Izgudrojumi pazūd apburtajā lokā

LZA prezidents Juris Ekmanis, atklājot sēdi, rezumēja, ka problēmas risinājums ir komplekss – likumdošana, finanses un, galvenais, valsts attieksmes maiņa.
Par Latvijas izgudrojumiem un to patentēšanas problēmām referēja LZA korespondētājloceklis Jānis Kristapsons (skat. J.Kristapsona veidotās tabulas). 80.gadu beigās Latvijas zinātnieki augsta prestiža starptautiskajos zinātniskajos žurnālos publicēja katru gadu 250 rakstus, tagad – 350 (salīdzinājumam noder Igaunijas izaugsme – no 250 līdz 700, Lietuvas – no 250 līdz 800). Patentu skaita desmitkārtējā samazināšanās runā savu valodu.
Patentēšana Latvijā izmaksā dārgi, sākot ar Ls 150, ASV – Ls 10 000. Latvijas zinātnieki un izgudrotāji bieži vien finansiāli to nevar atļauties, tādēļ veidojas situācija, ka vairāki būtiski izgudrojumi nemaz netiek patentēti Latvijā. Atrodas ieinteresēta ārzemju firma, tā patentē, un pēc tam izgudrojums faktiski pieder šai firmai. Izeja no šā apburtā loka jāsaskata zinātnieku motivācijā un valsts finansiālajā atbalstā. Un jāsagatavo profesionāli, augsti izglītoti starpnieki – biroji, informatori.
Latvijas Patentu valdes direktora Zigrīda Aumeistera ziņojumā tika analizēta rūpnieciskā īpašuma aizsardzības attīstība. Stāvokli šajā jomā izprast palīdzēja Patentu valdes direktora vietnieks, Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktors Guntis Ramans un Preču zīmju un dizainparauga departamenta direktore Dace Liberte. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzību garantē likumi, tie ir moderni un pamatā atbilst Eiropas Savienības prasībām un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas ieteikumiem. Lai ES prasības ievērotu pilnībā, sagatavots jauns Patentu likuma projekts. Jaunu risinājumu ieviešana ražošanā varētu būt daudz aktīvāka. Tā ir sabiedrības informētības problēma, kas panākama ar visu sabiedrības slāņu apmācību un arī ar reģionālo mācību un konsultatīvo centru palīdzību, kā to dara, piemēram, Vācijā. Tur šādu centru skaits desmit gados no deviņiem pieaudzis līdz 36. Latvijā ir jāizstrādā stratēģiskā koncepcija rūpnieciskā īpašuma jomā.

Arī zināšanas ir jākomercializē

Par patentiem farmācijā savā pieredzē dalījās Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš. Viņš aplūkoja izgudrojumu aizsardzības problēmu arī vēsturiskā aspektā.

Zigrīds Aumeisters Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Jānis Kristapsons Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I

Neatkarīgajā Latvijā atcēla PSRS laika Autortiesību aizsardzības likumu, Latvijas Zinātnes padomes attieksme (LZP) pret “pielietojamo pētījumu” finansēšanu bija ļoti rezervēta, Latvijas – ASV līgums deva prioritāti amerikāņu firmām reģistrēt Latvijā vielu patentus, Latvijā pagarināja ES farmācijas patentu darbību. Līdz ar smago vēsturisko mantojumu turpinās iesīkstējušās attieksmes problēmas – mūsu valstī patenti neskaitās pie zinātniskajām publikācijām. Par zinātnes “praktisko pielietošanu” kautrējamies runāt.
Un tomēr – OSI pagājušajā gadā ir ieguvis 12 patentus. Institūts saņem pasūtījumus no ASV, Vācijas, Japānas, tiek veikti kontraktpētījumi. Gan tos, gan sekojošo patentēšanu finansē ārzemju firmas, un patenttiesības nonāk ārvalstu kompāniju īpašumā. Piemēram, angļu firma, ieguldījusi 250 000 eiru, par patentu saņēma 100 miljonus dolāru. Izeju akadēmiķis saskata pasākumu virknē – LZP vismaz 40% no finansējuma (tā ir starptautiska prakse) atvēlēt jaunu ražojumu un tehnoloģiju izstrādei, paredzēt līdzekļus intelektuālā īpašuma patentaizsardzībai. Nenovērtējama ir informācija – no ķīmiķiem nepieciešamās Chemical Abstracts elektroniskās datu bāzes, patentu datu bāzes iegūšanas un uzturēšanas līdz ekspertu, patentziņu un sabiedrības izglītošanai.
Ivars Kalviņš, demonstrējis septiņu autoru ASV iegūto patentu biezas (182 lpp.) grāmatas izmēros, aicina pārskatīt patentu vērtējumu. Un, visbeidzot, sabiedrības informēšanai, lai tā “zinātu savus varoņus” – ierosinājums nodibināt apbalvojumu par inovatīvo darbību.
Intelektuālā īpašuma radīšanas un pielietošanas problēmas – tā bija akadēmiķa Ulda Viestura tēma. Jo intelektuālā īpašuma aizsardzība ir mēģinājums atgūt ieguldītos līdzekļus, bet ieguldītāji ir jāpārliecina, ka to ir vērts darīt. Diskutējams ir jautājums, vai universitāšu un augstskolu galvenā misija ir radīt, uzkrāt un nodot zināšanas studentiem vai arī šīs zināšanas komercializēt. Pēc U.Viestura domām – arī komercializēt, jau pētniecības posmā paredzot licencēšanas iespējas. Lai profesoru atpazītu pēc zinātniskajiem rakstiem, pārskatiem, patentiem un licencēm. Problemātisks ir vēl kāds jautājums: ja profesors mācās pats un pilnveido savas prasmes – kā viņš var iemācīt studentam domāt ne tikai par darba ņēmēja, bet par darba devēja karjeru? Runas nobeigumā akadēmiķis, mudinot katru no klātesošajiem radīt intelektuālo īpašumu, izteica cerību, ka nākamajā Latvijas miljonāru sarakstā būs arī kāds no pašreizējo klausītāju auditorijas.

Pareizais ceļš ir aiz daudziem “jā”

Debatēs piedalījās Valdis Avotiņš, akadēmiķi Romāns Kārkliņš un Raimonds Valters. Secinājumu un ieteikumu daļa veidojās vienoti, un proti: jāizstrādā grozījumi Latvijas likumdošanā, jāpanāk izgudrotāju motivācija, skaidrība patentēšanas sistēmā. Ja izgudrojums veikts ar publisko finansējumu, par tā īpašnieku kļūst attiecīgā universitāte vai institūts, bet autors saņem vismaz 50% no peļņas.
Jāpiešķir īpašs finansējums, un valstij jāuzņemas rūpes par pielietojamajiem pētījumiem. Tas nozīmē – sadalot valsts budžeta finansējumu zinātnei, šim nolūkam ir jāparedz īpaši līdzekļi pieteikto izgudrojumu novērtēšanai un sekmīgo patentēšanai.
Augstskolu mācībspēki un zinātnieki tiek motivēti zinātnes pielietojamībai (komercializācijai) tā, lai rezultāts veicinātu profesionālo karjeru.
Būtiski jāpilnveido informācijas aprite (zinātnieks – ražošana); visu izgudrošanā līdzdalīgo (zinātnieku, inženieru, studentu) apmācība darba rezultātu komercializēšanai un patentēšanai. Svarīgs jautājums ir elektronisko datu bāžu (par patentiem, zinātnisko potenciālu) iegāde un uzturēšana.
Atzīstama un uzteicama ir Latvijas Ekonomikas ministrijas ierosme piešķirt līdzekļus vidējiem un maziem uzņēmumiem jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei un izgudrojumu patentēšanai.
Avivus errat saepe animus – prāts nereti maldās, nespējot atrast pareizo ceļu, saka sena gudrība. Pasaulē jau uzskaita ne vien materiālās vērtības, bet arī intelektuālo īpašumu. Nemaz negaidot, kad šī prakse ieviesīsies Latvijā, jāteic, ka LZA sēdē bija miljonāru (miljardieru?) saruna par Latvijas progresa iespējām. Vēl nepilnīgi izmantotām.

Cik maksā Latvijas patents?

Cik maksā patentēšana?

• Latvijas patenta iegūšana
(ja neizmanto patentu pilnvarotā pakalpojumus)

• PCT patenta pieteikums
(ja neizmanto patentu pilnvarotā pakalpojumus)

• ASV patenta iegūšana
(jāizmanto patentu pilnvarotā pakalpojumi)

LR Patentu valdē saņemtie Latvijas pieteicēju pieteikumi

LR patenti, kas izsniegti juridiskām personām

(1993-2002)

Galvenie pētniecības rādītāji (rēķinot uz 1 miljonu iedzīvotāju)