Eiropas Parlamenta deputāts kā lobijs

Jāzina, kur un kā

Šķiet, visi jau pamanījuši, ka ES ir liela un sarežģīta organizācija. Ja politiķis sāk uzskaitīt ES institūciju nosaukumus, lielākā daļa iedzīvotāju tā arī nesaprot, ar ko kura institūcija nodarbojas, kādas ir to kompetences. Bet, lai domātu par lēmumu ietekmēšanu, skaidri jāzina, kur un kā tiek izstrādāti lēmumi, kur par tiem tiek diskutēts un kur tie tiek pieņemti.
Īsumā atgādināsim, ka Eiropas Komisija ir institūcija, kas sagatavo tiesību aktu projektus.
Dokumentu apspriešana lielākoties notiek ES Ministru padomes (saukta arī vienkārši par Eiropas Padomi) sanāksmēs, kur piedalās attiecīgās nozares ministri no katras dalībvalsts. Ministru padomes sanāksmēs katra valsts iepazīstina ar savas valsts pozīciju. Savukārt pozīcija Latvijā tiek izstrādāta attiecīgās nozares ministrijā, kurai jāņem vērā arī nevalstiskā sektora viedoklis. (Latvijā nevalstiskā sektora iesaisti pozīciju izstrādē nosaka Ministru kabineta noteikumi “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana”, publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 86 (2851) 10.06.2003. – red.) Nacionālā pozīcija tiek apstiprināta gan Ministru kabinetā, gan Saeimas Eiropas lietu komisijā.
Eiropas tiesību akts tiek skatīts arī vienīgajā pilsoņu tieši vēlētajā ES institūcijā – Eiropas Parlamentā (EP).
Protams, šāds skaidrojums ir ļoti vispārīgs, un atsevišķu tiesību aktu virzība var nedaudz atšķirties. Piemēram, ir jautājumi, kurus EP var būtiski ietekmēt, bet ir arī tādi, kur eirodeputātu ietekme ir minimāla – EP var tikai izteikt viedokli, ko var ņemt un arī neņemt vērā. Tomēr jāatzīst, ka EP ietekme uz lēmumu pieņemšanu ES arvien pieaug. Arī jaunā Eiropas konstitūcija paredz lielākas pilnvaras EP lēmumu pieņemšanas procesā.

“Lielie lobiji” strādā arī ar Parlamentu

Par EP ietekmi kopējo ES lēmumu pieņemšanā liecina arī tas, ka EP akreditējušies ļoti daudzi lobiji. Parlamenta mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kopumā darbam EP akreditējušies vairāk nekā pieci tūkstoši lobiju. Tas ir ievērojams skaitlis, kas liecina – lobiji lēmumu ietekmēšanai izmanto arī EP.
Arī lobijs, kas piekrita sarunai ar “Latvijas Vēstnesi”, bet vēlējās palikt anonīms, atzīst, ka EP netiek pamests novārtā. “Mēs daudz strādājam ar EP. Kāpēc? Pēdējos gados arvien pieaug EP loma lēmumu pieņemšanā. Turklāt deputāti lielākoties ir atsaucīgi, īpaši tad, ja izskatāmais jautājums skar konkrētās valsts būtisku nozari. Svarīgi ir iet pie deputāta ar ierosinājumu nozares asociācijas vārdā.”
Skaidrojot EP lomu lēmumu pieņemšanas mehānismā, lobijs atzīst, ka, lai sekmīgi darbotos, nepietiek tikai ar darbu Parlamentā. “Protams, minimālus panākumus šādi var gūt, bet svarīgs ir darbs ar visām institūcijām. Turklāt nedrīkst interesējošo jautājumu atstāt pašplūsmā. Piemēram, ja interešu grupa savu viedokli sekmīgi pārstāvējusi nacionālajā līmenī, nedrīkst tālākajam procesam atmest ar roku. Eiropā viss var mainīties un gana ātri. Visam jāseko līdzi, jātur roka uz pulsa.”

Labs lobijs maksā lielu naudu

Lobijs sarunā atzīst, ka ES jauno dalībvalstu pārstāvji vēl maz izmanto profesionālu lobiju pakalpojumus. Kā galveno iemeslu šādai rīcībai viņš minēja augsto samaksu. “Nevienam jau nav noslēpums, ka lobijs ir dārgs prieks. Par velti šajā pasaulē nav nekā. Gribi, lai tevi sadzird? Maksā! Turklāt, ja reiz izlem izmantot profesionāla lobija pakalpojumus, labāk par to samaksāt vairāk, jo lobiji ar lielāku pieredzi un plašākiem sakariem ir pieredzējušāki un līdz ar to arī dārgāki.
Tomēr sarunas biedrs piebilst, ka arī tad, ja naudas ir maz, nevajag padoties. “Arī paši var daudz ko darīt lietas labā. Piemēram, sakaru uzturēšana ar attiecīgās nozares ministriju nemaksā neko. Eiropā lielā cieņā ir nevalstiskā sektora viedoklis, tāpēc, izstrādājot nacionālās pozīcijas, lielākoties tiek prasīts arī nevalstisko viedoklis. Tāpat lielisks ietekmes mehānisms ir EP deputāti. Jaunās valstis, tajā skaitā arī Latvija, deputātu kā ietekmes līdzekli vēl maz apzinās un vēl mazāk izmanto. Turklāt esmu pamanījis, ka jūsējie ļoti cenšas tikt par ziņotājiem. Lielākoties tas nozīmē lielu darbu, un daudzu veco dalībvalstu deputāti nemaz tā neraujas šajā pozīcijā, jo zina, ka tas ir smagi un grūti. Jūsējie vēl strādā godprātīgi, un līdz ar to tas ir bonuss vietējo uzņēmumu un asociāciju rokās. Bet tās diemžēl vēl nav apzinājušās šīs iespējas.”

EP ēka Strasbūrā (Francija) – vieta, kur tiek diskutēts par ES normatīvajiem aktiem Foto: Eiropas Parlaments