Nabadzības mazināšana ir visu ministriju kopdarbs

Piektā daļa iedzīvotāju Latvijā uzskatāmi par trūcīgiem

Pasaulē runā par divu veidu nabadzību: pārtikas un apģērba trūkumu, kas jau apdraud indivīda dzīvību, un iespēju nabadzību. Ar pēdējo jāsaprot nespēja izmantot izglītības, veselības aprūpes pakalpojumus, nespēja ceļot, baudīt kultūras iespējas, nespēja piekļūt informācijai.
Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktore Sandra Baltiņa, Latvijā jārunā par visu veidu nabadzību – no pārtikas trūkuma līdz nespējai samaksāt par savu bērnu izglītību. Nabadzība iet roku rokā ar sociālo atstumtību. Jautāta, kāds tad ir nabadzības slieksnis Latvijā, S.Baltiņa atbild, ka tāds precīzi nav noteikts. Ir gan noteikts garantētais iztikas minimums (GMI) – 21 lats, kas pienākas jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
Latvijā ir definēts, ka par trūcīgu uzskatāma persona, kuras mēneša ienākumi ir zemāki par 50% no minimālās darba algas. Šiem cilvēkiem savu palīdzību sniedz pašvaldības, viņi ir atbrīvoti no jebkādas maksas par veselības aprūpes pakalpojumiem. S.Baltiņa pieļauj, ka Latvijā apmēram 20% iedzīvotāju varētu uzskatīt par trūcīgiem. Precīzāki dati gan varētu parādīties informatīvajā ziņojumā par to, kas tad šajā jomā paveikts 2004.gadā. Plānā ir noteiktas sociālās atstumtības riska grupas: daudzbērnu un nepilnās ģimenes, invalīdi, vecie ļaudis, bērni un jaunieši, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie, bezdarbnieki, bezpajumtnieki, etniskās minoritātes (romi) un cilvēktirdzniecības upuri.
Nacionālajam rīcības plānam ir astoņas sadaļas: adekvātu ienākumu nodrošināšana, izglītības pieejamība, mājokļu pieejamība, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība, kultūras un sporta iespējas, juridiskās palīdzības nodrošināšana, transporta problēmu risināšana.

Izveidota pārraudzības komiteja

Kā uzsver S.Baltiņa, plāna īstenošanā ir iesaistītas visas ministrijas, LM ir tikai koordinējošas funkcijas. Pagājušā gada nogalē tika izveidota Nacionālā rīcības plāna īstenošanas pārraudzības komiteja, kurā ir pārstāvji no visām ministrijām, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas un nevalstiskajām organizācijām (piemēram, čigānu biedrības “Gloss”, Latvijas Pensionāru federācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijas “Sustento”, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības u.c.).
Kā stāsta S.Baltiņa, pārraudzības komitejas galvenie uzdevumi ir izvērtēt rīcības plāna īstenošanas gaitu, nodrošināt, lai atbildīgo institūciju pārstāvji katru gadu (līdz 2007.gadam) iesniegtu LM informāciju par paveikto, kā arī identificēt galvenās problēmas, kas kavē plāna īstenošanu.
LM ir izstrādājusi vairāk nekā simt indikatoru, pēc kuriem tiks vērtēts paveiktais. Tā, piemēram, sadaļā “Adekvātu ienākumu nodrošināšana” paveiktā kritēriji ir: palielināta minimālā alga (pagājušajā gadā tas netika izdarīts), palielināts ar nodokli neapliekamais minimums, pensiju pieau-gums, palielināti valsts sociālie pabalsti. Izglītības jomā daži no indikatoriem ir: vakarskolās izglītojošos skaita palielināšanās, jauniešu ar nepabeigtu pamata vai profesionālo izglītību skaita samazināšanās, pieaugušo tālāk-izglītības programmu izstrāde. S.Baltiņa stāsta, ka visos pasākumos tiek ievēroti dzimumu līdztiesības principi un tiek vērtēts, vai un kā tie samazina plaisu starp laukiem un pilsētām.
Reģionālo atšķirību mazināšana ir ļoti būtiska, lai pārrautu nabadzības apli. Jo nabadzīgo cilvēku īpatsvars ir lielāks tieši trūcīgajās pašvaldībās, kurām arī ir mazāk iespēju palīdzēt saviem iedzīvotājiem. S.Baltiņa uzsver, ka nabadzības mazināšana ir pasākumu komplekss, taču pats svarīgākais uzdevums ir nodarbinātības veicināšana. Tādēļ ļoti būtiski ir attīstīt uzņēmējdarbību reģionos un izveidot tai atbilstošu infrastruktūru.

Eiropas Komisijas vērtējums visumā pozitīvs

S.Baltiņa stāsta, ka katras jaunās ES dalībvalsts plānu ir izvērtējusi arī Eiropas Komisija (EK). Latvijas rīcības plānu vērtēja Īrija un tajā ietvertos indikatorus – Ungārija. Savukārt mēs vērtējām Maltas rīcības plānu. Latvijas izstrādātais plāns tika novērtēts pozitīvi, tas ir daudz detalizētāks nekā citām valstīm. Kritiskas piezīmes EK pārstāvji izteica par to, ka veicamajos pasākumos nepietiekami atspoguļots reģionālais un dzimumu līdztiesības griezums. Pārmetumus saņēmām arī par, viņuprāt, nepietiekami izstrādāto sadaļu par mājokļu pieejamību. EK pārstāvji arī uzskata, ka pārāk maz ir pasākumu tieši etniskajām minoritātēm, proti, romiem. Tādēļ arī, kā stāsta S.Baltiņa, pārraudzības komitejā tika uzaicināti pārstāvji no čigānu biedrības.
S.Baltiņa atzīst: ir zināmas bažas, vai Nacionālā rīcības plāna pasākumi būs katras ministrijas prioritāšu saraksta augšgalā, jo, kā zināms, naudas visam nepietiek nekad. Lai gan rīcības plāna izstrādē visas ministrijas ir aktīvi piedalījušās un izrādījušas lielu interesi. Plāna īstenošanai 2004., 2005. un 2006.gadam nepieciešamais budžets ir 910 miljoni latu (te ņemta vērā arī Eiropas struktūrfondu nauda). Latvijas valsts budžeta ieguldījums, tajā skaitā arī līdzfinansējums Eiropas naudai, ir 437 miljoni latu.