
Tāpat kā daudzus daudzviet šajā laikā Latvijā, viņus sirdsbalss
sauca atpakaļ pie savām saknēm, pie saviem sākumiem, savas Virsītes, Liepara un
Svitenes upītes krastos, līdzi ciemakukulī nesot grāmatas. Kā atbalsi Kārļa Ulmaņa
“Draudzīgajam aicinājumam”, kuru toreizējais Ministru prezidents izteica savā
vārdadienā – tieši pirms 70 gadiem, 1935.gada 28.janvārī.
Lai kas kuram bija somās un kastēs, taču visiem – tas mīļākais: gan paša
rakstītais, gan pēc paša projektiem izdotais, gan sirds siltumā savā grāmatplauktā
turētais. (Starptautiskais komentētājs, Svitenes vidusskolas absolvents Voldemārs
Hermanis, pats nevarēdams klāt būt, atsūtīja veselu lielu somu ar grāmatām.) Nu to
varēs lasīt un pārlasīt kā jaunie, kas tagad vēl solos sēž tādi paši kā pirms
50–60–70 gadiem sēdēja atbraucēji, tā viņu gadagājumu sirmās galvas. Ciemiņus pie sevis gaidīja un par dzīvi runāt
vēlējās kā skolasbērni, tā pagasta cilvēki, kaimiņi, novadnieki.
“Latvijas Vēstnesis” dāvināja visus savus izdevumus, sākot no baltajiem “Triju
Zvaigžņu gaismā” sējumiem un apcerēm par Latvijas valstsvīriem, diplomātiem un
prezidentiem, Eiropas Savienības dokumentiem un Augstākās padomes (1990.–1993.)
stenogrammām līdz jaunākajai juridiskajai literatūrai.
Gaišums ielija sirdī un prātā kā devējiem, tā saņēmējiem. Lai tas nezūd un
staro tālāk!
“LV” informācija
Augšējā
attēlā: Svitenes skolasbērni pie jauno grāmatu krājuma; apakšējā attēlā pa
kreisi: kaimiņš, akadēmiķis Jānis Freimanis, dāvinot savu un žurnālista politiskā
komentētāja Voldemāra Hermaņa sastādīto grāmatu par Jaunsvirlaukas pagastu;
apakšējā attēlā pa labi: “Lūdzu, saņemiet un lasiet “Latvijas Vēstneša”
darbu!” |
|