Vai Eiropa spēs savus vārdus pārvērst darbos

Lai Eiropas Savienība atkal pietuvinātos tās iedzīvotājiem, vārdi ir jāpārvērš darbos – tā Eiropas Savienības (ES) piecu gadu stratēģijas prezentācijā teica Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu. Kā galvenie iemesli iedzīvotāju “attālinātībai no Briseles” tiek minēta gausa ekonomiskā izaugsme, pastiprināta ekonomiskā un personiskā nedrošība, bailes zaudēt identitāti un vispārēja sajūta, ka tas, kas notiek Briselē, nav saistīts ar katra iedzīvotāja ikdienas dzīvi, ziņo ES portāls “Observer”.
Ž.M.Barrozu uzsver, ka veiksmīga Konstitucionālā līguma spēkā stāšanās ir pirmais solis, lai Brisele pietuvinātos ES iedzīvotājiem. Turklāt Eiropas normatīvajiem aktiem jābūt vienkāršākiem, labāk saskaņotiem un īstenotiem, ir jāveicina pilsoņu iesaistīšanās Eiropas projektos, un ES budžetam jāspēj nodrošināt līdzekļus tās saistību izpildei. Tieši ES budžeta palielināšana 2007.–2013.gada periodam šobrīd ir būtisks dalībvalstu strīdus objekts. Lai gan stingrākie iebildumi izskanējuši no nozīmīgāko maksātāju, tai skaitā Vācijas un Lielbritānijas, puses, Ž.M.Barrozu kārtējo reizi uzsver, ka “nav iespējama lielāka Eiropa par mazāku naudu”.
Ziņojumā minēti trīs stratēģiskie mērķi – labklājība, solidaritāte, drošība. To sasniegšana nozīmētu ekonomisko attīstību, vienlīdzīgu sabiedrību, efektīvu noziedzības novēršanu, atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un citas ilgtspējīgai sabiedrībai piemītošas priekšrocības.
Kā viens no galvenajiem līdzekļiem stratēģisko mērķu sasniegšanā tiek minēta ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana. ES tirdzniecības komisārs Pīters Mendelsons norāda, ka piecu gadu stratēģijā ekonomiskā attīstība tiek izvirzīta par priekšnoteikumu vides un sociālās politikas mērķu sasniegšanai. Šāda pieeja ir pretēja iepriekšējā EK prezidenta Romano Prodi vadītās komisijas laikā īstenotajai politikai – tad vienāds uzsvars tika likts uz visiem trim ilgspējības aspektiem – ekonomiskajiem, vides un sociālajiem. Šāda politikas maiņa varētu izraisīt neapmierinātību gan “sociālas Eiropas” ideju atbalstošajā Francijā, gan augstus vides standartus atbalstošajās Ziemeļvalstīs, norāda laikraksts “The Independent”.
Jaunu darba vietu radīšana tiek minēta līdztekus ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Ž.M.Barrozu uzsvēris, ka nepieciešamas augstas kvalitātes darba vietas, kas spētu nodrošināt iedzīvotāju labklājību, neupurējot to ekonomiskās izaugsmes mērķu sasniegšanai, ziņo laikraksts “Financial Times.”