas arodbiedrībām par uzņēmuma darbības kavēšanu. Uzņēmuma advokāts apstrīdēja lēmumu Augstākajā tiesā. Galīgo Darba tiesas lēmumu varētu paziņot pavasarī.
Zviedrijas arodbiedrības un Latvijas būvkompānijas strīds un tā risinājums varētu kļūt par precedentu, ko nākotnē varētu izmantot arī citas valstis. Vairākkārt jau izskanējušas rietumvalstu bažas par lētā darbaspēka pieplūdumu: cilvēki no jaunajām ES dalībvalstīm piekrītot strādāt par zemāku samaksu, tādējādi arī vietējiem iedzīvotājiem esot jāpiekrīt strādāt par zemāku samaksu, lai sekmīgi konkurētu darba tirgū.
Līdz ar sarežģīto situāciju Zviedrijā tās kaimiņvalstī Norvēģijā arī aizsākušās diskusijas par darbaspēka pieplūdumu no Austrumeiropas un algu dempingu. Norvēģijas ietekmīgā Arodbiedrību konfederācija šonedēļ pieprasīja, lai Norvēģijas celtniecības sektorā tiktu ieviesta fiksēta minimālā alga. Tādējādi tiktu ierobežota strādnieku plūsma no jaunajām dalībvalstīm, kas piekrīt strādāt par zemu atalgojumu.
Konfederācija apgalvo, ka ir nobažījusies par mazajām algām, kas atsevišķos gadījumos ir tikai 2,4 eiras (1,7 lati) stundā, ko saviem darbiniekiem maksā Polijas un Baltijas valstu uzņēmumi. Izteikts priekšlikums celtniecībā ieviest minimālo algu 125 kronas (10,5 lati) stundā. Šādi samaksas noteikumi attiektos gan uz norvēģu, gan ārvalstu strādājošajiem. Jāatzīmē, ka parasti Norvēģijā darba alga ir lielāka.
Lai gan Norvēģija nav ES dalībvalsts, tā ir cieši saistīta ar Savienību Eiropas Ekonomiskās telpas un Šengenas līguma ietvaros, kas pieļauj brīvu darbaspēka kustību. Tomēr pēc ES paplašināšanās pagājušā gada 1.maijā Norvēģija, līdzīgi kā tās kaimiņvalstis, noteica darba tirgus ierobežojumus desmit jauno ES dalībvalstu pilsoņiem.