Reforma noslēgusies. Un kas būs tālāk

Reformas gaita

Kopumā reforma noritēja atbilstoši UR prognozēm par pārreģistrācijas apjomiem un laiku. Aptuveni 36 000 sabiedrību ir sakārtojušas savus dokumentus un struktūru atbilstoši Komerclikuma prasībām un ierakstītas komercreģistrā. Pieskaitot šim skaitlim 22 000 no jauna reģistrēto komersantu, var secināt, ka atbilstoši Komerclikuma noteikumiem šobrīd strādā 58 000 komersantu. Turpretī apmēram 23 000 uzņēmumu darbība jau šobrīd ir uzskatāma par izbeigtu, un likumā noteiktajā kārtībā sāksies vienkāršota likvidācija, kuras rezultātā tās sabiedrības, kurām nebūs kreditoru un nodokļu parādu, tiks izslēgtas no UR. Skaitlis it kā liels, taču, ja atskatāmies uz savulaik (1996.gadā) pamatkapitālu nepalielinājušām SIA un pērn neiesniegto uzņēmuma gada pārskatu skaitu, apmēram tāds pats vien iznāk.
Protams, pāreja uz jauno kārtību nebija viegla ne uzņēmējiem, ne UR, jo jaunā likuma pamatā likti citi principi. Šajā laikā veikts nopietns skaidrošanas un metodiskais darbs jaunā likuma ieviešanā, izdarīti arī daudzi likuma uzlabojumi. Šeit liela loma bija konstruktīvam dialogam un veiksmīgai sadarbībai ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, jo īpaši ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Ārvalstu investoru padomi.
Patiess prieks, ka pārreģistrāciju izdevās veikt, nepasliktinot darbu izpildes un klientu apkalpošanas kvalitāti. Nupat aizgājušā gada decembra pēdējās darba dienas un šā gada 3.janvāris gan mums, gan uzņēmējiem jau ir vēsture. Turklāt nevis kā ļauns murgs ar milzu rindām, kurās stāv neapmierināti klienti, bet gan kā normālas darba dienas. Bez manu UR kolēģu pašaizliedzības un darba spara, kā arī Tieslietu ministrijas atbalsta viss varēja būt arī pavisam citādi.
Ko devis un dos padarītais?
Latvijas komercdarbības subjekti ieguvuši galvenokārt trīs labumus: 1) ir visi juridiskie priekšraksti, lai komercdarījumus juridiski varētu slēgt pietiekami ātri un droši; 2) ikviens var justies krietni aizsargātāks kreditora statusā un mazā dalībnieka vai akcionāra statusā; 3) komercdarbības vide lielā mērā ir attīrīta no faktiski nestrādājošām uzņēmējsabiedrībām.

Saimnieciskās darbības veicēji – nekomersanti

Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai sakārtotu visu saimnieciskās darbības veicēju statusu un ar to darbību saistītos jautājumus.
Kā zināms, Komerclikuma reforma iet secen zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām, lielākajai daļai individuālo uzņēmumu un individuālo darba veicēju. Arī šo uzņēmēju skaits ir ievērojams – UR reģistrēts 34 000 zemnieku saimniecību un 19 000 individuālo uzņēmumu. Likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”, uz kura pamata šobrīd darbojas minētie uzņēmēji, arī ir morāli un juridiski novecojis.
Nav šaubu, individuālais uzņēmums kā juridiska forma nākotnē nebūs nepieciešams. Ja uzņēmējs vēlas atbildēt ar visu savu personīgo mantu, var izvēlēties individuālā komersanta statusu, turpretī, ja vēlas savu atbildību ierobežot, – SIA statusu. Tomēr šis jautājums ir jārisina kompleksi, radot vienotu, skaidru un pārskatāmu sistēmu visu fizisko personu saimnieciskajai darbībai. Nākotnē būtu skaidri jānosaka šo personu statuss, reģistrācijas un formalitāšu kārtošanas jautājumi, kā arī piemērojamie nodokļi.
Ir jāuzsāk diskusija par to, vai Latvijā ir vai nav jāsaglabā tādas vēsturiskas formas kā zemnieka saimniecība un zvejnieka saimniecība, kā arī vai šīs formas tiesisko statusu (ne)vajadzētu mainīt. Ja šāds statuss tiek saglabāts, likumā noteikti ir jānovelk skaidra robežšķirtne starp tiem, kas tiešām pamatā nodarbojas ar lauksaimniecību un lopkopību, un pārējiem.

Reģistrācijas vienkāršošanas turpināšana

Lai gan komersantu reģistrācija jau līdz 2005.gadam bija pietiekami vienkārša un ātra, tomēr arī šeit UR saredz uzlabojumu iespējas.

Jau tagad ir zināmi stereotipi, kurus nepieciešams lauzt. Cilvēki ir pieraduši, ka valsts un pašvaldību iestādēs jautājumi tiek kārtoti lēni. Reģistrāciju UR var nokārtot ļoti ātri. Sanāk pat mazliet komiski – personiski esmu vairākkārt uzklausījis korupcijas aizdomu pilnus komentārus par to, ka UR kādas izmaiņas ir reģistrētas ātri, un nākas taisnoties, ka tā nav korupcija, bet valdības noteikumos noteikta kārtība. Šai sakarā vēlos atgādināt, ka no 2005.gada visus pieteikumus ierakstiem komercreģistrā UR izskata ne ilgāk kā trīs darba dienu laikā. Taču tiek plānots vienkāršākajos gadījumos laiku saīsināt līdz pat tūlītējai reģistrācijai.

Kad reģistrācijai nepieciešamais laiks ir samazināts līdz loģiskam minimumam, rodas jautājums – kā uzlabot pakalpojumu turpmāk? Šodien atbilde nav tālu jāmeklē – tā ir reģistrācija, nenākot uz Uzņēmumu reģistru, bet izmantojot e-pieteikumus.
Pagaidām gan šo pakalpojumu pilnā mērā valsts iestādē ieviest nav iespējams, jo pietrūkst Elektronisko dokumentu likumā paredzētās infrastruktūras (kvalificēta sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja). Tomēr strādājam pie risinājumiem, kas juridiski un tehniski ļautu, neraugoties uz trūkstošo infrastruktūru valstī, atsevišķās jomās tomēr sākt e-pieteikumu iesniegšanu un apstrādi UR.

Lai gan komercsabiedrības reģistrācijai nepieciešamie dokumenti jau pēc pašreizējā likuma prasībām ir vienkārši (piemēram, statūtus elementāri var ietilpināt vienā lapaspusē) un to noformēšana, lai izpildītu likuma prasības, neprasa augstāko juridisko izglītību, arī šajā jomā UR plāno jau šogad izstrādāt uzlabojumus un atbilstošus normatīvo aktu grozījumus, lai dokumenti būtu vēl vienkāršāki un to skaits mazāks. Galvenokārt šie uzlabojumi būs saistīti ar pieteikuma veidlapu grozīšanu, kurās var veiksmīgi integrēt citus reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, kā arī parakstu apliecināšanu uz vietas UR, nevis pie zvērināta notāra, tādējādi liekot pamatu individuālo komersantu un viena īpašnieka SIA tūlītējai reģistrācijai.
UR stratēģija paredz pastāvīgu attīstību, tāpēc uzņēmēji var nešaubīties, ja būs kas tāds, ko, nezaudējot vajadzīgo drošību, varēs paātrināt vai vienkāršot, – cik vien tas būs atkarīgs no UR, mēs to īstenosim.

Jānis Endziņš,
LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs