ATSAUCĒ IETVERT:
Cīnās par lielāku finansiālo atbalstu Latvijai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2005., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/100580
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Cīnās par lielāku finansiālo atbalstu Latvijai
Šodien un vakar Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēde. Viens no svarīgākajiem izskatāmajiem jautājumiem ir Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums 2007. – 2013.gada finanšu ietvarā kohēzijas resursu sadalījumam noteikt ierobežojumu līdz četriem procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta līmeņa.Līdz šim Latvijas politiķi vairākkārt norādījuši, ka šāds
ierobežojums nav Latvijai labvēlīgs un ierobežo mūsu izaugsmes iespējas. Jāatceras,
ka lielas valsts ekonomikai šāds ierobežojums kaitē daudz mazāk nekā mazas un
salīdzinoši nabadzīgas valsts ekonomikai. Arī piektdien, 28. janvārī, notikušajā
Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks
Einars Semanis atzina, ka EK piedāvājums Latvijai nav izdevīgs.
Tomēr E. Semanis atzīmēja – mums jāapzinās ES ierobežotās budžeta iespējas un
tāpēc jāpiekrīt, ka jāsamazina vienam reģionam maksimāli piešķiramie līdzekļi.
Tādēļ mēs uzskatām, ka jāmeklē jauni praktiski risinājumi, kā palīdzēt ES
trūcīgākajām valstīm, paskaidroja E. Semanis. Četru procentu ierobežojuma
gadījumā Latvijas galvenās bažas ir nevis par atšķirībām atbalsta intensitātē,
bet par to, ka tiek mazinātas valsts iespējas strauji attīstīties un tuvināties
vidējam ES līmenim, teikts apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā. Ar
ierobežotu kohēzijas līdzekļu piešķīrumu mūsu valsts nevarēs īstenot
infrastruktūras investīcijas, vai arī, tās īstenojot, būs būtiski jāierobežo
investīcijas citās jomās.
Četru procentu ierobežojums Latvijai ir noteikts, vadoties pēc līdzšinējās
statistikas, kurā bija fiksēti pieticīgi pieauguma tempi nākamajiem septiņiem gadiem
(tikai četri procenti). Tajā pašā laikā mūsu ikgada iemaksas ES budžetā pieaugs
atbilstoši reālajiem ekonomikas pieauguma tempiem, kas pārsniedz astoņus procentus.
E. Semanis apliecināja, ka bez Latvijas četru procentu ierobežojumus neatbalsta vēl
arī Slovākija, Polija, kā arī pārējās Baltijas valstis – Lietuva un Igaunija.
Šobrīd neformālās tikšanās par četru procentu ierobežojumu galvenokārt notiek
starp Baltijas valstīm un kādu no ES dalībvalstīm (3+1 formula). Šāda kopēja
nostāja, uzsverot Baltijas valstīm īpašo stāvokli ES, varētu palielināt iespēju
panākt Latvijai izdevīgu risinājumu.
Ilze Sedliņa, “LV”