Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Cīnās par lielāku finansiālo atbalstu Latvijai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2005., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/100580

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Paternitātes pabalstu saņēmusi ceturtā daļa jauno tēvu

Vēl šajā numurā

01.02.2005., Nr. 17

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Cīnās par lielāku finansiālo atbalstu Latvijai

Šodien un vakar Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēde. Viens no svarīgākajiem izskatāmajiem jautājumiem ir Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums 2007. – 2013.gada finanšu ietvarā kohēzijas resursu sadalījumam noteikt ierobežojumu līdz četriem procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta līmeņa.

Līdz šim Latvijas politiķi vairākkārt norādījuši, ka šāds ierobežojums nav Latvijai labvēlīgs un ierobežo mūsu izaugsmes iespējas. Jāatceras, ka lielas valsts ekonomikai šāds ierobežojums kaitē daudz mazāk nekā mazas un salīdzinoši nabadzīgas valsts ekonomikai. Arī piektdien, 28. janvārī, notikušajā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einars Semanis atzina, ka EK piedāvājums Latvijai nav izdevīgs.
Tomēr E. Semanis atzīmēja – mums jāapzinās ES ierobežotās budžeta iespējas un tāpēc jāpiekrīt, ka jāsamazina vienam reģionam maksimāli piešķiramie līdzekļi. Tādēļ mēs uzskatām, ka jāmeklē jauni praktiski risinājumi, kā palīdzēt ES trūcīgākajām valstīm, paskaidroja E. Semanis. Četru procentu ierobežojuma gadījumā Latvijas galvenās bažas ir nevis par atšķirībām atbalsta intensitātē, bet par to, ka tiek mazinātas valsts iespējas strauji attīstīties un tuvināties vidējam ES līmenim, teikts apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā. Ar ierobežotu kohēzijas līdzekļu piešķīrumu mūsu valsts nevarēs īstenot infrastruktūras investīcijas, vai arī, tās īstenojot, būs būtiski jāierobežo investīcijas citās jomās.
Četru procentu ierobežojums Latvijai ir noteikts, vadoties pēc līdzšinējās statistikas, kurā bija fiksēti pieticīgi pieauguma tempi nākamajiem septiņiem gadiem (tikai četri procenti). Tajā pašā laikā mūsu ikgada iemaksas ES budžetā pieaugs atbilstoši reālajiem ekonomikas pieauguma tempiem, kas pārsniedz astoņus procentus.
E. Semanis apliecināja, ka bez Latvijas četru procentu ierobežojumus neatbalsta vēl arī Slovākija, Polija, kā arī pārējās Baltijas valstis – Lietuva un Igaunija. Šobrīd neformālās tikšanās par četru procentu ierobežojumu galvenokārt notiek starp Baltijas valstīm un kādu no ES dalībvalstīm (3+1 formula). Šāda kopēja nostāja, uzsverot Baltijas valstīm īpašo stāvokli ES, varētu palielināt iespēju panākt Latvijai izdevīgu risinājumu.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!