
“Šobrīd mēs vairāk runājam par to, ka, piemēram, Latvijas zvejnieku nozvejotais varētu neatbilst Eiropas Savienības (ES) normām, ka zivju produkcijas lietošana varētu būt kaitīga, ka Baltijas zivīs konstatēta bīstamu ķīmisku vielu klātbūtne,” saka M.Roze, “taču nerunājam par pašu problēmas sakni – piesārņojuma radītājiem.” Ministrs akcentē, ka Latvija starp Baltijas jūras valstīm ir viena no tām, kas rada vismazāko piesārņojumu, tādēļ būtu jāvērtē situācija, ko iespējamā zvejas un zivju produkcijas ražošanas ierobežošana, ja tiks konstatēti ES regulās noteikto normu pārkāpumi, nodarīs nozares attīstībai un patērētāju veselībai.
“Es uzskatu, ka būtu nopietni jāvērtē pašu piesārņotāju atbildība un iespējamo zaudējumu rašanās gadījumā jāprasa atbildība un zaudējumu kompensācija no valstīm, kuru uzņēmumi visvairāk piesārņo dabu. Savukārt tām noteikti jādomā par atbildības pieprasīšanu no tiešajiem piesārņotājiem. Pasaulē ir atzīts princips – par kaitējumu, kas nodarīts dabai, atbildīgs piesārņotājs, nevis ražotājs vai produkcijas patērētājs, kurš cieš no šā piesārņojuma,” uzsver zemkopības ministrs. “Pašreizējā situācija vienīgo zaudētāju lomā nostāda zvejniekus un zvejniecības nozari, kurai tiek ierobežotas attīstības iespējas.” Ministrs ir pārliecināts, ka diskusijās ES institūcijās un sarunās starp ES dalībvalstīm vajadzētu rast pieņemamu risinājumu.
M.Roze jau uzdevis Latvijas Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izvērtēt situāciju, balstoties uz dienesta veikto monitoringa izmeklējumu rezultātiem par ķīmisko vielu koncentrāciju Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm un to atbilstību ES regulās noteiktajam līmenim. „Nepieciešamības gadījumā, ja aizdomas par palielināto koncentrāciju apstiprināsies, PVD rīkosies, lai ierobežotu piesārņoto produktu tirdzniecību,” informē M. Roze. “Katrā ziņā ministrija noteikti informēs sabiedrību par rezultātiem.”
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa