Spītējot attāluma tirānijai

Ar priekšlasījumiem uzstājās daudzi sabiedriskie darbinieki, augstskolu mācībspēki, vēstures zinātņu doktori un pētnieki. Referātu tēmas bija daudzveidīgas un aptvēra plašu mūsu valsts vēstures laikposmu. Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins savā referātā “Neatkarīgā Latvija mūsdienu Eiropā” pieskārās mūsdienu politiskajām aktualitātēm, bet Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja galvenais vēstures speciālists Raitis Ābelnieks runāja par Zemgaļu valdnieka Viestarta attiecībām ar kaimiņiem. Skolēniem ir liela interese par Latvijas vēsturi, par sava novada un visas tautas ievērojamiem darbiniekiem – to apliecināja Alūksnes Ernsta Glika ģimnāzijas skolotāja Ilona Riekstiņa. Runājot par vācieti Ernstu Gliku, kas Bībeles tulkojuma latviešu valodā galveno darbu paveica, dzīvojot Alūksnē, I.Riekstiņa uzsvēra E.Glika lielo nozīmi tā laika latviešu izglītošanā, valodas attīstībā un rūpēs par latvju skolām, kā arī par E.Glika ietekmi plašākā reģionā – Livonijā un Pētera I Krievijas impērijā. Ziemeļu kara laikā E.Gliks krita krievu gūstā un tika aizvests uz Maskavu. Jāatzīmē, ka Ernsts Gliks Jaunās derības tulkošanu pabeidza 1685.gadā, tātad šogad aprit 320 gadu, kopš viņš savas mājas pagalmā par godu šim notikumam iedēstīja pirmo no diviem ozoliņiem. E.Glika kapa vieta Maskavā nav precīzi zināma. Iespējams, šovasar uz Alūksni tiks atvesta smilšu sauja no Maskavas kapsētas “Marjina rošča”, kur it kā apglabāts Ernsts Gliks, lai piemiņas pasākumā, kas notiks reizē ar garīgās mūzikas festivālu, to atdotu Latvijas zemei.
Austrālijas Monašas universitātes mācībspēks vēstures doktors Kaspars Kļaviņš atzina, ka viens no iemesliem, kāpēc pastāv grūtības ar Latvijas vēstures mācīšanu skolās, ir mūsu vēstures sarežģītība, savīšanās ar citu tautu skatījumu, kas izsenis pāri mūsu zemei staigājušas. K.Kļaviņš, uzstājoties ar ziņojumu “Latvju inteliģences ieguldījums pasaules zinātnē un kultūrā”, savstarpējo savijumu un ietekmi ar citām zemēm pamatoja arī ar ievērojamu latviešu inteliģences pārstāvju dzīvi un darbu ārpus Latvijas. Daudzi no viņiem sava mūža lielāko daļu pavadījuši citās zemēs, kā latvju izcelsmes pasaules mēroga filozofs Imanuels Kants, kā Krišjānis Valdemārs, kura darbs jūrniecības attīstībā aptvēra visu Krievijas impēriju, kā pasaulē pazīstamais ekologs, viens no Austrālijas ekoloģiskās aizsardzības un nacionālo parku dibinātājiem Pēteris Dombrovskis. Pateicoties viņam, tika apturēta ekoloģiski bīstamas hidroelektrostaciju kaskādes būve Tasmanijā. K.Kļaviņš runāja par latviešu inteliģences saistību ar Baltijas un tālāko reģionu. K.Valdemārs, dibinot jūrskolas, attīstot Krievijas floti un jūrniecību, veidoja arī Igauniju par slavenu jūrnieku valsti, Krišjānis Barons vispirms sāka vākt igauņu tautasdziesmas. “Mums jādomā tikai par valsti un ko mēs katrs darīsim savai valstij” – tā Kārlis Ulmanis savulaik sacīja amerikāņu studentiem, kuru vidū bija nākamais prezidents Džons Kenedijs. Šie Ulmaņa vārdi vēlāk kļuva par Dž.Kenedija priekšvēlēšanas kampaņas moto. Runājot par PSRS laiku un kultūras sai-tēm, K.Kļaviņš minēja Raimonda Paula un Panevēžas teātra piemēru, latviešu kino ietekmi uz visas Savienības kino attīstību un citus piemērus.
Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvedis Guntis Porietis savā ziņojumā detalizēti stāstīja par mūsu karavīru uzdevumiem un dalību miera uzturēšanas misijās dažādos pasaules karstajos punktos, kā arī par palīdzību nesenās vētras postījumu novēršanā un bruņoto spēku tuvākajiem attīstības plāniem.
Daudzie konferences dalībnieki noklausījās arī citus interesantus priekšlasījumus, kā arī latviešu klasiskās kora mūzikas koncertu Jaunā Rīgas vīru kora izpildījumā un karavīru senioru kora “Tēvija” dziedātās dziesmas.
Latvieši tālu un reizē tuvu. Austrālijā dzīvo otra lielākā latviešu kopiena ārzemēs, un laipai pāri kontinentiem joprojām jāstāv stingri, jo Austrālija panāca mums pretī, pēc Otrā pasaules kara uzņemot ap 25 000 mūsu tautiešu. Šis fakts padara abu valstu attiecības īpašas, un latviešu ieguldījums Austrālijas attīstībā arī ir novērtēts. Šajā konferencē šīs attiecības izskanēja vairāk izjūtās, atmiņās un dažos vēstures notikumos. Neņemot vērā ģeogrāfisko realitāti, ko kāds austrāliešu vēsturnieks nosauca par “attāluma tirāniju”, tomēr savstarpējā kultūras mij-iedarbība sasniedza Austrālijas krastus nesenajās Austrālijas latviešu 50.kultūras dienās. Par spīti attālumam.