
Sarunas dalībnieki pauda vienbalsīgu atbalstu visiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajiem grozījumiem Augstskolu likumā, izņemot valsts dibināto augstskolu nodošanai IZM padotībā.
Ministre uzsvēra nepieciešamību veidot vienotu augstākās izglītības telpu. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu nesadrumstalotu augstākās izglītības tiesiskuma pārraudzības sistēmu, īstenotu valsts noteikto IZM atbildību par augstākās izglītības kvalitāti. Saskaņā ar spēkā esošo Augstskolu likumu un IZM nolikumu, augstskolu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs. Ja IZM padotībā atrodas tikai daļa augstskolu, ņemot vērā iepriekšminēto, rodas pretrunas starp pienākumiem, tiesībām un atbildību.
Visi sarunas dalībnieki atbalsta IZM vadošo lomu valsts izglītības politikas īstenošanā. Vienlaikus LLA pārstāvis A.Mugurēvičs izteica vēlēšanos “nelauzt sistēmu, kas labi funkcionē”, proti, nemainīt LLA padotību. Arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs A.Brigmanis uzskata, ka LLA padotības maiņa nebūtu lietderīga. Kā galvenais arguments tiek minēts sistēmas efektīvā funkcionēšana un sadarbība ar attiecīgo nozaru resoriem. Jau Andra Bērziņa valdības laikā zemnieki esot saņēmuši solījumu saglabāt LLU padotību Zemkopības ministrijai.
Lai nodrošinātu IZM vadošo lomu valsts izglītības politikas īstenošanā, Aigara Kalvīša valdības deklarācijas Izglītības sadaļas 5.punktā noteikts līdz 2005.gada 1.jūnijam nodot valsts dibinātās augstskolas IZM padotībā.
Sarunas dalībnieki atzinīgi novērtēja izstrādātos grozījumus akadēmiskā personāla pamatievēlēšanas vietas noteikšanai, kā arī augstskolu statusa precizēšanai.
Laila Spaliņa, ministres padomniece komunikāciju lietās