Likumā ir lietoti šādi termini:
1) finanšu nodrošinājums – finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti kā nodrošinājums finanšu saistību izpildei;
2) finanšu nodrošinājuma līgums – līgums par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju vai finanšu ķīlas līgums;
3) līgums par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju – līgums (arī līgums par finanšu instrumentu pārdošanu ar atpirkšanu un līgums par finanšu instrumentu pirkšanu ar atpārdošanu) vai cits darījuma akts, ar kuru nodrošinājuma devēja īpašuma tiesības uz finanšu nodrošinājuma priekšmetu pāriet nodrošinājuma ņēmējam;
4) finanšu ķīlas līgums – līgums vai cits darījuma akts, ar kuru nodrošinājuma devējs ieķīlā nodrošinājuma ņēmējam finanšu nodrošinājumu (finanšu ķīla), saglabājot īpašuma tiesības uz finanšu nodrošinājumu;
5) finanšu līdzekļi – nauda (izņemot banknotes un monētas), kas jebkurā valūtā kreditēta kādā kontā (arī visu veidu noguldījumi);
6) nodrošinātās finanšu saistības – saistības, kuru izpilde nodrošināta ar finanšu nodrošinājumu un ļauj prasīt finanšu līdzekļu un finanšu instrumentu saņemšanu (arī pastāvošās vai iespējamās saistības, saistības ar atliekošiem un atceļošiem nosacījumiem, kā arī saistības, kas pret nodrošinājuma ņēmēju ir trešajai personai, kas nav nodrošinājuma devējs);
7) attiecīgais konts – finanšu instrumentu konts vai reģistrs vai finanšu līdzekļu konts, kurā izdarīts ieraksts (grāmatojums), kas apliecina finanšu nodrošinājuma sniegšanu neatkarīgi no tā, vai šis konts atrodas pie nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarotas trešās personas;
8) līdzvērtīgs finanšu nodrošinājums:
a) finanšu līdzekļiem – tādas pašas summas maksājums tajā pašā valūtā,
b) finanšu instrumentiem – viena un tā paša emitenta vai debitora viena un tā paša veida, emisijas un kategorijas finanšu instrumenti, kuriem ir viena un tā pati vienā un tajā pašā valūtā izteikta nominālvērtība vai citas lietas (aktīvi), ja finanšu nodrošinājuma līgumā noteikts, ka finanšu instrumentu vietā ir pieļaujama citu lietu (aktīvu) nodošana, ja noticis kāds ar finanšu instrumentiem, kas izmantoti kā finanšu nodrošinājums, saistīts vai šos finanšu instrumentus ietekmējošs notikums;
9) likvidācijas process – process, kurā atsavina personai piederošas lietas (aktīvus) un iegūtos līdzekļus, ņemot vērā normatīvo aktu noteikumus un faktiskos apstākļus, sadala starp šīs personas kreditoriem, akcionāriem vai dalībniekiem (neatkarīgi no tā, vai šajā procesā piedalās tiesa, valsts pārvaldes iestāde, pašvaldības iestāde, aģentūra (administratīva iestāde), kā arī no tā, vai process ir uzsākts brīvprātīgi vai piespiedu kārtā);
10) maksātnespējas procesa pasākumi – jebkuri pasākumi, kuri tiek veikti maksātnespējas procesā;
11) izpildes notikums – finanšu saistību neizpilde vai kāds cits tai pielīdzināms notikums, par ko līdzēji vienojušies, ka, tam iestājoties, finanšu nodrošinājuma ņēmējs ir tiesīgs atsavināt (arī sev par labu) attiecīgo finanšu nodrošinājumu saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līguma noteikumiem vai normatīvajiem aktiem, kuros paredzēta šāda iespēja, vai arī veikt izslēdzošo ieskaitu;
12) finanšu ķīlas izmantošanas tiesības – finanšu nodrošinājuma ņēmēja tiesības saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līguma noteikumiem atsavināt un citādi rīkoties ar finanšu ķīlu tāpat kā pašam īpašniekam;
13) finanšu nodrošinājuma sniegšana – visas nepieciešamās tiesiskās darbības (arī finanšu līdzekļu vai finanšu instrumentu pārvedums, turēšana, reģistrēšana vai bloķēšana attiecīgajā kontā), kas nodrošina finanšu nodrošinājuma nonākšanu finanšu nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarnieka valdījumā;
14) dalībvalsts – Eiropas Savienības, Eiropas ekonomikas zonas valsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valsts;
15) līgums par finanšu instrumentu pārdošanu ar atpirkšanu ? līgums, ar kuru persona pārdod finanšu instrumentus ar noteikumu atpirkt šos finanšu instrumentus vai tiem līdzvērtīgus finanšu instrumentus par iepriekš noteiktu cenu iepriekš noteiktā dienā nākotnē vai dienā, kuru noteiks pati persona;
16) līgums par finanšu instrumentu pirkšanu ar atpārdošanu – līgums, ar kuru persona pērk finanšu instrumentus ar noteikumu pārdot atpakaļ šos finanšu instrumentus vai līdzvērtīgus finanšu instrumentus par iepriekš noteiktu cenu iepriekš noteiktā dienā nākotnē vai dienā, kuru noteiks persona, kas pārdod finanšu instrumentus.

 2.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir:
1) veicināt finanšu sistēmas stabilitāti, nodrošinot finanšu nodrošinājuma sniegšanas un izmantošanas drošību un efektivitāti;
2) nodrošināt līdzēju – finanšu nodrošinājuma līgumu subjektu – tiesību aizsardzību, ja notiek līdzēja likvidācijas process vai maksātnespējas procesa pasākumi.
(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanu:
1) noteikt, ka finanšu nodrošinājumu drīkst sniegt kā finanšu ķīlu vai ja īpašuma tiesības uz finanšu nodrošinājumu pāriet finanšu nodrošinājuma ņēmējam;
2) noteikt, ka papildus finanšu nodrošinājuma līguma noslēgšanai vienīgais finanšu nodrošinājuma spēkā esamības nepieciešamais noteikums ir tā nodošana nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarnieka valdījumā, nodrošinājuma ņēmējam vai tā pilnvarniekam to turot, reģistrējot vai citādi valdot, vienlaikus neliedzot nodrošinājuma devējam aizstāt sākotnēji nodoto finanšu nodrošinājumu ar līdzvērtīgu vai tiesības saņemt atpakaļ finanšu nodrošinājuma pārpalikumu.

 3.pants. Likuma subjekti

(1) Likums regulē finanšu nodrošinājuma sniegšanas, pieņemšanas un izmantošanas kārtību tikai tādos gadījumos, ja līdzēji ir:
1) Latvijas Republika un tās atvasināta publiska persona, tiešā un pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde, pašvaldības iestāde vai tām pielīdzināmas citas dalībvalsts personas (arī iestādes, kas ir atbildīgas par valsts parāda pārvaldīšanu vai piedalās tā pārvaldīšanā, un iestādes, kas tiesīgas veikt finanšu instrumentu vai naudas kontu turēšanu klienta vārdā);
2) Latvijas Banka, citu dalībvalstu centrālās bankas, Eiropas Centrālā banka, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais valūtas fonds, Eiropas Investīciju banka;
3) šādas daudzpusējās attīstības bankas:
a) Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka,
b) Starptautiskā finanšu sabiedrība,
c) Amerikas Attīstības banka,
d) Āzijas Attīstības banka,
e) Āfrikas Attīstības banka,
f) Eiropas Padomes Rekonstrukcijas fonds,
g) Ziemeļvalstu Investīciju banka,
h) Karību jūras baseina valstu attīstības banka,
i) Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka,
j) Eiropas Investīciju fonds,
k) Ziemeļu un Dienvidu Amerikas ieguldījumu sabiedrība;
4) šādas finanšu institūcijas, kuru uzraudzību veic Latvijas Republikas vai citu dalībvalstu kompetentas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas:
a) kredītiestādes,
b) ieguldījumu brokeru sabiedrības,
c) apdrošināšanas sabiedrības,
d) ieguldījumu fondi vai tiem pielīdzināmi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi,
e) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,
f) citas finanšu institūcijas;
5) Latvijas Centrālais depozitārijs, citas Eiropas Savienības dalībvalsts centrālais depozitārijs, centrālais darījumu starpnieks vai norēķinu aģents.
(2) Šis likums nosaka finanšu nodrošinājuma sniegšanas, pieņemšanas un izmantošanas kārtību arī tādā gadījumā, ja viens no līdzējiem ir šā panta pirmajā daļā minēta persona, bet otrs – fiziskā, juridiskā vai cita persona vai šo personu apvienība.

