Robeža zem lupas: no gaisa un uz ūdens

Valsts robežsardzei (VRS) savā jomā jāturpina bruģēt ceļu, lai Latvija varētu veiksmīgi pievienoties Šengenas līgumam. Redzējums, kā pēc pāris gadiem kļūsim par Šengenas līguma dalībvalsti, būs ietverts dienesta attīstības koncepcijā 2006. – 2010.gadam, kas jāizstrādā šogad.

Kinologs Andris Bogdāns ar suni Krisu uz Eiropas Savienības ārējās robežas Kaplavā Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Kā 2005.gada prioritātes VRS priekšnieks Gunārs Dāboliņš akcentēja arī programmas Shengen facility finansēto projektu īstenošanu. Turklāt īpaša vērība tiks veltīta personāla profesionālajai izaugsmei, apgūstot jau esošo Šengenas līguma dalībvalstu robežsargu pieredzi. Tā kā nākotnē pieaugs nepieciešamība zināt svešvalodas, par Shengen facility līdzekļiem daļa robežsargu apgūs angļu valodu. Arī franču mēlē nāksies iemācīties sazināties.

Bez pases robežas “nav vaļā”

VRS priekšnieks 26.janvāra pērngada darbības atskaites preses konferencē izvērtēja paveikto un ieskicēja dienesta rītdienu. Pats svarīgākais pērnā gada sākumā bija turpināt sagatavoties iestājai Eiropas Savienībā un pēc tam prasmīgi strādāt jaunajos apstākļos. Nekādu satricinājumu 1.maijs uz robežām neradīja.
Taču dažas jaunas vēsmas jūtamas. Pēc iestāšanās ES vairāk darba ir personu robežkontrolē, jo jūtami pieaudzis ceļotāju skaits – gan pašmāju iedzīvotāji biežāk dodas pasauli lūkot, gan ārzemnieki iebrauc. Joprojām daļai ceļotāju ir maldīgs priekšstats par robežu šķērsošanu jaunajos apstākļos. Piemēram, krasi pieaudzis to cilvēku skaits, kas pāri robežai iecerējuši doties bez dokumentiem, vasaras mēnešos pat krietni virs simta. Pieaudzis arī to ārzemnieku skaits, kas mēģinājuši ieceļot bez vīzas. Dažus mēnešus pēc 1.maija bija mazliet vairāk to autovadītāju, kuriem nebija pilnvaras vadītajai automašīnai. Gada nogalē situācija normalizējās, visticamāk, cilvēki kļuvuši informētāki.
Vairāk kuģu šķērsojuši Latvijas robežu, kravas vilcieni pat divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. VRS to saista ar maģistrālā naftas vada Polocka – Ventspils slēgšanu. 2003.gadā gaisakuģu robežkontrole veikta 18 330 reizes, bet pērn – jau teju 26 000 reižu. Šo pieaugumu G.Dāboliņš skaidro ar lidostas “Rīga” attīstību.
Ir arī savi mīnusi tam, ka uz Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežām ES, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem pārsvarā tiek piemērota minimālā kontrole. Piemēram, teju trīs reizes sarucis aizturēto tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā esošo personu skaits. Mazāk nekā citus gadus aizturētas meklēšanā izsludinātās mašīnas. Tiesa, gādāt, lai atrastu zagtos auto, ir policijas kompetence.
Tā kā pēc pievienošanās Šengenas līgumam no Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežām aizies arī robežsargi, kā to pēc 1.maija jau izdarīja muita un Sanitārā robežinspekcija, plašākas iespējas pavērsies negodīgiem ļaudīm. Tādēļ, kā uzsver robežsardzes ģenerālis, problēmas risināšanai jāmeklē citas sadarbības formas, pēc iespējas iesaistoties visās starptautiskās institūcijās.

Ar suņiem pārsteidzam pasauli

Viens no VRS lepnumiem ir kinoloģijas dienests, kas guvis izcilus panākumus, piemēram, NATO līmeņa sacensībās mūsējie komandas vērtējumā ieguva pirmo vietu, to iecerēts nemitīgi attīstīt. Līdzvērtīga dienesta nav ne muitā, ne Nacionālajos bruņotajos spēkos, norāda G.Dāboliņš. Ar suņu palīdzību pērn konstatēti robežas pārkāpumi, aizturēti robežpārkāpēji, atklātas narkotikas, preču kontrabanda, kā arī sprāgstvielas. Kinologi pusotra simta reižu gājuši talkā citām tiesībsargājošām institūcijām.
“Kinologi gatavi iesaistīties arī starptautiskās operācijās,” ir pārliecināts G.Dāboliņš. Dienests ir gatavs sniegt savu atbalstu partneriem, piedaloties Eiropas Savienības un NATO vadītajās starptautiskajās operācijās. Kā piemēru, kur, viņaprāt, lieti varētu izmantot mūsējos, ģenerālis minēja Afganistānu, no kurienes uz ES tiek vestas narkotikas un kur starptautiskajā misijā profesionāļi varētu apkarot narkotiku tranzītu. Šāds piedāvājums izteikts Aizsardzības ministrijai.
Lielas cerības VRS priekšnieks lolo par aviācijas dienesta attīstību. Pērn pilotu komandai piepulcējušies vēl divi profesionāļi, un nu kopumā ir četri. Par ES naudu iecerēts iegādāties vēl četrus helikopterus. Divus plānots nepieciešamības gadījumā “aizdot” policijai, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, piemēram, vasaras sezonā, kad notiek mežu un kūlas degšana.
Iesniegti arī grozījumi likumdošanā, lai, G.Dāboliņa vārdiem sakot, “legalizētu pašreizējo situāciju”, jo robežsardzei šobrīd juridiski īsti nav tiesību veikt lidojumus.
Papildināta tiks arī peldošo līdzekļu bāze, lai sekmētu jūras robežas apsardzību. Dāvinājumā gaidāms moderns patruļkuģis no Somijas robežsardzes, savukārt divus peldlīdzekļus paredzēts iegādāties par Shengen fasility līdzekļiem. Viens no tiem būs kuteris uz gaisa spilveniem, kas kā visurgājējs spēj rāpot arī pa ledus krāvumiem. Tas būtu piemērots, lai glābtu uz ledus gabaliem jūrā ieskalotos zemledus makšķerniekus. Robežsardzes ģenerālis uzskata, ka tuvākajā nākotnē dienestam vairs nebūs nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku palīdzība un tas būtu gatavs pārņemt Krasta apsardzes dienesta funkcijas.
Par sauszemes transportlīdzekļiem (auto, busiņi, motocikli, kvadracikli, sniega motocikli u.c), kuru ir teju puse mazāk, nekā pēc štata nepieciešams, dienests vairs īpaši neuztraucas. Ne tādēļ, ka pie akūta to trūkuma pieraduši, bet tādēļ, ka ir pārliecība – tuvākajos divos gados situācija mainīsies uz labo pusi. Par Eiropas naudu robežsardze tiks pie trūkstošajiem transportlīdzekļiem.
Ir arī vairāki sāpīgi jautājumi. Piemēram, lietošanā nenodotā Valsts robežsardzes koledža, kuru tādēļ nevar akreditēt. Turklāt nav skaidrības, vai šī mācību iestāde ar specifisko studiju programmu līdz ar Policijas koledžu un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu varēs palikt Iekšlietu ministrijas pārziņā.
Arī valsts robežjoslas atjaunošana rada galvassāpes. Tā kā pēdējos gados no valsts budžeta nav saņemti papildus pieprasītie līdzekļi robežjoslas uzturēšanai, piemēram, uz Latvijas – Igaunijas robežas mūsu pusē paveras posta skats. Koka robežzīmes vecuma, bebru darbības vai citu iemeslu dēļ ir gar zemi, bet to nomainīšanai ar jaunām plastmasas robežzīmēm nav naudas.
Tomēr kopumā dienests noskaņots pilnveidoties un izmantot ES pavērtās iespējas.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv