
Atradumiem bagāta jaunrade
Latvijas Mākslas akadēmijā līdz 18. februārim būs atvērta divu Metāla dizaina nodaļas pedagogu darbu izstāde. Autori ir profesors Juris Gagainis, kam pašlaik aprit apaļi 60, un viņa kādreizējais skolnieks un tagadējais kolēģis docents Arvīds Endziņš, kam apaļi 40. Kopā – 100. Tāds ir arī izstādes nosaukums. Abus dažādu paaudžu māksliniekus, kas arī jaunrades ziņā ir visai atšķirīgi, pēc profesora vārdiem “vieno liela mīlestība uz metālu”.Eksperimentētāja gars
Savu jaunāko kolēģi profesors raksturo kā lielu eksperimentētāju, kas izpaužas arī materiālu un formas ziņā daudzveidīgajos gaismas ķermeņos. Tie interjerā spēj radīt savdabīgas, neparastas noskaņas. Interesanti ir darbi, kurus Juris Gagainis dēvē par “telpiskiem gaismas plakātiem”. Tāda ir, piemēram, kompozīcija “Elektriskais gans” ar lielo ļaužu pūli, ko apjož Hruščova valdīšanas gados ieviestā elektriskā gana stieple. Mākslinieks atskatās uz padomju laikiem, kad arī cilvēkus centās ganīt. Teātra izrādes ierosināts ir metālā veidotais sienas plakāts “Naktssargs un veļas mazgātāja”. Mākslinieka eksperimentētāja gars visvairāk izpaužas alumīnija lējumos.
Ar atskatu sākotnēIzstāde atspoguļo daļu no Jura Gagaiņa veikuma jau kopš 1973.gada, kad viņš beidza Tallinas Mākslas institūtu. Sākumā bija hromētie trauki, vēlāk nāca sudraba rotaslietu un krāsainās emaljas darbi, tad melnās dzelzs trīsdimensiju kompozīcijas, katra ar savu domu un filozofisko pamatu. Piemēram, 1989.gadā tapa “Vēju laiks” ar otrādi apgāzto kuģi un vienā stūrīti ierakstīto tai laikā aktuālo vārdu “perestroika”. Kuģu, lidaparātu, tvaikmašīnu motīvus mākslinieks bieži vien ietvēra savās kompozīcijās. Bet vispār šim it kā racionālajam māksliniekam pārsvarā ir romantiķa daba. Mākslas pasaulē viņam vistuvākie ir Romans Suta un Leonardo da Vinči. Pasaulē vērojamās mākslas attīstības tendences Juris Gagainis vērtē piesardzīgi: “Šobrīd ļoti aktīva un aktuāla ir instalāciju jeb īslaicīgā ideju māksla. Bet tā saglabājas tikai fotoattēlos, un tas ir diezgan cietsirdīgi pret jaunradi. Metāla darbiem vajag instrumentus, materiālu, zināšanas, iemaņas, laiku. It sevišķi jaunieši, kam tā visa nepietiek, pievēršas ātri uztaisāmām instalācijām. Tā nu tas ir.”
| Arvīds Endziņš | Juris Gagainis |
Par pēctecību domājot
Jura Gagaiņa pedagoģiskā darbība ar teicamiem panākumiem ilgst jau
25 gadus. Metāla dizaina nodaļu viņš vada 20 gadus. Šajā nelielajā nodaļā, kurā
pašlaik ir tikai četri pasniedzēji un 20 studenti, tiek sagatavoti vispusīgi
mākslinieki, kas metālmākslā var veikt jebkuru uzdevumu, sākot ar arhitektūras
detaļām un interjera darbiem un beidzot ar vissmalkākajām miniatūrām.
Profesors īpaši lepojas ar to, ka nodaļā negatavo izglītotus bezdarbniekus. Viņš
saka: “ Studenti apgūst visu metāla un funkcionālā dizaina procesu, iziet gan
projektēšanas, gan izgatavošanas skolu. Visi absolventi, ja vien viņi nav sliņķi, ir
pie vietas un pie maizes. Daudzi jau nodibinājuši savas firmas, daudzi strādā kādos
kolektīvos vai individuāli kā radoši mākslinieki, piemēram, ar gaismas ķermeņiem
vai ar rotām. Pašlaik notiek intensīva sabiedrisko ēku un arī individuālā
celtniecība, un nekur nevar iztikt bez metāla – vai tā būtu lidosta vai banka,
privātmāja vai greznas iekštelpas. Pie mums mācās jaunieši no Liepājas, Rēzeknes
un citiem novadiem, un pēc studijām viņi atgriežas strādāt savās pilsētās”.
Divi mērogi
Kā Juris Gagainis vērtē savu jaunrades ceļu?
– Nevienam neesmu izdabājis, uz pasūtījumu neko neesmu taisījis. Man ir svarīgi
būt brīvam savās idejās. Domāju, ka mani darbi, kas ir kādā vērtē un kas
saglabāsies muzejos, krātuvēs un citur, saistīti ar filozofiskām pārdomām par
formu. Sava nozīme ir arī krāsainajiem karstās emaljas darbiem. Šo novirzienu
Latvijā pagājušā gadsimta 70. gadu beigās sākām attīstīt mēs trīs – Indulis
Urbāns, Gundars Pekelis un es. Mums bija tāda nozīmīte ar burtiem GPU, to, humora
pēc, padomju laikā varēja atšifrēt arī kā “glavnoje poļitičeskoje upravļeņije
(galvenā politiskā pārvalde). Emaljas mākslu mēs apguvām galvenokārt simpozijos
Ungārijas pilsētā Kečkemētā. Mūsu sadarbība ar kolēģiem ārzemēs turpinās Tā
no Zviedrijas esam saņēmuši ielūgumu uz juvelierim Faberžē veltītu simpoziju.”
Izstādē var izlasīt arī profesora Ojāra Spārīša izteiktās atziņas: “Te runa ir
par skolu mākslā, kurai divi mērogi – Latvijas Mākslas akadēmijas institucionālais
aizsegs un daudz plašākā nozīmē saprotamā, starptautiski plaši pazīstamā,
atzītā, godalgotā, pirktā un kolekcionētā Jura Gagaiņa radošās fantāzijas skola.
Domāšana asociatīvos tēlos ir labas skolas pazīme. Šī kvalitāte, kas piemīt abu
izstādes veidotāju darinājumiem, ļauj ticēt atradumiem bagātai un pēctecīgai
jaunradei.”
Jānis Akmentiņš