Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas vienpadsmitā sēde 2026. gada 19. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 19. marta kārtējo sēdi.

Sākam ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam", ko ir iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Ilze Stobova, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa un Edmunds Zivtiņš.

Iesniedzēju vārdā – deputāte Linda Liepiņa. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas. Un mazliet klusāk!

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Nu ko, tā stunda ir situsi, un jau pavisam drīz mēs uzzināsim, cik ļoti mūsu vārdi sakrīt ar mūsu darbiem un mūsu balsojumiem. Un... Labdien, arī ministra kungs!

Šodien šis demisijas pieprasījums faktiski nav jau tikai par vienu ministru... par Satiksmes ministriju. Šodien mēs lemjam par to, vai Latvijā vēl ir saglabājušās kaut kādas atliekas no politiskās atbildības vai to nav vispār. Mēs lemsim šodien par to, vai nodokļu maksātāju līdzekļi tiek aizsargāti vai izšķiesti, par to, vai valdība un ministri spēj kontrolēt miljardus vērtus projektus vai arī kārtējo reizi mēs ļausim simtiem miljonu pazust bez pilnīgi nekādām sekām.

No šīs tribīnes par "Rail Baltica" projektu ir runāts ļoti daudz, Saeimā ir strādājusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, ir bijuši neskaitāmi pieprasījumi, un arī šodien ir iesniegts jauns pieprasījums par "Rail Baltica" projektu. Deputāti ir uzdevuši neskaitāmus jautājumus. Atbildes ir bijušas vai nu ļoti izvairīgas, vai to nav bijis vispār. Nekādas. Un faktiski ir pamatotas bažas uzskatīt, ka sabiedrībai ir apzināti sniegta nepatiesa informācija par gadsimta lielāko projektu "Rail Baltica".

Ja mēs paklausāmies to retoriku, kāda ir Ministru prezidentei pēdējo nedēļu laikā, tad jāsecina, ka pat tie, kuri ilgstoši ir vīpsnājuši un smīnējuši par to, ko dara un jautā opozīcija, šodien vairs nesmejas. Šodien visi beidzot ir pamodušies un skatās apkārt viens uz otru, jautā: kas tad te ir noticis, kurš ko ir sadarījis? Neviens neko nezina. Neviens nevienu atbildīgo nepazīst. Un konkrētu vārdu un uzvārdu joprojām mums nav.

Un es pateikšu, kas ir noticis. Tas, ko mēs redzam, ir totāls haosa rezultāts. Un tā jau nav tikai nolaidība. Tā ir ilgstoša un apzināta bezatbildība. Atkal un ilgstoši neviens nav atbildīgs. Projekta īstenotāja atbildība – nulle, satiksmes ministrs – nulle, valdība – nulle, un premjere – nulle. Atbildības nav. Neviens ne par ko nav atbildīgs, un tā tas turpinās.

Šis konkrētais pēdējais gadījums. 267 miljoni eiro. Tie nav 267 eiro, tie pat nav 267 tūkstoši, tie ir 267 miljoni. Un es nezinu, kas tas ir ar mums, ka mēs tad, kad aiziet pāri miljonam, apstājamies un vairs nesaprotam to apmēru. Mēs saprotam, ka cilvēks pretlikumīgi iegūst caurlaidi Vecrīgā, lai noparkotu savu mašīnu, bet mēs nesaprotam: 267 miljoni vai miljards. Mums tas liekas kaut kā... ā, nu, tikpat cik 267 eiro. Tā īsti nav. Un tie 267 miljoni – tieši tik daudz Latvijas valsts varēja ietaupīt vienā iepirkumā, stratēģiski svarīgā pārmiju iepirkumā, kurā no sarunām tika izslēgts uzņēmums, kura piedāvājums bija tieši 267 miljonus lētāks nekā uzņēmumam, kurš uzvarēja. Šī iespēja tika vienkārši izmesta miskastē.

Jūs jautāsiet – kā? Ļoti vienkārši – izrādās, bankas garantijas termiņš neesot sakritis par 13 dienām. Projektam, kuru mēs mēģinām realizēt, man liekas, nu jau ne 10–13 gadus, laikam pat vēl vairāk... es pat nezinu, kura ir tā "Rail Baltica" projekta dzimšanas diena. 13 gadi pret 13 dienām bankas termiņam, un 267 miljoni – čuš! Tāds nieks, vai ne?

Kolēģi, tas pat nav absurds. Tas ir cinisms pret Latvijas sabiedrību, tas ir spļāviens sejā tiem cilvēkiem, kas maksā nodokļus, strādā, cer uz labāku dzīvi un cer uz valstisku atbildību, uz to, ka kāds būs atbildīgs par šo naudas izšķērdēšanu un izpļekarēšanu. Un kas notiek tālāk? Pa lielam nenotiek nekas. Ministrs procesu neaptur, sistēmu nemaina, nemeklē risinājumu, tikai taisnojas, piesedz, ļauj, lai valsts līdzekļi turpina izgaist.

Arī premjere nespēj uzņemties atbildību. Atbildības vietā tiek izveidotas kārtējās komisijas, pat divas. Viena, lai izmeklētu, kas notika, kā radās šī starpība – tie 267 miljoni – un kas vainīgs. Komisija tagad tur būs. Un otra komisija būs par pāli Daugavā. Nu beidzot! Problēma acīmredzama jau ļoti sen, beidzot būs arī pālim sava komisija. Nu fantastiski!

Ministru prezidente Evika Siliņa saka: "Rail Baltica" ir stratēģiska prioritāte, bet tajā pašā laikā tiek veidotas pārbaudes komisijas, jo kontroles nav bijis. Tad pastāstiet man, lūdzu, kā tas var būt, ka projekts ir prioritāte, bet atbildība nav nevienam?

Satiksmes nozare Evikas Siliņas valdībā ir uzticēta partijai "PROGRESĪVIE", tai pašai partijai, kuras iepriekšējais ministrs nav bijis tikai kaut kāds iesaistīts cilvēks. Nu, acīmredzot uz viņu, uz Briškena kungu, Siliņas kundze lika lielas cerības. Bet kaut kad, man liekas, viņa publiskajā telpā minēja, ka tās nav attaisnojušās un tur tāda vilšanās... Bet, ja vilšanās, tad kaut kas ir jādara, tad kaut kas ir jāmaina. Briškena kungs nav bijis vienkārši tāpat iesaistīts. Viņš ilgus gadus ir bijis "RB Rail" stratēģijas un attīstības direktors. Jau sākotnēji mūsu partija teica, ka mēs redzam tur interešu konfliktu. Un it sevišķi tagad, kad ir jāveic kaut kādas izmeklēšanas, kā jūs, vienas partijas cilvēki... vispār par to, kas notiek nozarē, par atbildīgo meklēšanu... Mēs uzskatām, ka objektīvi izvērtēt pašiem savas kļūdas īsti nav iespējams. Tas nav nopietni un faktiski grauj uzticību visam šim procesam.

Vēl viens jautājums, runājot par "Rail Baltica", ko nevar ignorēt, bet ko ne ministrs, ne premjere sabiedrībai neatklāj un nepasaka atklāti, – ka "Rail Baltica" projektam nav nekāda ekonomiskā seguma. Latvijas posmā tajā trasē pat netiek savienotas kaut kādas nozīmīgas pilsētas, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā. Ko mēs šeit pārvadāsim Latvijā? Sēņotājus no viena meža uz otru? Vai mēs pasakām atklāti, ka šis ir militārs projekts un pārvadāsim militāro tehniku vai ko citu.

Ja tas ir militārs projekts, tad tur ir jābūt, manuprāt, absolūti citam sarunas modelim ar Eiropu... ar mums, ar Latviju, kas ir ārējā robežvalsts. Tad droši vien Eiropai ir jāuzņemas, iespējams, viss finansējums – ne tikai par būvniecību, bet arī par tālākajām uzturēšanas izmaksām. Kas to visu segs... tās izmaksas? Uzņemties jebkādas saistības šobrīd, kas ir saistītas ar "Rail Baltica" projektu, – tā ir pašnāvība mūsu valstij, ņemot vērā to, ka gandrīz visos ekonomiskajos rādītājos mēs esam pēdējā vietā.

Kolēģi, šis nav demisijas pieprasījums, runājot tikai par izšķērdību. Mēs runājam šodien arī par to nākotni, kādu iezīmējam saviem cilvēkiem. Un mēs nevaram šķiesties ar miljoniem un miljardiem. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka vajadzības ir uz katra soļa visās nozarēs. Atcerieties, pirms pāris gadiem kādās debatēs no šīs tribīnes es, man liekas, precīzi nosaucu, cik pirms diviem... četriem gadiem maksāja metrs "Rail Baltica", tad šobrīd šīs izmaksas jau ir četrkāršojušās. Tad padomājiet par tiem cilvēkiem un par tām izmaksām šim projektam un pretī nolieciet cilvēku vajadzības! Šodien mums šeit, pie Saeimas, piketē cilvēki, kas slimo ar diabētu un kuriem ir vajadzības, lai viņi vienkārši dzīvotu. Un mēs viņiem pasakām: mums nav naudas. Un turpretim mums ir 267 miljoni, kuri vienkārši izgaist kaut kur. Šādā veidā šo projektu turpināt nedrīkst!

Mūsu frakcija uzskata, ka pie šādas pārvaldības šis projekts ir jāaptur. Jāaptur, lai izvērtētu, kas pie kā ir vainīgs un kas par ko ir atbildīgs. Un šis projekts ir jāaptur tieši tādēļ, lai aizstāvētu mūsu valsts intereses un arī mūsu cilvēku intereses.

Un vēl satiksmes nozare ar tām samilzušajām problēmām nevar būt vienkārši par vietu kaut kādiem politiskiem eksperimentiem. Šī nozare ir pārāk svarīga. Tāpēc uzskatu, ka vismaz līdz vēlēšanām vai nu premjerei pašai ir jāuzņemas atbildība par šo nozari, vai tā ir jāuztic profesionālim, cilvēkam ar pieredzi un kompetenci, kas nav saistīts ar politiskām partijām vispār.

Es nerunāšu daudz, jo negribu kavēt neviena laiku. Šeit jau vairs nav nekā jauna, ko pateikt.

Viena lieta tikai – es vērsīšos pie kolēģiem no ZZS. Jūs esat kritizējuši konkrēto situāciju par 267 miljoniem. Jūs esat kritizējuši skaļi, asi un pamatoti. Bet ir tā, ka ar šo kritiku vairs nepietiek. Šodien būs konkrēts balsojums, un sabiedrība redzēs, cik ļoti jūsu kritika, jūsu vārdi sakritīs ar jūsu balsojumu. Un tā stunda ir pienākusi. Pienācis laiks. Tad tagad pieņemiet lēmumu – vai nu jūs parādāt savu attieksmi ar balsojumu, vai tad tā, kā iet pie altāra... Vēlreiz pasakiet: noslēgsim laulības ar PROGRESĪVAJIEM. Un tad klusējiet mūžam. Ja jūs slēdzat šīs laulības šodien vēlreiz (Starpsauciens.), tad vienkārši izbeidziet bārstīties ar tukšiem vārdiem, kaut kādiem ierakstiem, kaut ko! Vai nu tagad, vai nekad. Tieši tā! Tā ka – būs vai nebūs laulības ZZS ar PROGRESĪVAJIEM – to mēs jau ļoti drīz uzzināsim.

Un es aicinu atbalstīt satiksmes ministra Švinkas demisiju.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs prasām satiksmes ministra Ata Švinkas tūlītēju demisiju, jo viņa vadībā transporta nozare ir pārvērtusies par milzīgu nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas mehānismu, kurā simtiem miljonu un pat miljardu eiro tiek izmesti bez atdeves, bet sabiedrībai turpina stāstīt pasakas par stratēģiskiem projektiem un tūlītējiem veiksmes stāstiem.

"Rail Baltica" ir klasisks piemērs tam, kā nevadīts milzu projekts pārvēršas par nacionālu katastrofu un, iespējams, labu barotni, un pat žurku skrējienu. Ja sākotnējā aplēse bija, ka visām trīs Baltijas valstīm šis projekts izmaksās līdz sešiem miljardiem eiro, tad tagad Latvijai vien pirmajā posmā tiek rasēts, pārzīmēts, dzēsts, rožu dobes noņemtas nost gar sliedēm, no diviem sliežu ceļiem atstāj vienu... Nākošais piegājiens – noteikti vispār vienu sliedi atstās.

Premjere arī aizklīdusi no šī megaprojekta. Nu, kā var būt tā, ka neviens to nevada? Daugavā ieliek "zelta" pāli, un tad visi brīnās, kā tas tur radies, kuram tāda ideja ir radusies? Kurš tik izdomas bagāts? Uzceļ tramplīnu, nesaprotot vispār, vai tur kādreiz vilciens ies, uz kurieni tas ies... Tāpat pie lidostas ir kārtējā estakāde uz Mārupi. Kad tur plānots vilcienam braukt? Vienkārši Eiropa iedod kādu naudu, nu, tad šķērdējam uz pilnu jaudu, pieliekot klāt arī nodokļu maksātāju naudu.

Nupat skandāls par iepirkumu. Lētākais variants tika noraidīts tikai tāpēc, ka tur 13 dienas birokrātisku iemeslu dēļ nesakrita ar tiem uzstādījumiem, kādi bija iepirkumā. Mēs te katru dienu varam izmainīt likumu pāris stundu laikā, ja tas bija nepieciešams, lai iepirktu par 267 miljoniem lētāk. Kamēr ģimenes cīnās ar augstām cenām, bedrainiem ceļiem, valdība turpina šķērdēt miljonus.

Šodien diabēta slimnieki stāv ārā un lūdz iespēju dzīvot, nekļūt par personām ar invaliditāti. Viņi grib pilnvērtīgi dzīvot, strādāt, maksāt nodokļus. Ir nepieciešami daži miljoni, lai viņus atbalstītu, lai viņi varētu iegādāties sensorus, insulīna sūknīšus un dzīvot. Bet tam nav to dažu miljonu. Un tiem pat būtu atdeve, nevis kā šim bezjēdzīgajam projektam, kurš kavējas, kura izmaksas aug un termiņi arī miglā tīti. Nu vairs nav nekāds 2030. gads, bet gan 2040., 2050., un, iespējams, tas vispār nekad netiks pabeigts. Bet nodokļu maksātāju nauda iegrūsta betonā, kas vēl pie tam ir jāiekonservē. Un turpināsim šķērdēt. Tas vairs nav savienojums ar Eiropu, tas ir bezdibenis.

Otrs fiasko – "airBaltic". Aviokompānija, kas gadiem dzīvo uz nodokļu maksātāju "mākslīgās elpināšanas". Valsts kopumā ir ieguldījusi jau vairāk nekā pusmiljardu, un visu laiku tiek solīts, ka tā ir tikai tāda īslaicīga palīdzība. Naudu atgūsim ar IPO, tūlīt izies... kotēsim biržā. Viss notiks. Pagājušā gada sākumā ministra kungs arī teica: tūlīt jau laidīsim biržā, mums vajag nomazināt pamatkapitālu par 570 miljoniem, lai tur viss skaisti izskatās. Principā nodokļu maksātāju nauda, kas tika ieguldīta "airBaltic", ar tikpat vieglu roku pagājušajā gadā tika norakstīta. Kur palika birža? Kur kotēšana? Nekā tāda vairs nav un arī nebūs šogad, cik saprotams. Slepenībā čukstējās: nu tik nāks investori, un būs tādi veiksmes stāsti.

Kaut kā tas viss izčākstēja un pazuda. Taču zaudējumi turpinās. Pagājušajā gadā 44 miljoni "airBaltic" zaudējumu, vēl gadu iepriekš – 118 miljoni. Un vēl joprojām tiek stāstītas pasakas – mums ir ārvalstu eksperti, turpina meklēt investorus, un tiešām... tā tāda dežavū sajūta, kas pa gadiem atgriežas. Ministrs arī pats atzīst, ka bez jaunas nodokļu maksātāju naudas piešprices līdz šī gada vidum kompānijai draud nopietnas problēmas. Valdība prognozē, ka vajadzēs vēl vismaz līdz 150 miljoniem piešpricēt, bet tas vēl bija pirms visiem notikumiem Irānā un degvielas sadārdzinājuma, degvielas krīzes sākuma. Nu jau šī summa, visticamāk, ir dubultojusies. Tātad atkal kādu brīdi mūs baros ar solījumiem, nāks investori, un pēc tam nāks uz Saeimu. Nodokļu maksātājiem atkal būs jāatver savs maciņš.

Šeit būtu jāpasaka godīga lieta, ka mums nekas ar to "airBaltic" nesanāk: vai nu, nodokļu maksātāji, jūs piekrītat, ka jūs katru gadu par simts miljoniem piestutēsiet šo kompāniju... Nu tad tas ir arī saprotams. Tad nav ko cilvēkus mānīt, nav ko sabiedrību mānīt ar kaut kādiem mistiskiem stāstiem.

Tas ir tāds bezgalīgs stutēšanas cikls. Solīja atgūt naudu, jo kovida laikā ieguldīja arī simtiem miljonu. Kur tas viss palika? Nu, tie bija jau Jaunās Vienotības un Kariņa apzināti meli. Solīja neatkarību – meli. Nodokļu maksātāji turpina maksāt rēķinus par aviokompāniju, kura nevar dzīvot bez nodokļu maksātāju piešprices, kamēr parastie cilvēki cīnās ar inflāciju, augstām degvielas cenām un veselības aprūpes nepieejamību.

Tāpēc, ministr, jūs esat atbildīgs par šiem abiem fiasko – par "Rail Baltica" četrkārtīgām izmaksām un 267 miljonu izšķērdēšanu, par "airBaltic", par bezgalīgām subsīdijām, solījumu laušanu, maldinošu komunikāciju sabiedrībai par drīzu iziešanu biržā.

Nu pietiek! Cilvēki gaida nevis jaunus miljonus bezdibenī, bet reālu atbildību. Tāpēc es aicinu: šodien šajā sēdē atbalstīsim demisijas pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Godātais ministra kungs! Šodien mēs runājam par atbildību, par to, kas notiek, ja valdība zaudē kontroli, un par to, kurš par to atbild. Un šodien situācija ir ļoti sarežģīta. Satiksmes ministrija netiek galā ar saviem pienākumiem, ar saviem solījumiem. Atgādināšu, šis ir jau trešais satiksmes ministra Ata Švinkas pieprasījums... demisijas pieprasījums kopš brīža, kad viņš stājās amatā 2025. gada 6. martā. Un kopumā tas ir jau astotais demisijas pieprasījums satiksmes ministram, kopš brīža, kad šo nozari pārņēma "Progresīvie". Tas pats par sevi jau ir rādītājs. Nevis par opozīcijas aktivitāti, bet par to, kas notiek nozarē.

Pirms tam Atis Švinka bija neaizvietojams speciālists Aizsardzības ministrijā, piestrādājot par parlamentāro sekretāru. Cilvēks, kurš, kā izskatās, var visu un var neko.

Un, skatoties uz šo situāciju, rodas sajūta, ka varbūt tieši arī tur ir problēma, jo valsts pārvaldē "var visu" nozīmē neuzņemties atbildību ne par ko. Satiksmes nozarē nav vietas eksperimentiem un universāliem speciālistiem. Tā ir nozare, kur katra kļūda maksā cilvēkiem, maksā budžetam miljonus. Un šodien mēs redzam rezultātu.

Sāksim ar "Rail Baltica". Projekts, kas tika solīts kā Latvijas attīstības pamats, bet realitātē mēs redzam pavisam citu ainu. Izmaksas pieaug no 5,8 miljardiem līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, četras reizes vairāk. Un tajā pašā laikā no iepirkuma tiek izslēgts piedāvājums, kas bija par 267 miljoniem eiro lētāks. Tas nav tikai skaitlis, tā ir nauda, par kuru varētu sakārtot reģionus, ceļus, atbalstīt pārvadātājus, palīdzēt cilvēkiem. Bet šī iespēja tiek ignorēta. Un mums saka: viss notiek, viss tiek kontrolēts. Bet, ja viss tiek kontrolēts, kāpēc ir dienesta pārbaudes? Kāpēc Ministru prezidente ir spiesta iejaukties? Kāpēc Valsts kontrole brīdina par problēmām, kuras netiek novērstas? Tas nozīmē vienu – kontroles vispār nav.

Un šeit ir pats būtiskākais – Satiksmes ministrija saka: mēs jau būvējam, mēs jau tērējam naudu, bet joprojām nevienam skaidri nevaram pateikt, cik tas maksā un kad tas būs pabeigts. Ministra kungs, pasakiet vienu skaitli, cik patiesībā maksās "Rail Baltica" Latvijā! Nedomāju, ka jums tādi dati ir.

Paskatīsimies uz ceļiem. "Rail Baltica" – tā nav viena problēma. Mums ir vēl ceļi. Mums rāda attīstības stratēģiju. Nesen Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs to redzējām. Ļoti milzīgs, nozīmīgs dokuments. Bet ko tas parāda? Reģionālajos autoceļos darbi plānoti tikai 262 kilometriem, bet 2912 kilometros darbi netiek veikti vispār. Šeit tas ir atzīmēts. Tas nozīmē, ka lielākā daļa paliek tādi, kādi ir – slikti vai ļoti slikti. Vietējo autoceļu remonti. Par tiem rakstīts, ka tiks uzlaboti tikai 492 kilometri, bet 11 tūkstoši kilometru paliek bez jebkādiem darbiem – 11 tūkstoši kilometru! Tas nav plāns. Tā ir problēmu atzīšana.

Tagad pats svarīgākais – finansējums. Satiksmes ministrijas plānā ir skaidri pateikts: finansējums nav pietiekams pat ieplānotajiem darbiem. Tas nozīmē vienu – ceļi nevis uzlabosies, bet turpinās pasliktināties. Arī šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs dzirdējām, ka Satiksmes ministrija nevar savā saimniecībā saprast... paņemt naudu no ceļiem, valsts pasta, sabiedriskajiem pārvadājumiem un visu ielikt "Rail Baltica"... viņi joprojām nezina, ko darīt. Nav redzējuma, kā to darīt.

Tagad uz brīdi aizmirsīsim par cipariem, padomāsim par cilvēkiem. Par cilvēkiem, kuri katru rītu brauc uz darbu un vakaros – no darba, par cilvēkiem, kuri ved bērnus uz skolu, par cilvēkiem, kuri dzīvo reģionos. Un gribu pateikt arī par Latgali – tur cilvēki negaida "Rail Baltica". Viņi gaida autobusu, kas atbrauks laikā, gaida ceļu, pa kuru var aizbraukt bez bailēm. Viņi gaida tikai vienu – lai valsts viņus neaizmirst. Bet realitātē valsts viņus vienkārši ignorē. Viņi maksā tos pašus nodokļus kā Rīgā un Pierīgā, bet šeit jūs braucat pa labiem ceļiem, mēs tur – pa grants ceļiem. Visi maksā tos pašus nodokļus – gan šeit, gan Latgalē –, bet vietā saņem grants ceļus. Viņi maksā par ceļiem, par tehnisko apskati, bojā savas mašīnas uz šiem ceļiem ar bedrēm, pretī saņemot solījumus.

Sanāk vienkārša lieta – cilvēkus reģionos soda par to, ka viņi tur dzīvo, par to, ka viņi brauc pa grants ceļiem, par to, ka skola ir stundas attālumā, par to, ka slimnīcu nodaļas tiek slēgtas, par to, ka viņi joprojām maksā nodokļus valstij, kas viņus neredz. Ko redz cilvēki reģionos? Miljardu projektu bez skaidra gala, kamēr pašiem jābrauc pa putekļainiem grants ceļiem pa tām pašām bedrēm... tās pašas problēmas. Un rodas izjūta, ka valsts dzīvo divās realitātēs: vienā – prezentācijas un projekti, otrā – cilvēki, kuri vienkārši mēģina pārvietoties pa savas valsts ceļiem.

Ministra kungs, šis nav stāsts par sarežģītiem projektiem. Šis ir stāsts par to, ka jūs vispār nekontrolējat savu nozari. Ja lielākais projekts valstī kļūst nekontrolējams, ja nozare zaudē uzticību, ja ceļi turpina sabrukt – tā nav skaidrība, tā ir valdības problēma. Un iestājas brīdis, kad politika vairs nevar slēpties aiz paskaidrojumiem. Var mēģināt skaidrot, var neatzīt atbildību, var mēģināt vilkt laiku, bet cilvēki redz realitāti. Realitāte ir vienkārša – valsts tērē miljardus, bet nespēj sakārtot pamata lietas.

Kolēģi, tas vairs nav jautājums par vienu projektu, tas ir jautājums par to, vai valdība vispār kontrolē situāciju valstī. Tāpēc es saku ļoti skaidri – šodien problēma nav tikai "Rail Baltica", problēma ir tā, ka Satiksmes ministrija ir zaudējusi kontroli pār nozari. Tieši tāpēc es aicinu satiksmes ministru uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata.

Tagad gribu izstāstīt, kā man personīgi veicās ar Satiksmes ministriju, jo mans stāsts vēl turpinās. Mēs sākām pieprasīt jautājumus par sabiedrisko transportu reģionos, un tas stāsts turpinās līdz šim brīdim.

Mēs uzdodam jautājumu – kas notiek ar sabiedriskajiem pārvadātājiem? Mums no Satiksmes ministrijas atnāk atbilde, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Vienkārši – rezolūcija, kas ir noslēgta starp ATD un pārvadātājiem... cik es saprotu. Bet šis dokuments, kā izrādās, ir ierobežotas pieejamības informācija. Tā kā daudz kur ir atzīmēts, ka uz tā pamata tiek sniegtas atbildes sabiedriskajiem pārvadātājiem, mēs pieprasījām šo dokumentu. Man atbildēja, ka man nav pamata to pieprasīt, es nevaru to redzēt. Mēs pamatojām otrādi – ka varam. Bet ko dara Satiksmes ministrija? Tā... atnāciet pie mums, mēs jums iedosim izlasīt, parakstīsiet dokumentu par neizpaušanu. Ļoti labi. Sarunāts.

Dokumentā, kas tika atsūtīts, bija minēta persona, kuru mēs nevarējām sazvanīt nedēļu. Kad mēs viņu sazvanījām, viņš teica: es neko nezinu. Es saku: dokumentā, kuru jūs atsūtījāt, ir numurs. Viņš nezina, ka ir atbildīgs par to, lai sarunātu ar mani, lai es atnāktu izlasīt to rezolūciju. Viņš saka: pirmo reizi dzirdu, es uzzināšu. Pagāja vēl divas dienas, kamēr viņš uzzināja. Kad mēs atkal sākām zvanīt, mums nozīmēja citu cilvēku. Šis cilvēks... labi, sarunāts, atnāksiet pirmdien. Pirmdien es atnācu, caurlaides nav. Man sūtīja ziņu uz e-pastu, ka caurlaide ir pieteikta. Es atnācu 20 minūtes ātrāk. Pēc 10 minūtēm zvanīja atbildīgais cilvēks, sakot: es atvainojos, mēs nevaram jūs uzņemt, šodien mums internets nestrādā.

Dārgie kolēģi! Gribat, lai sabruktu Satiksmes ministrija? Atslēdziet viņiem internetu! Viņi neko nevarēs. Viņi nevarēs pieslēgties savai sistēmai un nevarēs strādāt. Un tas stāsts, ka es nevaru tikt pie viena dokumenta, turpinās līdz šim brīdim. Nav neviena atbildīgā.

Ja jūs nevarat sakārtot savā ministrijā... arī ēkā... lietas, kā jūs varat vispār sākt kaut ko kārtot "Rail Baltica"? Tāpēc, es domāju, šis demisijas pieprasījums ir pelnīts.

Lūdzu to atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Kļaviņai.

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Godātie kolēģi! "Rail Baltica" vīzija dzima tālajos deviņdesmitajos gados, bet projekta plānošana notika no 2004. līdz 2008. gadam, kad to iekļāva Eiropas transporta tīkla prioritāro projektu sarakstā un Eiropas Komisija lēma par līdzfinansējumu Baltijas valstīm.

Tālāk sekoja politiskās apņemšanās, tika parakstīti memorandi par politisko gribu, noslēgtas vienošanās un dibināti kopuzņēmumi ar Igauniju un Lietuvu. 2020. gada 23. novembrī Latvija beidzot svinīgi atklāja pirmo "Rail Baltica" būvlaukumu un Rīgas Centrālā mezgla būvniecību. Visu šo laiku valdība tika regulāri informēta par projekta gaitu un progresu. Šodien mēs jau redzam dzelzceļa stacijas dzelzsbetona konstrukcijas un citas būves pilsētas centrā. Viss šķiet labi, taču ir pāris "bet".

Pirmkārt, šobrīd zināms, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas pabeigšanai trūkst trīs līdz četru miljardu eiro finansējuma. Mēs visi saprotam – bez šīs naudas pirmo kārtu nav iespējams pabeigt līdz 2030. gadam, un tās realizācija var ievilkties līdz 2050. gadam vai tālāk.

Šā gada februārī, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīja šo jautājumu, Satiksmes ministrija atteicās nosaukt trūkstošo summu, aizbildinoties ar ierobežotas pieejamības statusu. Vai šī ir tā caurskatāmība, par kuru runāja ministrs? Vai nodokļu maksātājiem nav tiesību zināt, kur un cik tiks tērēti viņu līdzekļi? "Rail Baltica" izmaksas ir pieaugušas astoņas reizes, bet šogad valsts budžetā paredzēti tikai 260 miljoni eiro – niecīga daļa no nepieciešamā.

Otrkārt, valdība ir sākusi dienesta pārbaudes par pieņemtajiem lēmumiem projektā "Rail Baltica". Taču arī šeit redzami strīdi, šoreiz par pārbaudes komisijas sastāvu. Labas pārvaldības pietrūkst pat tad, kad tiek veikta izmeklēšana.

Pārvaldība un atbildība – tieši tā ir trūcis projekta realizācijai no paša sākuma. Projekts "Rail Baltica" vienmēr ir saukts par stratēģisko prioritāti, taču realitātē kļuvis par stratēģisku problēmu. Sakne ir nekvalitatīva pārvaldība, par kuru tiešā atbildība gulstas uz Satiksmes ministrijas pleciem.

Protams, Atis Švinka nav atbildīgs par visām problēmām, kas projektā "Rail Baltica" uzkrājušās, bet ministrs ir atbildīgs par to, kas notiek tagad. Vai tiek sakārtota pārvaldība, parādās finansējuma plāns? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

J. Kļaviņa. Vai beidzot ir nosaukti atbildīgie?

Sēdes vadītāja. Aicinu cienīt runātāju!

J. Kļaviņa. Ja ministrs nespēs šo visu nodrošināt, kā arī pieņemt drosmīgus lēmumus, viņam nav pamata ieņemt šo amatu. (Zālē troksnis.)

Tāpēc, kolēģi, es atbalstu satiksmes ministra demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Patiešām... Tūlīt būs pārtraukums.

Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Projekta "Rail Baltica" ideja aizsākās deviņdesmito gadu beigās un sāka realizēties divtūkstošajos, šobrīd, 2026. gadā, kļūstot par bezatbildības, haosa un pārvaldības kļūdu simbolu.

Runa ir par infrastruktūras projektu, kuram Latvijas vēsturē bija jākļūst par Latvijas modernizācijas simbolu. Šis stāsts ir par to, cik nopietni mēs uztvērām atbildību par nodokļu maksātāju miljardiem. "Rail Baltica" stāsta pamatā tika pieļauta nopietna kļūda ar tālākām sekām. Projekta vadība tika uzticēta šauram ierēdņu lokam, kuriem nebija pieredzes šāda mēroga infrastruktūras projektu vadībā. Lēmumi par miljardiem eiro tika pieņemti faktiski bez pilnvērtīgas politiskas diskusijas valdībā un Saeimā.

Šobrīd mēs visi varam fiziski novērot šo lielo kļūdu pilsētā. Tilta balsti, kuri nevar stāvēt bez turpinājuma, konstrukcijas, kurām ir tehniski termiņi, nepabeigti darbi, kas katru gadu rada arvien lielāku risku un izmaksas.

Ierēdņi, Satiksmes ministrija turpina spītēties un stāstīt par "Rail Baltica" pamattrases izbūvi līdz 2030. gadam – pēc četriem gadiem –, bet šim projektam iztrūkst ap trīs miljardiem eiro.

Projekta pirmsākumā varēja novērot nepietiekamu Finanšu ministrijas iesaisti projekta uzraudzībā. Līdz pat 2023. gadam nebija efektīvas risku vadības un izmaksu kontroles. Rezultātā izveidojās absurda atbildības ķēde. Premjeri paļāvās uz satiksmes ministriem. Satiksmes ministri paļāvās uz ierēdņiem. Ierēdņi paļāvās uz konsultantiem, bet konsultanti par lēmumiem neatbild. Tieši šādā sistēmā tika pieņemti lēmumi par miljardiem. Turklāt šobrīd, 2026. gadā, mēs turpinām diskusijas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par atbildības sadalījumu šajā projektā.

Kolēģi, šis projekts nepastāv tikai uz papīra, tas pastāv realitātē. Šobrīd atbildība par to sabiedrības priekšā ir uz Satiksmes ministrijas pleciem. Atis Švinka, protams, ir saņēmis mantojumā problemātisku projektu, kurā gadiem valdīja haoss un bezatbildība. Taču arī viņa ministrēšanas laikā tiek slepenoti dokumenti, uzstādīti nereāli termiņi pamattrases izbūvei un joprojām nav sadalīta politiskā atbildība starp ministriem un Ministru prezidenti.

Satiksmes ministram būtu jāveicina projekta caurskatāmība un jāpieņem nepopulāri, bet stingri lēmumi attiecībā uz ierēdņu atbildību un pārvaldības sakārtošanu, tādēļ atbalstu satiksmes ministra demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atceros... tas bija laikam 2016. gads... varu kļūdīties, bet tas nav būtiski... kad tika saaicināta kopēja sapulce (tanī skaitā lieli satiksmes uzņēmumi), lai vētītu šo projektu, kas saucas "Rail Baltica". Jau toreiz bija tādas interesantas izjūtas par to, ka... tanī laikā es nodarbojos tieši ar satiksmes plūsmu, ar sabiedriskā transporta satiksmes kustības organizāciju... Uzdodot jautājumu – vai jūs esat plānojuši, kas jums būs ar pasažieriem, kāda būs plūsma, plusi, mīnusi saistībā ar naudām, cik būs nepieciešams dotāciju –, man atbildēja, ka es maz ko saprotot no ekonomikas un Eiropas fondu apguves mehānismiem. Un tad es sapratu, ka nav jēgas šī projekta sapulcēs vairs piedalīties, jo tas projekts man likās tāds nenopietns, ar skaitļiem nepamatots, un, visticamāk, tas nekad netiks realizēts. Es to neuztvēru nopietni.

Kas ir nopietni šobrīd? Nopietni ir tas, ka izsaimniekots milzīgs daudzums valsts naudas, nodokļu maksātāju naudas. Un ir fakts, ka šis projekts nekad – es uzsveru – nekad! – netiks realizēts. Tas ir bēdīgi. Tas nav smieklīgi. Faktiski pēc loģikas vajadzētu to tūlīt pat apstādināt, veikt auditu, cik ir iztērēta nauda, kur un kā tā ir ieguldīta, kurš ir atbildīgs par visām šīm nejēdzībām, un to visu darīt, tā teikt, kriminālprocesa ietvaros.

Lai nu kā, man ir jautājums: kur ir Siliņas kundze un Ašeradena kungs – Ministru prezidente un finanšu ministrs? Šobrīd mums uz skatuves nāks un aizstāvēs sevi satiksmes ministrs Švinka. Kādā sakarā? Kāpēc viņam būtu jāaizstāvas? Ko viņš pateiks? Man nav naudas, piedodiet, es nevaru izpildīt. Mēs meklējam fondos, mums būs atbalsts, mums būs tas, šitas... mēs skatāmies tālajā, gaišajā nākotnē. Viss mums būs labi.

Par šo projektu ir atbildīgs premjers un finanšu ministrs jau gadu desmitiem. Kas mums vada valsti gadu desmitiem? Tā ir VIENOTĪBA. Šobrīd, teikšu tā, nav runa pat par vienu nozari – Satiksmes ministriju. Visa valsts ir uzbraukusi uz kaut kādām blakus sliedēm un virzās nepareizā virzienā. Tā ir tā galvenā problēma. Un Ministru prezidentei šodien bija jābūt šeit un jāaizstāv. Finanšu ministram bija jābūt šeit un jāaizstāv. Jāaizstāv savs ministrs, ja viņi ir pārliecināti par to, ka šis projekts ir labs, ka Satiksmes ministrija strādā labi.

Ja mēs padomāsim tagad par faktiem... cik nozaru pārvalda Satiksmes ministrija? Cik nozaru pārvalda? No galvas kāds zina? Nezina. Sabiedrībai pateikšu. Satiksmes ministrija pārvalda deviņas lielas nozares, no kurām astoņās garantēti ir problēmas. Tanī vienā – par bīstamām kravām – neesmu pārliecināts. Domāju, ka tur daudzmaz viss regulējums ir sakārtots un viss ir kārtībā.

Tātad šī ir problēmu problēma. Satiksmes ministrija ir mugurkauls visam. Dzelzceļš mūsu valstī ir dotējams, ostas nīkuļo... Nav naudas. Jā, mums ir karš. Ir karš. Bija pandēmija. Tikai jautājums ir par to, vai Lietuvai un Igaunijai, un Polijai ir cits karš un bija cita pandēmija. Kāpēc viņi ir tādās attīstības stadijās, kuras mēs vairs laikam tuvākajos gados nesasniegsim?

Jautājums ir pareizs. Visi tikai kritizē. Ko darīt? Nu ko darīt? Naudas ir tik, cik ir. Ko darīt? Kā es to redzu šobrīd – ir jālauž skatījums uz ierasto kārtību, kā mēs esam dzīvojuši vairāk nekā 30 gadus. Mums ir jālec ārā no sliedēm, pa kurām mēs ejam nepareizā virzienā. Jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo tas būs nesāpīgāk.

Proti, dzelzceļš ir dotējams. Ko darīt? Konkrēts piedāvājums – 49, varbūt 50, varbūt pat 51 procentu pārdodam stratēģiskajiem partneriem, amerikāņiem, par vienu eiro. Atsāksies kravu plūsmas no Āzijas, atdzīvosies ostas, varēsim subsidēt savus projektus. Tam ir vajadzīga rīcība. Ir vajadzīga drosme pieņemt tādus lēmumus.

No kālija sāls noņēma nost sankcijas. Kāpēc tas neiet cauri mūsu ostām? Kāpēc caur Ventspils ostu neies kālija sāls? Tāpēc, ka nav populārs lēmums. Nav drosmes pieņemt šādu lēmumu. Visi jautājumi netiek skatīti caur Latvijas ekonomisko prizmu. Tā ir mūsu drošība. Mūsu ekonomika ir mūsu drošība. Satiksme ir mūsu drošība. Nav naudas "airBaltic", atkal jāprasa 100–150 miljoni. Ko darīt? Naudas nav. (Starpsauciens.)

Varat, protams, smīkņāt un izteikt dažādas piezīmes. Tas tikai liecina par to, ka jums nav ne prāta, ne drosmes pieņemt valstiskus lēmumus.

Kāpēc pensiju 2. līmenis šodien kalpo ārzemju bankām un apdrošinātājiem? Kāpēc pensiju 2. līmenis, šie 10 miljardi, nekalpo mūsu ekonomikai? Mēs braucam pa sabrukušiem ceļiem, mums trūkst 17 miljardu ceļiеm.

Nākamais piedāvājums... viens bija par dzelzceļu... atbrīvojam pensiju 2. līmeni, ļaujam cilvēkiem ieguldīt tā, kā cilvēki kādreiz uzcēla Ķeguma HES –par savu saziedoto naudu, par akcijām. Uztaisām privātās partnerības variantus. No pensiju 2. līmeņa tie cilvēki, kas gribēs, ieguldīs, un mēs brauksim pa gludiem, platiem un drošiem ceļiem.

Varianti ir. Nezinu... es šobrīd runāju par principu, nevis par kaut ko citu. Ir jābūt drosmei pieņemt šos lēmumus.

Nākamais piedāvājums – ceļu fonds. Jā, šobrīd ir atrunāts, ka 80 procenti no akcīzes un vinjetes aiziet, lai uzturētu, remontētu un būvētu jaunus ceļus, tikai ar atrunu – ja budžeta likumā netiek noteikts citādi. Mēs pie šādas situācijas nekad – es jums garantēju – nekad! – nebrauksim pa skaistiem ceļiem, kādi ir, pieņemsim, Lietuvā vai kādus būvē šobrīd Igaunija vai Polija. Mums trūkst 17 miljardu, lai 15 valsts galvenos autoceļus pārbūvētu par četrjoslu ceļiem. Kur ņemt naudu? Nauda ir. Vajag tikai drosmi un uzņēmību, lai to paņemtu.

Noslēgumā. Tātad jautājums ir... es pat nevērsīšos pie Zzs, es vērsīšos pie Progresīvajiem... bez pārmetumiem satiksmes ministram... piedāvāju jums nebalsot, nevis balsot "par". Nevis tāpēc, ka jūs viņu atbalstāt vai neatbalstāt. Tas nav tas jautājums. Nebalsojiet! Lai Jaunā Vienotība paņem šo nozari un parāda, kā ir jāsaimnieko.

Paņemiet! Jums ir premjere, jums ir finanšu ministrs. Paņemiet un parādiet, kā ir jāuzbūvē pa sešiem mēnešiem "Rail Baltica", kā ir jārisina naudas problēmas saistībā ar "airBaltic", kā ir jāatdzīvina dzelzceļš, kā ir jāsalabo ceļi un tā tālāk. Būs klasiski – es garantēju, ka nākamajās vēlēšanās jūs uzvarēsiet Jauno Vienotību, kas pie šāda situācijas izklāsta pat netiks nākamajā Saeimā. Ja jūs šodien izdarīsiet pareizo izvēli. Vienkārši nepiedalieties balsojumā, un viss. Un šis flangs atbrīvosies.

Tā ka, cienījamie kolēģi, šis ir ļoti nopietns jautājums. Šis ir stratēģiski svarīgs jautājums mūsu Latvijai, ekonomikai. Tā, kā šobrīd strādā visa mūsu sistēma, – jebkuru ielieciet tur iekšā... jebkuru bērnudārznieku, mājsaimnieci... jebkuru cilvēku ielieciet par ministru – nekas nemainīsies. Absolūti nekas nemainīsies! Mums ir jākāpj ārā no klišejām. Mums ir jāsāk domāt citādāk – valstiskāk un caur ekonomisko prizmu, kas Latvijai ir iz-de-vī-gi! Kamēr tā nebūs, nekā nebūs. Varam likt, mainīt ministrus – jebkurus. Tas nav... tas nav stāsts.

Bet kopumā... PROGRESĪVIE (Starpsauciens.), dodiet iespēju Jaunajai VIENOTĪBAI parādīt, kā ir jāstrādā satiksmes ministram! Kopumā jau ir jāatbalsta satiksmes ministra demisija, bet... ministrs nav vainīgs pie tā. (Starpsaucieni.) Sistēma ir vainīga. Tas, ko 20 gados ir izveidojusi Jaunā VIENOTĪBA, – tas ir pie vainas. Kamēr mēs no tā netiksim vaļā, Latvija streipuļos, līdīs uz vēdera un neattīstīsies. Izaugsmes nebūs! Tas viss tā būs. Kamēr būs šī vecā sistēma, kura ir ieviesta no 2003. gada. (Starpsaucieni.) No 2003. gada, jā. (Starpsauciens: "No Šlesera laikiem!")

Jā, tas ir laiks, kad tika likvidēts ceļu fonds, tas ir laiks, kad sāka piebriest visa šī ierēdniecība. Un šobrīd ne jau politiķi, ne jau politiskie lēmumi valda pār valsti. Atceraties? Mēs kādreiz ar Rajevu sakāvāmies te, pie tribīnes, par to (Starpsaucieni: "Ooo!")... ka politiķiem ir jāvada valsts. Un toreiz bija... Atceries, ja? Šobrīd tā nav. Šobrīd ierēdņi vada valsti. Jo kas ir? Pieņemsim, kāpēc ierosināja krimināllietu par to, ka "Rīgas satiksme" hedžēja degvielu? (Starpsauciens.) Protams, "airBaltic" tagad to vairs nedara. Viņi negrib hedžēt. Kāpēc? Tāpēc, ka ierosinās krimināllietu! Pie lētākas cenas... šobrīd taču ir lētāka cena... mēs maksāsim dārgāk! Tas taču atkal būs pārkāpums, atkal būs krimināllieta!

Vārdu sakot, ierēdniecība un viss šis mehānisms ir pilnībā sačakarējis visu mūsu valsti. No tā ir jātiek vaļā. Mums ir... vai cik daudz darba!

Labi. Kolēģi, šodien balsojam "pret" (Starpsaucieni.)... "Par", "par", "par"! (Starpsaucieni.) PROGRESĪVIE atturas... un atļaujam, lai Jaunā VIENOTĪBA nāk un parāda, kā ir jāsaimnieko Satiksmes ministrijā!

Paldies. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija, vārds deputātei Irmai Kalniņai paziņojumam.

Irma Kalniņa, lūdzu, vārds paziņojumam.

Irma Kalniņa (JV).

Kolēģi, es nebūšu tik atraktīva kā iepriekšējais runātājs, bet no visas sirds aicinu: deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Kanādas parlamentu, Dzeltenajā zālē īsa sanāksme par ļoti svarīgu lēmumu. Gaidu jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējies viens deputāts: Kaspars Briškens... redzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Daudz jau ir runāti skaļi vārdi, un droši vien pelnīti. Teikt, vai viss ir kārtībā Satiksmes ministrijas nozarē... atbilde ir ļoti vienkārša – protams, nav.

Satiksmes ministrijas īstenotā politika reģionālo ceļu un sabiedriskā transporta jomā raisa nopietnas pārdomas par līdzsvarotu valsts attīstību un dialoga ar nozari kvalitāti. Reģionālo autoceļu stāvoklis Latgalē joprojām neatbilst ne iedzīvotāju, ne uzņēmēju pamatotām vajadzībām. Ceļu kvalitāte un uzturēšana būtiski ietekmē gan ikdienas mobilitāti, gan uzņēmējdarbības vidi, īpaši ārpus lielākajiem attīstības centriem.

Tajā pašā laikā... vairākos reģionos ir pasliktinājusies sabiedriskā transporta pieejamība – ir samazināts reisu skaits, ierobežotas pārvietošanās iespējas. Tas rada papildu sociālekonomisko slogu. Katastrofālā reforma ir apturēta, tomēr ilgtermiņā risinājuma nav. Īpaši satraucoši, ka nozares pārstāvju, pašvaldību un iedzīvotāju paustās problēmas un priekšlikumi nereti netiek pilnvērtīgi sadzirdēti. Dialogā trūkst savlaicīgas satiksmes ministra iesaistes un elastības, lai rastu sabalansētus un visām pusēm pieņemamus risinājumus. Kompromisu meklēšana ir būtiska kvalitatīvas politikas sastāvdaļa, un tās trūkums ilgtermiņā var radīt neatgriezeniskas sekas reģionu attīstībā.

Kā politiķim no Latgales un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātam man ir jāatzīst – šādā situācijā rodas diezgan neērta sajūta un zināma atbildības nasta iedzīvotāju un uzņēmēju priekšā. Ir grūti pamatot esošo situāciju sabiedriskā transporta jomā, jo ir redzams, ka nozare netiek saklausīta, pietiekamā apjomā netiek meklēti konstruktīvi risinājumi.

Es aicinu satiksmes ministru atlikušo laiku strādāt tā, lai rastu un stiprinātu dialogu ar iesaistītajām pusēm, pārskatīt pieeju reģionālās mobilitātes attīstībai un mērķtiecīgāk ieguldīt infrastruktūrā, kas tieši ietekmē cilvēku ikdienu. Tikai sadarbojoties un meklējot līdzsvarotus risinājumus, iespējams panākt ilgtspējīgu un taisnīgu attīstību visā Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Partija "PROGRESĪVIE", kuras daļa ir arī Atis Švinka, šajā Saeimā ienāca ar tādu interesantu manieri. Viņi spēja savērpt vārdus skaistos, garos teikumos vēl pirms "Chat GPT"... bija lieta. Viņi spēj ļoti skaisti runāt. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, vairāk fokusējamies uz padarīto un vērtējam cilvēkus pēc darbiem. Tas ir līdzīgi kā "sievietes – no Venēras, vīrieši – no Marsa".

Kad Švinkas kungs apmēram pirms gada, bišķiņ vairāk, stājās amatā, arī viņš iesāka ar ļoti skaistām runām. Mazliet naivi, bet bija cerība, ka varbūt tomēr šoreiz būs citādāk. Un, ja pavērtējam darbus, ko mēs secinām? "Rail Baltica" ir iestrēdzis. Bija solījumi, ka tūlīt sāksim būvniecību, tūlīt viss būs kārtībā. Par to, cik tas kopumā maksās, mums idejas nav. Joprojām dzīvojam nolieguma fāzē, ka projekta pabeigšanai 2030. gads nav reāls. Tajā pašā laikā šī "kristāldzidrā" un "godīgā" partija piesedz iepirkuma sadārdzinājumu par vairāk nekā 250 miljoniem. Pieņemsim, ka tā bija kļūda. Pieņemsim, ka labosies.

Sabiedriskie pārvadājumi. Švinkas kungs nāca ar ideju, ka reģionos katru sesto reisu vajadzētu slēgt. Zaļo un Zemnieku savienībai nācās stipri palīdzēt Satiksmes ministrijai. Paldies arī Jaunās VIENOTĪBAS kolēģiem un Finanšu ministrijas atbalstam. Radām papildu finansējumu, un tas tomēr nenotiks. Bet viegli nenācās.

Un vēl par sabiedriskajiem pārvadājumiem. Ir laba ideja. Ir bijis pilotprojekts "Transports pēc pieprasījuma", kas reģionos varētu būt labs risinājums. Bet šobrīd, ja piepildīsies tās baumas, ko mēs dzirdam, kā Satiksmes ministrija plāno to īstenot, – tas būs vēl sliktāk, nekā līdz šim ir īstenots "Rail Baltica".

Finansējums ceļiem ir katastrofālā līmenī. Vai Satiksmes ministrija cīnījās par papildu līdzekļiem reģionu ceļiem budžetā? Nē. Visu mēs Švinkas kunga vietā nevaram izdarīt.

Ostu pārvaldība kā būtiska problēma. Mums ir mazās ostas, kurām ir milzīgas valdes. Mums joprojām ir trīs lielās ostas, un katrai ir savs pārvaldības modelis, kas nekādi neveicina tālāku šīs nozares attīstību. Ne Briškena kungs pirms tam, ne Švinkas kungs tagad... un Briškena kungs jo sevišķi tagad kā komisijas vadītājs nevirza šo tautsaimniecībai svarīgo jautājumu risināšanu.

Smagi. Šķiet, ka to ieganstu ir ļoti daudz, kāpēc Satiksmes ministrijā vajadzētu kaut ko mainīt. Un pāri visam tā vietā, lai risinātu savas problēmas, Švinkas kungs vēl vērtē citu vīru sievas. (Starpsauciens: "Opā!") Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, gan sievietes, gan vīriešus vērtējam pēc viņu spējām un zināšanām, nevis pēc kvotas vai uzvārda.

Bet, kā jau minēju sākumā, Švinkas kungs ir daļa no partijas "PROGRESĪVIE". Mēs nereti dzirdam "PROGRESĪVO" abu līdzpriekšsēdētāju – Lāces kundzes un Šuvajeva kunga – gudrās pamācības, kā jāstrādā pārējiem kolēģiem Saeimā, kā citu partiju ministriem jāstrādā, kas premjerei būtu pareizi jādara. Bet par savu kolēģi – satiksmes ministru – jūs esat aizmirsuši? Ejiet taču viņam talkā ar tiem saviem padomiem! Vai tomēr jūs saprotat, ka vadīt ministriju ir nedaudz grūtāk kā iet praidā un vicināt karodziņus... ka šeit ir reāli jāstrādā! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Bet, ziniet, kur ir problēma? "PROGRESĪVIE" to ir sapratuši. Viņi to ir sapratuši. Un tas, ko viņi grib panākt, – viņi grib panākt, ka viņi kļūst par mocekļiem, ka viņiem neļauj strādāt, ka viņu ministrus ņem nost. Kolēģi, šī ir problēma, kas jums pašiem būs jāatrisina.

Atgriežoties pie sākotnējā, ka sievietes – no Venēras, vīrieši – no Marsa... un, jā, ir tikai sievietes un vīrieši, un viņi mēdz stāties (Starpsaucieni.)... viņi mēdz stāties attiecībās... viņi mēdz stāties attiecībās. Diemžēl statistika rāda, ka valstī ne visas šīs attiecības beidzas veiksmīgi. Dažreiz tās beidzas ar šķiršanos, dažreiz šķiršanās tiek novilcināta, jo ir kaut kādi zināmi apstākļi... ir kopīgi bērni, kuriem jāpalīdz tikt uz ceļa, kopīgs mājoklis... vai citas kopīgas lietas, kas ir jāizdara.

Šinī gadījumā mums ir... Šai koalīcijai vēl ir gana daudz kopīgu lielu lietu, kuras ir jāpaspēj izdarīt. To es arī aicinu darīt un šodien neatbalstīt Švinkas kunga demisiju, un neatbrīvot "PROGRESĪVOS" no darba.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! Šodien mēs lemjam ne tikai par viena ministra politisko atbildību, bet par visas satiksmes nozares virzību un valsts spēju pārvaldīt stratēģiski svarīgus procesus. Nenoliedzami, Satiksmes ministrija šobrīd ir vissarežģītākā ministrija.

Pārņemot šo ministriju, Švinkas kungs saņēma mantojumā arī daudzas sarežģītas problēmas. Viena no tām ir lielākais projekts mūsu vēsturē – "Rail Baltica". Pie "Rail Baltica" projekta nav vainīgs tikai Švinkas kungs. Es domāju, ka daļēji vainīgs ir viss Ministru kabinets. Varētu būt Ministru prezidentes iesaiste, uzraudzība, Finanšu ministrijas iesaiste. Starp citu, mēs jau trešajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē runājām tikai par to, lai Finanšu ministrija uzņemtos atbildību. (Starpsauciens.) Ceturtajā. Trīs sēdēs strādājām tikai pie viena priekšlikuma, un Finanšu ministrija visādiem veidiem mēģināja izvairīties no atbildības. Kā Švinkas kungs viens pats var atrast finansējumu... finansējuma avotus, identificēt tos avotus? Ar to ir jānodarbojas Finanšu ministrijai, tas ir skaidrs. Un jābūt līdzatbildīgai. Ja būtu savlaicīgs finansējums projektēšanai... un tā tālāk... projekts sen jau būtu... gājis uz priekšu raitāk.

Mēs ar savu bezdarbību nonāksim līdz tam, ka būs kauns... ka leiši un igauņi atnāks uz Latviju un būvēs to projektu. Tiešām kauns.

Kas saistīts ar "airBaltic". Arī – nu cik var? Tikai aizdevumi, tikai ieguldījumi. Bet kad būs rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka ir zaudējumi, zaudējumi un zaudējumi. Kas notiek ar lidostu? "Wizz Air" aizgāja, "Ryanair" samazināja reisu skaitu... un tā tālāk. Kolēģi, nu jāstrādā!

Autoceļu nozare. Vēl viens piemērs. Finansējums samazināts par desmitiem miljonu eiro. Tas nozīmē – sliktāki ceļi, lēnāka ekonomika, lielāki zaudējumi.

Kolēģi, šajā posmā tiešām ir ļoti daudz problēmu. Atkal – Švinkas kungs viens visu nevar atrisināt. Bet ko var izdarīt? Jāiesaistās visām ministrijām, visiem kopā, plecu pie pleca strādājot, jāiet uz priekšu, jo savādāk tiešām būs kauns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Šodien mēs runājam par atbildību – par atbildību, kuru šis ministrs acīmredzami nav spējis uzņemties. Viņš ir viens no neveiksmīgākajiem ministriem pēdējos gados. Viņa darbību raksturo kļūdas, haoss un nespēja pieņemt skaidrus un pārdomātus lēmumus. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir "Rail Baltica". Projekts ir kļuvis par simbolu nekompetencei, kavējumiem, pieaugošām izmaksām. Un pilnīgs pārskatāmības trūkums.

Turklāt ministrs ir biežs viesis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, regulāri nāk ar lūgumiem pēc papildu finansējuma. Taču šis pieprasījums nenāk kopā ar rezultātiem. Nauda tiek prasīta atkal un atkal, bet progress netiek nodrošināts.

Tas rada pamatotas šaubas par viņa spējām vadīt nozari un efektīvi izmantot piešķirtos līdzekļus. Ministrs nav pierādījis, ka spēj tikt galā ar saviem pienākumiem. Tieši pretēji – viņa darbs ir radījis zaudējumus un sabiedrības neuzticību. Tāpēc secinājums ir skaidrs – viņam ir jāuzņemas atbildība un jāatkāpjas.

Es aicinu atbalstīt pieprasījumu un izteikt neuzticību ministram.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nekas neliecina, ka esošā valdība varētu risināt nodokļu maksātāju naudas rijēju problēmu, proti, "Rail Baltica" un "airBaltic"... To sauc par vadības impotenci, ja valdība nespēj vai nevar rīkoties, lai apturētu zaudējumus. Tas ir kā ar krāsni, kas rij malku, bet nedod siltumu. Tie, kas ir dzīvojuši mājā ar krāsns apkuri, zina, ka krāsns, kad tā ir izdegusi, prasa daudz malkas, bet siltumu vairs nedod, tad tā ir jāpārmūrē. Līdzīgi kā ir ar kuģi, kuram ir sūce, bet jūrnieki un vadība sapulcējas, lai lemtu jautājumu par to, kā smelt ūdeni. Bet problēma jau ir tā, ka kuģis grimst.

Satiksmes ministra solījumi par "airBaltic" kotēšanu biržā ir beigušies ar kārtējo aicinājumu valstij atbalstīt jeb dotēt "airBaltic" ar kārtējiem 100 miljoniem. Un "Rail Baltica" īstenotajā sliežu pārmiju iepirkumu konkursā tika izslēgts pretendents no Vācijas, kurš piedāvāja par 267 miljoniem mazāku summu nekā pretendents, kurš uzvarēja. Un tas notika tāpēc, ka pretendenta iesniegtajos dokumentos pastāvēja neliela birokrātiska nesakritība, proti, garantijas termiņa nesakritība par 13 dienām. Nelielas birokrātiskas nianses dēļ izvēlēties maksāt par 267 miljoniem vairāk un tajā pašā laikā solīt atrast veidus, kā samazināt projekta izmaksas par 500 miljoniem – tās nav nekādas indikācijas tam, ka kaut kas varētu mainīties. Es uzskatu, ka "Rail Baltica" un "airBaltic"... īpaši turpinot "Rail Baltica" politiku, kas nes zaudējumus... tā ir populistiska fasādes politika, īpaši tagad, pirms vēlēšanām... ārēja iespaida radīšana par progresu, kura nav. Tas ir līdzīgi kā kapteinis, kurš kuģi vada pēc horoskopa, nevis pēc kartes. Kā filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" teica Ēriks (aktieris Uldis Dumpis): "Bez izbetonēšanas te nekas nebūs."

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Es atceros laiku, kad mums bija jālemj, vai Ati Švinku iecelt par satiksmes ministru. Arī tajā laikā mēs debatējām – un pamatoti debatējām – par to kritiku, kas bija iepriekšējā ministra laikā.

Vai es esmu vīlies Ata Švinkas darbā? Nē. Atis Švinka dara. Vai ir kļūdas? Protams. Vai var labāk? Protams. Bet es esmu pārliecināts, ka ir jāturpina strādāt un pāris mēnešus pirms vēlēšanām noņemt ministru būtu bezatbildīgi. (Starpsauciens.)

Otra lieta. Frakcija, kas iesniedza šo demisijas pieprasījumu... tas, iespējams, pat nav par Švinkas kungu, tas ir pret "Rail Baltica" projektu kā tādu... Latvija pirmajā vietā ir skaidri un gaiši ir pateikuši, ka viņi šo projektu neatbalsta. Paldies dievam un veselajam saprātam, es teiktu, divas trešdaļas Saeimas sastāva atbalsta to, ka Latvijai ir jāīsteno "Rail Baltica" projekts.

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo demisiju, bet ministru aicinu vēl vairāk komunicēt gan ar parlamentu, gan sabiedrību un skaidrot šos ļoti sarežģītos jautājumus.

Aicinu neatbalstīt šo demisiju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Līdzīgi kā Jurēvica kungs, es arī atminos to dienu, kad mēs satikāmies ar Švinkas kungu. Es neatceros, vai tas bija frakcijā vai neformāli. Un mēs teicām... novēlējām vispirms jau, lai viss izdodas, bet mēs teicām tādus vārdus: ja Švinkas kungs būs tas cilvēks, kas atkāpsies no "Rail Baltica", viņš būs tas politiķis, kas kļūs par nacionāla mēroga varoni Latvijā. Diemžēl, kopš viņš ministrējis, protams, ka viņš par to pat nav domājis. Viņš vēl joprojām uzskata, ka šis projekts mums ir jāturpina. Un visa nozare kopumā, ne tikai "airBaltic", ne tikai "Rail Baltica"... Ļoti viegli te ir runāt, kas ir slikti, kas nav, bet paskatīsimies uz skaitļiem.

Tātad, ja mēs paskatāmies tikai uz "airBaltic", ir skaidrs, ka katrus divus gadus vai pat īsākā nogrieznī mums vajadzēs ieguldīt naudu. Tagad tie ir 150 miljoni, pirms pāris gadiem arī tie bija 150 miljoni. Tātad mums ir arī "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūra, esoša infrastruktūra, pa kuru, starp citu, vēl divus gadus atpakaļ no Polijas atnāca tanki līdz Ādažiem. Tā mums izmaksā 100 miljonus gadā. Pasažieru pārvadājumi tiek dotēti par 50 miljoniem gadā. Ceļos mēs ieguldām (kapitālajos remontos, lai uzlabotu ceļus, un Švinkas kungs var mani palabot, ja es kļūdos) gadā apmēram tikai 130 miljonus.

Vēl neviens politiķis – vismaz, ko es atceros, – nav bijis spējīgs publiskajā telpā atnākt un jēgpilni paskaidrot, kāpēc mums tas "Rail Baltica" ir nepieciešams. Es redzu, ka Švinkas kungs ir nākamais runātājs. Nu, atnāciet šeit un skaidriem vārdiem izskaidrojiet mums, kādēļ tas ir nepieciešams.

Skaidrs, ka nekāda ekonomiskā pamatojuma tam nav, to mēs izpētījām parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Tas, ko jūs, iespējams, lietosiet kā argumentus, būs savienojamība. Nu, kāda savienojamība? Mums ir mūsu lidosta. Mums ir tas pats "airBaltic", kas mums jāsubsidē. Faktiski sanāk tā, ka tie viens otram būs konkurenti.

Tad, protams, jūs pieskarsieties militārajai mobilitātei. Kā jau teicu, jau tagad var tankus vest no Polijas uz Latviju. Lietuvā tos pārliek uz citām sliedēm. Tas ir jau neskaitāmas reizes noticis. Citstarp, ja mēs runājam par militārās mobilitātes aspektu... Tas, ko mēs darām, – mēs ieliekam milzīgu naudu projektā, kurš būs gatavs pēc kaut kādiem entiem gadiem. Bet karš jau notiek tagad. Mums jau to naudu tagad vajadzētu ieguldīt aizsardzībā. Kāpēc to iesaldēt kaut kādā kapacitātē, kura būs nezin kad iespējama?

Tādēļ mans aicinājums būtu – kāpiet šeit tribīnē un paskaidrojiet visiem mums, kāpēc mēs to darām. Kāds labums būs vēlētājiem Balvos no tā, ka kaut kad tiks realizēts "Rail Baltica" projekts? Ceļapītera kungs, es neatceros, kurās budžeta debatēs, to pateica visskaidrāk – par to naudu, ko mēs ieliekam "Rail Baltica", mēs varētu noasfaltēt visu nozīmju ceļus Latvijā, ne tikai tos svarīgākos, ne tikai uztaisīt autobānus, bet arī otrās un trešās kategorijas ceļus.

Es pat pateikšu jums tā... pat savādāk es jums pateikšu, un es to arī esmu teicis publiskajā telpā. Ja mums uzdāvinātu "Rail Baltica" par velti, ja to iedotu gatavu, mums vēl būtu jādomā, vai mēs to dāvanu pieņemtu. Un paskaidrošu, kāpēc. Ne mani vārdi, Valsts kontroles secinājumi. Katru gadu "Rail Baltica" uzturēšanai mēs tērēsim 250 miljonus. Kā mēs tos atgūsim? No kā? No tiem dažiem desmitiem pasažieru, kas brauc no Pērnavas līdz Rīgai dienā? Vai simtiem... nu, vienalga. Tur nav vispār absolūti nekādas matemātikas.

Un pats pēdējais, ko es gribēju teikt, ir aicinājums... pareizāk sakot, es gribu vērsties pie ZZS. Kā jau Rokpeļņa kungs teica, tas, kā Švinkas kungs strādā, vistīrākajā veidā ietekmē jūsu elektorātu. Ja jūs vai daļa no jums šodien neatbalstīs šo demisijas pieprasījumu, es jums varu garantēt, ka šī no mūsu politiskā spēka būs pēdējā piespēle jums. Tālāk jūs paši būsiet politiski atbildīgi par visu to, kas notiek. Un nav izslēgts, ka rudenī jau varēsiet cīnīties par 5 procentiem.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Atim Švinkam.

A. Švinka (satiksmes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti un deputātes! Kolēģi! Šis pieprasījums ir par atbildību par projekta "Rail Baltica" realizāciju un uzraudzību. Vienlaicīgi šeit izskanēja daudzas citas tēmas. Es ļoti labprāt pieskartos citām tēmām, kas šeit izskanēja. Ļoti cienu visus deputātus, un es vienmēr esmu bijis atvērts, lai nāktu un skaidrotu. Bet šodien, atļausiet, es pieturēšos pie satura un tēmas, kas ir tieši "Rail Baltica", un arī centīšos atbildēt uz šeit izskanējušajiem jautājumiem.

Jau vairākkārt es un arī citi ir minējuši, kāpēc "Rail Baltica" projekts ir Latvijai nepieciešams. Un šīs domas jau bija deviņdesmitajos gados. Tā ir daļa no Latvijas vērtībām, daļa no Latvijas vēlmes būt daļai no Eiropas (Starpsauciens: "Par kādu naudu?") un atdalīties no Krievijas imperiālistiskajām skavām, kas faktiski gan praktiski, gan simboliski ir Krievijas impērijas platuma sliedes. "Rail Baltica" ir mugurkauls, no kura tālāk virzītos arī savienojamība reģionālajā līmenī, kas ir šis migrācijas plāns.

Lietuva ir izteikusi vēlmi, kā ir izskanējis vairāku desmitu gadu laikā, pārveidot visas savas sliedes. Somija ir izteikusi to pašu. Praktiski, es varu pateikt, manā laikā arī darbs pie šī izvērtējuma ir sācies kopumā. Latvija ar Igauniju kopā ar OECD vērtē, kā vairāku gadu garumā pēc "Rail Baltica" – šī mugurkaula – uzbūvēšanas arī mēs atbrīvotos no Krievijas impērijas platuma sliedēm, kā pareizi šeit arī minēja, savienojot ostas pilsētas – Liepāju, Ventspili... Rīgas ostu – un tālāk... reģionālo savienojamību. Šis pētījums būs jau līdz vasaras sākumam, un arī sabiedrība varētu būt informēta.

Par vēsturisko nozīmi. Mēs zinām, arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā šīs domas pārvērtās jau reālistiskos plānos, sadarbības memorandos starp Lietuvu, Igauniju, Latviju, Poliju, Eiropu, lai mēs varētu būt daļa no Eiropas. Mēs cieti stāvam par to, ka mēs, Latvija, esam daļa no Eiropas, nevis no Krievijas.

Savā darbībā cenšos būt praktisks. Es cenšos uzstādīt mērķus un uz tiem iet. Un es pateikšu trīs vienkāršas lietas, kas mums šobrīd jādara šajā projektā.

Pirmkārt, vienkārši būvēt. Jau vairāk nekā 10... padsmit gadus... tuvu pat 20... no pirmajiem memorandiem mēs runājam, plānojam, stratēģiju zīmējam, bet tikai 2025. gadā mēs sākām praktisko būvniecību.

Varbūt īsumā par praktisko būvniecību. Valdība šā gada sākumā pieņēma lēmumu par pamattrasi... kur piešķirtā nauda... 700 miljoni, kas kopā ar FIDIC inženieriem... 603 ir tieši pamattrases būvniecībai. Ir jāizpilda 45 kilometri no Lietuvas robežas līdz Misas trīsstūrim un tālāk, lai sasniegtu 52 kilometrus. Un nebūs vairs tā, ka, lai vai kas ir uzprojektēts – skaistākie sapņi –, un tikai maksājiet un nekontrolēti... Mēs kontrolēsim izmaksas. Mēs kontrolēsim, lai šīs izmaksas... Kā jūs esat dzirdējuši, jau šobrīd par bezkonsolidētiem materiāliem... un elektrifikācijas, un signalizācijas... sasniegti 11,7 miljoni par kilometru. Šobrīd mēs esam salīdzināmi ar Igauniju, Lietuvu, Poliju. Un mēs sekosim turpmāk līdzi, kā mēs varam uzlabot... Paldies, ka arī Saeima atbalstīja šo... adaptācijas izmaksas, kas palīdz projektu pārveidot, lai izmaksas būtu kontrolējamas.

Šobrīd no 11 būvatļaujām septiņas ir izsniegtas. Tie ir 33 kilometri. Ja kāds prasa, cik kilometros notiek būvniecība, tie ir 33 kilometri. Es varu atbildēt par katru būvatļauju, kas notiek. Var teikt, atmežošana nav būvniecība. Jā, arī atmežošana notiek. Celmu novākšana, var teikt, nav būvniecība. Jā, arī tas notiek. Atmīnēšana, skenēšana, laukuma sagatavošana, var teikt, nav būvniecība. Arī tas notiek. Ceļu, pievadceļu būvniecība notiek. Var kritizēt, teikt, ka līdz galam arī tā nav būvniecība. Bet šobrīd, jau šajā pavasarī, pēc šīs ziemas pirmajos... būvatļaujās... jau notiek fiziski šī uzbēruma uzsākšana... uzbēruma būvniecībai, lai mēs jau šajā gadā redzētu faktiskus rezultātus.

Mans uzdevums ir ne tikai šīs septiņas būvatļaujas, bet mobilizēt vairāk, lai mēs ātrāk... Es varu kritiski skatīties gan uz sevi, gan kopumā. Jā, mēs varbūt – sportistu terminoloģijā – esam atpalikuši par vairākiem apļiem stadionā, bet tas nav par iemeslu, lai mēs skrietu lēnāk un lai mēs nekoncentrētos uz būvniecību. Mēs redzējām pirms kāda laika... Arī bija šīs staciju ēkas Rīgā – gan Rīgas Centrālā stacija, gan Rīgas lidostas stacija... bija lieli riski, ka varētu palikt spoku nami. Bija iesākts. Šobrīd ir atrasts finansējums. Lai kā būtu, tiks pabeigta Rīgas Centrālā stacija. Arhitektoniskā apjoma darbus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu pusē plānots pabeigt jau šajā gadā, tālāk veicot arī sliežu izbūves savienojumus, lai vilcieni varētu strādāt un jau iet 2028. gadā.

Ja mēs skatāmies uz Rīgas lidostas savienojumu, arī tur tika atrasts finansējums. Bez CEF ir arī valsts budžeta un Kohēzijas fonda finansējums. Ir beidzot sadarbība starp "Rail Baltica" projektā iesaistītajiem ar "Latvijas dzelzceļu", kuriem ir pieredze veidot sliežu ceļus. Kopumā mēs ar savām spējām, kas ir mūsu industrijā infrastruktūras būvniekiem, varam veidot šo Rīgas lidostas savienojumu uz Imantu, tālāk savienojumu ar Rīgas Centrālo staciju, lai jau 2028. gada beigās varētu vilcieniem – ar "Vivi" vilcieniem – aizbraukt no Rīgas Centrālās stacijas uz Rīgas lidostu.

Sarunā ar savu kolēģi Igaunijā... viņš teica: tas arī Igauniju ļoti interesē. Ne tikai ar vilcieniem no Tartu atbraukt līdz Rīgas Centrālajai stacijai, bet arī līdz Rīgas lidostai... kas Igaunijas pusi ļoti interesētu.

Šeit tika pieminētas arī divas disciplinārpārbaudes. Es no tām neizvairos. Sadarbība ir sākusies šajā nedēļā, iesniedzot dokumentus. Bet vienlaicīgi, lai mēs pieminētu visus faktus... Paralēli tā ir kāda sestā pārbaude, ja mēs skaitām visas kopā, arī manis rosinātās. Pavisam atklāti – ne tikai šim iepirkumam. Es esmu pievērsis uzmanību daudziem citiem... precīzi – visiem iepirkumiem kopumā.

Pagājušajā pavasarī, identificējot problēmas "Rail Baltica" projektā, valdība atbalstīja un tālāk arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ka mums ir nepieciešams izvērtējums visiem iepirkumiem, visiem līgumiem... saprast, kā tālāk vadīt projektu, kā tālāk samazināt izmaksas, lai mēs straujāk varētu būvēt.

Vienlaicīgi šeit prasīja arī, ko prokuratūra dara, KNAB... Jā, viņi gan jau dara savus darbus, tā ka... Arī Valsts kontrole dara darbus. Tā ka, ja gribam, varam likt septīto, astoto pārbaudi. Tas nemazinās mūsu izlēmību turpināt virzīties uz priekšu un būvēt.

Otrs, ko es gribētu pateikt, – lai vai kādi mēģina... Patiesībā liels paldies kolēģiem no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, ka papildus darbam otrdienās, trešdienās jūs esat gatavi sanākt un virzīt "Rail Baltica" projektu uz priekšu. Tas ir kritiski svarīgi šim projektam, un tāpēc es sagaidu deputātu atbalstu, ka šie likuma grozījumi... virzīties uz priekšu pēc iespējas ātrāk.

Mans otrais punkts bez būvēšanas progresa parādīšanas ir, ka man ir plāns parādīt avotus, kā finansēt "Rail Baltica". Tas būs mans tuvāko mēnešu uzdevums – aiznest uz Ministru kabinetu... iezīmēt šos avotus. Es domāju, arī šobrīd opozīcijā esošie kolēģi no APVIENOTĀ SARAKSTA, Kulberga kungs, kurš ir droši vien detaļās pētījis... Es gan šeit neminēšu visas šīs burtu... abreviatūras, par kurām mēs varētu runāt, minēšu tikai dažas. Mēs zinām, ka CEF11, plus reflow, ko mēs runājām... šovasar būs... kur Latvijai ir plāns iegūt papildu naudu jau esošajai naudai. Mēs strādājam pie jaunā MFF plānošanas perioda, kur būtu gan CEF finansējums pārrobežu finansēšanai, gan militārā mobilitāte. Mēs zinām, ka ir gan Kohēzijas, gan citi Eiropas Savienības fondi. Latvijai ir jāuzsver, kā šeit jau tika minēts, militārās mobilitātes komponente, kas ir svarīga. Tāpēc militārās mobilitātes fondi, kas ir vairāki... Latvijai ir jāpiesakās un jākandidē uz šiem finansējumiem. Tāpat ir Eiropas konkurētspējas fondi, kam konkrēti šī nozīme, kam tas ir, ir iezīmēta... 131 miljarda apmērā. Arī tur mēs varētu konkurēt un pieteikties. Tāpat arī ilgi skandētais SAFE, kas ir aizdevuma instruments. Es uzskatu, tāpat mani Eiropas kolēģi un komisija uzskata, ka šī ir iespēja "Rail Baltica" piesaistīt finansējumu un Latvijai ir šie finanšu instrumenti iespējami. Tāpat arī ir iespējami citi aizdevuma instrumenti: vai EIB, vai "Nordic Investment Bank". Arī valsts budžets piedalās šajos līdzmaksājumos. Un arī PPP pastāv kā iespēja.

Mans uzdevums būs parādīt valdībai, sabiedrībai šos avotus, kādā veidā var nofinansēt un kādā veidā mēs varam uzbūvēt "Rail Baltica" projektu. Daudz šeit ir izskanējis... salīdzinot naudu... ja nebūtu "Rail Baltica" projekta, ka mēs to naudu varētu ieguldīt citur – veselībā, izglītībā –, bet diemžēl tā nav. CEF finansējums jeb "seko līdzi" ir pārrobežu projektiem. Ja mēs nebūvētu "Rail Baltica", mums nebūtu šīs naudas.

Šeit arī izskanēja jautājums no Kulberga kunga – kur ir ieguvums tautsaimniecībai? Vai tas parādīts? Jā, pēdējos mēnešos arī Latvijas Banka ir ekspertu diskusijās rādījusi... parādījusi savu izvērtējumu. Un ir pētījumi, kuri parāda, ka "Rail Baltica" projekts ir pienesums Latvijas tautsaimniecībai līdz 1 procentam no IKP, tālāk detalizēti rādot, ko tas nozīmē arī uz bruto, nominālajām, algām, nodarbinātību, patēriņa cenām, un arī parādot, ka tas ir fiskāli neitrāls uz budžetu.

Un es gribu pateikt, ka sabiedrībai nebūs jāmaksā vairāk. Šie ieguldījumi, kas nāk no Eiropas fondu finansējumiem, kopā ieguldot arī budžeta naudu, neveido papildu slogu iedzīvotājiem. (Starpsauciens.) Tautsaimniecībai tas nes labumu. Un izrēķinot, ja šeit jūs jautāsiet, kādā veidā? Jā, no nomaksātajiem nodokļiem, no investīcijām, no nozarēm, kas ir būvniecība, visvairāk ieguvusi, ieguves rūpniecība, nemetālisko minerālu ražošana, citas nozares, kur precīzi ir parādīts, kā šis veidojas. Valdības patēriņš, valdības investīcijas, citi izdevumi, PVN, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas, akcīzes nodoklis, citi ieņēmumi, kas kopumā veido fiskāli neitrālu "Rail Baltica" projektu. Tā ka ir atbildes arī uz šiem jautājumiem.

Kopumā, par šo projektu runājot, visu cieņu – ka ir šis pieprasījums, mēs aktualizējam "Rail Baltica" jautājumu. Bet būsim godīgi, par to vajadzēja runāt 10 gadus atpakaļ, piecus gadus atpakaļ, kad šie jautājumi bija aktuāli... bet tajā laikā nebija. Es vienmēr aicinu: nāciet ar priekšlikumiem, nāciet un sakiet, ko darīt, kā darīt. Arī no opozīcijas. Bet Zivtiņa kungs nāk un saka...

Es nepiekrītu, absolūti es nepiekrītu, ka Latvijas infrastruktūra būtu par vienu eiro jāatdod. Vienalga, tie būtu Amerikas investori, Krievijas investori vai kādi citi. Es neuzskatu, ka Latvijas bagātība būtu par vienu eiro kādam jāatdod, tai skaitā dzelzceļš. Bet paldies par to, ka vismaz nav retorika "viss ir slikti" un "visi nemāk strādāt", bet nāk ar priekšlikumiem. Lūdzu, vairāk nāciet ar priekšlikumiem un sakiet! Tikai konstruktīvās, kvalitatīvās debatēs mēs varam saprast, kā labāk ko darīt.

Runājot par pašu pieprasījumu un Šlesera kungu, mēs zinām, politbizness ir sakne arī partijas Latvija pirmajā vietā, Šlesera visām iniciatīvām. Un es domāju, Latvija pirmajā vietā un Šlesera kungs būtu gatavs atlaist jebkuru ministru, kas nostātos pret viņa interesēm sadarbībai ar Krieviju, un atbrīvot no sankcijām atsevišķus biznesmeņus, uzņēmumus vai preces, jo vienmēr Šlesera kungs ir minējis, ka tur taču ir tas īstais bizness. Latvija pirmajā vietā stingri pasaka: mums nevajag savienojumu "Rail Baltica" ar Eiropu, mums nevajag Eiropas vērtības, mums nevajag būt daļai no Eiropas. (Starpsauciens.) Arī par karu Ukrainā runājot, līdz pēdējam – nē, nē, Krievija neko nedarīs. Viņi ir mūsu labākie draugi. Un būvēsim tikai sliedes un ātrvilcienus uz Krieviju. Šis ir rokraksts, par ko ir bijis... vienmēr Šlesera kungs iestājies.

Patiesībā ironiskā kārtā, paskatoties vēsturi par "Rail Baltica" projektu, tieši Šlesera kungs 2007. gada 5. jūlijā parakstījis saprašanās memorandu ar Igauniju par sadarbību "Rail Baltica" projekta attīstībā. Pirms tam jūnijā ir parakstījis saprašanās memorandu ar Lietuvu. Un kā ministrs ir bijis tas, kurš ir virzījis "Rail Baltica" projektu.

Bet vai ir bijusi interese tieši savienot Latviju ar Eiropu? Noteikti nē. Šodien arī Latvija pirmajā vietā iestājas pret "Rail Baltica", pirms tam ir iestājušies pret drošību un mūsu aizsardzības spēju stiprināšanu, pret (Dep. L. Liepiņa: "Kurā vietā mēs esam iestājušies pret?")... iestājušies pret (Dep. L. Liepiņa: "Ko var izdomāt?!") valsts aizsardzības dienestu un iestājušies pret mūsu spēju stiprināšanu.

Šeit, man liekas, ir ekskluzīva iespēja, ka ir vairāki bijušie satiksmes ministri – gan Vitenberga kungs, gan Auguļa kungs, gan Briškena kungs –, un visi perfekti zina, kas un kā notiek "Rail Baltica" projektā. Tāpēc man liekas, man detaļās nevajadzētu atsevišķām frakcijām stāstīt.

Protams, par Auguļa kungu... Es atceros 20. novembra balsojumu. Un, es teiktu, varbūt deputātam Auguļa kungam vajag likt malā šos aizvainojumus, apvainošanos, par ko ir bijis... jo ne jau par saturu ir stāsts. Kā satiksmes ministrs jūs zināt, un arī jums ir jābūt skaidrai nostājai – Latvijai ir vai nav jābūt savienotai ar Eiropu. Vai otrā variantā – saķerties elkoņos ar Latvija pirmajā vietā, skanot Kremļa kurantiem, plānot savas sliedes uz Maskavu, lai ātrvilciens ātrāk mūs savienotu ar Maskavu.

Ja gribat, lai es strādāju un atnesu konkrētu rezultātu, es aicinu atbalstīt mani kā ministru un noraidīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Te bija tāds pārsteidzīgs apgalvojums, ka ministri dara visu, lai sarautu saites ar Krieviju. Es teikšu otrādi: ministrijā cilvēki – gan "Rail Baltica", gan "airBaltic" – ceļas un guļas, aizlūdzot par Krieviju. Kāpēc? Tūliņ pateikšu.

Visos tehniski ekonomiskajos rādītājos savā laikā tika ierēķināti pasažieri. Rēķinot "airBaltic" pasažieru plūsmu – lidojumi pāri Krievijai (ne tikai lielās Krievijas pilsētas Pēterburga, Maskava), uz Ukrainu pāri Krievijai, uz Centrālāziju... visām bijušajām NVS valstīm. Rezultātā savā laikā jau Fliks sāka par to runāt, pēc tam Gauss attīstīja ideju, ka vajadzēs apmēram 100 lidmašīnas, ar ko varēs ļoti labi pelnīt, un šīs lidmašīnas tika pasūtītas. Zināt... maksāti avansi un tā tālāk.

Situācija izvērtās līdzīga arī ar "Rail Baltica". Savā laikā pirmie aprēķini bija, ka nebūs vairāk par kādiem trīs vai četriem miljoniem pasažieru. Pēc tam nāca cita kompānija, kas izrēķināja, ka būs 50 miljoni pasažieru. Tika rēķināta pasažieru plūsma ne tikai starp Baltijas valstīm (vēl varbūt Helsinku prāmji), bet ierēķināta arī pasažieru plūsma no Pēterburgas un Ļeņingradas apgabala. Rezultātā trīsarpus vai četri miljoni pasažieru tika palielināti līdz 50. Visiem vilcieniem bija jābūt divreiz lielākiem, bija jāpārprojektē visas stacijas divreiz lielākas.

Vai Satiksmes ministrija ir pamanījusi, ka pie lidostas tiek būvētas kaut kādas faraonu kapenes? Tas ir tāpēc, lai tur varētu iebraukt šie milzīgie vilcieni, kas pārvadās 50 miljonus pasažieru. Mēs varētu slēgt derības, ka tur nebūs pat pieci miljoni. Ko mēs ar šīm faraonu kapenēm darīsim? Puse mierīgi ir jānojauc, lai neaizēno lidostu.

Līdzīga situācija ir ar "airBaltic". "airBaltic" atradās pasažieru plūsmas vidū starp Ziemeļeiropu, NVS valstīm un Centrālāziju, un bija plānoti lidojumi arī uz Tālajiem Austrumiem. Visi šie plāni ir sabrukuši. Situācija ir bēdīga. Netiek pārrēķināta lidmašīnu iepirkšanas jauda vai... skaits.

Vēl viena interesanta lieta, ko ministrs nepateica, – "airBaltic" viena pasažiera pārvadāšana nemaksā dārgāk kā tajās kompānijās, kuras strādā ar nelielu peļņu vai strādā bez zaudējumiem. Kur pazūd nauda? Kāpēc, ministra kungs, jūs nenākat un neinformējat, kāpēc mums ir vajadzīgas šīs 100 lidmašīnas? Kāpēc tās netiek pārdotas? Kas no tā pelna? Kāpēc visi šie dati, finanses ir konfidenciāli?

Tikai daži cilvēki, kas saistīti ar "airBaltic", ir sākuši runāt, ka tur notiek naudas zagšana. Ne tikai nauda pazūd... visi šie milzīgie zaudējumi – lidmašīnu pirkšana, pēc tam to pārdošana līzinga kompānijām... Kas uz to pelna? Nāciet un noskaitiet, cik pelna juristi, līgumu sastādītāji – visi šie iepirkumu meistari. Ja jūs atnāktu un pateiktu, ka mēs ar šo brīdi pārtraucam pirkt lidmašīnas, jo pietiek ar apmēram 35 vai 37 lidmašīnām, lai apkalpotu esošos maršrutus...

Kāds var pateikt, kāpēc mums ir vajadzīgas 100 lidmašīnas, ja mēs esam zaudējuši visu tirgu starp Ziemeļeiropu un bijušajām NVS valstīm? Uz kurieni mēs lidosim ar tām 100 lidmašīnām? Tas ir viens grandiozs krāpniecības projekts, un nāks pie mums un stāstīs, ka vajag atkal 150 miljonus... saprotiet, mēs taču jums nodrošināsim 3000 darba vietu, un fantastiski... jūs varat braukt. Nekur jēdzīgi nevar aizbraukt! Tāpēc ka jūs nopirksiet lētu biļeti caur "airBaltic" uz vienu pusi, atpakaļ jau pirksiet par 300 vai 400 eiro, nevis par 60.

Es speciāli izmēģināju. Domāju: labi, jāaizbrauc kā lauku zēnam paskatīties, piemēram, uz Vidusjūras reģionu, uz Provansu. Izrādās, aizlidot uz Stokholmu, pēc tam – pie Vidusjūras, atpakaļ – caur Stokholmu... var nopirkt biļeti par 160 eiro. Ja pirksiet caur "airBaltic", jums tas maksās 300 vai 400 eiro.

Ko iegūst Latvijas pasažieri no tā, ka viņiem no nodokļiem vēl jāpiemaksā par to, ka kaut kāda grupa spekulē ar lidmašīnām, tirgojoties ar līzinga kompānijām? Nu kas tā ir par lietu? Kas tās par muļķībām, kas mums jāklausās?

Tāpēc ļoti vienkārši – kamēr nav šis process pārskatāms... un mēs šeit atgriezīsimies... "airBaltic" nevar saņemt ne centa no valsts budžeta nekādā gadījumā, kamēr nav piestādīts plāns, kā tiek vaļā no šīm nevajadzīgajām lietām un milzīgajiem izdevumiem. Saprotiet, lidmašīna – tas jau nav tā, ka nopērk sev elektriskos džipus par 80 tūkstošiem, tāpēc ka kompānija bankrotē. Te ir drusciņ citas summas.

Un otrs – "Rail Baltica". Jā, es piekrītu, jārunā konstruktīvi, "Rail Baltica" ir vajadzīgs. Es pirmais to atbalstu, bet ar vienu nosacījumu – kad Latvijas budžets ieņēmumos būs nevis 17 miljardi, bet 170 miljardi, mēs varbūt varēsim atļauties kādus trīs vai piecus miljardus... tikai nelaime, ka uz to brīdi tas varbūt maksās 100 miljardus. Līdz ar to likumā, kas būs par "Rail Baltica"... es aicinu to apturēt. Ne likvidēt, bet apturēt līdz brīdim, kad mūsu ienākumi vismaz divkāršosies vai trīskāršosies, nevis atdot pusi no gada ienākumiem viena projekta būvei. Un padomāt... mums vajag precīzu atskaiti, kas notiek ar visām šīm faraonu piramīdām vai memoriāliem, ko taisāmies būvēt visās vietās.

Pēdējais jautājums... Švinkas kungs, varbūt jūs vēl pieteiksieties un pateiksiet... kāpēc vajag šo idiotisko lēmumu – virs 200 kilometriem stundā, kas ir cita kategorija... teiksim, sasniegt 239? Kāpēc nevarēja būt ātrums līdz 200? Ja par 15 minūtēm vēlāk iebrauksiet Valkā, jūs šausmīgi pārdzīvosiet? Tur ir pavisam citi aprēķini. Pavisam citi tilti. Mums nekādi tilti nav jābūvē... ne uz Rīgas lidostu, kur var mierīgi aizbraukt ar tramvaju... jo tie daži desmiti cilvēku, kas tur brauks, ar to arī brauks. Nebūs nekādu 50 miljonu.

Pēdējais, ko vēl dzirdēju: mēs taču neko nevaram izdarīt, jo, redziet, ko par mums teiks igauņi un lietuvieši. Tad vajadzētu atgādināt: a ko latvieši teica, kad lietuvieši pateica, ka vienpusēji lauž līgumu? Faktiski tas bija nodoma līgums, ko parakstīja trīs valdības, – par atomelektrostacijas celtniecību. Un pēkšņi lietuvieši uztaisīja referendumu un pateica: mēs vienpusēji atsakāmies. Mēs taču bijām ieguldījuši naudu lielos pētījumos. Igaunija no tā tikai iegūs, ja mēs apturēsim. Viņi pa vienām sliedēm brauks uz Pērnavu, pa otrām – caur Valku uz Viļņu pa tiešo – cauri Rīgai, cauri galvaspilsētām.

Mums stāsta, ka, lai aizbrauktu uz Viļņu, esot šausmīgi labi aizbraukt uz Salaspili ar koferiem, tad pārkāpt uz "Rail Baltica", aizbraukt līdz Kauņai, tad pārkāpt un braukt uz Viļņu. Tie visi uzreiz taču neies, jūs nevarēsiet pa taisno nekur aizbraukt. Tātad normāli – brauciet stabili ar to vilcienu, kas jau brauc tagad. Igauņi jau ir palaiduši savu vilcienu. Pie tam līdz Tartu posmi ir rekonstruēti par četrreiz, piecreiz lētāku naudu, un vilciens sasniedz 160 kilometru stundā ātrumu. Līdz 200 kilometriem stundā var braukt pa esošajiem uzbērumiem, nostiprinot kādus tiltu posmus un iztaisnojot dažus līkumus.

Kāpēc mums ir vajadzīgi jauni projekti par 20 miljoniem, ja reāli tādu projektu rekonstrukcija maksā četrus piecus miljonus? Kolēģi, mums ir jāmaina noteikumi, jāpatriec šī koalīcija un tad jāsāk nopietni strādāt pie projekta. Bet, kamēr mēs to neesam izdarījuši, ir jāaptur "Rail Baltica" un jāsakārto lietas ar "airBaltic".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam otro reizi.

K. Krištopans (LPV).

Faktiski jau Kiršteina kungs pateica lielāko daļu tā, ko gribēju teikt. Bet izmantošu izdevību, jo esmu, lai neteiktu vairāk, ļoti vīlies tajā nekompetencē, ko mēs burtiski pirms pāris minūtēm sadzirdējām no mūsu satiksmes ministra.

Pirmais – par savienojamību. Satiksmes ministrija šā gada 12. janvārī atklāja līniju no Tallinas uz Rīgu. Savienojamība, ja jūs domājat dzelzceļu, pašlaik eksistē. Mums ir arī lidostas. Mēs varam braukt uz Eiropu ar mašīnām. Tas nav arguments, kāpēc mums jāiegulda desmitiem miljardu šinī projektā.

Vēl viena fakta, ko jūs minat šeit un jau minējāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, neprecizitāte. To naudu, ko ieguldām "Rail Baltica", mēs nevaram ieguldīt citur. Daļēja patiesība. CEF finansējumam līdzi nāk nacionālais finansējums. Jūs to ļoti labi zināt. Tie ir tie apmēram 15 procenti.

Mēs uzdevām jums jautājumu pagājušonedēļ... Šogad no nacionālā budžeta "Rail Baltica" ir aizgājuši 125 miljoni. Tie nav no Eiropas, tā ir Latvijas nodokļu maksātāju nauda, kura aizies "Rail Baltica" – 125 miljoni. Ceļu kapitālremontiem, lai nebūtu bedru, būtu labāki ceļi, šogad aizies 140 miljoni. Tad salīdziniet vēlvienreiz, kas mums ir aktuālāk – šis projekts, kas taps nezin kādā nākotnē, kurā mēs jau tagad ieguldām lielu nodokļu maksātāju naudu, vai ceļi, kas mums nav sakārtoti.

Par militāro mobilitāti. Mēs tak redzam, ka militārais konflikts Ukrainā ir pilnībā izmainījis to, kā notiek militāri konflikti. Kur ir garantija, ka pēc 10 gadiem būs nepieciešamība pa dzelzceļu vest uz Latviju tankus, ja mēs redzam, kāda nozīme militārajos konfliktos ir droniem un citām tehnoloģijām? Starp citu, tā kapacitāte mums jau ir. Kad runāju iepriekš, es jau teicu: pagājušā gada novembrī no Polijas atveda līdz Ādažiem lielos vācu "Leopard" tankus. Nu, pag, kāpēc jūs melojat, ka mums vajag "Rail Baltica", lai vestu tankus, ja tos var atvest jau tagad? Tā nav taisnība.

Un atkal – mēs nevaram iesaldēt naudu nākotnes kapacitātei, ja šodien mums ir aizsardzības nepieciešamība. To naudu, kaut vai šos nodokļu maksātāju 125 miljonus, kas aiziet "Rail Baltica", mēs varējām ielikt aizsardzībā. Mēs varējām. Un pieminiet manus vārdus – es to esmu daudzas reizes teicis – šis projekts nekad netiks realizēts. Mēs jau dzirdam, ko Polijā cilvēki runā – labākajā gadījumā notiks esošās infrastruktūras...

Starp citu, Švinkas kungs, mums "Latvijas dzelzceļš" katru gadu izmaksā 150 miljonus – 150 miljonus! – nodokļu maksātāju naudas. Mums ir esošās sliedes, par kurām maksājam. Kāda velna pēc mēs vēl taisām sliedes? Kāda ir loģika, paskaidrojot, kāpēc vajadzīgs "Rail Baltica"? Atteikšanās no... platuma... Aizbrauciet uz Balviem un pasakiet vēlētājiem: ziniet, mēs tagad tērējam miljardus, tāpēc ka sliedes būs bišķiņ šaurākas vai sliedes būs bišķiņ platākas. Nu, muļķības! Pilnīgs, absolūts absurds.

Jā, bija lielas cerības uz jums. Lielas cerības. Un nav runa tikai par "Rail Baltica". Par "airBaltic" – vispār katastrofa. Tas, ka 150 miljoni būs nepieciešami burtiski tuvākajos mēnešos, ir skaidrs. Kulberga kungs ļoti pareizi vakar raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pateica: aviolīnijām degvielas izmaksas ir apmēram trešdaļa no visām izmaksām. "airBaltic" ir nohedžojis mazāk nekā 10 procentus. Tātad ir tikai laika jautājums, kad Andai Čakšai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai, e-pastā ienāks vēstule: mēs nākam pie jums, mums vajag naudu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi, ministra kungs! Vēlos, lai jūs ieskatāties rūpīgi šajā fotogrāfijā. (Rāda izdruku.) Paceliet roku, kurš ir izbaudījis braucienu ar šādu vilcienu! Tie bija tie burvīgie vilcieni... Jā, redz, APVIENOTAIS SARAKSTS, izrādās, vairāk brauc. (Starpsaucieni.) Tie bija vilcieni – pirms mēs nopirkām "Škoda Vagonka" –, kas braukāja pa mūsu sliedēm gadiem. Un pamatā tie ir ER2 un ER2T sērijas elektrovilcieni, proti, motorvagoni, galvas vagoni, piekabes un tā tālāk. Tie ir ražoti... ER2 ir ražoti no 1962. līdz 1984. gadam, ER2T, jaunā sērija, – no 1986. līdz 1998. gadam.

Paceliet tagad rokas tie, kas ir bijuši Ukrainā un braukuši ar ukraiņu vilcieniem! Cik mums ir tādu cilvēku zālē? Ir, vai ne? Skrastiņa kungs arī ir sēdējis vilcienā. Kāda apbrīnojama līdzība – tādi paši vilcieni! Mēs lasām ziņās, redzam šīs bildes (tās ir tūkstošiem internetā), ka krievi ar droniem katru dienu spridzina Ukrainas vilcienus. Daudz bilžu – Kramatorska, Sumi... praktiski visas vietas Ukrainā, kuras sasniedz šie droni.

Un lieta tāda, ka krievi to dara, tāpēc ka vilcieni ukraiņiem ir dzīvības līnija. Proti, tas ir absolūti kritiski svarīgi. Svarīga infrastruktūra evakuācijai, medicīnai, loģistikai, militārajai mobilitātei, ekonomikai. Kāpēc Krievija spridzina šos vilcienus? Tieši tā iemesla dēļ, ka tas ir Ukrainas brīvības un dzīvības simbols. Kamēr šie vilcieni kustas pa sliedēm, kamēr ir vagoni, kas brauc, kamēr ir lokomotīves, kas velk šos vagonus, tikmēr Ukraina spītīgi turas un demonstrē visai pasaulei, arī agresoram Krievijai, ka tā nepadosies. Tā kustas, ir dzīva, viss notiek.

Tam pretim ir ziņas no mūsu valdības, no Satiksmes ministrijas... pagājušā gada rudenī tiek organizēta izsole, lai pārdotu mūsu lokomotīves un vagonus, jo mums ir jauni. Izsolē kopumā ir 114 vienības. Gan vecie vagoni un lokomotīves, gan modernizētie – kopā 114 vienības. Kāda ir cena? Katram vagonam – zem 10 tūkstošiem, atsevišķām vienībām – virs 10 tūkstošiem eiro. Kāda ir to vērtība? Ja varam salīdzināt – automašīnas, kuras atņemam dzērājšoferiem, bieži vien ir krietni dārgākas nekā viens vagons, kuru valdība pārdeva izsolē. (Starpsauciens.)

Kad pirms divām nedēļām biju Ukrainā, es saviem kolēģiem uzdevu jautājumu – vai jūs zinājāt, ka mums ir šādi vagoni? Jo tā ir ekskluzīva manta. Tādas Eiropā nav. Mēs varam palīdzēt... varbūt Lietuva, Igaunija... jo mēs paši tos ražojām. Viņi teica, ka ir ļoti sāpīgi noskatīties uz to, ka šāda manta tiek sagriezta metāllūžņos vai vienkārši kādam atdota, tāpēc ka viņiem vagonu, lokomotīvju ar katru dienu paliek arvien mazāk. Viņiem šos vagonus vajag, lai glābtu cilvēku dzīvības, lai pārvietotu preces, lai nodrošinātu savu eksistenci un dzīvību.

Tā problēma ir tāda, ka acīmredzami šī valdība nespēj nostāties absolūti skaidrās, saprotamās pozīcijās. Mēs – valdībā – nespējam saprast, vai esam par Palestīnu vai Izraēlu, par ASV vai Venecuēlu. Nupat vienas dienas laikā divas paralēlas ziņas: mēs neplānojam iesaistīties operācijā Hormuza šaurumā (tā aizsardzības ministrs); premjere komunicē, ka Latvija nopietni izvērtētu ASV lūgumu palīdzēt operācijā Hormuza šaurumā.

Kādi ir mūsu principi un vērtības? Varbūt vismaz par vienu lietu mēs varam visi šajā zālē vienoties – mēs esam par Ukrainu. Bet tā, ka esam līdz galam par Ukrainu. Nevis mums gribas pavicināt Ukrainas karogus un piespraust Ukrainas karodziņus un sirsniņas, bet – mēs esam gatavi ar viņiem cīnīties kopā. (Starpsauciens.) Mums nav jācīnās kaujas laukā, mums vienkārši viņiem ir jāpalīdz ar stratēģiskām lietām, kas ir vajadzīgas izdzīvošanai. Vai arī, kolēģi, mēs esam noguruši no kara un paši no savas brīvības?

Tā problēma acīmredzami ir tajā, ka Latvijas valdība redz lietu cenu un naudu, bet nesaprot un neredz lietu vērtību, jēgu un nozīmi. Mēs tirgojam, kolēģi, mūsu pašu drošību un brīvību par metāllūžņu cenu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šis ir jautājums par "Rail Baltica". Protams, šādā konkrētā demisijas pieprasījumā, es pieļauju, ir iespējams runāt arī par plašākiem satiksmes nozares izaicinājumiem.

Visu cieņu Maslovska kungam. Domāju, kritisks un konstruktīvs skats par nozari ir vietā. Domāju, ka es un "Progresīvie" kopumā, arī satiksmes ministrs, vienmēr ir apliecinājuši gatavību uzklausīt kritiku un censties kopīgi meklēt risinājumus.

Bet, protams, tajā brīdī, kad Rokpeļņa kungs nāk šeit un uzrunā mani un manis vadīto partiju, likumsakarīgi es vēlos atbildēt, jo mums tiek pārmesta (man tiek pārmesta) tāda zināma daiļrunība, tīra retorika, lai gan skaidrs, ka tā īstā daiļrunība šodien nāk no Rokpeļņa kunga, kurš laikam ņēma pie sirds pārmetumus par to, ka ir sēdējis klusu pagājušajā nedēļā, un attiecīgi centās uzrakstīt runu, kas varētu atstāt ietekmi uz virsrakstiem un viņa vadīto frakciju.

Jūs, Rokpeļņa kungs, centāties raksturot manis vadīto partiju visādās tumšās krāsās. Bet, ziniet, es jūsu vārdus uztveru kā komplimentu, jo manis vadīto partiju raksturo principialitāte, skaidra politika un atklātība. Šī ir politika, kas jums, Rokpeļņa kungs, acīmredzot ir pilnīgi sveša. Jo – kāda tad ir zzs politika? Tā ir pakļautība turīgiem lobijiem – kokrūpnieku lobijam, mežu izciršanas lobijam, tagad arī ātro kredītu lobijam. Kā redzam, nekur nav pazudis arī Lemberga lobijs. Realitāte ir tāda, ka jums, Zzs, nav politikas.

Visu cieņu – visu cieņu! – lielai daļai jūsu frakcijas deputātu, ar kuriem man tiešām ir patiess gandarījums sadarboties, bet vadības līmenī šī partija ir apjukusi par savas pastāvēšanas jēgu. Ierastie vēlētāji iet pie Šlesera, netiekat līdzi laikam, nezināt, ko darīt ar klimata un enerģētikas ministra virzīto politiku, esat apmaldījušies ārpolitikas tēmās, katru dienu rakstāt relīzes, tiklīdz ir kāds jauns ziņu virsraksts, un tā tālāk. Mums vismaz šādu problēmu nav. Mēs zinām, ko vēlamies sasniegt, bet jūs savas problēmas cenšaties risināt uz citu rēķina. Tāds ir jūsu saimnieciskums. Ja jums nav satura, tad acīmredzams aizsardzības mehānisms ir vienkārši tukšs uzbrukums.

Ikvienam ir zināms šo trīsarpus gadu laikā, ka satiksmes ministra portfelis ir vissarežģītākais. Un "progresīvie" vismaz nav baidījušies no atbildības. Mēs neesam baidījušies no atklātības. Par spīti tam, ka esam jauna partija, mēs esam spējuši aizstāvēt sabiedrības intereses no visādiem lobistiem, kas bija apsēduši šo ministriju. Mēs esam spējuši aizstāvēt svarīgu projektu no politiķiem, kas vēlas redzēt Latviju saglabājam saiknes ar Krieviju. Un, par spīti milzīgām finansiālām prasībām satiksmes jomā, katrās budžeta sarunās mēs esam domājuši par to, kā vislabāk līdzsvarot visas sabiedrības intereses, nevis tikai atsevišķu nozaru intereses. Un šī ir pieeja, kas Zzs ir pilnīgi sveša. Jūs vēlaties apkalpot savus sponsorus un pēc tam no šīs tribīnes ņirgāties par citiem. (Starpsauciens.)

Partija "Progresīvie" vienmēr ir bijusi gatava smagam darbam, un mēs to esam apliecinājuši, meklējot kompromisus arī ar jūsu nostājām, kas dažbrīd ir vienkārši iracionālas. Latvija šobrīd ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā, tāpēc jūsu lekcijas nevienu vairs neinteresē. Jums nav atbilžu uz mūsu izaicinājumiem. Jūsu vienīgais uztraukums, atklāti sakot, ir par Krauzes kunga rīcību, potenciāli izšķērdējot 50 miljonus sabiedrības naudas. Tāpēc es saprotu centienus atrast veidus, kā novērst no tā uzmanību.

Bet, ticiet man, es gaidu, katru dienu gaidu, ko teiks Valsts kontrole, ko teiks Ģenerālprokuratūra, un ticu, ka nākamreiz šeit mēs nerunāsim par Ati Švinku, bet par Armandu Krauzi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 50, atturas – 1. Lēmums noraidīts.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Deklarācija par Latvijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā pielietoto represīvās psihiatrijas metožu nosodījumu". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Maija Armaņeva, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir uzticības jautājums. Es domāju, ka jūs visi zināt – uzticība valstij un uzticība demokrātijai sākas tieši ar uzticību vēlēšanām. Ja cilvēki zaudē ticību vēlēšanām, viņi zaudē arī uzticību savai valstij. Un to nedrīkst pieļaut.

Vai atceraties iepriekšējo vēlēšanu nakts šausmas, kad uzkārās biļetenu skaitīšanas mašīnas? Rezultātu uzzināšana kavējās. Sabiedrība bija neizpratnē – kas notiek? Un pats svarīgākais – kas notiks tālāk? Tad, kad balsis skaitīja ar rokām, vēlēšanu provizoriskais rezultāts parasti bija zināms jau nakts vidū, bet ar moderno IT sistēmu nekā – klusums, gara pauze, pie tam visas nakts garumā. Papildus tam satraukuma un neizpratnes pilni sižeti Latvijas televīzijā. Es nerunāšu par tiem miljoniem, cik izmaksāja šī IT sistēma.

Šodien ir pavisam cita problēma, un tā ir sabiedrības uzticība, kas tajā naktī atkal, kārtējo reizi tika pazaudēta. Un tagad treknu punktu, varbūt pat komatu, kas to lai zina, vēl pieliek korupcijas lieta un plašās aizturēšanas, kas notiek tieši šajā brīdī un kas skar tos cilvēkus, kuri bija atbildīgi par vēlēšanu tehnisko nodrošināšanu ar IT sistēmām. Kolēģi, ko darīsim? Vai nereaģēsiet? Izliksieties, ka viss ir kārtībā?

Atgādinu, ka pēc vēlēšanām CVK vadītāja Saulīte pazuda tālēs zilajās, kā tautā saka. Viņa bija Jaunās VIENOTĪBAS cilvēks. Tāpat arī pēc vēlēšanām demisionēja Jaunās VIENOTĪBAS ministre Bērziņas kundze, kura atbildēja par vēlēšanu procesu. Nav brīnums, ka cilvēkiem zūd uzticība vēlēšanām. Un tagad vēl šis iepirkuma skandāls ar IT sistēmām.

Tādēļ, lai atjaunotu sabiedrības iedragāto uzticību vēlēšanām, mēs piedāvājam likumprojektu, kas paredz divas būtiskas lietas.

Pirmkārt, vēlēšanu zīmju uzglabāšanu līdz sešiem mēnešiem. Tas ir vienkāršs un ļoti efektīvs veids, kā novērst jebkādas šaubas, tai skaitā sazvērestības teorijas. Ja sabiedrībai rodas jautājumi un neuzticība vēlēšanām, ir jābūt iespējai atgriezties pie fiziskiem pierādījumiem, nevis paļauties tikai uz digitāliem datiem.

Otrkārt, balsu skaitīšanu manuāli, neizmantojot IT sistēmas kā vienīgo pamatu. Mēs nevaram ignorēt to, kas ir noticis iepriekš. Mēs zinām, ka vairākās pēdējās vēlēšanās ir bijušas problēmas ar balsu skaitīšanu. Un šodien mēs redzam... Tātad tieši tāpēc balsu manuālā skaitīšana, vēlēšanu zīmju saglabāšana ir loģisks un nepieciešams solis. Tas ir solis vēlēšanu drošības virzienā. Tas ir papildu kontroles mehānisms, kas stiprina sistēmu.

Tāpat mēs sagaidām arī no mūsu drošību sargājošajām iestādēm profesionālu, objektīvu un godīgu izmeklēšanu. Sabiedrībai ir jāsaņem atbildes, un jūsu pienākums ir nodrošināt vēlēšanu caurspīdīgumu un godīgumu. Savukārt mūsu pienākums ir nodrošināt, ka nākamās vēlēšanas ir tādas, par kurām nevienam nerodas šaubas.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 14, atturas – 37. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Edvards Smiltēns, Jurģis Klotiņš, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Ilze Indriksone, Edmunds Teirumnieks, Andris Kulbergs un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku".

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Lēmuma projekta mērķis ir piepildīt vārdus ar darbiem un iepriekš doto solījumu, ka tiks atjaunots to uzņēmumu, kuri tirgojas ar Krieviju un Baltkrieviju, saraksts, kas iepriekš, jau pirms trīs gadiem, tika publicēts, bet šobrīd ir noslepenots un sabiedrībai nav iespējas ieraudzīt, kas ir šie uzņēmumi... atkal kļūtu publisks un pieejams.

Tas ir svarīgi ne tikai tādēļ, lai sabiedrība zinātu, kas ir šie uzņēmumi, bet arī lai uzņēmējdarbības vide attīrītos un lai valsts un pašvaldību iestādēm būtu iespēja pārskatīt savu sadarbību, pārskatīt, vai sadarbības partneru, tostarp iepirkumu... līgumos nefigurē tie komersanti, kas vienlaikus tirgojas ar asiņaino kara režīmu, un to vietā izvēlēties, un dot priekšroku citiem uzņēmumiem.

Ar vairākiem šeit klātesošajiem par to spriedām arī Latvijas Sabiedriskā medija debatēs, toreiz bija liela vienprātība par to, ka jāatjauno atklātība. Parādām! Šis ir ceļš uz saišu pārtraukšanu ar Krieviju. Tad, lūdzu, publicējam šo sarakstu un atjaunojam to atklātības līmeni un standartus, kādi bija iepriekšējā valdībā! Arī tām partijām, kas saka to, ka vēlas tiekties pēc... Ziemeļvalstu principiem... it īpaši vēlos norādīt, ka atklātība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, tādēļ sagaidu, ka arī jūs atbalstīsiet šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav...

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta "Par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 15, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1254/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu komisijai) kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Kolēģi, es domāju, ka daudzi esat pamanījuši – pirms dažām dienām "NRA.lv" portālā bija ievietota aptauja, kur cilvēki varēja nobalsot par to, kā, viņuprāt, būtu jālieto pensiju 2. līmenis un vai vispār būtu jādod šī piekļuve. Interesanti bija tas, ka burtiski dažu dienu laikā tika saņemtas ļoti daudzas atbildes. Es nezinu, cik ir tagad, šajā brīdī, bet pirms kāda laika es skatījos, bija pāri par 10... tuvu pie 10 tūkstošiem respondentu. Un kas bija interesanti? Es ātri nolasīšu jautājumu, uz kuru "NRA.lv" aicināja atbildēt: "Vai Latvijas iedzīvotājiem jāļauj izņemt naudu no 2. pensijas līmeņa, pirms sasniegts pensionēšanās vecums?"

Viens procents respondentu atbildēja, ka viņiem nav viedokļa. Vēl viens procents atbildēja: "Kā valdība izlems, tā būs pareizi. Valdība labāk zina." Tātad viens procents uzskata, ka valdība zina labāk. Tālāk – 13 procenti atbildēja: "Jāatļauj, bet ar nosacījumiem." (Runa ir tieši par šiem nosacījumiem, par ko mēs šodien runājam.) Un tie ir 13 procenti. Cilvēku skaita ziņā tie ir 1162 cilvēki. Tātad mēs nerunājam par visiem 100 procentiem cilvēku, kuri tagad vēlētos izņemt naudu no pensiju 2. līmeņa. (Tas ir tas, par ko liela daļa baidās.) Vēl 13 procenti atbildēja: "Noteikti nē, jo savādāk, aizejot pensijā, daudzi nonāks bada maizē." Arī šādam viedoklim, protams, ir vieta. Un pēdējais rezultāts – 71 procents atbildēja: "Noteikti jā, jo naudai ar katru gadu zūd vērtība." Un atbildes... Tātad respondentu skaits bija 6224. Es atgādinu, ka tie nav visi tie cilvēki, kuri tagad skries un izņems savu naudu.

Kas ir vēl interesanti? Bieži min arī Igaunijas piemēru. Es arī minēšu Igaunijas piemēru. Es jau iepriekšējā reizē teicu, ka sazvanījos ar vienu no Igaunijas parlamenta deputātiem un prasīju, vai tiešām viņiem tā ir bijusi katastrofa, ka cilvēki izņem naudu. Kā es jau toreiz minēju, nē, tā nebija nekāda katastrofa. Tas viss tā tika pasniegts.

Bet skaitļi par Igauniju. No pensiju 2. līmeņa izstājās aptuveni 150 tūkstoši. Tie ir aptuveni 20 procenti jeb piektā daļa no visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem. Igaunijā kopumā tika izņemti vairāk nekā 1,3 miljardi eiro. Pēc nodokļiem cilvēku kontos nonāca aptuveni 1,1 miljards eiro. Tātad vai visi skrēja izņemt? Mēs redzam no cipariem, ka ne. (Tātad šie jau bija meli, kas tika pasniegti.) Šo iespēju izmantoja katrs piektais, bet lielākā daļa tomēr palika sistēmā.

Tādēļ es aicinu tomēr par šo jautājumu turpināt diskusiju, kā es jau minēju, šoreiz runāt par konkrētiem nosacījumiem, ar kādiem ļaut cilvēkiem izņemt šo savu naudu, ja viņiem tā patiešām ir nepieciešama.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un nodot to komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1254/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 31, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Jeļenas Kļaviņas, Lindas Liepiņas un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu "Autoceļu fonda likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jautājums ir gana vienkāršs: vai mēs gribam braukt pa platiem, gludiem un drošiem ceļiem? Un jautājums – cik ātri? Šobrīd situācija ir tāda, ka diemžēl 30... vairāk gadu laikā mēs neesam uzbūvējuši nevienu kārtīgu automaģistrāli. Nu esam bišķiņ izpļekarējušies ar to... kaut gan labs jau tas Ķekavas apvedceļa projekts, bet tas nav tas, kas ir vajadzīgs valstij, lai varētu stimulēt valsts "asinsriti", ekonomikas "asinsriti", lai mēs varētu savest kārtībā visus valsts ceļus, apvedceļus...

Kāds ir risinājums? Manā skatījumā, no vienas puses, tas risinājums it kā ir vienkāršs, bet tanī pašā laikā diezgan sarežģīts. Proti, mēs piedāvājam atjaunot speciālo budžetu, kurš saucas – "Latvijas Autoceļu fonds". (Līdzīgi mēs atjaunojām arī Ceļu satiksmes drošības fondu, pareizāk sakot, izveidojām no jauna.) Šis būtu tikai jāatjauno. Jā, tas būtu speciālais budžets, kā jau minēju arī savā iepriekšējā runā. To likvidēja 2003. gadā zināmu apsvērumu dēļ. Kaut gan es jau tad sapratu, ka tas ne pie kā laba nenovedīs, jo šī iezīmētā nauda, kura ir kaut kādiem konkrētiem mērķiem iezīmēta, manā skatījumā, ir ļoti laba. Gada beigās tā "nesadeg". Tie, kas uztur, plāno un būvē, var rēķināties ar ilgtermiņu. Viņi zina, cik naudas ir, cik būs... un kas notiks.

Tātad tā pamatdoma ir tāda, ka šajā fondā akumulēsies... kādi līdzekļi? Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem – 80 procentu apmērā, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi – 100 procentu apmērā, autoceļu lietošanas nodeva – 100 procentu apmērā; ieņēmumi par sodiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē un autopārvadājumu jomā, ārvalstu finanšu palīdzība, Eiropas Savienības politikas instrumenta līdzekļi un citi normatīvajos aktos noteiktie līdzekļi. Šajā likumprojektā ir arī izklāstīts, kā tiks veikta pārvaldība.

Manā skatījumā, mēs esam nonākuši līdz tam, lai par šo vismaz uzsāktu diskusiju. Mēs visi zinām, ka mūsu valstī no autobraucējiem mēs iekasējam apmēram 800 miljonus dažnedažādos nodokļos un nodevās, bet atpakaļ ceļiem atgriežas tikai 340–350 miljoni... apmēram. Lai savestu kārtībā visus šos ceļus, autoceļus, valsts ceļus... dažādas nozīmes ceļus, mums deficīts ir apmēram četri miljardi. Tātad no šiem te 800... nedaudz vairāk miljoniem – 80 procenti. Es rēķinu, ka mēs varētu savest kārtībā visus mūsu valsts galvenos autoceļus un otrās, trešās šķiras... jebkurus... apmēram piecu gadu laikā. Tas ir izaicinājums, bet mērķis ir sasniedzams un diezgan skaidrs.

Jā, ko es vēl gribēju piemest... ka šis fonds būtu divu līmeņu, tanī skaitā... no tā izriet arī atbalsts pašvaldībām.

Manā skatījumā, tas ir pareizi, jo šobrīd mēs pārāk maz atbalstām pašvaldības, lai palīdzētu tām atjaunot, uzturēt un izveidot jaunus ceļus. Esmu pārliecināts, ka, atjaunojot šo fondu, piecos gados visus problemātiskos ceļus mēs varam ne tikai labi uzturēt, bet arī noasfaltēt... jo, braucot pa reģioniem, ļoti bieži pirmais jautājums... kad uzprasa cilvēkiem, kas ir sapulcējušies: "Kuru vienu darbu jūs gribētu, lai izdara?" – 90 procentos gadījumu cilvēki saka: "Lūdzu, sataisiet ceļu!"

Un šis Autoceļu fonda likums tieši to arī darīs. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt tā nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai uzsāktu šo diskusiju.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, vārds deputātam Oļegam Burovam paziņojumam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Aicinu tagad, tūlīt pēc sēdes, uz komisijas ārkārtas sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies trīs deputāti: Ilze Indriksone, Kristaps Krištopans (Dep. K. Krištopans: "Esmu!")... Kristaps ir, Linda Matisone... Linda ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Ilzes Indriksones, Jāņa Dombravas, Edmunda Teirumnieka, Naura Puntuļa un Uģa Mitrevica iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1256/Lp14), nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1256/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 19, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leilas Rasimas, Antoņinas Ņenaševas, Janas Simanovskas, Selmas Teodoras Levrences, Līgas Rasnačas un Lienes Gāteres iesniegto likumprojektu "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas, Jeļenas Kļaviņas, Lindas Liepiņas un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1258/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Dārgie kolēģi! Tātad atkal par piekļuvi pensiju 2. līmeņa fondam. Šoreiz mēs sašaurinām iespēju cilvēkiem piekļūt pie savas naudas. Sākumā mēs sākām ar ļoti plašām iespējām – iespējām izņemt visu un jebkādām vajadzībām. Jūs to noraidījāt. Tad mēs sašaurinājām līdz trim iespējām – veselībai, pirmā vai vienīgā mājokļa iegādei. To jūs arī noraidījāt. Tāpēc mēs atkal sašaurinām.

Šis būs konkrēti tikai par veselību, tikai medicīnai. Pieņemsim, ja ir nepieciešama operācija un ir jāgaida divi līdz trīs gadi, kamēr cilvēks tiek uz valsts apmaksāto operāciju, bet viņš nevar gaidīt un nav liekas naudas, bet ir uzkrātā nauda kontā, tad viņš mierīgi varētu šodien to izdarīt un uzlabot savu veselību. Varbūt tā ir dzīvībai nepieciešama operācija, varbūt tie ir kādi medikamenti, kādas dārgākas zāles, kāda medicīniska aparatūra.

Jebkurā gadījumā es ļoti lūdzu nodot komisijai šo likumprojektu par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā un atvērt iekavu, ļaujot cilvēkiem vismaz veselībai, kas ir dzīvībai svarīgi, izņemt viņu pašu uzkrāto naudu. Es tiešām aicinu jūs būt iecietīgiem pret šiem cilvēkiem, kuri dotajā brīdī mūs visus vēro. Viņi vēro arī katru balsojumu.

Aicinu nodot tālāk komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1258/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 27, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ričarda Šlesera un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1259/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Pensiju 2. līmeņa uzkrājums nav bezpersoniska manta. Tie ir personificēti konkrēta cilvēka samaksātie nodokļi. Taču šobrīd tie tiek uzskatīti par bezpersonisku mantu.

Pašreizējais regulējums paredz cilvēkam dot iespēju izvēlēties, kas notiek ar viņa uzkrājumu, ja viņš aiziet mūžībā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Viņš var šo kapitālu nodot mantojumā Civillikuma noteiktajā kārtībā, var pievienot citas personas pensiju 2. līmenim vai ieskaitīt valsts speciālajā budžetā. Teorētiski cilvēkam ir izvēle, ko viņš var ar savu uzkrājumu darīt, taču praktiski ļoti daudzi cilvēki šo izvēli nav izdarījuši. Un šeit sākas problēma.

Ja cilvēks šo izvēli nav izdarījis, viņa uzkrājums nenonāk pie bērniem, ģimenes vai laulātā. Tas automātiski nonāk valsts budžetā, un faktiski cilvēka uzkrāto viņa tuvinieki zaudē. Apskatot skaitļus, 2024. gadā, pensiju 2. līmeņa dalībniekiem aizejot aizsaulē, uz valsts speciālo budžetu tika pārskaitīti 11,8 miljoni eiro par 3120 cilvēkiem. Tātad valsts ieguva 11,8 miljonus no cilvēkiem, kuri nebija izdarījuši savu izvēli. Viņi nebija iegājuši to atķeksēt. Daudzi nemaz nezina, ka tāda iespēja ir, un tas nav izdarāms vienkārši. Tikai 4,5 miljoni tika nodoti mantojumā, savukārt 2,2 miljoni tika pievienoti citu personu pensiju kontiem. Tas nozīmē, ka valsts ieguva lielāko daļu šo līdzekļu nevis cilvēka apzinātas izvēles dēļ – ka viņš gribētu to valstij atstāt –, bet tāpēc, ka viņš nezināja, nebija informēts vai kādas neizdarības dēļ.

Arī 2025. gadā situācija nav būtiski mainījusies. Valsts šādā veidā ieguva vēl 11 miljonus. Vai tas ir taisnīgi? Domāju, ka nē. Tā tiešām ir... tāpat kā māja... ja cilvēks nav norakstījis, kam māja paliek mantojumā, vai tad valsts var piesavināties? Bet šeit tā sanāk.

Šis priekšlikums ir ļoti vienkāršs un taisnīgs. Ja cilvēks nav izdarījis izvēli, kam paliek viņa pensiju 2. līmeņa uzkrājumi, un dodas aizsaulē ātrāk, tad pensiju 2. līmeņa uzkrājums automātiski tiek mantots Civillikuma noteiktajā kārtībā – nevis valstij pēc noklusējuma, bet ģimenei pēc noklusējuma. Un tas ir loģiski, tas ir taisnīgi un atbilst sabiedrības interesēm, jo valsts nedrīkst kļūt par nejaušu mantinieku. Valstij ir jābūt partnerim, kas sargā cilvēku intereses, nevis izmanto viņu nezināšanu vai kādu neizdarību.

Līdzīgi, kā tas bija ar pensiju pārrēķinu. Ja cilvēks neaizgāja, nepaprasīja, lai viņam pārrēķinātu pensiju, neviens to nepārrēķināja. Šobrīd tā problēma ir risināta, un katru gadu automātiski pensija tiek pārrēķināta cilvēkiem, kuri strādā, līdz ar to viņiem pašiem vairs nav jāiet, jāprasa, lai pārrēķinātu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot tālāk komisijai izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt "pret" pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Cienījamā Petravičas kundze, jūs kā bijusī labklājības ministre ļoti labi apzināties, ka pensiju jautājumi ir ļoti sensitīvi, ļoti būtiski un tiem ir jāpieiet ar lielu atbildību.

Kolēģi, uzskatu, ka neapšaubāmi par pensiju 2. līmeņa uzlabojumiem ir jābūt dziļākai diskusijai, bet pateikšu, kādēļ frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA neatbalstīs arī šo likumprojektu. Viena skaidra iemesla dēļ – ja ar šo mērķi mēs atvērsim vaļā likumu, ir pilnīgi skaidrs, ka priekšvēlēšanu populisma gaisotnē tiks iesniegts ļoti daudz priekšlikumu un pensiju 2. līmenis tiks saplosīts.

Kolēģi, aicinu šajā priekšvēlēšanu laikā jautājumu par pensijām nolikt malā, nesaplosīt, bet nopietni pie šī jautājuma un uzlabojumiem strādāt jau nākamajā sasaukumā – ar vēsākiem prātiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr. 1259/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 30, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Kontu reģistra likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Nodibinājuma "Latgales vēstniecība GORS" likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī Latgalē tik ļoti gaidītā likuma mērķis ir nodrošināt Latgales vēstniecības GORS kā valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras centra efektīvu, ilgtspējīgu un demokrātisku pārvaldību un darbības nepārtrauktību.

Likumprojektā ietvertais risinājums paredz gan valsts, gan pašvaldības līdzdalību, izveidojot nodibinājumu "Latgales vēstniecība GORS", kuru dibina Kultūras ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Rēzeknes valstspilsēta, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Koncerti" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Austrumlatvijas koncertzāle".

Kāpēc šāds likums bija nepieciešams? Latgales vēstniecības GORS pārvaldība šobrīd deleģēta Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Austrumlatvijas koncertzāle". Vienlaikus ievērojami valsts budžeta līdzekļi katru gadu tiek ieguldīti profesionālās kultūras programmas nodrošināšanai caur Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finansiālā un politiskā nestabilitāte apdraud profesionālās mākslas pieejamību un kultūras funkciju nodrošināšanu Latgales reģionā. Šādas neskaidrības ir radušās Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības un pretrunīgo paziņojumu rezultātā. Gan Latvijas profesionālo kultūras organizāciju pārstāvji, gan Valsts prezidents publiski ir pauduši atbalstu valsts līdzdalībai GORA pārvaldībā un aicinājuši Saeimu un Ministru kabinetu sadarbībā ar atbildīgajām valsts institūcijām izvērtēt iespēju pilnveidot likumdošanu, lai nodrošinātu skaidru, ilgtspējīgu un valstiski koordinētu stratēģiski nozīmīgu kultūras objektu aizsardzību, kas tos pasargātu no īstermiņa politisku vai fiskālu lēmumu ietekmes. Šādu pašu nostāju pauduši arī vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju, parakstot aicinājumu platformā "ManaBalss.lv".

Latgales vēstniecība GORS tika atklāta 2013. gada 19. maijā kā daudzfunkcionāls kultūras centrs ar reģionālu un nacionālu nozīmi, un tās būvniecībā ieguldīti ievērojami valsts, Eiropas Savienības fondu un arī pašvaldības finanšu līdzekļi.

Es ļoti labi atceros laiku, kad gan valstī, gan Rēzeknē notika diskusijas par reģionālo koncertzāļu nepieciešamību. Latgales kultūras un mākslas darbinieki, radošā inteliģence toreiz vērsās ar atklātu vēstuli pie Latvijas valdības, skaidri paužot, ka arī reģionu iedzīvotājiem ir nepieciešams nodrošināt mākslinieciski augstvērtīgas kultūras pieejamību. Pret koncertzāles būvniecību toreiz iebilda tie, kuri šobrīd ir pie varas Rēzeknē un kuri arī šobrīd iebilst pret valsts līdzdalību GORA pārvaldībā, kaut pirms tam žēlojās, ka GORS viņiem ir smaga nasta.

GORS nav tikai vienas pilsētas koncertzāle, tā ir reģionāla koncertzāle pierobežas reģionā un daļa no valsts stratēģiskās kultūras infrastruktūras, arī līdzeklis latviskās un latgaliskās identitātes, sabiedrības stabilitātes un drošības stiprināšanā.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds "pret" deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts nozīmē vienu – pašvaldība maksā, valdība lemj. Un to mums pasniedz kā demokrātisku pārvaldību. Ko mēs šodien iebalsosim... par kultūru? Nē, šeit nav runa par kultūru. Par attīstību? Arī nē. Tur viss kārtībā. Mēs balsojam par to, vai ar likumu drīkst ierobežot pašvaldības tiesības uz savu īpašumu un lēmumiem.

Likums paredz, ka pašvaldībai jānodod GORS bez atlīdzības uz nenoteiktu laiku... ar ierobežojumiem to izmantot. Tas nav sadarbības modelis. Tas ir kontroles zaudējums pār īpašumu. Kas ir pretī? Vai ir skaidrs finansējuma piedāvājums? Nē, nepastāv. Vai ir garantijas pašvaldībai? Arī nepastāv. Vai ir mehānisms... kā pietrūkst – naudas vai atmaksas? Arī nepastāv. Bet ir viens skaidrs rezultāts. Risks paliek pašvaldībai. Mums saka – pieci dibinātāji, visiem vienāda balss. Realitātē pašvaldība iegulda miljonu, maksā kredītus, nes riskus un saņem vienu balsi no piecām, bet pārējie ienāk nodibinājumā "pa pliko". Tas nav līdzsvars. Tas ir modelis, kurā viens maksā, bet četri lemj.

Šis likums tiek virzīts bez pilnvērtīga pamatojuma. Kāds tam pamatojums? Nav pierādīts, kāpēc nevar izmantot vienkāršākus risinājumus – deleģēšanu, sadarbību, finansēšanu. Nav pierādīta likuma nepieciešamība.

Satversmes tiesa skaidri saka: pašvaldībām ir tiesības lemt un rīkoties ar savu mantu. Ko dara šis likums? Tas atstāj īpašumu, parādus un atbildību, bet pārņem kontroli. Un tas ir pats bīstamākais. Ja GORS ir veiksmīgs, ja GORS ir stabils, Latgales pērle... no kā jūs to glābsiet? No pašvaldības, kas to uzbūvēja un attīstīja?

Kolēģi, man tas atgādina pasaku par Buratīno. Es tiešām negribētu, lai pēc šī balsojuma Rēzeknes cilvēkiem paliek izjūta, ka viņi ir Buratīno lomā – kā Buratīno atnāca ar savām piecām zelta monētām, viņiem ļoti skaisti izstāstīja, ka tās vajag iestādīt brīnumu laukā... Cilvēki caur pašvaldību gadiem ir ieguldījuši, būvējuši, maksājuši par to ēku, un kāds atnāk un ļoti pārliecinoši saka: atdodiet, tā būs labāk. Sola, ka viss būs drošāk, ka viss būs pareizāk. Bet rezultātā Buratīno palika bez monētām.

Tādus "veiksmes" stāstus varu nosaukt daudz, kuros valsts netiek galā ar saviem īpašumiem. Kāpēc ticēt, ka, pārņemot GORU, būs citādāk? Valdība apgalvo, ka pārvaldīs labāk. Bet mēs redzam piemērus: "airBaltic" – zaudējumi, neskaidrs plāns, "Rail Baltica" – miljardu iztrūkums... "Latvijas dzelzceļš", "Liepājas metalurgs"... kādreiz bija arī "Parex banka", "Latvijas Krājbanka". Kāpēc mums jānotic, ka šeit būs citādi? Šis nav tikai par GORU, tas ir precedents visām pašvaldībām, ka jūsu mantu var vienkārši ar nodibinājumu atņemt.

Tāpēc jautājums ir ļoti vienkāršs – ja valsts pati nespēj efektīvi pārvaldīt savus uzņēmumus, kāpēc mums jānotic, ka šeit būs citādi? Šodien man rodas līdzība ar pasaku par Buratīno – vai mēs tiešām stādām brīnumu lauku vai tomēr atkārtojam veco stāstu? Šodien jautājums nav par kultūru. Jautājums ir par to, vai mēs veidojam godīgu sadarbību vai uzbūvējam mehānismu, kurā viens atdod, bet citi lemj.

Secinājums ir vienkāršs – šis likumprojekts nav pietiekami pamatots un finansiāli skaidrs, nav samērīgs.

Aicinu – ļoti vienkārši – neatbalstīt šo likumprojektu un balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nodibinājuma "Latgales vēstniecība Gors" likums" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Militārā poligona "Sēlija" izveides likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vides aizsardzības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. (Starpsauciens.)

Par procedūru? Lūdzu! Par procedūru.

Ieslēdziet mikrofonu Andrim Šuvajeva kungam.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Lūgums nodot šo likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Mums ir priekšlikums nodot šo likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. (Starpsauciens: "Balsojam!") Balsojam.

Tātad vispirms jābalso par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ķīmisko vielu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Militārā poligona "Sēlija" izveides likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Edgars Tavars, Andrejs Svilāns, Viktorija Pleškāne, Jeļena Kļaviņa, Česlavs Batņa, Jekaterina Drelinga, Ričards Šlesers un Ilze Stobova iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par neatliekamiem pasākumiem enerģētiskās krīzes un degvielas cenu kāpuma seku mazināšanai un degvielas cenu pazemināšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: "Ir!") Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, degvielas cenas turpina pieaugt, bet kur ir valdības rīcība? Diemžēl tā jau ir novēlota. Pagājušajā nedēļā jūs balsojāt pret šī jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā, jo viss jau būšot, valdība rīkošoties. Ir pagājusi nedēļa, bet kur ir risinājums?

Valdība turpina runāt, ka vajadzētu vēl parunāt. Premjere apgalvo, ka valdība ir gatava rīkoties, ja cenas strauji kāps. Bet cenas kāpj un ir jau uzkāpušas. Ko vēl gaidīt? Kad būs tas īstais moments? Rokpeļņa kungs, jūs jau pagājušajā nedēļā man teicāt: pagaidiet, viss būs. Es kā labticīgs cilvēks arī gaidīju. Nedēļa ir pagājusi. Un vakar jūsu ministra kungs Valainis teica: jā, risinājumam vajadzēja būt jau aizvakar. Tātad no šodienas skatpunkta – jau aizaizvakar. Risinājumam vajagot būt tad, kad cena pārsniedz 1,80 eiro un ir pagājušas piecas dienas. Ir pagājis jau daudz ilgāks laiks, bet risinājuma nav. Es jūs aicinu šodien atbalstīt lēmuma projektu, jo savādāk paies vēl viena nedēļa, vēl viena nedēļa un nekāda risinājuma nebūs. Es domāju, ka šādi mēs tiksim ātrāk pie risinājuma.

Naftas piegādes ir apdraudētas. Naftas cena jau pārsniedz 110 ASV dolārus par barelu. Arī gāzes cenas strauji aug. Latvijā tas nozīmē strauju degvielas cenu kāpumu. Tikai kopš februāra beigām 95E benzīna cena ir pieaugusi no 1,55 līdz 1,85 eiro, dīzeļdegvielas – no 1,54 līdz pat 1,95 eiro. Šodien varbūt jau ir vēl dārgāk, un prognozes rāda, ka cenas tikai kāps. Un šis kāpums nav abstrakts, tas ir trieciens katram cilvēkam. Inflācija aug, jo transporta un loģistikas pakalpojumu izmaksas sadārdzinās, līdz ar to sadārdzinās arī pārtika, būvmateriāli, pakalpojumi un viss pārējais, bet iedzīvotāju pirktspēja samazinās, uzņēmēji zaudē konkurētspēju un ģimenes knapi savelk galus. Arī ekonomisti brīdina: ja konflikts turpināsies, kā tas arī ir paredzams, enerģijas cenas Latvijā dubultosies, radot spiedienu uz mājsaimniecībām un biznesu.

Šis lēmuma projekts nav tikai papīrs, tas ir glābiņš mūsu iedzīvotājiem un tautsaimniecībai laikā, kad ģeopolitiskais haoss Tuvajos Austrumos, īpaši notikumu eskalācija Irānā un ap Hormuza šaurumu, draud sagraut mūsu valsts ekonomiku. Cenas kāpj globālo faktoru dēļ, bet valdība vēl joprojām nav izstrādājusi ātrus mehānismus, lai mīkstinātu triecienu. Kamēr citas Eiropas valstis rīkojas, mūsu valdība domā, ka būtu jāpadomā, vai būtu jālemj un vai vispār par to vērts lemt. Valdība runā par atbildību, bet nav ķērusies klāt nodokļu samazināšanai, nav laidusi tirgū naftas drošības rezerves, bet ir lēmusi, ka jālemj par to, ka vēlreiz būtu jālemj. Un tas ir bezdarbības piemērs.

Tieši tāpēc šis lēmums ir vitāli nepieciešams. Tas aicina Ministru kabinetu rīkoties nekavējoties, negaidot kaut kādu mistisku īsto brīdi. Tas brīdis jau bija pienācis aizaizvakar. Lēmuma projekts paredz sagatavot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", nosakot minimālās likmes benzīnam un dīzeļdegvielai, kas samazinās cenas tūlīt, uzreiz, mīkstinot inflācijas spiedienu, kā arī paredz izstrādāt kārtību naftas rezervju laišanai tirgū. Prasām arī novērst virspeļņu uz iedzīvotāju rēķina, bet, protams, saglabājot konkurenci.

Kolēģi, šis lēmums nav opozīcijas kaprīze, tas ir aicinājums steidzami rīkoties, lai aizsargātu Latviju no enerģētiskās krīzes. Ja valdība nerīkosies, mēs zaudēsim laiku un naudu.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un parādīt, ka Saeima stāv tautas pusē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par neatliekamiem pasākumiem enerģētiskās krīzes un degvielas cenu kāpuma seku mazināšanai un degvielas cenu pazemināšanu" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 9, atturas – 39. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai, lūdzu.

L. Liepiņa (LPV).

Lūdzu nodot lēmuma projektu izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums nodot lēmuma projektu izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 10, atturas – 25. Lēmuma projekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts "Par 10 471 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Attaisnoto izdevumu palielināšana gada ienākumu deklarācijā" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts "Deklarācija par Latvijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā pielietoto represīvās psihiatrijas metožu nosodījumu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav.

Ņemot vērā komisijas izteikto lūgumu, lēmuma projekta izskatīšanu uzsākam uzreiz.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Ar šo deklarāciju Latvijas Republikas Saeima atzīst, ka Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārais komunistiskais okupācijas režīms, kas īstenoja represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, izmantoja represīvās psihiatrijas metodes, lai ierobežotu cilvēka pamattiesības, vajātu un sodītu okupācijas režīma pretiniekus. Personas, kuras bija režīma politiskie oponenti, disidenti, nacionālās pretošanās kustības cīnītāji un cilvēktiesību aizstāvji, tika aizturētas. Personām tika nepamatoti noteiktas psihiatriskas diagnozes, un viņas ievietoja psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu motīvu dēļ.

Ar šo deklarāciju Saeima šīs PSRS okupācijas režīma represijas pret Latvijas iedzīvotājiem atzīst par noziegumiem un nosoda visu to personu rīcību, kuras piedalījās šo represiju īstenošanā.

Saeima atzīst, ka laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku motīvu dēļ ievietotās personas ir okupācijas režīma īstenoto represiju upuri un tām ir tiesības uz reabilitāciju un taisnīgumu.

Ar šo deklarāciju Saeima aicina vēsturiskās atmiņas institūcijas – muzejus, pētniecības institūcijas, bibliotēkas... ar jēdzienu "citi" domāts arī Latvijas Valsts arhīvs – sadarboties ar psihiatrijas jomas darbiniekiem, lai apzinātu un pētītu šos režīma noziegumus, kā arī rezultātus darītu zināmus sabiedrībai. Šiem pētījumiem būs ne tikai vēsturiska nozīme, tie varēs arī kalpot kā pamats turpmākai normatīvā regulējuma pilnveidei un taisnīguma atjaunošanai.

Deklarācijas būtība un mērķis ir skatāmi kontekstā ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstītajiem trim likumprojektiem, kuri šodien Saeimas sēdē tiek virzīti izskatīšanai pirmajā lasījumā: ar likumprojektu "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam", kas paredz atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz Aleksandru Rīgu, kurš bija ekumeniskās kustības aizsācējs un cīnītājs par reliģiskās brīvības ievērošanu; ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām""; un, kopā ar to, ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". Būtiski ir uzsvērt šīs deklarācijas vienotību ar šiem likumprojektiem.

Deklarācija arī atgādina par Latvijas Republikas likumdevēja 1996. gada 22. augustā un 2005. gada 12. maijā pieņemtajām deklarācijām, kurās tika pausts Latvijas okupācijas nosodījums un aicinājums likvidēt okupācijas sekas.

Deklarācija ir arī saistīta ar Latvijas Republikas Satversmes preambulas trešajā rindkopā apliecināto, ka Latvijas tauta neatzīst okupācijas režīmus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Deklarācija apliecina likumdevēja gribu turpināt pārvarēt PSRS okupācijas sekas Latvijā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un pieņemt šo deklarāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien ar šo deklarāciju mums ir iespēja novērst to netaisnību, ko neesam novērsuši 30 gadus kopš neatkarības atjaunošanas. Tāpēc es gribu arī minēt pāris lietas, kuras, manuprāt, būtu svarīgi minēt... jo es tām sekoju līdzi jau pirms sava darba Saeimā.

Runājot par nepamatoto psihiatrisko diagnozi "lēni progresējoša šizofrēnija", kuru cilvēkiem piešķīra politisku iemeslu dēļ, šī nav pirmā reize, kad to skata arī likumdevējs. Tas ir noticis arī iepriekš, bet likumdevējs vienmēr ir apstājies pie tāda mierinoša secinājuma, ka Latvijā tas neesot bijis tik izplatīti un ka ir radīti sarežģīti mehānismi, kā šo diagnozi atcelt.

Bet mums ir jāsaprot, kā tas notiek praksē. Pirms 30 vai 50 gadiem cilvēkam par pretpadomju rīcību piešķīra psihiatrisku diagnozi. Viņš tika ārstēts ar tā laika psihiatriskajām metodēm. Iespējams, kādam no cietušajiem, nepatiesi apvainotajiem, šī ārstēšana ir atstājusi paliekošas sekas un tagad, cienījamā vecumā, šim cilvēkam atkal jāiet pie psihiatra, lai pierādītu, ka pirms 40 gadiem piešķirtā diagnoze ir bijusi politiski motivēta. Tas ir absurds! Tādā veidā mēs nevaram nodrošināt taisnīgumu.

Nav arī tālu jāmeklē šādas pieejas – padomju laika psihiatrijas ietekmes – sekas, tās joprojām daļēji ir sastopamas arī profesionālajā vidē. Piemēram, psihiatre Anita Apsīte, kas ir ilgstoši ieņēmusi vadošus amatus un izglītojusi studentus augstskolās, publiski ir paudusi viedokli, ka padomju laikā nevienam par politiskiem uzskatiem diagnozes neesot noteiktas. Viņa ir arī teikusi: "Ja cilvēks ir psihiski pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība." Ja 1905. gadā, 1918. gadā vai Atmodas laikā visi tā būtu domājuši, tad šobrīd mēs Saeimā neatrastos. Nebūtu Saeimas, mums nebūtu savas valsts. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir pienākums to beidzot izbeigt.

Gribu arī teikt lielu paldies žurnālistiem Mārai Libekai un Ģedertam Ģelzim, kas šo tēmu ir cilājuši, kaldinājuši un palīdzējuši raisīt izpratni.

Paldies arī Aleksandram Rīgam, par kuru mēs runāsim vēlāk, par viņa drosmi, par to, ko viņš ir darījis padomju laikā. Paldies arī visiem citiem, kam uzskati un vārda brīvība ir bijusi svarīgāka par pašaizsardzību. Tāpēc es priecājos, ka mēs esam ķērušies tam klāt. Paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ka mēs varēsim šo netaisnību beidzot atcelt.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lēmuma projektā ir minētas trīs labas lietas: ka mēs nosodām psihiatrijas izmantošanu politiskiem nolūkiem, aicinām pētīt to visu... bet nav pateikts pats galvenais.

Mums jau nevajag aicināt. Mums ir vajadzīgi likumi, kas uzreiz atceļ pilnīgi visas politiskās lietas. Situācija ir tāda, ka Latvijas Valsts arhīvā no Tvaika ielas glabājas apmēram 50 tūkstoši dažādu dokumentu par psihiatriju, no tām 500 lietas ir saistītas ar cilvēkiem, kuri uz ārstniecības iestādēm ir nosūtīti vai nu ar Baltijas kara apgabala tribunāla, vai Valsts drošības komitejas lēmumu. Šīs 500 lietas jau pēta vēsturnieki.

Kas ir mūsu problēma? Mūsu problēma ir tā, ka Latvijā joprojām ir liela daļa LPSR prokuroru un tiesnešu, nemaz nerunājot par psihiatriem, kas vada arī ekspertīzes, kurām būtu jānoņem dažādas viltotas diagnozes, pseidodiagnozes. Jau 1990. gada augustā Saeima pieņēma likumu, kas reabilitēja visas nepatiesi represētās personas, kuras dažādos gados bija tiesātas pēc Krievijas likumiem, ieslodzītas vai gājušas bojā politisku iemeslu dēļ. Un jau 1990. gada augusta likuma 3. punktā ir minēts, ka ar Augstākās padomes lēmumu ir atcelti visi tie spriedumi, kas tika piespriesti politisku iemeslu dēļ.

Tas likumprojekts, ko mēs šodien skatīsim, neko neatrisinās. Tajā atkal ir rakstīts, ka ir jāiet lūgties... ir jāiet uz prokuratūru, un tad viņi skatīsies un nozīmēs vēl kaut kādu ekspertīzi... un tā tālāk.

Jautājums: ja mēs zinām, ka bija divu veidu psihoneiroloģiskās klīnikas – vienas bija Veselības aizsardzības ministrijas pakļautībā, otras – Iekšlietu ministrijas pakļautībā... kāpēc cilvēkiem, par kuriem... iekšlietu sistēmā un Valsts drošības komitejā... par kuriem zvanīja uz iekšlietu sistēmas slimnīcu, ka šie cilvēki ir jāpaņem... un viņi ir jāārstē, tāpēc ka viņi ir iztaisījuši... vai ir darbojušies pret padomju varu... kāpēc mēs nevaram viņus ar vienu lēmumu reabilitēt un pieņemt lēmumu, ka visiem šiem nepatiesi politiski represētajiem tiek atceltas diagnozes, lai viņiem nav jāiet ne uz kādu prokuratūru, individuāli nekur nav jāiet, bet, ja kādam lietā vēl ir ierakstīts, ka viņam ir šizofrēnija vai kāda cita... slimība, viņš taisnā ceļā aiziet uz attiecīgo Veselības ministrijas pakļautības iestādi un viņam šo diagnozi noņem, lai viņš varētu strādāt.

Es pateikšu tikai vienu piemēru no šiem pieciem...

Augstākajā padomē bija deputāts Pēteris Lazda. Latvijas dokumentos līdz šim brīdim viņam nav noņemta diagnoze, lai gan viņš jau 1989. gadā izgāja ekspertīzi Vācijā, un tur uzrakstīja, ka viņš ir absolūti vesels un ka viņam tāda diagnoze ir noteikta, tāpēc ka PSRS psihiatrija tika izmantota politiskiem mērķiem. Ja papētām šo viņa vēsturi – ārkārtīgi interesanti.

Tas ir labi, ka mēs šodien rakstām likumprojektu vienam cilvēkam, bet kāpēc mēs nevaram ar vienu lēmumu atcelt visiem tiem, par kuriem ir šīs 500 lietas? Mēs pieņemsim 500 likumus? Mēs arī reabilitēsim katru atsevišķi? Vienus, kas bija psihiatriskajā slimnīcā, reabilitēsim... Iekšlietu ministrija... spīdzināja Blagoveščenskā, pie Ķīnas robežas. Otriem, kas ir nošauti ar Baltijas kara tribunāla lēmumu, taisīsim likumu. Trešajiem taisīsim atsevišķu likumu, jo viņi ir represēti pēc Krievijas Federācijas krimināllikuma par Krievijas nodevību, tur ir teikts: par dzimtenes nodevību. Kāda Latvijas valstij daļa par kaut kādas kaimiņvalsts likumiem?

Un godīgi... šeit trūkst divu lietu. Protams, mēs atbalstīsim šo deklarāciju, bet trūkst divu lietu: diemžēl arī pašreiz Latvijas tiesu sistēma ir piesātināta ar padomju laika tiesnešiem un prokuroriem. Vēl trakāk. Mūsu daudzie juristi taču ir beiguši Latvijas Valsts universitāti un mācījušies pie tā saucamā... profesora Krastiņa, kurš vēl septiņdesmitajos gados ar lielu prieku, izmantojot viltus lieciniekus, piesprieda nāves sodus par melīgiem spriedumiem, un šie cilvēki joprojām nav reabilitēti.

Kas vēl ir interesanti? Kad Augstākā padome jau bija pieņēmusi likumu par nepatiesi politiski represēto reabilitāciju, 1994. gadā tika pieņemts otrs likums, kur ir teikts, ka par likuma izpildi ir atbildīga Latvijas Ģenerālprokuratūra. Ko izdarīja Latvijas Ģenerālprokuratūra? Tā likvidēja Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūru. Mums bija atsevišķa Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra, kurai bija jāizskata visas šīs lietas – vēlreiz saku – gan psihiatriskajās slimnīcās... notiesāto, gan nogalināto, gan nepatiesi izsūtīto un desmitiem gadus cietumos nosēdējušo. Nekas no tā vēl nav izdarīts. Šī ir jau trešā Saeima, kura marinē grozījumus likumā par politisku iemeslu dēļ nepatiesi notiesāto reabilitāciju.

Un tagad par šo deklarāciju. Tā ir jauka, tā skan – pētīt, atzīt... Mēs jau 1990. gadā atzinām. Nu, pētīsim. Jau pēta. Vēsturnieki jau ir izpētījuši, ka 500 lietām nav nekāda sakara ar medicīnu, ka šie cilvēki bija ieslodzīti Iekšlietu ministrijas iestādēs, viņus apsargāja sardze ar automātiem un viņi visi ir normāli un veseli. Bet mēs vēl kaut ko pētīsim, vēl atzīsim.

Labi, ka likumprojektam, ko mēs skatīsim vēlāk... ko arī pieminēja... ir pirmais lasījums. Es ceru, ka uz otro lasījumu mēs ierakstīsim punktu, ko grib šie represētie. Un viņi grib lēmumu, ar ko tiek atcelti visi Krievijas un pārējie spriedumi. Vajag taču to saprast, nevis atkal rakstīt, ka mēs pētīsim, skatīsim un tad liksim katram cilvēkam individuāli iet uz kaut kādu komisiju... lai viņš individuāli kaut ko dara. Diemžēl tā situācija tāda ir.

Tā ka par šo lēmuma projektu mēs nobalsojam, bet vēl parunāsim, kad būs likumprojekts par... nākamajā likumā par šīm problēmām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Deklarācija par Latvijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā pielietoto represīvās psihiatrijas metožu nosodījumu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputātu Artūra Butāna, Jāņa Grasberga, Edvarda Smiltēna, Jurģa Klotiņa, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Ilzes Indriksones, Edmunda Teirumnieka, Andra Kulberga un Ināras Mūrnieces iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts "Par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku". Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: "Ir!") pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens (Starpsauciens.) deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Šajā flangā bija iebildumi, kas tika izteikti skaļi. (Starpsaucieni.)

Tātad, kolēģi, viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". (Dep. I. Mūrniece: "Par procedūru!")

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Diemžēl mēs nenofiksējām un neredzējām, kuram no deputātiem šajā zālē bija iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu šodienas (Dep. S. Čulkova: "Man bija!")... Skaidrs, paldies. Tātad to ir iespējams fiksēt. Es ceru, ka arī stenogrammā tas tiek fiksēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Vai ir vēlme runāt par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā?

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". Neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputāte Ināra Mūrniece vēlas runāt "par".

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ceru, ka šis jautājums ir nobriedis, un mēs redzam, ka arī sabiedriskajā telpā... Ļoti ceru, ka Saeima ir sasniegusi vienprātību un mēs visi varam nobalsot "par". Ceru, ka... par to liecina arī Ārlietu komisijā pieņemtie lēmumi un notikušais balsojums... ka mēs vēršamies pie premjerministres Evikas Siliņas un lūdzam divu nedēļu laikā atjaunot iepriekš īstenoto praksi – reizi mēnesī publiskot sarakstu ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri eksportē preces no Latvijas uz agresorvalstīm – Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.

Godātie kolēģi! Patiešām ir skaidrs, ka sākotnējā prakse, kad tika uzsākta šādas informācijas publiskošana – atgādinu, ka toreiz ekonomikas ministre bija Ilze Indriksone –, deva cerēto efektu. To un arī citu iemeslu dēļ eksports uz Krieviju un Baltkrieviju mazinājās. Es ceru, ka arī mūsu uzņēmēji saprata esošo situāciju, meklēja citus sadarbības partnerus un diversificēja savu uzņēmējdarbību.

Šobrīd mums ir jāpasaka skaidri – mēs gribam vairāk atklātības. Un, ja ir bijusi kaut kāda nesaprašanās vai bijuši statistikas dati, kas snieguši tādu ainu, kas ir bijusi ne tik skaidra, – vai tas ir bijis eksports vai reeksports... vai kādi uzņēmumi ir centušies izmantot šo sistēmu, lai slēptu savas darbības, tad es domāju, ka Ministru prezidente kā valdības komandas vadītāja var tikt skaidrībā ar atbildīgajām ministrijām, ar dažādām institūcijām un iestādēm un atgriezties pie sistēmas, ka mēs varētu pateikt... lai sabiedrība zina, kuri ir tie uzņēmumi, kas joprojām eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju.

Šis jautājums nav tik vienkāršs. Mēs esam gan kā pircēji, gan kā mūsu sabiedrība. Un ir ļoti svarīgi arī sekot, lai šie uzņēmumi dažādos formātos nesaņemtu valsts atbalstu... kā uzņēmēji. Es runāju par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras iespējamo atbalstu un dažādiem citiem formātiem.

Skaidrība šo bildi, es domāju, arī šo ainu radīs tādu, ka vairs nebūs iespēju ne manipulēt ar statistikas datiem, ne aizslēpties aiz uzdevumiem, kas doti citiem uzņēmējiem un citiem uzņēmumiem, un mums būs skaidrs, kuri ir tie, kas joprojām nekautrējas darbināt Krievijas kara mašīnu. Un mums kā deputātiem būs iespēja sekot līdzi, lai šie uzņēmēji un šie uzņēmumi nesaņemtu nekādu valsts atbalstu.

Aicinu šo lēmuma projektu iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā un tad arī balsot "par".

Bet, blakus minot, Ārlietu komisija jau šodien sūta vēstuli Siliņas kundzei un jau šodien mēs aicinām Siliņas kundzi šo jautājumu sakārtot. Ja Jaunā VIENOTĪBA kā vadošā partija ir teikusi: "Cirtīsim saites ar Krieviju!" – tad šīs saites cirtīsim ātri, strauji! Un, lūdzu, kolēģi, nekādas vilcināšanās! Blakus minot, to jau sen jūs varējāt izdarīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – nav. Lēmuma projekts iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Edgars Putra, Juris Viļums un Česlavs Batņa iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim "Par valsts naftas produktu drošības rezervju finansēšanu, pārvaldību un ietekmi uz degvielas cenu". Motivāciju... neviens nevēlas. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera, Ilzes Stobovas, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Mārča Jencīša, Ramonas Petravičas, Jeļenas Kļaviņas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Latvijas sabiedriskā medija redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, valdības komunikācijas modeli un informācijas atklātību pirms 15. Saeimas vēlēšanām".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatot deputātu pieprasījumu, detalizēti vērtēja Ministru prezidentes sniegto skaidrojumu par sabiedrisko mediju neatkarības juridisko un praktisko ietvaru.

Premjere ir uzsvērusi, ka Latvijā ir izveidots robusts tiesiskais un finansiālais modelis, kur Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums kalpo kā vairogs pret jebkādu izpildvaras iejaukšanos. Šo neatkarību garantē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas ir institucionāli nošķirta no valdības, un papildu paškontroles mehānismi, piemēram, sabiedrisko mediju ombuds, un stingrās redakcionālās vadlīnijas.

Īpaši tika akcentēts, ka sabiedrisko mediju finansēšanas modelis mērķtiecīgi ir veidots tā, lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu budžetu, kas vienlaikus kalpo kā institucionāla garantija redakcionālajai brīvībai. Atbildē norādīts, ka finansējuma piešķiršanas kārtība un publiskā atskaitīšanās par sabiedriskā pasūtījuma izpildi izslēdz politisku manipulāciju iespējamību ar mediju resursiem. Valdības rīcībā nav instrumentu, lai ietekmētu satura izvēli vai žurnālistu darba metodes ar budžeta svirām.

Attiecībā uz valdības komunikācijas modeli pirmsvēlēšanu laikā Ministru prezidente norādīja, ka tās vienīgais mērķis ir sabiedrības informēšana par valsts pārvaldes lēmumiem, stingri ievērojot Satversmē noteikto vārda brīvību. Tika paskaidrots, ka ikviena komunikācija ar medijiem balstās uz starptautiski atzītu praksi sniegt vispārēju ieskatu par plānotajām tēmām, paturot jautājuma izvēli vienīgi redakciju kompetencē. Izpildvara kategoriski noraidīja jebkādus apgalvojumus par mēģinājumiem ietekmēt redakcionālos lēmumus, uzsverot, ka publiskajā telpā izskanējušās interpretācijas nav balstītas faktos.

Komisija ar balsu vairākumu – 5 deputātiem balsojot "par" un 7 deputātiem balsojot "pret" – sniegto skaidrojumu atzina par pamatotu un pieprasījumu noraidīja.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es tomēr aicinu jums neticēt tam, ko jūs tikko dzirdējāt, – kā notiek premjeres komunikācija ar medijiem. Šis faktiski ir ļoti interesants pieprasījums par to, kā sabiedriskais medijs nodrošina redakcionālo neatkarību, kāds ir valdības komunikācijas modelis un kā valdība plāno atklāti komunicēt par notiekošo valstī tieši pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Situācijā, kad cilvēks... Es domāju, ka parādīsies vēl kādi cilvēki, kas ir strādājuši sistēmā, iespējams, arī žurnālistu pusē, un kas nonāk pretējā nometnē, kā konkrēti šajā gadījumā, kāpēc vispār šis pieprasījums... prasa... Valsts kancelejas ilggadējais darbinieks Jānis Citskovskis. Kad sistēma pavēršas pret šādiem cilvēkiem, tad mēs uzzinām brīnuminteresantas lietas, kas notiek sistēmas iekšienē. Balstoties uz šādu informāciju, šis pieprasījums arī tika sagatavots. Uz Pieprasījumu komisijas sēdi atnāca arī bijušais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Nezinu, cik daudziem no jums izdevās noklausīties komisijas sēdes laikā teikto... kur ļoti atklāti tika pausts... deputāti tika iepazīstināti, kāds ir šis sadarbības modelis. Mēs vēl joprojām šo modeli varam brīnišķīgi redzēt premjeres komunikācijā – premjere izvairās runāt par neērtiem jautājumiem, par neērtiem jautājumiem parasti runā... pat ne citi ministri, par neērtiem jautājumiem tiek uzticēts komunicēt ierēdņiem. Visšokējošākais bija tas, ka bijušais Valsts kancelejas vadītājs atklāti stāstīja, ka viņam ir bijuši konkrēti uzdevumi noklusēt, nesniegt vai sniegt nepatiesu informāciju. Domāju, ka jebkurā citā situācijā tas būtu... es nezinu... šādi fakti būtu diezgan kliedzoši. Un ko mēs darām? Neko. Ko jūs ar to darāt? Neko. Jūs sakāt: "Nē, tā nav."

Paldies dievam, mediji arī to sadzirdēja, un jau nākamajā dienā mēs dzirdējām daudz mazāk komplimentāru interviju, kur žurnālisti intervēja gan Ministru prezidenti... gan bija arī vairākas citas, daudz neērtākas sarunas ar premjerministri. Tā ka jebkurš šāda tipa pieprasījums (lai arī tas netiek atbalstīts), kurā mēs runājam par neērtām lietām, it sevišķi par to, kā valdība komunicē par tik nozīmīgiem projektiem kā, piemēram, "Rail Baltica" un "airBaltic"... ko mums stāsta un ko mums nestāsta, – tam ir milzīga nozīme. Un, gribam to vai ne, arī žurnālisti mūs sadzird.

Lai gan šis nav stāsts par žurnālistiem, šis ir stāsts par to, ka mēs jau varam teikt, ka mums visi ir ļoti neatkarīgi, bet brīdī, kad sabiedriskie mediji izgāja no reklāmas tirgus, tie tika pakļauti naudas līdzekļiem, kas tiem tiek piešķirti no valsts budžeta. Un vēl joprojām likumā nav ierakstīts procents no IKP. Jā, mēs esam vienojušies, ka tam būtu vēlams sasniegt kaut kādu procentu sadaļu, bet likumā tas nav ierakstīts. Līdz ar to, patīk mums vai ne, tomēr ir veidi, kā politiķi medijus var ietekmēt.

Kas attiecas uz kvalitāti, kā atbild uz pieprasījumiem. Un tas nav tikai par šo pieprasījumu, bet arī par citiem... sekojošajiem. Kvalitāte ir diezgan briesmīga. Uz pieprasījumiem tiek atbildēts ļoti pavirši. Arī uz šo pieprasījumu. Uz lielāko daļu jautājumu, uz ļoti konkrētiem jautājumiem, mēs atbildes nesaņēmām: vai līdz šim sniegtā informācija par projektiem "Rail Baltica" un "airBaltic" ir bijusi patiesa? Nav nekādas atbildes. Kā mēs dzirdējām arī vakar, sabiedriskais medijs... raidījumā "Šodienas jautājums", pateicoties Anetei Bērtulei, kura uzdeva konkrētu jautājumu satiksmes ministram... kurš šodien knapi noturējās savā krēslā... bija ļoti konkrēts jautājums... salīdzinot ar viņa iepriekš teikto par IPO "airBaltic". Pirms trim mēnešiem informācija bija viena, absolūti maldinoša informācija... un patiesībā notiek pilnīgi kas cits.

Protams, mēs varam izlikties, ka mēs to visu neredzam. Es piedāvāju tomēr iet citu ceļu un cienīt sabiedrību, cienīt mūsu nodokļu maksātājus. Cilvēki ir pelnījuši dzirdēt, iespējams, arī ne tik ērtu informāciju.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Eirobarometra 2024. gada dati rāda, ka tikai 29 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no politiskās ietekmes jeb spiediena. Salīdzinājumam: Igaunijā un Lietuvā 49 procenti iedzīvotāju uzskata, ka viņu mediji ir brīvi no politiskā spiediena. Interesanti, ka arī labklājības līmenis viņu valstīs ir augstāks.

Tātad vairāk nekā puse jeb 59 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedriskos medijus politiski ietekmē. Kā medijs var būt neatkarīgs, ja to uztur valsts? Dabiski, ka tas pielāgojas finansētāju interesēm pat tad, ja tas netiek pieprasīts. Šogad budžetā sabiedriskajiem medijiem tika plānots gandrīz par 12 miljoniem lielāks finansējums, sasniedzot 62 miljonus eiro. Papildus vēl vairāki miljoni privātajiem medijiem no Mediju atbalsta fonda, kurus piešķir Sabiedrības integrācijas fonds.

Daži piemēri tam, ka mediji atbalsta valdības politisko naratīvu un mazina opozīcijas ietekmi jeb pausto.

Par pensiju 2. līmeni runājot, pieaicina ekspertus, kas atbalsta valdības viedokli.

2025. gadā raidījumā "Krustpunktā", spriežot par Asv ārpolitiku, pieaicināja tikai esošās un bijušās valdības partiju... pārstāvjus... bijušos.

Opozīcijas paustos viedokļus par Kariņa lidojumiem sākotnēji neatspoguļoja, tikai vēlāk šos jautājumus sāka pētīt sabiedrisko mediju žurnālisti.

Līdz parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei par banku "kapitālā remonta" negatīvajām sekām, mediji aizstāvēja valdības pozīciju par banku klientu pārmērīgu ierobežošanu.

Ilgu laiku mediji nekritiski pauda valdības vēstījumus par "Rail Baltica" un par "airBaltic" milzīgajām izmaksām, tā mazinot opozīcijas deputātu pausto argumentu nozīmi par neefektīvo pārvaldību.

Ideoloģiski neizdevīgas aktivitātes tiek atspoguļotas neobjektīvi, neētiski, piemēram, maldinot par dalībnieku skaitu, bet koalīcijai politiski izdevīgus jautājumus atspoguļo ar vērienu, piemēram, protestam par Stambulas konvenciju organizēja pat televīzijas tiešraidi. Man prātā nāk kāds nu jau sešus septiņus astoņus gadus vecs notikums, kad es personīgi organizēju milzīgu pasākumu, kurš pulcēja vairākus tūkstošus ticīgo Skonto hallē, bet sabiedriskais medijs atspoguļoja – bijuši tikai daži desmiti.

Lūk, tipiski, tas attiecas arī uz visiem šiem piemēriem. Kā par sabiedriskajiem medijiem saka "Dienas" žurnāliste: mediju un politiskajā vidē ir attieksme, ka tur aiziet valdības amatpersonām ir tāda viegla pastaigāšanās puķu pļavā.

"Latvijas Sabiedriskais medijs" šodien ir kā spogulis, kas rāda tikai to pusi, kur frizūra ir sakārtota.

Satversmes 100. pantā ir teikums: "Cenzūra ir aizliegta." Tā ir šī panta būtība, un būtībā tā tiek apieta, pretēji mediju politikas vadlīnijām, kas prasa "Latvijas Sabiedriskajam medijam" būt politiski neitrālam.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu par "Latvijas Sabiedriskā medija" neatkarības nodrošināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Latvijas sabiedriskā medija redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, valdības komunikācijas modeli un informācijas atklātību pirms 15. Saeimas vēlēšanām"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 53, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Lindas Liepiņas, Lindas Matisones, Maijas Armaņevas, Česlava Batņas, Kristapa Krištopana, Andreja Svilāna, Laura Lizbovska, Raimonda Bergmaņa, Edgara Putras pieprasījums ekonomikas ministram Viktoram Valainim, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par amatpersonu atbildību un valsts bezdarbību saistībā ar nelikumīgajiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumiem".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Pieprasījumu komisija, izvērtējusi deputātu pieprasījumu par amatpersonu atbildību saistībā ar OIK maksājumiem, konstatēja, ka jautājums par vēsturisko atbildību un sistēmas ieviešanu ir detalizēti analizēts 2020. gada parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā, identificējot atbildīgās personas kopš 1995. gada.

Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka OIK administrēšana visos posmos ir balstīta uz spēkā esošu normatīvo regulējumu un Eiropas Komisijas lēmumiem, kas neuzliek pienākumu apturēt maksājumus. Turklāt pret atsevišķām amatpersonām jau ir uzsākti kriminālprocesi par uzraudzības nepilnībām. Tā kā 2020. gadā Eiropas Komisija atzina TEC-2 atbalstu par saderīgu ar ES iekšējo tirgu, pašlaik nav tiesiska pamata veikt maksājumu atmaksu mājsaimniecībām vai juridiskajām personām.

Ņemot vērā sniegtos argumentus un ministrijas veikto darbu pie uzraudzības mehānisma stiprināšanas, izskatot šo pieprasījumu 11. marta sēdē, Pieprasījumu komisija, 4 deputātiem balsojot "par" un 7 deputātiem balsojot "pret", atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ar labiem nodomiem ceļš ir bruģēts uz elli. Tā varētu raksturot visu šo obligātā iepirkuma komponentes sāgu. Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas atbildēm, kuras citstarp nav vienādas, nav līdzīgas, noskaņojums ir jūtams pilnīgi un absolūti savādāks. Bet kopumā, es domāju, jūs piekrītat, ka šis ir tieši tas gadījums, kad ar labiem nodomiem ceļš ir bruģēts uz elli. Vai kāds to var noliegt?

Tikpat svarīgi mums ir saprast, ka jābūt godīgiem līdz galam.

Ir atsaukšanās arī uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju – par atbildīgajām amatpersonām, tai skaitā par tām, kuras bija parakstījušas šīs atļaujas un strādājušas pie ieviešanas.

Bet mūsu pieprasījums ir daudz plašāks. Mūsu pieprasījums ir par to, vai mēs šobrīd esam gatavi šo kļūdu atzīt un runāt diezgan skaidru valodu, ka šis stāsts ir par ļoti konkrētām interesēm un ļoti konkrētu peļņu. Tāpēc bez aplinkiem uzdošu jautājumu: vai pret šiem centieniem atmaksāt OIK visvairāk tieši neiebilst mūsu Saeimas lielākā frakcija? Kādēļ? Vai ne, Jāni Patmalniek? Uz šādu jautājumu jums būtu jāatbild. Vai tas nav tāpēc, ka sponsori gadiem ilgi bija šīs sistēmas atbalstītāji, lielākie kampēji? Nevis ideoloģija, nevis principi, bet nauda. Kāds zīmīgs vārds, kolēģi, – nauda!

Sāksim ar vienkāršu patiesību, ko cilvēki nejūt šajā teorijā, bet jūt savos maciņos, katrā elektrības rēķinā. OIK tika pasniegts kā cēls instruments, kā ieguldījums zaļajā enerģijā mūsu kopējā nākotnē. Skaists stāsts, pareizi vārdi, pareiza retorika. Bet aiz šīs skaistās fasādes slēpjas pavisam cita realitāte. Un tā nebija kļūda, kolēģi, tā bija sistēma. Realitāte bija tāda, ka – ļoti ciniska sistēma. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumi skaidri parādīja, ka divas trešdaļas no šiem maksājumiem neaizgāja nedz vējam, nedz saulei, nedz kādam citam atjaunojamajam energoresursam. Un tad es domāju, ka daudziem arī sāka zust šī ilūzija. Un mēs arī sapratām, kas tā ir par smaku gaisā, ko mēs jūtam. Kolēģi, un tā bija gāze, jo OIK maksājumi aizgāja gāzes katlos. Divas trešdaļas indikatīvi no šiem maksājumiem aizgāja gāzes katlos.

Mēs labi apzināmies, no kādas valsts mēs importējām gāzi. Tātad ko mēs patiesībā darījām? Mēs piespiedām Latvijas cilvēkus maksāt vairāk, lai finansētu fosilo enerģiju un netieši stiprinātu agresorvalsts ekonomiku. Un kāds vēl uzdrošinās šodien teikt, ka tā bija zaļā ekonomika. Tas nav vienkāršs politisks misēklis, kolēģi. Tā nebija arī nekāda neveiksme. Tā ir apzināta sabiedrības maldināšana, kura notiek aizvien. Kamēr ģimenes skaitīja centus, kamēr daudzi uzņēmumi bankrotēja, kuri nespēja nomaksāt OIK maksājumus, kamēr atteicās no pamatvajadzībām, kāds šajā sistēmā ļoti, ļoti, ļoti labi pelnīja. Nevis simboliski pelnīja, bet pelnīja miljonus.

Tagad paskatīsimies, kas notiek šodien. Kas visvairāk pretojas šīs netaisnības labošanai? Tie paši, kas gadiem ilgi klusēja; tie paši, kas šo sistēmu piesedza; tie paši, kuru politiskā un finansiālā vide bija cieši saistīta ar OIK uzturētājiem. Sakritība, kolēģi? Šis stāsts faktiski lēnām kļūst vēl neērtāks.

Pirmkārt, OIK tika ieviesta nelikumīgi, nevis aiz nezināšanas, bet ignorējot skaidru Eiropas Savienības prasību. Bez Eiropas Komisijas saskaņojuma šādu atbalstu ieviest nedrīkst. Arī Finanšu ministrija savās prezentācijās iepazīstina, ka bez šī nogaidīšanas principa atbalsts ir prettiesisks. Tā sauktais nogaidīšanas princips tika vienkārši ignorēts. Tas vairs nav jāpierāda tiesā. Nevis pārprasts, nevis sarežģīts, bet ignorēts. Ko tas nozīmē vienkāršā valodā? Tas nozīmē: ja valsts grib ieviest uzņēmumiem finansiālu atbalstu, tai vispirms ir jānosūta saskaņošanai Eiropas Komisijai un jāgaida atļauja. Līdz brīdim, kamēr šī atļauja nav saņemta, faktiski sistēmu darbināt, piemērot nedrīkst nekādā veidā. Bet mēs sākām, apzināti sākām. Valdība sāka. Tas ir tāpat kā slimnīcā. Ārstiem ir pieejami analīžu rezultāti, kas skaidri norāda uz dzīvībai bīstamu diagnozi, bet tie paliek nepamanīti dokumentu plūsmā. Ārstēšana netiek mainīta, un sekas kļūst smagas. Informācija bija, brīdinājums bija, atbildības nebija.

Tieši tas pats notika ar OIK. Sistēma tika palaista, un nauda tika iekasēta. Bet, negaidot Eiropas Komisijas lēmumu, mēs šo naudu prasījām no cilvēkiem, un sistēmas ieviešana beigās izrādījās kļūdaina. Process kļūdains. Ja tā nebūtu, faktiski tā būtu darbojusies joprojām. Tas nav interpretējams fakts, kolēģi. Tas tieši tā arī ir noticis.

Otrkārt, kļuva skaidrs, ka sistēma ir problemātiska. Tā netika apturēta. Tieši pretēji, tā tika turpināta gadiem ilgi. Tas nozīmē tikai vienu – nelikumība netika pārtraukta, tā tika pieļauta un tika turpināta.

Treškārt, kad šo sistēmu beidzot atcēla, kas tad notika ar cilvēkiem, kuri nebija pamanījuši šīs kļūdas? Vai kāds saņēma kompensācijas? Vai kāds atvainojās? Nē, vienkārši pateica: aizmirstam, ejiet tālāk! Tā vēl relatīvi nesen mēs varējām izlasīt... dzirdēt kāda mūsu kolēģa sociālajā kontā. Cik tas bija ērti! Bet, kolēģi, cilvēki šo neaizmirst un neaizmirsīs, un arī nevajadzētu aizmirst.

Un tad būs absurda kulminācija. Izrādās, ka atbildīgā institūcija bija tā, kuras vadībā bija mūsu pašreizējais Saeimas kolēģis, un viņiem bija pieejama visa informācija par Eiropas Komisijas nostāju, bija pieejama visa informācija par šo nogaidīšanas principu. Bet tā netika ņemta vērā, jo vienkārši pazuda dokumentu plūsmā. Kā tikko vienā intervijā teica mūsu kolēģis: nepamanīja simtiem miljonu eiro vērtu sistēmas atbalstu. Vienkārši nepamanīja. Bija citas lietas, citi papīri. Daudz papīru. Nepamanījām. Atvainojos. Kādēļ nepamanīja, kolēģi, uz šo jautājumu, es domāju, jūs varat katrs pats atbildēt.

Un nevis to, ka šādas informācijas nebija – to nenoliedza –, bet nepamanīja. Bet to, ka sistēma bija tik ērta... Neviens īpaši nesteidza neko absolūti mainīt. Tas ir tāpat kā ar ārstiem manis iepriekš minētajā piemērā.

Kolēģi, es domāju, ka mums šo absurdo piemēru saistībā ar OIK kļūdu atzīšanu ir ļoti, ļoti daudz. Ir daudz argumentu, kāpēc tas bijis kļūdains lēmums. Un, ja mēs vēlamies nākotnē preventīvi... lai sabiedrība sāk ticēt politikai, valsts pārvaldei, mums būtu jāsāk labot šo kļūdu un atzīt kļūdas. Un par kļūdām, kolēģi, ir jāmaksā. Tāpēc mums būs nepieciešams juridiskais, tiesiskais izvērtējums. Ir jāatvainojas cilvēkiem – daudziem uzņēmējiem, tiem, kuri bija spiesti atlaist savus darbiniekus, jo viņi bankrotēja, tiem, kuri pārmaksāja par elektrības rēķiniem. Un galu galā mums nāksies prasīt arī atbildību no tiem, kuri pieļāva šādas simtiem miljonu vērtas neuzmanības kļūdas.

Šobrīd mēs labi saprotam, ka pašreizējā politiskā vide dažādās nozarēs – dažādās nozarēs! – arī pieļauj daudz dažādu kļūdu. Kāda bieži vien ir šī atbildība, ko mēs uzņemamies? Nekāda! Nereti cilvēku aizrotē ar paaugstinājumu vēl augstākā amatā.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, mums būs skaidri un gaiši jau tuvākajā laikā jāatbild un bez jebkādiem kompromisiem... Amatpersonu atbildība būs jāizvērtē – gan politiskā, gan disciplinārā, gan, ja nepieciešams, arī krimināltiesiskā atbildība – par šīm kļūdām, kuras mēs... ar vārdu "mēs" domājot tās valdības... ne tikai valdības, bet valsts augstākās amatpersonas, kuras tai brīdī bija atbildīgas par enerģētikas politiku valstī... nepamanīja simtiem miljonu eiro sistēmas kļūdas. Un sabiedrība, juridiskās personas, fiziskās personas, par šīm kļūdām samaksāja. Tagad mēs pasakām... neko, kā bija, bija, ejam tālāk! Nē, kolēģi, tā nebūs. Ja mēs vēlamies, lai sabiedrības ticība mūsu valstij un valsts pārvaldei atjaunojas, par kļūdām būs jāmaksā. Cilvēkiem prettiesiski iekasētā nauda... būs jāizvērtē, kādā veidā atgriezt. Tas jau ir cits jautājums. Bet vispirms ir jāatzīst visas šīs juridiskās kļūdas.

Mēs nekādā gadījumā no šīs tēmas nevaram mukt prom. Par šiem jautājumiem mums būs jārunā. Vai nu tā būs Ģenerālprokuratūra, vai tā būs tiesa, vai kāda cita parlamentārā institūcija. Es domāju, mēs ar laiku nonāksim pie atbildēm. Bet vienkārši izlikties ar strausa politiku – kā bija, tā bija, laiks ir pagājis, liecieties mierā... Nē, draugi, tā tās lietas uz priekšu neies.

Es aicinu atbalstīt konkrēto pieprasījumu. Es aicinu nespēlēt strausa politiku un neizlikties neredzam acīmredzamo, un nemēģināt piesegties ar kaut kādu noilgumu vai kaut ko. Šādām lietām, simtu miljonu vērtām lietām, nevar būt noilgums. Cilvēki gaida skaidrību. Cilvēki gaida, kad mūsu valstī atgriezīsies tiesiskums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par amatpersonu atbildību un valsts bezdarbību saistībā ar nelikumīgajiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumiem"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 53, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies pieci deputāti: Uldis Augulis, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs un Līga Rasnača... Līga ir.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Labi, kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā ir sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts civildienesta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Valsts civildienesta likumā", otrais, galīgais, lasījums.

Pieci priekšlikumi. Uzreiz pateikšu – visi priekšlikumi ir redakcionāla rakstura un no Juridiskā biroja.

1. priekšlikums ir komisijas atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. priekšlikums arī ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. priekšlikums ir komisijas atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5., pēdējais, priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Sakarā ar to, ka visi priekšlikumi ir izskatīti un likumprojekts ir steidzams, lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā", trešais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, galīgajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā".

Ir deviņi priekšlikumi.

1. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Paredz grozījumus 38.¹ pantā, attiecas uz probācijas uzraudzību. Priekšlikuma mērķis – dot iespēju tiesai, izskatot lietu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības un par kuru vienīgais sods ir brīvības atņemšana, arī šajos gadījumos piemērot probācijas uzraudzību. Priekšlikums atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas attiecas uz jaunu – 78.¹ – pantu, kas paredz atbildību par kultūras un nacionālā mantojuma apdraudēšanu bruņota konflikta laikā. Juridiskais birojs precizēja normu. Mēs izvērtējām un atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – deputāta Kūtra priekšlikums. Attiecas uz 210. pantu, un šeit ir piedāvāts veikt redakcionālus grozījumus, proti, vārda "izvairīšanos" vietā lietot "atteikšanos". Mēs izrunājām, uzklausījām ekspertus un šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Arī 4. – deputāta Kūtra priekšlikums. Attiecas uz 210. pantu, un šeit arī bija rosinājums rīkoties un izslēgt vārdus "vai pēcuzraudzības", bet arī par šo jautājumu mēs, vispusīgi izvērtējot, nolēmām, ka ir svarīgi, lai šis jēdziens būtu saglabāts. Līdz ar to 4. priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas savā būtībā ir redakcionāls. Otrajā lasījumā mēs atbalstījām divus grozījumus 269. pantā, un Juridiskais birojs piedāvā šos grozījumus apvienot un izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – Kūtra kunga priekšlikums. Attiecas uz 323.¹ pantu. Ir paredzēts... Otrajā lasījumā mēs arī atbalstījām normu, jaunu normu, kas paredz atbildību par amatpersonas apdāvināšanu. Un šeit es vēlos atgādināt kolēģiem, ka sākumā mums bija iesniegts tieslietu ministres priekšlikums. Juridiskā komisija izstrādāja savu. Mēs atbalstījām otrajā lasījumā. Bet arī starp lasījumiem, turpinot diskusiju, mēs redzējām, ka, jā, ir zināmi riski, un diskutējot izstrādājām jaunu priekšlikumu. Bet diskusijas tiešām bija tādas spraigas, un argumenti gan par, gan pret bija pamatoti. Bet priekšlikums, ko iesniedza Kūtra kungs, – vienkārši izslēgt attiecīgo normu.

Un Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Par šī panta... projektu man īstenībā ir divi tādi argumenti, kāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Pirmais ir vairāk par pašu ideju, ko, iespējams, daudzi no jums neatbalstīs. Jo es pēc būtības uzskatu, ka nevajadzētu kriminalizēt to, kas nav kriminalizējams. It īpaši, ja Tieslietu ministrija argumentācijā skaidroja, ka, redziet, mēs nespējam... mūsu dienesti nespēj pierādīt kukuļņemšanu, tāpēc vajadzētu sodīt krimināli arī amatpersonu, ja tā pieņem dāvanu... nespēju... arī bez noziedzīga nodoma.

Bet es jūsu uzmanību pantam vairāk pievērsīšu no šī panta saturiskā jeb kvalitātes viedokļa. Un aicinātu, kolēģi, aizdomāties. Kā komisijas priekšsēdētājs teica, mums uz trešo lasījumu bija pat vairāki Tieslietu ministrijas varianti, un pēc būtības Juridiskā komisija sakombinēja no dažādiem priekšlikumiem dažādas idejas. Sākotnēji bija domāts, ka par sistemātisku dāvanas došanu vai pieņemšanu... Pēc tam bija doma, ka varbūt par divām un vairākām reizēm... Beigās teica, ka, nē, vajag arī par vienu...

Cits jautājums bija par to, cik tad gadus vajadzētu šo aizliegumu noteikt – trīs gadus vai piecus gadus?

Es gribētu teikt, zināmā ietiepībā sastiķētais likumprojekts tomēr tiek piedāvāts trešajā lasījumā. Un es pievērsīšu uzmanību – šeit arī īsti nav ievērots tas, ko Juridiskais birojs norādīja, ka vajag tomēr likumus saskaņot.

Mums ir situācija – šajā gadījumā mēs paredzam amatpersonas kriminālsodīšanu par dāvanas pieņemšanu ilgākā laika posmā, nekā to paredz likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Tur 13.² pantā ir rakstīts, ka valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi administratīvo aktu, proti, amatpersona pieņēma lēmumu attiecībā uz dāvanas devēju, nav pagājuši divi gadi un viņa to saņem, tad ir administratīvā atbildība saskaņā ar šo interešu konflikta novēršanas likumu.

Savukārt kriminālprocesā... mēs paredzam, ka iestājas kriminālatbildība, ja amatpersona saņem dāvanu, pat tad, ja viņa pati nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz šo personu, tad, ja šī iestāde, kurā amatpersona darbojas, ir pieņēmusi. Un šis termiņš ir garāks nekā likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Tad jautājums: kas notiks sākumā – administratīvā vai uzreiz kriminālā...? Kāpēc administratīvā ir par nopietnāku noziegumu, likumpārkāpumu, bet kriminālā ir par vienkāršāku – ilgāku... vēl mazāku saikni starp amatpersonu un to...

Tāpēc es, kolēģi, aicinātu šoreiz atbalstīt manu priekšlikumu un šo likumprojektu, ja tiešām ideju atbalsta vairākums, kvalitatīvi izstrādāt, un gan jau paspēsim ielikt Krimināllikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Es droši vien varēju arī komisijas vārdā turpināt skaidrot, bet, lai nevienam nebūtu pamata pārmest, ka kaut kas ir sajaukts, es arī pieteicos debatēm un varu apstiprināt, ka ar šo normu bija grūti. Grūti. Un jautājums... es uzskatu, ka atbildībai ir jābūt. Par to man nav šaubu. Bet problēma, ka gadījumā, kad mēs runājam par dāvanu, kaut kādiem roleksiem vai kaut kādu kriptovalūtu, vai kaut kādu citu mantu, mēs nevaram tā kazuistiski aprakstīt, kā tas viss notiek. Mums ir jālieto vispārīgie formulējumi.

Un es tieši varu apstiprināt – kad mēs diskutējām komisijā, redzējām, ka ir iespējamas dažādas situācijas, kad mēs redzēsim, ka var būt riski. Ja piemērotājs ir saprātīgs, ja viņš saprot, ko nozīmē šī norma, viss būs labi. Bet bažas bija saistītas ar to, ka, burtiski lasot, aizmirstot normas mērķi, var sanākt sarežģīti. Piemēram, norma, ko mēs apstiprinājām apvienojot. Mēs paredzējām, ka "institūcija pieņēma lēmumu", un tur bija viens tāds moments norādīts, ka institūcija var būt vairākas organizācijas. Ja, piemēram, Liepājā institūcijas darbinieki pieņēma lēmumu un, teiksim, Jelgavas, darbinieks pieņem dāvanu, tad jautājums – vai uz viņu attiecināma norma? Manuprāt, nē. Bet ir jautājums, kā to ierakstīt likumā. Un šeit tā problēma bija.

Manuprāt, mums ir svarīgi strādāt, lai norma būtu. Es nezinu, kāds būs balsojums, bet jautājums, par ko es domāju, – ka negribētos pazaudēt normu kā tādu. Ja, teiksim, nebūs šodien atbalstīts pants, ar kuru mēs strādājam, es uzskatu, joprojām darbs jāturpina. Bet es nevaru teikt, ka šodien ir tāda gatavība, ka – jā, man ir 100 procentu pārliecība, ka likumu piemēros pareizi. Tātad skatos arī ar zināmām bažām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man bija it kā daudz iebildumu, jo mans priekšlikums netika atbalstīts grozījumos Krimināllikumā – par tā saukto apdāvināšanu –, kaut arī pirms tam mēs bijām daudz runājuši gan ar KNAB, gan Krimināllikuma piemērotājiem. Bet es respektēju to, ka tad, kad sēdē notika diskusija, KNAB teica, ka ar šo normu viņi var strādāt. Kaut gan, protams, man ir iebildumi, ka mēs it kā pieļaujam... ņemt dāvanas. Šobrīd tas ir līdz trim minimālajām mēnešalgām. Tātad amatpersona drīkst pieņemt šogad dāvanas... cik tas ir?... 2200, nē, 2400 eiro apmērā. Tas ir tā kā nedabiski.

Pirmām kārtām – noteicošais ir tas, ka KNAB uzskata, ka ar šo viņi varēs atrisināt tos gadījumus, kad uzņēmuma vadītājs ir pieņēmis dāvanas no firmas, kura vinnējusi iepirkumos, un tai pašā laikā viņš tā kā nav piedalījies iepirkumu komisijā.

Otra lieta ir reflektēt uz Kūtra kunga teikto. Manuprāt, šobrīd mums nevajadzētu operēt ar esošo interešu konflikta likumu, jo TAP, manuprāt, līdz marta beigām... šobrīd jau ir ievietots, un esmu kārtīgi izpētījusi, izstudējusi... likumprojekts "Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums". Man šķiet, ir īstais brīdis diskutēt un sniegt priekšlikumus attiecībā uz jauno likumprojektu, kas, protams, ir elastīgāks, un, pieļauju, būs vēl daudz risinājumu. Tas vairāk tuvojas praksei uz interešu konflikta novēršanu un valsts pārvaldes godprātību, kā tas ir citās valstīs, kurās OECD antikorupcijas komiteja un GRECO to ir atzinuši par labu esam.

Līdz ar to, domāju, šobrīd mums nevajadzētu izliet no vannas šo bērnu... par kuru tiesību piemērotāji uzskata, ka tas viņiem palīdzēs. Tāpēc aicinu šo atbalstīt, bet strādāt tiešām ar jauno likumprojektu, kas šobrīd TAP tiek skaņots, attiecībā uz interešu konflikta novēršanu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Vēlos atgādināt, ka Kūtra kunga priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet, apspriežot jautājumu, izstrādāja 7. priekšlikumu, kas uzlabo otrajā lasījumā atbalstīto. 6. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 6. priekšlikums komisijā nav (Starpsauciens: "Balsojumu!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 31, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Tā. Man ir jautājums – vai 7. priekšlikums ir balsojams? (Starpsauciens: "Ir balsojams!") Ir balsojams.

7. priekšlikums. Pilnveido 323.¹ pantu. Tas ir par to pašu jautājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Bet tad ir jābalso. Balsojumu!") Tad ir jābalso.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. (Starpsauciens. Dep. A. Judins: "Tas ir par to pašu normu, ko mēs risinām.")

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Precizēju. Es runāju pie Kūtra kunga priekšlikuma, bet domāju par to, kas ir komisijas atbalstītais. Atvainojiet!

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: "7. priekšlikums...!")

7. priekšlikums ir balsojams, jo tur ir citādāka norma, kas ir pretrunā ar 6.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 36, atturas – 7. 7. priekšlikums ir noraidīts.

A. Judins. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ņemts vērā Juridiskā biroja aicinājums pilnveidot Krimināllikuma 330. panta redakciju. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Pēdējais – 9. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu papildinājumu, jo grozījumi, kas bija minēti šajā normā, jau ir pieņemti. Tādi grozījumi ir izdarīti Kriminālprocesa likumā, līdz ar to nav nepieciešamības pēc šīs normas. 9. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"", trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! No sākuma vēlos pateikt paldies visiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem un arī priekšlikumu iesniedzējiem par konstruktīvu darbu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopā ar Finanšu ministriju un Juridisko biroju, konsultējoties ar brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām, ir atradusi kompromisu un savu redakciju šim jautājumam. Ziņošu par visu reizē... par visiem priekšlikumiem.

Alternatīvā redakcija paredz, ka brīvostu un speciālo ekonomisko zonu kapitālsabiedrību līgumus par ieguldījumiem un nodokļu atlaižu piemērošanu var slēgt līdz 2035. gadam. Līdz šim likums noteica, ka 2035. gads ir termiņš, līdz kuram investīcijām nodokļu atlaižu piemērošanai jābūt jau pabeigtām. Alternatīvajā redakcijā, ko izveidoja komisija, ir termiņš, ka atlaides var piemērot līdz 2050. gadam.

Tālāk – par priekšlikumiem.

1. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 28, atturas – 23. Priekšlikums noraidīts.

E. Jurēvics. 2. – deputātu Putras un Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Es jau minēju sākumā... šis kompromiss. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 4. – deputātu Teirumnieka, Rancānes, Gendeles, Rasimas, Viļuma, Maslovska, Drelingas, Kozlovskas un Pleškānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 5. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. Līdz ar to visi priekšlikumi, kolēģi, ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo ekonomikai svarīgo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

E. Jurēvics. Paldies par vienprātību.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus. (13 ir mans laimes skaitlis.) 12 no šiem priekšlikumiem ir komisijas priekšlikumi. Izskatās daudz, bet patiesībā gandrīz visi priekšlikumi ir tikai un vienīgi tehniski, vārdi "pašvaldības referendumā" tiek nomainīti ar vārdu "nobalsošanā".

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

To es lūdzu, protams, atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Arī, lūdzu, atbalstiet.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 4. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Par ziņām, kādas iekļaujamas tiešsaistes reģistrā. Precizēts ziņu klāsts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 7. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Abus lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Pēdējais – 13. – arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referente Liene Gātere.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā". Likumprojekta mērķis ir novērst praksē konstatētās problēmas un nepilnības Nacionālās kiberdrošības likuma piemērošanā.

Likumprojekts paredz grozījumus trīs virzienos. Pirmkārt, tiek precizēta terminoloģija, lai visā likumā tiktu lietots viens termins – "domēna vārds". Otrkārt, tiek sašaurināts subjektu loks, kuriem būs obligāti jāievēro Nacionālās kiberdrošības likumā noteiktās kiberdrošības prasības. Treškārt, tiek iestrādāta iespēja atsevišķās tiešās pārvaldes iestādes vai pastarpinātās pārvaldes iestādes izslēgt no būtisko pakalpojumu sniedzēju loka.

Izmaiņas ir vērstas uz to, lai tādiem subjektiem kā mūzikas un mākslas skolas un sociālās jomas biedrības nerastos nesamērīgi liels slogs no prasību attiecināšanas. Attiecīgi likumā tiek grozīts 3., 20. un 22. pants.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumprojektu izskatīja 10. marta sēdē un atbalstīja tā virzību pirmajam lasījumam Saeimā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Gātere. Trīs nedēļas.

Sēdes vadītāja. Trīs nedēļas – tas būtu...

L. Gātere. 9. aprīlis.

Sēdes vadītāja. 9. aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

L. Gātere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā", otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 10. marta sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā".

Komisijā tika iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un arī iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to visus priekšlikumus šajā likumprojektā esam izskatījuši.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 24. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi un virza apstiprināšanai likumprojektu "Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai". Šis ir būtisks solis, jā, sarežģītā, garā, bet vitāli nepieciešamā ceļā, lai Krievija eventuāli samaksātu katram cietušajam par tās pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā tiesiskā un uz starptautiskiem noteikumiem balstītā veidā.

Atgādināšu, ka 2024. gadā tika izveidots zaudējumu reģistrs, un tam ir nozīmīga loma šajā procesā. Īpaša loma šajā procesā bija tieši Latvijai, kura 2023. gadā Rīgā organizēja Eiropas Padomes tieslietu ministru neformālo konferenci "Ceļā uz taisnīgumu Ukrainai", kuras noslēgumā tika parakstīta vienota politiskā deklarācija. Tā ietvēra arī vadlīnijas jeb Rīgas principus, kuri kalpoja par pamatu zaudējumu reģistra darbības nodrošināšanai. Zaudējumu reģistrs dokumentē zaudējumus, kas nodarīti Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā visām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, tās reģionālajām un vietējām iestādēm.

2026. gada 12. martā zaudējumu reģistrā ir atvērtas 16 prasību kategorijas, kurās ir iesniegtas jau 128 433 prasības. Pasaules Banka, Eiropas Komisija un Ukrainas valdība kopīgā paziņojumā šī gada 23. februārī lēsa, ka Ukrainas rekonstrukcijai nepieciešamā summa uz 2025. gada beigām sasniedza teju 600 miljardus eiro, precīzāk – 588 miljardus eiro.

Šodien apspriežamo likumprojektu mēs redzam kā būtisku soli procesā, lai nodrošinātu taisnīgumu. Mēs tuvosimies prasību komisijas izveidošanai, kas izvērtēs minētās iesniegtās prasības un noteiks kompensāciju apmēru. Latvija ir aktīvi atbalstījusi šī starptautiskā mehānisma izveidi, tostarp piedaloties zaudējumu reģistra izveidē un Konvencijas, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai izstrādē. Tāpat Latvija, izmantojot mūsu diplomātiskos kontaktus, ir uzturējusi aktuālu šo jautājumu dažādos formātos.

Konvencija, par kuru mēs spriežam šodien, tika parakstīta pagājušā gada 16. decembrī Hāgā. To ir parakstījušas jau 35 valstis un arī Eiropas Savienība – kā kopums. Konvencija stāsies spēkā tad, kad tiks izpildīti divi nosacījumi – to būs ratificējušas 25 valstis, un ratificējušo valstu kopējās individuālās iemaksas zaudējumu reģistra budžetā sasniegs vismaz 50 procentus no kopējā 2025. gada budžeta.

Pavisam īsi par budžetu. Konvencija paredz, ka prasību komisijas darbība tiks finansēta no ikgadējām dalībnieku iemaksām un brīvprātīgajām iemaksām. Iemaksu apmērs tiks aprēķināts saskaņā ar noteikto iemaksu skalu, kurā Latvijas daļa ir 0,40 procenti. Tas ir tikpat daudz, cik tiek iemaksāts zaudējumu reģistra budžetā. Jūs jautāsiet – vai būs dubultā? Nē, jo konvencija paredz, ka šis jau iepriekš izveidotais zaudējumu reģistrs tiek iekļauts prasību komisijā, tādējādi tie nepastāvēs paralēli. Tā kā Latvija jau veic iemaksas zaudējumu reģistrā, tad, reģistru nododot prasību komisijai, Latvija turpinās veikt līdzšinējās iemaksas un tās tiks novirzītas kopīgās prasību komisijas finansēšanai, un reģistrs turpinās būt kā daļa no prasību komisijas.

Pagājušajā gadā Latvija zaudējumu reģistrā ir iemaksājusi 27 523 eiro. Šajā gadā prognozētā Latvijas iemaksa ir aptuveni 27 470 eiro. Ir jāteic, ka uz šī gada sākumu zaudējumu reģistram ir pievienojušies 45 dalībnieki – ne tikai Eiropas valstis, bet arī Amerikas Savienotās Valstis, Japāna un Kanāda. Jāatzīmē, ka vienlaikus šī konvencija, kuru mēs šodien aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā, paredz, ka pienāks brīdis, kad Krievijas Federācija uzņemsies prasību komisijas izmaksas no šīs konvencijas spēkā stāšanās brīža... tātad visas.

Noslēgumā par konvencijas ratifikācijas procesu, tostarp mūsu kaimiņvalstīs. Ir jāteic, ka Lietuva ir uzsākusi ratifikācijas procesu un cer to pabeigt līdz vasarai, Igaunija savā parlamentā ratificēja konvenciju jau 11. martā, Norvēģija un Zviedrija varētu konvenciju iesniegt parlamentā tuvākajā laikā. Eiropas Savienības vārdā lēmums par to varētu tikt pieņemts maijā. Latvija bija starp pirmajām valstīm, kas konvenciju parakstīja. Tāpat arī, domāju, Latvijai ir svarīgi būt starp pirmajām valstīm, kas to ratificēs, tādējādi vēlreiz apliecinot visaptverošu atbalstu Ukrainai.

Tādēļ pirmām kārtām gribu teikt lielu paldies visām ministrijām un visiem iesaistītajiem, lai šī konvencija varētu tapt, lai tā varētu tikt parakstīta un lai šis likumprojekts ļoti raiti nonāktu līdz mums. Primāri tā ir bijusi Tieslietu ministrija (sākotnējā posmā), šobrīd – Ārlietu ministrija, kas ir ļoti daudz paveikusi. Protams, paldies mūsu Ārlietu komisijai, kas raiti virza likumprojektu.

Kolēģi, šis ir vēsturisks un būtisks solis.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt konvenciju pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā", otrais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā ziņoju par likumprojektu "Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā" otrajā lasījumā. Komisija likumprojektu izskatīja 2026. gada 11. martā un atbalstīja tā virzīšanu otrajam lasījumam.

Otrajam lasījumam tika saņemti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. pantā vārdus un skaitļus "izņemot 2. panta pirmās daļas 3. punktu", tādējādi nosakot, ka visā likumā vārdi "trešās valsts valstspiederīgais" tiek aizstāti ar vārdiem "persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā". Šis priekšlikums nodrošina konsekventu un vienotu terminoloģijas lietojumu visā likumā, novēršot interpretācijas iespējas.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Irma Kalniņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 2. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus "(izņemot Latvijas pilsoņus)" un precizēt normu, nosakot, ka tā attiecas uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, kuri pilsonības valstij attiecīgajā ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz vai faktiski varētu sniegt konsulāro palīdzību.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Irma Kalniņa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā, aizstājot 6. panta 5. punktā vārdus "palīdzība un repatriācija" ar vārdiem "palīdzība, repatriācija vai evakuācija". Šis priekšlikums būtiski paplašina konsulārās palīdzības tvērumu, skaidri paredzot arī evakuāciju kā vienu no iespējamībām... atbalsta veidiem ārkārtējās situācijās... kādu mēs jau esam pieredzējuši, kas praksē ir īpaši nozīmīgi krīžu un drošības apdraudējuma gadījumos.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Irma Kalniņa. 4. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu un paredz papildināt 6. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ar šajā likumā lietoto terminu "repatriācija" saprot atbalstu, ko Ārlietu ministrija un citas institūcijas sniedz valstspiederīgajam, lai viņš varētu no apdraudētās ārvalsts teritorijas atgriezties Latvijā.

(3) Ar šajā likumā lietoto terminu "evakuācija" saprot atbalstu, ko Ārlietu ministrija un citas institūcijas sniedz valstspiederīgajam, lai viņš varētu no apdraudētās ārvalstu teritorijas pārcelties uz drošu vietu, kura var būt arī ārpus Latvijas."

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi un aicina Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Irma Kalniņa. 5. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 3. panta otro daļu, kas attiecas uz Ministru kabineta pilnvarojumu noteikt repatriējamo un evakuējamo personu loku un kārtību. Šī norma nebija ietverta likumprojekta sākotnējā redakcijā, bet tika pieņemta pirmajā lasījumā. Tomēr pēc papilddiskusijām komisijā tika secināts, ka praksē Ministru kabinets šādu jautājumu izvērtē katrā konkrētajā gadījumā individuāli, līdz ar to nav nepieciešams šāds vispārīgs deleģējums likumā.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Irma Kalniņa. Pēdējais, 6. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo Ārlietu komisijas priekšlikumu. Tas paredz izslēgt likumprojekta 6. pantu, kas paredzēja pārejas noteikumos uzdot Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. decembrim izdot attiecīgus noteikumus.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Irma Kalniņa. Godājamie kolēģi! Likumprojekts kopumā uzlabo konsulārās palīdzības regulējumu, īpaši krīzes situācijās, precizējot terminoloģiju, un ievieš skaidrāku regulējumu par repatriāciju un evakuāciju.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Irma Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Irma Kalniņa. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Komisija likumprojektu izskatīja 10. martā.

Par to, kā jau referēja, priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Skrastiņš. 24. marts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam", pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Izskatām likumprojektu "Par individuālā taisnīguma atzīšanu Aleksandram Rīgam" pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts paredz novērst padomju režīma represiju radītās netaisnīgās sekas pret vienu no kristīgās ekumeniskās kustības aizsācējiem Aleksandru Rīgu, kurš savas pārliecības dēļ tika nepamatoti ieslodzīts psihiatriskajā ārstniecības iestādē un joprojām cieš no šī režīma uzspiestās diagnozes sekām.

Ņemot vērā Latvijas Okupācijas muzeja un Lidijas Lasmanes domubiedru grupas aicinājumu, tika sagatavots likumprojekts ar mērķi atjaunot Aleksandra Rīgas tiesisko statusu, atzīstot viņu par politiski represēto personu un nodrošinot atbilstošas izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās. Likumprojekts piedāvā individuālu, ātru un efektīvu risinājumu konkrētā gadījuma taisnīguma atjaunošanai.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu izskatīja šā gada 11. marta sēdē un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā, kā arī komisija lēma, ka likumprojekts būtu izskatāms steidzamības kārtā.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Rasima. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

L. Rasima. Ja deputātiem nav iebildumu, es aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām"", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām"" pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts un arī likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" ir vērsti uz sistemātisku risinājumu, kas ļautu nodrošināt taisnīgumu personām, kuras savulaik nepamatoti ievietotas ārstniecības iestādēs politisku iemeslu dēļ, kā arī nodrošinātu iespēju šādām personām iegūt politiski represētās personas statusu.

Minētais likumprojekts paredz pilnveidot esošo regulējumu, ieviešot papildu mehānismu, kādā var atjaunot to personu statusu, kuras padomju okupācijas laikā politisku motīvu dēļ represētas un nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs. Tas dod Saeimai tiesības ar atsevišķu lēmumu atjaunot personas statusu gadījumos, kad objektīvu šķēršļu dēļ vispārējā kārtība nav efektīvi piemērojama vai pieejama.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu izskatīja šā gada 11. marta sēdē un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Problēma ir tā, ka psihiatrijā strādā daudzi cilvēki, kuri savu karjeru taisīja padomju laikos un ir arī diezgan atbildīgi par to, ko viņi savā laikā pastrādāja, ieslogot cilvēkus politisku iemeslu dēļ un konstatējot viņiem dažādas diagnozes.

Mums vajadzētu atcerēties, ka jau 1990. gadā Augstākā padome pieņēma likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju", un tur 4. pantā bija teikts, ka jāreabilitē arī visi tie, kas politisku iemeslu dēļ ir notiesāti un kuriem ir dažādas diagnozes it kā par dažādām psihiatrijas problēmām, par slimībām, bet faktiski tas viss ir darīts politisku iemeslu dēļ. Un atcerēsimies, ka šis likumprojekts, kas pašreiz ir iesniegts, paredz individuālu izskatīšanu, lai gan jau 1990. gadā bija aicinājums reabilitēt visus faktiski politisku iemeslu dēļ ieslodzītos psihiatriskajās slimnīcās.

Kas ir ļoti interesanti – jau 1990. gadā likums tiek pieņemts, ka jāreabilitē visi. Un nekas nenotiek. Lieta ir ļoti interesanta, mēs vairākas reizes it kā pie šīs tēmas atgriežamies, un šodien atkal sakām, ka vajadzētu individuāli skatīt katru lietu un kaut kādā veidā nodarboties ar birokrātiju. Faktiski mums šodien vajadzētu reabilitēt pilnīgi visus, kuriem padomju ārstu diagnoze "šizofrēnija" tika noteikta politisku iemeslu dēļ.

Kā var zināt, kas ir reāla diagnoze un kas ir politiski...? Ļoti vienkārši. Padomju laikos bija divu veidu psihiatriskās slimnīcas. Ja vienas bija pakļautas Veselības aizsardzības ministrijai, tad bija vesela rinda slimnīcu, kuras bija pakļautas Iekšlietu ministrijai. Kas ārkārtīgi interesanti – Iekšlietu ministrija nodarbojas ar psihiatrijas problēmām un ārstniecību. Un uzreiz, ja mēs to zinām, tad jāstrādā pie šī likumprojekta būtu faktiski tādā pašā veidā, kā izsaka reabilitāciju citos jautājumos. Ir jāreabilitē visi tie cilvēki, kas ir atzīti par slimiem politisku iemeslu dēļ.

Vai var noteikt to vai nevar? Ļoti vienkārši. Vēsturnieks Gints Zelmenis ir par to uzrakstījis rakstu. Arhīvā ir apmēram... Latvijas Nacionālajā arhīvā ir kādas 50 lietas, kas ir iesniegtas... politisku iemeslu dēļ, un tās nav iesnieguši mediķi, bet Valsts drošības komiteja vai, piemēram, Baltijas kara apgabala kara prokuratūra. Tad kāds sakars, teiksim, Valsts drošības komitejai vai Baltijas kara apgabala kara prokuratūrai ar šīm lietām? Un tur ir apmēram 50 ar VDK lēmumiem saistītas lietas. Tātad šīs lietas ir jāizdala atsevišķi. Un visi šie cilvēki, kas ir politisku iemeslu dēļ notiesāti, ir jāreabilitē ar vienu likumu, bez kaut kādām komisijām. Un tad var iziet no pretējā – ja tiešām tur vienam vai diviem ir bijušas kaut kādas psihiskas slimības, tad var izskatīt papildus šīs lietas. Tam ir jābūt ierakstītam likumā.

Nākošais. Es varbūt divus piemērus tikai pateikšu.

Savā laikā bijušais Augstākās padomes deputāts Pēteris Lazda... Viņš arī tika notiesāts 1979. gadā. Atzīts, ka viņš ir garīgi slims. Tātad kāpēc viņš tika atzīts...? Viņš studēja kā jurists... strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā un ar laiku kļuva arvien kritiskāks pret dažiem politiskās sistēmas aspektiem. Rakstīja disertāciju par Latvijas buržuāziskās ideoloģijas kritiku. It kā nosaukums tāds, bet nosaukumus nevarēja tajā laikā izdomāt. To nosaukumu viņam jau iedeva universitātē. Nu labi, viņš tagad raksta šo disertāciju un konstatē, ka komunismu nevar uzcelt, nepārkāpjot cilvēktiesības. Viņa disertācija tiek iesniegta partijas Centrālajā komitejā. Viņu nekavējoties izslēdz no doktorantūras programmas un oficiālā skaidrojumā norāda, ka viņš nav pabeidzis studiju programmu.

1973. gadā Lazda aicina Augstākās padomes deputātus balsot par Latvijas atdalīšanos no PSRS. Nu, un konstitūcija atļāva... LPSR... tur ir teikts, ka katra republika var izstāties. Viņš arī uzraksta vēstuli Komunistiskās partijas 25. kongresam, protestējot pret Latvijas rusifikāciju. 1978. gadā viņu arestē un sešus mēnešus Valsts drošības komiteja iesloga pirmstiesas apcietinājumā... sešus mēnešus. VDK par viņa darbību sagatavoja 25 sējumus. Mēnesi novēroja... un pēc tam viņu, protams, tiesas sēdē, kurā viņš pats nepiedalījās, atzina par garīgi slimu.

Kas šeit ir interesants? Tātad galvenā ārste bija Zinaīda Sočņeva tajā laikā, kura turpināja strādāt arī neatkarīgās Latvijas laikā un atzīt, ka visi šie lēmumi, teiksim, psihiatrijas diagnožu uzstādīšanā ir bijuši normāli... un tā tālāk.

Līdz šim brīdim viņš nekādu reabilitāciju nav saņēmis. Bet kas ir interesanti? Vācijā 1989. gadā tika veikta viņa pārbaude. Tas ir psihiatrijas un neiroloģijas ārsts Helmūts Bībers Minhenē, tad ir Renāte Grohmane, Rūdolfs Meiendorfs... visi profesori... Frīdrihs Veinbergs... pārbauda 1989. gadā. Nu jau, tā sakot, Atmoda mums pilnā sparā iet. Un viņu pārbaudīja... pilnīgu psihiatrisko pārbaudi, kurā konstatēja, ka viņš ir absolūti vesels... Es nelasīšu, netērēšu laiku... ka šī Zinaīda Sočņeva, kura diemžēl vairs nav tagad dzīva, bet viņa strādāja visu laiku, vēl dažus gadus atpakaļ, veselības aizsardzības sistēmā... Tātad šie vācu mediķi raksta, ka Lazdas kunga gadījums ir skaidra psihiatrijas ļaunprātīga izmantošana politiskiem mērķiem.

Otrs piemērs ir varbūt mums visiem zināmais disidents Ģederts Melngailis. Viņa arī nav starp mums, viņš 2021. gadā nomira. Viņu notiesāja Latvijas PSR Augstākā tiesa. Notiesāja un ielika sevišķā tipa psihiatriskajā slimnīcā. Pie kam psihiatriskās slimnīcas bija divu tipu nez kāpēc. Tātad vienas bija, kā es teicu, Veselības aizsardzības ministrijas pakļautībā, bet otras bija Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

Tagad... vēsturnieks Zelmenis, atlasot Latvijas Valsts vēstures arhīvā visas lietas... tur tās ir jau vairāk nekā pieci tūkstoši... bet no tām 50 lietas ir tādas, kuras ir izskatījusi un notiesājusi tiesa, nosūtot nevis uz Veselības aizsardzības ministrijas sistēmas ārstniecības iestādēm, bet uz Iekšlietu ministrijas ārstniecības iestādēm. Apmēram 50 lietas. Un visas... piemēram, ārkārtīgi interesanta ir Melngaiļa lieta. Viņš kā politiskais disidents tiek uzskatīts par bīstamu noziedznieku. Par viņu varat izlasīt internetā katrs, kas grib. Bet, tā kā viņam bija sakari arī ar ārzemēm, viņu nosūta pie Ķīnas robežas, uz Amūras apgabalu, uz Iekšlietu ministrijas, teiksim, slēgto iestādi, kur viņu tā kā ārstēt taisījās. Nu, piecus gadus viņš nosēdēja. Nekāda šizofrēnija viņam nav... un tā tālāk.

Vēsturnieks Gints Zelmenis atzīmēja vēl vienu tādu padomju fenomenu, ka septiņdesmitajos... un faktiski tas turpinājās kaut kur līdz 1985., 1986. gadam... bija izgudrota tāda diagnoze, ko sauca par... latviski tulko kā "gļēvā šizofrēnija", bet vjalotekuščaja šizofreņija. Tas ir – nekādu pazīmju nav. Bet, nu, cilvēks nodarbojas ar politiku, tātad skaidrs, ka viņš ir jāšpricē un jāliek cietumā.

Respektīvi, es domāju, ka mums uz otro lasījumu būtu jāiesniedz priekšlikums, ka visi cilvēki tiek uzreiz reabilitēti, kas ir notiesāti politisku iemeslu dēļ... kur ir psihiatrija ļaunprātīgi izmantota. Protams, ka tagad ir ļoti grūti pateikt, kurš varbūt ir bijis politisks disidents, nu, ka viņam varbūt ir bijušas kaut kādas slimības pazīmes. Bet te ir ļoti vienkāršs kritērijs. Ievērojiet: vienus ārstē Iekšlietu ministrija, tur izcili ārsti Iekšlietu ministrijā, otrus ārstē Veselības aizsardzības ministrija.

Tātad šīs 50 lietas, kas ir, tās jau nu kaut kādā veidā vajadzētu... teiksim, vismaz šos cilvēkus reabilitēt ar vienu lēmumu. Un nevajadzētu viņiem katram individuāli lūgties un atkal taisīt, jo lielākā daļa no viņiem jau ir miruši. Daudzi tieši pēdējos trijos četros gados, un viņi nav nekādā veidā reabilitēti, un viņiem šī diagnoze nav noņemta. Neskatoties arī uz šo Vācijas profesoru lēmumu, tam pašam Pēterim Lazdam, kurš balsoja par Latvijas neatkarību – viņš bija Augstākās padomes deputāts, viņam tagad jau būs 90 gadu drīz –, arī nav noņemta šī diagnoze, ka viņam ir bijusi šizofrēnija un ka viņš jāārstē kaut kādā psihiatriskajā slimnīcā.

Līdz ar to es domāju, ka mums vajadzētu padomāt uz nākošo lasījumu... un kaut kādā veidā papildināt, teiksim, varbūt ar to, ka šis likums noteic, ka PSRS totalitārā režīma prakse ļaunprātīgi izmantoja psihiatriju politisko mērķu sasniegšanai. Un mēs faktiski reabilitējam visas represētās personas saistībā ar viņu pretpadomju rīcību... kur spriedumus ir noteikuši padomju ārsti. Un viņi tiek reabilitēti visi kā tādi – vai tur 50 cilvēki, vai 48 cilvēki... Tur varbūt pie tā vēl ir jāpadomā un jāpastrādā.

Un otra lieta – tātad, tā kā Latvijā nav ilgstoši anulētas padomju laikā nepamatoti noteiktās psihiatrijas diagnozes... Jo nav jau tikai Sočņeva... Tur strādā vēl tagad... Mēs jau redzējām, ka arī mūsu komisijas sēdē divas kundzes, kas strādā veselības aizsardzības sistēmā, teica, ka padomju laikos nekā tāda vispār nebija, ka visi viņi bija zināmā mērā tomēr psihiski nenormāli. Jo, ja jau jūs cīnījāties pret padomju varu, jūs taču nevarat būt psihiski normāls, vai ne? Un kaut kādā veidā, teiksim...

Bet te vēl viena lieta ir, kas mums jānosaka. Un es domāju, ka otrajā lasījumā mums būtu arī jāieraksta, ka represētajām personām, kuras ir atzītas par garīgi veselām un nav slimojušas ar garīga rakstura problēmām, un kurām Latvijā nav ilgstoši anulēta padomju laikā nepamatoti noteiktā psihiatriskā diagnoze, izmaksājama morālā kaitējuma atlīdzība pēc analoģijas ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, saistībā ar Civilprocesa likuma 5. panta piekto daļu un Civillikuma 1635. pantu. Visiem šiem cilvēkiem ir jāizmaksā kompensācijas, manuprāt.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, un otrajā lasījumā tātad mums vajadzētu (Starpsauciens.) tomēr kopīgi izskatīt...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

L. Rasima. Tā, komisijas vārdā vēlreiz aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Rasima. 26. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" pirmajā lasījumā.

Likumprojekts precizē politiski represētās personas statusa piešķiršanas tiesisko regulējumu attiecībā uz personām, kuras padomju okupācijas laikā politisku motīvu dēļ nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs. Tas paplašina subjektu loku un papildina to dokumentu uzskaitījumu, kas var kalpot par pamatu šī statusa piešķiršanai, iekļaujot arī lēmumu par personas statusa atjaunošanu. Vienlaikus likumprojekts saglabā spēkā esošo statusa piešķiršanas kārtību un pamatnosacījumus, nodrošinot sistēmisku un konsekventu pieeju politisko represiju seku novēršanai.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu izskatīja šā gada 11. marta sēdē un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Rasima. Arī šim likumprojektam – 26. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"", otrais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija strādāja ar grozījumiem likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem".

Otrajam lasījumam saņemti 14 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Konkretizē personu loku, kurām būtu tiesības saņemt valsts kompensāciju, ņemot vērā, ka kriminālprocesā šīs personas ir atzītas par cietušajiem. Diskusijās tika lemts precizēt jēdzienu "lejupējais radinieks". Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē 1. priekšlikumu, papildinot ar jēdzienu "tuvākās pakāpes lejupējais radinieks". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz ieviest principu "viens kriminālprocess – viena kompensācija". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz, ka kompensāciju veidos nevis piecas, bet sešas minimālās mēneša darba algas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz, ka tiek noteikts – ja vienā kriminālprocesā ir vairāki noziedzīgi nodarījumi, tad kompensācijas apmērs tiek noteikts vienu pakāpi augstāk. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Līdzīgi kā 5. priekšlikumā, tiek noteikts – ja ir vairāki noziedzīgi nodarījumi, tad kompensācijas apmērs tiek noteikts vienu pakāpi augstāk. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējo, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 8. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tajā ir iestrādāts princips "viens kriminālprocess – viena kompensācija". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 9. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Attiecas uz gadījumiem, kad cietušā nāve nav saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Piedāvāts valsts kompensāciju saņemt personām, kas uzskaitītas 1. priekšlikumā un attiecīgi... Pēc būtības šis ir daļēji atbalstīts priekšlikums, jo nav uzskaitījuma, kāds ir 2. priekšlikumā. Līdz ar to daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Pilnveido iepriekšējo – 9. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 11. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Precizē to, kas var iesniegt pieteikumu cietušā vārdā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 12. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz, ka kompensāciju nepilngadīgā vārdā tiesīgs saņemt likumiskais pārstāvis. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 13. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Noteic, ka valsts kompensācijas pieprasījumus, kuros persona par cietušo kriminālprocesā ir atzīta līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim, izskata ar regulējumu, kas ir bijis spēkā līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta norādi par likuma stāšanos spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Šī gada 24. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā", otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā".

Iesniegti četri priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz, ka Tiesu administrācija pati konstatē, vai pieteikumā ietvertā informācija ir atbilstoša likumam un personai būtu nodrošināma iespēja saņemt juridisko palīdzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē 2. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē formulējumu, atsaucoties gan uz personu kategorijām, gan attiecīgajām prasībām subjektiem, kuri var sniegt juridisko palīdzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt doto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Šī gada 24. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums", otrais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atbildīgā komisija strādā ar likumprojektu "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums".

Komisija ir izskatījusi 14 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar zemesgrāmatu ierakstiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar servitūta jautājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēta norāde, ka koncertzāles būvniecībai nepieciešamās teritorijas izmantošana, kas skar aizsargjoslu ap Ārlietu ministriju, jāsaskaņo ar ēkas īpašnieku – "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek skaidri noteikts, ka koncertzāles būvniecību var sākt īstenot tikai pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis pozitīvu lēmumu par koncertzāles ilgtermiņa saistībām un darbības finansējumu, tad, kad ir skaidri zināms pieejamais finansējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar ierakstu zemesgrāmatā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar nekustamā īpašuma atsavināšanas aizliegumu un izņēmumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka 14. pantā tiek noteiktas koncertzāles nekustamā īpašuma lietošanas tiesības un 15. pantā – koncertzāles ilgtermiņa saistības un darbības finansējums. Šajā priekšlikumā skaidri tiek noteikts, ka likums neuzliek par pienākumu valstij uzņemties konkrētas finanšu saistības, pirms nav zināmas projekta izmaksas, tas nosaka procedūru un kārtību, un iesaistīto pušu atbildību, pieņemot lēmumus par būvniecības projekta īstenošanu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar komercdarbības atbalsta uzraudzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek precizēta pārejas noteikumu norma – nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā, akcentējot tieši rezultātu, ka īpašums tiek ierakstīts uz pašvaldības vārda. Likumā nav nepieciešams norādīt procedūru, kā tas pašvaldībai būtu jāīsteno. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 4. punktu, kas saistīts ar servitūta ierakstīšanu zemesgrāmatā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. 14. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Aleksandra Kalēja priekšlikums. Precizē likuma pielikuma nosaukumu, kā arī pielikuma attēlā papildus ir iezīmēta servitūta teritorija, kas norādīta leģendā pie pielikuma attēla. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Puntulis. Izskatīti visi priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

N. Puntulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 2026. gada 24. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

N. Puntulis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", otrais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti 15 priekšlikumi. Lielākā daļa – par to, ka samazināt termiņu ierobežojumiem... kad amatpersona beidz pildīt savus pienākumus... no diviem gadiem uz vienu. (Zālē troksnis.) Par to es jau brīdināju pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

O. Burovs. Kolēģi, tas skar katru amatpersonu... kad beidz pildīt... Ja neklausāmies, tad atsaucam savus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģijas precizējums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – deputāta Vucāna priekšlikums. Nomainīt termiņu – vārdus "divus gadus" aizstāt ar vārdiem "vienu gadu". Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Runāšu tikai pie šā priekšlikuma. Tas neattiecas tikai uz Vucāna kunga priekšlikumu, bet uz visiem pārējiem, kuros deputāti konsekventi piedāvā likumprojektā saīsināt tā saukto atdzišanas periodu no diviem uz vienu gadu. Tātad – par sistēmas transformāciju.

Es noklausījos komisijas sēdi, bet nesadzirdēju pamatotu deputātu argumentāciju, kāpēc tas nepieciešams. Varbūt pirmajā sēdē bija. Tāpēc vēlos tagad argumentēt, kāpēc tas šobrīd nebūtu darāms.

Pirmām kārtām, runājot par atdzišanas periodu, kas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir divi gadi. Tā jēga ir bijusi nodrošināt pietiekamu laika distanci starp amatpersonas pieņemtajiem lēmumiem un tās darbībām turpmāk privātajā vai citā saistītā sektorā. Un šobrīd likumā ir noteikts divu gadu termiņš. Starptautiskie pretkorupcijas eksperti ir atzinuši, ka atdzišanas periods – divi gadi – Latvijā ir bijis veiksmīgs, un par to ir bijusi atzinība pretēji citām jomām, kurās mums korupcijas novēršanā nav tik labi sekmējies.

Deputāti vēlas noteikt viena gada termiņu. Ja atdzišanas perioda termiņš nepārdomāti tiek saīsināts, tad atsevišķām amatpersonu kategorijām pieaug risks, ka amatpersona savus kontaktus, ietekmi, amatā iegūto aktuālo informāciju var izmantot privātās interesēs. Tas ir īpaši bīstami jomās, kurās amatpersonas lemj par publisko iepirkumu, finanšu līdzekļu piešķiršanu, uzraudzību, kontroli vai sankcijām. Savā profesionālajā darbībā esmu saskārusies ar tādām situācijām, ka, piemēram, bijušais izmeklētājs aiziet no darba un pēc gada sāk piedāvāt juridisko palīdzību lietā, kurā pats bija veicis izmeklēšanas darbības un kuras izpēte joprojām nav bijusi pabeigta, jo lietas izpētes konkurences tiesībās termiņš ir divi gadi. Protams, šādos gadījumos mēs vienmēr esam vērsušies KNAB, un KNAB ir attiecīgi vērtējis šo interešu konflikta likumpārkāpumu.

Šādi nepārdomāti, nepamatoti atdzišanas perioda saīsināšanas priekšlikumi, protams, kaitē sabiedrības uzticēšanās līmenim. Sabiedrība sagaida, ka valsts vara rīkojas objektīvi un bez slēptām personiskām interesēm. Ja deputāti lemj, ka amatpersona jau pēc gada var nonākt tajā pašā vidē, kuru pati ir regulējusi vai uzraudzījusi, rodas pilnīgi pamatotas šaubas par iepriekš pieņemto lēmumu neitralitāti un objektivitāti. Tāpēc tas nav tikai iekšējās pārvaldības jautājums valstī, bet jautājums par amatpersonu lēmumu objektivitāti un valsts reputāciju.

Nav pārliecinošs arī priekšlikuma pamatojums, ka konstatēto pārkāpumu ir maz, jo korupcijas novēršanas regulējuma mērķis nav fiksēt pēc iespējas vairāk pārkāpumu, bet panākt, lai tie nenotiktu. Neliels sodu skaits pats par sevi neko nepierāda. Nepierāda to, ka divu gadu ierobežojums ir lieks. Tas tikpat labi var liecināt, ka ierobežojums darbojas preventīvi.

Īpaši svarīgi ir tas, ka šie priekšlikumi – no diviem gadiem pēkšņi pāriet uz vienu – skar veselu ierobežojumu sistēmu: komercdarbības ierobežojumus, administratīvo aktu pieņemšanas ierobežojumus, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas regulējumu. Tātad patiesībā tiek vājināta visa interešu konflikta novēršanas sistēma kopumā, neizvērtējot iespējamās sekas. Turklāt likumā jau šobrīd ir paredzēta iespēja atsevišķos gadījumos individuāli vērtēt samērīgumu, lemt par termiņa samazināšanu, kas nozīmē, ka elastība sistēmā jau ir iestrādāta. Tā vietā deputāti piedāvā šo normu izslēgt.

Vēl jo vairāk – šobrīd saskaņošanā ir jauns likumprojekts "Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums". Tajā ir paredzēta elastīgāka atdzišanas perioda noteikšanas sistēma, tai skaitā arī pēc valsts un pašvaldības iestāžu vērtējumiem vai nodarbināto pamatoti sniegtās informācijas ir paredzēta iespēja to samazināt uz īsāku termiņu vai nepiemērot vispār.

Komisijas sēdē KNAB, manuprāt, ļoti pārliecinoši vērsās pie deputātiem: nejauciet ārā šobrīd šo sistēmu, tiek gatavots jauns likums. Atkārtoju – likums paredzēs kārtību, kā tiek pārskatīts divu gadu periods līdz vienam gadam vai arī pat tiek atcelts, bet izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus. Manuprāt, deputāti to nav ņēmuši vērā un nav veikuši arī faktisko un tiesisko apstākļu izvērtēšanu.

Līdz ar to es aicinu šo sistēmu nejaukt ārā, jo – vēlreiz atkārtoju – deputātu priekšlikumi un argumentācija nebalstās uz pilnvērtīgas faktisko un tiesisko apstākļu izvērtēšanu.

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, laiks!

S. Ābrama. Tātad aicinu neatbalstīt šo pāriešanu no diviem gadiem uz vienu gadu – visā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Kolēģi, ir priekšlikums turpināt sēdi bez pārtraukuma. (Starpsaucieni.)

Tātad turpinām darbu.

O. Burovs. Paldies.

3. – deputātes Stobovas priekšlikums. Nav atbalstīts. Gribu paskaidrot – priekšlikuma būtība ir tāda, ka parlamentārajam sekretāram... Mēs pamainījām likumu, un parlamentārajam sekretāram ir atļauts apvienot darbu ar pašvaldības deputāta pienākumiem. Priekšlikuma būtība – var saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu. Juridiskais birojs norādīja, ka jebkuram cilvēkam, ja viņš veic savus pienākumus, vajadzētu saņemt atlīdzību, tāpēc tāda iespēja neeksistē. (Starpsauciens.) Tas ir viens stāsts.

Otrs – salīdzinot ar citām pašvaldībām, lielākā atlīdzība ir galvaspilsētā. Jā, ir viens gadījums – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre vienlaicīgi ir arī pašvaldības deputāte. Bet pārējās pašvaldībās tā atlīdzība absolūti nav liela. Bet vēlreiz – galvenais arguments ir tas, ka Juridiskā biroja pozīcija ir absolūti noraidoša.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums nav radies tukšā vietā. Un, kā jau Burova kungs norādīja, man padomu šim priekšlikumam ir iesniegusi pati Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, savā vēstulē norādot, ka jūs, cienījamie kolēģi, likumā esat pieļāvuši robu. Līdz ar to viņa kā parlamentārā sekretāre un Rīgas domes deputāte ir tiesīga saņemt divas algas. Bet tajā pašā mirklī... viņa norāda, ka viņa pati iesniegs šo priekšlikumu. Ņemot vērā to, ka ir aizņemta divās darbavietās, viņa to piemirsa iesniegt, tāpēc to izdarīju es.

Gribu teikt, ka šī brīža norma – tā ir dubultmorāle. Ja, piemēram, skolas direktors vēlas pasniegt stundas kā skolotājs, viņam ir ierobežojums – septiņas stundas nedēļā. Parlamentārais sekretārs, kura atalgojums ir vairāk nekā 6000... un Rīgas domes deputāta atalgojums var sasniegt 2103 eiro... es arī gribu piezīmēt, ka tik nenozīmīgas ministrijas kā Finanšu ministrija parlamentārais sekretārs Upenieka kungs ir arī Valmieras domes deputāts, un tur viņa atalgojums var sasniegt 1979 eiro. Izveidojas tāds neliels paradokss: abiem šiem parlamentārajiem sekretāriem, apvienojot atalgojumus, summa ir lielāka nekā Valsts prezidentam, jo Valsts prezidents šobrīd saņem tikai 8590 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Un pats neērtākais jautājums: kāpēc mēs ierobežojam tos, kuru mums trūkst... bet saudzējam tos amatus, uz kuriem ir milzīga konkurence? Skolotāju trūkst, direktoru trūkst, un šos cilvēkus realitātē mēs pazemojam un liekam pierādīt, ka viņu darbs ir vērtīgs.

Ja mēs runājam par to... kā komisijā tika norādīts un arī pati Paegļkalnas kundze norādīja, ka viņai tas ir politiskais amats. Politiskais amats nav priekšrocība attiecībā pret pārējiem. Piemēram, Daugavieša kungam ir jāizvēlas – Saeimas deputāta atalgojums vai parlamentārā sekretāra atalgojums. Viņš nevar vienlaicīgi saņemt abus atalgojumus. (Starpsauciens.) Es tieši norādu – klausieties, lūdzu! – viņam ir jāizvēlas, bet parlamentārais sekretārs, kas vienlaikus ir domes deputāts, saņem abus atalgojumus. Līdz ar to tā nav godīga attieksme.

Tāpēc šis priekšlikums ir par to, ka mēs esam godīgi pret savu tautu un pret cilvēkiem, kuriem mēs liekam izvēlēties, bet tie, kuriem ir ietekme, izvēlas par labu sev. Līdz ar to ne vienmēr viss, kas ir ierakstīts likumā, ir arī demokrātisks.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu un aplieciniet to, ka... kā Paegļkalnas kundze norādīja – aizveriet ciet robu, ko paši esat radījuši!

Lūdzu, atbalstiet priekšlikumu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ļoti cienījamā Stobovas kundze! Es kā komisijas vadītājs gribu pateikt, ka vairākās komisijas sēdēs Stobovas kundze norādīja uz to, kā mums strādā vai nestrādā parlamentārie sekretāri. Es pats uzskatu, ka tās tēzes nav pamatotas tikai ar to, ka jūs esat opozīcijas deputāte, bet ar to, ka savā laikā jūs strādājāt kā parlamentārā sekretāre.

Es tagad nedomāju runāt par pozīciju, opozīciju, es pats personīgi no vairākiem parlamentārajiem sekretāriem gaidu aktīvāku darbību. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

O. Burovs. Bet varbūt tad mums vajadzētu vērtēt, kā strādā parlamentārie sekretāri. Varbūt nākamajā Saeimā var runāt par parlamentārajiem sekretāriem un par viņu atlīdzību.

Es gribu pateikt to, ka juridiski patiešām nevar darīt tā, ka to nedrīkst apvienot. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs un vienlaicīgi Saeimas deputāts – tas ir atļauts, ir atļauts apvienot, bet ir atrunāts, ka ir viena alga, bet ne divas algas. Pašvaldību līmenī... Es atvainojos, mēs zinām, cik liela ir starpība starp Saeimas deputāta un (Starpsauciens.) pašvaldības deputāta atlīdzību.

Tāpēc es aicinu vadīties pēc juridiskiem apsvērumiem un diskusiju par parlamentārajiem sekretāriem atstāt nākamajai Saeimai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Cik no mums var nosaukt visus parlamentāros sekretārus? (Starpsauciens.) Cik var? Viens parlamentārais sekretārs, kurš ir arī Saeimas deputāts, pacēla roku, ka viņš var nosaukt visus. Vairāk roku neredzēju.

Starp citu, kolēģis Daugavietis, kurš ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, var saņemt tikai vienu algu, par to, ka viņš ir Saeimas deputāts, katru ceturtdienu strādā, ir arī parlamentārais sekretārs... viņam ir izvēle – viena alga (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... bet parlamentārie sekretāri, kurus lielākā daļa šeit nav redzējusi vai nepazīst (Starpsauciens.), – daudzi viņus visus pat nosaukt nevar, es domāju, visi Saeimas deputāti tiešām nevar nosaukt visus parlamentāros sekretārus... viņi var savienot, var saņemt vēl divus... vai vēl kaut kādus papildu tūkstošus... 8000... pāri par 8000, kā Stobovas kundze minēja.

Kolēģi, parlamentārais sekretārs pēc būtības ir ministra vietnieks uz pilnu slodzi. Viņš aizvieto ministru arī Ministru padomes sēdēs, kad to vajag, atkarībā no situācijas brauc uz Briseli vai uz Luksemburgu. Piedalās arī neformālās ministru padomēs. Aizvieto parlamentā, komisijās, ministrijā – visur. Bet, nē, mēs viņam ļaujam vēl piepelnīties!

Es atbalstu iespēju, ka viņš nezaudē deputāta mandātu. Ir bijušas situācijas, vēl šī sasaukuma laikā, kad, piemēram, VARAM parlamentārā sekretāre bija saistīta ar APVIENOTO SARAKSTU. (Minēšu mūsu pašu piemēru.) Viņai nācās nolikt... atteikties no pašvaldības deputāta mandāta nevis uz VARAM parlamentārā sekretāra pilnvaru laiku, bet pavisam, lai pildītu šo augsto pienākumu ar augstu atbildības sajūtu. Faktiski otra augstākā politiskā persona ministrijā uzreiz pēc ministra.

Administratīvais vadītājs ministrijā ir valsts sekretārs, politiskais vadītājs – ministrs... un viņa aicināts parlamentārais sekretārs, kam ir tiesības iesniegt priekšlikumus... mēs izgrozījām... kam ir tiesības arī atsaukt priekšlikumus Saeimā, uzstāties no šīs tribīnes. Uz pilnu slodzi. Mēnešalga – 6800 eiro. Nē, mēs vēl ļaujam piepelnīties! Viņiem vēl par maz! Rīgas domē – vēl ap 2000 eiro, vēl kaut kur... Kolēģi, nu kas tas ir? Bišķiņ ir jābūt mēra sajūtai, jo mēs runājam par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts... tie visi ir nodokļu maksātāju līdzekļi.

Vakar raidījumā "Kas notiek Latvijā?" finanšu ministrs beidzot atzina, ka būs jāpārskata šī gada budžets, jo jāatrod rezerves, lai mēs visus savus sasniegtos griestus... varētu samazināt ārējā parāda griestus. No visa liekā būs jāatsakās. Bet, nē, mēs šeit diskutējam, ka parlamentārais sekretārs var saņemt lielāku algu nekā Valsts prezidents. Kaut kur saprātam bišķiņ ir jāatgriežas... šajā tribīnē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Iepriekšējais runātājs – Tavara kungs – ļoti skaidri pateica vienu argumentu un atņēma man argumentu, kuru es labprāt atkārtotu. Parlamentārais sekretārs pēc uzdevuma, funkcijas, lomas, blakus minot, arī pēc atalgojuma faktiski ir ministra vietnieks. Mēs taču nedomājam, ka ministrs, pat ja gadās situācijas... un tādi precedenti ir bijuši... kad apvieno ministra amatu ar deputāta amatu, – ka viņš varētu saņemt divus atalgojumus vienlaikus. Mēs uzskatām, ka tas nav pieļaujami.

Godātie kolēģi! Es aicinu šādus precedentus nepieļaut. Šādu precedentu dēļ cilvēki sāk neuzticēties politiķiem un politikai. Šādu precedentu dēļ! Es tiešām aicinu... kā valstiskā opozīcija... šeit radās tāds termins kā "valstiskā opozīcija"... es aicinu koalīciju domāt valstiski un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, paldies dievam, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un frakcijā varam strīdēties: viens atbalsta, cits neatbalsta. Teikšu godīgi, manuprāt, šis priekšlikums nav jēdzīgs. Kāpēc? Šobrīd jūs pieķērāties Rīgas domes deputātam, kurš saņem algu 2500... un kā parlamentārais sekretārs... kopā liela alga.

Piemēram, Ādažu vai Ropažu pašvaldības deputāts saņem aptuveni 200 eiro. Un viņam jāizvēlas. Ko viņš izvēlēsies? Protams, viņš izvēlēsies parlamentārā... deputāta algu. Bet mēs pasakām: ja tu dari kaut ko papildus, tev nedrīkst samaksāt.

Tad ejam tālāk! Es šobrīd strādāju par skolotāju un saņemu tos nieka 250 eiro. Aizliedziet man tos saņemt, lai es saņemtu tikai Saeimas deputāta algu! Tad aizliedzam! Un es īstenībā... Šlesera kungs pirms diviem gadiem, kad bija Saeimā, rosināja: ļaujam strādāt Saeimā arī iestāžu vadītājiem, uzņēmumu vadītājiem un tad izdomājam, kā to atalgojumu sadalīt.

Šobrīd jūs sakāt: lai kā mēs strādātu, aizliedzam saņemt vienu algu! Lai viņš izvēlas. Tas ir absurds! Tas ir demokrātijas... nav demokrātisks pamats.

Es viennozīmīgi atbalstīšu šī priekšlikuma noraidīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kāpēc mēs gribam ierobežot cilvēktiesības? Paskaidrojiet!

Es gribētu papildināt šo likumu ar šādiem priekšlikumiem.

Piemēram, ja Saeimas deputāta rīcībā nav mašīnas, viņš varētu saņemt arī šofera algu. Kāpēc notiek diskriminācija? Vieni brauc ar automašīnu, tai ir šoferis, un otriem atmaksā tikai benzīnu. Tātad, ja Saeimas deputāta rīcībā nav mašīnas, viņam vajadzētu izmaksāt pilnu autobāzes šofera algu. Tā būtu taisnīgi.

Nākamais priekšlikums. Parlamentārajam sekretāram vajadzētu strādāt vismaz divās pašvaldībās. Bet atkal... mēs tagad rakstām – vienā pašvaldībā. Bet cilvēki ir dažādi. Vienam ir tāda veselība – viņam iekož ods, viņš mēnesi ir slimnīcā, otrs ir vesels kā rutks, viņš dzer etilspirtu un visādus odekolonus un dzīvo līdz 100 gadiem. Kāpēc viņš nevarētu, piemēram, divās vai trijās...? Jāskatās. Varbūt vispār nevajadzētu ierobežot skaitu... kur viņš strādā.

Mums taču ir piemērs. Jaunā VIENOTĪBA rāda kolosālu piemēru ar Finanšu ministriju. Ministrijas ierēdņi strādā piecās sešās vietās, saņem pa 250 tūkstošiem gadā. (Starpsauciens.) Es varu pateikt, kur strādā. Un strādā divās... strādā vairākās... strādā dažādās komisijās, par ko saņem... strādā vēl kaut kur. Tā ka mums vajadzētu atļaut cilvēkiem... nevajadzētu ierobežot.

Es atbalstītu daudz liberālāku likumu – ka var strādāt... Bet Saeimas deputātiem, kuriem nav valsts mašīnas, noteikti varētu maksāt šofera algu, citādi tā ir diskriminācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Nebiju plānojusi debatēt par šo jautājumu, bet atbalstu šo priekšlikumu, jo mūsu valstī it kā ir princips "Viens likums – viena taisnība visiem". Bet patiesībā tā nav. Pastāstīšu vienu gadījumu.

Pie manis ar vēstuli vērsās viena pirmsskolas iestādes vadītāja, bērnudārza vadītāja, kura dzīvo daudzdzīvokļu namā un namā, kur viņa dzīvo, uzkopj kāpņu telpas, tādā veidā veic saimniecisko darbību. Rezultātā – ko viņa dabūja? Administratīvo sodu no KNAB, jo viņa to nedrīkst darīt, un līdz 1. maijam viņai šī darbība ir jāpārtrauc.

It kā dzīvojam visi... vienlīdzīgāk, bet ir vienlīdzīgāki par citiem. Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Aicinu rīkoties valstiski. Arī Mūrnieces kundze aicināja rīkoties valstiski. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, tai skaitā APVIENOTĀ SARAKSTA, "Nacionālās apvienības" pārstāvji, parasti jautājumiem pieiet ļoti nopietni un rūpīgi ieklausās juridiskajos argumentos, arī Juridiskā biroja argumentos, tāpēc šajā gadījumā... šo priekšlikumu visi vienprātīgi neatbalstīja. Ir jāskatās tie argumenti, kas ir, nevis jāietekmējas no emocijām vai kaut kādas konkrētas nepatikas pret kādu politisko spēku vai personu, kura ko saņem un cik saņem.

Vēlētos arī atgādināt, ka domes deputāta amatu nevar salīdzināt ar Saeimas deputāta amatu vienas konkrētas lietas dēļ. (Starpsauciens.) Būt domes deputātam – tas nav pamatdarbs, nekad nav bijis un arī nebūs. Vairumā Latvijas pilsētu un pašvaldību domju deputāta amata atalgojums ir zem valstī noteiktā iztikas minimuma. Tas nav tik liels. Un tas nav pamatdarbs. To var savienot ar jebkuru amatu, un to savieno ar jebkuru amatu. Un parlamentārais sekretārs ne ar ko neatšķiras.

Kāpēc to var savienot ar gandrīz jebkuru amatu? Jo domes sēdes pamatā notiek tikai reizi vai – izņēmuma kārtā – divas reizes mēnesī. Komiteju sēdes notiek reizi divās nedēļās. Ir arī pašvaldības, kur notiek tikai reizi mēnesī. Tā ka domes deputāts – tas nav tāds pats deputāts kā Saeimas deputāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es noteikti atbalstīšu šo priekšlikumu, jo, manuprāt, diskusija par to ir jāsāk. Bet man šķiet, ka jautājums ir ne tik daudz par to, ko drīkst un ko nedrīkst savienot, šādu jautājumu nebūtu, ja parlamentārajiem sekretāriem, zinot to darba apjomu, ko dara parlamentārais sekretārs, un, redzot to darbu, ko dara deputāti, nebūtu tik nesamērīgi augsts atalgojums.

Mans viedoklis, raugoties no malas, – tie 6000 plus ir nesamērīgi. Bet problēma ir tā, ka mūsu valstī vispār ir ārkārtīga nevienlīdzība atlīdzību noteikšanā. Es visu laiku salīdzinu darbu šeit, Saeimā, ar savu iepriekšējo darbu Konkurences padomē, kur, godīgi sakot, ļoti bieži tas darbs bija 24/7, bet atalgojums bija zemāks nekā šeit. Līdz ar to būtu vērts padomāt, kā atlīdzības tiek noteiktas. Kāpēc parlamentārajam sekretāram ir 6000 plus, ja viņam vēl ir laiks savienot šo darbu ar citu? Tas ir viens variants.

Otrs jautājums, kas mani nesen uzrunāja, tiekoties Austrijā... apmeklējot EDSO pasākumu un tiekoties ar Austrijas un Latvijas sadraudzības grupas vadītāju. Tur parlamentāriešu deputāti ir tiesīgi strādāt savās profesijās, turpināt darbu savās darbavietās. Tas varbūt būtu ļoti apsverams risinājums arī šeit, Latvijā, – nevis tā kā šeit deputāti... ka mēs esam tikai deputāti un tikai ārstiem, skolotājiem atļauts... bet atļaujam strādāt visiem deputātiem, lai savieno... un izvērtējam, kāda ir atlīdzība. Manuprāt, tad, pirmkārt, būtu arī lielāks pienesums Saeimas darbā, jo deputāts nebūtu zaudējis saikni ar savu reālo profesiju, reālo dzīvi, otrkārt, deputātam nebūtu jābaidās, kur viņam palikt, ja atkal netiks ievēlēts Saeimā... un nebūtu tik ļoti piesaistīts Saeimai entos sasaukumus. Manuprāt, arī uz Saeimu vajadzētu attiecināt divus termiņus, un pietiek. Lai nāk citi cilvēki ar jaunām idejām un priekšlikumiem.

Tā ka es atbalstīšu Stobovas kundzes priekšlikumu. Bet man šķiet, ka ir tik daudz nepilnību un tik daudz absurdu jautājumu, kas būtu jārisina, – gan atlīdzības un savienošanas... un tie tomēr būtu jārisina, kaut vai nākamajā Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes es diezgan bieži esmu teicis: kad jāpieņem juridiski nosvērti lēmumi, emocijas ir vissliktākais padomdevējs. Atmetam emocijas! Un otrs – nepareizi lēmumi tiek pieņemti tad, kad tie tiek pieņemti vienam cilvēkam. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Es klausījos Liepiņa kunga uzrunu un domāju – ja pašvaldības deputāts darbā ierodas tikai divas reizes mēnesī uz domes sēdi vai aiziet tikai uz komisijas sēdi, tad atalgojums viņam nebūtu jāsaņem. Deputāti, kas ir ievēlēti pašvaldībās, iet līdzi laikam – skatās, kas notiek pašvaldībā, tiekas ar iedzīvotājiem, seko līdzi, kas notiek visās komunālajās saimniecībās... katrs par savu jautājumu jomu. Un, ja ir tāda pieeja, ka var aizbraukt tikai uz domes sēdi atskaitīties un ierakstīt stundas, lai saņemtu atalgojumu, tad to noteikti nevajag. Bet ir vienlīdzības princips. Arī šeit, zālē, ir vairāki parlamentārie sekretāri. Un principā pirmais, ko viņi parasti izdara, kad kļūst par parlamentārajiem sekretāriem, – atsakās no Saeimas deputāta atalgojuma. Un viens likums, viena taisnība visiem. Vai viena kārtība visiem. Un, man liekas, tas būtu tikai pareizi.

Tā ka es atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un kungi! Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Es uzskatu, tas tomēr nav pareizi, ka parlamentārā sekretāra amatā persona, kura saņem visnotaļ lielu atalgojumu, kas ir, manuprāt, divreiz lielāks nekā Saeimas ierindas deputātam, arī pienākumu, protams, var būt vairāk, atkarīgs no tā, kā kurš savus pienākumus pilda... un šai situācijā vēl papildus saņemt Rīgas domes deputāta vai citas pašvaldības domes deputāta atalgojumu...

Kas attiecas uz Rīgas domi, es tur esmu strādājis apmēram 10 gadus. Zinu, ka tas darbs patiesībā nemaz nav tāds – aizej tikai uz komisijas sēdi, aizej uz domes sēdi. Domes sēdes notiek ne tikai reizi mēnesī. Domes sēdes notiek diezgan ilgi, arī šajā domes sasaukumā, kas šobrīd Rīgā ir ievēlēts. Un šis darbs arī... kādreiz tas varbūt bija kā tāds nepilna laika apvienojamais darbs, bet tad, kad es biju Rīgas domē pirms pāris gadiem, 40 stundas bija ierakstīts... ka deputātu darbs ir 40 stundas nedēļā.

Protams, daudzi kolēģi to savienoja ar dažādiem darbiem. Bet man šķiet, ka parlamentārā sekretāra amats ir tāds... otrais aiz ministra, politiskā kontekstā skatoties. Un kā vispār šādu parlamentārā sekretāra amatu var savienot ar domes deputāta pienākumiem? Tās varbūt ir personas, kas ir ārkārtīgi talantīgas, kurām varbūt nevajag laiku ģimenei vai atpūtai... Viņas to var darīt. Manā ieskatā, vispār būtu jāpārskata, vai šo amatu var savienot ar pašvaldības domes deputāta darbu.

Tā ka es pilnībā nepiekrītu tam, ko teica Gatis Liepiņš. Radās iespaids, ka īsti nepārzina situāciju.

Tā ka es aicinu atbalstīt Stobovas kundzes iesniegto priekšlikumu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 29, atturas – 5. (Ovācijas.) Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Tā, kolēģi, 4. – Vucāna kunga priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 3. Par 2. mēs tikko nobalsojām. (Starpsauciens: "Bija 3., tagad 4.!") Ā, jā, es atvainojos...

O. Burovs. 4. – Vucāna kunga priekšlikums. Nomainīt vārdus "divus gadus" ar "vienu gadu". Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

5. – deputāta Līdakas priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un 7. – komisijas priekšlikums. Šeit ir papildinājums. Arī ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – deputāta Līdakas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 9. – Vucāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 10. – Vucāna kunga priekšlikums Analoģisks. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: "Balsot!")... Balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 11. – komisijas priekšlikums. Analoģisks iepriekšējiem priekšlikumiem. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 12. – komisijas priekšlikums. Analoģisks. Ir atbalstīts.

Protams, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 13. – Vucāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 14. – deputātes Stobovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet, ņemot vērā, ka tas saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu, ko jūs... 3. priekšlikumu... atbalstījāt... šeit ir runa par pārejas noteikumiem, ka norma stājas spēkā no 2026. gada 1. novembra.

Nu tad lūdzu izlemt ar balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 33, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Kolēģi, pēdējais – 15. – priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās dienu. Ņemot vērā, ka esošā redakcija norāda uz to, ka tas jau stājies spēkā, tad Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs aicina šo normu izslēgt.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 2. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Militārā poligona "Sēlija" izveides likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir mūsu valsts drošībai ļoti svarīgs likumprojekts, un mēģināšu izklāstīt – kāpēc.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Militārā poligona "Sēlija" izveides likumā". Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt operatīvu divu stratēģisku aizsardzības objektu izbūvi – pirmkārt, militāro bāzes un poligona ceļu infrastruktūru militārā poligona "Sēlija" teritorijā un, otrkārt, militārā nodrošinājuma noliktavu kompleksu Nīkrācē. Šie objekti ir būtiski Latvijas militārās aizsardzības un NATO kolektīvās drošības nodrošināšanai.

Infrastruktūras izbūve šajos objektos ir komplicēts, finansiāli ietilpīgs un laikietilpīgs process, kas ietver sagatavošanās darbus, projektēšanu, būvniecību un finanšu plānošanu. Tajā pašā laikā drošības situācija Eiropā, mūsu reģionā, ir nestabila, ko pastiprina Krievijas agresija pret Ukrainu un drošības dienesta identificētās aktivitātes, kas vērstas pret Latvijas aizsardzības sistēmu. Šī informācija skaidri apliecina nepieciešamību paātrināt aizsardzības infrastruktūras izbūvi.

Likumprojekts attiecas tikai uz konkrētām poligona vietām, kurās plānota publiskās un privātās partnerības īstenošana. Šie ir vārdi, kas būs ļoti nozīmīgi aizsardzības jomā, jo aizsardzības jomā šis būs pirmais projekts. Mēs esam atraduši kopsaucēju ar Eiropas Investīciju banku, kura arī ir iesaistījusies šajā projektā, un es ceru, ka tas dos ļoti lielu pienesumu mūsu aizsardzības stiprināšanai. Tas nemaina tiesisko regulējumu attiecībā uz pārējo poligona teritoriju, kur spēkā paliek esošā kārtība. Noliktavu kompleksam jābūt gatavam 2029. gadā, bet militārajai bāzei un poligonu ceļiem – 2030. gadā.

Komisija konstatēja, ka, piemērojot standarta iepirkuma procedūras, projekts kavētos vismaz par 11 mēnešiem, radot arī papildu izmaksas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Tādēļ likumprojekts paredz specifiskus izņēmumus, kas ļauj atkāpties no publisko iepirkumu sistēmas, un projektēšanu un būvniecību īstenot paziņošanas kārtībā, saglabājot Būvniecības valsts kontroles biroja uzraudzību un "Valsts nekustamo īpašumu" atbildību par caurspīdīgu un kvalitatīvu procesa vadību.

Grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, valsts aizsardzības dienesta un sabiedroto spēku izvēršanās un apmācības vajadzības. Tie ir saskaņoti ar Aizsardzības ministriju, uzklausot Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pārstāvjus.

Balstoties uz drošības argumentiem un termiņa kritisko nozīmi, komisija lūdz likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā poligona "Sēlija" izveides likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Un lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā poligona "Sēlija" izveides likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 20. marts.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimā?

R. Bergmanis. Izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šī gada 26. martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā lēmuma projekts – patstāvīgais priekšlikums "Par 10 471 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Attaisnoto izdevumu palielināšana gada ienākumu deklarācijā" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

2026. gada 28. janvārī Saeima saņēma 10 471 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu "Attaisnoto izdevumu palielināšana gada ienākumu deklarācijā".

Šā gada 11. martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura skaidroja, ka pašreizējais attaisnoto izdevumu slieksnis 600 eiro apmērā ir kļuvis nesamērīgs pret medicīnas un izglītības pakalpojumu cenu būtisko pieaugumu pēdējos gados. Pārstāve norādīja, ka slieksnis būtu paaugstināms līdz 1500 eiro, un pauda viedokli, ka tas motivētu iedzīvotājus savlaicīgi izmantot maksas medicīnas pakalpojumus, tādējādi veicinot preventīvas rūpes par iedzīvotāju veselību.

Uz sēdi uzaicinātie Finanšu ministrijas pārstāvji vērsa uzmanību uz iniciatīvas ievērojamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, proti, 45 miljoni eiro, ja slieksnis tiktu pacelts līdz 1500 eiro, un 60 miljoni eiro, ja slieksnis tiktu pacelts līdz 1700 eiro. Pārstāvji uzsvēra, ka prioritāte ir to iedzīvotāju ienākumu palielināšana, ko viņi saņem katru mēnesi, un skaidroja, ka to jau daļēji risina 2025. gada nodokļu reforma. Reformas rezultātā par 22 procentiem ir palielinājusies maksimāli atgūstamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, kā arī ir atcelts diferencētais neapliekamais minimums un paaugstināti vairāku veidu ar nodokli neapliekamie minimumi.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāve pauda atbalstu attaisnoto izdevumu sliekšņa paaugstināšanai. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis ierosināja attaisnoto izdevumu slieksni pielīdzināt studiju maksai valsts augstskolās, kā arī pilnībā atcelt limitu nodokļu atmaksai par izmantotajiem bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iesnieguma tālāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 10 471 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Attaisnoto izdevumu palielināšana gada ienākumu deklarācijā" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, ir ļoti grūti runāt, kad jūs tik skaļi savā starpā sarunājaties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 471 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Attaisnoto izdevumu palielināšana gada ienākumu deklarācijā" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.

Mums vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 19. martā.

Deputātu Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas un Ramonas Petravičas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām un iekļaušanos plānotajos termiņos". Jautājums pāradresēts satiksmes ministram Atim Švinkam sadarbībā ar Finanšu ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas un Viktorijas Pleškānes jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 19. martā nenotiks.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Juris Viļums, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Edgars Tavars un Aiva Vīksna iesnieguši jautājumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta izpildi". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa, Ričards Šlesers un Kristaps Krištopans iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Atim Švinkam "Par situāciju reģionālo pasažieru pārvadājumu jomā saistībā ar būtisku degvielas cenu kāpumu".

Vārds motivācijai deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, mēs, šodien runājot par Švinkas demisiju, arī pieminējām ļoti svarīgu tēmu par pārvadātājiem, un pārvadātāji jau iepriekš norādījuši uz nepieciešamību palielināt līguma cenas vismaz par 10 procentiem. Bet šajā situācijā, kad degviela ir palielinājusies jau... kāpusi ļoti strauji un cenas aug, mums ir jautājumi Satiksmes ministrijai, kā viņi risinās šo problēmu par degvielas cenu pieaugumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Uldis Augulis, Inga Bērziņa... Ingu redzu, Andris Bērziņš (Starpsauciens.)... Ingu redzu, viss kārtībā! Edmunds Cepurītis, Ilze Indriksone, Kristaps Krištopans, Andris Kulbergs, Jana Simanovska, Jānis Vucāns un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---