Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 205. nr.; 2012, 189., 203. nr.; 2014, 108. nr.; 2016, 223. nr.; 2017, 132. nr.; 2019, 57., 225. nr.; 2020, 29., 223. nr.; 2021, 37., 97., 193. nr.; 2022, 187., 204. nr.; 2023, 190. nr.; 2024, 186.A nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 3. panta 10. punktā vārdus "Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai" ar vārdiem "aizsardzības ministra pakļautībā esošām profesionālajām vidusskolām".

2. 4. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "persona, kura" ar vārdiem "ir noslēgusi līgumu par dienestu Zemessardzē";

izslēgt otrajā daļā vārdus "zemessarga zvēresta došanas un".

3. 4.¹ panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 15.¹ punktu šādā redakcijā:

"15¹) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;";

papildināt daļu ar 25., 26., 27., 28., 29. un 30. punktu šādā redakcijā:

"25) Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar dienesta pakāpi;

26) pašvaldības policijas darbinieks;

27) ostas policijas darbinieks;

28) prokurors;

29) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona;

30) Nodokļu un muitas policijas amatpersona ar dienesta pakāpi."

4. Aizstāt 5. panta pirmajā daļā vārdus "Latvijas pilsonis" ar vārdu "zemessargs".

5. 6. pantā:

izteikt ceturtās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) līdz pusotram gadam — dalībai apmācības kursā pirms dalības starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, kā arī zemessargam noteiktajam atpūtas laikam pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas vai uzdevumu izpildes ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas un sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai;";

izteikt 4.¹ daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) līdz pusotram gadam — dalībai apmācības kursā pirms dalības starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, kā arī zemessargam noteiktajam atpūtas laikam pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas vai uzdevumu izpildes ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas un sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai;";

papildināt pantu ar 4.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(4⁴) Šā panta 4.¹ daļas 2. punktā noteiktais pienākums attiecas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi, ja tās priekšnieks ir piekritis atbrīvot zemessargu no dienesta pienākumu pildīšanas Ieslodzījuma vietu pārvaldē."

6. 13. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5) valsts aizsardzības dienesta karavīriem;

6) rezerves karavīriem.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) To karavīru dienesta tiesiskās attiecības, kuri dienestu pilda Zemessardzē, un Zemessardzē strādājošo civilo darbinieku un militāro darbinieku darba tiesiskās attiecības attiecīgi nosaka Militārā dienesta likums, Valsts aizsardzības dienesta likums un darba tiesiskās attiecības reglamentējoši normatīvie akti."

7. 14. pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) kuri nepilda profesionālo dienestu vai dienestu Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai valsts drošības iestādē;";

izteikt ceturtās daļas 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5) kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR, ir vai ir bijusi ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

6) kuras pieņemšana, uzņemšana, iesaukšana vai atrašanās dienestā vai amatā Nacionālajos bruņotajos spēkos neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu un kopš šā atzinuma sniegšanas ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi. Atzinums tiek pieprasīts atkārtoti, ja ir pagājuši pieci gadi kopš negatīva atzinuma sniegšanas vai viens gads kopš pozitīva atzinuma sniegšanas;";

papildināt ceturto daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) kurai ir arī tādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība), kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina."

8. Izslēgt 16. panta otrajā daļā vārdus "Nacionālo bruņoto spēku komandieris".

9. 18. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"18. pants. Komandējumi un piekomandēšana";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Zemessargs, kas ir nosūtīts dienesta pienākumus pildīt citas vienības komandiera (priekšnieka) rīcībā, tiek uzskatīts par piekomandētu šai vienībai."

10. Izteikt 30. panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Ja zemessargs tiek atstādināts no amata, viņa dienests Zemessardzē tiek apturēts vai tiek izbeigts ar viņu noslēgtais līgums par dienestu Zemessardzē, viņš aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nodod amata pagaidu izpildītājam visus savā rīcībā esošos dienesta dokumentus un valsts mantu, bet materiāltehniskos līdzekļus — iestādei, kas nodrošina zemessarga apgādi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem. Ja amata pagaidu izpildītājs nav iecelts, no amata atstādinātais zemessargs visus savā rīcībā esošos dienesta dokumentus un valsts mantu nodod tiešajam komandierim, bet materiāltehniskos līdzekļus — iestādei, kas nodrošina zemessarga apgādi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem.

(2) Ja zemessargs ir miris, gājis bojā vai pazudis bez vēsts, viņa mantinieki vai mantu aizgādņi nodod Zemessardzei viņu valdījumā esošās zemessargam izsniegtās materiālās vērtības."

11. Papildināt 34. pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Ja zemessargs Zemessardzes uzdevumu izpildes laikā vai piedaloties apmācībā neuzmanības dēļ gājis bojā vai guvis veselības bojājumu un viņam noteikta invaliditāte, bet bojāejas vai veselības bojājuma cēlonis nav saistīts ar tiešo uzdevumu pildīšanu vai viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu rīcību, viņam vai viņa laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem var izmaksāt daļu no karavīram noteiktā vienreizējā pabalsta, kura apmēru katrā atsevišķajā gadījumā nosaka aizsardzības ministrs."

12. 36. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Apmācības kursa laikā pirms dalības starptautiskajā operācijā zemessargs saņem algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju, karavīram noteikto kompensāciju dzīvojamās telpas īres un komunālajiem maksājumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā un karavīram noteikto veselības aprūpi.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Apmācības kursa laikā pirms dalības ātrās reaģēšanas spēkos zemessargs saņem algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju, un karavīram noteikto veselības aprūpi.";

izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) karavīram noteikto ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma vai nāves gadījumā izmaksājamo pabalstu, apmaksātu atvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, kompensāciju dzīvojamās telpas īres un komunālajiem maksājumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā un veselības aprūpi;";

papildināt otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) 20 kalendāra dienas ilgu apmaksātu atpūtas laiku pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas. Šajā laikā zemessargs saņem algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju. Atpūtas laiks izmantojams sešu nedēļu laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, un tajā neieskaita laiku, kas pavadīts, ārstējoties no starptautiskajā operācijā gūtajiem ievainojumiem vai slimības, kā arī rehabilitācijas periodu.";

izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) karavīram noteikto ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma vai nāves gadījumā izmaksājamo pabalstu, veselības aprūpi, apmaksātu atvaļinājumu, kā arī kompensāciju dzīvojamās telpas īres un komunālajiem maksājumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā, ja dalība ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas ir 30 dienas nepārtraukti un vairāk."

13. Aizstāt 37. panta trešajā daļā vārdus "Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā" ar vārdiem "aizsardzības ministra pakļautībā esošās profesionālajās vidusskolās".

14. Papildināt 45. pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Zemessardzes veterāni uzdevumu pildīšanas laikā saņem to izpildei nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā Zemessardzes veterāns nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs.

(5²) Zaudējot Zemessardzes veterāna statusu, Zemessardzes veterāns aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atdod viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus un formas tērpu vai atlīdzina to vērtību. Ja Zemessardzes veterāns ir miris, gājis bojā vai pazudis bez vēsts, viņa mantinieki vai mantu aizgādņi atdod viņu valdījumā esošo Zemessardzes veterānam izsniegto formas tērpu un materiāltehniskos līdzekļus iestādei, kas nodrošina Zemessardzes veterāna apgādi."

15. Papildināt XI nodaļu ar 45.¹ pantu šādā redakcijā:

"45.¹ pants. Zemessardzes veterāna atbildība

(1) Par prettiesisku rīcību Zemessardzes veterānu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības un no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto mantisko zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Zemessardzes veterāns prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus Zemessardzei, kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām vai iestādei, kas nodrošina zemessardzes veterāna apgādi ar formas tērpu un materiāltehniskajiem līdzekļiem, vai iestādei, kas viņu nodrošina ar citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem (turpmāk — juridiskā persona), Zemessardzes veterānam ir pienākums atlīdzināt radušos zaudējumus.

(3) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar Zemessardzes veterāna ļaunu nolūku vai viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar uzdevuma pildīšanu, Zemessardzes veterāns atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.

(4) Zemessardzes veterāns pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus uzdevuma izpildes apstākļus vai uzdevumam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainojama zaudējumu nodarīšanā. Zemessardzes veterāna civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi Zemessardzes veterāna vai juridiskās personas vaina.

(5) Ja zaudējumi juridiskajai personai radušies vairāku personu prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, Zemessardzes veterāna atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei."

16. Papildināt likumu ar XI¹ nodaļu šādā redakcijā:

"XI¹ nodaļa
Zemessardzes atbalstītāji

(1) Latvijas Republikas pilsonis vecumā no 18 gadiem, kurš, ievērojot brīvprātības principu, vēlas sniegt atbalstu Zemessardzei un ir noslēdzis līgumu ar to, iegūst Zemessardzes atbalstītāja statusu.

(2) Par Zemessardzes atbalstītāju nevar būt persona:

1) kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

2) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības;

3) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, — šā soda izciešanas laikā;

4) kura atrodas narkologa vai psihiatra uzskaitē, kurai ir hroniski psihiski traucējumi vai tiem pielīdzināti stāvokļi vai kurai nodibināta aizgādnība;

5) kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR, ir vai ir bijusi kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

6) kuras pieņemšana, uzņemšana, iesaukšana vai atrašanās dienestā vai amatā Nacionālajos bruņotajos spēkos neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu un kopš šā atzinuma sniegšanas ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi. Atzinums tiek pieprasīts atkārtoti, ja ir pagājuši pieci gadi kopš negatīva atzinuma sniegšanas vai viens gads kopš pozitīva atzinuma sniegšanas;

7) kurai ir arī tādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība), kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina.

(3) Par Zemessardzes atbalstītāju var tikt atzīta sabiedriskā organizācija vai to apvienība. Ministru kabinets nosaka Zemessardzes atbalstītāja statusa piešķiršanas nosacījumus un kārtību.

(1) Zemessardzes atbalstītājus atbalsta sniegšanā Zemessardzes vienības mācību vai dienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai iesaista vienības komandieris.

(2) Ja Zemessardzes atbalstītāju iesaista atbalsta sniegšanā astoņas vai vairāk stundas diennakts laikā, viņu nodrošina ar karavīram noteikto uzturdevu vai izmaksā tās kompensāciju.

(3) Ja Zemessardzes atbalstītājs atbalsta sniegšanas laikā, pildot saņemtos uzdevumus, guvis veselības bojājumu, viņam ir tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi. Tās saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets. 

(4) Zemessardzes atbalstītāju, kas gājis bojā vai miris atbalsta sniegšanas laikā, pildot saņemto uzdevumu, apbedī par valsts līdzekļiem. Ar Zemessardzes atbalstītāja apbedīšanu saistīto izdevumu veidus un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(5) Zemessardzes atbalstītāja bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar atbalsta uzdevumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Nelaimes gadījumu (veselības bojājumu) uzskata par nesaistītu ar uzdevumu pildīšanu un pabalstu neizmaksā, ja konstatē pašnāvību vai tās mēģinājumu, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošanu, normatīvo aktu pārkāpumu vai Zemessardzes atbalstītāja nepiedienīgu rīcību.

(6) Zemessardzes atbalstītāju darba organizācijas un pienākumu pildīšanas kārtību, viņu tiesības un pienākumus, kā arī šā likuma 45.² panta trešajā daļā minēto atbalstītāju sadarbības organizēšanas kārtību ar Zemessardzi nosaka Ministru kabinets."

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim izdod šā likuma 45.² panta trešajā daļā un 45.³ panta trešajā, ceturtajā un sestajā daļā minētos noteikumus."

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 30. aprīlī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 15. maijā