Par virzieniem pašvaldību pārraudzības pilnveidošanai

Nolikums kā svarīgākais dokuments

Tikšanās laikā A.Loskutovs ieteica rosināt izmaiņas likumos, kas palielinātu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pilnvaras pārbaužu veikšanā pašvaldībās. Pašreizējā prakse, kad konstatētu nelikumību gadījumā RAPLM var vienīgi pārsūtīt dokumentus tiesībsargājošajām institūcijām, pēc ministra M.Kučinska domām, situāciju neuzlabo. Sarunas laikā amatpersonas vienojās par informācijas apmaiņu, saņemot iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības par pašvaldību darbu.
Ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka “LV” skaidro, ka nereti ir gadījumi, kad ministrija, saņemot sūdzību vai iesniegumu par kādas pašvaldības lēmumu, lūdz pašvaldībai skaidrojumu. Tā vietā, lai uz RAPLM jautājumu atbildētu pēc būtības, pašvaldība atsūta pieņemto lēmumu, bet skaidrojumu nesniedz. Ir gadījumi, kad uz pieprasījumu nav nekādas atbildes. “Ar to mums ir jāsaprot – tieciet galā, kā gribat. Atbildes nesniegšana pēc būtības nav iemesls ministram rosināt priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata. Kaut gan tas ir šobrīd likumā noteiktais vienīgais ietekmēšanas līdzeklis,” norāda A.Stucka. Risinājumu RAPLM redz, būtiski palielinot pašvaldības nolikuma nozīmi. “Tas ir viens no pašvaldības no bāzes dokumentiem, kas iedzīvotājiem būtu jāpārzina viņu interešu ievērošanai. Nolikums ir pašvaldības darba organizācijas svarīgākais dokuments, nevis politiskās vienošanās akts. Tajā ir jābūt noteiktiem priekšsēdētāja pieņemšanas laikiem, līgumu parakstīšanas kārtībai, iespējai apstrīdēt pašvaldību pieņemtos administratīvos aktus utt. Lai iedzīvotājs ar šo informāciju varētu iepazīties iepriekš un velti netērētu savu laiku, virinot kabinetu durvis.” Ministru M.Kučinski izbrīnījis fakts, ka Rīgas domes interneta mājas lapā nav bijis atrodams pašvaldības nolikums. Runājot par Rīgas domes darbu, A. Loskutovs atzinis, ka šīs pašvaldības darbības likumība atrodas pastiprinātā biroja uzmanības lokā. Turpmāk RAPLM ar KNAB sadarbosies Rīgas domes darbības pārraudzībā atbilstoši abu pārraudzības institūciju kompetencei.

Ekspertu piesaiste pārbaužu laikā

Gan KNAB, gan RAPLM ir vienisprātis, ka dažādu pārbaužu veikšanā, lai nodrošinātu pašvaldību amatpersonu pārkāpumu efektīvu atklāšanu un izvērtēšanu, vairāk jāiesaista eksperti. M.Kučinskis šo jautājumu iecerējis pārrunāt ar valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, jo plānveida pašvaldību darbības likumības pārbaudes veic Valsts kontrole.

Iznomāt ar izdevīgiem noteikumiem

A.Loskutovs norādīja – KNAB līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas tiesiskais regulējums ir nepilnvērtīgs. Aizvadītā gada augustā notika KNAB risināta diskusija, kurā piedalījās Valsts kontroles, RAPLM, Ģenerālprokuratūras pārstāvji, kā arī Rīgas un Jūrmalas pašvaldību vadītāji. KNAB norādīja, ka, no valsts un pašvaldību interešu viedokļa raugoties, neefektīvi un neizdevīgi ir, piemēram, nomas līgumos minētie termiņi (99 gadi). Līdzīgi neizdevīgi ir arī noteikto nomas maksu apmēri. Diskusijas laikā tika ierosināts izveidot darba grupu, kas izstrādātu priekšlikumus normatīvo aktu projektiem, lai tos pilnveidotu. Kā “LV” norādīja KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs, darba grupā līdz noteiktajam termiņam – šā gada 1.aprīlim – priekšlikumi tiks sagatavoti.
Kā paskaidroja A.Vitenburgs, amatpersonu pārrunātais par nepieciešamību ieviest iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, kas pastāv gandrīz visās pasaules valstīs un kas ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilnvērtīgu ienākumu gūšanas kontroli, visai drīz varēs iegūt tiesisku statusu. Proti, KNAB izstrādātais koncepcijas projekts par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles sistēmas uzlabošanu jau šā gada 13.janvārī ir izsludināts Ministru kabineta valsts sekretāru sanāksmē. Vērtējumu un priekšlikumus par to jau sniegušas lielākā daļa ministriju. Līdzko apkopos visus priekšlikumus, projekts tiks virzīts apstiprināšanai.