Juridiskā bāze

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss skaidro, ka elektronisko iepirkumu ieviešanas koncepcija balstās uz Eiropas Savienības (ES) likumdošanu. Pagājušā gada aprīlī Eiropas Parlamentā tika apstiprinātas divas direktīvas, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī publisko būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu līgumu piešķiršanas procedūras.
Savukārt Ministru kabinets (MK) pērn janvārī apstiprināja elektronisko iepirkumu koncepciju, kurā noteikti pasākumi elektronisko iepirkumu sistēmas izveidošanai, lai novērstu korupcijas risku un samazinātu birokrātiju, paaugstinātu budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti, palielinātu atklātību un informācijas pieejamību.

Elektroniskie iepirkumi un to ieviešanas koncepcija

Šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta elektronisko katalogu izveidošanai, kas ir viens no trim elektronisko iepirkumu veidiem. Šie katalogi nodrošina pirkumu veikšanu elektroniskā veidā, izmantojot kataloga uzturētāja noslēgtos līgumus ar piegādātājiem.
Līdztekus elektroniskajiem katalogiem pastāv elektroniskie konkursi, kas no klasiskajiem iepirkumu konkursiem atšķiras tikai ar informācijas apmaiņas veidu. Šobrīd informācijas apmaiņa notiek rakstveidā, bet elektroniskā konkursa gadījumā tā notiktu elektroniski. Savukārt elektroniskās izsoles gadījumā piedāvājuma finanšu daļa tiek iesniegta elektroniskā veidā, un pretendenti zināmu laiku var sacensties, padarot savu piedāvājumu par visizdevīgāko.
Kā norāda A.Tiknuss, elektroniskais katalogs būs dinamiska sistēma, kurā mainīsies piegādātāji, un tam sekos nākamais solis – elektronisko izsoļu rīkošana. Elektroniskās izsoles gadījumā tiešsaistes režīmā starp pasūtītāju un elektroniskajā katalogā iekļautajiem piegādātājiem notiks dialogs.
Visbeidzot, atbilstoši ES direktīvai var tikt izveidota dinamiskā iepirkumu sistēma – pilnīgi elektronizēts process bieži lietojamu un tirgū plaši pieejamu preču iepirkšanai, kas darbojas nepārtraukti – tiešsaistes režīmā. Šī sistēma Latvijā ir tālākas nākotnes jautājums.
IUB uzskata, ka elektronisko iepirkumu koncepcija realizējama deviņos posmos. Pirms realizēšanas elektronisko katalogu sistēmas izveides nolūkā tika veikta sistēmas biznesa procesu analīze un tehniskās dokumentācijas izstrāde. IUB organizēja iepirkuma procedūru un izsludināja konkursu par konsultanta piesaisti, kurā uzvarēja kompānija “PricewaterhouseCoopers”. Šobrīd ir piegādātas programmatūras licences un 90% no visas koncepcijas ieviešanai nepieciešamās datortehnikas, kā arī notiek standarta programmas pielāgošana specifiskajiem biznesa procesiem.
Paralēli galvenajam mērķim atbilstoši koncepcijai tiek izstrādāts izmēģinājuma projekts, kas tiks īstenots Finanšu ministrijas (FM) ietvaros. Tā kā tas ir centralizēto piegāžu projekts standarta precēm, tā īstenošanā iesaistīta FM un visas tās pakļautībā esošās iestādes – Valsts kase, Valsts ieņēmumu dienests, IUB, Azartspēļu uzraudzības inspekcija u.c.
Koncepcijas mērķis ir panākt, lai piegādātāji, kas tiek atrasti konkursa rezultātā un ar kuriem tiek noslēgtas vispārējās vienošanās, līdztekus pasūtītājiem tiktu ietverti datu bāzē – jau minētajos elektroniskajos katalogos. Pirmprojektā kā pasūtītāji minēta FM un tās pakļautības iestādes, bet A.Tiknuss uzskata, ka nākotnē tās varētu būt visas valsts institūcijas un vēl tālākā nākotnē – arī pašvaldības. Viņš uzsver, ka elektroniski būs iespējams iepirkt tikai standarta produkciju, nevis, piemēram, bibliotēkas vai koncertzāles celtniecības projektu.

Datu bāze valsts aģentūrā

Lai šo elektronisko datu bāzi uzturētu, papildinātu un ar to operētu, nepieciešama elektroniskā kataloga uzturētāja institūcija, kas, pēc A.Tiknusa domām, varētu būt atsevišķa valsts aģentūra, kura tiktu izveidota uz Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta bāzes. Tā pārbaudītu potenciālo piegādātāju kvalifikāciju, un tai būtu sakari gan ar pasūtītājiem, gan ar piegādātājiem.
Pēc IUB iniciatīvas ir veiktas izmaiņas MK noteikumos, kas regulē informācijas plūsmu no Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta, un IUB tagad var bez maksas saņemt nepieciešamo informāciju no abām minētajām institūcijām. Attiecīgi pielāgota, tā tiks nosūtīta elektroniskā kataloga uzturētājai institūcijai – valsts aģentūrai, kurai valsts būs deleģējusi iepirkuma organizatorisko funkciju. Pašus iepirkumus veiks pasūtītājs un piegādātājs, slēdzot piegāžu līgumus.
Valsts aģentūras izveidi pozitīvi vērtē īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs. Tā, viņaprāt, ļaus ietaupīt valsts līdzekļus, apliecinot elektroniskās pārvaldes priekšrocības. Eiropas valstīs elektroniskā kataloga ieviešana ļāvusi ietaupīt iepirkumiem nepieciešamos līdzekļus vidēji par 10%, savukārt Meksikā – pat par 40%. Aģentūra tiks izveidota pēc pirmprojekta īstenošanas – šā gada novembrī vai decembrī.
Savukārt elektroniskais katalogs sāks darboties šā gada jūlijā, bet novembrī Iepirkumu uzraudzības birojam jāziņo valdībai par izmēģinājuma sistēmas darbības rezultātiem. Tālākā nākotnē sistēma tiks attīstīta tā, lai elektroniskajiem katalogiem varētu pieslēgties arī citas iestādes un būtu iespējams rīkot elektroniskās izsoles.

Elektronisko iepirkumu priekšrocības

J.Reirs uzskata, ka šī sistēma, kas ir viens no elektroniskās pārvaldes izveides elementiem, dos valstij pozitīvu efektu – ļaus paaugstināt valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti un tādējādi ietaupīt šos līdzekļus. Valsts iepirkumi veido aptuveni 600 miljonus latu jeb vienu trešdaļu budžeta, savukārt standarta iepirkumi ir apmēram 30% no šīs summas jeb aptuveni 200 miljoni latu.
Ministrs pauž pārliecību, ka elektroniskais katalogs ļaus samazināt birokrātiju un korupcijas risku, jo apmēram 3% valsts pārvaldes darbinieku apkalpo iepirkumu procedūras. Sistēma izslēdz tiešo kontaktu starp piegādātāju un pasūtītāju, jo darbība notiek elektroniskā formā. Kā pozitīvu faktu J.Reirs min arī to, ka paaugstināsies atklātības un informācijas pieejamības līmenis, jo jebkurš interesents elektroniskajā katalogā varēs iegūt nepieciešamo informāciju. Viņaprāt, tiks veicināta arī jaunu piegādātāju piekļuve valsts pasūtījumiem – jaunveidojamās aģentūras uzdevums būtu rūpēties par to, lai tiktu atjaunots un papildināts piegādātāju saraksts, un sekot, kā esošie piegādātāji izpilda savas finanšu un citas saistības. Elektroniskā kataloga ieviešana sekmētu arī informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos, kas nodarbojas ar šīm piegādēm.
Sākotnēji elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošana nebūs obligāta – iestādes varēs izvēlēties vai meklēt piegādātāju elektroniskajā katalogā, vai rīkot darbietilpīgos, laikietilpīgos un finanšietilpīgos konkursus. Tomēr ja elektroniskā kataloga darbība būs veiksmīga, tajā iekļautās preces būs obligātas iepirkšanai valsts iestādēs, un vēl tālākā nākotnē varētu notikt pilnīga pāreja uz elektronisko katalogu.
Līdz šim projekta īstenošanā ieguldīti 57 tūkstoši latu. Pašlaik rit projekta trešais posms, kas izmaksās 232 tūkstošus latu. IUB cer 140 tūkstošus latu no šīs summas saņemt kā ES grantu.