Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Izdarīt Dzīvokļa īpašuma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2016, 239. nr.; 2017, 128. nr.; 2021, 22., 139., 244.B nr.; 2022, 63., 75.A nr.; 2024, 114. nr.; 2025, 124., 230. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 9. panta 6. punktu šādā redakcijā:

"6) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, līdzdarbojoties dzīvokļu īpašnieku kopības kompetences īstenošanā;".

2. Izteikt 10. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, līdzdarbojoties dzīvokļu īpašnieku kopības kompetences īstenošanā;".

3. Papildināt likumu ar 11.² pantu šādā redakcijā:

"11.² pants. Dzīvokļa īpašnieka tiesības prasīt izveidot autostāvvietu personām ar invaliditāti

(1) Dzīvokļa īpašnieks, šajā likumā noteiktajā kārtībā organizējot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, ir tiesīgs prasīt, lai tiek izveidota autostāvvieta personām ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kad uz zemesgabalu vai tā atbilstošo daļu jau nodibinātas atsevišķās lietošanas tiesības, noteikta lietošanas kārtība dzīvokļu īpašnieku starpā, zemesgabals ir nodots lietošanā trešai personai vai pastāv citi pamatoti iemesli šādu stāvvietu neveidot.

(2) Dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs prasīt, lai pārvaldnieks organizē šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu."

4. Papildināt 12. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums ir nedzīvojamo telpu grupa, ko izmanto par autostāvvietu vai noliktavu (lietu glabātuve), un ja šāds dzīvokļa īpašums pieder vairākām personām kopīgi un ir noteikta tā dalītas lietošanas kārtība, šāda dzīvokļa īpašuma kopīpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību tā domājamo daļu atsavināšanas gadījumā."

5. Izteikt 15.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešām personām un tiesā pārstāv pārvaldnieks, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvību konkrētajā gadījumā neīsteno tās pilnvarotā persona. Pārvaldnieks ir tiesīgs dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā slēgt aizdevuma līgumu tikai uz atsevišķa dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata."

6. 16. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, un īstenot dzīvokļu īpašnieku tiesības, kas izriet no viņu īpašuma tiesībām uz kopīpašumā esošo daļu, kā arī pildīt ar tām saistītos pienākumus. Dzīvokļu īpašnieki nevar patstāvīgi īstenot tiesības, kuru īstenošana ar šo likumu noteikta dzīvokļu īpašnieku kopībai. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot pārvaldnieku vai citu personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos jautājumus.";

izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) atsevišķās lietošanas tiesības uz noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas (turpmāk — atsevišķās lietošanas tiesība) nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu;";

papildināt otro daļu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11) kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu;

12) kopīpašumā esošās daļas lietošanas noteikumiem.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits, lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība vai šajā likumā noteikta citāda lēmuma pieņemšanas kārtība.";

izslēgt ceturto daļu.

7. 17. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 1., 2. un 11. punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai "par" nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.";

izteikt 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 12. punktā minēto jautājumu, nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem. Lai pieņemtu lēmumu par ceļa zīmes izvietošanu vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts, nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Dzīvokļu īpašnieku kopība atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā aptaujā ir tiesīga pieņemt tikai tādus lēmumus, kuru pieņemšanai sākotnējā kopsapulcē vai sākotnējā aptaujā nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem."

8. 19.¹ pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atkārtotā kopsapulcē pieņemts lēmums par šā likuma 11.² pantā minēto jautājumu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā paziņošanas.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Uz šā likuma 11.² pantā minētā lēmuma pieņemšanu attiecas šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punkts."

9. 20.² pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atkārtotā aptaujā pieņemts lēmums par šā likuma 11.² pantā minēto jautājumu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā paziņošanas.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Uz šā likuma 11.² pantā minētā lēmuma pieņemšanu attiecas šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punkts."

10. Papildināt likumu ar 23. un 24. pantu šādā redakcijā:

"23. pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšana ar tiesas spriedumu

(1) Dzīvokļa īpašnieks var celt prasību tiesā par tāda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par pieņemtu, kas ir kopības kompetencē un nodrošina pienācīgu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai cita ar likumu noteikta kopības pienākuma īstenošanu.

(2) Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums šajā likumā noteiktajā kārtībā organizēt šāda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu pirms prasības celšanas tiesā. Prasību tiesā var celt tikai tad, ja dzīvokļu īpašnieku kopība attiecīgo lēmumu nav pieņēmusi, tostarp atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā aptaujā, bet tādu saskaņā ar šā likuma noteikumiem varēja organizēt.

(3) Prasību par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu dzīvokļa īpašnieks ceļ tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kopību.

(4) Ar tiesas spriedumu atzītais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem. Šādu lēmumu dzīvokļu īpašnieku kopība var grozīt vai atcelt, ja mainās tā pieņemšanas pamatā bijušie apstākļi un tas atbilst dzīvokļu īpašnieku pamatotajām interesēm.

24. pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma apstrīdēšana un atzīšana par spēkā neesošu

(1) Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka prasību, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai dzīvokļu īpašnieku noteikto lēmuma pieņemšanas kārtību.

(2) Prasību, ar kuru dzīvokļa īpašnieks apstrīd lēmuma spēkā esību, var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad dzīvokļa īpašnieks uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk kā gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja lēmums ir pretējs likumam, dzīvokļa īpašnieks jebkurā laikā var prasīt, lai tiesa to atzīst par spēkā neesošu.

(3) Prasību, ar kuru dzīvokļa īpašnieks apstrīd lēmuma spēkā esību, un prasību, ar kuru dzīvokļa īpašnieks prasa atzīt lēmumu par spēkā neesošu, viņš ceļ tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kopību."

11. Papildināt likumu ar IV nodaļu šādā redakcijā:

"IV nodaļa
Lietošanas tiesības uz kopīpašumā esošo daļu

25. pants. Atsevišķās lietošanas tiesība un tās objekts

(1) Atsevišķās lietošanas tiesība ir dzīvokļa īpašumam par labu nodibināta tiesība lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas, kuru izlieto tikai šā dzīvokļa īpašnieks nošķirti no citiem dzīvokļu īpašniekiem.

(2) Atsevišķās lietošanas tiesību var nodibināt uz tādu dzīvojamās mājas koplietošanas telpu, jumta vai ārsienu daļu, kura ir funkcionāli patstāvīgi izmantojama, kā arī uz dzīvojamās mājas palīgēku vai citu būvi vai daļu no tās, vai arī zemesgabalu, uz kura atrodas dzīvojamā māja, vai daļu no tā (turpmāk — atsevišķās lietošanas tiesības objekts), ja atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana un īstenošana būtiski neapgrūtina dzīvojamās mājas ekspluatāciju, piekļuvi atsevišķiem īpašumiem vai to lietošanu.

(3) Atsevišķās lietošanas tiesībai piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Atsevišķās lietošanas tiesību reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.

26. pants. Atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana, grozīšana un izbeigšanās

(1) Atsevišķās lietošanas tiesību var nodibināt, grozīt un izbeigt ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai ar tiesas spriedumu. Atsevišķās lietošanas tiesība ir nodibināta ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā.

(2) Atsevišķās lietošanas tiesību uz noteiktu atsevišķās lietošanas tiesības objektu nostiprina dzīvojamās mājas (kalpojošais nekustamais īpašums) zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, un attiecīgā dzīvokļa īpašuma (valdošais nekustamais īpašums) nodalījumā norāda tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību.

(3) Vienlaikus ar dzīvojamās mājas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos un visu dzīvokļu īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku kopība var nodibināt atsevišķās lietošanas tiesības par labu personai, kurai pieder visi dzīvojamā mājā esošie dzīvokļu īpašumi, nostiprinot šīs tiesības dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumā par labu minētajai personai kā personālservitūtus, vai arī nodibināt atsevišķās lietošanas tiesības par labu vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašumiem, nostiprinot šīs tiesības dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumā kā reālservitūtus.

(4) Šā panta trešajā daļā minētā persona tai par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību kā personālservitūtu var atsavināt tikai kādam no dzīvokļa īpašuma ieguvējiem, par to izdarot attiecīgus pārgrozījumus dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījuma ierakstos un vienlaikus attiecīgā dzīvokļa īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību kā reālservitūtu. Visas neatsavinātās atsevišķās lietošanas tiesības, kuras nodibinātas par labu šā panta trešajā daļā minētajai personai kā personālservitūti, izbeidzas, līdzko šī persona ir atsavinājusi visus sev piederošos dzīvokļu īpašumus citiem ieguvējiem. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga lūgt šādi izbeigušās atsevišķās lietošanas tiesības dzēst.

(5) Izbeidzoties dzīvokļa īpašumam, izbeidzas tam par labu nodibinātā atsevišķās lietošanas tiesība, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašums tiek izbeigts, to pievienojot citam dzīvokļa īpašumam.

(6) Atsevišķās lietošanas tiesība izbeidzas ar dzīvokļa īpašnieka noteikti izteiktu atteikšanos no atsevišķās lietošanas tiesības, dzēšot šā panta otrajā daļā minētos zemesgrāmatu ierakstus.

(7) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga celt prasību par atsevišķās lietošanas tiesības izbeigšanu, ja šīs tiesības izlietotājs, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību, būtiski pārkāpj šā likuma noteikumus vai ja atsevišķās lietošanas tiesība būtiski ierobežo citu dzīvokļu īpašnieku tiesības.

27. pants. Atsevišķās lietošanas tiesības īstenošana

(1) Atsevišķās lietošanas tiesība piešķir attiecīgā dzīvokļa īpašniekam iespēju lietot atsevišķās lietošanas tiesības objektu atbilstoši šim objektam paredzētajam lietošanas veidam.

(2) Dzīvokļa īpašnieks, kurš ieguvis atsevišķās lietošanas tiesību, ir tiesīgs atsevišķās lietošanas tiesības objektu izīrēt, iznomāt vai kā citādi nodot lietošanā citai personai uz noteiktu laiku.

(3) Dzīvokļa īpašniekam, kurš ieguvis atsevišķās lietošanas tiesību, ir:

1) aizliegts veikt būvdarbus atsevišķās lietošanas tiesības objektā, izņemot tā atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī;

2) pienākums segt ar atsevišķās lietošanas tiesības objektu saistītos pārvaldīšanas izdevumus un nastas.

(4) Dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldniekam ir tiesības piekļūt atsevišķajiem īpašumiem vai kopīpašumā esošajai daļai, izmantojot cita dzīvokļa īpašnieka atsevišķās lietošanas tiesības objektu, ja citāda piekļuve nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta.

(5) Dzīvokļa īpašnieks, kurš ieguvis atsevišķās lietošanas tiesību, atbild par zaudējumiem, kas nodarīti citiem dzīvokļu īpašniekiem, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību pretēji šā panta noteikumiem.

28. pants. Atsevišķās lietošanas tiesības atsavināšana un ieķīlāšana

(1) Dzīvokļa īpašnieks, kurš ieguvis atsevišķās lietošanas tiesību, var to atsavināt vai ieķīlāt kopā ar dzīvokļa īpašumu. Atsevišķi no dzīvokļa īpašuma atsevišķās lietošanas tiesību dzīvokļa īpašnieks var atsavināt vienīgi citam attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam.

(2) Ja uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas un vienas dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks ir ieguvis atsevišķās lietošanas tiesību uz daļu no minētā zemesgabala, viņš ir tiesīgs atsavināt šo atsevišķās lietošanas tiesību jebkuras dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam.

(3) Nav pieļaujams atsavināt daļu no atsevišķās lietošanas tiesības, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašumu kopā ar atsevišķās lietošanas tiesību atsavina vairākiem ieguvējiem kopīgi, katram noteiktās domājamās daļās.

29. pants. Kopīgā infrastruktūra

(1) Kopīgā infrastruktūra ir vienas dzīvojamās mājas zemesgabala (kalpojošais nekustamais īpašums) tāda neatdalīta reāla daļa ar inženierbūvēm, izņemot inženiertīklus, un labiekārtojuma elementiem, kura paredzēta kopīgai lietošanai vienīgi ar citas dzīvojamās mājas (valdošais nekustamais īpašums) dzīvokļu īpašniekiem, ja abas dzīvojamās mājas atrodas uz dažādiem zemesgabaliem.

(2) Tiesībai lietot kopīgo infrastruktūru piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Kopīgo infrastruktūru reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.

30. pants. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības nodibināšana, grozīšana un izbeigšana

(1) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību var nodibināt, grozīt vai izbeigt ar kalpojošā nekustamā īpašuma un valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopību starpā noslēgtu vienošanos vai ar tiesas spriedumu. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesība ir nodibināta ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā.

(2) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību nostiprina kalpojošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina šo nekustamo īpašumu, valdošā nekustamā īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību.

(3) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību, apgrūtinot kalpojošo nekustamo īpašumu par labu valdošajam nekustamajam īpašumam, var nodibināt un tā var pastāvēt arī tad, ja visi abu nekustamo īpašumu dzīvojamās mājās esošie dzīvokļu īpašumi pieder vienai personai.

31. pants. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības īstenošana

(1) Katram kalpojošā nekustamā īpašuma un valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašniekam ir vienlīdzīga tiesība kopīgi ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem lietot kopīgo infrastruktūru atbilstoši tai paredzētajam lietošanas veidam.

(2) Par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanu ir atbildīgi kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki, ja kalpojošā nekustamā īpašuma un valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopības nav vienojušās par citu pārvaldīšanas kārtību.

(3) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus samērīgi sedz katrs valdošā nekustamā īpašuma un kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašnieks, bet līdz brīdim, kad valdošā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā dzīvojamā māja tiek nodota ekspluatācijā, — tikai kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki.

(4) Lai noteiktu kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumu veidu un apmēru, piemēro šā likuma noteikumus par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas izdevumu segšanu. Lēmumu par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumu apmēru pieņem kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopība.

(5) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus dzīvokļa īpašnieks maksā personai, kas pārvalda nekustamo īpašumu, kurā atrodas attiecīgais dzīvokļa īpašums."

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 21., 22., 23., 24., 25. un 26. punktu šādā redakcijā:

"21. Nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību un kopīgo infrastruktūru reģistrē kā apgrūtinājumu Kadastra informācijas sistēmā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šā likuma IV nodaļas "Lietošanas tiesības uz kopīpašumā esošo daļu" spēkā stāšanās dienas.

22. Ar dienu, kad stājas spēkā šā likuma 25., 26., 27. un 28. pants, kas paredz iespēju nodibināt, grozīt vai izbeigt atsevišķās lietošanas tiesību, dzīvojamā mājā nav nosakāma cita kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtība.

23. Tiesiskās attiecības, kas izriet no tādas kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības, kas bija noteikta līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma 25., 26., 27. un 28. pants, apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem.

24. Ja līdz šā likuma 25., 26., 27. un 28. panta spēkā stāšanās dienai zemesgrāmatā ir ierakstīta kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtība, šādu tiesību var ierakstīt zemesgrāmatā kā atsevišķās lietošanas tiesību. Ieraksts tiek veikts, pamatojoties uz to dzīvokļu īpašnieku, kuriem par labu tiek noteikta atsevišķās lietošanas tiesība, iesniegto dokumentu, kas apstiprina nostiprināmo tiesību, ja vien šī tiesība atbilst šā likuma prasībām par atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšanu.

25. Prasības par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, kas iesniegtas tiesā līdz dienai, kad stājās spēkā šā likuma 23. un 24. pants (kas noteic, ka prasība, ar kuru dzīvokļa īpašnieks apstrīd dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma spēkā esību, ceļama tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kopību), tiesa turpina izskatīt attiecībā uz tiem atbildētājiem, pret kuriem prasība celta.

26. Lēmuma pieņemšana par autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti atbilstoši šā likuma 11.² pantam, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, var tikt organizēta, sākot ar 2026. gada 1. novembri."

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 30. aprīlī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 15. maijā