
Viņa apliecināja, ka Latvija izpilda noteikumus, lai varētu
pretendēt uz dabas stihiju seku novēršanai domātā fonda atbalstu. Vētras radītie
zaudējumi pārsniedz 0,6 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta.
Valstī kopumā nodarītie zaudējumi vēl nav precīzi aprēķināti, jo šodien,
25.janvārī, visas atbildīgās ministrijas iesniegs Finanšu ministrijai galīgos
aprēķinus.
Tomēr, saskaņā ar L. Straujumas sacīto, lauksaimniecībai un zvejniecībai kopumā
nodarīti ievērojami zaudējumi. Viņa skaidroja, ka ļoti smagi cietuši Latvijas meži.
Pēc Valsts meža dienesta provizoriskiem aprēķiniem, vētrā cietuši vairāk nekā 7,3
miljoni kubikmetru koksnes. “Tas ir vairāk nekā puse no apjoma, ko gada laikā
izstrādājam no Latvijas mežiem.” No pārtikas pārstrādes uzņēmumiem visvairāk
cietuši uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu pārstrādi. Bez tam spēcīgais
vējš sagrāvis arī vairākas putnu fermas, bet elektrības trūkuma dēļ zaudējumi
radušies daudzām lopkopības saimniecībām.
Jautājums par Latvijas lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai
radītajiem zaudējumiem iekļauts arī tuvākajā ES Lauksaimniecības un
zivsaimniecības ministru padomes darba kārtībā. Ar vētras postījumu apmēru savus ES
kolēģus iepazīstinās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Zemkopības ministrijas amatpersona arī atzina, ka šogad vētras sekas izjutīs
cilvēki, kas pirks koksnes kurināmo. Šajā tirgū gaidāmas izmaiņas. Vētras radīto
postījumu dēļ tiks sagatavots ļoti daudz malkas, tādēļ tās cena kritīsies.
Turklāt malkas pārprodukcija ir arī Ziemeļvalstīs, kas līdz šim bijis lielākais
eksporta tirgus.
Ilze Sedliņa, “LV”