Tuvāk ģimenei, tuvāk reģioniem

Pieprasījums aug

– Kā tad ir ar to nepieciešamību? Vai tā nepadara latviešu valodu par tādām rūgtām zālēm, no kurām labāk tomēr izvairīties?

– Kā rāda mūsu pieredze, apgalvojumi, ka cilvēki negrib mācīties latviešu valodu, ir tīrais mīts. Mēs organizējam ap 500 kursu gadā, un dalībnieku nekad nav trūcis. Kā rāda mūsu pētījums “Valoda”, kas turpinās kopš 1996.gada un atspoguļo valodas apguves dinamiku, šajā laika posmā ir ļoti samazinājies to cittautiešu skaits, kas nemaz neprot latviešu valodu, un stipri audzis to cilvēku skaits, kas savu latviešu valodas prasmi vērtē kā ļoti labu. Turklāt – jo jaunāki cilvēki, jo augstāks līmenis.

– Jā, pirms diviem gadiem sarīkojām vecākiem vairākus informācijas seminārus. Tagad PHARE projekta ietvaros notiek kursi. Pieteikumu arvien ir vairāk, nekā spējam uzņemt. Vecāki, kam ļoti vājas latviešu valodas zināšanas, baidās, ka viņu bērni līdz ar latviešu valodas apguvi varētu atsvešināties no ģimenes. Lai viņi labāk saprastu, kas skolā notiek, esam izdevuši četrus bukletus – par skolu vakar un šodien, par veselības mācību un sociālajām zinībām. Vecāki redz, ka skola vairs nav tāda, kādā viņi paši mācījušies, ka tagad bērni ir daudz patstāvīgāki, mācās radoši domāt un ka latviešu valoda viņiem palīdz labāk iekļauties sabiedrībā.
Ļoti liela piekrišana ir mūsu vasaras nometnēm, kurās bērni ir kopā ar vecākiem. Paaudzes vieno arī daudzkultūru dienas un gadatirgi, kas saved kopā pilsētas un novadus.

Kvalitāti vērtē speciālisti

– Arī es “Delfos” esmu lasījusi tādas sūdzības. Mani tās, protams, sarūgtina. Bet fakti liecina ko citu. Jau trešo gadu nodarbojamies ar kursu satura vērtēšanu. Strādā vērtētāju komanda. Tie ir pedagogi, kas labi pārzina savu darbu. Pirms un pēc vērtēšanas viņiem rīkojam vēl speciālus seminārus. Ar kursu vadītājiem ir vienošanās, ka vērtētāji (parasti divi) var ierasties nodarbībā bez pieteikšanās un īpaša brīdinājuma. Par inspekciju to var saukt tikai pedagogi, kas neprot vai negrib strādāt. Visiem, kas strādā pēc labākās sirdsapziņas, tā ir skola, vērtīgs atbalsts. Viņi mācās kritiski paskatīties paši uz sevi, varbūt apgūt ko jaunu. 2004.gada rādītāji liecina, ka arī runas par latviešu valodas skolotāju nepietiekami augsto kvalifikāciju ir mīts. Tika vērtēti kursi visā Latvijā, un 85 procenti saņēma vērtējumu “labi” vai “ļoti labi”.
Par to, ka zināšanu līmenis ceļas, liecina kaut vai šāds zīmīgs fakts. Kad 8. un 9.klasei izstrādājām pirmo latviešu valodas grāmatu, skolotāji vaimanāja, ka tā ir daudz par grūtu, bērni netiks ar to galā. Tagad tie paši skolotāji prasa ko grūtāku. Un jaunajā grāmatā 8. un 9.klases skolēni tiek uzrunāti kā atbildīgi jauni cilvēki modernā pasaule. Pirmoreiz grāmatas papildina ne tikai audiokasetes, bet arī kompaktdiski.
Lai objektīvi novērtētu, vai grāmatu pietiek un tām ir pienācīga kvalitāte, izveidojām četras darba grupas, kas apzināja visus pēdējos piecos gados izdotos mācību līdzekļus bilingvālai izglītībai. Secinājums ir vienprātīgs: grāmatu un citu mācību līdzekļu pietiek ne vien latviešu valodas, bet arī matemātikas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas un vēstures mācīšanai mazākumtautību skolās. Un visi šie mācību līdzekļi ir kvalitatīvi. Turklāt lētāki par citu apgādu produkciju, jo ar ANO Attīstības programmas starpniecību to izdošana tiek sponsorēta.
Par aģentūras darbības finansiālo nodrošinājumu un sadarbību ar citām institūcijām, kas rūpējas par latviešu valodu, – nākamajā sarunā.

Uzziņai:

1995.gada 1.novembrī apstiprina Latviešu valodas apguves valsts programmu. 1996. gadā sākās tās ieviešana. Pēc konkursa par programmas vadības vienības direktori kļūst literatūrzinātniece Aija Priedīte, filozofijas doktore ar pedagoģiskā darba pieredzi Stokholmas, Minsteres un Hamburgas augstskolās. Ar 2004.gada 12.septembri mainās struktūrvienības statuss. Tagad tā ir Latviešu valodas apguves valsts aģentūra (LVAVA).