Atkal esam atsākuši Saeimas darbu ziemas sesijā. Ceru, ka tas būs ražīgs darba cēliens, bet šodien pakavēšos tikai pie viena jautājuma, kas mūsu frakcijai ir ļoti svarīgs un nozīmīgs. Savādi, bet Saeimas vairākums šodien noraidīja “Jaunā laika” frakcijas iesniegto lēmuma projektu, kurā tiek nosodīta Krievijas prezidenta Putina iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās, aicinot valsts amatus aizpildīt pēc kvotu principa – proporcionāli sabiedrības etniskajam sastāvam. Mēs aicinājām kritiski vērtēt arī Krievijas vēstnieka pausto okupācijas neatzīšanas politiku. Diemžēl koalīcijas partneri to neatbalstīja. Kuluāros ir izskanējuši visdažādākie argumenti pret šo lēmumu, proti, vai tad mēs reaģēsim uz katru Krievijas izlēcienu, vai tad Saeima ir tā, kam jāreaģē uz šādiem Krievijas prezidenta izteikumiem? Šādi paziņojumi no Krievijas sekošot vēl un vēl, vai tad mēs reaģēsim uz katru? Bet galvenais arguments varētu būt, ka nedrīkst Krieviju kaitināt, jo tad būšot vēl sliktāk. Un tas ir visbēdīgākais, jo rada arvien lielāku iespēju impērisko tendenču atdzimšanai Krievijā. Un Krievijas politiķi pierod pie tā, ka uz viņiem neattiecas starptautiskās demokrātijas normas un viņi var atļauties pielietot spēka politiku.
Bet paskatīsimies taču ar skaidru skatu, jo Krievija mainās. Ja 1989.gadā PSRS tautas deputātu kongress varēja nosodīt slepenos Molotova–Ribentropa pakta protokolus, tad tagad Krievija to diez vai izdarītu. Šodienas Krievijā, kā vakar ziņoja Latvijas Radio ziņu dienests, līdz 9.maijam Maskavā gatavojas uzcelt pieminekli Staļinam. Rietumi savulaik atraisīja rokas Hitleram, un Staļins kopā ar viņu plānoja pasaules iekarošanu. Protams, Staļina piemineklis Krievijā vēl nav staļinisms, tomēr varas vertikāle Krievijā arvien vairāk sāk atgādināt to PSRS, pie kuras mēs bijām pieraduši pirms daudziem gadiem. Un ļaunums uzvar tad, ja labi cilvēki tam nepretojas. Tāpēc žēl, ka šodien “Jaunā laika” frakcijas iniciatīva neguva atbalstu, bet cerēsim uz to nākotnē.

Šodien ir barikāžu cīnītāju piemiņas diena – diena, kad pirms 14 gadiem ļoti daudz kas izšķīrās Latvijas vēsturē, desmitiem tūkstošu latviešu aizstāvot Latvijas neatkarības ideju Rīgā. Šodien jāatceras, ka Latvijai arvien prasmīgāk ir jāpielieto visi politiskie un diplomātiskie paņēmieni, lai aizsargātu to, ko esam izcīnījuši šajos neatkarības atjaunošanas gandrīz jau piecpadsmit gados.
Saeimas un politiķu uzmanību arvien vairāk piesaistījušas Latvijas un Krievijas attiecības, jo Krievijas prezidenta un citu Krievijas oficiālu amatpersonu izteikumi liecina, ka Krievija atkal skatās uz Latviju no imperiālistiskā viedokļa, nevis kā uz neatkarīgu valsti, kas šobrīd ir Eiropas Savienības un NATO sastāvā. Un Latvijai, protams, ir jāizmanto visas iespējas, ko tai dod dalība šajās divās ietekmīgajās organizācijās.
Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija uzskata, ka, pirmkārt, Saeimas ziemas sesijā ir jāpieņem deklarācija par komunistiskā totalitārā režīma noziegumu nosodījumu, kas būtu vērsts uz visu starptautisko sabiedrību, tai skaitā gan Krieviju, gan arī uz Latviju, atgādinot par to, ko mēs esam ieguvuši, kādēļ šī Latvijas okupācija ir notikusi un kādēļ komunisms nav saņēmis tādu pašu nosodījumu kā nacionālsociālisms vai fašisms. Mēs uzskatām, ka ir jānosaka pietiekami īss priekšlikumu iesniegšanas laiks, lai šis darbs tiktu pabeigts vēl līdz 1.aprīlim. Un tad Saeima būtu pieņēmusi nopietnu politisku dokumentu, kas īpaši noderētu saistībā ar 9.maijā gaidāmajām svinībām Maskavā.
Otrkārt, runājot par iespējamo Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu, jāatgādina, ka mūsu nostāja ir stingra – jābalstās uz 1920.gada miera līgumu, kurā Krievija uz mūžīgiem laikiem ir atteikusies no jebkādām pretenzijām uz Latviju. Droši vien, ka Krievija šobrīd negrib šo līgumu pat pieminēt tieši tāpēc, ka šis vārds “mūžīgi” tai nav pieņemams. Arī daudzi pašreizējie Krievijas politiķi teiktu, ka viņi ir gatavi atteikties no Latvijas uz kādu laiku, bet ne uz mūžīgiem laikiem. Taču mums šī Krievijas divkosīgā politika atklāti ir jāatmasko. Tāpēc nebūtu pieļaujama nekāda mīkstčaulība no Latvijas puses, šo līgumu nepieminot, patīk tas Krievijai vai ne.
Jāskatās arī, ko šis līgums dos Krievijai. Neapšaubāmi, ka tas var dot iespēju slēgt bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību, kā arī apstiprināt likumīgā veidā nelikumīgi atņemtā Abrenes apriņķa statusu Krievijas Federācijas sastāvā. Bet ko iegūs Latvija? Domāju, ka Latvijas valdība uz šo jautājumu nav atbildējusi, jo mums ir skaidri jāzina, ja šāds līgums tiek parakstīts, kāds būs tas politiskais un ekonomiskais vai morālais ieguvums, ko Latvija saņems pretī. Tāpēc mēs uzskatām, ka bez atbildes uz šo jautājumu tādu līgumu parakstīt nevar.
Un visbeidzot par 9.maiju. Mūsu frakcija, protams, atbalsta prezidentes centienus skaidrot pasaulei Latvijas okupācijas vēsturi, Ribentropa–Molotova pakta un Krievijas un Vācijas lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā, ko Krievija šobrīd grib aizmirst. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka šie Valsts prezidentes centieni jāpadara politiski precīzāki, norādot uz to, kāds ir tas likumīgais pamats, uz ko Latvija ir balstījusies un darīs to arī turpmāk. Bet tomēr jāatceras, ka 9.maija pasākums Maskavā nebūs konference vai apspriede, bet gan svinības par godu Krievijas uzvaras gājienam no Maskavas līdz Berlīnei, kurā ir saprotama krievu vēlme atbrīvot Krieviju no vācu okupantiem. Bet šis uzvaras gājiens noveda pie triju Baltijas valstu atkārtotas okupācijas, daudzu latviešu piespiedu došanās trimdā un jauniem izsūtījumiem uz Krieviju, kā arī pie Austrumeiropas valstu paverdzināšanas un padarīšanas par Krievijas satelītvalstīm uz gandrīz 50 gadiem. Tātad attieksmei pret šo pasākumu tomēr ir jābūt citādai, nekā to var atļauties bijušie Padomju Savienības sabiedrotie, kuru dēļ mēs diemžēl esam nonākuši šādā bēdīgā stāvoklī. Tāpēc skaidri un atklāti jāpasaka, ka 9.maija pasākums Maskavā tomēr ir svinības. Mūsu frakcija nebūtu ieteikusi prezidentei doties uz Maskavu, un ir ļoti žēl, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotība, kas tomēr ir ļāvusi panākt daudzas lietas, šajās dienās miglainā kārtā un ar ļoti neskaidru motivāciju, ko Latvijas puse godīgi tā arī nepateica, tika izjaukta. Šādā veidā diemžēl mēs esam iegāzuši arī savus kaimiņus.
Runājot par citiem šodien skatītajiem jautājumiem, pieminēšu izskatīšanai komisijās nodoto likumprojektu par dzīvokļa piešķiršanu par īpašiem nopelniem valsts labā bezatlīdzības īpašumā dzejniekam Andrejam Eglītim. Bet šodien mēs tomēr neatbalstījām grozījumus Patvēruma likumā, kur, mūsuprāt, dotas pilnīgi nepamatotas tiesības adoptējamajiem uzaicināt pie sevis adoptētājus. Tas ir jautājums, kas būtu risināms imigrācijas likuma un vīzu režīma, nevis Patvēruma likuma ietvaros. Mēs nesaskatījām nekādu juridisku vai politisku pamatu padarīt Patvēruma likumu “mīkstāku” vienā konkrētā punktā.

Šodien Saeimā ir pirmā darba diena ziemas sesijā. Mēs izskatījām ļoti daudzus svarīgus jautājumus. Un tam ir zināma sakritība ar barikāžu atceres dienu.
Jau vakar saistībā ar “Jaunā laika” iesniegto lēmuma projektu par Krievijas prezidenta Putina izteikumiem mūsu frakcijas sēdē bija nopietna diskusija. Mēs uzskatām, ka Saeimai uz Putina kā Krievijas prezidenta izteikumiem nevajadzētu reaģēt šādā formā, jo mūsu Valsts prezidente jau ar savu paziņojumu, ka vizītē apmeklēs Maskavu, un arī ar savu vēršanos pie Eiropas Savienības valstu vadītājiem ir rīkojusies ļoti drosmīgi. Ar to viņa ir devusi novērtējumu tai politikai, kas pēdējā laikā tiek aktualizēta Krievijā, kā arī ir vērsusies pie visu valstu vadītājiem atcerēties to lielo pārinodarījumu, ko Latvija pārcieta pirms Otrā pasaules kara, kara laikā un arī pēc tā, kad Latvija tiešām patiesi brīvu sevi varēja sākt just tikai 1990.gada 4.maijā. Un mēs uzteicam šo prezidentes drosmi un ļoti patriotisko pieeju, kā arī to, cik trāpīgu novērtējumu viņa ir devusi mūsu vēsturei. Tāpēc mēs atbalstām Tautas partijas jauno priekšlikumu, jo arī mums bija līdzīgas domas par atbalstu prezidentes paustajam paziņojumam.
Bet šodien ir arī ļoti priecīgs notikums, jo Saeima konceptuāli atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izskatīto Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likumu. Mūsu svētki ir liels UNESCO nemateriālā mantojuma piemineklis un ieguvums visai pasaulei, tāpēc mums un valstij kopumā ar savām finansiālajām iespējām ir jāatbalsta šie Dziesmu svētki, lai tā būtu pastāvīga tradīcija, ar tālāku attīstību un turpinājumu, kas mūsu tautai ir ļoti nozīmīgi.
Vēl gribu informēt, ka šodien Saeimas frakciju deputāti pulksten 16.00 noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet pulksten 18.00 pie Saeimas nama pēc mūsu Saeimas priekšsēdētājas aicinājuma tiks iedegti ugunskuri 1991.gada barikāžu notikumu atcerei, kas ir ļoti liels notikums, ko mēs visi pārdzīvojām pirms 14 gadiem. Mums ir jāpiemin tie, kuri toreiz palīdzēja nosargāt mūsu brīvību.

Man ir ļoti žēl, ka šodien “Jaunā laika” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti runā tikai par okupāciju un par Krieviju, bet ir aizmirsuši par saviem iedzīvotājiem, par kuriem vajadzētu vairāk rūpēties. Piemēram, šodien Saeima noraidīja Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu iesniegtos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sodīt tos negodīgos māju īpašniekus, kuri nenodrošina dzīvokļu īrniekus ar pamatpakalpojumiem – apkuri, elektrību un ūdeni. Pašlaik – 2005.gada ziemā – ir tādas mājas, kam vēl nav pieslēgta apkure vai karstais ūdens, jo namu īpašnieki to nevēlas vai arī nevar veikt kaut kādu reorganizāciju vai remontu, lai dzīvokļu īrniekiem šis pakalpojumus tiktu nodrošināts. Patiesi žēl, ka tāda situācija ir izveidojusies un māju īpašnieki ar šādām metodēm grib izspiest godīgos dzīvokļu īrniekus, kuri maksā īri un grib dzīvot šajās mājās, nenodrošinot viņus ar šiem pamatpakalpojumiem, tādējādi cilvēki ir spiesti atteikties no šiem dzīvokļiem, jo īpašnieki negrib ne tikai kompensēt neērtības, bet arī nevēlas piedāvāt kompensāciju – līdzvērtīgu dzīvokli. Un mēs uzskatām, ka namu īpašniekus par šādiem pārkāpumiem vajadzētu sodīt līdz 500 latiem. Īpašums – tās ir ne tikai tiesības saņemt peļņu, bet tās ir arī tiesības vai obligāta prasība rūpēties par māju, lai tā būtu kārtībā, lai no fasādes nekristu ķieģeļi un īrniekiem tur būtu komfortabla dzīvošana ar visiem pamatpakalpojumiem. Ļoti žēl, ka vairākums šodien spēlē lielus politiķus un pat neuztraucas par nabaga dzīvokļu īrniekiem, kuri dzīvo mājās bez centrālās apkures. Tāpēc vēlreiz izsaku nožēlu, ka mūsu priekšlikums šodien netika atbalstīts.

Sveicu visus šajā nopietnajā un reizē arī skaistajā dienā, atceroties 1991.gada barikāžu laika notikumus, kad tauta bija vienota cīņā pret kopēju agresoru – totalitāro iekārtu, par Latvijas neatkarību. Un tieši šajā kontekstā gribu teikt, ka Saeimas darbs šodien bija patiešām ražīgs, jo tika pieņemti ļoti daudzi nopietni, svarīgi un nozīmīgi likumprojekti.
Runāšu par, manuprāt, aktuālākajiem un nopietnākajiem. Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijas Pirmā partija atbalstīja savu iniciatīvu realizāciju, novēršot vienu nepilnību tieši tagadējās valdības Ministru kabineta piedāvātajos grozījumos likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas paredz aizliegt masu informācijas līdzekļos publicēt bērnu pornogrāfiju, pret bērnu vērstu vardarbību, kā arī erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus. Man bieži kā deputātam nākas klausīties vecāku pamatoti pausto sašutumu, ka valdība un Saeima nereaģē uz to, ka mūsu bērni tiek pakļauti nemitīgai sakāpinātai seksuālai indoktrinācijai no dažādu plašsaziņas līdzekļu puses. Tāpēc ar gandarījumu varu teikt, ka tieši Latvijas Pirmā partija vienmēr ir iestājusies par tikumisku sabiedrību, kas ir brīva no atkarībām. Un pats galvenais mūsu partijas nopelns ir tas, ka beidzot pēc daudziem gadiem esam sasnieguši to, ka mūsu bērnu acis vairs neapgrēcina erotisko un pornogrāfisko žurnālu vāki, kas pēc mūsu partijas iniciatīvas ir aizklāti.
Latvijas Pirmā partija ir gandarīta arī par diviem Tautas partijas izstrādātajiem likumprojektiem, kurus mēs ar lielu sajūsmu atbalstījām. Viens no tiem ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums, jo šie svētki, kā jau minēja deputāts Strazdiņš, ir mūsu tautas nemateriālās kultūras sastāvdaļa. Atgādināšu gan arī to, ka Dziesmu svētki ir īpaši svētki, kuru pirmsākumi ir saistīti ar kristīgo baznīcu. Tieši tādēļ arī Latvijas Pirmā partija šo likumprojektu atbalstīja.
Un vēl minēšu pāris vārdus par pašlaik ļoti aktuālo jautājumu saistībā ar mūsu valsts okupāciju. Latvijas Pirmā partija uzskata un viennozīmīgi arī atbalsta to, ka okupācijas fakts ir jānosoda. Latvijai šis fakts arvien biežāk un biežāk jāaizstāv starptautiskajā arēnā. Varbūt jāiemāca arī savi kaimiņi vairāk skatīties uz konkrētiem vēsturiskiem faktiem, nevis vadīties tikai no emocijām. Tāpēc atgādināšu tikai to, ka tieši Tautas partijas izstrādātais lēmuma projekts bija tas pilnīgākais, kas, manuprāt, vislabāk arī norāda uz to, ka Saeima Latvijas ārpolitiskajos jautājumos ir vienota ar Valsts prezidenti.

Tautas partijas frakcija ir gandarīta, ka Saeima konceptuāli atbalstīja mūsu frakcijas iniciatīvu pastiprināt un padarīt vienotākas Latvijas ārpolitikas aktivitātes, jo Valsts prezidentei, pasaulei skaidrojot Latvijas traģisko vēsturi, lai panāktu visu valstu un arī Krievijas Latvijas okupācijas nosodījumu, ir nepieciešams visas sabiedrības un, protams, arī Saeimas atbalsts. Skaidrojot okupantu nodarīto, mūsu pozīcijai ir jābūt principiālai un vienotai. To, ka mūsu tauta ir vienota un drosmīga, mēs pierādījām, aizstāvot Latvijas neatkarību uz barikādēm. Šodien – barikāžu laika 14.gadadienā – Tautas partijas frakcija pauž visdziļākās cieņas apliecinājumus visiem barikāžu aizstāvjiem.
Tautas partija tāpat kā “Jaunais laiks” nosoda prezidenta Putina izteikumus, tomēr mēs uzskatām, ka parlamentam katru reizi nav jātērē laiks, reaģējot uz tiem un citiem Krievijas politiķu izteikumiem. To sekmīgi var veikt mūsu ārlietu ministrs Artis Pabriks, kuram mēs pilnībā uzticamies.
Tautas partija, protams, ir gandarīta par Saeimas atbalstu mūsu partijas izstrādātajam Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likumam, jo šie svētki ir ne tikai mūsu tautas, bet visas pasaules bagātība. Un likumprojekts garantēs valsts materiālo atbalstu koru dziedāšanas un tautas dejas attīstībai.
Un noslēgumā Tautas partijas vārdā izsaku vislielāko pateicību dažādu dienestu pārstāvjiem, kuri, nežēlojot sevi, novērsa un joprojām novērš vētras postījumus. Tāpat vislielāko atzinību pelna visi tie cilvēki, kuri nesavtīgi palīdzēja vētrā visvairāk cietušajiem. Es novēlu izturību arī tiem, kuriem klājas visgrūtāk un kuriem nav pat elektrības. Būsim tikpat stipri un vienoti kā toreiz uz barikādēm!

Vispirms es informēšu par to, ka šodien tika noraidīts viens no, mūsuprāt, svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar Krievijas Federācijas politiku un tās prezidenta izteikumiem. Šis dokuments liecina par to, ka mūsu valsts nevēlas veidot normālas attiecības ar kaimiņvalsti. Lēmuma projektā teikts, ka Latvijas Republikas politikas mērķis ir integrēta, pilsoniska sabiedrība, kurā cilvēkus valsts amatos ieceļ, izvērtējot viņu profesionālās zināšanas, pieredzi un spējas, nevis etnisko piederību. Bet tālāk ir norādīts, ka Latvijā tika iesūtīti vai iebrauca simtiem tūkstošu citas etniskas izcelsmes cilvēku no Padomju Savienības. Un šeit ir pretruna.
Šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā bija iekļauts arī otrs jautājums par šo pašu tēmu – lēmuma projekts “Par atbalstu Valsts prezidentes izstrādātajai deklarācijai”. Ļoti žēl, ka vairākums deputātu nobalsoja par šī lēmuma projekta izskatīšanu nākamnedēļ. Mūsu frakcija uzskata, ka lietderīgāk būtu bijis to vispirms nodot izskatīšanai Ārlietu komisijā.
Skatoties uz pēdējā laika notikumiem, gribu teikt, ka atkal ir saskatāma nacionālisma izpausme. Par to liecina pēdējās dienās notikusī pieminekļa Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem apgānīšana ar kāškrusta zīmēm un provocējošiem tekstiem. Sakarā ar šo nepatīkamo notikumu Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija bija spiesta vērsties pie iekšlietu ministra ar vēstuli, uzdodot jautājumus – vai tiks ierosināta krimināllieta, un vai šis fakts ir nacionālā naida kurināšanas mēģinājums? Mēs uzskatām, ka tas nedara godu mūsu iekšlietu struktūrām, tāpēc vienlaikus uzrakstījām prasību arī Rīgas domei ar lūgumu šo pieminekli steidzīgi savest kārtībā.