Dzīva valoda dzīvā vidē

Pirmā darba gada rezultātus vērtē Valsts valodas aģentūra. Ražas svētkos Mencendorfa namā piedalījās kolēģi no Valsts valodas centra un Latviešu valodas apguves valsts aģentūras, Valsts valodas komisijas locekļi, augstskolu un zinātnisko institūtu latviešu valodas pētnieki un latviešu valodas skolotāji no visiem Latvijas novadiem. Valsts valodas aģentūras direktors prof.Jānis Valdmanis atgādināja, ka aģentūra savu darbu pilnā sastāvā sākusi 2004.gada 3.maijā – tieši divas dienas pēc tam, kad latviešu valoda kļuva par vienu no 20 oficiālajām darba valodām Eiropas Savienības (ES) institūcijās. ES oficiālās valodas statuss latviešu valodai piešķir lielākas iespējas, pat privilēģijas salīdzinājumā ar daudzām runātāju skaita ziņā lielākām valodām. Šo iespēju likšana lietā ir mūsu pašu ziņā.

Konsultanti strādā

Viens no pašiem pirmajiem aģentūras uzdevumiem bija izveidot konsultāciju dienesta tīklu un sniegt konsultācijas valsts valodas jautājumos.
Un Konsultāciju daļa, ko vada filoloģijas doktore Melita Stengrevica, ir tā, kas vistiešāk saskaras ar aktuālajām valodas lietošanas problēmām. Gada laikā sniegtas 7357 mutiskas un 1213 rakstiskas konsultācijas.
Spektrs – visplašākais: pareizrakstība, gramatika, stilistika, terminoloģija un t.jpr. Daudz jautājumu ir par īpašvārdu rakstību un locījumu formām sieviešu un vīriešu dzimtē. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tās nodaļas, Dzimtsarakstu nodaļas un Latvijas vēstniecības ārvalstīs lūdz padomu, kā latviski būtu atveidojami svešvalodās rakstīti īpašvārdi. Daudz izziņu ir rakstīts tiesām par atšķirīgu personvārdu rakstījumu identitāti mantojuma vai ārvalstu pensijas dokumentos.
Elektroniski tiek sniegtas konsultācijas Saeimai, Eiropas Parlamenta tulkotājiem, Tiesu nama aģentūrai un arī privātpersonām. Interesentiem e–pastā tiek sniegtas atbildes uz jautājumiem, kas iesūtīti www.valoda.lv/www.vva.lv portālā.
Par konsultantu rosīgo darbību liecina arī aģentūras mājas lapas www.vva.lv sadaļa “Nedēļas aktualitātes Konsultāciju daļā: atbildes uz interesentu jautājumiem”.

Grāmatas nāk

Pašiem aktīvākajiem latviešu valodas kopējiem un pedagogiem svētkos tika dāvinātas Valsts valodas attīstības projektu programmas ietvaros tapušās grāmatas, kas publicētas par Valsts valodas aģentūras līdzekļiem.
Īstenoti vairāki metodisko un informatīvo materiālu izstrādes projekti.
Skolotājiem un lektoriem, kas māca latviešu valodu kā otro valodu, labi noderēs prof. Dainas Nītiņas grāmatas “Valsts valodas kvalitāte” un “Moderna cilvēka valoda”. Tās dod ieskatu mūsdienu procesos, kas vērojami latviešu valodā.
Autore izmantojusi televīzijā un radio dzirdētus tekstus, jaunāko vārdnīcu materiālus, publikācijas laikrakstos un arī tādus saturā un valodā inovatīvus izdevumus kā Latvijas Zinātņu akadēmijas un Baltijas stratēģisko pētījumu centra rakstu krājums “Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas” un Latvijas Universitātes rakstu sējums “Komunikācija: dzimtes pētījumi”.
Grāmatas “Moderna cilvēka valoda” ievadā valodniece paskaidro: “Moderns cilvēks ir aktīva personība, kas darbojas politikā, biznesā vai zinātnes un kultūras jomā. Tas ir radošs, uzņēmējs, cilvēks meklētājs. Tāpēc arī tieši viņa valodā parādās daudz inovāciju, jo arī valodā darbīgs cilvēks atšķiras no citiem, tīšām vai netīšām iet soli pa priekšu valodas attīstīšanā vai pārmainīšanā. Šie meklējumi ne vienmēr saskan ar valodas tradīcijām vai tradicionālo uzskatu par pareizu, labu un daiļskanīgu latviešu valodu.”
Jāatzīst, ka “aiz moderna cilvēka latviešu valodas jauninājumiem bieži vien fonā stāv kādas citas, sevišķi angļu vai krievu, valodas vārdu vai konstrukciju lietojuma iespaids”. Modernā cilvēka oficiālajā un arī ikdienas darba valodā turklāt vērojami neoficiālas izteiksmes elementi – gan vārdi, gan izteicieni: “Šajā kokteilī izpaužas mūsdienu valodas demokratizācijas iezīmes un stilu sajaukšanās tendences.”
Vai šodienas aktīvā cilvēka valoda būs pienesums vai zaudējums latviešu valodai – to rādīs nākotne. Zinātniece nav centusies skaidrot un komentēt vārdu lietošanu un izteiksmes veidu: “Tas lai paliek tautas un laika ziņā.” Grāmatas mērķis ir pievērst uzmanību valodas aktualitātēm, jo, kā autore to vērojusi, pedagogi, mācot latviešu valodu, pārāk maz aplūko tās pašreizējās izpausmes un novitātes.

Izaicinājumi latviešu valodas kvalitātei

Visa Valsts valodas aģentūras darbība vērsta uz latviešu valodas kopšanu un pilnveidošanu, lai tajā būtu iespējams runāt par mūsdienu zinātnes un tehnikas sasniegumiem un izteikt smalkākās domu un jūtu nianses.
Jānis Valdmanis: “Valodas aizvien vairāk tiek vērtētas no tirgus ekonomikas viedokļa. Bet darbaspēka kustība kļūst arvien intensīvāka, pieaug ekonomiskās integrācijas loma, paplašinās starptautisko plašsaziņas līdzekļu nozīme un interneta kā informācijas avota un saziņas līdzekļa izmantošana ikdienas komunikācijā. Straujās globalizācijas apstākļos pieaug tendence mācīties pasaulē biežāk lietotās valodas. Lai noturētos šajā valodu konkurences cīņā, mums jāizmanto visas iespējas, ko latviešu valodai dod Eiropas Savienības oficiālās valodas statuss. Un pirmām kārtām jārūpējas par latviešu valodas attīstību visos līmeņos, jo konkurētspējīga var būt tikai kopta un attīstīta valoda.”

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv