
Eiropas Parlamenta deputāts kā lobijs
Vēl nesen “Latvijas Vēstnesis” rakstīja par to, kā interešu grupas var ietekmēt lēmumus Latvijā un Eiropas Savienībā (ES). Vairāki nevalstiskā sektora pārstāvji atzinuši – ja Latvijā iespējas ietekmēt lēmumus jau ir apgūtas, tad ar lēmumu ietekmēšanas mehānisma apzināšanu Eiropā problēmas lielākas. Jāatceras, ka tikai pērn Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Līdz ar to pavisam nesen mums pavērušās iespējas ietekmēt lēmumus Eiropā.Sakaru uzturēšana ar EP deputātiem var palīdzēt ietekmēt notikumu gaitu jums vēlamā virzienā Foto: Eiropas Parlaments |
Jāzina, kur un kā
Šķiet, visi jau pamanījuši, ka ES ir liela un sarežģīta
organizācija. Ja politiķis sāk uzskaitīt ES institūciju nosaukumus, lielākā daļa
iedzīvotāju tā arī nesaprot, ar ko kura institūcija nodarbojas, kādas ir to
kompetences. Bet, lai domātu par lēmumu ietekmēšanu, skaidri jāzina, kur un kā tiek
izstrādāti lēmumi, kur par tiem tiek diskutēts un kur tie tiek pieņemti.
Īsumā atgādināsim, ka Eiropas Komisija ir institūcija, kas
sagatavo tiesību aktu projektus.
Dokumentu apspriešana lielākoties notiek ES Ministru padomes (saukta arī vienkārši
par Eiropas Padomi) sanāksmēs, kur piedalās attiecīgās nozares ministri no katras
dalībvalsts. Ministru padomes sanāksmēs katra valsts iepazīstina ar savas valsts
pozīciju. Savukārt pozīcija Latvijā tiek izstrādāta attiecīgās nozares
ministrijā, kurai jāņem vērā arī nevalstiskā sektora viedoklis. (Latvijā
nevalstiskā sektora iesaisti pozīciju izstrādē nosaka Ministru kabineta noteikumi
“Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas
Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana”, publicēti
laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 86 (2851) 10.06.2003. – red.)
Nacionālā pozīcija tiek apstiprināta gan Ministru kabinetā, gan Saeimas Eiropas lietu
komisijā.
Eiropas tiesību akts tiek skatīts arī vienīgajā pilsoņu tieši vēlētajā ES
institūcijā – Eiropas Parlamentā (EP).
Protams, šāds skaidrojums ir ļoti vispārīgs, un atsevišķu tiesību aktu virzība
var nedaudz atšķirties. Piemēram, ir jautājumi, kurus EP var būtiski ietekmēt, bet
ir arī tādi, kur eirodeputātu ietekme ir minimāla – EP var tikai izteikt viedokli,
ko var ņemt un arī neņemt vērā. Tomēr jāatzīst, ka EP ietekme uz lēmumu
pieņemšanu ES arvien pieaug. Arī jaunā Eiropas konstitūcija paredz lielākas
pilnvaras EP lēmumu pieņemšanas procesā.
“Lielie lobiji” strādā arī ar Parlamentu
Par EP ietekmi kopējo ES lēmumu pieņemšanā liecina arī tas, ka EP
akreditējušies ļoti daudzi lobiji. Parlamenta mājas lapā pieejamā informācija
liecina, ka kopumā darbam EP akreditējušies vairāk nekā pieci tūkstoši lobiju. Tas
ir ievērojams skaitlis, kas liecina – lobiji lēmumu ietekmēšanai izmanto arī EP.
Arī lobijs, kas piekrita sarunai ar “Latvijas Vēstnesi”, bet
vēlējās palikt anonīms, atzīst, ka EP netiek pamests novārtā. “Mēs daudz
strādājam ar EP. Kāpēc? Pēdējos gados arvien pieaug EP loma lēmumu pieņemšanā.
Turklāt deputāti lielākoties ir atsaucīgi, īpaši tad, ja izskatāmais jautājums
skar konkrētās valsts būtisku nozari. Svarīgi ir iet pie deputāta ar ierosinājumu
nozares asociācijas vārdā.”
Skaidrojot EP lomu lēmumu pieņemšanas mehānismā, lobijs atzīst, ka, lai sekmīgi
darbotos, nepietiek tikai ar darbu Parlamentā. “Protams, minimālus panākumus šādi
var gūt, bet svarīgs ir darbs ar visām institūcijām. Turklāt nedrīkst
interesējošo jautājumu atstāt pašplūsmā. Piemēram, ja interešu grupa savu
viedokli sekmīgi pārstāvējusi nacionālajā līmenī, nedrīkst tālākajam procesam
atmest ar roku. Eiropā viss var mainīties un gana ātri. Visam jāseko līdzi, jātur
roka uz pulsa.”
Labs lobijs maksā lielu naudu
Lobijs sarunā atzīst, ka ES jauno dalībvalstu pārstāvji vēl maz
izmanto profesionālu lobiju pakalpojumus. Kā galveno iemeslu šādai rīcībai viņš
minēja augsto samaksu. “Nevienam jau nav noslēpums, ka lobijs ir dārgs prieks. Par
velti šajā pasaulē nav nekā. Gribi, lai tevi sadzird? Maksā! Turklāt, ja reiz izlem
izmantot profesionāla lobija pakalpojumus, labāk par to samaksāt vairāk, jo lobiji ar
lielāku pieredzi un plašākiem sakariem ir pieredzējušāki un līdz ar to arī
dārgāki.
Tomēr sarunas biedrs piebilst, ka arī tad, ja naudas ir maz, nevajag
padoties. “Arī paši var daudz ko darīt lietas labā. Piemēram, sakaru uzturēšana
ar attiecīgās nozares ministriju nemaksā neko. Eiropā lielā cieņā ir nevalstiskā
sektora viedoklis, tāpēc, izstrādājot nacionālās pozīcijas, lielākoties tiek
prasīts arī nevalstisko viedoklis. Tāpat lielisks ietekmes mehānisms ir EP deputāti.
Jaunās valstis, tajā skaitā arī Latvija, deputātu kā ietekmes līdzekli vēl maz
apzinās un vēl mazāk izmanto. Turklāt esmu pamanījis, ka jūsējie ļoti cenšas tikt
par ziņotājiem. Lielākoties tas nozīmē lielu darbu, un daudzu veco dalībvalstu
deputāti nemaz tā neraujas šajā pozīcijā, jo zina, ka tas ir smagi un grūti.
Jūsējie vēl strādā godprātīgi, un līdz ar to tas ir bonuss vietējo uzņēmumu un
asociāciju rokās. Bet tās diemžēl vēl nav apzinājušās šīs iespējas.”
EP ēka Strasbūrā (Francija) – vieta, kur tiek diskutēts par ES normatīvajiem aktiem Foto: Eiropas Parlaments |
Latvijas deputātus uzrunā, bet maz
Lai noskaidrotu, vai tiešām Latvijas nevalstiskais sektors vēl īsti
neapzinās EP deputātus kā ietekmes līdzekli ES lēmumu pieņemšanas procesā,
“Latvijas Vēstnesis” aptaujāja arī mūsu valsts deputātus Eiropas Parlamentā.
Jāatzīst, deputātu sniegtās atbildes atšķiras. Citi teic, ka nevalstiskais sektors
aktuālu jautājumu gadījumā sazinās, citi – ka interese ir pārsteidzoši maza
vai pat nav nekādas. Tomēr arī tie deputāti, kas teic, ka interešu grupas viņus
uzrunājušas, uzskaita vien atsevišķus gadījumus. Šķiet, par konkrētu sadarbības
mehānismu vēl pāragri runāt.
Deputāts Valdis Dombrovskis sarunā atzīst, ka “nevalstiskās
organizācijas vēlas tikties un pārrunāt iespējamo sadarbību”. Tomēr viņš
piebilst, ka reakcija lielākoties ir reaktīva nekā proaktīva. “Kad notiek lietas,
kas ir nepieņemamas, uzņēmēji vai arī citi sabiedrības pārstāvji rīkojas
aktīvi.”
Deputāts Aldis Kušķis teic – viņš apzinās, ka ir savas valsts un savu
iedzīvotāju lobijs. Viņš arī atzīst, ka lobiji interesi ir izrādījuši. Deputāts
nosauc vairākus lobijus un asociācijas. Tomēr viņš piebilst, ka atsevišķa
uzņēmuma protestus kāda lēmuma pieņemšanā neņems vērā. “Atsevišķs uzņēmums
nekad pie manis nav griezies. Tad, ja tā notiks, lūgšu vērsties konkrētās nozares
asociācijā un tad uzklausīšu asociācijas viedokli.”
Interesanta pieredze ir Rihardam Pīkam. Viņš ir izjutis ne vien interešu grupu
viedokli, kad tiek skatīts kāds svarīgs jautājums, bet arī pats centies nodibināt
kontaktus ar nevalstisko sektoru. “Piemēram, jautājumā par programmatūras patentiem
pats sazinājos ar Latvijas uzņēmējiem, viņu asociāciju, lai noskaidrotu viņu
viedokli.”
Tomēr daļa Latvijas deputātu atzīst, ka nevalstiskā sektora interese par deputātu
darbu un līdz ar to arī iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu nav liela. Inese
Vaidere stāsta: “Man šķiet, ka Latvijas interešu grupas vēl īsti nav
apzinājušās tās iespējas, ko dod savs EP deputāts. Man gribētos, lai kontakti no
Latvijas puses tiktu meklēti aktīvāk. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka Eiropas tiesību akti
ietekmē mūsu dzīvi, un tāpēc jāinteresējas par to, kas notiek ES. Ar Latviju vien
šodien jau ir par maz, lai varētu runāt par konkrētu ietekmi uz lēmumu
pieņemšanu.”
Arī Roberts Zīle piekrīt savai kolēģei I.Vaiderei, sakot, ka “līdz šim aktīva
Latvijas interešu grupu darbība nav jūtama. Man vairāk ir sanācis runāt ar
asociāciju vadītājiem, kuru sēdeklis ir šeit, Briselē. Esmu noskaidrojis, ka daļā
asociāciju mūsējie vēl nav biedri, daļā ir, bet tur atkal nav aktīvi. Domāju,
mūsējie varētu mācīties no ārzemniekiem, kur atsevišķu valstu lielie uzņēmēji
nekautrējas un griežas pie deputāta ar savu viedokli”.
Vēl kategoriskāks par R.Zīli ir Guntars Krasts. Viņš bilst, ka nav saņēmis vispār
nekādus nopietnus piedāvājumus sadarboties ar interešu grupām. “Taisnības labad
jāteic, ka piedāvājumi ir bijuši, bet tik nekonkrēti, ka, šķiet, tikai
pieklājības pēc izteikti. Bet nekā nopietna, nekā... Tas ir pat pārsteidzoši.”
To, ka lobiju darbība EP nav tikai ilūzija, apliecina arī kāda Eiropas Parlamenta
deputāta palīga stāstītais par pieredzi ar lobijiem. Viņam piedāvāta īpaša
atlīdzība par to, ja tiks noorganizēta kāda tikšanās. Protams, šajā gadījumā
runa jau ir par kukuļošanu, un šāda rīcība nebūtu atbalstāma. Tomēr tas liecina,
ka EP deputātus nevajadzētu novērtēt par zemu – arī viņi spēj ietekmēt
notiekošo. Turklāt nodibināt kontaktus ar kādu no mūsu deviņiem deputātiem nav nedz
grūti, nedz arī dārgi. Tomēr izvēlēties vajadzētu nevis vienkārši simpātiskāko
personu, bet gan to deputātu, kurš EP darbojas jūs interesējošā jomā.
Ilze Sedliņa, “LV”