
Top grozījumi likumā, kas skar šķīrējtiesu darbu
Visticamāk, nākamajā nedēļā Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā tiks izskatīti grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), kas skar šķīrējtiesu darbu. Grozījumi paredz vairākus būtiskus jauninājumus, piemēram, būs jāveic šķīrējtiesu reģistrācija, daudzām jāmaina nosaukumi.Elita Stivriņa: “Grozījumi likumā nepastiprina valsts kontroli pār šķīrējtiesām.” Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Grozījumi izkristalizējās pamazām
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore
Elita Stivriņa “Latvijas Vēstnesim” skaidro, ka nepieciešamie grozījumi CPL daļā
par šķīrējtiesām izkristalizējušies pamazām. Atzīstot, ka šķīrējtiesas
zināmā mērā atvieglo tiesu darbu, jo var nodrošināt ātrāku lietu izskatīšanu,
amatpersona norāda arī uz problēmām: “Šķīrējtiesu skaits strauji pieauga. Lai
izveidotu šķīrējtiesas, pagaidām vēl nav jāveic kādas īpašas formalitātes. Par
šķīrējtiesu izveidošanu jāpaziņo vienīgi Tieslietu ministrijai. Bez tam
šķīrējtiesu darbība nav uzskatāma par komercdarbību, pastāvīgu šķīrējtiesu
var izveidot jebkura juridiska persona.”
Šāda pastāvošā kārtība radījusi daudz problēmu. “Saņēmām cilvēku
sūdzības, redzējām sabiedrības neapmierinātību ar šķīrējtiesu darbu. Vērojama
arī neizpratne par šķīrējtiesu darbu kopumā. Sabiedrībā nav skaidrs, cik daudz
šķīrējtiesas ir tiesīgas darīt. Dažkārt cilvēki arī neatšķir šķīrējtiesu
no vispārējās valsts tiesas, līdz ar to Tieslietu ministrijā tika saņemtas vēstules
par neapmierinošo šķīrējtiesu darbu, lūgumi atcelt šķīrējtiesnesi,
šķīrējtiesas spriedumu utt. Tās ir lietas, ko nevaram darīt,” skaidro E.Stivriņa.
Apzinot galvenās problēmas, pamazām tapuši grozījumi CPL.
Šķīrējtiesas reģistrēs
Būtiskākais jauninājums, ko paredz grozījumi CPL, ir tas, ka
šķīrējtiesām būs jāreģistrējas Uzņēmumu reģistra šķīrējtiesu reģistrā.
Ar balsojumu Saeimas Juridiskajā komisijā, kas grozījumus CPL pirms trešā lasījuma
skatīja otrdien, 1.februārī, atbalstīts priekšlikums, ka šķīrējtiesu
reģistrāciju Uzņēmumu reģistrs sāks šā gada 1.aprīlī. Komisija atbalstīja
priekšlikumu, ka pieteikums šķīrējtiesas reģistrācijai šķīrējtiesu reģistrā
būs jāiesniedz līdz 15.augustam, bet ne vēlāk kā līdz šā gada 30.septembrim
šķīrējtiesai jābūt ierakstītai minētajā reģistrā.
Skaidrojot, ko Latvijas iedzīvotājiem dos šķīrējtiesu reģistra izveidošana un
kāpēc neapmierinoša ir pašreizējā kārtība, E.Stivriņa saka: “Ikvienam
iedzīvotājam būs iespēja piekļūt informācijai par šķīrējtiesu, piemēram,
reglamentam, šķīrējtiesnešu sarakstam u.c. Pašlaik likums nenoteic, kādi dokumenti
šķīrējtiesai jāiesniedz, tādēļ mums nav pamata uzstāt, lai iesniedz konkrētu
dokumentu. Jāatzīst gan, ka šķīrējtiesas lielākoties ir pretimnākošas un iesniedz
dokumentus, kurus Tieslietu ministrija lūgusi, piemēram, statūtus, reglamentu,
atrašanās vietas izmaiņas, tālruņa numuru, šķīrējtiesnešu sarakstu u.c. Tomēr
nav iespējams nodrošināt, ka cilvēku interesējošos dokumentus konkrētā
šķīrējtiesa iesniegusi un ka ikviens var ar tiem iepazīties. Jaunā kārtība to
nodrošinās.”
Daudzām jāmaina nosaukums
Vēl CPL grozījumi paredz, ka tiks izvirzīti īpaši nosacījumi
šķīrējtiesas nosaukuma izvēlē. Daudzi pamanījuši, ka šķīrējtiesu nosaukumi
mēdz būt visai ambiciozi. Piemēram, Tieslietu ministrijas mājas lapā publicētajā
šķīrējtiesu sarakstā atrodama gan Latvijas Republikas šķīrējtiesa, gan Rīgas
apgabala šķīrējtiesa, gan Eiropas šķīrējtiesa, gan šķīrējtiesa ar pavisam
vienkāršu nosaukumu “Šķīrējtiesa”.
Jāpaskaidro, ka visu šķīrējtiesu statuss ir vienāds. Neviena no tām nav augstāka
par citu, šķīrējtiesas nosaukums nenorāda to hierarhiju. Vienīgais, uz ko norāda
jau minētie un vēl daudzi citi nosaukumi, ir šķīrējtiesu dibinātāju domas
lidojums. Daudzi nosaukumi ir maldinoši. To atzīst arī Tieslietu ministrijas
darbinieki. Tāpēc CPL grozījumi paredz, ka uz šķīrējtiesu nosaukumiem attieksies
komersantiem noteiktie ierobežojumi. Tāpat paredzēts, ka nevarēs būt šķīrējtiesas
ar vienādiem nosaukumiem (pašreizējā kārtība šādu varbūtību neizslēdza), kā
arī nosaukums nedrīkstēs ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai
svarīgiem apstākļiem.
E.Stivriņa norāda, ka lielai daļai šķīrējtiesu nosaukumi būs jāmaina.
“Dažādās interpretācijās ir reģistrētas 12 šķīrējtiesas, kas sākas ar vārdu
Latvijas, 15 – ar vārdu Baltijas, 8 – ar vārdu starptautiskā,
7 – ar vārdu Eiropas.”
Uzņēmumu reģistrs būs iestāde, kurā, reģistrējot šķīrējtiesas, lems arī par
to nosaukumu atbilstību. Pagaidām Uzņēmumu reģistrs sniedz tikai vispārīgu
skaidrojumu. Tiks vērtēta šķīrējtiesas nosaukuma atbilstība likuma normām un tās
reglamentā rakstītajam. No Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītāja vietnieka Mārtiņa Lāča teiktā izriet, ka tiks pieļauti arī tādu
nosaukumu lietojumi kā Latvijas šķīrējtiesa, Eiropas šķīrējtiesa utt.
Tuvākajā laikā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paredzēts ievietot Uzņēmumu
reģistra speciālistu skaidrojumus par to, kādus nosaukumus drīkstēs lietot un kādu
nosaukumu lietošana netiks pieļauta.
Saeimas Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma no CPL grozījumiem atbalstīja normas
izslēgšanu, kas bija otrajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta redakcijā un
noteica, ka šķīrējtiesas nosaukumam jāietver viena vai vairāku šķīrējtiesas
dibinātāju nosaukums (firma). Šāda norma likumprojektā bija iestrādāta, lai
personām, slēdzot līgumu, kurā iekļauta šķīrējtiesas klauzula, jau uzreiz būtu
zināms, kas ir šķīrējtiesas dibinātāji. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs
Mareks Segliņš atzina, ka šādas prasības noteikšana
varētu radīt pārāk sarežģītus nosaukumus. Turklāt prasība ietvert vienu vai
vairākus dibinātāja nosaukumus nozīmē, ka atļauts šķīrējtiesas nosaukumā minēt
tikai vienu juridisko personu, kas nozīmē, ka pārējie dibinātāji no nosaukuma nav
nojaušami. Deputāti vienojās – CPL grozījumos tiks paredzēts, ka šķīrējtiesas
nosaukumam nebūs jāietver viena vai vairāku šķīrējtiesas dibinātāju nosaukums.
Bet, lai personām nodrošinātu pieeju informācijai par šķīrējtiesas dibinātājiem,
šāda informācija būs jāiekļauj šķīrējtiesas reglamentā.
Uzticēt vai neuzticēt strīda izšķiršanu šķīrējtiesai? Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Daļa varētu nepārreģistrēties
E.Stivriņa norāda, ka prasība šķīrējtiesām ierakstīties reģistrā varētu samazināt lielo šķīrējtiesu skaitu Latvijā. “Valstī pašlaik darbojas 115 šķīrējtiesas. Uz pārējo Eiropas valstu fona tas ir ļoti, ļoti daudz. Domāju, ka šķīrējtiesu skaits varētu nedaudz samazināties, jo daļa šķīrējtiesu varētu nepārreģistrēties.” Šādi secinājumi amatpersonai radušies, jo dažkārt nav izdevies sazināties ar kādu šķīrējtiesu ne telefoniski, ne rakstiski. Tādēļ viņa apšauba, vai tās reāli darbojas. Tomēr konkrētus skaitļus E.Stivriņa nemin, jo Tieslietu ministrija nekontrolējot šķīrējtiesu darbību. Beigās gan skan piebilde, ka arī pēc CPL spēkā stāšanās Latvijā joprojām būs daudz šķīrējtiesu.
Samazina šķīrējtiesām piekritīgās lietasAsākās diskusijas Juridiskās komisijas sēdē raisījās par
šķīrējtiesām piekritīgām lietām.
