Izvirzītas Latvijas prioritātes ES 2005.gadam

Vakar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einars Semanis informēja Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputātus par Latvijas prioritātēm Luksemburgas un Apvienotās Karalistes prezidentūru laikā.
Latvijas prioritātes tiek izvirzītas, pamatojoties uz Luksemburgas un Apvienotās Karalistes izstrādāto Eiropas Savienības (ES) darba programmu 2005.gadam. Galvenās prioritāšu jomas Latvijai ir šādas: pirmkārt, panākt vienošanos par finanšu perspektīvu 2007.–2013.gada periodam; otrkārt, sasniegt lielāku progresu Lisabonas stratēģijas realizācijā; treškārt, stiprināt sadarbību tieslietās un iekšlietās ES ietvaros un, ceturtkārt, stiprināt stabilitāti, drošību un demokrātiju, kā arī veicināt ekonomisko uzplaukumu pie ES robežām un globālā mērogā.
Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem finanšu perspektīvas kontekstā E.Semanis minēja nepieciešamību atrisināt finanšu sadalījuma problēmu. Tas ir aktuāli, jo Eiropas Komisija piedāvā noteikt 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ierobežojumu kohēzijas resursu sadalījumam, kas varētu samazināt Latvijas iespējas straujāk tuvināties ES vidējam attīstības līmenim. Ārlietu ministrijas pārstāve Solvita Apale informēja: ka, lai arī ES valstu pozīcijas finanšu perspektīvu kontekstā tuvinās, tomēr joprojām ir dziļa plaisa starp galveno maksātāju valstu un finanšu resursu saņēmēju valstu interesēm. Tā kā šā gada laikā vairākās ES valstīs notiks referendumi par tā sauktā konstitucionālā līguma ratifikāciju, finanšu perspektīvu jautājumos valstīm jāspēj panākt visus apmierinošs kompromiss līdz Luksemburgas prezidentūras beigām jūnijā. Pretējā gadījumā neapmierināto valstu iedzīvotāji varētu nobalsot pret Konstitucionālā līguma ratifikāciju. Latvijas pozīciju atbalsta valstis ar līdzīgām interesēm – Baltijas valstis, Polija, Slovākija.
Lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus un Latvija būtu daļa no ES konkurētspējīgās un dinamiskās ekonomikas, Latvijai jākoncentrējas uz svarīgāko – izaugsmi un nodarbinātību, teikts informatīvajā ziņojumā “Latvijas prioritātes Luksemburgas un Apvienotās Karalistes prezidentūru prioritāšu kontekstā”. Lai sasniegtu šos mērķus, jāveido brīvs tirgus, labvēlīga vide komercdarbībai un labi funkcionējoša infrastruktūra. Tāpat ir jāveicina zinātnes un pētniecības, kā arī darba tirgus attīstība un vides ilgtspējība. Tomēr, kā norādīja E.Semanis, atsevišķi Lisabonas stratēģijas mērķi ir vairāk vīzijas nekā realitāte, jo to sasniegšanu aizkavē nepietiekamie finanšu resursi.
Sadarbības tieslietās un iekšlietās jomā par galvenajām Latvijas prioritātēm tiek izvirzīta brīvas personu kustības nodrošināšana, iekļaujot pievienošanos Šengenas vīzu režīmam un Vīzu informācijas sistēmai, kā arī ES ārējo robežu stiprināšana un cīņa ar organizēto noziedzību. Tiks īstenota arī sadarbība tiesiskuma veicināšanai, tai skaitā tiesnešu apmācība un Eiropas Kopienu tiesas darbības pilnveidošana.
ES ārējo attiecību kontekstā Latvijai nozīmīgākie jautājumi ir sadarbība ar Savienības austrumu kaimiņiem, īpaši Krieviju un pārrobežu partnerības un starpreģionālās sadarbības veicināšana, lai nodrošinātu stabilitāti arī aiz ES robežām.
Lai arī Latvija kopumā atbalsta tās darbības prioritātes, kuras izvirzījušas Luksemburga un Apvienotā Karaliste, tomēr pastāv arī atsevišķas jomas, kurās Latvija izsaka iebildumus. Viena no tādām ir noteiktā ikgada enerģijas patēriņa samazināšana saskaņā ar pašreizējo direktīvas par enerģijas galapatēriņa efektivitāti projektu. Ziņojumā tiek norādīts: lai sasniegtu noteiktos enerģijas taupības mērķus, Latvijā būtu strauji jāsamazina IKP pieaugums.
Pēc E.Semaņa ziņojuma deputāti uzdeva precizējošus jautājumus, kā arī ierosināja atsevišķus papildinājumus ziņojumam. Kā norādīja ELK priekšsēdētājs Oskars Kastēns, ziņojumā dažkārt vērojama nekonsekvence dažādu prioritāšu izvirzīšanā par svarīgākām, kas saistīts ar to, ka ziņojums balstīts uz dažādu ministriju iesniegto informāciju. Informāciju apkopojis un ziņojumu sagatavojis Eiropas lietu birojs.

Ieva Ušča