– Nevaram teikt, ka kritumu piedzīvojuši visi alus ražošanas uzņēmumi, dažu produkcija realizēta lielākā apjomā nekā iepriekšējā gadā. Bet, runājot par samazinājumu, jāmin iemeslu kopums. Pirmkārt likumdošanas izmaiņas – pērn spēkā stājās divi nozarei būtiski normatīvie akti.
Akciju rīkošanas principus mainīja Preču un pakalpojumu loteriju likums (“LV” 08.07.2003.). Agrāk alus darītavas rīkoja akcijas, kuru ietvaros jūs, piemēram, sakrājāt noteiktu skaitu pudeļu korķu un, tos aizsūtot ražotājam, varējāt piedalīties loterijā un laimēt balvas. Tagad pārdošanas akcijām jāizgudro citas formas, piemēram, “Aldaris” izmantoja zivju attēlus.
Un, bez šaubām, nozari ļoti lielā mērā ietekmēja Alkoholisko dzērienu aprites likums (01.05.2004.). Pareizāk gan būtu sacīt, ka jau agrāk spēkā esošie stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības principi likumdošanā tika attiecināti arī uz alu. Pirmkārt, tika ierobežots alus tirdzniecības laiks. Otrkārt – dzēriena pieejamība. Treškārt – reklāmas iespējas. Vēl aizvien nav īsti skaidrs, vai kioskos ir vai nav atļauts tirgot alu, bet licence ir vajadzīga. Līdz pagājušā gada septembrim bija noteikts pārejas laiks un licenci šādai tirdzniecībai nevajadzēja. Vairumā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kurus agrāk dēvētu par ēdnīcām, alus no piedāvājuma ir izslēgts. Šie uzņēmumi alu tirgoja kā pārtikas produktu, bet, tā kā tagad saskaņā ar likumu alus pielīdzināts citiem alkoholiskajiem dzērieniem, tā tirgošanai arī ir jāiegādājas licence. Tas uzņēmumam nozīmē biežākas kontroles un virkni citu problēmu. Kādēļ viņiem tas vajadzīgs? Savukārt izbraukuma tirdzniecībai vai vasaras alus dārzu darbībai ir atvēlēti pieci mēneši gadā, un ne ilgāk. Tātad, ja jūs vēlaties alu tirgot ārpus telpām, jums labi jāpadomā – vai tirdzniecību sākt aprīlī vai tomēr labāk maijā. Ja sāksit maijā, varēsit strādāt līdz septembra beigām, bet – varbūt septembrī tas nemaz nebūs vajadzīgs, jo būs klāt aukstums? Bet, ja sāksit alu ārā tirgot jau aprīlī, varbūt nāksies nožēlot, jo septembrī laiks būs vēl jaukāks, bet atvēlētais laiks jau beidzies.
Jāņem vērā – vairs nevaram īpaši runāt par alus tirdzniecību. Tagad runa ir par alkoholiskajiem dzērieniem, un likumā nav vairs būtiskas izšķirības, vai tas šņabis vai alus. Starpību nejūt arī patērētājs, jo pēc pulksten 22 jums nepārdos nedz pudeli degvīna, nedz pudeli alus. Gan viena, gan otra dzēriena reklāmai arī jābūt papildinātai ar uzrakstu, ka alkohols ir kaitīgs veselībai.

– Varētu vaicāt – kāpēc, piemēram, maize netiek papildināta ar brīdinājumu, ka, lietojot to uzturā pārmērīgos daudzumos, var aptaukoties un gūt gremošanas traucējumus? Mēs, LADS pārstāvji, vienmēr esam atbalstījuši pašregulācijas ideju. Tā nozīmē, ka paši alus ražošanas uzņēmumi propagandētu mērenu un saprātīgu alus lietošanu. Diemžēl Veselības ministrijas atbalstu neesam saņēmuši – tās pārstāvji mērenu alkohola patēriņu neatbalsta, viņi aizstāv pilnīgu atturību. Nu tad ieviesīsim sauso likumu! Ārvalstu pieredze ir, atcerēsimies kaut vai to, kādu rezultātu šāds likums deva ASV.

Nepieciešama diferencēta atvieglojumu piemērošana

– Tīri teorētiski varam spriest, ka likumdošana šobrīd ir sakārtota. Jāatgādina, ka pērn Alkoholisko dzērienu aprites likums tika pieņemts 22.aprīlī, bet 10.jūnijā Saeima tajā vēl izdarīja grozījumus. Bet alus realizāciju lielā mērā nosaka sezona un klimatiskie apstākļi. Pārdotās produkcijas apjomi vasaras mēnešos ir divas trīs reizes lielāki par ziemas mēnešu rādītājiem. Tāpēc vasara nozarei ir sevišķi nozīmīga, it īpaši, ja tā ir silta un saulaina kā 2003.gadā. Tādā laikā alus patēriņš pieaug. Likumdošanā beidzot vismaz ir skaidrība, nākamajai sezonai ražotāji varēs sagatavoties normāli, zinot, kādas prasības jāpilda. Tāpēc varam gaidīt noteiktu produkcijas realizācijas apjomu pieau-gumu. Alus patēriņš ir saistīts ar tautas labklājības un valsts ekonomiskās attīstības līmeni. Un to ataino arī pērnā gada rezultāti. Jo iekšzemes kopprodukta pieaugumu lielā mērā radījusi inflācija – preces tiek pārdotas par augstāku cenu, bet pārdošanas apjomi daudz lielāki nekļūst. Pērn viegli neklājās nedz alus darītājiem, nedz ekonomikai kopumā.

– Noteikti. Nodokļa bāzes samazināšana ikvienai ekonomikas nozarei un tās uzņēmumiem dod labākas iespējas konkurēt tirgū. Esmu vienmēr aizstāvējis viedokli, ka mums pilnā apjomā jāizmanto visas Eiropas Savienības (ES) likumdošanas sniegtās iespējas, arī attiecībā uz nodokļu atlaidēm. Bet atlaides jāsaņem tikai tiem, kam tās pienākas.

– Kritēriji ir definēti ES direktīvā, kura paredz akcīzes nodokļa samazināšanas iespēju mazajām alus darītavām. Dokumentā sacīts, ka uzņēmumam jābūt neatkarīgam, tas nevar būt iekļauts kādos koncernos, un ir noteikts atvieglojumu līmenis atbilstoši ražošanas apjomiem. Savukārt direktīvas piemērošana ir dalībvalstu ziņā. Ja tās vēlas paplašināt mazo uzņēmumu kategoriju, tas ir atļauts. Direktīvā ir runa par alus darītavām, kuru maksimālais ražošanas apjoms ir 200 000 hektolitru gadā. Manuprāt, Latvijā atlaidēm būtu jānosaka vairākas pakāpes. Piemēram, vismazākajām alus darītavām jāpiemēro 50 procentu atlaide, mazliet lielākām – teiksim, 30 procentu un pārējām mazo ražotāju kategorijā ietilpstošajām – 10 procentu atlaide. Protams, runa ir par alus darītavām, kas ir neatkarīgas, neražo uz licences pamata un kurās norit pilns alus darīšanas tehnoloģiskais process. Uzņēmums sniedz atskaites Akcizēto preču pārvaldei, un Konsultatīvās padomes pārstāvji pārbauda firmas un ražotnes atbilstību noteikumiem.
Lietuvā šī sistēma darbojas fantastiski, tikai nez kāpēc neviens Latvijas alus ražotājs neizmanto iespēju kaimiņvalstī lielos apjomos, izmantojot šīs atlaides, lēti tirgot savu produkciju. Tie, kuriem atlaides nepienāktos, mūs gan biedē ar lēta Lietuvas alus ienākšanu mūsu tirgū, taču šis mehānisms nav tik vienkārši izmantojams.

– Mūsu valsts produkcija tiek tirgota, taču ne sevišķi lielos apjomos, par mūsu ražotāju ekspansiju citos tirgos runāt nevar. Protams, lielākie mūsu tirgus “spēlētāji” ir arī lielākie eksportētāji. Ir dažas interesantas eksporta iespējas – runa ir par produktiem, kam pasaulē ir daudz cienītāju, piemēram, medalu. Par to ir interese ASV, Apvienotās Karalistes, Skandināvijas tirgos. Šīs iespējas jāprot izmantot, kaut gan nav informācijas par milzīgu pieprasījumu. Šobrīd Latvijas alu visvairāk tirgo kaimiņvalstīs.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”