 4.pants. Finanšu nodrošinājuma līguma noslēgšanas un finanšu nodrošinājuma sniegšanas apliecinājums

(1) Uz finanšu nodrošinājuma līguma sagatavošanu, noslēgšanu, spēkā esamību, izpildi un atzīšanu par pierādījumu nav attiecināmas citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, piemēram, noteikta līguma forma, reģistrēšana (ierakstīšana) publiskos reģistros, paziņošana vai reģistrēšana (ierakstīšana) uzraudzības institūcijās vai citas tiesisko seku ziņā paziņošanai vai reģistrācijai (ierakstīšanai) pielīdzināmas prasības.
(2) Ievērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, šā likuma noteikumi piemērojami tikai tādam finanšu nodrošinājumam, kura sniegšanu var apliecināt ar finanšu instrumentu vai finanšu līdzekļu ierakstu (grāmatojumu) kontā, kas atvērts pie finanšu nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarnieka, un šāds apliecinājums ļauj nekļūdīgi identificēt finanšu nodrošinājumu (arī precīzi identificēt tā sniegšanas laiku), kā arī ir iespējams apliecināt pašu finanšu nodrošinājuma līgumu, uz kuru pamatojoties finanšu nodrošinājums ir sniegts.
(3) Šā panta otrajā daļā minētajam apliecinājumam jābūt rakstiskā veidā. Par rakstisku atzīstams jebkurš apliecinājums, kas glabājas elektroniskos vai cita veida pastāvīgos informācijas (datu) nesējos.
(4) Finanšu nodrošinājuma ņēmēja pienākums ir nodrošināt finanšu līdzekļu vai finanšu instrumentu iegrāmatošanu kontā tā, lai jebkurā laikā varētu nekļūdīgi identificēt finanšu nodrošinājumā sniegto finanšu līdzekļu summu vai finanšu instrumentu skaitu.
(5) Finanšu nodrošinājuma līguma un atsevišķu tā noteikumu un nosacījumu spēkā esamību un izpildi negroza un neizbeidz finanšu nodrošinājuma ņēmēja vai finanšu nodrošinājuma devēja likvidācijas procesa vai maksātnespējas procesa pasākumu uzsākšana vai turpināšana. Administratora, likvidatora vai cita normatīvajos aktos noteikta likvidācijas procesa vai maksātnespējas procesa pasākumu īstenotāja pienākums ir nodrošināt finanšu nodrošinājuma līguma savlaicīgu un pienācīgu izpildi saskaņā ar visiem finanšu nodrošinājuma līguma noteikumiem un nosacījumiem.  

5.pants. Finanšu nodrošinājuma pirmtiesības

(1) Tiesiskās attiecības, kuras tieši vai pakārtoti izriet no finanšu nodrošinājuma līguma, citi normatīvie akti regulē, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.
(2) Ja finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas sniegti kā finanšu nodrošinājums saskaņā ar šā likuma noteikumiem, ieķīlāti arī saskaņā ar citu ķīlas veidu regulējošo normatīvo aktu noteikumiem (piemēram, Komercķīlas likuma noteikumiem), pirmtiesības uz prasījumu apmierināšanu ar šādiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem ir personai, kurai sniegts finanšu nodrošinājums saskaņā ar šā likuma noteikumiem.
(3) Finanšu nodrošinājuma līgumā un šajā likumā noteiktās finanšu nodrošinājuma ņēmēja tiesības uz finanšu nodrošinājumu negroza, neizbeidz un neierobežo tiesu un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumi, kas jāizpilda citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un pamatojoties uz šiem nolēmumiem izsniegto izpildu dokumentu iesniegšana izpildei finanšu nodrošinājuma ņēmējam vai tā pilnvarniekam.

 6.pants. Finanšu ķīla un tās izmantošana

(1) Finanšu ķīlas ņēmējs finanšu ķīlas līguma darbības termiņā ir tiesīgs izmantot finanšu ķīlu tikai tādā gadījumā, ja tas noteikts finanšu ķīlas līguma noteikumos, un tikai saskaņā ar minētā līguma un šā likuma noteikumiem un nosacījumiem.
(2) Ja finanšu ķīlas ņēmējs finanšu ķīlas līguma darbības termiņā izmanto finanšu ķīlu, tam ir pienākums aizstāt sākotnēji sniegto ķīlu ar līdzvērtīgu ne vēlāk kā dienā, kas noteikta kā attiecīgo ar finanšu ķīlu nodrošināto finanšu saistību izpildes termiņš.
(3) Finanšu ķīlas līgumā vai citā darījuma aktā, kas ietver līdzēju vienošanos par finanšu ķīlu, noteiktajā saistību izpildes dienā ķīlas ņēmējs atdod atpakaļ ķīlas devējam finanšu ķīlu vai, ja tas noteikts līgumā vai citā darījuma aktā, izmanto tam noteiktās tiesības līgumā vai citā darījuma aktā noteiktajā apmērā samazināt ķīlas devēja saistības par finanšu ķīlas summu vai pilnībā dzēst šīs saistības ar finanšu ķīlu.
(4) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā finanšu ķīlas ņēmējs sākotnēji sniegto finanšu ķīlu aizstāj ar līdzvērtīgu, tad līdzvērtīgajai finanšu ķīlai pilnībā piemēro visus finanšu ķīlas līguma noteikumus un nosacījumus, kas regulēja sākotnēji sniegto finanšu ķīlu. Minētajā gadījumā tiek uzskatīts, ka līdzvērtīgā finanšu ķīla sniegta saskaņā ar sākotnēji noslēgtā finanšu ķīlas līguma noteikumiem tajā pašā laikā, kad sniegta sākotnējā finanšu ķīla.
(5) Tas, ka finanšu ķīlas ņēmējs izmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, neietekmē finanšu ķīlas līgumā noteiktās finanšu ķīlas devēja un finanšu ķīlas ņēmēja tiesības un pienākumus.
(6) Ja izpildes notikums iestājas pirms līdzēju sākotnēji noteiktās saistību izpildes dienas un finanšu ķīlas ņēmējs nevar izpildīt šā panta otrajā daļā noteikto, finanšu ķīlas ņēmējs ir tiesīgs saistības pret finanšu ķīlas devēju izpildīt ar izslēdzošo ieskaitu.
(7) Uz finanšu ķīlas nākamajām sastāvdaļām šā likuma noteikumi nav attiecināmi, ja vien finanšu nodrošinājuma līgumā nav nepārprotami noteikts citādi.

 7.pants. Finanšu ķīlas realizācija

(1) Iestājoties izpildes notikumam, finanšu ķīlas ņēmējs ir tiesīgs, ievērojot finanšu ķīlas līguma noteikumus un nosacījumus, brīvi, bez jebkādu citu papildu procedūru veikšanas, rīkoties ar finanšu ķīlu šādi:
1) ja finanšu ķīla ir finanšu instrumenti, atsavināt tos trešajai personai vai par labu sev, attiecīgi par saņemto summu samazinot vai pilnīgi dzēšot, vai izbeidzot finanšu ķīlas devēja saistības;
2) ja finanšu ķīla ir finanšu līdzekļi, samazināt vai pilnīgi dzēst, vai izbeigt finanšu ķīlas devēja saistības ar ieķīlātajiem finanšu līdzekļiem.
(2) Iestājoties izpildes notikumam, finanšu instrumentu tūlītēja nonākšana finanšu ķīlas ņēmēja īpašumā ir atļauta tikai tad, ja finanšu ķīlas līgumā līdzēji to nepārprotami pielīguši un vienojušies par finanšu instrumentu cenas noteikšanas kārtību.
(3) Ja finanšu ķīlas līgumā nav noteikts citādi, finanšu ķīlas ņēmējam šā panta pirmajā daļā noteiktajai rīcībai ar finanšu ķīlu nav saistoši šādi vai tiem tiesisko seku ziņā līdzīgi pienākumi:
1) iepriekšēja paziņošana finanšu ķīlas devējam par finanšu ķīlas atsavināšanu;
2) finanšu ķīlas atsavināšanas noteikumu apstiprināšana tiesā, saskaņošana ar tiesas vai komercsabiedrības kapitāla daļu turētāja ieceltu personu, maksātnespējas procesa administratoru, valsts pārvaldes iestādi, pašvaldības iestādi vai aģentūru vai ar minēto iestāžu un aģentūru ierēdņiem, darbiniekiem vai to ieceltām personām;
3) finanšu ķīlas pārdošana izsolē vai kādā citā tikai normatīvajā aktā noteiktajā veidā;
4) noteikta termiņa iestāšanās sagaidīšana pēc izpildes notikuma iestāšanās brīža vai paziņojuma par izpildes notikumu nosūtīšanas brīža.

 8.pants. Līguma par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju spēkā esamība

(1) Līgums par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju ir spēkā un tam piemērojami šā likuma noteikumi, ja noteikums par īpašuma tiesību pāreju ir nepārprotami ietverts finanšu nodrošinājuma līgumā un finanšu nodrošinājums sniegts, izpildot visas šā likuma 4.panta otrās un ceturtās daļas prasības.
(2) Finanšu instrumenti un finanšu līdzekļi, kas nodoti nodrošinājuma ņēmēja īpašumā, pamatojoties uz līgumu par finanšu instrumentu pārdošanu ar atpirkšanu, līgumu par finanšu instrumentu pirkšanu ar atpārdošanu, citu līgumu vai darījuma aktu, kurā ietverti noteikumi par finanšu instrumentu pārdošanu ar atpirkšanu vai finanšu instrumentu pirkšanu ar atpārdošanu, ir uzskatāmi par nodotiem nodrošinājuma ņēmēja īpašumā saskaņā ar līgumu par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju, un tiem piemērojami šā likuma noteikumi arī tādā gadījumā, ja nodrošinājuma ņēmējam nodotie finanšu līdzekļi un finanšu instrumenti nav līguma vai cita darījuma akta tekstā nepārprotami nosaukti par finanšu nodrošinājumu.
(3) Ja izpildes notikums iestājas dienā, kad finanšu nodrošinājuma ņēmēja saistība par līdzvērtīga nodrošinājuma atdošanu, kas noteikta līgumā par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju, vēl nav pilnībā izpildīta, to var izpildīt ar izslēdzošo ieskaitu.  

(1) Izslēdzošais ieskaits ir finanšu nodrošinājuma līgumā vai citā līgumā (darījuma aktā), kas paredz finanšu nodrošinājuma sniegšanu, ietvertie noteikumi, saskaņā ar kuriem, iestājoties izpildes notikumam, pēc savstarpēja pārrēķina, ieskaita vai citām tiesisko seku ziņā pielīdzināmām darbībām:
1) līdzēju savstarpējas saistības tiek grozītas tā, ka tās kļūst izpildāmas nekavējoties, un līdzēju maksājamās summas tiek noteiktas, ņemot vērā līdzēju sākotnējo saistību pašreizējo vērtību, vai līdzēju savstarpējās saistības tiek izbeigtas un aizvietotas ar savstarpējo pienākumu samaksāt summas, kas tiek noteiktas, ņemot vērā līdzēju sākotnējo saistību pašreizējo vērtību;
2) tiek sagatavots aprēķins par summām, kas vienam līdzējam jāatmaksā otram līdzējam, pamatojoties uz to savstarpējām saistībām, un tas līdzējs, kura maksājamā summa ir lielāka, samaksā otram līdzējam tikai otra līdzēja maksājamās summas pārsniegumu (neto saldo).
(2) Izslēdzošo ieskaitu piemēro arī tādā gadījumā, ja tā noteikumi nav ietverti finanšu nodrošinājuma līgumā vai citā līgumā (darījuma aktā), kas paredz finanšu nodrošinājuma sniegšanu, bet tā piemērošana noteikta kādā tiesību normā.
(3) Izslēdzošo ieskaitu var piemērot, un tā izpildi neietekmē:
1) finanšu nodrošinājuma devēja vai finanšu nodrošinājuma ņēmēja likvidācijas process vai maksātnespējas procesa pasākumi;
2) cesija, ar tiesas nolēmumu vai citādi veikta finanšu nodrošinājuma apķīlāšana, arests vai jebkura cita tiesiska darbība, kas vērsta uz finanšu nodrošinājuma atsavināšanu tādas personas prasījumu apmierināšanai, kura nav finanšu nodrošinājuma ņēmējs.
(4) Ja līdzēji nav vienojošies citādi, uz izslēdzošo ieskaitu attiecināmi šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumi.  

(1) Finanšu nodrošinājuma līgumu, kā arī saskaņā ar tā noteikumiem veiktā finanšu nodrošinājuma sniegšanu nevar atzīt par spēkā neesošu vai atcelt tikai tāpēc, ka finanšu nodrošinājuma līgums stājies spēkā vai finanšu nodrošinājuma sniegšana notikusi:
1) nodrošinājuma devēja likvidācijas gadījumā saskaņā ar tā dalībnieku lēmumu par darbības izbeigšanu (brīvprātīga likvidācija) – jebkurā termiņā pirms Uzņēmumu reģistra paziņojuma par nodrošinājuma devēja darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu publicēšanas dienas;
2) nodrošinājuma devēja likvidācijas gadījumā, pamatojoties uz administratīvās iestādes vai tiesas nolēmumu, – jebkurā termiņā pirms Uzņēmumu reģistra paziņojuma par nodrošinājuma devēja darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu publicēšanas dienas;
3) maksātnespējas procesa pasākumu gadījumā – jebkurā termiņā pirms normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdarītā paziņojuma par nodrošinājuma devēja maksātnespēju publicēšanas dienas;
4) komercsabiedrību (arī kredītiestāžu) likvidācijas procesa vai maksātnespējas procesa pasākumus regulējošajā normatīvajā aktā noteiktajā termiņā pirms šo procesu un pasākumu uzsākšanas dienas, kurā slēgtos darījumus var prasīt atzīt par spēkā neesošiem.
(2) Finanšu nodrošinājuma līgums un saskaņā ar tā noteikumiem nodrošinātās finanšu saistības vai finanšu nodrošinājuma sniegšana ir spēkā un ir saistoša trešajām personām arī gadījumos, ja finanšu nodrošinājuma līgums noslēgts un saskaņā ar tā noteikumiem nodrošinātās finanšu saistības radušās vai finanšu nodrošinājuma sniegšana notikusi pēc šā panta pirmajā daļā minēto termiņu iestāšanās, ja finanšu nodrošinājuma ņēmējs pierāda, ka tas nav zinājis un nevarēja zināt par šā procesa vai pasākumu uzsākšanu.
(3) Ja finanšu nodrošinājuma līgums paredz pienākumu sniegt finanšu nodrošinājumu vai papildu finanšu nodrošinājumu, ņemot vērā izmaiņas finanšu nodrošinājuma vērtībā vai nodrošināto finanšu saistību vērtībā, vai tiesības atsaukt finanšu nodrošinājumu, aizstājot vai apmainot to ar citu līdzvērtīgu finanšu nodrošinājumu, finanšu nodrošinājuma sniegšana, papildu finanšu nodrošinājuma sniegšana vai atsaukto finanšu nodrošinājumu aizstājošā līdzvērtīgā finanšu nodrošinājuma sniegšana nevar tikt uzskatīta par spēkā neesošu vai tikt atcelta tikai tāpēc, ka:
1) finanšu nodrošinājums, papildu finanšu nodrošinājums vai atsaukto finanšu nodrošinājumu aizstājošais līdzvērtīgais finanšu nodrošinājums ticis sniegts šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajā termiņā;
2) ar finanšu nodrošinājumu nodrošinātās finanšu saistības ir radušās pirms finanšu nodrošinājuma, papildu finanšu nodrošinājuma vai atsaukto finanšu nodrošinājumu aizstājošā līdzvērtīgā finanšu nodrošinājuma sniegšanas dienas.

(1) Ja finanšu nodrošinājums ir finanšu instrumenti, kuri pārvedami ar ierakstu (grāmatojumu) kontā vai reģistrā, un attiecīgais konts vai reģistrs atrodas Latvijā, šā panta otrajā daļā minētie tiesību jautājumi apspriežami tikai atbilstoši Latvijas likumam, neņemot vērā jebkurus noteikumus, kuri nosaka, ka jāpiemēro kāds ārvalsts likums.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā apspriežamie tiesību jautājumi ir:
1) finanšu nodrošinājuma tiesiskais statuss un īpašuma tiesības uz to;
2) finanšu nodrošinājuma līguma slēgšanas prasības, finanšu nodrošinājuma sniegšanas prasības, kas jāievēro, lai attiecīgais līgums un, uz to pamatojoties, sniegtais finanšu nodrošinājums būtu saistošs trešajām personām;
3) personas tiesību uz finanšu nodrošinājumu iespējamā pakārtotība attiecībā pret trešo personu tiesībām uz finanšu instrumentiem, kas sniegti nodrošinājuma ņēmējam kā finanšu nodrošinājums;
4) finanšu nodrošinājuma ieguvēja labticības noskaidrošana;
5) finanšu nodrošinājuma izmantošanas noteikumi, kas jāievēro, iestājoties izpildes notikumam.

 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 6.jūnija Direktīvas 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta Direktīvas 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu.

Par likumprojektu

1.Pašreizējās situācijas raksturojums.
Pašlaik Latvijā normatīvajos aktos nav noteikta speciāla kārtība finanšu nodrošinājuma sniegšanai un ņemšanai. Pasaules praksē paralēli ir attīstījušies divi dažādi mehānismi: (a) finanšu nodrošinājuma priekšmets tiek ieķīlāts nodrošinājuma ņēmējam; (b) finanšu nodrošinājuma priekšmets uz finanšu saistību nodrošināšanai nepieciešamo laiku pāriet nodrošinājuma ņēmēja īpašumā. Tā kā finanšu nodrošinājumu regulējums ir būtisks faktors finanšu tirgu attīstības un integrācijas veicināšanā, Eiropas Savienībā 2002. gadā tika pieņemta Direktīva 2002/47/EK attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līgumiem, saskaņā ar kuru ES un EEZ dalībvalstīs izmantojami abi iepriekš minētie mehānismi.
Attīstītos finanšu tirgos viens no būtiskiem finanšu nodrošinājuma priekšmetiem ir publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti (akcijas, obligācijas, naudas tirgus instrumenti u.c.). Saskaņā ar Latvijā pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti nevar būt par komercķīlas priekšmetu (skat. Komercķīlas likuma 4. panta pirmo daļu), attiecīgi to ieķīlāšana nevar tikt reģistrēta komercķīlu reģistrā. Tā kā Latvijā publiskajā apgrozībā laistie finanšu instrumenti pastāv tikai dematerializētā formā, lai nerastos pārpratumi par darījuma tiesiskajām sekām, to ieķīlāšanai ir nepieciešams speciāls regulējums.
Lai nodrošinātu Latvijas finanšu tirgu integrāciju ES un EEZ finanšu tirgos, ir nepieciešams noteikt tādu finanšu nodrošinājuma sniegšanas un ņemšanas kārtību, kā arī finanšu nodrošinājuma priekšmeta realizācijas kārtību saistību neizpildes gadījumā, kas maksimāli samazina finanšu risku ietekmi uz ienesīgumu un finanšu sistēmas stabilitāti.

2. Normatīvā akta projekta būtība .
1. Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Direktīvas 2002/47/EK prasības.
2. Likumā jāiekļauj normas, kuras regulē finanšu nodrošinājumu ar
īpašuma tiesību pāreju un finanšu nodrošinājumu finanšu ķīlas veidā.
3. Likumā jānosaka, ka tiesiskās attiecības, kuras izriet no vienošanās par finanšu nodrošinājumu, neietekmē likvidāciju, maksātnespējas procesu vai citu juridisko seku ziņā līdzīgus procesus regulējošie citi normatīvie akti, ieskaitot regulējumu, kas varētu kavēt finanšu nodrošinājuma īstenojumu vai rada neskaidrības par tādu darbību spēkā esamību kā izslēdzošais ieskaits (close-out netting), papildu finanšu nodrošinājuma noteikšana vai finanšu nodrošinājuma aizstāšana.
4. Lai ierobežotu administratīvās formalitātes, kas jāveic personām, kuras izmanto finanšu nodrošinājumu, Direktīva uzliek par pienākumu dalībvalstīm nacionālajos normatīvajos aktos kā vienīgo nosacījumu (perfection) finanšu nodrošinājuma spēkā esamībai noteikt, ka tā ir finanšu nodrošinājuma priekšmeta nodošana (reāli nododot, reģistrējot vai ar citām tiesiskām darbībām) nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarotās personas īpašumā vai valdījumā, vienlaikus neierobežojot tiesības nodrošinājuma devējam aizstāt nodrošinājumu ar citu nodrošinājumu vai saņemt atpakaļ nodrošinājuma pārpalikumu pēc nodrošinājuma atsavināšanas saistību neizpildes gadījumā. Direktīva aizliedz jau pastāvošu speciālu ķīlu reģistru izmantošanu vai jaunu ķīlu reģistru veidošanu, ja no finanšu ķīlas iekļaušanas šādā reģistrā ir atkarīga tās spēkā esamība vai citas tiesiskās sekas.
5. Uz finanšu nodrošinājuma līguma sagatavošanu, noslēgšanu, spēkā esamību, izpildi dalībvalstīm nav jāattiecina citos normatīvajos aktos noteiktās formālās prasības par līguma spēkā esamību, piemēram, noteikta līguma forma, darījuma publiska reģistrācija (ierakstīšana) publiskos reģistros, paziņošana vai reģistrēšana kompetentās valsts institūcijās vai citas tiesisko seku ziņā reģistrācijai pielīdzināmas prasības.
6. Lai līdzsvarotu finanšu nodrošinājuma tirgus efektivitāti ar šīs
finanšu nodrošinājuma vienošanās pušu drošību, likumā jāparedz, ka tā regulējums attiecas vienīgi uz finanšu nodrošinājumu, kurš apliecināts rakstveidā, t.sk. rakstveida apliecinājums ietver arī elektroniski parakstītu apliecinājumu (elektronisku dokumentu) un apliecinājumu, kas glabājas elektroniskos vai cita veida pastāvīgos informācijas (datu) nesējos.
7. Likumā jānosaka, ka vienošanās par finanšu nodrošinājumu nevar tikt uzskatīta par spēkā neesošu vai tikt anulēta tikai tāpēc, ka:
1) finanšu nodrošinājums, papildu finanšu nodrošinājums vai atsauktā finanšu nodrošinājuma aizstājošais finanšu nodrošinājums ticis sniegts likvidācijas procesa vai maksātnespējas procesa pasākumu uzsākšanas dienā, bet pirms lēmuma par minēto procedūru uzsākšanu spēkā stāšanās;
2) nodrošinātās finanšu saistības ir radušās pirms finanšu nodrošinājuma, papildu finanšu nodrošinājuma vai atsaukto finanšu nodrošinājuma aizstājošās finanšu nodrošinājuma sniegšanas dienas.
8. Likumā jāparedz finanšu nodrošinājuma ņēmēja kā tā īpašnieka tiesības atsavināt un citādi izmantot finanšu nodrošinājuma ar īpašuma tiesību pāreju priekšmetu saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līguma noteikumiem.
9. Finanšu nodrošinājuma likumam jāregulē tiesiskās attiecības, kuras izriet no vienošanās par finanšu nodrošinājumu. Citi normatīvie akti regulē šīs attiecības tik tālu, cik tas nav pretrunā Finanšu nodrošinājuma likuma normām.

3. Cita informācija.
Likumprojekta normu regulējums attiecas tikai uz finanšu nodrošinājuma darījumiem, kuros kā nodrošinājuma instrumenti tiek izmantoti finanšu instrumenti vai finanšu līdzekļi (nauda). Finanšu līdzekļi ir naudas līdzekļi, izņemot banknotes un monētas, kas jebkurā valūtā kreditēti kādā kontā, vai līdzvērtīgs prasījums, kas dod tiesības uz naudas līdzekļu atmaksu, ieskaitot noguldījumus.
Likumprojektā nav definēts termins – “finanšu instrumenti”, jo tas likumprojektā tiek lietots Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.pantā noteiktajā finanšu instrumentu regulējuma izpratnē. Minētā likuma informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām tiks papildināta ar norādi par Direktīvu 2002/47/EK.
 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Likumprojekts veicinās divpusēju finanšu nodrošinājuma līgumu izmantošanu, kā arī citu ES, EEZ un ārvalstu finanšu tirgu dalībnieku ieinteresētību slēgt šādus līgumus ar Latvijas jurisdikcijai pakļautām personām, kas veicinās finanšu tirgu tālāku integrāciju, ienesīgumu un stabilitāti, vienlaikus nodrošinot pakalpojumu sniegšanas brīvību un kapitāla brīvu apriti finanšu pakalpojumu vienotajā tirgū.
Likuma pieņemšana darbosies kā finanšu tirgus attīstību veicinošs faktors, jo ieķīlātie finanšu instrumenti neatradīsies “iesaldētā” stāvoklī. Finanšu nodrošinājuma ņēmējam būs tiesības veikt citus darījumus ar šiem finanšu instrumentiem atbilstoši tādiem noteikumiem, par kādiem ir vienojušās finanšu nodrošinājuma darījuma puses.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Finanšu nodrošinājuma izmantošanas vienkāršošana, ierobežojot administratīvās formalitātes, veicinās pārrobežu darījumu efektivitāti, kas vajadzīgi kopējās monetārās politikas īstenošanai.
Finanšu nodrošinājuma ātra un administratīvi neapgrūtināta izpilde sekmēs finanšu tirgus stabilitāti un ierobežos virknes reakcijas efektu gadījumā, kad kāda no finanšu nodrošinājuma darījuma pusēm nepilda savas saistības.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.
Nav.
 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.
“Finanšu instrumentu tirgus likumā”, likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un “Komercķīlas likumā” tiks iestrādātas normas, nosakot, ka tiesiskās attiecības, kuras izriet no finanšu nodrošinājuma līguma, tiek regulētas saskaņā ar likumu par finanšu nodrošinājumu. Ir izstrādāti likumprojekti par šo likumu grozījumiem, kas tiek iesniegti kopā ar likumprojektu “Finanšu nodrošinājuma likums”.
2. Cita informācija.
Nav.
 

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Saskaņā ar 2003.gada 16.aprīlī noslēgto Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām..
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem  Likumprojekts šo jomu neskar. 
4. Atbilstības izvērtējums.

1.tabula

2.tabula

Izpilde tiks nodrošināta analoģiski citu civiltiesiska rakstura darījumu izpildei un kontrolei. To veic konkrēto civiltiesisko attiecību (attiecības, kuras izriet no finanšu nodrošinājuma līguma) dalībnieki, strīdus gadījumos attiecības tiek regulētas tiesās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Likuma izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā www.fktk.lv un publicēts “Latvijas Vēstnesī”, kur ar Finanšu nodrošinājuma likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
Likums neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija.
Nav.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš