Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nostiprināt tiesnešu un prokuroru neatkarību, nodrošinot tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas, un noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta tiesnešu un prokuroru speciālā pensija (turpmāk — speciālā pensija).

2. pants. Tiesības uz speciālo pensiju

(1) Tiesības uz speciālo pensiju ir personai:

1) kurai speciālās pensijas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir 25 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša vai prokurora amatā, un kura ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, ja persona ir atbrīvota no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās vai no tiesneša vai prokurora amata sakarā ar amata pildīšanai likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu;

2) kura neatkarīgi no vecuma atbrīvota no tiesneša vai prokurora amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam un kuras speciālās pensijas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem pēdējie trīs gadi nostrādāti tiesneša, prokurora vai ģenerālprokurora amatā;

3) kuras speciālās pensijas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir vismaz 25 gadi un kura ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, ja tā ir nostrādājusi visu likumā noteikto pilnvaru termiņu Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora amatā.

(2) Tiesību uz speciālo pensiju nav tiesnesim, kurš atcelts no amata, vai prokuroram, kurš atlaists no amata.

(3) Tiesību uz speciālo pensiju nav personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad tā atradās amatā.

(4) Tiesību uz speciālo pensiju nav personai, kura saņem citas valsts pensiju.

(5) Personai, kurai vienlaikus ir tiesības gan uz izdienas, gan speciālo, gan valsts vecuma pensiju, piešķir tikai vienu pensiju pēc personas izvēles.

3. pants. Speciālās pensijas stāža aprēķināšana

Stāžā, kas dod tiesības uz speciālo pensiju, ieskaita:

1) tiesneša, tostarp Satversmes tiesas tiesneša, pārnacionālas un starptautiskas tiesas tiesneša, amatā nostrādāto laiku;

2) prokurora un Eiropas deleģētā prokurora amatā nostrādāto laiku;

3) tiesībsarga amatā nostrādāto laiku;

4) to izmeklēšanas iestāžu amatpersonu amatā nostrādāto laiku, kuru pienākums ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu vai īstenot izmeklētāja tiešā priekšnieka pienākumus;

5) advokāta vai akreditētas augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā nostrādāto laiku — 50 procentu apmērā, bet Satversmes tiesas tiesnesim, Augstākās tiesas tiesnesim, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un ģenerālprokuroram — 100 procentu apmērā no personas kopējā speciālās pensijas stāža šajos amatos. Citas juridiskās specialitātes amatā pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas nostrādāto laiku ieskaita 20 procentu apmērā no personas kopējā speciālās pensijas stāža šajā amatā.

4. pants. Speciālās pensijas aprēķināšana un līdzekļi speciālās pensijas izmaksai

(1) Tiesnesim piešķir speciālo pensiju 60 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un par katru speciālās pensijas stāža gadu, kas pārsniedz 25 gadus, to palielina par diviem procentiem no šā likuma 5. pantā minētās darba samaksas.

(2) Prokuroram piešķir speciālo pensiju 50 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un par katru speciālās pensijas stāža gadu, kas pārsniedz 25 gadus, to palielina par diviem procentiem no šā likuma 5. pantā minētās darba samaksas.

(3) Tiesnesim un prokuroram šā likuma 2. panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā speciālo pensiju piešķir 35 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 5. pantu, un par katru speciālās pensijas stāža gadu, kas pārsniedz 25 gadus, to palielina par diviem procentiem no šā likuma 5. pantā minētās darba samaksas.

(4) Maksimālais speciālās pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no šā likuma 5. pantā minētās darba samaksas.

(5) Speciālo pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Labklājības ministrijai.

(6) Personai, kurai speciālā pensija šajā likumā noteiktajos gadījumos piešķirta pirms tā vecuma sasniegšanas, kurš dod tiesības uz vecuma pensiju, vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Pēc vecuma pensijas piešķiršanas speciālo pensiju samazina par personai piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums ir noslēgts).

(7) Ja speciālo pensiju piešķir personai, kurai jau ir piešķirta vecuma pensija, aprēķināto speciālo pensiju samazina par personai piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums ir noslēgts).

5. pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina speciālo pensiju

Speciālo pensiju aprēķina no personas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējo 120 mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms personas atbrīvošanas no amata.

6. pants. Speciālās pensijas piešķiršanas termiņi

Speciālo pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma.

7. pants. Speciālās pensijas apmēra palielināšana

Speciālās pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.

8. pants. Speciālās pensijas pieprasīšanas un izmaksas kārtība

(1) Speciālās pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai.

(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersona izskata speciālās pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus un pieņem lēmumu par speciālās pensijas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

(3) Speciālās pensijas piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Speciālās pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa speciālo pensiju.

(5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

9. pants. Speciālās pensijas izmaksas pārtraukšana

Speciālās pensijas izmaksu pārtrauc, ja:

1) attiecībā uz speciālās pensijas saņēmēju stājies spēkā nolēmums krimināllietā vai kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata par noziedzīgu nodarījumu, ko viņš izdarījis laikā, kad ieņēma tiesneša vai prokurora amatu;

2) speciālās pensijas saņēmējs tiek iecelts tiesneša vai prokurora amatā;

3) speciālās pensijas saņēmējs uzsāk dienestu (darbu) jebkurā profesijā (amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

10. pants. Speciālās pensijas izmaksāšana par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās speciālās pensijas summas, kuras speciālās pensijas saņēmējs nav laikus saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās speciālās pensijas summas nav laikus saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir un izmaksā speciālo pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

11. pants. Ieturējumi no speciālās pensijas

Ieturējumus no speciālās pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu pārmaksātās pensijas summas, kas speciālās pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami 10 procenti no izmaksājamās speciālās pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātās summas ir dzēstas.

12. pants. Personas nāves dēļ nesaņemtās speciālās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Izmaksai aprēķinātās speciālās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz speciālās pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt speciālās pensijas saņēmēja laulātajam, personai, ar kuru pensijas saņēmējam ir Latvijā reģistrēta partnerība, vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Speciālās pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei, personai, ar kuru pensijas saņēmējam ir Latvijā reģistrēta partnerība, vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu speciālās pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona sešu mēnešu laikā no speciālās pensijas saņēmēja nāves dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam vai personai, ar kuru pensijas saņēmējam ir Latvijā reģistrēta partnerība, pamatojoties uz tās pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā divu pensiju apmērā. Pabalstu piešķir, ja pārdzīvojušais laulātais vai persona, ar kuru pensijas saņēmējam ir Latvijā reģistrēta partnerība, ir vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās pensijas saņēmējs. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts sešu mēnešu laikā no mirušā laulātā vai personas, ar kuru pensijas saņēmējam ir Latvijā reģistrēta partnerība, nāves dienas.

13. pants. Speciālās pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto speciālo pensiju izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikta valsts pensiju izmaksai.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Tiesnešu izdienas pensiju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; 2007, 24. nr.; 2008, 5. nr.; 2009, 10., 14., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 153. nr.; 2013, 137. nr.; 2020, 250. nr.; 2021, 236. nr.) un Prokuroru izdienas pensiju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 13. nr.; 2000, 9. nr.; 2007, 24. nr.; 2009, 14., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 153. nr.; 2013, 137., 217. nr.; 2020, 250. nr.).

2. Šis likums attiecas uz personām, kuras ieceltas tiesneša vai prokurora amatā pēc 2027. gada 1. janvāra.

3. Šis likums attiecas uz tiesnešiem un prokuroriem, kuriem 2026. gada 31. decembrī izdienas stāžs atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam un Prokuroru izdienas pensiju likumam nepārsniedz 10 gadus, izņemot šā likuma 3. panta 5. punktā noteikto, ka stāžā, kas dod tiesības uz speciālo pensiju, ieskaita advokāta vai akreditētas augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā nostrādāto laiku — 50 procentu apmērā, bet Satversmes tiesas tiesnesim, Augstākās tiesas tiesnesim, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un ģenerālprokuroram — 100 procentu apmērā no personas kopējā speciālās pensijas stāža šajos amatos, savukārt citas juridiskās specialitātes amatā pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas nostrādāto laiku ieskaita 20 procentu apmērā no personas kopējā speciālās pensijas stāža šajā amatā. Tiesnešiem, kuriem 2026. gada 31. decembrī izdienas stāžs atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam nepārsniedz 10 gadus, piemēro Tiesnešu izdienas pensiju likuma 3. panta 5., 6. un 7. punkta noteikumus, kas bija spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.

4. Personām, kurām 2026. gada 31. decembrī izdienas stāžs atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam un Prokuroru izdienas pensiju likumam pārsniedz 10 gadus, bet nav lielāks par 15 gadiem, piemēro šā likuma normas, izņemot šā likuma 4. panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, kā arī 5. pantu. Brīdī, kad šādai personai iestājas tiesības uz speciālo pensiju, piemēro attiecīgi Tiesnešu izdienas pensiju likuma 4. panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus vai Prokuroru izdienas pensiju likuma 4. panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus, kas bija spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, ciktāl šā likuma pārejas noteikumi nenosaka citādi.

5. Attiecībā uz tiesnesi un prokuroru, kuram 2026. gada 31. decembrī izdienas stāžs atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam un Prokuroru izdienas pensiju likumam pārsniedz 10 gadus, bet nav lielāks par 15 gadiem, šā likuma 2. panta pirmajā daļā un 4. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktā prasība par 25 gadu stāžu stājas spēkā 2036. gada 1. janvārī. Līdz tam tas pieaug pakāpeniski par sešiem mēnešiem katru gadu, un no 2027. gada 1. janvāra tas ir 20 gadi un seši mēneši, no 2028. gada 1. janvāra — 21 gads, no 2029. gada 1. janvāra — 21 gads un seši mēneši, no 2030. gada 1. janvāra — 22 gadi, no 2031. gada 1. janvāra — 22 gadi un seši mēneši, no 2032. gada 1. janvāra — 23 gadi, no 2033. gada 1. janvāra — 23 gadi un seši mēneši, no 2034. gada 1. janvāra — 24 gadi, no 2035. gada 1. janvāra — 24 gadi un seši mēneši.

6. Attiecībā uz prokuroru, kuram 2026. gada 31. decembrī izdienas stāžs atbilstoši Prokuroru izdienas pensiju likumam pārsniedz 10 gadus, bet nav lielāks par 15 gadiem, šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā prasība par vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanu stājas spēkā 2056. gada 1. janvārī. Līdz tam pensionēšanās vecums pieaug pakāpeniski par sešiem mēnešiem katru gadu, un no 2027. gada 1. janvāra tas ir 50 gadi un seši mēneši, no 2028. gada 1. janvāra — 51 gads, no 2029. gada 1. janvāra — 51 gads un seši mēneši, no 2030. gada 1. janvāra — 52 gadi, no 2031. gada 1. janvāra — 52 gadi un seši mēneši, no 2032. gada 1. janvāra — 53 gadi, no 2033. gada 1. janvāra — 53 gadi un seši mēneši, no 2034. gada 1. janvāra — 54 gadi, no 2035. gada 1. janvāra — 54 gadi un seši mēneši, no 2036. gada 1. janvāra — 55 gadi, no 2037. gada 1. janvāra — 55 gadi un seši mēneši, no 2038. gada 1. janvāra — 56 gadi, no 2039. gada 1. janvāra — 56 gadi un seši mēneši, no 2040. gada 1. janvāra — 57 gadi, no 2041. gada 1. janvāra — 57 gadi un seši mēneši, no 2042. gada 1. janvāra — 58 gadi, no 2043. gada 1. janvāra — 58 gadi un seši mēneši, no 2044. gada 1. janvāra — 59 gadi, no 2045. gada 1. janvāra — 59 gadi un seši mēneši, no 2046. gada 1. janvāra — 60 gadi, no 2047. gada 1. janvāra — 60 gadi un seši mēneši, no 2048. gada 1. janvāra — 61 gads, no 2049. gada 1. janvāra — 61 gads un seši mēneši, no 2050. gada 1. janvāra — 62 gadi, no 2051. gada 1. janvāra — 62 gadi un seši mēneši, no 2052. gada 1. janvāra — 63 gadi, no 2053. gada 1. janvāra — 63 gadi un seši mēneši, no 2054. gada 1. janvāra — 64 gadi, no 2055. gada 1. janvāra — 64 gadi un seši mēneši.

7. Personām, kurām 2026. gada 31. decembrī izdienas stāžs atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam un Prokuroru izdienas pensiju likumam pārsniedz 10 gadus, bet nav lielāks par 15 gadiem, speciālo pensiju aprēķina no personas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējo piecu gadu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms personas atbrīvošanas no amata.

8. Personai, kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem tiesneša vai prokurora amatu un kurai 2026. gada 31. decembrī izdienas stāžs atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam un Prokuroru izdienas pensiju likumam pārsniedz 15 gadus, piešķir izdienas pensiju saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likumu un Prokuroru izdienas pensiju likumu, kas bija spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, izņemot Tiesnešu izdienas pensiju likuma 5. pantu un Prokuroru izdienas pensiju likuma 5. pantu par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju. Minētajām personām izdienas pensiju aprēķina no personas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējo piecu gadu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms personas atbrīvošanas no amata.

9. Personai, kura līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir ieguvusi tiesības uz tiesneša vai prokurora izdienas pensiju, tiek saglabātas tiesības doties izdienas pensijā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Tiesnešu izdienas pensiju likumā un Prokuroru izdienas pensiju likumā līdz 2026. gada 31. decembrim. Personām, kurām jau ir piešķirta tiesneša vai prokurora izdienas pensija, turpina pensijas izmaksu saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likumu vai Prokuroru izdienas pensiju likumu.

10. Prokurora speciālās pensijas stāžā neieskaita laiku, kuru persona nostrādājusi prokuratūras atestēto darbinieku amatos Latvijas PSR prokuratūrā pēc 1990. gada 26. oktobra.

11. Satversmes tiesas tiesnesim, kurš pēc pilnvaru termiņa beigām atgriežas prokurora amatā un kura izdienas stāžs 2026. gada 31. decembrī ir lielāks par 10 gadiem, ir tiesības uz prokurora izdienas pensiju atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 5., 6., 7., 8. un 9. punktam. Ja šāda persona prokurora izdienas pensijā dodas pirms tam, kad pagājuši pieci gadi kopš atgriešanās prokurora amatā, prokurora izdienas pensijas aprēķinā ņem vērā personas vidējo mēneša darba samaksu pēc atgriešanās prokurora amatā (prokurora vidējo mēneša darba samaksu), bet par atlikušo laiku — vidējo mēneša darba samaksu Satversmes tiesas tiesneša amata pildīšanas laikā.

12. Tiesībsargam, kurš iecelts amatā līdz 2026. gada 31. decembrim un ir nostrādājis šajā amatā 10 gadus, piešķir izdienas pensiju saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likumu, kas bija spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.

13. Ministru kabinets sadarbībā ar Tieslietu padomi līdz 2030. gada 1. martam veic izvērtējumu un informē Saeimu par šā likuma ietekmi uz tiesu varas neatkarības garantijām un cilvēkresursu politiku, tostarp tiesnešu un prokuroru ataudzi.

Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 1. aprīlī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 15. aprīlī