Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas sestā sēde 2026. gada 14. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Esam 49. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 2026. gada 14. maija kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres ievēlēšanu Juridiskajā komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Andra Sprūda ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Andra Sprūda ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Deputāti Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Mārcis Jencītis iesnieguši likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai bērna kopšanas laikā personas sociālās apdrošināšanas iemaksas būtu aizsargātas, jo, kā mēs redzam, šobrīd iemaksu objekts ir tikai 298 eiro. Šis priekšlikums paredz, ka iemaksu objekts tiek paaugstināts līdz minimālās algas apmēram, kas ir 780 eiro. Tas ir nepieciešams laikā, kad šajā gadā ir piedzimuši tikai 996 bērni.

Kādu signālu mēs dodam sabiedrībai, ka tai mirklī, kad ģimenē ir piedzimis bērns, vecāka darbs netiek novērtēts... zemāks nekā minimālā alga. Jo tieši šis sociālo iemaksu objekta apmērs nākotnē ikvienam vecākam dos iespēju sevi sociāli aizsargāt, jo tieši šis apmērs, kas šobrīd ir 298 eiro, veidos sociālos uzkrājumus. Un tas nākotnē ietekmēs gan pensijas apmēru, gan maternitātes pabalstu, ja māmiņai iestājas grūtniecība tuvu pēc pirmā bērna piedzimšanas.

Ja patiešām valsts ir nolēmusi atbalstīt demogrāfiju, tad tas ir loģisks solis, ko veikt. Ar šo likumprojektu... ierosinājumu mēs dodam signālu sabiedrībai, ka ģimenē piedzimušais bērns... ir tikpat atbildīgs darbs kā strādāt. Bet, ja vecāks šajā laika posmā strādā, tad valsts kompensē tikai to daļu, kura nesasniedz minimālo atalgojumu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo laikā, kad bērnu skaits ir samazinājies, kad valstī slēdzam skolas tāpēc, ka tur nav kam mācīties... Tad, kad mēs atrodamies demogrāfiskās bedres malā, šis ir ļoti apzināts solis, kā parādīt bērna, ģimenes un vecāku audzināšanas darba vērtību. Ja mēs salīdzinām to, ka 2021. gadā bija 20 tūkstoši ģimeņu, tad šobrīd mēs redzam, ka ir tikai 14 tūkstoši. Ar katru gadu šis skaits samazinās, līdz ar to arī summa, ko valsts ir kādreiz ieplānojusi, ir mazāka, nekā tiek izmantota.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo valstiski atbildīgo priekšlikumu, kas ietekmēs mūsu valsts nākotni, mūsu valsts iedzīvotāju skaitu.

Lūdzu atbalstīt! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 11, atturas – 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un ir iesniegtas jaunas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pēc 15. punkta – likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu". (Starpsauciens.) Iebilstat... Jūs vēlaties runāt?

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"". (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 28, atturas – 1. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 2026. gada rudens sesijas sākšanu".

Saeima nolemj 2026. gada rudens sesiju sākt 31. augustā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Lienes Gāteres ievēlēšanu Juridiskajā komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Andra Sprūda ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Skaidrīte Ābrama un Andris Sprūds iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Andra Sprūda ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Otrais, galīgais, likumprojekta lasījums.

Saņemti 10 priekšlikumi. Lielākā daļa – redakcionāla rakstura.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar Juridisko biroju. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – deputāta Jakovina priekšlikums. Komisijas neatbalstīja, ņemot vērā, ka daļēji jau izskatīts... un atbalstīts iepriekšējais, 1., priekšlikums. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējumi pārejas noteikumos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka likuma stāšanos spēkā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājam ar likumprojektu, kas ir steidzams. Ir pēc kārtas trīs steidzami likumprojekti otrajā lasījumā. Sākam ar likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā".

Atgādinu, ka likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" un arī divu pārējo likumprojektu mērķis ir ieviest augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeli, paredzot, ka tiks veidots valsts pasūtījums augstskolās sagatavojamo speciālistu skaitam. Kārtību šī pasūtījuma veidošanai noteiks Ministru kabinets. Savukārt valsts augstskolas, lai sasniegtu valsts pasūtījuma noteiktos rādītājus, noteiks studiju vietu skaitu un studiju vietas finansēšanas principus.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka valsts dibinātās augstskolas no valsts budžeta saņem finansējumu studiju nodrošināšanai, stipendiju nodrošināšanai un snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un speciālistu sagatavošanā. Snieguma finansējuma piešķiršanas kārtību un kritērijus arī noteiks Ministru kabinets.

Tāpat grozījumi paredz, ka ministrija vai ministrijas slēdz līgumu ar augstskolu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu. Vienkāršākiem vārdiem, kolēģi, lai ir izpratne... tā sauktās vecās sistēmas izpratnē budžeta vietu nebūs, bet būs attiecīgi... caur pasūtījumu un tiešo institucionālo finansējumu augstskolām.

Ejam pie priekšlikumiem... viss ir izskatīts.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz papildināt 46. panta otro daļu ar jaunu trešo teikumu: "Uzņemšana no augstskolas līdzekļiem finansētās studiju vietās notiek konkursa kārtībā." Tā norma tika pārcelta arī citur. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Precizēt 47. panta otro daļu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Atšķirībā no pirmā lasījuma redakcijas rosina saglabāt likuma tekstā formulējumu arī par valsts finansētām studiju vietām. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Tehnisks precizējums pirmā lasījuma grozījumiem. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam – jau minētajam – priekšlikumam, tikai citā pantā. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Arī līdzīgs diviem iepriekšējiem. Līdz ar to komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina līdzšinējo likuma 51. pantu izteikt ar nosaukumu "Sagatavojamo speciālistu skaita noteikšana", detalizētāk nosakot, kā ir organizējams valsts pasūtījumu noteikšanas process, tostarp paredzot konsultatīvas platformas izveidi un institūcijas, kas tajā darbojas. Par šo pantu saņemts priekšlikums arī no atbildīgās ministrijas, līdz ar to komisija lēma, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Sanāk tā, ka, likvidējot vai, moderni sakot, reorganizējot Augstākās izglītības padomi, mums joprojām nav skaidrības, kā notiks studiju budžeta vietu noteikšana. Jā, 8. priekšlikumā ir ministrijas piedāvājums, taču, manuprāt, būtiska bija tieši 51. panta otrā daļa – ka Ministru kabinets nosaka institūciju, kura nodrošina konsultatīvas platformas izveidi un darbību, kas nosaka tālāk nepieciešamo speciālistu skaitu. Tas nekur nav atrunāts. Mēs nonāksim haosā, bet haoss droši vien beigsies nākamajā sasaukumā, nākamajā sesijā, jo tas būs jālabo.

Manuprāt, saprātīgs priekšlikums. Bet, ja ministrija uzskata, ka viss kārtībā, neatbalstiet.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 8. priekšlikums. Attiecīgi par iepriekš minēto... komisijasprāt, risina Česlava Batņas pacelto jautājumu. Izsaka likuma 51. pantu jaunā redakcijā – "Sagatavojamo speciālistu un studiju vietu skaita noteikšana" –, paredzot, ka tiks veidots valsts pasūtījums augstskolās sagatavojamo speciālistu skaitam. Kārtību šī pasūtījuma veidošanai noteiks Ministru kabinets. Savukārt valsts augstskolas, lai sasniegtu valsts pasūtījuma noteiktos rādītājus, noteiks studiju vietu skaitu un studiju vietas finansēšanas principus.

Atrunāts arī, kā jārīkojas gadījumā, ja par noteiktu studiju vietu skaitu ir saņemts negatīvs studējošo pašpārvaldes atzinums. Tātad tas, ko runājām pie iepriekšējiem lasījumiem... par iespēju studējošajiem ietekmēt studiju vietas un finansēšanas kārtību.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. 9. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Arī precizē redakcijas. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par stipendiju piešķiršanu studējošajiem. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 11. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Tehnisks precizējums, sakārtojot tekstu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 12. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 13. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 14. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 15. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

A. Ņenaševa. 15. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. 15. priekšlikums.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums tikai sakārtotu visu finansējuma sadali un visas izmaksas, kas attiecas uz akadēmisko personālu. Ļoti saprātīgs piedāvājums. Varam, protams, neatbalstīt, bet vēlreiz atkārtošu – mēs noteikti atgriezīsimies pēc kāda laika... jo sapratīsim, ka tas, kas likumā ierakstīts, ir vispārējs, bez konkrētām normām. Mums tomēr jāpasaka skaidri, ko mēs ar to visu darām.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 46, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 16. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Uzklausot izskanējušos jautājumus, arī pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājuma papildināt pārejas noteikumus ar punktiem... precizē to, ka grozījumi 51. pantā piemērojami attiecībā uz to sagatavojamo speciālistu un studiju vietu skaitu, kas tiks noteikts no 2026. gada 31. decembra. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Un 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lai nodrošinātu, ka sagatavojamo speciālistu un studiju vietu skaita noteikšanu jau var uzsākt, precizēts, ka grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi otrajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumus.

Deputāti Oļegs Burovs, Inga Bērziņa, Uģis Mitrevics, Māris Kučinskis un Ilze Stobova lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 14. maija sēdes darba kārtībā un pārcelt 38. punktu – likumprojektu "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" – pirms 10. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Oļegs Burovs, Inga Bērziņa, Uģis Mitrevics, Māris Kučinskis un Ilze Stobova lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 14. maija sēdes darba kārtībā un pārcelt 39. punktu – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" – pirms 10. punkta.

Deputāti Oļegs Burovs, Inga Bērziņa, Uģis Mitrevics, Māris Kučinskis un Ilze Stobova lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 14. maija sēdes darba kārtībā un pārcelt 40. punktu – likumprojektu "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" – pirms 10. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Ņenaševas kundze, ļoti atvainojos, ka es palūdzu ziņot starp jūsu likumprojektiem ar savu likumprojektu paketi.

Ir sagatavoti divi likumprojekti: pirmais – lai atzītu likumu ar garo nosaukumu par spēku zaudējušu; otrais – "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"". Abi ir saistīti un vērsti uz vienu mērķi – vienkāršot un sakārtot atjaunīgās enerģijas projektu regulējumu.

Pirmais likumprojekts paredz atteikties no speciālā enerģētikas drošības likuma, jo praksē tas nav paātrinājis projektu īstenošanu, bet radījis paralēlu un sarežģītu kārtību. Projekti jau šobrīd var attīstīties vispārējā regulējuma ietvaros gan IVN procesā, gan nepieciešamības gadījumā izmantojot nacionālo interešu objekta statusu vai zaļā koridora procedūras.

Uzreiz pateikšu, ka izskatīšanas laikā nāca iniciatīva no Klimata un enerģētikas ministrijas, ne politiķiem, bet no valsts sekretāres, ierēdniecības. Šo jautājumu izskatīja un saskaņoja ar Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī izskatīšanas laikā komisijā piedalījās nevalstiskās organizācijas.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 19. maijs, izskatīšana Saeimas sēdē – 28. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā to, ka mēs tikko atbalstījām iepriekšējā likuma atcelšanu, šis likumprojekts saglabā tās normas, kas praksē ir bijušas lietderīgas... pārceļot tās uz IVN likumu. Tas attiecas uz lielas jaudas vēja parku izvietošanas nosacījumiem un gadījumiem, kad pilna ietekmes uz vidi novērtējuma vietā var piemērot sākotnējo izvērtējumu. Mēs atsakāmies no liekas dublēšanas, bet saglabājam praktisko vajadzību. Rezultātā regulējums kļūst skaidrāks, vienkāršāks un efektīvāks.

Un vēlreiz – mēs samazinām administratīvo slogu.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Paldies.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 19. maijs, izskatīšana Saeimā – 28. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šis ir pirmais gadījums, kad Jauniešu Saeima... mēs runājam par 13. Jauniešu Saeimu... vēršas pie mums, īstās Saeimas, ar konkrētu iniciatīvu. Ar šo iniciatīvu pie mums vēršas arī biedrība "Eiropas Kustība Latvijā".

Par ko ir stāsts? Priekšlikums ir tāds: atļaut jauniešiem, kam ir 18 gadi un kas prot latviešu valodu (tas, kas rakstīts likumā), bet kas vēl nav ieguvuši vidējo izglītību (tā varētu būt 11. vai 12. klase), piedalīties pašvaldību vēlēšanu iecirkņu komisiju darbā. Jauniešiem ir interese. Jauniešiem ir vēlme. Jauniešu Saeima to pieņēma.

Mūsu komisija to vienbalsīgi atbalstīja.

Aicinu arī jūs atbalstīt un aicinu...

Sēdes vadītāja. Par steidzamību.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

O. Burovs. Aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu. Bet es uzreiz gribu pateikt, ka šī norma... aicinu pieņemt to tūlīt, uzreiz, bet tā stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies komisijai par raito darbu pie šī likumprojekta, par ieklausīšanos jauniešos un nevalstiskajās organizācijās.

Šī iniciatīva un ideja dzima biedrībā "Eiropas Kustība Latvijā", kas vērtēja, kā vēl vairāk iesaistīt jauniešus demokrātiskajos procesos. "Eiropas Kustība Latvijā" ikdienā veic ļoti lielu darbu, arī braucot uz skolām, diskutējot ar jauniešiem par Eiropu, par demokrātiju. Un šis ir viens no ceļiem, kas tika ieraudzīts, gan kā atbalstīt pašvaldību vēlēšanu komisiju darbu... lai būtu vairāk cilvēku... gan kā mudināt jauniešus jau laikus iesaistīties šādā darbā.

Tā kā jaunieši, kam jau ir 18 gadi, bet vēl mācās 12. klasē, šobrīd saskaņā ar likumu nevar strādāt vēlēšanu iecirkņu komisijā, tika nākts klajā ar šādu priekšlikumu. Ir ļoti labi, ka mēs spējam atsaukties uz "Eiropas Kustības Latvijā" priekšlikumu. Arī klubs "Māja" un citas jauniešu organizācijas uz to ir mudinājušas, un, kā jau tika minēts, arī Jauniešu Saeimā tam bija ļoti plašs atbalsts.

Tā ka es pilnībā atbalstu šo likumprojektu un aicinu šodien to pieņemt.

Un vēlreiz – paldies kolēģiem, kas atrada iespēju tik raiti atsaukties uz šo nevalstisko organizāciju lielisko priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1303/Lp14), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti četri priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies Burova kungam par šiem priekšlikumiem.

Bet turpinām ar jau iepriekš uzsākto institucionālo finansējuma reformu. Kā jau ziņoju pie Augstskolu likuma grozījumiem, šie grozījumi ir saistīti, līdz ar to neatkārtošos. Arī grozījumi Izglītības likumā... un nākamie... ir saistīti ar grozījumiem Augstskolu likumā un paredz normu saskaņošanu, pārejot uz institucionālo finansējumu augstākajā izglītībā.

1. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Ņemot vērā Augstskolu likuma grozījumos atbalstīto konceptu, šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz arī Saeimu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1303/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Arī šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts – "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" – ir saistīts ar iepriekš izskatītajiem... ņemot vērā pāreju uz institucionālo finansējumu, jo tas skars arī koledžas.

Tātad 1. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Arī saistīts ar iepriekšējiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Saistīts ar 4. priekšlikumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Precizē Ministru kabineta kārtību... nosaka kārtību, kādā koledžām piešķir finansējumu studiju nodrošināšanai un sniedz finansējumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Precizē – formulējumu lietot arī attiecībā uz studiju vietu finansēšanu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 9. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atsaukts.

10. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Līdzīgi kā Augstskolu likumā, pārejas noteikumos ietverts regulējums attiecībā uz studējošajiem, kas jau ir imatrikulēti studiju vietās, kuras finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz arī Saeimu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegts 21 priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā".

1. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Paredz, ka vadītāju teorētiskās un vadīšanas apmācības un eksāmeni notiek valsts valodā vai arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajām valodām. Pašreiz eksāmenu kārtošana tiek pieļauta arī citā valodā, tas ir, krievu valodā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, šī nav tāda tipiska sēde. Kādam varbūt ir rūgtums, ka ir zaudētas pozīcijas, kāds cits varbūt berzē rokas, ka pavērsies kādas iespējas... bet šajā gadījumā mēs kā parlaments kopumā neizskatāmies labi. Labi arī neizskatāmies, ja nespējam sakārtot Ceļu satiksmes likumu.

Ar kolēģi Butānu esam iesnieguši virkni dažādu priekšlikumu. Būtībā tas ir kā tāds Ceļu satiksmes likuma "kapitālais remonts", lai novērstu nepilnības esošajā regulējumā. Šīs nepilnības mēs identificējām, runājot ar policijas pārstāvjiem, arī komisijā uzklausot dažādas iesaistītās puses.

1. – mūsu – priekšlikums ir par Ceļu satiksmes drošības direkciju. Lai iegūtu autovadītāja apliecību, vēl aizvien šajā iestādē ir iespējams kārtot eksāmenu krievu valodā. Tas attiecas uz trešo valstu pilsoņiem. Pēdējo gadu laikā šādu iespēju ir izmantojuši vairāk nekā 4000 trešo valstu pilsoņu. Iztēlojieties situāciju, ka... CSDD ir jāalgo darbinieki, ir prasības darbiniekiem runāt krievu valodā, to pārvaldīt, lai trešvalstniekiem varētu nodrošināt šādu ekstru.

Šis nav politisks jautājums, šis ir mūsu vērtību jautājums, mūsu politiskās gribas jautājums, vai mēs spējam pieņemt... un šo jautājumu sakārtot. Izskan arī informācija, ka autoskolās ir iespējams mācīties hindi valodā, lai iegūtu šīs autovadītāja apliecības. Cik tālu vēl iet? Šodien CSDD tā ir krievu valoda, tālāk hindi, bengāļu, urdu vai vēl kāda cita valoda. Tā ka šajā priekšlikumā ir skaidrs, konkrēts regulējums.

Un vēl diezgan absurda situācija. CSDD pārstāvji norādīja, ka ir valstis, kuru iedzīvotāji nespēj apgūt ne angļu, ne latviešu valodu, un vienīgā iespēja, lai viņi varētu iegūt autovadītāja apliecību, ir krievu valoda. Kolēģi, vai kāds latvietis Anglijā vai Vācijā var kārtot eksāmenu savā dzimtajā valodā? Vai šajās valstīs ir iespējams kārtot šos eksāmenus krievu valodā? Atbilde: nē, nav. Bet jūs kā tādas labās meža fejas esat gatavi parūpēties, palīdzēt, izdabāt... visu citu priekšā, bet paši sevi mēs necienām.

Kad tad, ja ne tagad mēs varam pieņemt šādu lēmumu? Es domāju, arī jums, koalīcija, nav kaut kādas disciplīnas, kaut kāda mistiska iegansta, lai šo priekšlikumu neatbalstītu. Ir skaidrs, konkrēts uzdevums CSDD – atstājam latviešu valodu, atstājam Eiropas Savienības valodas un nogriežam saknē to, kas varētu sekot jau tuvā nākotnē. Ja jau mācās hindi valodā, tad ko viņi darīs tālāk? Pēc autoskolas viņi tāpat nemācēs ne angliski, ne latviski, un tad būs kārtējās žēlabainās asaras, ko darām... tad ļaujam viņiem kārtot šajās specifiskajās valodās.

Tas nav vajadzīgs. To mēs varam izdarīt šeit ar vienu vienkāršu lēmumu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tālāk iesim cauri citiem priekšlikumiem, lai savestu kārtībā to, kas līdz šim īsti nefunkcionē un kur ir kaut kādi caurumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums Ceļu satiksmes likumā ir robežšķirtne starp imigrantu un valsts valodas pozīciju atbalstīšanu.

Ja jūs noraidīsiet šo mūsu priekšlikumu, jūs arī turpmāk ļausiet, ka CSDD, būdama valsts iestāde, tolerē un atļauj Krievijas pilsoņiem, uzbekiem, kirgīziem un visiem citiem kārtot eksāmenu krievu valodā. Un šī likuma redakcija ļaus arī nodrošināt... hindi valodā vai citās valodās... ko autoskolas jau ir sākušas darīt... ko Vitenberga kungs jau pieminēja. Tik vienkāršs ir šis balsojums.

Līdz ar to aicinu arī frakciju vadītājus... Rokpeļņa kungs, Jurēvica kungs, ja reiz sevi saucam par latviskām partijām, vismaz šādā jautājumā, kur ir runa par valodu valsts iestādē, nodrošināt... ka tas ir valsts valodā. Mēs jau tā nākam pretim, dodot ārvalstniekiem iespēju darīt to angļu valodā, bet krievu valodai valsts iestādē nekāds statuss nav vajadzīgs... jo no tā izriet, ka CSDD prasa krievu valodu – nākotnē varbūt arī hindi valodu un citas – arī latviešu jauniešiem un citiem, kas krievu valodu nezina... un tiek diskriminēti tādā veidā. Tā ka pietiek diskriminēt. Izvirzām skaidrus valodas noteikumus un izbeidzam divvalodības praksi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Jautājums nav tikai par krievu valodu. Es arī labprāt... gribētu, lai nekārtotu krievu valodā. Bet ir jāskatās plašāk. Mēs dzīvojam multikulturālā sabiedrībā – Latvijā uzturas cilvēki no daudzām valstīm.

Es uzskatu, ka Ceļu satiksmes likuma mērķis un būtība ir ceļu satiksmes drošība Latvijā. Manuprāt, ja cilvēks var pieaicināt sertificētu tulku, viņš var kārtot šo eksāmenu jebkurā valodā. Galvenais, lai viņš saprastu ceļu satiksmes noteikumus un neradītu kaitējumu ceļu satiksmes drošībai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šķiet, jūs jau esat piemirsuši – kādu laiku atpakaļ pirmo reizi Saeimā debatējām par valsts valodu, par tās nozīmi un par to, kā iedzīvināt valodu ne tikai likumos un normatīvajos aktos, bet arī ikdienā.

Mēs esam saņēmuši Satversmes tiesas spriedumu, kur ir atzīts, ka krievu valoda ir pašpietiekama. Tā nav mazākumtautību valoda, tā ir pilnīgi citā kategorijā. Mēs dzīvojam Eiropas telpā, kā Jaunajai VIENOTĪBAI patīk teikt – mēs veidojam arī Eiropas kodolu. Katrā ziņā krievu valoda nav Eiropas kodola sastāvdaļa. Šobrīd mums vairāk jādomā par to, kā Latvijā radīt apstākļus, lai visi, kas uz šejieni atbrauc un grib šeit strādāt, būtu spiesti mācīties latviešu valodu. Mums jārada apstākļi, lai viņi to darītu, nevis jākalpo viņiem, lai viņi varētu bez tā iztikt. Un tā ir būtiska attieksmes maiņa arī ikdienā. Par valodu mēs noteikti debatēsim, runājot arī par citiem jautājumiem. Šis nebūtiskais... tomēr ļoti svarīgais priekšlikums nozīmē, ka mēs panāktu arī CSDD personāla daļas... ierobežošanu. Tā noteikti dod priekšroku darbiniekiem, kas prot krievu valodu, neizbēgami, jo viņiem ir jānodrošina eksāmenu pieņemšana krievu valodā.

Jūs sakāt: mēs esam par to, lai latviešu jaunieši nebrauktu strādāt uz ārzemēm, uz Eiropas valstīm, lai viņu darba vide būtu laba šeit, mēs esam par to, ka viņiem nedrīkst prasīt krievu valodas prasmes. Un CSDD pat nav privātais sektors, tā ir valsts institūcija. Kārtējo reizi nākas saprast un nojaust, ka jūsu vārdi debatēs par valsts valodu nesakrīt ar jūsu rīcību... likumprojektos, kur nu vēl ikdienā. Tad, kad jūs aizejat uz kādu veikalu vai tirdziņu, vai pakalpojuma sniegšanas vietu un kad sieviete, kas pirms tam blakus ar otru sievieti... vai kādu citu... sarunājās latviski... piegājusi pie pakalpojuma sniedzēja vai tirgotāja, automātiski izvēlas krievu valodu, kaut gan viņa māk latviski... pārdevēja sarunā pakalpīgi pāriet uz krievu valodu... jūs droši vien sakāt: vai, cik jauki, cik laipna pārdevēja! Mēs paši nelepojamies ar savu valodu un neatsakāmies no kolonizācijas paliekām! Padomājiet par to!

Priekšlikumā ir rakstīts, ka varēs... arī Eiropas valodās, Eiropas Ekonomiskās zonas valodās. Tātad mēs neapdraudam tos darbiniekus, kas šeit būs ieradušies no tām valstīm. Tie varēs arī turpināt... ja tikai CSDD nodrošinās iespēju kārtot eksāmenu angļu valodā. Stāsts jau nav par to, ka nebūs iespējas. Stāsts ir par to, ka mēs prioritizējam valsts valodu... pretī krievu valodai. Es biju iedomājusies, ka vairumam Saeimas deputātu šis vairs nav problēmjautājums.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šī Saeima vairs nevar sasmelt to, kas ir vai nav izdarīts pēdējos 30 gados. Mums ir godīgi jāatzīst, ka latviešu valoda Latvijā vienmēr ir bijusi ubaga lomā. Es nosaukšu tikai dažus faktus.

1992. gada 31. martā tika pieņemti grozījumi vecajā Valodu likumā un tika izveidots Valsts valodas centrs, kam bija jāizveido komisijas... tātad valsts valodas pārbaudes un tā tālāk. Sākumā gāja ļoti labi. Centru vadīja Dzintra Hirša. Pēc tam sākās grūtības ar komisiju izveidošanu. It kā tāds sīkums. Tika ieviestas trīs valodas prasmes pakāpes. Izglītības iestādēs – augstākā. Izglītības un zinātnes ministrija lika pārtaisīt uz vidējo. Iedomājieties – skolās pedagogiem pieprasīja nevis augstāko, bet vidējo izglītības līmeni! Tā tas turpinājās līdz 1998. gadam. Un tad bija milzīgs sitiens, Latvijai ne tikai iestājoties Eiropas Savienībā, bet ceļā uz Eiropas Savienību. Ar to tika apturēta jebkāda Latvijas... valsts valodas lomas nozīme. No tā brīža visu laiku notika imitācija. Un kādā veidā tā imitācija notika? Lielākā daļa Rīgā beigušo valsts valodas kursu absolventu valodas apliecības dabūja Valsts valodas komisijā Limbažos.Mašīnas strīpām brauca uz Limbažiem... lai nokārtotu valsts valodas eksāmenu un dabūtu apliecību. Tad Valsts valodas centrs iesūtīja vairākus cilvēkus, kas uzdevās par tādiem, kas grib kārtot šo eksāmenu. Un ko viņi atklāja? Viņi atklāja ārkārtīgi interesantu lietu – šajā komisijā netiek prasīta lasītprasme, netiek prasīta rakstītprasme, bet, lai uzrakstītu, visiem priekšā tiek nolikts kaut kāds tekstiņš, kas jau iepriekš viņiem bija iemācīts. Un visi skaisti saņēma valodas apliecības un skaisti brauca atpakaļ uz Rīgu.

Tika iesniegti ziņojumi Latvijas drošības iestādēm, bet no valdības nebija... ne no vienas... nekādas reakcijas. Mēs, Nacionālā apvienība, arī savulaik iesniedzām priekšlikumu, ka vajadzētu pārbaudīt tos, kas ir dabūjuši šīs apliecības, jo viņi neko nemāk parunāt... latviski. Un tā tas gāja līdz... kad mums skaidri un gaiši pateica, ka Eiropas Savienībā ir pavisam citas tiesības, piemēram, vēlētas amatpersonas var runāt, kādā valodā grib... pirms vēlēšanām. Mums jau bija pieņemts jaunais Valsts valodas likums, kuru, starp citu, izstrādāja jau 1996. gadā, bet piecus gadus to neļāva pieņemt... dažādas Saeimas. Cilvēki to ir aizmirsuši.

Tad bija ļoti interesanti. Valsts prezidente paziņoja, ka Valsts valodas likums ir jāmaina, jo nedrīkst būt prasība vēlētajiem... kandidātiem pašvaldībā, Saeimā un Eiropas Parlamentā zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Un šo pantu mainīja. Vajadzēja izdarīt grozījumus. Pēc tam, kad jūs ievēlē, jā, atnāk Valsts valodas komisija... Mēs redzam, kas tagad notiek Saeimā, kas notiek Rīgas domē.

Tas bija graujoši latviešu valodas prestižam. Tad, kad izbrauca padomju karaspēks, šeit palika vairāki simti tūkstošu apkalpojošā personāla, ne tikai virsnieki ar ģimenēm... tie 30 vai cik tūkstoši. Un visi uzreiz atslāba. Nu kā? Ja prezidents saka, ka pat vēlētiem Saeimas un pašvaldību deputātiem nav jāprot valsts valoda... tā ir tāda... it kā ir valsts valoda, bet nevienam tā īsti nav vajadzīga. Tā ir tādas mazas valstiņas valodiņa, kuru var... nu tā... mēs tā kā mutiski to sakām.

Salīdzinot ar tām valstīm, kur ir stingra politika, Latvija diemžēl ir pēdējā vietā. Palasiet, kāds ir valodas likums Kvebekā. Visi ir bijuši Ālandu salās, kur dzīvo tikai zviedri, visi ir bijuši... varbūt visi nav bijuši... Beļģijā, kur ir trīs tautības, pamēģiniet runāt franciski Beļģijas ziemeļu daļā. Latvijā mēs esam ar muti Ukrainā, ar darbiem aizkrāsnē. Arī Ukrainā ir daudz stingrāks valodas likums nekā šeit un praksē to arī pielieto.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu... un arī nākamajos likumprojektos tos priekšlikumus, kas attiecas uz valsts valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Kad pašiem ir kauns un gribas aizbildināties, kāpēc mēs latviešu valodai nevaram ierādīt tai pienācīgo vietu, tradicionāli tiek runāts par multikulturālismu. Tad izskan tādi pseidoargumenti, ka mēs esam multikulturāla sabiedrība... un tā tālāk. Un labi, ka vēl neteica... kļūdaini... ka mēs esam multikulturāla valsts. Pirms dažiem gadiem tā runāja, jā.

Domāju, ka arvien vairāk jāapzinās, ka mēs esam nacionāla valsts, kur valsts valodai ir sava simboliskā loma, un mums ir jāspēj tai nodrošināt funkcionēšana visās jomās, arī sadzīvē. Ja CSDD vēl ir palikusi kā tāds pelēkais plankums, kur latviešu valodai tās loma netiek ierādīta... tad tas vienkārši ir jāizdara.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka kopš neatkarības atjaunošanas ir uzaugusi paaudze, kas krievu valodu neprot. Jauniešiem ir tiesības strādāt gan par inspektoriem CSDD, gan par policistiem. Ja policists aptur šādu autovadītāju, tad autovadītājam var rasties maldīga pārliecība, ka viņam nav pienākuma runāt valsts valodā.

Godātie kolēģi! Mums ir jāaizstāv latviešu jauniešu tiesības uz darbu un palikšanu šeit, Latvijā. Gribu vēlreiz atgādināt – metīsim pie malas pseidoretoriku par multikulturālismu un domāsim par Latviju kā par nacionālu valsti!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Kauns, ka tāds priekšlikums nav jau atbalstīts un ka tāds vispār bija jāiesniedz.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šo jautājumu komentēja arī Juridiskais birojs. Saistībā ar šo priekšlikumu varu pateikt, ka pirmajā vietā ir jābūt drošībai, nevis kaut kādām valodas prasmēm.

Principā šis likums ir vairāk ārzemniekiem, tiem pašiem ukraiņiem, lai viņiem būtu ērtāk šeit nokārtot gan teorētisko, gan vadīšanas eksāmenu. Es domāju, ka nav korekti piespiest papildus iemācīties latviešu vai angļu valodu cilvēkam, kurš ir atbraucis no Ukrainas, bēgot no problēmām, no kara.

Ko vēl es gribu piebilst saistībā ar šo priekšlikumu? Nākamajos "Nacionālās apvienības" priekšlikumos ir piedāvājums eksāmenu nokārtot trīs mēnešu laikā. Cilvēks, atbraucis uz Latviju, vēl nevar saprast, vai viņš te dzīvos vai nedzīvos, bet uzreiz jāskrien... jāmācās latviešu valoda. Nav šaubu – neviens negrib izteikt kādus iebildumus par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Bet, manuprāt, tomēr drošībai uz ceļiem ir jābūt pirmajā vietā, līdz ar to esošie noteikumi jau to visu nosaka. Tāpat arī vietējie Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi, tos eksāmenus kārto latviešu valodā.

Vēl gribu pateikt, ka ir aizliegts Krievijas pilsoņiem izsniegt vīzas. Ja jūs domājat, ka viņi atbrauks un visi skries uz CSDD kārtot eksāmenu krievu valodā... sen jau tā nav.

Netērēsim laiku! Neatbalstām visu šo pasākumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šoreiz es nepiekrītu savam kolēģim Jānim Vitenbergam. Mēs noteikti neesam labās meža fejas, mēs esam sabiedrība, kas ilgstoši slimo ar postkoloniālo pakalpības sindromu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es no visas sirds atbalstu "Nacionālās apvienības" kolēģu piedāvājumu, ka šiem eksāmeniem ir jābūt latviešu valodā. Taču, kā mēs dzirdējām komisijas sēdē, mums ir praktiski ierobežojumi, kas saistās ar to, kā mēs šos cilvēkus, kas iebrauc no trešajām valstīm... kā mēs ar viņiem apejamies šeit, Latvijā... kas vēlas iegūt autovadītāja... transportlīdzekļa vadīšanas tiesības Latvijā.

Pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas, mums ir iespēja vai nu redzēt, ka viņi ir šeit, Latvijā, un ka viņi kārto šos eksāmenus, vai arī viņus neredzēt. Un mēs neredzētu viņus tādā gadījumā, ja mēs uzliktu stingrākus ierobežojumus nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs... šāds tiesību pielīdzināšanas mehānisms. Ja tiesību pielīdzināšanas mehānisms citās valstīs būs daudz vieglāks nekā Latvijā, visdrīzāk, šie cilvēki izvēlēsies... mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ieved Latvijā darbaspēku un to nodarbina sezonāli... viņi izvēlēsies pārvest šos cilvēkus uz tām valstīm, lai viņi iegūtu transportlīdzekļa vadītāja apliecības tur. Un viņi varēs pārvietoties pa Latviju, bet mēs viņus nekad nebūsim redzējuši, mūsu iestādes nekad nebūs viņus redzējušas.

Manuprāt, svarīgi ir tas, ka mēs viņus redzam, mēs viņus sastopam, kaut arī viņi kārto eksāmenus krievu valodā... mēs spējam kontrolēt, kādas ir viņu zināšanas par pārvietošanos pa ceļiem Latvijā.

Tā ka laba, visnotaļ atbalstāma iniciatīva. Taču praksē, visdrīzāk, tā nekādā veidā nav īstenojama. Ja ir argumenti, kādā veidā to var īstenot tā, lai viņi... mēs visus, kas Latvijā ienāk un vēlas kārtot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un iegūt autovadītāja tiesības Latvijā... šie trešo valstu pilsoņi... labprāt atkārtoti tos uzklausīsim komisijā... kad būs skaidra argumentācija, kā izvairīties no šī mehānisma, ka likums tiek apiets.

Tā ka aicinu varbūt atturēties no šī priekšlikuma atbalstīšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Latvieša pašapziņa, pašlepnums man vienkārši neliek mieru šajā situācijā. JAUNĀ VIENOTĪBA, jūs varētu nākt un paskaidrot, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī – kurā jūsu iemīļotā Eiropas Savienības kodola dalībvalstī – eksāmenu var kārtot krievu valodā? Valodā, kura 50 gadus ir bijusi okupācijas valoda Latvijā! Piemēram, Polijā var kārtot eksāmenu vācu valodā? Francijā var kārtot eksāmenu vācu valodā? Lasīju, ka Francijā var kārtot tikai franču valodā. Ja nemāk franču valodu, ir jānodrošina tulkošanas pakalpojums.

Mums jārāda skaidrs vēstījums, ka uz Latviju nav ko braukt cerībā, ka te braukšanas eksāmenu varēs kārtot krievu valodā. Ja grib braukt uz Latviju, tad noskaidro, ka šeit eksāmenu var kārtot kādā no Eiropas Savienības valodām... cik zināms, angļu valodā... Artūrs Butāns teica, ka var kārtot... tad arī brauc.

Ja nemāki angļu valodu, tad uz Latviju nebrauc un neceri šeit kārtot eksāmenu krievu valodā. Tādam šajā laikā ir jābūt mūsu vēstījumam.

Imigrācijai uz Latviju no šīm krievu valodas ietekmētajām zemēm vispār nevajadzētu būt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Es gribu atbildēt Patmalnieka kungam. Mums nav nekāda pienākuma un kaut kādu starptautisku normu vai regulējuma, kas liek CSDD nodrošināt šos eksāmenus krievu valodā. Ja jūs sakāt, ka tad, ja mēs to aizliegsim, būs trešo valstu pilsoņi, kuri brauks uz citām valstīm, tur eksāmenu nokārtos krievu valodā un tad brauks atpakaļ un šeit piedalīsies satiksmē, tad to iespēju citur nokārtot... šādas darbības veikt... jau īsti nav. Gluži vienkārši... ir pretēji – Latvija ir kļuvusi par tādu zaļo koridoru, kur ļoti daudz... dažādu valstu pilsoņi brauc, nokārto šīs tiesības un tad tālāk virzās... kaut kur pa Eiropas Savienību.

Tā ka šis ir mūsu – nacionāls – lēmums, kuru mēs varam pieņemt, un ne komisijā, ne arī šeit es nedzirdu nevienu argumentu, kāpēc mums to nevajadzētu darīt. Tā ir politiska izšķiršanās, tā ir mūsu pašu griba un tās ir mūsu vērtības, vai mēs to atbalstām vai neatbalstām.

Tā ka šajā gadījumā... Draugi, jūs vairs neesat koalīcijā ar PROGRESĪVAJIEM, varbūt viņiem tā bija sarkanā līnija, ka viss, kas ir saistīts ar krievu valodu, bija jāatbalsta. Šobrīd jūs esat brīvi. Brīvi izdariet savu izvēli! Un atbalstām šo priekšlikumu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (NA).

Priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es nespēju nobrīnīties par to divkosību, ko es šobrīd dzirdu, par to divkosību, kas izpaužas, par to lielo atšķirību, par retoriku, kāda šeit, no šīs tribīnes, skan Valsts valodas dienā, un JAUNĀS VIENOTĪBAS aicinājumiem šodien. Tas nav nekas cits kā divkosība. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 22, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 2. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Saistīts ar "Latvijas Valsts ceļu" tiesībām... iepriekš bija jāsaskaņo visas darbības saistībā ar būvniecību, tagad būs uzraudzība. Tas mazinās birokrātiju. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 3. – satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā. Saistīts ar pārraudzību... "Latvijas Valsts ceļu" kompetenci.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis. Starpsauciens: "Valdi, nevar dzirdēt – baigais troksnis zālē!")

V. Maslovskis. Es varu nobļauties arī... droši.

5. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Papildus iepriekš likumā noteiktajām prasībām tiek piedāvāts arī veikt pārbaudi autovadītāja tiesībām uz autentiskumu. Diemžēl... komisijā bija diskusijas... praktiski to nav iespējams izdarīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, lai novērstu nepilnību, ka trešo valstu pilsoņi Latvijā var piedalīties satiksmē ar nepārbaudāmiem, potenciāli neīstiem dokumentiem.

Iztēlojieties situāciju – uz Latviju atbrauc Džamals no Mumbajas, viņam ir savā valstī, iespējams, legāli iegūtas tiesības, iespējams, nē, mēs to nezinām, bet viņš var piedalīties Latvijā satiksmē. Arī komisijā policijas pārstāvji atzina, ka, apstādinot Džamalu, viņi nespēj noteikt, kura ir bijusi šī diena, kurš ir bijis laiks, kad viņš Latvijā sācis piedalīties satiksmē. Viņi nespēj pārliecināties par to, vai šīs tiesības ir īstas. Pastāv iespēja, ka viņš var savā mītnes zemē būt izdarījis smagu autopārkāpumu ar cietušajiem, vadījis auto narkotisko vielu ietekmē, bet Latvijā viņš brīvi piedalās satiksmē, var braukt bez termiņa ar šīm tiesībām. Kaut ir noteikts, ka termiņš ir gads, policija arī atzina, ka viņi nespēj to izkontrolēt. Šobrīd esošais regulējums viņiem nedod tādas iespējas. Viņiem nav tādu rīku, lai sekotu līdzi, kas reāli notiek.

Tad sanāk, ka šāds Džamals no Mumbajas ir privileģētākā situācijā nekā mūsu vietējie autovadītāji, jo arī soda punktu sistēma uz viņiem neattiecas. Viņi var piedalīties satiksmē, veikt saimniecisko darbību, nodarboties ar pārtikas piegādi ar kurjerpastu... šo izvadāšanu. Katru dienu viņi ir satiksmē ar potenciāli neīstām tiesībām, ar ļoti lielu iespējamību, ka viņi nemāk un nav gatavi vadīt šos transportlīdzekļus, kā ir pieņemts Latvijā un Eiropas Savienībā. Un katru dienu, ko viņi piedalās satiksmē... šis skaits arī pieaug... rodas riski mums katram kā satiksmes dalībniekam.

Tā ka šajā gadījumā tas ir palīdzīgs rīks tālāk mūsu policistiem un iespēja pievērsties šim jautājumam, sekot līdzi un šo problēmu risināt. Jo katrs no tiem, kuri šodien izdarīs izvēli un balsojumu... jums ir jābūt skaidrībai par to, ka regulējuma šobrīd būtībā nav. Ir visatļautība uz mūsu ceļiem.

Cenšamies ar kolēģi Butānu ar šiem priekšlikumiem šo jomu sakārtot, lai būtu iespējams sekot līdzi un redzēt, kas tad pie mums brauc satiksmē, un pārbaudīt dokumentus. Ir esošā norma, ka ir jāpārliecinās arī šīm platformām, sniedzot nomas auto pakalpojumu, vai konkrētajam braucējam ir tiesības. Nu tad ir iespējams parādīt kaut kādu kartona kartīti. Jā, nu kaut kāds papīrs viņam ir, bet neviens nepārbauda šo tiesību īstumu, izcelsmi, vai tās ir tiešām atbilstošas Eiropas Savienībai.

Tā ka tiešām... ievērojām nepilnību, kuru identificējām arī starp lasījumiem komisijā... Policijas pārstāvji... es domāju, mums būtu visiem šeit jārespektē... jo viņi būtībā ir bezspēcīgi. Trešvalstnieku skaits uz mūsu ceļiem pieaug. Mēs katrs to redzam, es domāju, mums katram ir pieredze, un mēs varam pārliecināties par braukšanas kultūru.

Kolēģi, ja mēs tiešām vēlamies to sakārtot, tad šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Vēlos viest skaidrību... savu redzējumu. Šeit ir runa par to, ka mēs jau papildus noteiktajām prasībām, kas attiecas uz virkni... paprasām arī to, ka tagad koplietošanas transportlīdzekļu platformu turētāji varēs ielikt savā platformā to, lai pārbaudītu tiesību autentiskumu.

Tiesībsargājošās iestādēs strādājošās amatpersonas, kurām ir tiesības veikt Ceļu satiksmes likumā un citos likumos noteikto tiesību pārbaudi, veic speciālas apmācības. Ārlietu ministrija veic informācijas apmaiņu ar citu valstu ārlietu ministrijām, tiek iesūtīti autovadītāja apliecību paraugi. Līdz ar to šī norma, ja to iestrādātu, nebūtu absolūta. Arī tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, pildot pienākumus, ne vienmēr var uz vietas pārbaudīt, bet viņi ir apmācīti. Šeit ir runa vairāk par to, ka šī norma būtu pārāk prasīga un to nevarētu efektīvi izmantot. Tā būtu lieka, jo pašlaik nav iespējams izveidot tādu iespēju, ka jebkuras valsts pilsonis, kurš ir nokārtojis savā valstī tiesības... tagad mums viss tur būs ielikts iekšā. Vienalga būs valstis, par kurām mums nebūs informācijas. Par to ir jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Tātad nav reģistrējušies: Jānis Grasbergs... nav zālē, un Edgars Tavars... nav.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" un turpinām izskatīt priekšlikumus. Esam palikuši pie 5. priekšlikuma un debatēm.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es paskatījos tagad pēdējos gados iebraukušo, tai skaitā līdz ar kara sākumu Ukrainā... Mums ir apmēram 100 tūkstoši cilvēku no trešajām pasaules valstīm, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi.

Un kāpēc šeit tiek runāts par to, ka var kārtot krievu valodā? Es paskatījos. Mums jau ir liela diaspora – uzbeki, tadžiki, turkmēņi, azerbaidžāņi, jā, ir arī baltkrievi, ir ukraiņi, bet viņi jau nav krievi kā tādi. Un kāpēc ir automātisks pieņēmums, ka viņiem visiem ir jārunā krievu valodā? Ja tā nav un ja mēs arī pieņemam, ka viņiem būtu jārunā krievu valodā, tad kāpēc ne ukraiņu paralēli?

Tātad ir divas iespējas: vai nu mēs atbalstām šo priekšlikumu, vai likumā ierakstām tādā gadījumā, ka var kārtot arī ukraiņu valodā, krievu valodā un latviešu valodā, ja mēs negribam, teiksim, latviešu valodu un Eiropas Savienības valodas. Te nav loģikas. Mēs uzskatām... Tātad tā ir atkal... tas ir tas sindroms, kolēģi, ka Tieslietu ministrija šeit saņēma tiešus rīkojumus no EDSO.

Tad, kad mēs rakstījām Valsts valodas likumu, tad nāca pamācības no EDSO. Tās nenāca rakstiski tāpēc, ka tās nebija tiesiskas. Mutiski... Ārlietu ministrija un Tieslietu ministrija saņēma mutiskus rīkojumus, un ierēdņi tos ieviesa Latvijā kā tādus.

Arī šeit tad iznāk kaut kāds nerakstīts likums, ka var latviski un var krieviski, bet tad legalizējam. Ja mēs krieviski, tad arī ukrainiski. Kāpēc mēs nevaram ierakstīt likumā? Vai arī mēs atkal izliekamies, atkal kaut kādā veidā tur tā izliekamies, ka te valsts valodai ir kaut kāda nozīme. Nu kaut kas nav īsti skaidrs. Tāpēc, es domāju, mums ir jāatbalsta. Un kur ir teikts, ka tā starpnacionālā saziņas valoda Latvijā nevar būt latviešu valoda? Kāpēc obligāti tai ir jābūt krieviski... krieviski jānotiek 35. neatkarības gadā?

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Pirms brīža bija kolēģi, kas šeit, no tribīnes, aicināja tomēr atstāt to kārtību, kāda ir šobrīd, lieliski saprotot, ka kārtības jau nav. Trešvalstnieki brauc kā pagadās, un īsti neviens arī viņus pie atbildības nevar saukt un nav iespējams arī izkontrolēt un pārliecināties par tiesību īstumu. Tika minēts arī par platformām, kuras piedāvā nomas auto, sakot: ko tad viņi citu var darīt, ja viņi nevar saslēgties ar reģistru Pakistānā vai Indijā, lai pārliecinātos, vai šīs tiesības ir īstas un vai tur nav kaut kādu pārkāpumu vai ir citas problēmas.

Bet nav jau tā, ka šīs platformas nevar rīkoties savādāk. Tās var noteikt konkrētas iespējas. Piemēram, ka ir tikai trešo... šīs tiesības, kuras ir derīgas un izdotas Eiropas Savienības dalībvalstīs, ar tādām sniegt šo pakalpojumu. Tā būtu papildu motivācija šiem trešvalstniekiem nokārtot Eiropas Savienības transporta vadītāja apliecības, un viņi varētu piedalīties satiksmē. Mēs varētu būt droši, ka viņi māk braukt, ka šīs braukšanas prasmes ir atbildīgas, un tas tiešām arī strādātu.

Bet tas, kas... man tiešām ir aizdomas... notiks šeit šodien, neatbalstot šos priekšlikumus, – mēs atstāsim situāciju vispār bez jebkāda regulējuma. Brauc bez termiņa. Sazin kur tās tiesības ir izdotas. Parādījās informācija arī par šiem trešo valstu ieceļotājiem, imigrantiem, arī "WhatsApp" sarakstēs diezgan skaidri viņi kaut kādos brīžos pat ņirgājas par to regulējumu, dalās pieredzē, kā to apiet. Ja mēs to nesakārtojam, tad tas viss turpināsies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis balsojums ir tas, kuru vēlētāji varēs iepazīt un atgādināt sev tad, kad kārtējo reizi Rīgā, Liepājā un citviet redzēs imigrantu izraisītās avārijas, daudzskaitlīgos ceļu satiksmes... noteikumus un bezspēcīgos policijas komentārus par to, ka nav iespējams izkontrolēt, vai tiesības ir īstas, vai tās ir fotošopā taisītas; kad cilvēks ir ieradies. Un mēs varam likt arī termiņu, kādu gribam, cik ilgi var braukt ar svešām tiesībām šeit, bet tam termiņam, kas būs arī citā priekšlikumā, zūd jēga, ja nevar nospraust to sākumpunktu, no kura sākas atskaite, un arī tad, ja nevar saprast, vai vispār šīs tiesības ir leģitīmas. Vienkārši mēs pazemojam savus likumsargus, policistus, kuriem ir jāievieš šis likums. Šis likums ir fikcija. Par to var katrs pārliecināties, redzot imigrantus pie stūres Rīgas ielās.

Aicinu atbalstīt šo un novērst pašreizējo haosu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 12, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 7. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 6. ... 6.

V. Maslovskis. Jā, 6. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 7. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 5, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V. Maslovskis. 9. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Jau iepriekš piesauktās platformas "Bolt" un "Wolt", kuras nodrošina arī ēdienu piegādes, būtībā ir iekārtojušās tādā ļoti labā un ērtā situācijā, sakot, ka tie, kurus mēs redzam ar tām zaļajām kastēm uz ielām, jau nav viņu darbinieki, tie ir sadarbības partneri, un tā viņu braukšanas prasme, ētika un tas, vai viņi ievēro ceļu satiksmes noteikumus, jau ir atkarīga no viņiem pašiem un mūs, lūdzu, tajā nevainot. Un komisijā viņi arī atzina, ka šo priekšlikumu būtu grūti ievērot, jo tas paredz striktu regulējumu par tiesību pārbaudi un kontroli tiem vadītājiem, kuri ikdienā nodarbojas ar saimniecisku darbību... kurjeru pakalpojumi – piegādā ēdienus... Un viņi norāda, kā tad viņi var izsekot līdzi, jo tas nav iespējams.

Bet manis piesauktās kompānijas un visas pārējās droši var mainīt spēles noteikumus, jo šobrīd viņi kā strausi iebāž galvu smiltīs un saka: mēs neko nevaram darīt, mēs nevaram pārliecināties, mēs taču nezinām, vai tas indietis, pakistānis vai kas tur... Džamals... vai viņš ir tiesīgs pārvietoties vai nav. Un viņus tas īsti neinteresē.

Ar šo priekšlikumu... ja nespējat pārliecināties par to, vai šīs tiesības tiešām atbilst, vai šie dokumenti ir leģitīmi, tad mainiet spēles noteikumus, izvirziet prasību, ka sadarbības partneri var piedalīties un nodrošināt pakalpojumus ar Eiropas Savienībā izdotām autovadītāja apliecībām, un problēma ir atrisināta. Un viss! Bet arī šo priekšlikumu nezināmu iemeslu dēļ komisijā neatbalstīja.

Šobrīd tas, kā mēs ejam... un, ja turpināsies problēmas ignorēšana, ja mēs neatbalstīsim šos priekšlikumus, kuri ir iesniegti... Tas būtībā parādīs parlamenta nespēju... ne-spēj-nie-ki!... nevēlēšanos labot un sakārtot jomu, kur problēmas tikai pieaug. Cik vēl ir nepieciešams izdarīt smagus negadījums, lai mēs kā parlaments reaģētu? Un tiešām tas izskanēja komisijā no iesaistītajām pusēm, kas atzīst, ka regulējums ir nepilnīgs. Šī ir iespēja to labot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, ja jūs neatbalstāt šo, tad droši vien jums ir ļoti labi argumenti. Es labprāt dzirdētu tos. Jūs nodurat galvas, nodurat skatienus, bet nenākat izstāstīt, kādi ir tie argumenti, kāpēc jūs nostājaties šobrīd "Bolt", "Wolt" pusē un to imigrantu pusē, kuri šīs platformas izmanto. Man nav skaidrs. Ja reiz esmu tik nepieredzējis vai kaut ko nezinu, tad nāciet, izstāstiet, kādi ir tie jūsu cēlie argumenti. Droši vien lielajās pilsētās, kur ielās ir daudz imigrantu, kuri izraisa avārijas, būtu interesantāk. Interesanti dzirdēt jūsu atbildes, kāpēc jūs šajos balsojumos visu laiku atturaties. Tas būtu interesanti. Ne tikai drošības aspekts, ko minēja Vitenberga kungs, un ne tikai tas, ka joprojām viņi var braukt ar savām pašu zīmētajām tiesībām, bet, dārgie draugi, tas jau galu galā... jūs bieži vien noraidāt labus priekšlikumus, tāpēc ka sakāt, ka tam ir fiskāla ietekme. Šim ir fiskāli pozitīva ietekme, jo viņi visi galu galā maksās valsts kasei. Viņi ies kārtot šīs tiesības.

Atbalstām šo un pārtraucam haosu pilsētas ielās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 8, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 11. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šis priekšlikums ir tapis, reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka Latvijā parādās autoskolas, kuras nodrošina apmācību autovadītāja tiesību iegūšanai hindi valodā. Kur tālāk vēl iet? Ja mums parādās pieprasījums, tad uzreiz pretī ir piedāvājums. Kā pirms brīža runājām un jūs informējām par CSDD, ka tur brīvi iespējams kārtot eksāmenus krievu valodā, tad, šķiet, nākamais solis varētu būt hindi, urdu, bengāļu un sazin vēl kādas citas valodas. Un tas viss var kļūt iespējams kaut rīt, jo mēs 1. priekšlikumu par CSDD noraidījām. Paliek pašas autoskolas.

Ar šo priekšlikumu mēs paredzam apmācību autovadītāja apliecības iegūšanai Latvijā latviešu valodā vai kādā oficiālajā Eiropas Savienības valodā. Tā ka, ja būs kādam vēlme spāņu valodā vai portugāļu, vai franču, tad tā iespēja tiks nodrošināta, ja būs vajadzība, bet šajā gadījumā – brīvi. Kas nekait! Un tad jautājums: ja mēs domājam par drošību un apmācību, tad ko viņi pēc tam tālāk darīs? Ja visa pamatapmācība ir bijusi hindi valodā, tad ko viņi darīs? Viņi aizies uz CSDD... ja ne angliski, ne latviski viņi nevar tālāk eksāmenus nolikt, tad droši vien būs spiediens uz CSDD darbiniekiem – ir cilvēki, kuriem ir problēmas ar valodu, ļaujiet viņiem likt valodā, ko viņi saprot. Mēs to tiešām negribam pieļaut, uzskatām, ka tas nav vajadzīgs un šāda pretimnākšana ir pārlieku liela un nevajadzīga.

Tā ka, kolēģi, atbalstām šo priekšlikumu, lai mēs vēlāk paši sev neradītu problēmas. Un, nenoliedzami, tie aizmetņi ir diezgan lieli. Atbalstām!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 18, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 12. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 13. – satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 15. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 16. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 17. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Noslēdzošais priekšlikums, iespējams, vissvarīgākais šajā likumprojektā. Atbalstot šo priekšlikumu, situāciju varētu ievērojami uzlabot un nodrošināt kārtību satiksmē un vienlīdzīgus apstākļus starp vietējiem autovadītājiem un trešo valstu imigrantiem, iebraucējiem.

Šobrīd situācija ir tāda, ka regulējums atļauj trešvalstniekiem piedalīties satiksmē veselu gadu. Pēc tam, pēc šī gada, ir jāpārliek tiesības un jāiegūst autovadītāja apliecība, kura ir derīga Eiropas Savienībā, Latvijas transporta vadītāja apliecība, Latvijas tiesības. Bet, kā mēs noskaidrojām, nav iespējams fiksēt šo starta šāvienu, no kura tad šo gadu skaita.

Lai palīdzētu mūsu policistiem un lai beidzot šis regulējums stātos spēkā vismaz tādos minimālos apstākļos, nosakām, ka starta šāviens ir termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas datums, kuru tad tālāk varētu redzēt un... apturot... arī skaidri varētu fiksēt.

Otra sadaļa šajā priekšlikumā – mēs uzskatām, ka gads ir par daudz, ņemot vērā to, ka nav iespējams identificēt konkrēti šo tiesību īstumu... vai tās ir iegūtas legālā ceļā Indijā, vai Pakistānā vai kādā citā valstī nokārtotas tiesības... un vai braukšanas prasmes ir atbilstošas tām prasmēm, kādas nepieciešamas, lai piedalītos satiksmē Latvijā. Mēs paredzam gada vietā noteikt samērīgu termiņu – 90 dienas, lai tas neietekmētu tūristus, lai tas neietekmētu kaut kādas tranzīta plūsmas. Tā ka – samērīgs termiņš.

Priekšlikuma būtība – nosakām skaidru datumu, no kura tad tālāk fiksē atrašanos un piedalīšanos šeit satiksmē, un samazinām no gada uz 90 dienām, lai mazinātu riskus ilgtermiņā. Ja tas ir gads, tad ir potenciāls risks pārējiem satiksmes dalībniekiem, iespējams, arī pašam transportlīdzekļa vadītājam.

Arī manis jau minētās "WhatsApp" sarakstes starp šiem "Wolt" un "Bolt" kurjeriem parāda to, ka viņi lieliski saprot, kā atrast caurumus regulējumā, viņi ar tiem dalās. Tur pat ir arī tādas darbības, kā iegūt šīs tiesības un kā apiet konkrētas likuma normas.

Šobrīd mēs kā parlaments neesam gatavi reaģēt, neesam gatavi pieņemt kaut kādus lēmumus, kas šo situāciju var labot. Tas tiešām ir sāpīgi... tā nespēja, nevēlēšanās, pat nezinu, kā to nosaukt. Un droši vien tas paliks tad uz nākamo Saeimu... vai mēs meklēsim kaut kādus veidus, kā to varam sakārtot, jo tā nav pieņemama norma, prakse – nerisināt jautājumus. Un mēs zinām, ka problēma tiešām eksistē.

Nu kaut izlīdzinātu prasības, lai tās būtu vienlīdzīgas starp vietējiem autovadītājiem un trešvalstniekiem. Mūsējiem, tiklīdz ir pārkāpums, ir soda punkti. Pēc tam, ja ir sakrāti soda punkti, tiesības ņem nost un sākas citas problēmas. Šie drauģeļi mierīgi braukā, un uz viņiem nekas netiek attiecināts.

Šī ir pēdējā iespēja labot situāciju, atbalstot šo priekšlikumu. Pēc tam jau tālāk paliek kaut kādi pārejas noteikumi... mēs pieņemam to situāciju un ar to sadzīvojam. Mēs konkrēti negribam sadzīvot un aicinām arī jūs to nedarīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums uzliks papildu administratīvo slogu CSDD. Faktiski ārzemniekam, iebraucot Latvijā, būs jāiet uzreiz uz autoskolu, lai trīs mēnešu laikā paspētu nomainīt savu vadītāja apliecību. Sanāk, ka trīs mēnešu laikā viņiem faktiski jāiemācās latviešu valoda, jāapgūst teorētiskās zināšanas, kas ir tuvu neiespējamam.

Kā arī šajā priekšlikumā ir minēts (Starpsauciens.)... Kā, lūdzu? (Starpsauciens: "Pietiek ar angļu valodu!") Ar angļu valodu pietiek, jā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Saļimovs. ... bet saistībā ar tiem trim mēnešiem... skatieties... Viņi ieceļo Latvijā, uzreiz visiem ir jāiet mācīties. Trīs mēnešu laikā – tas nav samērīgs periods, lai cilvēks saprastu, vai viņš te paliks ilgtermiņā vai ne. Trīs mēneši – tas ir ļoti īss termiņš. Gada laikā... kas šobrīd ir noteikumos... tas ir okei. Gada laikā cilvēks varēs saprast, vai viņu apmierina Latvijas kultūra, vai viņu apmierina darba devējs, vai apmierina alga vai tie apstākļi, kuros viņš dzīvo. Tad viņš gada laikā pieņems lēmumu, vai turpinās dzīvot šeit, un ies, pieņemsim, uz autoskolu. Tā ir cita lieta. Ņemot vērā kārtību, kāda ir mūsu kaimiņvalstīs... Tur arī tas pats – gads. Gads nav vienkārši paņemts no gaisa. Gads ir tas periods, kas sakrīt ar ilgtermiņa vīzu. Tas ir samērīgs periods, kad cilvēks var saprast, vai viņš turpinās šeit dzīvot vai ne.

Priekšlikumā ir kļūda, ka dienu skaits tiek rēķināts, sākot no uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža. Bet ir arī otrs veids, kas ir ilgtermiņa vīza. Ilgtermiņa vīza var būt izsniegta uz gadu, to var pagarināt trīs reizes. Tā ka sanāk, ka uz tādu cilvēku, kurš atrodas šeit ar D kategorijas vīzu, ilgtermiņā, šis priekšlikums neattiecas.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā virkni kļūdu un papildu administratīvo slogu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es domāju, šeit lieliski parādās... imigrācijas tēmās, drošības tēmās... jūs ar šiem balsojumiem... Mēs esam pie 17. priekšlikuma... Paskatoties, kādi ir balsojumi, redzu, ka lielie pretinieki PROGRESĪVIE un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skaisti vienā korī balso pret šo. Tā ka, ja ir runa par imigrantiem, tad pretrunu nav, aizstāvat viņus, nevis vietējos. Īpašs izbrīns ir par Zivtiņa kungu, kuram ceļu satiksme taču ir tuva tēma. Un Zivtiņa kungs, izrādās, no kaismīga ceļu satiksmes drošības cilvēka ir kļuvis par imigrantu aizstāvi ceļu satiksmē. Kā tas ir sanācis? To jūs "TikTok" nerādāt, vai ne? Bet balsojumi parāda... melns uz balta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, es īpaši vēlos vērst uzmanību uz šo Butāna kunga un Vitenberga kunga iesniegto priekšlikumu, kas kopumā ir ļoti labs. Mēs esam diskutējuši par šīm problēmām dažādās citās komisijās, ne Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, par to, ka Valsts policija atzīst, ka tai nav iespējas konstatēt, kurā brīdī ārvalstnieks ir ieceļojis Latvijā un kad viņam iestājas pienākums mainīt tiesības. Rezultātā ārvalstnieki bieži vien brauc ar dažādās trešajās valstīs izsniegtām tiesībām vairākus gadus, faktiski pārkāpjot likumu.

Tad šajā priekšlikumā ir pateikts, ka šis reģistrācijas pienākums iestājas no uzturēšanās atļaujas iegūšanas brīža. Ja persona ir ieguvusi uzturēšanās atļauju, piemēram, 1. janvārī, tad, attiecīgi notekot šim termiņam, viņam ir jāiegūst autovadītāja tiesības jau Latvijā. Nevar būt tā, ka viņš turpina braukāt ar, piemēram, Indijas tiesībām.

Tas, kas ir vēl maza, smalka nianse, – ne visas valstis atļauj ārvalstniekiem braukt ar viņu valstīs izsniegtajām tiesībām. Mēs esam dzirdējuši no CSDD, ka, piemēram, Japānā ir pilnīgi cita kārtība. Nav tā, ka jebkurš ārvalstnieks ar savā valstī izsniegtām tiesībām var apsēsties pie stūres un brīvi braukāt. Latvija šobrīd to pieļauj. Un Latvija nenodrošina pilnu kontroli attiecībā uz to, kurā brīdī tad iestājas šis termiņš.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesnieguši Butāna kungs un Vitenberga kungs. Līdzīgu priekšlikumu tāpat agri vai vēlu atnesīs Iekšlietu ministrija. Kāpēc to neizdarīt jau šodien un neatbalstīt šajā likuma atvērumā?

Tāpēc aicinu balsot "par" šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 28, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 18. – aizsardzības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 20. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 23, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 21. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 13. maijā izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums" otrajā lasījumā.

Atgādinu – lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku grantu investīciju pieejamību tautsaimniecībā, likumprojekts tika atzīts par steidzamu.

Uz otro lasījumu komisijā tika saņemti un izskatīti trīs priekšlikumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Biobanku likums", trešais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Augsti godātie Saeimas Prezidij un kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu "Biobanku likums". Šobrīd Latvijā nav vienota biobanku regulējuma, un šis ir jauns likums, kura mērķis ir veicināt biobanku izveidi un darbības nodrošināšanu.

Uz trešo lasījumu izskatīšanai Saeimā ir iesniegti 12 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē 11. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izsaka 19. panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 8. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Aizstāj 19. panta otrajā daļā vārdu "apliecinājumu" ar vārdu "atzinumu". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 9. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. 20. panta nosaukumā aizstāj vārdus "Biobankas informācijas sistēmā" ar vārdu "Biobankā". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj likuma 21. panta pirmajā daļā vārdus "noteiktajā laikā" ar vārdiem "noteiktajā termiņā". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 11. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj 23. panta septītajā daļā vārdu "izgūstamās" ar vārdu "saņemtās". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt par Biobanku likumu kopumā un ļoti īsi – par pēdējo priekšlikumu, uzsverot šī likuma nozīmi... kas, manuprāt, ir vairāk nekā tikai biobanka... iespēja šos datus un informāciju, un paraugus, un visu pārējo paglabāt, izmantot un lietot zinātnē un pētniecībā, kas ir ļoti svarīgi.

Noteikti gribu atgriezties dažus gadus atpakaļ, kad 2022. gadā notika precīzijas medicīnas tīklošanās forums. Rīgas Stradiņa universitāte to organizēja sadarbībā ar vairākām pacientu organizācijām, mediķu organizācijām un arī... universitāti. Šajā projektā un idejā aktīvi iesaistījās Ekonomikas ministrija.

Man prieks, ka šis darbs ir turpinājies un rezultējies jau likumā. Tas būs kā palīgs un atbalsta instruments ne tikai mūsu nākotnes precīzijas medicīnai, kas nodrošina iespējas medicīnu pārvērst personalizētu un palīdzēt gan reto slimību, gan onkoloģijas pacientiem un daudz kur citur, īpaši bērnu onkoloģijā, sniegt atbalstu cilvēkiem mazāk kaitīgi un precīzāk... viņu vajadzībai... ārstēt primāri ātrāk, precīzāk un daudz efektīvāk.

Domāju, mēs varbūt šodien nevaram novērtēt šī likuma nozīmi, bet pēc dažiem gadiem, ceru, šie pētījumi arī Latvijas mērogam būs jau ļoti būtisks palīgs praktiskajā veselības aprūpē, jo vesels cilvēks ir vislielākais mūsu dārgums un veselība ir mūsu ekonomikas pamats. Apsveicu jūs ar paveikto darbu.

Paldies Veselības ministrijai, paldies komisijas deputātiem, kas to darīja. Sarežģīts likums, bet ceru, ka tas dos pienesumu mums visiem ekonomikā, veselībā, zinātnē un pētniecībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 12. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Biobanku likums" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Biobanku likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Circene. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", trešais lasījums.

Iesniegts 61 priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Labdien, kolēģi! Ķersimies pie likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" trešajā lasījumā. Uzreiz gribu teikt paldies visām frakcijām, kas bija deleģējušas darba grupā savus pārstāvjus.

Par šiem priekšlikumiem esam ļoti daudz diskutējuši, un kopumā daudzi no priekšlikumiem finālā tika radīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šī reforma ir ļoti būtisks ieguldījums tajā, lai mēs efektīvāk pārvaldītu to publisko finansējumu, kas iet iepirkumos.

Nākamais likumprojekts ir veidots, lai mēs harmonizētu abus šos iepirkumu likumus.

Ķersimies pie darba!

1. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Papildina pasūtītāja atbildību par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un tās darbības nodrošināšanu visa iepirkuma cikla laikā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar prasību, ka pasūtītājs jebkurā iepirkumā neatkarīgi no tā paredzamās līgumcenas izvirza prasību piegādātājam nodrošināt, lai iepirkuma līguma izpildē netiek ietvertas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirms diviem gadiem "Nacionālā apvienība" iesniedza šo priekšlikumu – principu, ka valsts un pašvaldību iestādes neiegādājas Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces un pakalpojumus. Toreiz šis priekšlikums netika atbalstīts. Labāk vēlu nekā nekad. Šodien – paldies, jau esam vairākums, kas saka: jā, šo principu mēs ieviesīsim.

Kamdēļ šis princips ir jāievieš un jānosaka tieši likumā? Var teikt, ka pašvaldības un valsts iestādes jau sen to nedara – neiegādājas Krievijas preces un pakalpojumus. Ar atsevišķiem izņēmumiem. Atcerieties, manuprāt, vēl pirms diviem gadiem mūsu armijai tika piegādāta Krievijas tēja un Baltkrievijas sāls.

Šobrīd ir svarīgi, ka likumdevējs, Saeima, nevis noteic, ka mēs varam neiegādāties (tikai loģiski, ka mēs visi tā rīkojamies), bet noteic, ka mēs simtprocentīgi neiegādāsimies Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces. Tādēļ, kolēģi, šis ir svarīgi, un mēs aicinām balsot "par" šo priekšlikumu, jo ir svarīgi, vai esam uz vienas lapas vai neesam.

Paldies. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 4. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo šāds izņēmums jau ir paredzēts Eiropas Savienības iepirkumu direktīvā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums, kas paredz atgriezt 5. panta izņēmumus, ņemot vērā, ka tālāk, pie 9.³ panta, kā jūs redzēsiet, būs uzskaitīti 25 punkti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsojumu!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 6. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā, protams, atbalstīts.

Iepirkuma procedūras piemēro publiskajiem piegādes vai pakalpojuma līgumiem, ja to paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, tātad pēc Eiropas Savienības līmeņa 140 000 eiro vai lielāka, un publiskiem būvdarbu līgumiem, ja to paredzamā līgumcena ir vienāda ar vienu miljonu eiro vai lielāka. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 8. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums, saistīts ar pārejas regulējumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 10. – deputātes Aivas Vīksnas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 11. priekšlikums...

Deputāte Aiva Vīksna grib runāt? Pie 13. varbūt? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. 10. – deputātes Aivas Vīksnas...

A. Čakša. 10. – deputātes Aivas Vīksnas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām prieks, ka mans priekšlikums par tautā tā saukto sludinājumu dēli ir realizējies. Tāpēc es runāšu tikai vienu reizi.

Būtībā fundamentālie grozījumi Publisko iepirkumu likumā parādīja, cik liela plaisa ir mūsu tautsaimniecībā, ekonomikā, līdz ar to arī sabiedrībā. Vieni vēlējās brīvu vaļu... griezt birokrātiju... tikmēr citi cīnījās par tiesībām iegūt informāciju un piedalīties iepirkumos, vienlaikus nodrošinot atklātības ievērošanu citām ieinteresētajām pusēm. Jo īpaši tas bija redzams diskusijās, kas mums notika vairāku mēnešu garumā.

Mans priekšlikums paredzēja ieviest tā saukto sludinājumu dēli, kuru mēs pēc tam uz trešo lasījumu nosaucām par vienkāršu iepirkumu. Ko paredz ar šo priekšlikumu? Publicēt informāciju par notiekošo iepirkumu, sekmēt Publisko iepirkumu likuma mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, veicina iepirkumu atklātumu. Otrkārt, sekmē piegādātāju brīvu konkurenci. Treškārt, veicina pasūtītāju līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot risku. Ceturtkārt, galu galā veicinās iepirkumu ilgtspēju.

Šis priekšlikums paģēr pasūtītāja tiesības brīvāk veikt iegādes, taču uzliek arī pienākumu par tām paziņot publiski. Tas veicinās iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iesaistīties... piemēram, Smiltenes uzņēmums zinās, kas notiek Liepājā. Otrais – ieinteresētajām pusēm, NVO un medijiem sekot līdzi publiskā sektora iegādēm. Trešais – sekot līdzi un iegūt informāciju par publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu, kas ir ļoti būtiski, vienlaikus vērtējot arī lietderības aspektus. Man rūp tas, ka mazie un vidējie uzņēmēji iegūst tiem nepieciešamo informāciju vienuviet, nevajadzēs skatīties 10 vai 20 mājaslapās. Šajā gadījumā tā būs IUB centralizētā sistēma... un izmantos savas tiesības uzrunāt pasūtītājus.

Gribu teikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, NVO sektoram, "Sabiedrībai par atklātību – Delna", mūsu sociālajiem partneriem, gan LDDK, gan LTRK, un daudzām, daudzām organizācijām, jo tiešām darbs bija ļoti produktīvs. Jā, mēs daudz strīdējāmies, bet panācām konstruktīvu risinājumu. Man šķiet, ka tas ir viens no labajiem darbiem, ko mēs šodien varētu izdarīt, – sākt sakārtot sistēmu uzņēmējiem.

Jūs jautāsiet – vai būs kļūdas? Protams, tās būs. Nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. Jebkurā gadījumā uzklausīsim nozares un, ja būs kaut kādas neprecizitātes, vērsim vaļā likumu un strādāsim tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 10. priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 11. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 12. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā, ko mēs jau atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Pastāstīšu par to vairāk, lai gan Vīksnas kundze jau mazliet iesāka.

Papildina likumu ar trīs jauniem pantiem – 9.¹, 9.² un 9.³, aizstājot līdzšinējo mazo iepirkumu kārtību. 9.¹ panta "Vienkāršoti iepirkumi" tvērums attiecas uz precēm un pakalpojumiem no 20 000 eiro... Ministru kabineta slieksnim līdz... un būvdarbiem – no 30 000 līdz vienam miljonam eiro.

Noteikta kārtība, ka pasūtītājs publikācijā vadības sistēmā ievieto pamatinformāciju – iepirkuma priekšmetu un iepirkuma identifikācijas numuru, pamatveidu, CPV kodu un paredzamo līgumcenu. Ja nepieciešams, paredzamo līgumcenu var norādīt kā līgumcenas amplitūdu. Tad ir saite uz piedāvājumu iesniegšanas vietni, saite uz vietni, kurā pieejami iepirkuma dokumenti, un piedāvājumu iesniegšanas sākotnējais termiņš, kas nav īsāks par piecām dienām. Tā ir svarīga lieta. Un līdz ar to ir iespējama elastība. Pasūtītājs izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kas vislabāk apmierina tā vajadzības, kā arī nodrošina piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu.

Pasūtītājs ir tiesīgs veikt sarunas ar pretendentiem, lai saskaņotu savas vajadzības ar pretendentu iespējām, uzaicināt citus piegādātājus iesniegt piedāvājumus un iepirkt preces un pakalpojumus arī no piegādātāja, kas nav iesniedzis piedāvājumu. Tādējādi tiek iegūts ekonomiski izdevīgākais piedāvājums.

9.² pants "Iepirkumu plāni" uzliek pienākumu pasūtītājam mēneša laikā pēc budžeta sastādīšanas publicēt iepirkumu plānu visam gadam par visiem iepirkumiem un mazajiem iepirkumiem veidot kopēju iepirkumu paketes vietni.

9.³ pantā "Faktiskie izdevumi par veiktajiem iepirkumiem un līgumu izpildi" noteikts, ka pasūtītājam reizi ceturksnī ir jāziņo par visiem veiktajiem maksājumiem un līgumu izpildi, norādot saņēmēju, summu un datumu.

Tātad šis – 13. – priekšlikums vienlaikus rada gan caurspīdīgumu, gan elastību, gan atbildību. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums, kas precizē otrajā lasījumā atbalstīto redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums, kas saistīts ar būvniecības sliekšņa izmaiņām. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks precizējums – sakārto normas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 17. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Piedāvā, ka Valsts kanceleja izveido un uztur reprezentatīvo preču katalogu. Tas tomēr īsti neiet kopā ar likumprojektu, līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Latvijai ir lielākais importa īpatsvars starp trim Baltijas valstīm. Mēs kā likumdevējs esam tie, kuriem ne tikai jārūpējas un jāveido likumi... un MK noteikumi, lai tā nebūtu... bet arī jārāda piemērs. Joprojām gan valsts, gan pašvaldības, gan ministrijas reprezentīvajos izdevumos iekļauj lielā mērā importa produkciju. Svētku reizēs visādās ministrijās mēs dzeram vācu sulas, dāvinām krūzītes ar Lielvārdes jostas attēlu, kuras ražotas Ķīnā, un tamlīdzīgi. Šis ir juridiski sakārtojams arī brīvā tirgus apstākļos. Tā dara vairākas citas valstis, lai atbalstītu vietējos ražotājus un, gribētu teikt, cienītu paši sevi.

Īstenībā pašreizējais likuma grozījums... kā mēs noskaidrojām apakškomisijā... ļauj to darīt, bet šis nostiprinātu šo kārtību arī likumā. Līdz ar to – atbalstām mūsu mazos ražotājus un ieviešam Latvijā līdzvērtīgu pieeju, kā ir citviet Eiropā. Jo diez vai, piemēram, spāņu sabiedrība pieņemtu, ka neatkarības dienā viņi saskandinātu itāļu baltvīnu, vai ne? Viņiem tas būtu skandāls un zem viņu goda. Mēs esam pieradināti pie kaut kādas kalpības, mums kost svešā maizē ir grezni. No tā aicinu atradināties.

Šis nav politisks, arī fiskāls... Nezinu, kāpēc lai kāds balsotu "pret"... Ieviešam šo kārtību mūsu valsts pārvaldē, rādām piemēru sabiedrībai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 11, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 18. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums – sakārto normas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehniski sakārto normas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Papildina likuma jaunā panta par kompetences centriem redakciju, nosakot, ka var veidot kompetences centrus noteiktās jomās, lai īstenotu ilgtspējas principus un attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju. Noteic, ka par kopīgu vai centralizēti veiktu iepirkumu kompetences centrs ir tiesīgs pieprasīt samaksu. Un noņemta prasība, ka Ministru kabinets nosaka kompetences centrus un to atbildības jomas. Tālāk tas būs pievienots... atbildība būs Iepirkumu uzraudzības birojam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, šis ir jau labāk, nekā bija iepriekš, jo tas, ko mēs izdarījām otrajā lasījumā... mēs izstrīpojām vispār no šī likuma ārā tādu principu un terminu kā zaļais publiskais iepirkums. Nu, un tas ir tas, par ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas nebija sajūsmā. Šobrīd šis mēģinājums vai precizējums ir solis tālāk. Un nevar nepiekrist, ka šobrīd zaļā publiskā iepirkuma terminu vai principu mēs paplašinām uz ilgtspējas principu, kas ir jau labāk, un tiešām tas ir jau ilgtspējīgāk, ja mēs runājam par mums visiem kopā.

Tomēr šobrīd pastāv bažas, ka pārejas periodā, kamēr katra nozares ministrija izstrādās vai radīs šos kompetences centrus... Kas notiks šajā pārejas periodā? Jā, kaut kur lasīju, ka tie ir trīs mēneši. Vai tas tā būs? Grūti pateikt.

Jautājums arī ir... Viens no šī likuma mērķiem bija ne tikai samazināt, tā teikt, publiskā iepirkuma kopējās līguma summas, bet arī samazināt birokrātiju. Es taču nekļūdos, ka tāds tas plāns bija. Tad šobrīd, pasakot, ka šajos kompetences centros katra ministrija izstrādās savus noteikumus, principus un prasības... iepriekš zaļajām prasībām, tagad jau tās būs ilgtspējas prasības... Nu, šis neizklausās pēc birokrātijas mazināšanas piedāvājuma.

Līdz ar to nevar nepiekrist pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas saka: līdz galam šis tā kā nav nokopts, un viss piedāvājums ir par īsu šobrīd. Līdz ar to es teiktu... un es esmu runājis ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem... es teiktu, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas. Pie šī jautājuma būs jāatgriežas stipri drīz, jo visādi citādi mēs pazaudēsim to, ko jau esam sasnieguši.

Par mūsu ilgtspēju runājot, par mūsu zaļā iepirkuma sasniegumiem, tai skaitā no piemēriem, kaut vai no manas puses, no Siguldas, kur mēs panācām, ka bērniem ēdināšanā tiek nodrošināti, pieņemsim, Latvijas augļi – āboli no tuvējiem ābeļdārziem... kas tepat pa logu... ārā, nevis mēs vedam no Latvijas bāzēm, kurās tiek piegādāti āboli no Polijas vai no citām vietām. Mēs izvirzījām augstākas prasības caur zaļā publiskā iepirkuma iespēju, ka mūsu bērni vismaz vienā skolā jau sāka ēst veselīgāku pārtiku. Tas bija dārgāk tanī brīdī. Un tomēr tas bija sasniegums.

Tāpēc teikt, ka tas ir slikti, – tam es nepiekrītu, ka zaļais publiskais iepirkums viss ir slikts, kaut gan ir pārspīlējumi ar tiem pašiem autobusiem attālajos Latvijas rajonos un vēl kaut kur ir slikti piemēri, bet tāpēc mums nevajag visu šo sistēmu likvidēt.

Tas, ko es... kāpēc es saku, ka mums būs mums jāatgriežas pie šī jautājuma... Jo tas, kas ir paslīdējis garām... Tiešām – visu cieņu deputātiem, kas aktīvi strādāja šajā komisijā, un visu cieņu komisijas vadītājai: jūs uzklausījāt visas puses, atradāt kompromisu. Tomēr, manuprāt, ministru iesaiste bija par švaku un par bezspēcīgu vai nevarīgu.

Kaut vai es paņemu informatīvo ziņojumu "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2025. gadā", kurā beigu vārdus saka neviens cits kā Raimonds Čudars. Un viņš saka, ka reformas mērķi vai Publisko iepirkumu likuma "mērķis ir veicināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos," – ļoti labi! – "mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurspīdīgumu un efektivitāti." Ļoti labi! Finanšu ministrijas mērķis arī šāds ir. Un tas, ko vēlāk Čudura kungs ir parakstījis. "Diemžēl minētās reformas ietvaros paredzēts atcelt MK noteikumus", kas paredz... par zaļo publisko iepirkumu. Tātad ministrs laikam par klusu ir runājis.

Vai paskatos vēl vienu dokumentu – "Zaļā publiskā iepirkuma ietekmes izvērtējums (2017–2025)". Un ko es paskatos beigu daļā? Politiskas rekomendācijas – daudzas, daudzas tiešām. Un pirmā rekomendācija ir "Stratēģiskais princips: saglabāt centralizāciju un "vienu sistēmu", nevis sadrumstalot atbildības". Rekomendācijas 1. punkts: "Nepāriet uz modeli, kur katra ministrija veido savu kompetences centru." Pilnīgi svaigs dokuments.

Redz, kur, divi svaigi dokumenti, kas ir pretrunā ar šo lēmumu, ko mēs esam pieņēmuši. Kā tad īsti? Nav pretrunā, bet līdz galam šis nav sadzirdēts... Es saku – ir pretrunā. Komisijas vadītāja saka – nav pretrunā. Es teiktu, ka pie šī jautājuma mums būs jāatgriežas.

Tamdēļ, kolēģi, šobrīd aicinu atbalstīt šo principu, jo paplašināts tvērums uz ilgtspēju ir laba doma. Bet tomēr ar virsrakstiem mums vien nepietiks. Un kompetences centri netic, ka tas notiks vienkārši un ka šis tiešām sasniegs vislabāko rezultātu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienītie kolēģi! Es arī vēlējos pateikt pāris vārdus par bažām saistībā ar zaļo iepirkumu, un paldies Mitrevica kungam, ka jūs uzsākāt par to sarunu, jo, man liekas, tas ir ļoti svarīgi.

Es arī esmu dzirdējusi baumas, ka ar šo likumu zaļais iepirkums tiek atcelts. Un es gribētu pateikt, ka tas ir milzīgs pārpratums. Jo tas, ko šis likums vēlējās darīt, ir samazināt birokrātiju. Mums arī ļoti bieži pašvaldības, iepirkumu veicēji – visi sūdzas, ka mēs negribam birokrātiju. Bet birokrātiju mēs nereti izmantojam tikai tāpēc, ka neuzticamies. Mēs uzliekam skaidrus, detalizētus noteikumus, kas visiem ir sāpīgi. Tādā veidā mēs iegrožojam izaugsmi, inovācijas. Tajā brīdī, kad mēs pasakām, ka nebūs jums detalizētie noteikumi, bet likums skaidri un gaiši pasaka, ka iepirkuma mērķis ir arī ilgtspēja (iepirkumiem ir jābūt ilgtspējīgiem), tās pašas pašvaldības pēkšņi saka: tad atceļas zaļais iepirkums. Nē, neatceļas. Vēl aizvien tas paliek spēkā. Ikvienai pašvaldībai, ikvienam iepirkuma veicējam, rīkojot iepirkumu, ir jāievēro mērķis, ka šim iepirkumam ir jābūt ilgtspējīgam. Bet šis likums dod jums iespējas lielākai elastībai katrā situācijā atrast labāko risinājumu, nevis atkal sūdzēties par neizprotamiem noteikumiem un birokrātiju.

Arī tas, ko Mitrevics teica par vietējo pārtiku. Es aicinu ikvienu pašvaldību – ieguldāmies, lai vietējie zemnieki varētu piegādāt savus ražojumus. Ieguldāmies, lai visas ēkas pašvaldībās būtu energoefektīvas. Ieguldāmies, lai būtu atjaunīgā enerģija. Un šis likums to visu jums dod.

Samazinot birokrātiju, nesamazinām atbildību. Tāpēc es visus aicinu: tiešām novērtējiet to, ka likumdevējs jums uzticas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Čakša. Nu nē, man liekas, ka Simanovskas kundze ļoti precīzi pateica, mēs tiešām atveram lielāku uzticēšanos, bet tas neaizliedz vai, precīzāk, tieši vairāk motivē iegādāties zaļās un ilgtspējīgās lietas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 22. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks... sakārtojot pantus. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 23. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā, par kuru mēs jau runājām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 8, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Jo tas jau ir iekļauts. Jā, labi.

24. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. Te gan ir jāsaka, ka priekšlikums ir ar ļoti lielām ambīcijām par mākslīgo intelektu, kuru varētu izmantot kā, es teiktu, atsevišķu lēmumu pieņemšanas rīku. Tam šobrīd sistēmas vēl nav gatavas. Līdz ar to šobrīd komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 25. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 26. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums, kas salāgo ar pārējo regulējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 27. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Netika atbalstīts, joprojām turpinās...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 28. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Pants, kas precizē, ka pasūtītājam atsevišķi nav jāpublicē paziņojums par to līgumu izpildi, kas noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros valsts elektroniskajā informācijas sistēmā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 30. – Budžeta finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks. Saistīts ar būvniecības režīma... no viena miljona. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 31. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 32. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. Jo piedāvā kā saziņu starp pasūtītāju un piegādātāju... nodrošinājumu valsts valodā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis priekšlikums paredz to, ka valsts iestādē saziņa ar piegādātāju notiek valsts valodā. Šo neatbalstot, jūs faktiski izslēdzat valsts valodas prasību no valsts iestādēm.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 46, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

33. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehniski saistīts ar vienkāršošanu iepirkuma konceptā... elektronisko piedāvājumu iesniegšanas sistēmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 34. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 35. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 36. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Tā, 37. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Paredz jaunu redakciju punktam, kas regulē kandidātu un pretendentu izslēgšanu gadījumos, kad tie iepriekš nav pildījuši būtiskas saistības citos publiskajos līgumos. Jaunā redakcija detalizēti uzskaita trīs konkrētus gadījumus, kad šāda neizpilde ir pamats izslēgšanai: ja pasūtītājam ir iestājušās tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, ja saistību nepildīšanas dēļ ir iestājies zaudējuma atlīdzināšanas pienākums un ja pasūtītājs ir piemērojis līgumsodu par sistēmisku līguma prasību pārkāpšanu, kas liecina par būtiskiem līguma izpildes trūkumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 38. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. Tā, 39. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Papildina kandidātu pretendentu izslēgšanas nosacījumus ar jaunu punktu, kas nosaka, ka personas ir izslēdzamas, ja tās pēdējo četru mēnešu laikā ir veikušas importu vai eksportu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku un tas ir konstatējams no publiski pieejamā saraksta, kurā atbilstoši normatīvajiem aktiem apkopota valsts rīcībā esošā informācija par uzņēmumiem, kas veikuši importu vai eksportu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad skaidrībai – šī ir tā redakcija, kuras dēļ sākās jezga pirms pāris nedēļām ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā bija ielikts pienākums publicēt importētājus un eksportētājus... šo uzņēmumu sarakstu... Krieviju un Baltkrieviju.

Tātad šī ir ļoti pareiza konstrukcija, un tādēļ šis likums ir vajadzīgs, lai tā konstrukcija iedarbotos. Bet tikpat svarīgi ir, pieņemot šo, ka tas, kas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika uzsākts, lai šo sarakstu publicētu, netiktu apturēts, jo tas... Es neesmu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, nezinu, kur tas šobrīd atrodas, bet izklausās pieklusis.

Tā ka izdarām darbu līdz galam, atbalstām šo. Un nopublicējam arī tos uzņēmumus, kas joprojām tirgojas ar agresorvalsti.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, nu, šis arī ir priekšlikums, kuru "Nacionālā apvienība" iesniedza pirms diviem gadiem, un arī šķiet, ka šis tuvojas brīdim, kad mēs, vairākums no mums, būsim uz vienas lapas. Un, kā jau Artūrs teica, šis nav pabeigts līdz brīdim, kamēr saraksts nav publicēts. Mēs ceram, ka tas notiks. Jo tas, ko mēs runājām arī citu frakciju starpā... ar deputātiem, – ir pienācis laiks tiem uzņēmējiem, kas nav pārorientējušies četru gadu laikā, iedot galatermiņu, ja tā var teikt, līdz kuram ir jāpārorientējas uz citiem tirgiem. Jo tas, ko prezidents un valsts augstākās amatpersonas ne vienu reizi vien pēdējo gadu laikā ir teikušas, ka ilgtermiņā nav nekādas iespējas sadarbībai ar Krieviju un Baltkrieviju, ka tas viss iet uz galu un agri vai vēlu beigsies, labāk vai sliktāk, bet beigsies. Līdz ar to, jo ātrāk mēs pārorientēsimies – es runāju par uzņēmējiem – , jo vienkāršāk mums pēc tam būs un mēs būsim jau, iespējams, soli tālāk un būsim priekšā. Līdz ar to tas, ko šis princips, ka tie uzņēmēji, kas turpina sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju, nekonkurē ar tiem uzņēmējiem, kas atteicās jau kara pirmajās dienās... Nav godīgi, ka viņiem ir pilnīgi dažādas iespējas konkurēt arī šeit, Latvijas tirgū, daudzās, daudzās lietās, jo viņiem ir daudz lielāki apgrozījumi, daudz lielākas iespējas būt konkurētspējīgiem – tiem, kas turpina sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju. Tā konkurence pēc būtības nav godīga ar tiem uzņēmējiem, kas ir sen atteikušies no Krievijas un Baltkrievijas.

Līdz ar to paldies, ka šis princips... un komisija šo principu ir ielikusi iekšā, un vairākums deputātu to atbalsta. Bet mēs gaidām iznākumu, kad tiks publicēti šie saraksti.

Tā ka aicinu atbalstīt un aicinu balsot par to.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 39. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 40. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts un precizē kārtību, kādā pasūtītājs piemēro kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslus. Te galvenās pārmaiņas ir tas, ka ir obligātie un izvēles iemesli, un pie obligātajiem iemesliem papildus nāk klāt dalība karteļos un ierobežojumi saistībā ar Krieviju un Baltkrieviju. Savukārt attiecībā uz izvēles iemesliem... Ja pasūtītājs nolemj tos izmantot, tie obligāti jānorāda iepirkuma procedūras dokumentos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 41. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ko mēs jau nobalsojām 39. priekšlikumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 5, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 42. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 48. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 5, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 43. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo likumprojekta redakcijā vairs nav (Nav saklausāms.)... 42. panta un konkurences tiesību pārkāpumu gadījums jau izslēgts 46. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 44. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks, saistīts ar elektronisko iepirkumu sistēmu. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 45. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tehniski saistīts ar elektronisko iepirkumu sistēmu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 46. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks. Paredz konkurences tiesību pārkāpumu kā obligātas izslēgšanas iemeslu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 47. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Pārbaudes kārtības pašapliecinājums, ka piegādātāja valdes, padomes locekļi un patiesie labuma guvēji nav Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 48. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks. Arī saistībā ar Krieviju un Baltkrieviju. Atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 49. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Par piedāvājuma nodrošinājumu, kas ļauj risināt praksē situācijas un dod iespēju nenoraidīt piedāvājumus, ja nepieciešams precizēt piedāvājuma nodrošinājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 50. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo jāņem vērā, ka prasība par tīro transportu iepirkumos izriet no Eiropas Savienības direktīvas noteiktajām prasībām un to nav iespējams mainīt, proti, pašvaldībai veicot izvērtējumu, lemjot neiegādāties tīru transportlīdzekli.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirmām kārtām es gribu pateikt lielu paldies komisijas vadītājai. Viņa izdarīja milzīgu darbu, tomēr nule kā viņa pieļāva kļūdu, komentējot šo priekšlikumu. Šis priekšlikums ir saskaņā ar direktīvu. Klimata un enerģētikas ministrija to atbalsta.

Būtība ir sekojoša. Mūsu valstī ir daudz dažādu ķezu. Vienu no tām Zaļo un Zemnieku savienība piedāvā atrisināt.

Es runāšu reizē par 50., 51. un 58. priekšlikumu. Kur ir sāls?

Šobrīd Publisko iepirkumu likums paredz, ka noteikts procents no transporta vienībām valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, ir obligāti jāiegādājas tāds, kas ir zaļš jeb elektro... un tā tālāk. Praksē, ja mēs paskatāmies, mēs esošās Eiropas normas varam izpildīt, ja mēs pie zaļā transporta pieskaitītu visus Rīgas trolejbusus, tramvajus, Liepājas tramvajus un tā tālāk. Bet šis regulējums ir novedis pie tā, ka mums ir, piemēram, attālās pašvaldības, kurām ikurāt obligāti jāiegādājas elektroautobusi.

Varbūt daži atminas... vēl nesen Valsts kontrole nāca ar ziņojumu, kā lauku pašvaldībām veicas ar šādu elektroautobusu izmantošanu, kurus mēs kā likumdevējs esam noteikuši par obligātu iegādāties.

Attiecīgi aicinu atbalstīt 50., 51. un 58. priekšlikumu un šo muļķību labot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rokpeļņa kungs! Te nu sanāk akurāt kā Saeimā... rakstīts – Zaļo un Zemnieku savienība, a zaļo ta nava. (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu tomēr neatbalstīt, jo tas nav likuma tvērumā.

Es atvainojos Rokpeļņa kungam, ja es kļūdījos attiecībā uz to, ko es teicu, bet šajā kontekstā šis nav īsti Publisko iepirkumu likuma jautājums.

Līdz ar to aicinu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 40, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. Tieši tas pats ir attiecībā uz 51. priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojumu!") Komisijā netika atbalstīts.

Es saprotu, ka Rokpeļņa kungs aicina atbalstīt. Mēs varam likumā ielikt šādas normas, bet tās vienkārši mums nepalīdz no likuma konteksta. Tas ir deklaratīvi.

Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 36, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

52. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nosaka kārtību, kādā iepirkuma līguma darbības laikā drīkst nomainīt sākotnējo piegādātāju. Saistīts ar līgumslēdzēja pusi... pret citu personu. Jaunā redakcija paredz, ka piegādātāju maiņa ir pieļaujama pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 53. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas papildina ar jaunu punktu – sadarboties ar kompetences centriem, sniegt tiem metodisko atbalstu un nodrošināt to sagatavotās informācijas publiskošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 54. – deputāta Butāna priekšlikums. Saistīts ar elektronisko iepirkumu sistēmu. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 47, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 55. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks, saistīts ar būvniecības normām.... no viena miljona eiro. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 56. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 57. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo saistīts ar... jau ir pielikts klāt pie 2.¹ panta.

Jūs nāksiet, Skaidrīte?

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Maza analoģija. Mēs pirms diviem gadiem pieņēmām regulējumu, ka valsts iestādēm, publiskām institūcijām ir jāpublicē amatpersonu atalgojums. Kā jūs domājat, vai visi to dara? Nē. Un kāpēc nedara? Tāpēc, ka nav noteikta nekāda sankcija, kas būs tad, ja to nedarīs. Un diemžēl līdz ar to veidojas nevienlīdzības situācija. Daži publicē, daži, kas grib noslēpt, vienkārši to nedara. Un man liekas, ka tāda situācija nav pieļaujama un atkārtojama arī šajā gadījumā.

Nu, var iebilst – jā, kāpēc sankcijas? Bet sankcijas ir tāpēc, lai nebūtu pārkāpumu, lai tiktu ievērots tas, kas tiek prasīts no konkrētajiem pasūtītājiem, kuri veic iepirkumus. Un mēs jau esam runājuši... un es tiešām esmu gandarīta par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba grupas tādu ļoti intensīvo darbu un ieklausīšanos gan deputātu priekšlikumos, gan uzņēmēju organizāciju priekšlikumos... ekspertu priekšlikumos. Un ļoti daudz kas ir mainīts no pirmās reizes, kad mēs tikāmies, līdz šim – trešajam – lasījumam. Par to ir tiešām gandarījums.

Tomēr šis priekšlikums, es domāju, ir nepieciešams. Un nevis tāpēc, lai vienkārši akli sodītu tos, kas nedara, bet lai tiem, kas to nedarīs, respektīvi, vai nu nepublicēs plānu gada... noteikto gada sākumā plānu par gaidāmajiem iepirkumiem, vai nepublicēs šos iepirkumus apjomā, kas ir šobrīd tā sauktie mazie iepirkumi... nu, lai būtu kaut kāda veida sankcija... karātos gaisā. Nu, ka tas ir jādara, jo no visiem tiek prasīta vienāda attieksme.

Es domāju, ka šis būtu ļoti preventīvs veids – vienkārši norādīt, ja tu to nedarīsi kā iestādes vadītājs, kurš ir atbildīgs par efektīvu procesa vadību no sākuma līdz beigām... Jā, ir mainījusies pasūtītāja, konkrētas amatpersonas, atbildība. Tā ir iestādes atbildība. Protams, iestādes vadītājs ir atbildīgs, lai būtu efektīvs process iestādei. Ja tu to nedari, tad jārēķinās, ka ir sankcijas.

Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt 57. priekšlikumu, jo tas ir nepieciešams mehānisms, lai pret visiem būtu vienāda attieksme, nebūtu tie, kas dara, un tie, kas nedara un paliek nesodīti. Jo, ja mēs gribam lielāku atklātību, transferenci, lielāku konkurenci attiecībā uz iepirkumiem, līdz ar to arī zemākas cenas. Mums tomēr pasūtītājiem arī jāuzliek pienākumi, kas viņiem liktu to visu darīt, lai arī būtu pieejama šī atklātība.

Aicinu atbalstīt 57. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 47, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 58. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tātad, ko jau Rokpeļņa kungs minēja. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Kolēģi, pirmām kārtām es gribu pateikt lielu paldies visas Zaļo un Zemnieku savienības vārdā – jūs esat atjaunojuši ticību labajam šodien vismaz kaut kādā mērā. Un šis ir būtiskākais no tiem trīs priekšlikumiem, kas atļauj neiegādāties obligāti elektrotransportlīdzekļus valsts pārvaldes iestādēs. Un es gribu minēt, mums šeit, šajā 58. priekšlikumā, ir norma, ka ir jāizvērtē arī ekonomiskais un tehniskais pamatojums.

Un attiecīgi Līdakas kungam atbilde, ka zaļš ir arī tāds, kurš tērē mazāk, nekā vajag.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 34, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 59. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Netika atbalstīts. Tika atbalstīts cits – alternatīvais komisijas tehniskais – priekšlikums.

60. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 59. – tātad deputāti piekrīt.

A. Čakša. Jā. Tātad 60. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Saistīts ar finansējuma resursu jautājumu. Komisija sagatavos vēstuli Iepirkumu uzraudzības birojam. Tas ir saistīts ar ilgtspējas normu uzraudzību, kontroli un monitoringu. Komisijā netika atbalstīts.

Un 61. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Tātad 60. – deputāti piekrīt.

A. Čakša. 61. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Es jums ieskicēšu, jo tas ir garš. Visas normas nestājas spēkā vienlaikus, ņemot vērā, ka likuma ieviešanai ir nepieciešams tehniskais nodrošinājums.

Viens no šīs reformas – pārmaiņu – veiksmes stāstiem saistīts ar to, ka Iepirkumu uzraudzības birojs varēs tehniski nodrošināt visas sistēmas, lai tiešām mazinātu birokrātiju, nevis to palielinātu. Līdz ar to ir normas, kuras stāsies spēkā uzreiz un kurām nav nepieciešami atlikti nosacījumi, tehnisku sistēmu pielāgojumi vai citu veidu juridiski vai praktiski sagatavošanas darbi, kā pasūtītāju atbildības stiprināšana, izmaiņas attiecībā uz noslēgto līgumu grozījumiem, ilgtspējības principa izmaiņas saistībā ar administratīvo sodu piemērošanu... pārskatīt Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas un tiesību regulējumus... tehniski grozījumi.

Normas, kas stājas spēkā no 2027. gada 1. janvāra, ir saistītas ar tehniskiem grozījumiem, pārskatot kandidātu, pretendentu izslēgšanu un uzticamības atjaunošanas regulējumu, un izslēgšanas noteikumiem, kas saistīti ar regulējumu par apakšuzņēmējiem un to nomaiņu.

Tikai no 2028. gada 1. janvāra mēs varam runāt par robežvērtību sliekšņiem, pārskatot iepirkumu plānu regulējumu un faktisko izdevumu ziņošanu no pirmā eiro.

Līdz 2027. gada 30. jūnijam Iepirkumu uzraudzības birojam ir jāapzina iepirkumu kategorijas, kurām var noteikt references cenas, un jāizstrādā metodoloģija to aprēķināšanai.

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! No rīta jau biju plānojis pie pēdējā priekšlikuma pateikt kopsavilkumu par šo darbu un to, ka es kā opozīcijas deputāts atbalstīšu. Tagad nezinu, vai varu tā teikt (Starpsaucieni.)... jebkurā gadījumā paldies Andai Čakšai par konstruktīvo darbu pie šī likumprojekta. Tas nav perfekts.

Manuprāt, ir zināma pretruna, ko mēs dzirdējām no NVO puses. Vieni saka – jāmazina birokrātija, otri saka – jāpalielina konkurētspēja, kas, manuprāt, ļoti bieži vairākos likumprojekta punktos bija savstarpēji izslēdzoši. Piemēram, iepirkumu centralizācija droši vien mazinās birokrātiju, palielinās tempu, bet vienlaikus uzņēmumu skaits un konkurence noteikti samazināsies.

Domāju, ka šis noteikti nepretendē uz perfektu... un, iespējams, pie kaut kā būs jāatgriežas un jāpapildina. "Nacionālajai apvienībai" ļoti būtiski ir tas, ka Krievijas izcelsmes preces tiek izslēgtas. Pagaidām tiek iestrādāts deklaratīvs... bet ir iespēja iedarbināt mehānismu, ka uzņēmumi, kuri tirgojas ar Krieviju un Baltkrieviju, nevar startēt iepirkumos, uzņēmumi, kuros patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi, nevar startēt iepirkumos, nevar sēdēt uz diviem krēsliem. Tas ir ļoti būtiski.

Paldies par izpratni, atbalstu un kopīgu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Čakša. Komisijas vārdā gribu teikt milzīgu paldies visām frakcijām par līdzdalību, arī nevaldības sektoram, īpaši, ja runājam par LTRK, "Sabiedrību par atklātību – Delna", arī KNAB, visām iepirkumu asociācijām, kas aktīvi piedalījās darbā, noteikti Iepirkumu uzraudzības birojam un Finanšu ministrijas ierēdniecībai, kuri pavadīja garas stundas, sēžot un diskutējot ar mums par šo likumu.

Man ir jāpiekrīt, ka likumprojekts nav perfekts, bet domāju, ka šobrīd tas ir pavēris pirmām kārtām lielāku uzticēšanās logu... elastību, arī caurspīdīgumu... no pirmā eiro... un lielāku atbildību visiem iepircējiem.

Līdz ar to aicinu vispirms atbalstīt 61. priekšlikumu... un, ja tas ir atbalstīts...

Sēdes vadītāja. 61. – deputāti piekrīt.

A. Čakša. ... atbalstīt arī likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, esam pietuvojušies pārtraukumam. (Dep. A. Čakša: "Gribat vēl vienu likumprojektu?")

Ir deputātu priekšlikums šodien taisīt pārtraukumu un pārējos izskatīt nākamajā (Starpsaucieni: "Jā, jā!" Dep. A. Čakša: "Vēl vienu...")... Vēl vienu... Labi. Vēl vienu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Paldies, kolēģi, ka piekritāt vēl vienu...

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā". Kāpēc tas ir svarīgi? Tas harmonizē normas, kuras mēs tikko apstiprinājām Publisko iepirkumu likumā, un tiešām dos ekonomisko efektu, mazinās birokrātiju, jo precizēs visus izslēgšanas nosacījumus, kuri jau ir izdiskutēti, runājot par Publisko iepirkumu likumu, un sniegs lielu atbalstu lielajiem iepircējiem.

Pirmais – aicinu jūs atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Čakša. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Čakša. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Pauze. Zālē troksnis.)

Kolēģi, apsēdieties! Es vēl nolasīšu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Sēde vēl nav beigusies. Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies četri deputāti: Jānis Grasbergs, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Māris Kučinskis... redzu zālē... un Igors Rajevs.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nolasīšu... ir iesniegti arī jauni deputātu jautājumi... lai būtu virzība.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Maijas Armaņevas, Mārča Jencīša un Ričarda Šlesera jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par mācību grāmatām obligātās pamatizglītības un vidējās izglītības saturā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera un Viktorijas Pleškānes jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Ministru prezidentes reprezentācijas izdevumiem, saistīto pakalpojumu izmaksām un finansēšanas avotiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas, Ilzes Stobovas un Edmunda Zivtiņa jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par vēlēšanu sistēmas digitalizāciju un krīzes vadību". Jautājums pāradresēts viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju un Ekonomikas ministriju. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien, 14. maijā, nenotiks.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Česlavs Batņa, Māris Kučinskis, Edgars Putra, Aiva Vīksna un Edgars Tavars iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par ministrijas publiskajiem iepirkumiem informācijas tehnoloģiju jomā un dienesta un disciplinārlietu pārbaudēm". Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Jekaterina Drelinga, Viktorija Pleškāne un Ramona Petraviča iesnieguši steidzamu jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par izglītības procesa nodrošināšanu apdraudējuma un ārkārtas situācijās".

Vārds motivācijai deputātei Ilzei Stobovai. Atsaucat? Tātad – nē.

Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Pārtraukums līdz nākamās nedēļas... 21. maijam.

(Pārtraukums.)

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem