Pirmais gads pie Eiropas naudas lādes

Svarīgākie principi

Sabiedriskās politikas centra “Providus” pārstāve Lolita Čigāne norādīja, ka struktūrfondu apgūšanā vajadzētu ievērot vairākus principus: “Viens no priekšnoteikumiem ir vienlīdzība informācijas pieejamībā. Tas nozīmē, ka kāda sabiedrības grupa nedrīkst ciest, ja nav laikā ieguvusi informāciju.” Ja kādam informācija par naudas apgūšanas iespējām ir pieejama agrāk, viņš var arī labāk un ātrāk sagatavot projekta pieteikumu, skaidro L.Čigāne.
“Tāpat noteikumiem ir jābūt skaidri saprotamiem, nepārprotamiem, lai potenciālajam projekta sagatavotājam būtu skaidrs, kādi dokumenti iesniedzami, kas tajos norādāms. Svarīgi, lai būtu skaidri saprotams lēmumu pieņemšanas process, lai uzņēmējam būtu zināms, kurā izvērtēšanas stadijā projekts atrodas. Protams, pieņemtajam lēmumam par to, vai projekts atbalstīts vai nav, jābūt pamatotam, un gadījumos, kad projekts noraidīts, uzņēmējam jāsniedz atbilde, kāpēc lēmums ir tieši tāds,” teic L.Čigāne.

Galvenais ir nauda, nevis dokumentu izstrāde

Mazo un vidējo uzņēmēju un amatniecības padomes pārstāve Silvija Greste atzina, ka uzņēmēju interese par ES struktūrfondu naudu ir ievērojama, bet brīdī, kad bija jāstrādā pie nepieciešamo dokumentu sagatavošanas, atsaucība nav bijusi liela. Dokumentu izstrādē, kas ir pamats biznesa sektoram pieejamās naudas apgūšanā, uzņēmēji iesaistījās, bet salīdzinoši mazs bija to interesentu loks, kuri gribēja piedalīties. “No 28 asociācijām vēlmi iesaistīties darba grupā, kas sagatavoja dokumentus, izteica tikai četras asociācijas,” skaidro S.Greste.
Arī SIA “Baltic Consulting” pārstāvis Daniels Jelisajevs piekrīt, ka uzņēmēju interese par naudu ir liela, bet jautājumos, kas saistīti ar Attīstības plāna, vadlīniju un citu dokumentu tapšanu, – salīdzinoši niecīga. Šeit gan jāpiebilst, ka, tieši gatavojot “lielos dokumentus”, kas būs pamatā ES naudas apgūšanai nākotnē, uzņēmējiem paveras lieliska iespēja uzstāties par viņus interesējošo jautājumu iekļaušanu, atbalsta pārdali utt. D.Jelisajevs: “Diskusijas par to, kas īsti pašlaik nenotiek tā, kā gribētos, ir salīdzinoši mazsvarīgas. Praktiski nauda, kas bija paredzēta laikam līdz 2006. gadam jau ir izsmelta. Tagad svarīgāk būtu domāt par nākamo periodu. Tad arī pieejamie naudas resursi būs lielāki.”
S.Greste norāda, ka būtu svarīgi skaidrot uzņēmējiem, cik būtiski ir piedalīties dokumentu izstrādē: “Viens ir izstrādāt dokumentu un tādējādi censties tur iestrādāt savas intereses. Pavisam kas cits – pēc dokumentu apstiprināšanas teikt, ka tur kaut kas nav īsti kārtībā. Pēc dokumenta apstiprināšanas kaut ko tajā mainīt ir grūtāk nekā tad, kad dokumenta sagatavošana vēl ir procesā.”

Izvērtēšanas gaita aizvien neskaidra

Diskusijas dalībnieki norādīja uz nepilnībām struktūrfondu apgūšanā un projektu izvērtēšanā. Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka pēc dokumentu iesniegšanas izvērtēšanai nav zināms, kurā izvērtēšanas stadijā tas atrodas, norādīja sanāksmes dalībnieki. “Ir arī tādi gadījumi, kad projekts netiek izskatīts pat paredzētajās 90 dienās,” savā pieredzē dalās Biznesa augstskolas “Turība” pārstāvis Uldis Strautkalns.
Gan gadījumos, kad projekts tiek izvērtēts laikus, gan tad, kad tā izskatīšana aizkavējusies, būtu lietderīgi, ja tiktu izveidota sistēma, kad pieteicējs internetā var sekot līdzi sava projekta virzībai izvērtēšanas labirintos.
S.Greste piedāvā risinājumu: “Tā kā daudzi projekti satur komercnoslēpumu, lietderīgi būtu pārdomāt, vai nebūtu ieviešama projektu kodu sistēma. Proti, katrs uzņēmējs pie iesniegšanas saņem informāciju, ka viņa projektam tiek piešķirts kods, piemēram, ar desmito numuru. Tad internetā viņš var redzēt, kurā izvērtēšanas stadijā viņa projekts atrodas. No valsts puses nav redzama īsta izpratne par to, ka uzņēmēji projektu sagatavošanā ir ieguldījuši daudz darba un naudas. Turklāt, ja tas ir projekts par vairākiem desmitiem vai pat simtiem tūkstošu latu, būtu labi, ja varētu redzēt, kur tas atrodas. Uzņēmēja sirds būtu mierīgāka. Tagad ir tā – iedod savu projektu un tikai pēc vairākiem mēnešiem saņem atbildi.”

Informācijas jautājums

Diskusijā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka svarīgs ir informācijas pieejamības jautājums. “Ja informācijai tiec klāt nedaudz agrāk nekā citi, vari agrāk sākt gatavot projektu, agrāk to iesniegt. Jau zināms, ka dažās programmās nauda tika izsmelta ļoti ātri. Šādos gadījumos agrāka pieeja informācijai tad arī ir bijusi izšķirošā,” teic L.Čigāne.
D.Jelisajevs atzīst, ka jebkura veida informācija ir pieejama vismaz divas dienas pirms tās publiskošana. “Protams, cits jautājums ir, kam tā pieejama. Agrāka pieeja informācijai var būt ļoti svarīga,” viņš piebilst.
Interesanta situācija izveidojusies saistībā ar to informāciju, kas par ES struktūrfondiem publicēta dažādos portālos. U.Strautkalns norādīja uz piemēru, kad vēl vakar Eiropas Sociālā fonda mājas lapā (www.esflatvija.lv) bija pieejama informācija, kurā minēta atsauce uz kādu regulu, kas jau nav spēkā gandrīz gadu. Profesionālās izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās atzina, ka šajā mājas lapā tiešām informācija mēdz būt novecojusi, bet viņas vadītās aģentūras interneta vietnē informācija tiek regulāri atjaunota un ir precīza.
“Latvijas Vēstnesis” pārliecinājās, ka, apmeklējot Labklājības ministrijas mājas lapu (šī ministrija ir atbildīga par Eiropas Sociālā fonda apgūšanu), īpaša norāde par minēto fondu ved tieši uz to mājas lapu, kurā informācija ir novecojusi un kļūdaina. Domājams, šāda situācija nebūtu pieļaujama un informācijai būtu jātiek atjaunotai regulāri.

Problēmas ar ekspertiem

Diskusijas dalībnieki norādīja uz problēmām ar ekspertiem. S.Greste minēja, ka Latvijā ir tikai 16 darba drošības eksperti, kuri ir savstarpēji pazīstami un tiek iesaistīti gan projektu gatavošanas stadijā, gan izvērtēšanas stadijā. D.Jelisajevs apstiprināja, ka tā tiešām ir patiesība, bet norādīja, ka problēma ir vēl plašāka: “Mums visi eksperti cits citu pazīst. Tie ir gan darba drošības eksperti, gan vērtēšanas eksperti. Nedomāju, ka Latvijā kaut kādā veidā ir iespējams izvairīties no šīs problēmas.”
Savukārt Sieviešu tiesību institūta pārstāve Laila Balga atzina, ka bieži saskārusies ar ekspertu zemo kvalifikāciju. “Projektu vērtēšanas ekspertu izvēles nosacījumi un izvēles metodes katrā valsts institūcijā atšķiras. Bet viņi visi pieņem vienādi svarīgus lēmumus – piešķirt vai nepiešķirt naudu viena vai otra projekta atbalstīšanai. Valstī kopumā trūkst vienota viedokļa un norādījumu par ekspertu izvēles un projektu vērtēšanas kārtību un kritērijiem.”

Korupcija – mīts vai realitāte

D.Jelisajevs, kurš ikdienā strādā konsultatntu firmā, kas palīdz uzņēmējiem sagatavot projektus, norādīja: “Latvijā diezgan plaši tiek tiražēts mīts par to cilvēku korumpētību, kas vērtē projektus. Pats esmu gatavojis daudzus projektus, nevienam neesmu maksājis, bet īpašu problēmu ar projektu apstiprināšanu nav bijis. Ir dzirdēti vairāki gadījumi, kad attiecīgajām valsts struktūrām tuvu stāvoši cilvēki piedāvā par īpašu samaksu sekmēt projekta apstiprināšanu. Attiecīgajai personai jāmaksā tikai gadījumos, ja projekts tiek atbalstīts. It kā šķiet izdevīgi, jo samaksa veicama tikai pozitīva lēmuma gadījumā. Bet vai tad kaut kas īpašs ir jādara? Ja projektu apstiprinās, naudu saņemsi, ja ne, nebūs arī naudas. Šie krāpnieki ļauj procesam ritēt savu gaitu, tajā neiejaucas, bet pozitīva lēmuma gadījumā gūst finansiālu labumu.”

Pirmā reize

Sanāksmes dalībnieki diskusijas gaitā norādīja uz vairākām problēmām, kas atklājušās struktūrfondu apgūšanas laikā. Tomēr vairākkārt izskanēja arī viedoklis, ka šī tomēr ir pirmā reize, kad esam tikuši pie Eiropas naudas lādes. Vēl daudz jāmācās gan ierēdņiem, gan uzņēmējiem. Cienot vienam otra viedokli, uzklausot un cenšoties rast risinājumus pastāvošajām problēmām, turpmāk varētu iegūt Latvijas valsts un līdz ar to arī katrs no mums.
Jāatzīmē, ka arī valdības līmenī tiek runāts par problēmām ES fondu apguvē. Tā, piemēram, vakar Ministru prezidents Aigars Kalvītis ar ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu pārrunājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbu, par ko sūdzējušies uzņēmēji Latvijas reģionos. Viņus neapmierina LIAA darbība, nodrošinot uzņēmējus ar informāciju, tas kavē projektu sagatavošanu un iesniegšanu. Arī ekonomikas ministrs esot piekritis, ka LIAA darbs neesot apmierinošs. Diskusijas par problēmām jau valdības līmenī liecina, ka situācijas uzlabošanai varētu tikt sperti konkrēti soļi.