Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas piektās sēdes turpinājums 2026. gada 14. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mūsu kolēģi lūdz dažas minūtes pagaidīt, līdz viņi atnāks. (Pauze.)

Cienījamie kolēģi, 7. maija sēdi turpināsim pulksten 10.00. Paldies visiem. Tātad pulksten 10.00. (Pauze.)

Kolēģi, sēdi turpināsim pulksten 10.00. (Zālē troksnis.)

Izsludinu pārtraukumu. Kolēģi, es to drīkstu darīt. (Starpsauciens.) Tāpēc, ka JAUNAJAI VIENOTĪBAI būs paziņojums.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Kolēģi, turpināsim sēdi!

Ir tehnisks paziņojums... aicinājums sākt Saeimas sēdi pulksten 10.00 un turpināt sēdi līdz pulksten 12.30 – līdz garajam pārtraukumam... jo visiem ir ieplānotas tikšanās un citi darba kārtības... Vai visi piekrīt? (Starpsaucieni: "Jā!") Piekrīt. Paldies.

Izskatīsim Saeimas 7. maija kārtējās sēdes darba kārtībā neizskatītos jautājumus.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatījām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Valsts digitālās attīstības aģentūras priekšlikumus par grozījumiem Mākslīgā intelekta centra likumā.

Vēlos jums visiem atgādināt, ka Mākslīgā intelekta centru mēs dibinājām pagājušajā gadā, tas ir, 2025. gada pavasarī, un dibinājām to ar lielām cerībām un vēlmi parādīt Latviju kā digitālu valsti, kā valsti, kura spēj darboties mākslīgā intelekta jomā, kura spēj mākslīgo intelektu ieviest valsts pārvaldē un arī palīdzēt to ieviest savā darbā un savos uzņēmumos.

Atgādinu, ka Mākslīgā intelekta centrs nav valsts institūcija, to ir dibinājušas trīs puses un tas ir pirmais šāda veida nodibinājums, kur dibinātāja ir ne tikai valsts, bet šī mērķa vārdā ir apvienojušās trīs puses. Tie ir uzņēmēji... Mākslīgā intelekta centra dibinātāju no uzņēmēju puses pārstāv LIKTA, kas ir kopīga uzņēmēju organizācija. Dibinātāji ir... zinātne... augstskolas. Tas arī ir ļoti būtiski, jo bez zinātnieku un mūsu augstskolu iesaistes produktīvs šī centra darbs nav iespējams. Šī centra dibināšanā piedalījās kopīgs augstskolu nodibinājums. Un trešā puse ir valsts pārvalde. Mākslīgā intelekta centrā valsti tika uzticēts pārstāvēt trīs ministrijām – manis jau minētajai VARAM, Ekonomikas ministrijai un Aizsardzības ministrijai.

Pēc šī centra izveides pagājušajā gadā reizē ar centra dibināšanu tika arī izveidota Mākslīgā intelekta centra padome. Arī Mākslīgā intelekta centra padomē darbojas visas trīs puses ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, proti, no katras institūcijas padomē ir trīs pārstāvji. Padome vienojās par vadītāju ievēlēt Signi Bāliņu, kas šobrīd vada padomi.

Jāatzīst, ka sākotnējā Mākslīgā intelekta centra darbība nav bijusi ļoti veiksmīga, jo ļoti ilgi tika meklēts centra vadītājs. Pēc centra vadītāja atrašanas un apstiprināšanas, kas arī bija gana ilgstošs process (droši vien to var skaidrot ar to, ka visām pusēm nav tik vienkārši vienoties), padome nonāca pie secinājuma, ka centra vadītājs īsti nespēj pildīt savus pienākumus. Tāpēc salīdzinoši nesen centra vadītājs tika nomainīts. Šobrīd centru vada Guna Puce, kurai ir pieredze gan valsts darbā, gan Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administrācijas vadībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vairākas reizes ir uzklausījusi pašreizējās vadītājas redzējumu un konstatējusi, ka ir iesākts ļoti aktīvs darbs gan pie regulatīvās vides jeb tā saucamo regulatīvo smilšu kastu izveides, kur darboties uzņēmumiem, gan pie citiem jautājumiem.

Šobrīd centrs lūdz tā administrāciju no Valsts digitālās attīstības aģentūras... nodot viņiem pašiem. Tā arī ir šī likuma grozījumu būtība. Ar pilnu pārliecību es aicinu arī Saeimu to atbalstīt, jo tas būtu labākais risinājums, tas palīdzētu gan vadītājai, gan mums visiem, lai šis centrs uzsāktu aktīvu darbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Andra Sprūda 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu. Komisija lūdz lēmumu projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andrejs Judins, Agnese Krasta, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Gundars Daudze un Inese Kalniņa lūdz iekļaut Saeimas 7. maija sēdes darba kārtībā likumprojektu "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums".

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, mēs lūdzam iekļaut šo jautājumu izskatīšanai šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tas ir jauns likumprojekts – "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums". Kārtējo reizi ir stāsts par dalīto īpašumu un ar to saistītām problēmām.

Ir divas kadastrālās vērtības. Pagājušā gada 10. decembrī Satversmes tiesa savā nolēmumā norādīja: noteikt, ka Saeimai līdz 2026. gada 1. jūnijam jānosaka kārtība, kādā zemes īpašnieki saņem atbilstīgu atlīdzinājumu par viņu pamattiesību nepamatotu aizskārumu, kas radies no 2025. gada 1. janvāra.

Lieta ir tāda. Aprīlī Juridiskajā komisijā mēs sākām strādāt ar vēstuli, ierosinājumu, ko mums atsūtīja Tieslietu ministrija. Kolēģi, es teikšu, pamatoti norādīja, ka ir svarīgi, lai arī valdība izskatītu šo likumprojektu un pieņemtu savu lēmumu. Aprīlī uzsāktais darbs nevirzījās tik strauji, cik vajadzētu būt. Šodien mēs redzam, ka līdz 1. jūnijam būs ļoti grūti šīs normas pieņemt. Kaut gan runa ir par kompensācijām, svarīgi izskatīt šo jautājumu Juridiskajā komisijā. Šodien mums ir viena sēde, otra sēde un nav skaidrs, cik ilgi mēs strādāsim. Bet ir svarīgi, lai šis jautājums būtu izskatīts.

Aicinu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā un šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, lai nākamajā nedēļā mēs varētu šo jautājumu skatīt mūsu sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojums par Andra Sprūda 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojums.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta trešo daļu un Andra Sprūda 2026. gada 12. maija iesniegumu, kurā tiek lūgts atjaunot Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka tiek atjaunotas Andra Sprūda 14. Saeimas deputāta pilnvaras. Līdz ar to 14. Saeimas deputātes pienākumus beidz pildīt Selma Teodora Levrence, kuras mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas "PROGRESĪVIE" kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu deputātu Andri Sprūdu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Tālāk – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais lēmuma projekts "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāts Edmunds Jurēvics pieteicies runāt "pret".

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Līdz šim visos Saeimas sasaukumos pensiju sistēma ir bijusi tāda lieta, ko neatkarīgi no politiskās pārliecības vai priekšvēlēšanu laika neizmantoja savas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros. Es varu saprast, ka Latvijas iedzīvotājiem var būt dažādi viedokļi par pensiju 2. līmeni un pensiju sistēmu vispār. Skaidrs, ka pensiju 2. līmenis nav iecirsts akmenī, un skaidrs, ka var būt uzlabojumi. Arī šajā Saeimas sasaukumā mēs visi kopā – gan pozīcija, gan opozīcija – esam izdarījuši uzlabojumus, lai vairāk finanšu resursu paliek cilvēkiem "uz rokas", nevis aiziet banku komisijām. Pieņemtie lēmumi, tai skaitā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu, ir panākuši to, ka nākamajos 10 gados vairāk nekā 100 miljoni aizies cilvēku pensijām, nevis banku komisijām.

Es saprotu, ka ir dažādi viedokļi par to, vai ir nepieciešami atsevišķi izņēmumi – vai tas būtu par mantošanas jautājumiem civiltiesiskā kārtībā, vai tas būtu saistīts ar veselības aprūpi. Bet, kolēģi, šis tiešām nav tas brīdis, lai dotu veltas cerības un raidītu nepareizus signālus par to, ka šī Saeima ir gatava saplosīt pensiju 2. līmeni.

Igaunija pirms pāris gadiem diemžēl pieņēma lēmumu un pēc būtības pensiju 2. līmeni atļāva saplosīt. Kas notika pēc tam? Diemžēl absolūti lielākā daļa cilvēku, kas šos līdzekļus izņēma, tos nevis ieguldīja kādā citā ilgtermiņa kapitālā vai pensiju 3. līmenī, bet novirzīja īstermiņa patēriņam. Kādas tam bija sekas? Īstermiņā – paaugstināta inflācija, ilgtermiņā – skaidri un gaiši... mazāka sociālā aizsargātība cilvēkiem, it īpaši tiem, kam ir mazākas pensijas. Atceramies, ko teica Igaunijas Ministru prezidents, būdams Latvijā: dārgie latvieši, nepieļaujiet to kļūdu, ko pieļāvām mēs, neejiet šo... soli!

Arī Lietuvā populistisku iemeslu dēļ šāds lēmums tika pieņemts, un sekas ir dramatiskas. Vairāki nopietni eksperti ir skaidri un gaiši pauduši, ka šī īstermiņa naudas ieplūdināšana vidējā termiņā un ilgtermiņā atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz cilvēku nākotnes pensijām. Mums ir jābūt atbildīgiem.

Protams, šajā priekšvēlēšanu laikā visiem... ne visiem, bet lielai daļai gribētos dot viltus cerības... balsot par šādu lēmuma projektu, bet es gribu būt godīgs arī pret vēlētājiem, kuriem ir dažādi uzskati par to, neslēpties aiz šī lēmuma projekta un to neatbalstīt, jo tas dod nepareizu signālu par parlamenta vairākuma gribu. Skaidrs, ka katrai politiskajai partijai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir jāsagatavo savs piedāvājums par nepieciešamajām izmaiņām pensiju 2. līmenī, bet dot viltus cerības... un populistiskus soļus... tas nav tas, kas atbildīgam parlamentam būtu jādara.

Kolēģi, es esmu salīdzinoši jauns cilvēks, man līdz pensijai vēl tālu. Lai arī mani sirmie mati jūs nemaldina – diezgan tālu. (Starpsauciens: "Apvienojiet laikus!") Bet es domāju, ka īpaši jauniem cilvēkiem ir jādomā par esošajiem un nākotnes senioriem. Nevar padoties tādam īstermiņa populismam. (Starpsauciens: "Viņi velk laiku!") Šī lēmuma projekta iniciators... visu cieņu tiem pilsoņiem, kas ir parakstījuši (Starpsauciens: "Laiks!")... ir iestājies...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Jurēvics. ... aktīvajā politikā un kandidēs no (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Laiks!

E. Jurēvics. ... Šlesera partijas.

Aicinu balsot "pret".

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Man liekas, ka šis ir laiks, kad Saeimai vajadzētu pateikt, ka Latvijas valdība, Latvijas Saeima... un Latvijas valsts ir nevis savu pilsoņu soģis, kontrolētājs un uzraugs, bet ir viņu partneris. Valsts ir tā, kas grib, lai šie pilsoņi justos droši, būtu pārtikuši, lai viņi varētu lemt par savām tiesībām, par saviem naudas līdzekļiem, par savu veselību un visu pārējo, kas no tā izriet.

Nu jau šajā pieprasījumā ir minēti 11 tūkstoši... ar kaut ko... šie parakstītāji. Tātad šo parakstītāju ir daudzkārt vairāk. Šodien CVK ir izsludinājusi parakstu vākšanu un vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku jau ir parakstījušies par referendumu. Tie nav tikai šie 11 tūkstoši, kas ir parakstījušies "ManaBalss.lv". Un tā ir iespēja cilvēkiem izteikt savu viedokli par to, ko viņi līdz šim nevarēja.

Tātad pensiju 2. līmenis. Kas tad mums ir? Pensiju 2. līmenī tiek ieskaitīti 6 procenti no bruto algas. JAUNĀ VIENOTĪBA – ar žestu – 1 procentu tiešā tekstā nofenderēja, un šobrīd ir tikai 5 procenti. Sanāk tā: tad, kad valdošajai koalīcijai vajag naudu, viņi var pasmelt no jūsu kabatām... tad, kad grib uzticēt, lai cilvēki varētu paši lemt, izņemt vai neizņemt, vai nodot citam pārvaldītājam, vai pašam pārvaldīt savus līdzekļus, tad nedrīkst. Tad uz pilsoni nevar paļauties, jo viņš nopirks telefonu, veļas mazgājamo mašīnu, aizbrauks kādā ceļojumā, to nospēlēs spēļu zālē vai nodzers. Apmēram tā tas sanāk.

Sanāk paradokss. Kad astoņpadsmitgadīgs bērns, pieņemsim, grib veikt dzimuma maiņu, tās ir viņa tiesības, tās ir pilsoniskās tiesības, viņš to drīkst darīt, viņš drīkst izvērtēt, jo viņš, redziet... Kad piecdesmitgadīgs pieaudzis cilvēks grib rūpēties par savu uzkrājumu, tad viņš nedrīkst... viņš ir lumpenis un dzērājs un notrallinās visu spēļu automātos.

Kas notiek mūsu valstī?! Kur tā progresīvā Jaunā VIENOTĪBA mūs ir novedusi? Ir jādod cilvēkiem iespēja lemt par saviem līdzekļiem.

Ja jau šī sistēma ir tik laba, kā to uzsvēra iepriekšējais runātājs, tad nav bažu – neviens to naudu neizņems. Viss ir labi, tā paliks sistēmā. Diemžēl bankas un finanšu pārvaldītāji nekontrolēti – es uzsveru! – faktiski bez kādas atbildības pret saviem ieguldītājiem – pārvalda šo... saņem milzīgus procentus. A tad, kad, pieņemsim, finanšu tirgus krīt, tam iedzīvotājam, kuram ir pensiju 2. līmenis, pat nav tiesību nofiksēt zaudējumus un atstāt... Tātad cilvēks, kurš iemaksā pensiju 2. līmenī, pilnībā nekontrolē situāciju.

Tāpēc, manā skatījumā, konkrētais priekšlikums ir jāvirza tālāk, un Saeimai tas jāatbalsta. Mums ir jāņem vērā tas, ko grib pilsoņi. Pilsoņi grib rīkoties paši ar saviem līdzekļiem. Un nav taisnība, ka tā nav viņu nauda. Visi banku eksperti, finanšu eksperti stāsta: "Tā nav jūsu nauda, tā ir sistēmas nauda. Mums jārūpējas par pensijām. Jūs būsiet nabagi nākotnē, ja izņemsiet naudu no pensiju 2. līmeņa." Nu tie taču ir meli! (Starpsauciens.) Tā ir jūsu nauda! Tā ir jūsu sūri grūti nopelnītā nauda, ko šobrīd jums grib atņemt.

Tāpēc vēlreiz uzsveru: šis ir gadījums, kad valstij ir jābūt saviem pilsoņiem partnerim, nevis soģim un kontrolētājam. Piesaucu deputātus pie veselā saprāta un lūdzu atbalstīt šo vairāk nekā 11 tūkstošu pilsoņu parakstīto iesniegumu.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par 11 391 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Nodrošināt iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu" turpmāko virzību" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 29, atturas – nav. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā iekļauts. (Ovācijas.)

Darba kārtībā – sadaļa "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts ir Tieslietu ministrijas izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra spriedumu. Tā mērķis ir nodrošināt zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās esošajiem zemes īpašniekiem tiesības saņemt kompensāciju no valsts par viņu tiesību aizskārumu.

Kā zināms, no 2025. gada janvāra ir spēkā divas kadastrālās vērtības. Šis likumprojekts ir sagatavots, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu daļā par kompensācijām, paredzot zemes īpašniekiem tiesības skaidri noteiktos gadījumos un apmērā saņemt kompensāciju no valsts. Attiecīgi likumprojekta 3. pantā ir noteikts, ka tie īpašnieki, kas atrodas zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās, var prasīt kompensāciju, ja ar zemes likumiskās lietošanas maksu, ko viņiem ir tiesības saņemt saskaņā ar likumu "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", nevar nosegt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par likumiskajā lietošanā esošo zemi.

Jānorāda, ka, lai izpildītu pilnībā šo Satversmes tiesas spriedumu, vienlaikus tiks virzīti arī grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Plānots, ka ar šiem grozījumiem tiks mainīti zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanas principi. Un plānots, ka minētie grozījumi varētu stāties spēkā 2026. gada 1. jūlijā, tādējādi no šī brīža novēršot zemes īpašnieku tiesību aizskārumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā" saistībā ar Saeimā pieņemto likumu "Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku".

Saeima ir izvirzījusi darbam Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā vienu pārstāvi. Līdz šim šajā komitejā ir strādājis Jānis Reirs, kas ir bijis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs. Ir bijuši jau divi termiņi. Līdz šim Saeimas tradīcija un nostāja ir bijusi tāda, ka šajā komitejā ir jāstrādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, izskatot šo lēmuma projektu, tika lemts kā Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejas pārstāvja kandidatūru no Latvijas puses virzīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Andu Čakšu. Šis lēmums ir jāpieņem, jo līdzšinējā pārstāvja Jāņa Reira divu gadu pilnvaru termiņš Kontroles komitejā beigsies 31. maijā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 6. maija sēdē vienbalsīgi atbalstīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājas Andas Čakšas kandidatūras apstiprināšanu par Saeimas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.

Aicinu Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U. Rotbergs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mana runa sastāvēs no trīs daļām. (Zālē troksnis. Smiekli.) Īsti nezinu, kas ir tas... joku vēl neesmu pateicis, bet daži jau smejas. Paldies par to. Varētu ar to runu beigt.

Bet vispirms... Mana pieredze, strādājot Baltijas Asamblejā... Mēs, trīs Baltijas valstu parlamentārieši, strādājam kopā arī Ziemeļvalstu padomē NB8. Un mums ir izcila starpparlamentārā sadarbība.

Šodien mēs runājam par Latvijas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā. Ziemeļu Investīciju banka ir piemērs, kā valstis sadarbojas finanšu jomā. Labi atceramies, kādi bija Latvijas izaicinājumi finanšu sektorā un cik daudz mēs esam satīrījuši. Sadarbība ne tikai parlamentārajā jomā, bet arī finanšu sektorā ir ārkārtīgi būtiska, jo caur Ziemeļu Investīciju banku var ienākt investīcijas tieši tajās jomās, kurās Ziemeļvalstis ir pirmajās rindās... Skandināvija, Ziemeļvalstis... modernajās tehnoloģijās, augstajās tehnoloģijās, ciparu tehnoloģijās. Man liekas, tas ir viens no uzdevumiem.

Ko īsti dara šī komiteja? Principā tā ir uzraugs, varētu teikt, uzraugs pār uzraugiem. Un šī komiteja skatās, lai banka seko savam mandātam, reizi gadā skatās finanšu pārskatu, vai tiek ievērots šis mandāts. Skatās, vai banka darbojas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem. Un, man liekas, skatās arī risku pārvaldību un to, kā tiek ievērota iekšējā kontrole. Šajā komitejā ir visu Ziemeļvalstu pārstāvji – pa vienam. Tas ir tāds gan konsultatīvs, gan kontroles mehānisms.

Tagad par personu, ko rekomendē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Mana kolēģe Anda Čakša teica, lai es neko nerunājot par viņu, bet es tomēr gribu atgādināt, ka viņa ir vadījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un labi orientējas budžeta veidošanas procesos, regulāri publiski komentē valsts budžetu, ekonomikas attīstību, taupības pasākumus un finansēšanas prioritātes.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Lai gan Anda Čakša ir mana kolēģe partijā, lūdzu atbalstīt viņu šajā amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pagājušajā ceturtdienā bija kaismīgas debates par ekonomiku. Savukārt šobrīd, kad mēs izskatām jautājumu, kas ir saistīts ar Ziemeļu Investīciju bankas darbu un mūsu pārstāvi tajā (Starpsaucieni.), ir kolēģi, kuri uzskata, ka par to vispār nevajag runāt. Kolēģi, cik daudzi no jums zina, kas ir Ziemeļu Investīciju banka un kādus projektus tā Latvijā realizējusi? (Zālē troksnis. Dep. L. Liepiņa: "Nožēlojami!")

Mēs šeit dzirdam izsaukumus no zāles... frakcijas Latvija pirmajā vietā deputātei Lindai Liepiņai šķiet nožēlojami runāt (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.) par Latvijas ekonomikas attīstību, par banku, kura pavisam nesen ir finansējusi Ķekavas apvedceļa būvniecību kā lielāko publiskās un privātās partnerības projektu Latvijā. Tāpat arī "Rīgas siltuma" investīciju programmu... kas tiešām ir svarīgi mūsu iedzīvotājiem... mums ir pat izmeklēšanas komisija.

Bet vai esat pamanījuši, ka tieši šī banka ir finansējusi būtisku projektu? Šī banka finansē projektus zaļās enerģijas, transporta infrastruktūras, pašvaldību un komunālās saimniecības jomā... ar ilgtspējīgiem nekustamajiem īpašumiem un eksportspējīgu uzņēmumu investīcijām... lai celtu produktivitāti.

Tas, kas ir svarīgi, – nesen, pirms diviem gadiem, Latvijā tika atvērts šīs bankas birojs. Ar kādu mērķi? Lai Latvijas uzņēmumi un Latvijas valsts varētu vēl vairāk piesaistīt investīcijas valsts ekonomiskajai attīstībai. Šī banka tradicionāli nekad nefinansēja militārās industrijas projektus. Savukārt, atverot biroju šeit, bankas pārstāvis un vadītājs teikuši, ka šobrīd ļoti nopietni tiek apsvērta iespēja finansēt arī militārās industrijas projektu attīstību, tostarp tieši no šīs bankas finansējuma.

Mēs zinām, ka kopumā bankām klasiski ir bijuši ierobežojumi sniegt finansējumu militārajai industrijai. Šis paziņojums, kas tika veikts līdz ar bankas ofisa atvēršanu Rīgā, ir ļoti nozīmīgs mūsu drošībai, mūsu ekonomikai.

Vēl vairāk – bankas vadītājs teicis, ka, piemēram, "Rail Baltica" kā liels un būtisks projekts ir skatāms kā ļoti nozīmīgs reģiona attīstībai. Tādēļ, lai arī šobrīd nekādi lēmumi nav pieņemti, viņu ieskatā, Ziemeļu Investīciju banka potenciāli varētu izvērtēt iespēju finansēt arī projektu "Rail Baltica".

Šis tiešām ir ļoti nozīmīgs sadarbības formāts, un Ziemeļvalstu kopējās investīcijas var atbalstīt mūsu ekonomiku. Tas ir svarīgi.

Noslēgumā. Ja jau kolēģiem šķiet tik interesanti... ekonomika tiešā un pārnestā nozīmē... un cik interesanta ir attieksme pret to šodien... Pirmais lielais tieši privāto kompāniju investīciju objekts, ko ir finansējusi Ziemeļu Investīciju banka, piešķirot finansējumu pirms nepilna gada... interesantā kārtā tas sakrīt ar jautājumu, par kuru, es domāju, gandrīz visi deputāti pēdējā mēneša laikā ir saņēmuši ļoti daudz pilsoņu vēstuļu, tiešām pēdējā mēnesī arī mana e-pasta... pastkaste ir pilnum pilna ar īpašām vēstulēm.

Vai jūs varat iedomāties, kas tas ir? Pie Saeimas ir bijuši protesti pret vistu turēšanu sprostos... Un izrādās, tieši Ziemeļu Investīciju banka ir piešķīrusi finansējumu 30 miljonu eiro aizdevuma formā "Balticovo" ar specifisku mērķi – pārveidot šī uzņēmuma dzīvnieku novietnes, lai tajās vairs nebūtu sprostos turētu vistu.

Godātie kolēģi, reizēm ir interesanti... spēt ielūkoties aiz virsrakstiem un ieraudzīt, kādi projekti tiek īstenoti Latvijas ekonomikai, drošībai un arī cilvēkiem svarīgos jautājumos. Un viena no problēmām, kas mums ir šajā namā, – par būtiskiem ekonomiskiem jautājumiem, kam ir pievienotā vērtība ne tikai populistisku "TikTok"... formātā, netiek runāts, netiek izzināts.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un aicinu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Z. Kalniņa-Lukaševica. ... jūs pievērst uzmanību tam, kas ir šī banka. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu pārtraukt šo farsu, jo tā uzskatāmi ir aizejošā spēka agonija.

Saeima parlamentārajā demokrātijā ir augstākā lēmējinstitūcija. Vienīgie, kas ir saņēmuši tautas atbalstu un mandātu strādāt. Tā ir necieņa no premjeres partijas un premjeres puses pieprasīt pārtraukt Latvijas Republikas Saeimas darbu tikai tāpēc, lai novilcinātu laiku un pulksten 10.30 sasauktu preses konferenci Ministru kabinetā.

Saeimai bija jāsāk strādāt pulksten 9.00. Ja premjere bija solījusi šeit būt pulksten 10.00 un uzrunāt Saeimu, viņas neierašanās un arī partijas, kuru viņa pārstāv, rīcība ir necieņa pret Latvijas tautu, pret Latvijas parlamentu, kam pieder augstākā vara šajā valstī.

Aicinu izbeigt šo farsu, ar bezjēdzīgām debatēm kavējot produktīvu Saeimas darbu laikā, kad Latviju apdraud droni, kad mums nav normālas, rīcībspējīgas valdības, kad ir jāveido jauna valdība un jāsāk beidzot strādāt. (Starpsauciens: "Pareizi!" Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 4, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Česlavs Batņa, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Edgars Tavars, Andrejs Svilāns, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Māris Kučinskis un Edvards Smiltēns iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par publiskajiem iepirkumiem ministrijās informācijas tehnoloģiju jomā".

Vārds motivācijai deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir mūsu solījuma turpinājums. Kad mēs saņēmām atbildes uz pieprasījumu Izglītības un zinātnes ministrijai, secinājām, ka pārkāpumi vai procedūras, kas tiek veiktas Izglītības un zinātnes ministrijā, var būt veiktas arī citās ministrijās.

Mums ir jāpārliecinās, ka arī citās ministrijās nav izdomātas shēmas, kā iepirkumi tiek pārtraukti, tiek sadārdzināti sešas ar pusi reizes, kā tiek veidots zirneklis starp dažādiem IT jomas, es teikšu, karteļiem... viens izstrādā specifikāciju, otrs vinnē iepirkumu, pēc tam paņem specifikācijas izstrādātāju kā apakšnieku konkrētā projektā... vai visās ministrijās, valsts pārvaldē joprojām EIS iepirkumi rullē. Respektīvi, mēs varam definēt 1000, 2000, 3000 stundas un nekontrolēt, kas pie kā strādā un kāpēc to dara.

Līdz ar to mēs aicinām Ministru prezidenti sniegt mums atbildes, noteikti tās izvērtēsim, izanalizēsim un sapratīsim, vai šis IT kartelis ir attiecināms ne tikai uz Valsts digitālās attīstības aģentūru, bet arī citiem uzņēmumiem. Šobrīd mums ir secinājumi par Izglītības un zinātnes ministriju, un mēs esam iesnieguši deputātu jautājumus, lai labāk izprastu situāciju... un vai citās ministrijās tiešām ir vērojamas līdzīgas tendences.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – sadaļa "Pieprasījumu komisijas atzinums".

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Edgara Putras, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas, Laura Lizbovska, Andreja Svilāna pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par publisko informāciju saistībā ar Amsterdamas lidostas VIP pakalpojumu izmantošanu".

Pieprasījumu komisijas vārdā referente – Inga Bērziņa. (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: "Par procedūru!")

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai – par procedūru. (Pauze. Dep. Z. Kalniņai-Lukaševicai problēmas ar mikrofonu. Dep. E. Smiltēns: "Nu nevelciet laiku!")

Kolēģi! Jautājums ir – varam vai nevaram izskatīt. Varam, jo Siliņas kundze vienalga ir Ministru prezidente... līdz jaunas valdības izveidošanai. Tātad Saeimas kārtības rullis paredz pieprasījuma izskatīšanu... ja jautājums ir par to. (Dep. L. Liepiņa: "Nav vēl demisionējusi!") Jā, tieši tā. (Starpsaucieni: "Ir!")

Vai ir vēl vēlme runāt par procedūru?

Tad turpinām.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa. (Zālē troksnis. Dep. L. Liepiņa: "Ak dievs! 10.41 atsūtīts paziņojums... Ak, šausmas!")

I. Bērziņa (JV).

Ir tomēr jārunā, ja ir atkāpšanās?

Sēdes vadītāja. Ko, lūdzu?

I. Bērziņa. Tomēr ir jāziņo...?

Sēdes vadītāja. Protams, jāziņo. Lūdzu, ziņojam!

Un ir iespējamas debates.

I. Bērziņa. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par publisko informāciju saistībā ar Amsterdamas lidostas VIP pakalpojumu izmantošanu".

Tātad Ministru prezidente Evika Siliņa darba vizītē... Evikas Siliņas darba vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs bija stratēģiski nozīmīgs solis Latvijas drošības un ekonomisko interešu stiprināšanā, kura laikā Amsterdamas lidostas VIP pakalpojumu izmantošana bija pamatots, uz stingriem drošības un starptautiskā protokola apsvērumiem balstīts lēmums.

Ir būtiski uzsvērt, ka šādi paaugstināta servisa pakalpojumi valstu vadītājiem starptautiskajās lidostās nav personīga privilēģija, bet gan standarta nepieciešamība, lai nodrošinātu aizsargājamās personas drošību un operatīvu darba procesa turpināšanu paaugstināta riska vidē. Šo praksi, rūpējoties par savu pārstāvju drošību un valsts prestižu, regulāri piekopj visu mūsu sabiedroto valstu vadītāji. Un Amsterdamas lidostas izmaksas šajā gadījumā pilnībā atbilda diplomātiskajām misijām noteiktajiem starptautiskajiem standartiem.

Premjere ir apliecinājusi augstu atbildības sajūtu (Starpsauciens.) pret publisko līdzekļu izmantošanu, ko spilgti ilustrē fakts, ka vizītes laikā Londonā, izvērtējot turienes VIP zonas nesamērīgi augstās izmaksas, tika pieņemts lēmums par labu ekonomiskākam risinājumam.

Valsts kanceleja ir rīkojusies maksimāli caurredzami, publicējot visus saistītos dokumentus un rēķinus vēl pirms deputātu pieprasījuma saņemšanas, tādējādi apliecinot atklātību pret sabiedrību.

Papildus vēlos informēt, ka no Pieprasījumu komisijas mēs vērsāmies arī pie Saeimas Prezidija, lai saņemtu informāciju par to, kā Saeimas Prezidijs ir izmantojis lidostu VIP zonu. Esam saņēmuši atbildi, kura ir pievienota kopējiem komisijas dokumentiem, ka regulāro Saeimas Prezidija vizīšu ietvaros netiek izmantota VIP centru pakalpojumu izmantošana tranzītā, bet 14. Saeimas laikā divos gadījumos VIP servisa pakalpojumus ir izmantojuši Saeimas priekšsēdētāji. Abos gadījumos tranzīta pakalpojumi tika izmantoti Varšavas lidostā komandējuma laikā uz Ukrainu. Abos gadījumos tika izmantota VIP zāle Varšavā. Saeima sedza izmaksas Latvijas vēstniecībai Polijā aptuveni 3105 eiro apmērā.

Kopumā izskatījusi pieprasījumu, Pieprasījumu komisija to noraidīja. Tā ka aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Ir piektais kara gads, un ukraiņu cīņa ir kļuvusi par simbolu brīvības cīņām. Faktiski jau piekto gadu notiek lielākās brīvības cīņas 21. gadsimtā pasaulē. Nu tas ir simbols brīvībai. Un, kamēr ukraiņi upurē savas dzīvības vai ar savām asinīm faktiski nopērk mums laiku, mums vienīgā izvēle, kolēģi, ko mēs kā Saeima, kā valsts, arī... ko valdība ar šo atvēlēto laiku dara? Vai veido uzticību sabiedrībā vai to grauj. Un par simbolu, tieši tāpat kā Ukrainai brīvības cīņas, šai Evikas Siliņas un Jaunās VIENOTĪBAS valdībai diemžēl ir kļuvušas privātās lidmašīnas un VIP laundži. Un par neprātīgu simbolu ir kļuvusi valsts naudas izšķērdēšana un visatļautība.

Mēs visi zinām, ka stāsts, kolēģi, patiesībā nav par VIP servisiem, bet par to, vai tas atbilst likuma burtam un garam. Un visa publiskā telpa, politiķi, it sevišķi Jaunā VIENOTĪBA, ir runājuši par to, vai ir ētiski, neētiski vai pareizi, valstiski nepareizi izmantot privātas lidmašīnas vai VIP laundžus. Neviens nav paskatījies patiesībai acīs un nosaucis to, par ko patiesībā šeit ir jārunā – ir vai nav notikusi valsts mantas izšķērdēšana.

Un centrālais jautājums ir Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Tā ir mēraukla tam, vai ir pareizi vai nepareizi šādas lietas izmantot; kad tas ir vietā un kad tas ir nevietā. Šī likuma 3. pants skaidri nosaka. Pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu ir tāds, ka publiska persona, kā arī kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi. Šis ir atslēgas vārds, proti, 3. panta 1. punkts: "Rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu." Šeit ir sāls un būtība visā šajā skandālā par privātajām lidmašīnām un VIP laundžiem, nevis par to, vai tas ir normāli vai nenormāli, bet par to, vai attiecīgos mērķus sasniedz ar veselo saprātu vai tā ir vienkārši lieka greznība un izšķērdība.

Publiskajā telpā varēja redzēt, kā azartiski parādās virsraksti pēc tam, kad bija nākusi klajā informācija, ko publicēja Citskovska kungs, kurš arī ironiskā kārtā – lidoja vieni, un cietumā sēdēs cits. Viņš publicēja informāciju par šīm VIP zālēm. Un kāda bija Evikas Siliņas rīcība? Meli! Viņa uzreiz momentā paziņoja, ka ir gatava Citskovska kungu sūdzēt tiesā. Pēc tam atklājās, ka tā nav viena VIP zāle par 4000, ka tā ir norma. Tādas bijušas desmitiem. Un tie ir desmitiem tūkstošu eiro, kas ir izlietoti. Tātad tā ir ikdiena, nevis izņēmuma gadījumi. Un azartiski parādījās virsraksti "VIP zāles pakalpojumus izmantojuši arī politiķi no APVIENOTĀ SARAKSTA un ZZS". Stāsts ir par mani, Edvardu Smiltēnu, un Daigu Mieriņu. Tā liecinot aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Jautājums: no kurienes var būt informācija par Saeimas komandējumiem, ja Saeima vēl gatavoja informācijas apkopojumu tai brīdī, lai iesniegtu Pieprasījumu komisijai? No Ārlietu ministrijas, draugi, un no vēstniecībām. Un vēstniecību darbinieki, lai gan ļoti klusi un pakļauti Ārlietu ministrijai, bija neizpratnē par šādu administratīvo resursu izmantošanu. Un ministre Baiba Braže azartiski iesaistījās kampaņā, azartiski izplatot šo informāciju.

Tikai – kur ir problēma? Tajā, kas ir izplatīts no Ārlietu ministrijas, faktiski, kā mēs noskaidrojām, ir rakstīts, ka APVIENOTĀ SARAKSTA līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns laikā, kad ieņēma Saeimas priekšsēdētāja amatu – 2023. gada 11. janvārī –, dodoties tranzīta vizītē uz Ukrainu caur Poliju kopā ar vēl citām personām, tostarp Rihardu Kolu no "Nacionālās apvienības", Raimondu Bergmani no APVIENOTĀ SARAKSTA, Andri Sprūdu no PROGRESĪVAJIEM un Jāni Skrastiņu no JAUNĀS VIENOTĪBAS izmantojis lidostas VIP pakalpojumus. Izmaksas bijušas 700 Polijas zlotu par personu, kopumā sasniedzot 12 915 zlotus jeb aptuveni 3042 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Tātad cik patiesas vispār ir ziņas sabiedriskajos medijos, ja 700 zloti ir 161 eiro no personas un kopējā summa ir vairāk nekā 3000? Matemātika liecina, ka tie ir bijuši vairāk nekā 20 cilvēki.

Atcerieties, mēs... matemātiku... rēķinājām saistībā ar Sprūda kunga centimetriem? Te arī kaut kas neiet kopā, vai ne? Skrastiņa kungs varētu apliecināt, cik tajā delegācijā bija cilvēku. Tiešām mēs bijām 20? Un mēs sēdējām, arī izmantojām šos VIP pakalpojumus un baudījām kaut kādu paaugstinātu komfortu? Nē, Skrastiņa kungs krata galvu, ka tā nebija. Mēs steidzāmies uz vilcienu tāpēc, ka mums līdzi brauca drošības dienests, specvienība, kas garantēja mūsu drošību kara laikā Ukrainā. Un tas pats attiecas arī uz Mieriņas kundzi. Tāpēc ir šāds izņēmums. Nevis sistēma, bet izņēmums, kas atbilst likumam par to, ka mērķis jāsasniedz ar pēc iespējas mazākiem finanšu līdzekļiem.

Un te ir nopietna lieta, kas obligāti ir jāpiemin, – Latvijas Republikas Saeima... vienalga, vai es esmu bijis Saeimas priekšsēdētājs, vai tā ir Daiga Mieriņa, vai tā ir bijusi Mūrnieces kundze, Saeimas Administrācija, Saeimas protokols... tie, kas organizē komandējumus, vienmēr dzelžaini respektē likumu. Saeimas priekšsēdētāji nelido biznesa klasē. Reti izņēmumi ir bijuši. Nelido biznesa klasē, neizmanto VIP zonas lidostās, izņemot Rīgas lidostu, kur trīs augstākajām amatpersonām tas ir standarts, jo tas ir bez maksas, par to nemaksā neviens. Un tas ir ātrums, ar kuru var pārvietoties līdz lidmašīnai.

Bet publiskajā telpā ir ieviests jauns standarts, ka, ja pieķer, ka lieto masveidā par miljoniem privātas lidmašīnas vai VIP zāles, tad ievelk tajā visā šajā gadījumā arī Saeimu, vienu komandējumu un vienu Polijas zāli par 161 eiro, pielīdzinot premjerei un pasakot, ka tā ir norma. Nē, kolēģi, tā nav norma. Un Saeima vienmēr izmanto ekonomisko klasi lidojumos, un šādu paaugstinātu pakalpojumu serviss ir tikai tad, kad citādi nevar un to var pamatot. Citādi tā ir izšķērdība.

Ir vēl kāda institūcija, kas ir ievilkta šai stāstā absolūti nepamatoti. Tas ir Valsts drošības dienests. Arī Pieprasījumu komisijas vadītāja Bērziņas kundze teica, ka komisija esot noskaidrojusi, ka tā neesot nekāda privilēģija, bet standarta nodrošinājums. Viss tiek padarīts par normu, vienalga, vai izsaucieni budžeta sēdes laikā no premjeres... Tagad tā ir jaunā politiskā kultūra. Lidot ar privātām lidmašīnām – tas ir normāli. Lietot VIP zāles – tas ir normāli. Tātad jaunais standarts, standarta nodrošinājums, jo drošība esot jānodrošina premjerei.

Es jums pateikšu kā bijušais Saeimas priekšsēdētājs, un es pieņemu, ka Mieriņas kundze to apstiprinās... neviens no Valsts drošības dienesta Saeimas priekšsēdētājam nav uzlicis par pienākumu lietot paaugstinātas klases servisus drošības nodrošināšanai. Valsts drošības dienesta cilvēki nodrošina augstāko amatpersonu drošību neatkarīgi no tā, kur tu atrodies – vai uz velosipēda, vai privātajā lidmašīnā. Tik vienkārši! Un Ukraina ir izņēmuma gadījums, jo nevar ar ieročiem kastēs iziet ātri cauri parastajai drošības kontrolei. Tas ir vienīgais izņēmums. Līdz ar to piesegties ar drošības dienestu ir vienkārši amorāli.

Un, cienījamie kolēģi, tas nav stāsts par vienas partijas vai premjera reputāciju, uzticamību vai šī cilvēka likteni. Tas kopumā grauj institūcijas, Latvijas politiski sabiedrisko vidi un ticību mūsu valsts pamatiem un nākotnei. Visatļautībai, bezatbildībai un izšķērdēšanai ir ļoti tālejošas sekas. Kā mazi meli par privātām lidmašīnām un VIP zālēm atmaskoti tiek, tāpat arī tie pārvēršas lielos melos par to, ka tūlīt iesim un IPO taisīsim "airBaltic", tikai nobalsojiet par attiecīgajiem miljoniem. Tie izrādās meli – nekāda IPO nav. "Rail Baltica" būs gadsimta projekts. Tā visa nav un nebūs. Mēs esam sabūvējuši bezjēdzīgas būves. Vēlēšanas tiks nodrošinātas, IT sistēmas. Izrādās, tie visi bija meli toreiz. IT karteļi, dronu sienas un avīzes ar uzrakstiem "Droša Latvija Eiropā".

Kolēģi, ir vienkārši jāatzīst – karalis ir pliks –, un tas ir jāpasaka. Un cilvēki Rēzeknē un Latgalē (mēs ar Juri Viļumu bijām vēl otrdien tur) ir vienkārši šokā, jo viņi ir sapratuši: izrādās, tas, kas tika teikts, kas ir, tā vienkārši nav. Tās ir bijušas pasakas. Un uzticība ir pamatīgi sagrauta caur šo visu. Un to, kolēģi, izmanto populisti. Tādēļ jau tepat, zālē... vai arī cilvēki aiz durvīm ir tie, kas piedāvā turpmāk valstī mums būt katram pašam par sevi. Izņemam visas savas nākotnes pensijas, sagraujam līdzšinējo pensiju sistēmu, padarām Saeimu par gadījuma rakstura nodarbi, ko veicam brīvajā laikā no pamatdarba, pēc loterijas principa ievēlējam nākamās Saeimas... un tamlīdzīgas idejas. Totāla valstiskuma erozija un degradācija. Pēc būtības mēs saprotam, ka šīs dzīres ir beigušās un ilūzijas un pasakas vairs nav pasakas, bet ir pārvērtušās citā žanrā, proti, par traģēdiju. Un ir iestājusies skarba realitāte.

Šodien Saeimai ir iespēja šeit tam visam pielikt treknu, simbolisku punktu. Ne tikai šai neaptveramajai izšķērdībai, visatļautībai un bezatbildībai, bet... iespējams, mēs esam viena liela vēstures posma, laikmeta beigu liecinieki un cita laikmeta sākumā. Kā teica bīskaps Boļeslavs Sloskāns: "Ne jau ienaidnieki iznīcina tautu, bet tauta pati sevi, kad morāle pagrimst." Bet visiem mums ir iespēja to atzīt un pieņemt lēmumu mainīties.

Šis balsojums ir, kolēģi, arī par jūsu sirdsapziņu un par jūsu nākotni.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nepiekrītu pieprasījumā izvirzītajai argumentācijai un arī iepriekšējam runātājam.

Smiltēna kungs, jūs bijāt Saeimas priekšsēdētājs. Tiesa gan, ne ļoti garu laiku, diezgan īsu laiku. Un šajā laikā VIP zonu jūs esat izmantojis 12 reizes, nevis vienu vienīgo reizīti, kā jūs publiski paužat. (Starpsauciens.) Tā ka pārmetumi no jūsu puses ir divkosīgi. Jūs labi zināt, kāpēc to VIP zonu pakalpojumu izmanto. Ja tomēr piekrītat pats savai greizajai argumentācijai, tad, lūdzu, Smiltēna kungs, esiet konsekvents (Starpsauciens.) – pats uzņemieties politisko atbildību un atkāpieties no amata Prezidijā. Un, Smiltēna kungs, vēl – vienkārši, lūdzu, beidziet, beidziet tēlot valstsvīru! Jūs tāds neesat un nekad nebūsiet. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Paldies par šīm debatēm jāsaka kolēģiem, kas tās ierosinājuši, jo tās, manuprāt, izgaismo vienu tādu lietu, ka nav jau par ko citu kritizēt Jauno VIENOTĪBU, vienīgais, ko var darīt, ir spert pa potītēm par šādiem jautājumiem. Un nav nekas saturisks, par ko faktiski debatēt tajā politikā, kas tikusi īstenota. Ir skaidrs tas, kā pats Smiltēna kungs uzsvēra, ka šis pasākums, kas ir VIP zāles, nepieciešams galvenokārt drošības apsvērumu dēļ, valsts protokola dēļ, kas tiek ievērots katru reizi, kad valsts augstākās amatpersonas iet cauri šādai procedūrai. Un tā ir starptautiska prakse, un tā nemainīsies no tā, vai Saeimas pieprasījums šodien tiks atbalstīts vai netiks atbalstīts, kas, starp citu, ir jautājums, jo Ministru prezidente jau ir parakstījusi vēstuli, ka atkāpjas no amata. Līdz ar to mums nav, par ko balsot šodien īstenībā.

Un otrs ir, protams, tas, ka, neskatoties uz to, kurš ieņems šo amatu, arī ja kāds no APVIENOTĀ SARAKSTA ieņems šo amatu vai pats Smiltēna kungs atkārtoti ieņems kādu amatu, viņš tik un tā izmantos VIP zāles, jo tas ir tas protokols, kuram jāiet cauri valsts augstākajām amatpersonām. Šis pieprasījums nemainīs neko turpmākajā praksē, kādā veidā Latvija uzņem valsts augstākās amatpersonas arī no citām valstīm. Un jāsaka: tas frustrējošākais šajā visā ir meli, ko mēs klausāmies par to, ka Smiltēna kungs izmantoja VIP zāli vienu reizīti – Varšavā. Nu, tā nekad nav bijis, ka viņš izmantojis šo zāli vienu reizīti – Varšavā. Viņš izmantoja to regulāri tad, kad tas bija nepieciešams protokolāru apsvērumu dēļ, kas ir normāla prakse visā pasaulē valsts augstākajām amatpersonām. Un Latvijā tādas ir trīs – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents.

Protams, mēs varam turpināt debates par to, cik tas ir svarīgi. Smiltēna kungs nāks vēlreiz attaisnoties, kāpēc viņš ir tās izmantojis. Bet tas jau nekādi nemainīs lietas būtību.

Līdz ar to aicinu šodien faktiski pārtraukt šīs debates. Balsojums, manuprāt, vairs nav iespējams par šo jautājumu, jo Ministru prezidente ir atkāpusies. Tāpat arī – par nākamajiem pieprasījumiem. Un turpinām darba kārtību ar jautājumiem, kuros mēs tiešām lemjam par to, kas maina Latvijas nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Premjere šodien ir izrādījusi necieņu Saeimai, liekot stundu gaidīt uz sevi un neierodoties – tieši tāpat kā uz saviem iepriekšējiem demisijas pieprasījumiem, bieži vien izrādot necieņu un neuzskatot par vajadzību ierasties, tieši tāpat kā izmantojot VIP zāles un liekot to apmaksāt Latvijas nodokļu maksātājiem.

Siliņa ir piemērs, kā augstprātība un nespēja uzņemties atbildību īsā laikā var iznīcināt valdību. Sieviete, kas dzird Dieva balsi un uzskata sevi par izredzēto, vadīja valsti kā savu privāto biroju. Siliņa šodien simbolizē totālu Latvijas neveiksmi, un viņas demisija, kas nu jau acīmredzot ir notikusi, ir tikai šīs valdības loģisks noslēgums visām nebeidzamajām šausmām, jo šī valdība jau no pirmās dienas bija veidota bez kopīgas vīzijas vai pārliecības pamata. Un tā bija tehniska koalīcija jau no pirmās dienas. Piespiedu laulības, kas tapa starp Stambulas konvencijas balsojumiem un politisku izdevību, nevis valsts interesēm; bez plāna, kā attīstīt ekonomiku, nodrošināt tautas labklājību. Un to mēs redzējām katru dienu.

Premjere nekad nav uzņēmusies pilnu atbildību ne par vienu krīzi, ne par vienu kļūdu, ne par vienu neveiksmi. Vainīgi vienmēr bija visi citi, kas ir tiešām ierasts Jaunās VIENOTĪBAS stils, – ministri, partneri, opozīcija, ierēdņi, laikapstākļi un tā tālāk. Tas ir klasisks Jaunās VIENOTĪBAS politiskais stils – stāstīt sabiedrībai, ka visi pārējie neko nespēj, bet mēs jau te vienīgie, kamēr paši gadiem ilgi ir bijuši pie varas un noveduši Latviju arvien dziļākās problēmās. Šai valdībai un premjerei nekad nav bijusi interese par reālu politiku – ne par ekonomiku, ne par demogrāfiju, ne uzņēmējdarbību, ne cilvēku ikdienas problēmām.

Arī ārpolitikā bieži vien svarīgākais bija skaists virsraksts vai kārtējais ieraksts tviterī, nevis valsts intereses un rezultāti. Un nu jau mums vairs nav premjeres, kura brīnījās par "zelta" pāli Daugavā un kurai nekad nebija izskaidrojuma, ko darīt ar "airBaltic", kas cieš zaudējumus, un kurai arī dronu ielidošana Latvijā īpašu stresu nesagādāja.

Latvija grimst, valsts parāds aug, aizņemamies papildu miljardus, nodokļi pieaug, cenas pieaug, cilvēki aizbrauc, reģioni tukšojas. Bet valdība tikmēr dzīvo savā realitātē, klausās balsis savā galvā un turpina pārsteigt sabiedrību ar absurdiem izteikumiem. Latvijas cilvēki vēl joprojām atceras citātu par to, ka pases visiem cilvēkiem nav vajadzīgas. Esam situācijā, ka nevar zināt, kā cilvēki... vai 3. oktobrī bez pasēm varēs aiziet un nobalsot.

Šī valdība nekad nav sapratusi sabiedrību un ir dzīvojusi savā atsevišķajā burbulī. Un tā ir lielākā problēma – atrautība no realitātes, atrautība no saviem cilvēkiem. Valdība, kas nemāk uzņemties atbildību, nevar vadīt valsti. Valdība, kas dzīvo tikai... komunikācijā un propagandā... nevar radīt attīstību. Valdība, kas tautu uztver nevis kā partneri, bet kā traucēkli, agrāk vai vēlāk zaudē sabiedrības uzticību (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, sarunājieties mazliet klusāk!

R. Petraviča. Tāpēc šodien nu jau esam piedzīvojuši demisiju, un tas ir pareizākais risinājums, ko šī valdība un premjere varēja tautai dot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Liepiņa kungs! Alīna! Jūs salīdzināt divas nesalīdzināmas lietas. Jūs salīdzināt kartupeļus ar gaļu. Kāpēc es tā apgalvoju?

Viena lieta, viena nianse ir drošības apstākļi, kad tev līdzi brauc cilvēki, kas aizsargā tevi ar automātiem... ir jāveic ātri pārbaude, lai paspētu uz vilcienu. Otra lieta ir divas stundas – divas stundas! – padzert kafiju... bez cilvēkiem... papusdienot, atpūsties... pačilot. Un šajā gadījumā tie ir vairāki desmiti tūkstošu eiro.

Es uzdošu Smiltēna kungam jautājumu: vai viņš ir gatavs atmaksāt tos 160 eiro? Esmu pārliecināts, ka viņš atmaksās. Bet jūsu Siliņa ir gatava atmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro par savu komfortu, labbūtību?

Jūs visu pagriežat kā normu. Liepiņa kungs, būdams klasiskajā ģimnāzijā... viņam uzdod jautājumu, ko viņš domā par Kariņa lidojumiem. Kariņš nav vainīgs! Vainīgs ir Citskovskis, kas viņam to atļāva!

Jums nav bišķiņ kaut kāds tāds kupols uzliecies virsū – mēs esam visuvareni, visi citi ir zemāki par mums, visi citi ir vainīgi? Jums pašiem tas nav bišķiņ piegriezies? Es skatos uz dažiem no jums. Daži ir nokāruši galvas un saprot, ka mēs (Starpsauciens.)... viņiem ir kauns. Bet tā arogance, kas šobrīd valda... jūsu acīs... ka jūs esat visuvareni... Jūs neprotat atzīt nevienu kļūdu! Šīs Saeimas laikā es neesmu dzirdējis no Jaunās Vienotības, ka viņi kaut kur būtu kļūdījušies. Es to spēju pateikt. Es daudzās lietās esmu kļūdījies. Bet es esmu labojis savas kļūdas. Vai jūs esat labojuši savas kļūdas? Nē!

Jūs esat noveduši valsti līdz tādam parādam, ka mums nākamgad budžetā nav pat viena miljarda. Bet jūs to nespējat atzīt! Vienkārši marasms, kas no jūsu puses valda, un jūsu kognitīvās spējas... salīdzinot, kad ir nepieciešamība un kad ir savs komforts... Un pēc tam vēl paslēpjaties aiz Pieprasījumu komisijas, kas pasaka: nē, nē, viss ir kārtībā, tas ir drošības aspekts.

Jums kauna nav?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Varbūt tāpēc arī šodien ir šī premjeres demisija, jo viņa, piedodiet, ir saindējusi jūsu partiju ar patoloģiskiem meliem un manipulāciju talantu... Var kāpt premjera... Es saprotu, varbūt cilvēks nav bijis politikā, bet bijušais premjera biroja vadītājs, Saeimas deputāts, vēsturnieks, kuram ir jābūt precīzam faktos un interpretācijās, var stāstīt par 12 VIP, bet kurš aizmirst pateikt to, ka mans brauciens uz Ukrainu... un tikai turpceļā mēs izmantojām, Jānis Skrastiņš, var apstiprināt... izmaksāja 160 eiro, bet premjeres Evikas Siliņas VIP izmaksāja 35 550 eiro. Un starp 160 eiro un 35 550 eiro JAUNĀ VIENOTĪBA velk vienādības zīmi un saka, ka viens ir vienāds ar viens.

Protams, ja mēs braucam, uzņemošās valstis nodrošina uzņemšanu un nodrošina arī to, kā uzņemt, caur kurieni vest un tā tālāk. Par to nemaksā neviena augstākā amatpersona. Rīgas lidosta trīs augstākajām amatpersonām – ātruma dēļ – nodrošina bezmaksas pakalpojumu. Vienīgais, par ko Saeimā es esmu... maksājis... jeb izmaksas par mani ir bijušas 160 eiro.

Tad, lūk! Piedāvājums galdā! Cienījamā Jaunā VIENOTĪBA, ja jūs esat gatavi un premjere Evika Siliņa ir gatava atmaksāt iztērētos 35 550 eiro un privātajos lidojumos iztērētos 1,36 miljonus eiro valsts budžetā, es esmu gatavs pārskaitīt valsts budžetā 160 eiro par mūsu Ukrainas delegācijas braucienu un vēl 160 eiro ziedojumu Jaunajai VIENOTĪBAI. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Lieta ir ļoti nopietna, jo cilvēkiem, kuri dzīvo Latgalē un kuriem vidējā darba alga ir 900 eiro... tā ir vidējā... un lielākā daļa pie mums strādā par minimālo algu... maksāt tādas summas un izlikties, ka viss ir labi, – tas nav gan godīgi, tas nav labi pret visu mūsu tautu, it īpaši pret cilvēkiem Latgalē.

Šodien savā atkāpšanās runā Siliņas kundze, gandrīz raudādama, stāsta, cik viņai ir žēl Latgales iedzīvotāju – bērniņu, tēvu, māmiņu. Viņa to izdarīja tikai šodien. Viņai vajadzēja pagājušo ceturtdien, kad mēs Rēzeknē... es uzskatu, ka mēs tikām bombardēti... vajadzēja stāvēt šeit un runāt par to, cik ļoti viņai žēl bērnu, māmiņu un tēvu, bet ne šodien, kad ir pagājusi nedēļa... Cilvēki nezināja ne to, cik dronu bija, nezināja, ko viņiem darīt, un līdz šim nezina, ko viņiem darīt. Ko darīt, kad atnāk ziņojums par apdraudējumu? Nākt uz darbu, runāt ar darba devēju, nenākt uz darbu, braukt uz slimnīcu, nebraukt? Rīcība līdz šim nav izstrādāta. Rīcība līdz šim nav paziņota cilvēkiem, darba devējiem un pārējai sabiedrībai. Ko darīt, kad ir apdraudējums? Par to, ka nevajag iet uz skolu, paziņojums bija pirms pulksten 9.00, kad cilvēki reģionā jau bija savākuši savus bērnus un veda uz skolu. Neviens neko nedara.

Šis pieprasījums arī parāda to, ka cilvēks neprot ne strādāt, ne vadīt valsti. Bet – karalis ir miris, lai slavēts karalis!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par publisko informāciju saistībā ar Amsterdamas lidostas VIP pakalpojumu izmantošanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 28, atturas – 1. Pieprasījums atbalstīts.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Mārča Jencīša, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas, Ilzes Stobovas, Ramonas Petravičas pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram "Par otra domes priekšsēdētāja ievēlēšanu Rēzeknes valstspilsētas domē".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir jautājums par procedūru. Vai šajā brīdī, kad valdība un visi ministri ir atkāpušies, ir kāda nozīme ziņot un runāt par pieprasījumiem? Protams, ja Saeimas kārtības rullis to prasa un Saeimas priekšsēdētāja aicina to darīt, es to darīšu. Bet varbūt tomēr vajadzētu iedziļināties un saprast, vai tam šobrīd ir kāda nozīme.

Deputātu pieprasījums par otra domes priekšsēdētāja vietnieka amata ieviešanu un pašreizējo pārvaldes modeli Rēzeknē ir skatāms plašākā – valsts drošības un tiesiskuma – kontekstā. Situācija, ka pašvaldības vadība tiek strukturēta tā, lai apietu likumā noteikto prasību pēc speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, rada riskus civilās aizsardzības un nacionālās drošības funkciju pilnvērtīgai izpildei.

Ministrijas paustā argumentācija par aizvietošanas institūta pagaidu raksturu ir pamatota. Pašvaldības darba nepārtrauktība nav jānodrošina ar mākslīgu amatu multiplicēšanu, bet gan ar amatpersonu atbilstību likuma "Par valsts noslēpumu" kritērijiem. Šādu pieeju ir stiprinājis arī Administratīvās rajona tiesas lēmums, kas atzinis pašvaldības vadītāja atstādināšanu par pirmšķietami tiesisku, tādējādi norādot, ka valsts drošības iestāžu atzinumi ir prioritāri pār vietējās varas politiskajām konfigurācijām.

Komisija, vērtējot pieprasījumu, secināja, ka pieprasījums nav atbalstāms.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Reflektējot uz tikko teikto, varu pateikt, ka nekompetentas vai stulbas prasības... Rēzeknes incidents parādīja to, ka ne Rēzeknes pašvaldības dome, ne novada dome nekādā veidā nevarētu reaģēt uz šo situāciju, pat ja viņiem būtu kaut kāda pielaide vai kaut kāds paziņojums. Viss notika tā, kā notika. Tāpēc šīs prasības parāda, ka tās nestrādā.

Bet, kolēģi, šodien mēs runājam ne tikai par situāciju, kas izveidojusies Rēzeknē, un runājam ne tikai par vienu konkrētu cilvēku. Šodien mēs runājam par to, kas Latvijā notiek ar demokrātiju, pašvaldību neatkarību un parlamentāro kontroli. Tas, ko mēs šodien redzējām, izskatās ļoti vienkārši. Ministrija pieņēma savu lēmumu, arī paskaidroja šo lēmumu. Vēstule, un viss. Bet neizskaidroja sekas, neatbildēja uz konkrētiem jautājumiem, kas bija pieprasījumā. Ministrs uz komisiju neatnāca.

Un ko darīja bijušās koalīcijas vairākums? Vienkārši nobalsoja "pret", nobalsoja "pret" – bez atbildēm, bez risinājuma, bez atbildības.

Man ir jautājums: kam tad vispār domāta Pieprasījumu komisija? Lai opozīcija varētu uzdot neērtus jautājumus, uz kuriem vara var neatbildēt? Vai tiešām šādi izskatās parlamentārā kontrole?

Mēs uzdevām tikai trīs konkrētus jautājumus. Tikai 3, nevis 30, nevis vairāk. Ļoti vienkāršus jautājumus. Pirmais: kā risināt situāciju, ka Rēzeknē faktiski ir divi domes priekšsēdētāji? Jautājums bija, atbildes nebija. Otrais jautājums: kas notiks, ja tiesa atcels ministra rīkojumu? Arī nesaņēmām konkrētu atbildi. Trešais: kāpēc ministrija neizmantoja likumā paredzēto mehānismu un nevērsās domē ar prasību lemt par priekšsēdētāja atbrīvošanu? Kur ir atbildes? Es gribu, lai man kāds parāda, kur ir atbildes uz šiem trim jautājumiem! Kur tās ir?

Ministrijas vēstulē ir gari skaidrojumi par valsts noslēpumu. Ir aprakstīti likumi. Starp citu, apraksts balstās pārsvarā uz anotāciju, nevis uz likuma pantiem. Ir aprakstīta tiesas pagaidu aizsardzība. Bet nav atbildes uz galveno: ko darīt? Kas notiks, ja tiesa pieņems citu lēmumu? Kas notiks ar diviem priekšsēdētājiem? Kurš būs likumīgais? Kurš pieņems lēmumu? Kurš nesīs atbildību? Atbildes nebija. Un tas ir pats svarīgākais šajā situācijā.

Šodien bijusī koalīcija mēģināja radīt iespaidu, ka viss ir kārtībā. Bet tā nav. Ja viss būtu kārtībā, tad nevis parlamentārais sekretārs, bijušais Kariņa biroja vadītājs, bet ministrs būtu personīgi atnācis uz komisiju un atbildējis uz jautājumiem. Līdz ko kaut kur parādās Patmalnieka kungs, man prātā nāk deputāta Šmita vārdi: "Tad, kad Latvijas politikā ir vai briest kāda liela afēra, ir viens "marķieris", kas par to ļoti konkrēti liecina, un tas "marķieris" sēž zālē maskā, bet cauri var redzēt. Kad kaut ko intensīvi atbalstīt tribīnē kāpj Jānis Patmalnieks, esiet droši – kāds kaut kur jau zog vai drīz zags."

Uz Pieprasījumu komisiju parunāt atnāca Jānis Patmalnieks. Secinājumus varat izdarīt paši. Bet ministrs neatnāca. Atsūtīja vēstuli, un koalīcija nolēma, ka... bijusī koalīcija nolēma, ka ar to pietiek, pietiek ar to, ka opozīcijai var neatbildēt. Pietiek ar to, ka jautājumus ignorē. Pietiek ar to, ka vairākums nobalso, un tēma tiek aizvērta.

Man ir jautājums: vai Pieprasījumu komisija vēl pilda savas funkcijas, vai arī tā ir kļuvusi par bijušās koalīcijas aizsardzības mehānismu ministriem? Mēs redzējām ļoti bīstamu lietu – nevis parlamentāro kontroli, bet parlamentārās kontroles imitāciju.

Un es gribu pateikt arī koalīcijas deputātiem: šodien tas notiek ar mums, rīt var notiek arī ar jums. Šodien vairākums ignorē mūsu jautājumus, rīt ignorēs jūsu jautājumus. Un, ja mēs šodien piekrītam tam, ka ministrs var neatbildēt pēc būtības, tad paši iznīcinām vienu no pēdējiem instrumentiem, ar kuru opozīcija var kontrolēt varu.

Par situāciju Rēzeknē. Šodien tas ir Bartaševičs, rīt tas var būt jebkurš cits mērs jebkurā pašvaldībā. Un tas ir pats bīstamākais. Ministrija pasaka: mēs cilvēku atstādinām... kamēr tiesa vēl nav pateikusi galavārdu... ievēliet citu! Bet kas notiks pēc tam? Kur ir plāns? Kur ir juridiskais risinājums? Tā vietā mēs dzirdam: visticamāk, viņš tiesu zaudēs. Atvainojiet, bet kopš kura laika Pieprasījumu komisijas vadītājs ir tiesa? Kopš kura laika komisijas priekšsēdētājs nosaka tiesas nākotnes spriedumu? Mēs dzīvojam tiesiskā valstī vai pieņēmumu valstī, jo arguments "visticamāk, zaudēs" nav juridiska atbilde. Tas nav likums, tas nav risinājums. Tas nav pamatojums. Un tieši tas ir biedējoši. Neviens nav izskaidrojis, ko darīt, ja tiesa pieņems pretēju lēmumu. Neviens. Bet situācija jau ir radīta. Rēzeknē jau ir divi priekšsēdētāji. Tas jau ir noticis.

Un izrādās, ka ministrijai nav atbildes, kā šo juridisko haosu risināt. Man ir jautājums ministrijai: vai pirms šāda lēmuma pieņemšanas netika domāts par sekām? Pie mums viss valstī notiek kā parasti – mēs darām, bet par sekām nedomājam. Vai arī galvenais bija pieņemt politisku lēmumu, bet par sekām domāt pēc tam? Šobrīd izskatās tieši tā. Vai arī tas ir plāns ar iesaistītām varai padotām iestādēm, jo iznākums visiem jau ir zināms un nevajag tērēt laiku, lai atbildētu pēc būtības?

Un vēl ļoti svarīga lieta. Likums paredz mehānismu: ja ministram ir pretenzijas pret domes priekšsēdētāju, ministrs var prasīt domei lemt par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu. Bet tas netika izmantots. Kāpēc? Vai tāpēc, ka deputāti varētu nepieņemt ministrijai vēlamo lēmumu? Vai tāpēc, ka demokrātisks process bija pārāk neērts? Tā vietā tika izvēlēts cits ceļš – spiediens, ultimāti, draudi par domes atlaišanu. Un tad mums stāsta, ka viss notiek demokrātiski.

Nē, kolēģi, demokrātija nav tikai vēlēšanas. Demokrātija ir arī cieņa pret procedūrām, cieņa pret likumu, cieņa pret pašvaldību autonomiju. Un šodien tieši tas tiek grauts. Šodien ministrija faktiski mēģina parādīt, ka centrālā vara var piespiest pašvaldību pieņemt sev vajadzīgo lēmumu. Un tas ir ļoti bīstams precedents, jo, ja šodien mēs tam piekrītam, rīt tas kļūs par normu. Šodien Rēzeknē, rīt jebkurā citā pašvaldībā – jebkurš cits mērs, jebkurš cits politiski neērts cilvēks.

Šis pieprasījums bija svarīgs, lai izskaidrotu procedūru... kur mēs nonācām. Tāpēc bija svarīgi uz to atbildēt pēc būtības. Bet atbildes nebija. Bija tikai mēģinājums aizstāvēt ministrijas rīcību. Taču deputāti nejautāja tikai par pagātni. Mēs jautājām par nākotni, par sekām, par risinājumu. Šodien visa Latvija redz vienu ļoti vienkāršu lietu – ministrija nezina, ko darīt tālāk. Tāpēc koalīcija, bijusī koalīcija, šodien balsos nevis pret opozīciju, bijusī koalīcija šodien balsos pret parlamentāro kontroli, pret pienākumu atbildēt, pret pienākumu skaidrot sabiedrībai savus lēmumus. Un tas ir ļoti slikts signāls, jo valstī, kur vara pārstāj atbildēt uz jautājumiem un pildīt savus pienākumus, ļoti ātri sākas problēmas ar demokrātiju.

Tāpēc es aicinu deputātus tomēr padomāt, ko jūs šodien aizstāvat – likumu vai savējos. Šodien jautājums vairs nav tikai par Rēzekni. Šodien jautājums ir par to, vai Latvija vēl darbojas kā tiesiska un demokrātiska valsts, jo saņemt atbildes uz mūsu jautājumiem ir mūsu tiesības. Mēs atbildes nesaņēmām.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu, jo netika saņemtas atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, ļoti īsi! Es nebalsošu "par" šo pieprasījumu, jo pēc būtības tā ir vienas ministrijas un pašvaldības komunikācija. Pēc būtības pat ne pašvaldības, bet viena bijušā pašvaldības vadītāja komunikācija. Pie tam jāatgādina, ka konkrētais personāžs nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Citi pašvaldību vadītāji pēc šāda atteikuma saņemšanas atkāpās no amata, jo saprata likuma būtību, – pašvaldības vadītājs nevar pildīt pienākumus, ja viņam nav šādas pielaides. Līdz ar to, ja ir kaut kādi iebildumi, attiecīgā persona var vērsties tiesā. Cik saprotu, tas ir izdarīts. Lai tad tiesa arī lemj, kuram ir taisnība.

Es aicinu arī Saeimas politiķus neiesaistīties šādās savstarpējās cīņās un neiestāties viena konkrēta cilvēka aizstāvībā, kurš nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Šādā veidā jūs paši parādāt savu attieksmi pret valsts drošību. Vēl vairāk. Es gribu aicināt gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, gan Finanšu ministriju – kamēr vēl jaunā valdība nav apstiprināta – turpināt uzmanīgi skatīties un pieskatīt to, kas notiek Rēzeknes pašvaldības domē, jo diemžēl arī joprojām ir signāli par problēmām.

Visbeidzot. Runājot par Rēzekni, koncertzāle "Gors" ir daudz aktuālāks jautājums nekā šis pieprasījums, un es aicinu ar to nekavēties un ātrāk tikt pie risinājuma.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Ļoti īsi. Šī ir būtībā ļoti radoša pieeja un radoša kampaņa no Bartaševiča un Šlesera partijas puses – viņi, izmantojot Saeimas tribīni, mēģina sevi reklamēt un vairot savu atpazīstamību.

Bartaševičs amatu zaudēja tāpēc, ka viņam netika iedota piekļuve valsts noslēpumam. Viss ir ļoti vienkārši. Viss apkārt uzburtais... it kā fakti par to, ka ir divi domes priekšsēdētāji... ir tikai paša Bartaševiča vai nu fantāzijas, vai, kā es minu, priekšvēlēšanu kampaņa.

Es iesaku neveltīt tam laiku, netērēt mūsu dārgo laiku un iedzīvotāju naudu šim visam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram "Par otra domes priekšsēdētāja ievēlēšanu Rēzeknes valstspilsētas domē"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 47, atturas – 9. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā – deputātu Jāņa Vitenberga, Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Jāņa Grasberga, Jurģa Klotiņa, Edmunda Teirumnieka, Ilzes Indriksones, Ināras Mūrnieces, Edvīna Šnores, Naura Puntuļa pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par valsts nekustamā īpašuma Alksnāja ielā 9, Rīgā, pārdošanu" (26-TA-109)".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd veic aktīvu darbu pie Latvijas Sporta muzeja reorganizācijas un attīstības, izveidojot īpašu darba grupu, kurā ir iekļauta arī muzeja direktore. Pašlaik tiek izvērtētas vairākas alternatīvas muzeja turpmākai atrašanās vietai, kā vienu no racionālākajiem risinājumiem izskatot SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" infrastruktūru, tostarp komandu sporta spēļu halli. Taču galīgais lēmums tiks pieņemts tikai pēc pilnīga telpu tehnisko un funkcionālo prasību izvērtējuma.

Attiecībā uz finansējumu un muzeja pārcelšanas praktisko īstenošanu... detalizētas izmaksu aplēses par jauno telpu pielāgošanu tiks sagatavotas pēc konkrēta risinājuma izvēles. Ministrija uzsver, ka viss process notiek ciešā sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu muzeja funkciju nepārtrauktību un atbilstību visām drošības un krājumu glabāšanas prasībām.

Informēju Saeimu, ka Pieprasījumu komisija 6. maija sēdē deputātu pieprasījumu ir noraidījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveicināti, kolēģi! Šis pieprasījums ir svarīgs visai sporta kopienai. Domāju, liela daļa no mums ikdienā nodarbojas ar kādu sporta veidu.

Piemēram, es spēlēju basketbolu gan Saeimas komandā, gan U-50 komandā, kura ikdienā sacenšas Tukuma novada meistarsacīkstēs. Mūsu komandā ir, es teiktu, izcili atlēti, zināmi spēlētāji – Mārtiņš Tīss, Ronalds Možeiko, Māris Ziediņš, kuru sabiedrība vairāk pazīst ar segvārdu Zieds – un virkne citu tiešām labu spēlētāju. Pašiem mums šķiet, ka mēs spēlējam neslikti, bet nez vai mēs ikdienā spējam iedvesmot lielas sabiedrības masas nodarboties ar sportu, īpaši mūsu jauniešus.

Mūsu sporta leģendas to spēj un to dara, ir gatavas dalīties ar saviem sasniegumiem, izcīnītajām trofejām un uztic tās Latvijas Sporta muzejam. Šo uzticēto izcīnīto trofeju ir liels skaits, vairāk nekā 50 tūkstoši. Tā ir iespēja mūsu jauniešiem... arī tūristiem... visiem iet un iepazīties.

Sportisti paļaujas, ka Sporta muzejs turpinās pastāvēt, ka tā tālākai darbībai viss būs nodrošināts, nebūs nekādu neskaidrību. Bet mēs bijām spiesti sagatavot pieprasījumu, jo neskaidrības saglabājas. Par to, kur šis muzejs tālāk atradīsies brīdī... tas brīdis jau pienācis, valdība jau lēmusi, ka muzeju... tūlīt lems... šis priekšlikums jau sagatavots... ka muzeja ēka ir jāpārdod. Un tas šķiet dīvaini, ka galvenais mērķis ir ēku pārdot, bet nav atbildēts, kur konkrēti muzejs atradīsies, cik pēc tam katru mēnesi muzejam būs izmaksas vai cik maksās pārvākšanās.

Tas nav cieņpilni ne pret muzeja darbiniekiem, ne pret sportistiem, kuri, kā jau teicu, ir uzticējušies muzeja darbiniekiem, muzejam kopumā. Un mēs cenšamies kā ar knīpstangām vilkt ārā no Izglītības un zinātnes ministrijas, kāds ir tālākais plāns.

Jā, ir milzīga politiskā neskaidrība pēc šīsdienas notikumiem... kas tālāk notiks ar politisko vadību kopumā, kas vadīs Izglītības un zinātnes ministriju. Un šajos apstākļos, domāju, būtu tikai prātīgi nevirzīt uz priekšu sasteigtu lēmumu par muzeja pārdošanu, ja nav sniegtas konkrētas atbildes.

Mēs uzturam šo pieprasījumu, noteikti sekosim līdzi... vienalga, kurš tālāk vadīs šo ministriju... lai par muzeju parūpētos. Pat ja tiek atrastas labākas, piemērotākas telpas, lai pirms tam būtu skaidrība, kā viss process tiks vadīts un kā tas notiks.

Sveicieni U-50 puišiem, komandas biedriem, sveicieni visiem, kuri nodarbojas ar sportu! Rūpēsimies par mantojumu, kas mums ir! Latvijas Sporta muzejs ir templis. Sekosim līdzi, lai ar to nenotiktu kādas aizdomīgas, nepārdomātas darbības.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Nedaudz papildinot Vitenberga kungu. Manuprāt, tas jautājums jādala divās daļās.

Pirmām kārtām – Latvijas Sporta muzeja liktenis. Būšu labticīgs un domāšu, ka gan Daugavieša kungam, gan Melbārdes kundzei bija labi nodomi par Sporta muzeju. Bet šī ir tā reize, kad ir slikts izpildījums un slikta secība un iesaistītās puses nesaņem atbildes uz jautājumiem. Droši vien, pirms kādu kaut kur pārvieto, ir jābūt atbildēm, kur tas būs, cik tas maksās un vai tiks fiziski nodrošināta drošība visām ekspozīcijām – telpu mitrums, temperatūra un tā tālāk –, ko attiecīgi prasa muzeja noteikumi. Tā ir viena lieta – lai valsts un politiķi piedomā pie izpildījuma.

Otra lieta – es gribu pievērst tiesībsargājošo iestāžu uzmanību, ka ir nedaudz senāka vēsture... par šo jocīgo tiesvedību ar ēkas pagrabstāva nomniekiem un, manuprāt, fiktīvajām summām, kas ir īres līguma pamatā. Tiešām izskatās aizdomīgi. Manuprāt, rūpīgi jāseko līdzi, kāds būs šīs ēkas tālākais liktenis un kāda būs ēkas pārdošanas summa darījumā. Pat ja Sporta muzeja liktenis tiks atrisināts, mēs nevaram pieļaut, ka valsts savus īpašumus pārdod par sviestmaizi – zem tirgus vērtības. Un pie tam, ja tas gadījumā notiks... nezinu, ar kādai partijai pietuvinātu... kurš ir ziedojis šai partijai vai kā citādi.

Tiešām vēršu gan KNAB, gan citu iestāžu uzmanību... sekot līdzi šī darījuma detaļām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jāņa Vitenberga, Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Jāņa Grasberga, Jurģa Klotiņa, Edmunda Teirumnieka, Ilzes Indriksones, Ināras Mūrnieces, Edvīna Šnores, Naura Puntuļa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par valsts nekustamā īpašuma Alksnāja ielā 9, Rīgā, pārdošanu" (26-TA-109)"! (Zālē troksnis.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 41, atturas – 1. Pieprasījums nav atbalstīts.

Prieks redzēt sportisku azartu zālē, diskutējot par Latvijas Sporta muzeju. Bet, kolēģi, mums darba kārtībā ir vēl viens pieprasījums.

Deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Mārča Jencīša pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par iespējamu interešu konfliktu un dāvinājumu pieņemšanas ierobežojumu ievērošanu, amatpersonām piedaloties Konrāda Adenauera fonda apmaksātā pasākumā".

Pieprasījumu komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 6. maija sēdē izskatīja 10 deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Pieprasījuma būtība saistīta ar iespējamu interešu konfliktu un dāvinājumu pieņemšanas ierobežojumu neievērošanu, Ministru prezidentei piedaloties Konrāda Adenauera fonda organizētā pasākumā.

Vēlos informēt, ka komisija ir saņēmusi un detalizēti izvērtējusi Ministru prezidentes sniegtās atbildes. Ir būtiski uzsvērt faktus, kas kliedē jebkādas šaubas par amatpersonas rīcības atbilstību likumam.

Pirmkārt, dalība seminārā notika Ministru prezidentes atvaļinājuma laikā, kas noformēts stingri saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Politiķu tiesības papildināt savas zināšanas un piedalīties starptautiskā pieredzes apmaiņā savā brīvajā laikā nav ierobežojamas, jo īpaši, ja tas kalpo valsts interesēm.

Otrkārt, Konrāda Adenauera fonds nav nejauša organizācija. Tas ir Vācijas valsts uzraudzīts, caurskatāms politisks fonds, kas jau teju 30 gadus ir Latvijas uzticams partneris demokrātijas un eiropeisko vērtību stiprināšanā. Šāda sadarbība ir standarta prakse visā Eiropas Savienībā.

Kolēģi, izvērtējot šo pieprasījumu, rodas pamatots jautājums par tā iesniedzēju patieso motivāciju. Rodas iespaids, ka tiek mēģināts mākslīgi radīt skandālu, kad notiek ierasta, caurskatāma un proeiropeiska politiskā darbība. Ir zināms pārsteigums redzēt šādus pieprasījumus no deputātiem, kuru pārstāvētie politiskie spēki Eiropas līmenī izvēlas sadarboties ar pavisam cita rakstura grupām – tām, kuras apšauba Eiropas vienotību un uztur ciešas saites ar personām, kuru rīcība nereti nonāk pretrunā ar mūsu reģiona drošības interesēm.

Nav korekti pārmest Ministru prezidentei dalību diskusijās par to, kā stiprināt demokrātiju pret Krievijas hibrīdapdraudējumiem, kamēr paši pieprasījuma autori ideoloģiski orientējas uz politisko spēku "Patrioti Eiropai" un tādiem līderiem kā Viktors Orbāns. Šāda pieeja liecina par zināmiem dubultstandartiem no iesniedzēju puses. (Starpsauciens.) Ministru prezidente ir rīkojusies kā atbildīga proeiropeiska politiķe, kura stiprina Latvijas piederību Rietumu demokrātiskajai telpai. Iesniegtais pieprasījums ir vērtējams kā mēģinājums apšaubīt pašsaprotamas starptautiskās sadarbības principus, kas ir kritiski svarīgi šībrīža ģeopolitiskajā situācijā.

Ievērojot minēto, Pieprasījumu komisija atzina, ka Ministru prezidentes sniegtās atbildes ir izsmeļošas un tiesiski pamatotas. Deviņiem komisijas locekļiem balsojot "par" pieprasījuma noraidīšanu, četriem – "pret", komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu Saeimu atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamie kolēģi! Domāju, man nav vēlreiz jāpārstāsta, par ko ir pieprasījums. Tās atbildes, kuras saņēmām no tagad jau bijušās premjerministres Evikas Siliņas, ir tikpat arogantas, kāda bija viņas šīsdienas uzvedība. Viņa lika mums visiem šeit gaidīt savu paziņojumu, beigu beigās stundu vēlāk mēs visi saņēmām e-pastu. Tas ir, ziniet... tikko ienāca prātā... kā filmās par sliktām attiecībām... neesat redzējuši... kad viens otru pamet ar īsziņas palīdzību.

Bet es gribu pievērst jūsu, zaļzemnieku frakcija, uzmanību. Domāju, šis ir lielisks moments jums ar šo balsojumu atspēlēties.

Progresīvie, domāju, jums ir, ko pateikt, jo... kādas atbildes esam saņēmuši uz šo pieprasījumu un kas ir atklājies Pieprasījumu komisijā... ir ļoti interesanti fakti. Domāju, ka atklāsies vēl vairāk. Mēs esam uztaustījuši pareizo vektoru.

Tādēļ tomēr aicinu jūs neaizvērt šo Pandoras lādi, ļaut tai tikt atvērtai vēl vairāk, jo redzu, ka tur būs ļoti daudz interesantu faktu.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam. (Starpsauciens: "Pastāsti, kā jūs atpūtāties un sauļojāties!")

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Jaunā Vienotība nekad nekaunēsies, ka sadarbojas ar proeiropeiskām partijām, kas atbalsta Ukrainu... kamēr Šlesera frakcija brauc pie Orbāna, kas zaudēja vēlēšanas. Jums patīk šādi cilvēki – Lepēna, Orbāns... visādi prokremliski politiskie spēki.

Runājot par Pandoras lādēm... mani daudz vairāk interesē Šlesera partijas un frakcijas vairāku simtu tūkstošu kampaņa, kas pilnīgi skaidri ir pretrunā Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam. Izskatās, ka Šlesers mēģina darīt to pašu, ko pirms vairākiem gadiem, kad palika valstij parādā 800 tūkstošus.

Aicinu noraidīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par iespējamu interešu konfliktu un dāvinājumu pieņemšanas ierobežojumu ievērošanu, amatpersonām piedaloties Konrāda Adenauera fonda apmaksātā pasākumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 25, atturas – nav. Pieprasījums atbalstīts. (Daži deputāti aplaudē.)

Turpinām ar sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likums "Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā", otrreizēja caurlūkošana.

Septiņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! No politiskajām kaislībām valstī nonākam pie konkrēto likumprojektu vērtēšanas. Atgādināšu, ka šis ir likums, ko prezidents nodeva otrreizējai caurlūkošanai, jo prezidents savā argumentācijā norādīja... uzslavējot, ka Saeimas pieņemtais likums paredz cilvēktiesības savlaicīgāk saņemt kompensāciju... riskus regulējumā, tostarp arī risku, ka nepamatotas kompensācijas izmaksas gadījumā valsts varētu neatgūt izmaksāto kompensāciju.

Juridiskā komisija ir saņēmusi un izvērtējusi septiņus priekšlikumus. Nedaudz aizsteidzoties priekšā, pateikšu, ka komisija galarezultātā likumu tomēr neatbalstīja, bet saskaņā ar to, ka tas ir otrreizējai caurlūkošanai... mums ir jāiet cauri šiem priekšlikumiem.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz pēc būtības saglabāt likuma sākotnējās redakcijas situāciju, ko Saeima savulaik, balsojot par likumprojektu, noraidīja, papildinot sākotnējo redakciju ar vienu normu – ka tiesības pieprasīt kompensāciju ir arī gadījumos, kad procesa virzītājs ir atcēlis mantas arestu, pamatojot ar to, ka mantai nav noziedzīgas izcelsmes. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Saprotu, ka jautājums ir juridiski sarežģīts, bet mēģināšu vienkāršiem vārdiem izskaidrot, lai jūs saprastu, par ko ir stāsts.

Runa ir par kompensāciju gadījumos, ja manta bija arestēta, bet pēc tam arests bija atcelts un manta nebija atzīta par noziedzīgu. Mums nav strīdu par to, ka kompensācija ir jāmaksā. Strīds ir par to, kurā brīdī ir tiesības uz kompensāciju.

Šodien mums ir ceturtais lasījums – ceturtais! Mēs strādājam ar likumu atkārtoti. Kad prezidents mums nosūtīja šo likumu, viņš aicināja meklēt kompromisu. Kur ir problēma?

Gadījumā ja ir pieņemts galīgais nolēmums, ir tiesības uz kompensāciju. Šeit mums ir vienprātība. Bet prezidents uzskatīja, ka var būt gadījumi, kad vajadzētu lemt agrāk. Un Tieslietu ministrija sagatavoja tādu priekšlikumu. Tas ir 1. priekšlikums, kurš paredz otru gadījumu, kad "spēkā stājies lēmums par mantas aresta atcelšanu, ja ir zudis mantas aresta uzlikšanas iemesls – nodrošināt iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju".

Ko tas nozīmē? Ka kompensāciju būs iespēja saņemt agrāk. Bet komisija, izvērtējot šo priekšlikumu, tomēr to neatbalstīja. Balsojums bija šāds: par – 4, pret – 1, atturas – 4. Un tagad, ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, mums būs vai nu redakcija, kuru prezidents aicināja izvērtēt vēlreiz, vai 2. priekšlikums. Iespējams, jūs atbalstīsiet to.

Kāda problēma ir 2. priekšlikumā? Mēs redzam faktiski to pašu problēmu, ko redzējām trešajā lasījumā, – arests ir atcelts, ir tiesības saņemt kompensāciju. Bet ko tas nozīmē? Mums varbūt ir divi procesi: viens – cilvēks ir apsūdzēts un atzīts par vainīgu; otrais (alternatīva) – process par noziedzīgi iegūto mantu. Un var būt situācija, ka sakarā ar to, ka kāda cita valsts nesniedza informāciju, nepalīdzēja, arests ir jāatceļ vai vairs nedrīkst mantu arestēt. Arests ir atcelts. Šajā gadījumā turpina parasto procesu. Un iespējams, ka vēlāk cilvēks, kurš izdarīja noteiktu darbību, tiks atzīts par noziedznieku. Iespējams, būs jautājums par mantas konfiskāciju. Arī šajos gadījumos saskaņā ar 2. priekšlikumu cilvēkam būs tiesības uz kompensāciju.

Tātad var būt situācija, ka, no vienas puses, manta ir noziedzīga, no otras puses, kompensācija jau ir izmaksāta. Tas nav labi. Tas nav pareizi! Arī Juridiskais birojs piedalījās komisijas sēdē un norādīja, ka pareizs ir 1. priekšlikums, tas jāatbalsta. Tomēr tika nolemts, ka – nē. Vairākums nobalsoja par 4. priekšlikumu, bet gribu vērst jūsu uzmanību, ka pieci deputāti nobalsoja "par", četri atturējās.

Kolēģi, aicinu atbalstīt 1. – ekspertu sagatavoto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Gribu pievērst uzmanību tam, ka runa nav par noziedzniekam arestēto mantu. Runa ir par trešajai personai... kriminālprocesā. Tas nav ne aizdomās turētais, ne apsūdzētais, bet trešais cilvēks, kura mantai ir uzlikts arests.

Ja mēs skatāmies uz konkrēto tieslietu ministres priekšlikumu... kolēģi, es saprotu, katrs resors, katra ministrija aizstāv savu viedokli. Es saprotu, ja Valsts policija interesējas, ka varētu ilgāk saglabāt mantai arestu... prokuratūra tā uzskata. Bet, manuprāt, Tieslietu ministrija, kuru zīmīgi angļu valodā sauc Ministry of Justice (taisnības vai taisnīguma ministrija), ir aicināta tomēr izvērtēt cilvēktiesības un piedāvāt risinājumus, kuros cilvēktiesības ir balansētas.

Šajā Tieslietu ministrijas priekšlikumā ir divi punkti, kas noteic, kad persona var prasīt kaitējuma kompensāciju.

Pirmā situācija – tas, ko Saeima noraidīja iepriekšējā reizē. Tā ir situācija, kad iestāsies gala nolēmums kriminālprocesā. Trešā persona, kuras mantai vairs nav aresta, šajā procesā nav nekas. Viņa sen ir zudusi no šī procesa. Priecāsimies, ja tad, kad pabeigs šo kriminālprocesu, kāds procesa virzītājs atcerēsies, ka bija aizskartais mantas īpašnieks, un viņam paziņos. Ceru, ka likumā būs grozījums par to, ka paziņos. Mēs šādu situāciju varēsim redzēt 2028. vai 2032. gadā, jo tad iestāsies noilgums tiem procesiem, kuros mantām tika uzlikti aresti 2017., 2018. gada finanšu sakārtošanas procedūrā.

Otrā situācija – Tieslietu ministrija piedāvā, ka kompensāciju varēs prasīt tad, kad procesa virzītājs atcels mantas arestu, pamatojot ar to, ka mantai nav noziedzīgas izcelsmes. Cilvēki mīļie! Arī Judina kungs praksē noteikti var lasīt lēmumus... procesa virzītājs šādu ierakstu simtprocentīgi nerakstīs lēmumā par aresta atcelšanu. Viņš izbeidz procesu sakarā ar to, ka arestam beidzas maksimālais termiņš. Neviens procesa virzītājs neatzīs, ka manta nebija noziedzīgi iegūta. Viņš uzliek arestu un gaida maksimālā termiņa beigas.

Tā ka īstenībā Tieslietu ministrijas piedāvājums ir mazlietiņ ņirgāšanās, skatoties acīs cilvēkiem. Jums saka: redziet, kā mēs nācām pretim! Īstenībā šie piedāvājumi neko nemaina un cilvēkam nenodrošina savlaicīgas tiesības prasīt kompensāciju par nepamatotu mantas arestu, par to, ka manta divus gadus ir arestēta. Rezultātā cilvēkam pat nav tiesību paprasīt kompensāciju.

Ja mēs skatāmies kaut vai tiesu spriedumus, kādi ir bijuši... šogad nupat, 26. aprīlī, tiesas lēmums. Divus gadus bankas kontā bija arestēti vairāki miljoni, juridiskā persona prasīja atlīdzināt summu... summa nebija maza... zaudējumus... naudu jau viņi bija atguvuši, bet zaudējumus. Administratīvā tiesa pateica: nē, atlīdzība jums nepienākas, tāpēc ka jūs neesat pamatojuši, ka divu gadu mantas arests jums ir radījis kādu zaudējumu. Pat ne tie 6 procenti, kas Civillikumā ir paredzēti... iepriekš, strīdoties par to, vai likums vispār dod šādas tiesības.

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, Tieslietu ministrijas priekšlikums zināmā mērā ir ņirgāšanās par cilvēka tiesībām pieprasīt kompensāciju. Jebkurā gadījumā tas ir pretrunā tam, ko Valsts prezidents norādīja savā vēstulē, – lai cilvēks savlaicīgi varētu prasīt kompensāciju.

Aicinu kolēģus neatbalstīt šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Kalniņai.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Vēlos norādīt, ka, skatot šo priekšlikumu, jāņem vērā arī procesa īpatnības, jo ar noziedzīgi iegūtu mantu saistītās krimināllietas ir komplicētas, tās ir ne tikai juridiski sarežģītas, bet prasa papildu darbību veikšanu.

Lai atklātu noziegumu, praktiski katrā šādā lietā ir jāizmanto starptautiskā sadarbība. Nepieciešamā informācija un pierādījumi jāiegūst citās valstīs, tostarp valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Ar tām sadarbība nav tik atstrādāta un tik raita, tādēļ izmeklēšana paņem daudz vairāk laika. Šī iemesla dēļ reizēm nav iespējams iekļauties mantas arestam noteiktajā termiņā. Arests tiek atcelts formāla iemesla dēļ – ir beidzies termiņš, taču krimināllieta turpinās, noziegums vēl aizvien ir jāizmeklē. Vai šis būtu īstais brīdis, lai izmaksātu kaitējuma atlīdzību? Vai tas būtu saprātīgi? Noteikti ne, jo pastāv iespēja, ka kaitējuma atlīdzība tiek izmaksāta par aresta atcelšanu tādai mantai, kas kriminālprocesā beigās tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu. Un tad sanāks tā, ka kompensācija būs izmaksāta, bet mantu tik un tā konfiscēs.

Līdz ar to tieslietu ministres priekšlikums ir samērīgs, piedāvājot divas iespējas... divus gadījumus, kad pie aresta atcelšanas ir pamats izmaksāt šo kompensāciju: viens gadījums – ja ir stājies spēkā galīgais nolēmums kriminālprocesā un manta atzīta par tādu, kas nav noziedzīgi iegūta; otrs gadījums – ja ir stājies spēkā lēmums par aresta atcelšanu. Tātad arests tiek noņemts, vienlaicīgi konstatējot, ka ir zudis mantas aresta uzlikšanas iemesls. Tādas situācijas arī var būt, ja, meklējot pierādījumus, ir konstatēts, ka šo mantu tālāk vairs neizmeklēs.

Līdz ar to 1. priekšlikums ir saprātīgs, samērīgs, izstrādāts, ņemot vērā Valsts prezidenta norādes.

Aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Es vēlos piebilst, ka Kūtra kungam ir taisnība tajā, ka mēs runājam par aizskartās mantas īpašnieku. Jā, ir kriminālprocess pret kukuļņēmēju, bet viņa dēls, kurš dāvanā saņēma to mantu, nav apsūdzētā persona. Bet paldies arī Kalniņas kundzei, kas ļoti labi raksturoja to situāciju.

Es lūdzu ņemt vērā – mēs veidojam regulējumu, kas pieļauj šādu situāciju: manta ir arestēta, laiks ir notecējis, mēs nesaņemam palīdzību no ārvalstīm, līdz ar to arests ir atcelts un manta ir nododama attiecīgajai personai. Persona, zinot par kriminālprocesu, mantu pārdos, visdrīzāk mēģinās no tās atbrīvoties, jo, iespējams, nākotnē to konfiscēs. To varēs darīt, bet papildus tam – pateicoties šiem grozījumiem – cilvēks saņems kompensāciju par to, ka manta bija arestēta.

Lūdzu, ņemiet vērā, par ko jūs balsosiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt to, ko lēma Juridiskā komisija, un šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 42, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts. (Daži deputāti aplaudē.)

G. Kūtris. 2. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Šajā likumprojektā ir piedāvāts Tieslietu ministrijas priekšlikums ar nelielu papildinājumu – 3. punktu. Komisija šo priekšlikumu vērtēja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Kalniņai.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Kūtra kunga piedāvātais priekšlikums attiecīgajā redakcijā nav īsti korekts. Kāpēc? Šajā redakcijā aresta atcelšanas lēmums ir traktēts kā apliecinājums, ka ir zudis mantas aresta uzlikšanas iemesls. Tā tas nav. Arestu var atcelt arī tāpēc, ka ir beidzies termiņš. Lūk! Saiklis "jo" norāda ciešo sasaisti, līdz ar to nav atbalstāms to pašu iemeslu dēļ, ko minēju pie 1. priekšlikuma, – kriminālprocess turpinās, tātad izmeklēšana turpinās, un turpinās informācijas vākšana no ārvalstīm, tajā skaitā no ofšoru zonām un citām jurisdikcijām, kuras nesniedz pilnu informāciju.

Arī 2. priekšlikums nebūtu balsojams, jo ir atbalstīts 1. priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Mazlietiņ koriģēšu kolēģes teikto. Es atvainojos – šis priekšlikums nav kaut kas jauns. Protams, man sirdī būtu patīkamāk, ja būtu saglabāta Saeimas trešajā lasījumā pieņemtā redakcija. Bet Valsts prezidents lika pārskatīt. Kolēģe saka, ka šeit ir kaut kas dīvains par mantas aresta atcelšanu. Nē, es meklēju kompromisu ar Tieslietu ministrijas priekšlikumu. Un šajā manā piedāvājumā pirmie divi punkti ir tādi paši, kā Tieslietu ministrijas priekšlikumā. Papildus ir tikai 3. punkts, un 3. punkts ir par situācijām, kad procesa virzītājs nodod jautājuma izlemšanu tiesai, lai tiesa atzīst, vai mantai ir vai nav noziedzīga izcelsme. Rajona tiesa pasaka: nē, nav. Tad tiek pārsūdzēts apgabaltiesā. Apgabaltiesa pasaka: nē, mantai nav noziedzīgas izcelsmes. Likumā tieši tā ir rakstīts – šāds formulējums. Tad kāpēc, ja divas tiesu instances ir atzinušas, ka mantai nav pierādīta noziedzīga izcelsme, tā nav noziedzīgi iegūta... kāpēc procesa virzītājs drīkst šo mantu vēl glabāt, arestēt? Kāpēc cilvēks nevarētu prasīt kompensāciju?

Iepriekš Judina kungs norādīja, ka būs tādas situācijas, ka cilvēks to naudu saņems atpakaļ un pēc tam, kad tiesa... vai kas... gribēs šo mantu konfiscēt, izrādīsies, ka par tās arestu būs jau saņemta kompensācija. Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra Juridiskajai komisijai deva skaidru rakstveida apliecinājumu, ka Latvijā neviena tāda lieta nav bijusi – ka atkārtoti, pieņemot gala nolēmumu, agrāk arestētā manta nav atzīta par noziedzīgi iegūtu... trešajai personai piederošā... tāda neviena lieta nav bijusi. Tāpēc nevajadzētu maldināt kolēģus, ka būs lieli zaudējumi. Šādu lietu praksē vienkārši nav. Ja sākotnēji neizdodas pierādīt mantas noziedzīgo izcelsmi, arī pēc tam neizdodas. Un, ja divas tiesu instances ir atzinušas, ka mantai nav noziedzīgas izcelsmes, tad kāpēc mēs nevaram cilvēkam dot tiesības prasīt kompensāciju par šo nepamatoti arestēto mantu?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, par procedūru vārds Andrejam Judina kungam.

A. Judins (JV).

Es gribu vērst uzmanību, ka gan 1. priekšlikums, par kuru mēs nobalsojām, gan 2. priekšlikums attiecas uz vienu un to pašu normu. Balsojot par abiem priekšlikumiem, mēs varam veidot... manuprāt, 2. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, jums ir absolūta taisnība. Tātad vai kāds deputāts prasa balsojumu? Jā.

Tātad procedūra ir tāda, ka par šo priekšlikumu drīkst balsot. Ja abi priekšlikumi tiek atbalstīti, rodas pretruna un deputātiem ir tiesības atdot atpakaļ komisijai. Tāda ir kārtība atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 46, atturas – nav. Tā kā rezultāts ir absolūti vienāds, mums ir jābalso otro reizi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 46, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

G. Kūtris. 3. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Par to, kādā veidā ir piedzenama kaitējuma atlīdzība, ja tā ir izmaksāta nepamatoti. Priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par nepamatoti izmaksātas kaitējuma atlīdzības piedziņu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par pārejas periodu – kādā veidā būtu jāizskata un jāpieņem izskatīšanā iesniegumi... sakarā ar likuma spēkā stāšanos noteiktā datumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115. pantā noteikto tas nav izskatāms, jo neattiecas uz otrreizējās caurlūkošanas problēmu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos... no 1. jūnija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Komisijas vārdā man ir pienākums aicināt Saeimu likumu neatbalstīt, jo Juridiskā komisija šo likumu neatbalstīja. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā" pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 44, atturas – 1. Likums pieņemts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mazliet strādāsim arī... par tautsaimniecību. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 22. aprīļa sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus. Visi priekšlikumi ir tehniska rakstura.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Un 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Bankas likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 22. aprīļa sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Bankas likumā".

Saņēmām vienu – deputāta Artūra Butāna priekšlikumu. Tas paredz, ka likuma grozījumi 11. panta otrajā daļā par Latvijas Bankas padomes locekļu skaita izmaiņām stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Paldies. Kolēģi! Šis priekšlikums paredz pārejas noteikumus, bet tā doma... par ko man jāsaka paldies arī komisijas locekļiem... ir tā, ka mēs kaut mazu solīti, bet efektivizējam valsts pārvaldi, šajā gadījumā Latvijas Bankas padomes sastāvu samazinām no septiņiem uz sešiem locekļiem.

Tā ka labs solis. Ceru, ka, skatot likumus arī par citām iestādēm, varēsim iet uz to, ka valsts pārvaldi samazinām, padarām efektīvāku un mazāku.

Paldies par atbalstu.

A. Vīksna. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Bankas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 22. aprīļa sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".

Komisija priekšlikumus nesaņēma.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Operatīvās darbības likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

Judina kunga nav. Vietnieks... Juridiskās komisijas...? Judina kungs nāk. Tātad referents – Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, Juridiskā komisija izskatīja grozījumu Operatīvās darbības likumā. Atgādinu, ka mūsu mērķis bija skaidrā valodā pateikt, ka institūcija, kas ieguvusi informāciju, to var nodot citām institūcijām citu mērķu sasniegšanai. Mums notika vairākas sēdes, un mēs domājām, kā to pareizi atspoguļot. Grozījumi bija arī... lasījumos, un mēs nolēmām, ka ir svarīgi izveidot pirmskontroli. Un komisija to atbalstīja.

Bet uz trešo lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Operatīvās darbības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, atgādinu, ka šī likumprojekta mērķis ir paaugstināt administratīvos naudas sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem, kā arī aktualizēt un precizēt likuma 20. pantu "Necieņa pret valsts valodu", lai skaidrāk norādītu, ka šī pārkāpuma tvērumā ietilpst dažādas darbības un izpausmes formas, kam ir necienīgs vai aizskarošs raksturs.

Uz otro lasījumu komisijā saņēmām 10 priekšlikumus. Neviens no šiem priekšlikumiem nav saistīts ar likumprojekta sākotnējo mērķi un ir par naudas soda palielināšanu par citiem šajā likumā ietvertajiem administratīvajiem pārkāpumiem ar valsts valodu nesaistītās jomās, proti, sabiedriskās kārtības un pārvaldes jomās. Komisijā šie priekšlikumi netika atbalstīti.

1. – deputātes Selmas Teodoras Levrences priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – deputātes Selmas Teodoras Levrences priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Arī 3. – deputātes Levrences priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – deputātes Selmas Teodoras Levrences priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – deputātes Levrences priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – deputātes Selmas Teodoras Levrences priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Arī 7. – deputātes Levrences priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 8. – deputātes Levrences priekšlikums. Komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Arī 9. – deputātes Levrences priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Un arī 10. – deputātes Levrences priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 20, atturas – 8. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma Labklājības ministrijas lūgumu steidzami virzīt grozījumus Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā. Ja atceraties, šīs Saeimas sasaukumā mēs pieņēmām šo svarīgo likumu.

Nepieciešami grozījumi, lai salāgotu likumu ar direktīvu – Eiropas Savienības direktīvu par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

Ministrija mūs informēja, ka Eiropas Komisija ir vērsusies pie Latvijas kā dalībvalsts ar argumentēto atzinumu pārkāpuma procedūras lietā par nepilnīgu direktīvas pārņemšanu. Līdz ar to ir secināts, ka Latvijas tiesību aktos ar šo iepriekš apstiprināto likumu nav pārnestas vairākas definīcijas, kuras ir nepieciešamas likuma pilnvērtīgai darbībai. Tāpēc šis konkrētais likumprojekts satur četras šādas definīcijas, trīs no kurām tiek pārņemtas ar atsauci uz regulu.

Atgādinu, ka likumprojekta mērķis kopumā ir veicināt preču, pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kam ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli un maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt šo personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.

Līdz ar to pirmām kārtām komisijas vārdā lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

K. Briškens. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Ņemot vērā, ka likumprojekts ir steidzams un ir sagatavots atbildīgajā komisijā, ja deputātiem nav iebildumu, lūgums izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sagatavoti grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā.

Faktiski par būtību stundu atpakaļ stāstīja Bērziņas kundze. Šeit priekšlikums nāk no Mākslīgā intelekta centra direktora, lai sekretariāta funkcijas pāriet no VDAA Mākslīga intelekta centram.

Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mākslīgā intelekta centra likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, un visi jautājumi arī ir izskatīti šai sēdē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Tātad, kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Grasbergs, un patiesi viņa arī nav zālē.

Veiksmīgu pusdienu pārtraukumu!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Sēdi slēdzu.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30, kad sākam 14. maija kārtējo sēdi.