Pirms trešā lasījuma deputāti grozījumu projektā atbalstīja normas iekļaušanu,
kas paredz, ka šķīrējtiesas nevarēs izšķirt strīdus par personu izlikšanu no
dzīvojamām telpām. E.Stivriņa skaidro, ka pašlaik šķīrējtiesas skata šādus
jautājumus. Jāatzīmē – otrajā redakcijā likumprojektā bija paredzēts, ka
šķīrējtiesas nevarēs lemt tikai par maznodrošināto personu izlikšanu no
dzīvojamajām telpām. Deputāti atzīmēja, ka likuma priekšā visi ir vienādi un uz
visiem iedzīvotājiem, kā bagātiem, tā ne tik bagātiem, jāattiecina vienāda norma.
Turklāt izskanēja arī viedoklis, ka atšķirība starp maznodrošinātu personu un
tādu, kas likumdošanā noteiktajā kārtībā neatbilst šiem kritērijiem, ir visai
nenoteikta.
Svarīgākais, kāpēc likumprojekts Juridiskajā komisijā tiks skatīts arī
nākamnedēļ, ir jautājums par šķīrējtiesām piekritīgām lietām. Pēc komisijas
priekšsēdētāja iniciatīvas tiks domāts par to, lai šķīrējtiesās nevarētu tikt
izskatītas ne vien tādas lietas, kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības
iestāde, bet arī tādas lietas, kurās var tikt skartas valsts vai pašvaldību
iestāžu intereses. M. Segliņš teic: “Ir tādi savstarpēji juridisko personu
līgumi, kuri nav ne valsts, ne pašvaldību, bet to atcelšanas gadījumā tiek skartas
valsts vai pašvaldību intereses.” Kā spilgtāko piemēru viņš minēja bēdīgi
slaveno tā saukto “Dinaz” lietu. Tur šķīrējtiesa atcēla līgumu starp
juridiskām personām “Dinaz” un “Baltikums”. Tā rezultātā arī Valsts
ieņēmumu dienestam vairs nebija pamata piedzīt no “Baltikuma” vairākus miljonus
latu, un valstij radās būtiski zaudējumi. Kā jau minēts, šī problēma un
iespējamie tās risinājumi tiks skatīti vēlreiz nākamnedēļ komisijas sēdē. Tikai
pēc tam likumprojektu nodos balsošanai Saeimā trešajā lasījumā.
Aptaujātie juristi gan atzīst – jau pašreizējais regulējums paredz šādu strīdu
piekritību vispārējās jurisdikcijas tiesai. CPL 487.4. pantā teikts, ka
šķīrējtiesā nevar tikt izšķirts strīds, kura izspriešana varētu aizskart tādas
personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma
dalībniece. Tātad teorētiski šāda norma likumā jau ir, bet laiks rādīs, ko lems
Juridiskā komisija.
Jādomā pašiem
Lai gan likumprojekts drīzumā jāpieņem jau trešajā, galīgajā,
lasījumā, otrdien notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē par šķīrējtiesu
darbību Latvijā vēl raisījās plašas diskusijas. Tas tikai apliecina, ka jautājumi
par šķīrējtiesu darbību, tām piekritīgām lietām un darbības principiem Latvijā
joprojām ir aktuāli. Diskusiju karstumā Tieslietu ministrijas parlamentārais
sekretārs Edgars Jaunups šķīrējtiesas nosauca par “kaktu kantoriem”. Arī M.
Segliņa izteikumi dažkārt nebija šķīrējtiesām glaimojoši. Viņš norādīja –
ja cilvēks, pērkot nekustamo īpašumu, noslēdz līgumu ar banku, kurā ir ietverts
noteikums par strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā, kuru piedāvā banka, 99% gadījumu
pircējs strīdu zaudēs.
Visticamāk, pretrunīgie viedokļi par šķīrējtiesu darbu nemazināsies arī pēc CPL
grozījumu stāšanās spēkā. Domājams, arī turpmāk, neapdomīgi parakstot līgumu,
kurā iekļauta šķīrējtiesas klauzula, cilvēki būs vīlušies “kabatas”
šķīrējtiesu darbībā. To atzīst arī E.Stivriņa: “Grozījumi CPL nepastiprina
valsts kontroli pār šķīrējtiesām. Paši līgumslēdzēji var un varēs izvēlēties,
vai slēgt līgumu, kurā ir šķīrējtiesas klauzula. Jebkurš var atteikties slēgt
līgumu pēc šādiem nosacījumiem. Līgumslēdzējiem ir jāpārdomā savas tiesības uz
strīda izšķiršanas vietas izvēli un jāmēģina vienoties, lai līgumā būtu
ierakstīts, ka strīds tiek risināts vispārējās jurisdikcijas tiesā vai
šķīrējtiesā, kura apmierina abas puses.”
Arī prof. Dr.hab.iur. Kalvis Torgāns publikācijā par šķīrējtiesām Latvijā
un gaidāmajām izmaiņām, kādas nesīs grozījumi CPL (skat. “Jurista Vārds”
11.01.2005. Nr.1 – red.), atzīmējis, ka paredzētie grozījumi “nedos ne
būtisku uzlabojumu, ne drošību, ka šī pasaulē iecienītā strīdu noregulēšanas
forma Latvijā arī turpmāk neizraisīs bažas un pārmetumus”.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv