Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas desmitās sēdes turpinājums 2026. gada 19. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.) Kolēģi, aicinu ieņemt vietas.

Sākam Saeimas sēdi, turpinot izskatīt 12. marta sēdes neizskatītos darba kārtības jautājumus. Pēc tam izskatīsim šīsdienas kārtējās Saeimas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana". (Zālē troksnis.)

Kolēģi, varat runāt klusiņām. Tas nav aizliegts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" otrajam, galīgajam, lasījumam un atbalstīja to.

Ir iesniegts viens – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehniska rakstura, precizē 1. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti septiņi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"" otrajā lasījumā. Ar steidzamību.

Komisijā saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Paredz precizēt likumā ietverto atsauci uz Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 2. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Šis priekšlikums rosina precizēt, kāda veida pasākumu gadījumā pašvaldībai tiek paredzētas tiesības izdot saistošos noteikumus, kuru mērķis būtu gādāt par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, paredzot papildināt regulējumu ar vārdu "izklaides". Priekšlikums nav atbalstīts, jo komisija jau iepriekš bija vienojusies lietot plašāku jēdzienu "pasākums", veidojot saikni ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu, kurā šis jēdziens ir definēts un aptver ne tikai izklaides pasākumus, bet arī svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumus.

Vēlos īpaši uzsvērt, ka likumprojektā ietvertais regulējums nav attiecināms uz militārajām darbībām, mācībām un tamlīdzīgām aktivitātēm, bet tieši uz izklaides troksni.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 3. – deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Paredz norādīt, ka šis regulējums neattiecas uz šautuvēm, militārajām mācībām, kā arī medībām. Diskusijās par deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikumu komisijā tika norādīts, ka sākotnējā redakcijā izmantotais formulējums par šautuvēm kā vietām nav juridiski precīzs, jo likumprojektā tiek regulēti pasākumi, nevis konkrētas vietas. Tāpat tika uzsvērts, ka ar šo regulējumu nav paredzēts aptvert militārās darbības, to atsevišķa izcelšana likumā nav nepieciešama.

Vienlaikus komisijā tika paustas bažas par iespējamu interpretāciju attiecībā uz šaušanas aktivitātēm un medībām, kuras praksē var tikt uztvertas kā pasākumi, tāpēc, lai novērstu iespējamās interpretācijas un saglabātu juridiski korektu formulējumu, komisija vienojās izstrādāt savu redakciju.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts daļēji un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz piešķirt pašvaldībām tiesības izdot saistošos noteikumus, lai ierobežotu nevēlamu un kaitīgu troksni, kas rodas pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā. Tomēr, lai novērstu iespējamo nepareizo interpretāciju pašvaldībās, likumprojekta izskatīšanas gaitā ir nepieciešams nepārprotami norādīt, ka šis regulējums neattiecas uz šautuvēm, militārajām mācībām un medībām.

Mans priekšlikums paredz noteikt pašvaldību saistošajos noteikumos izņēmumu par šautuvēs, medībās un militārajās mācībās radīto troksni. Ir skaidrs, ka šīs nozares regulē attiecīgi hierarhiski augstāka juridiskā spēka normatīvie akti – Ministru kabineta noteikumi par šautuvēm un likumi, kas attiecas uz bruņoto spēku darbībām. Tomēr medībām šādu trokšņu ierobežojumu nav.

Diemžēl par šautuvēm mēdz būt strīdi ar pašvaldībām, kaut gan vajadzības ir vienādas – droša un noturīga sabiedrība. Par medībām jāsaka – arī apdzīvotās vietās tādas var būt, piemēram, savainotu dzīvnieku ciešanu izbeigšana. Nemaz nerunājot par šautuvēm, kuras nav jāapkaro. Tām ir jābūt katras pašvaldības teritorijā, katram iedzīvotājam jāzina, kur tāda ir, lai varētu pilnveidot savas prasmes. Nerunājam tikai par patvertnēm, bet mācāmies aizstāvēt sevi un savus tuvākos.

Paldies, ka mans priekšlikums ir sadzirdēts un atbalstīts komisijas redakcijā. Tas tiešām ir ļoti nepieciešams, lai tiek novērstas interpretācijas iespējas. Medības un šautuves ir tie izņēmumi, kurus pašvaldība nemēģinās uzskatīt par izklaides trokšņiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

L. Rasima. Tātad vēlreiz – komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts, veidojot turpmāko – 4. – priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz izņēmumu attiecībā uz treniņšaušanu, šaušanas sacensībām un medībām, precizējot, ka šīs aktivitātes neietilpst likumprojektā paredzētajā regulējumā.

Komisijā tika uzsvērts, ka šautuvju darbību jau regulē speciālais normatīvais regulējums – Ieroču aprites likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz prasības attiecībā uz būvakustiku un trokšņu izvērtējumu. Savukārt medību jomu regulē Medību likums un ar to saistītie normatīvie akti, kuri obligāti jāievēro un par kuru piemērošanu ir atbildīga arī pašvaldība.

Tomēr, ņemot vērā deputātu un ekspertu paustās bažas par iespējamu normu interpretāciju praksē, kā arī risku, ka pašvaldības vai citas institūcijas varētu ierobežot šādas darbības, komisija uzskatīja par lietderīgu likumprojektā paredzēt regulējuma tvērumu. Vienlaikus komisija uzsver, ka likumprojektā ietvertais izņēmums nav uzskatāms par izsmeļošu uzskaitījumu, bet par precizējumu konkrētajām aktivitātēm, par kurām diskusijas gaitā tika paustas bažas.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 5. – deputāta Jāņa Zariņa priekšlikums. Šī priekšlikuma mērķis ir skaidri norādīt, ka pašvaldībām nav pienākuma izdot saistošos noteikumus, bet tikai tiesības to darīt, tādēļ rosina aizstāt vārdus "Pašvaldība var izdot" ar vārdiem "Pašvaldībai ir tiesības izdot". Komisijā netika atbalstīts, jo juridiskajā tehnikā korektāks ir formulējums "pašvaldība var izdot", jo tas atbilst Pašvaldību likuma 44. panta otrajai daļai un ierastajai normatīvo aktu praksei.

Papildus vēlreiz jāuzsver, ka grozījumi neuzliek pašvaldībai pienākumu izdot saistošos noteikumus, bet sniedz iespēju pašvaldībai to darīt, ja tā to vēlas un tai vispār šis jautājums ir aktuāls.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 6. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Paredz papildināt, ka regulējums nav attiecināms uz militārās darbības radīto troksni militāro uzdevumu īstenošanas vietās. Vēlos papildus vēlreiz uzsvērt, ka likumprojektā ietvertais regulējums nav attiecināms uz militārajām darbībām, mācībām un tamlīdzīgām aktivitātēm, bet tieši uz izklaides troksni. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Paredz noteikt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektam "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"".

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Vēlos komisijas vārdā pateikties iesaistītajām institūcijām un organizācijām par darbu.

Papildus vēlos piebilst, ka tomēr, neskatoties uz likumprojektu "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"", komisija apzinās kaitīgā trokšņa problēmas būtiskumu un sistemātisko raksturu un to, ka tiesiskais regulējums joprojām nav pilnīgs un iedzīvotāju aizsardzība pret kaitīgu troksni nav pietiekama. Šis grozījums ir tikai pirmais solis ceļā uz problēmas risinājumu. Nepieciešams turpināt pilnveidot regulējumu arī citos normatīvajos aktos, tai skaitā tajos, kurus šobrīd izvērtē Satversmes tiesa.

Tāpēc, kolēģi, mums būs vēl jāturpina darbs, lai nodrošinātu efektīvu iedzīvotāju aizsardzību pret kaitīgu troksni. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" izriet no tā, ka šobrīd Bērnu aizsardzības centram nav deleģējuma, nav pamatojuma izmantot valsts informācijas sistēmu. Tā kā arī labklājības nozarē ir ieviests risinājums "DigiSoc", ir jāievieš šie grozījumi, lai varētu piekļūt šai sistēmai.

Vēl viena būtiska lieta – šajos grozījumos paredzēts, ka personu datus... it sevišķi cietušo nopratināšanai jeb iztaujāšanai, kur ir gan attēli, gan skaņu ieraksti... katrai institūcijai tas jāveic no jauna... šo grozījumu ietvarā... principā varēs izmantot jau iepriekš ierakstīto. Likums noteiks kārtību, kā to darīt un kurš ko var izmantot un kārtot.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Grasbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas – 24. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Grasbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 4. martā ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā".

Likumprojekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu komersantiem.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 9. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums", otrais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatot likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums", Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti 11 priekšlikumi, no kuriem daļa pēc sēdes tika atsaukti.

1. – deputātes Lindas Liepiņas priekšlikums. Tika atsaukts.

2. priekšlikums. Tika atsaukts.

3. priekšlikums. Tika atsaukts.

4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz precizēt 3. pantā ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības definīciju. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 5. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāls. Arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz aizstāt vārdus "procesuālās taktikas" ar vārdiem "procesuālo tiesību". Tātad arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 7. priekšlikums. Tika atsaukts.

8. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāls. Saistīts ar 5. priekšlikumu. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 9. – deputātes Selmas Teodoras Levrences priekšlikums. Paredz iespēju nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību individuāliem aktīvistiem vai mazām NVO arī stratēģiskās tiesvedībās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 10. priekšlikums. Tika atsaukts.

11. priekšlikums. Tika atsaukts.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

S. T. Levrence. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa, tas ir, 26. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrais lasījums.

Iesniegti astoņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Izskatot likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti astoņi priekšlikumi.

1. un 2. priekšlikums ir saistīti. Tie ir tieslietu ministres priekšlikumi, kas paredz paplašināt gadījumus, kad cilvēkam atmaksā valsts nodevu, ja lieta netiek izskatīta vai ja spriedums tiek atcelts tādu iemeslu dēļ, kas nav šī cilvēka vaina.

1. priekšlikums paredz, ka valsts nodevu atmaksās arī gadījumos, kad lieta nav piekritīga Latvijas, bet gan citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 2. priekšlikums paredz, ka valsts nodevu atmaksās arī gadījumos, kad apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas spriedumu. Arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz mainīt pantu numerāciju. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbilstoši Juridiskā biroja norādei izslēdz tiesas tiesības pēc savas iniciatīvas pieaicināt Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā noteiktās personas, jo šīs tiesības varētu radīt priekšstatu par tiesas iesaisti vienas puses pozīcijas stiprināšanā. Lai saglabātu tiesas neitralitāti un procesuālo līdzsvaru, attiecīgo personu pieaicināšana būtu paredzama tikai pēc atbildētāja lūguma.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz mainīt daļu numerāciju. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Dod iespēju pārsūdzēt līdz pat Augstākajai tiesai lēmumus, kuros tiesa ir atteikusies skatīt lietu, jo uzskata, ka tā nepieder Latvijas jurisdikcijai. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tajā iekļauts 6. priekšlikums, to tehniski precizējot. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Likumā paredz jaunu pantu. Cilvēkam, kas strādā par cilvēka ar invaliditāti asistentu vai aprūpētāju, atlīdzību un ienākumus nevar pilnībā atņemt parādu piedziņā un viņam, tāpat kā algas saņēmējam, ir jāatstāj iztikas minimums. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

S. T. Levrence. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa, tas ir, 26. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 22 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 4. marta sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" otrajā lasījumā.

Tika saņemti 22 priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī guva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Arī guva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 15. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 16. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 17. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 18. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 19. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 20. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Šajā zālē ir vairāki, kas atbilst Zemessardzes veterāna statusam. Tāpat arī ļoti daudzi pazīst kādu Zemessardzes veterānu. Daudzos gadījumos šie Zemessardzes veterāni ir ļoti cienījamā vecumā – septiņdesmitgadīgi, astoņdesmitgadīgi, deviņdesmitgadīgi cilvēki, kuri ir saņēmuši šo Zemessardzes veterāna statusu kā goda statusu par dienestu Zemessardzē.

Gāteres kundzes priekšlikumā Zemessardzes veterāniem paredzēta pilnīgi identiska atbildība ar aktīvajā dienestā esošajiem zemessargiem. Kur veidojas problēma? Manuprāt, šī atbildības pakāpe ir paredzēta pilnīgi identiska, neraugoties uz daudziem objektīviem apstākļiem.

Piemēram, Dobeles novadā kāds aktīvs Zemessardzes veterāns vēlas aizvest ekskursijā jaunsargus uz Īles bunkuru. Viņš šo pasākumu nav saskaņojis ar savu vadību, uz šo ekskursiju ir ieradies Zemessardzes veterāna formas tērpā. Ekskursijas laikā viņš sabojā zemessardzes ekipējumu, piemēram, zābakus. Ne tur uzkāpa, aizķērās – zābaki sabojāti. Šo pasākumu viņš nav saskaņojis, rezultātā no viņa tiek prasīta atbildība. Tad kā tas izskatīsies? Pie astoņdesmitgadīga zemessardzes veterāna ieradīsies Militārā policija un teiks: tā, tu esi pārkāpis noteikumus, vai nu maksā 100 eiro, vai mēs pret tevi uzsāksim administratīvo lietu... jau ar tiesvedību un tamlīdzīgi. Manuprāt, tas būtu neadekvāti.

Aizsardzības ministrija Sprūda kunga laikā ar šādiem radošiem risinājumiem ik pa brīdim nāk klajā. Es nesaku, ka Zemessardzes veterāniem nevajag paredzēt nekādu atbildību par tīši nodarītu kaitējumu, bet ir jābūt mehānismam, kā sabalansēt šo atbildību, lai mēs nepiedzīvotu situāciju, ka astoņdesmitgadīgus, deviņdesmitgadīgus Zemessardzes veterānus par sadzīviskām lietām sauc pie stingras atbildības un pēc tam no viņiem vēl mēģina iekasēt ievērojamas naudas summas.

Šobrīd man pat ir grūti pateikt, ko darīt ar šo priekšlikumu, kas ir iesniegts uz otro lasījumu. Aizsardzības ministrija nesaskata nekādas problēmas šajā regulējumā, ko ir piedāvājuši. Acīmredzot nepazīst Zemessardzes veterānus. Ja šādu normu atstāj uz trešo lasījumu, noteikti būtu jāievieš kaut kādas izmaiņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā varu tikai atgādināt, ka ir redakcionālas izmaiņas... un precizētas... un šis priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 21. – arī Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Gāteres priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 22. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Esam izskatījuši visus 22 priekšlikumus.

Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Iesniegšanas termiņš – šā gada 2. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Operatīvās darbības likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! 20. janvārī Juridiskās komisijas sēdē mēs diskutējām par svarīgu jautājumu, proti, par to, vai operatīvās lietas ietvaros iegūto informāciju drīkst nodot citām institūcijām. Mēs saprotam, ka attiecībā uz šo jautājumu pastāv dažādi viedokļi, un ir svarīgi, lai būtu skaidrība.

Šajā laikā mēs noturējām trīs sēdes. Tieslietu ministrijas un arī vēlāk Iekšlietu ministrijas darba grupas, iesaistot ekspertus, meklē risinājumu, lai likumā ierakstītais būtu skaidrs un saprotams ikvienam cilvēkam. Strādājot ar šo jautājumu, nedaudz mainīts koncepts, kas sākotnēji bija pieteikts.

Iepriekšējā nedēļā... pirms divām nedēļām, pareizāk... tātad 10. datumā mēs vēlreiz diskutējām un nolēmām virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu, kas paredz grozīt Operatīvās darbības likumu. Un būtiskākais ir paredzēts 24. panta piektajā daļā. Tajā ir paredzēts noteikt, ka operatīvās darbības pasākumu, arī sevišķajā veidā veicamu operatīvās darbības pasākumu, gaitā iegūto informāciju par personu drīkst nodot citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai, ciktāl attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu citu būtisku valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, un tās saturs un apjoms nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.

Ar šiem grozījumiem mēs nepārprotami nostiprinām, ka informācija, kas iegūta operatīvās darbības gaitā, var tikt izmantota citos procesos. Bet tas nenozīmē, ka jebkādu informāciju var nodot un brīvi izmantot. Svarīgi, lai būtu būtiski mērķi, lai būtu svarīgi mērķi, kuru dēļ tas notiek. Un papildus tam, protams, nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst par cilvēka pamattiesību ievērošanu.

Komisijā šis jautājums ir izskatīts.

Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Operatīvās darbības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 24. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Kolēģi, mums ir vēl viena sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Iesniegti divi pieprasījumi.

Deputāti Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Edgars Tavars, Linda Matisone, Andrejs Svilāns, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Māris Kučinskis un Andris Kulbergs iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par ministrijas publiskajiem iepirkumiem informācijas tehnoloģiju jomā".

Vārds motivācijai deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs šeit bieži runājam par bērnu kā mūsu prioritāti. Taču – vai šī prioritāte atspoguļojas tajā, kā mēs tērējam nodokļu maksātāju naudu? Šodien es pamatoju pieprasījumu ministrijai saistībā ar informāciju par ministrijas IT iepirkumiem. Publiski izskanējušas ziņas, ka viena datorpeles vada cena iepirkumā sasniegusi 84 eiro. Ja šie skaitļi ir patiesi, mēs runājam par simtiem tūkstošiem eiro, kas iztērēti bez saimnieciskas loģikas tikai par vienu komponenti.

Šeit maza piebilde – mēs runājam par parasto datorpeles vadu. Ja jūs ieiesiet datorveikalā, jūs nopirksiet "ābola" datorvadu par 40 eiro.

Kā bijušajam skolas direktoram man grūti paskaidrot skolotājiem, kāpēc viņu algām naudas nepietiek.

Mēs redzam, ka tiek tērēti miljoni tajās pozīcijās, kurās varētu un vajadzētu ekonomēt. Šobrīd rodas iespaids: ja tā ir Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, tad to var tērēt nesaimnieciski, it kā tā nebūtu mūsu visu nauda. Īpaši griezīgi tas izskatās kontekstā ar konkrētiem projektiem... kur, piemēram, apmācībām vien tiek tērēti 216 tūkstoši. Kamēr ministrijas pārstāvji nespēj sniegt pilnīgu informāciju par izdevuma pozīciju lietderību, man ir grūti paskaidrot, kāpēc šajos ministrijas iepirkumos pazūd nauda un nauda tiek virzīta datorvadiem.

Mūsu mērķis ir panākt, lai katrs cents kalpotu motivēta un zinoša skolēna izaugsmei, nevis barotu necaurspīdīgu, negodīgu, sarunātu iepirkumu mehānismu, kas jo īpaši ir izpaudies pēdējās dienās citas ministrijas tā saucamā IT karteļa lietā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Tātad nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par "Rail Baltica" projekta vadību", ko iesnieguši deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Lauris Lizbovskis, Māris Kučinskis, Edgars Putra, Edgars Tavars un Andrejs Svilāns.

Vārds motivācijai deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Desmit gadus neviens nav pievērsis uzmanību projektam. Desmit gadus! Es atklāju. Mēs izvilkām gaismā. Visi mūk kā žurkas no šī projekta. Katru dienu es veltu... katru nedēļu es veltu laiku projektam. Man četri – četri! – biroja darbinieki strādā tikai uz "Rail Baltica". Labi, tie ir Siliņas kundzes vārdi.

Mēs pieprasījām iepriekšējā pieprasījumā. 26. novembrī... Atnāca ne jau, protams, Siliņas kundze, bet atnāca parlamentārais sekretārs. Pateica praktiski neko. Un mēs vienkārši gribam zināt. Ja jau tiek pievērsts tik daudz uzmanības, ja tiek pievērsts tik daudz darba, mums gribas zināt, vai tā ir darba imitācija vai tomēr darbam ir arī jēga? Vai ir pieņemti lēmumi, vai ir skaidrība? Jo mums... man kā deputātam nav skaidrības vēl joprojām. Trases galīgais lēmums ir... par trasi... ir pieņemts? Finansējums, cik tas viss izmaksās, – ir pieņemts lēmums? Vai un kāda ietekme uz tautsaimniecību šim fināllēmumam būs – ir izvērtējums? Visas šīs lietas vēl joprojām neeksistē.

Tāpēc mēs aicinām atkārtoti nevis ministrus, jo vienmēr tiek novelts uz ministriem, bet mēs tieši gribam zināt, kāds ir premjera redzējums šinī stāstā, kādi ir pieņemtie lēmumi, jo ministri futbolē jautājumu no vienas uz otru ministriju. Tāpēc mēs gribam dzirdēt...

Ministru prezidenti tātad atkal pārstāvēja parlamentārais sekretārs. Jautājumi attiecas uz Ministru prezidentes vadības un koordinācijas darbībām. Iepriekš sniegtās atbildes nesniedza nekādu skaidrību par vadības procesu, un Ministru prezidente nevar uzlikt ministriem atskaitīties par savām neizdarībām. Ministru kabinets bija noteicis uzdevumus un termiņus, kuri nav mums zināmi.

Pieprasījums skaidri prasa tieši Ministru prezidentes personīgo skaidrojumu par konkrētiem soļiem. Ja mēs atkal nesaņemsim atbildes, turpināsim sniegt pieprasījumus līdz tam, kad beidzot sadzirdēsim atbildes uz trīs fundamentāli svarīgākajiem jautājumiem.

Tāpēc ir šis pieprasījums.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Tātad nododam Pieprasījumu komisijai.

Kolēģi, līdz ar to esam pabeiguši izskatīt visus 12. marta sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, dažas minūtes, kamēr pārslēgsies uz šīsdienas kārtējo Saeimas sēdi.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies divi deputāti: Aleksandrs Kiršteins un Līga Rasnača... redzēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad Saeimas 12. marta sēdi pasludinu par slēgtu.