Dzīvojamo telpu īres likuma 31. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, ņemot vērā tās saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu. Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁹ panta pirmā daļa paredz, ka sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija un ka ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītos maksājumus daļēji vai pilnībā sedz pašvaldība. Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁹ panta otrajā daļā noteikts, ka kārtību, kādā tiek noteikta sociālo dzīvokļu īres maksa un tā ar dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu daļa, kuru sedz pašvaldība, nosaka pašvaldības domes saistošie noteikumi.

Saistošo noteikumu "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamās telpas īres maksu" (turpmāk – Saistošie noteikumi) mērķis ir noteikt samērīgu (arī atbilstošu pašvaldības funkcijas – palīdzības sniegšana dzīvokļa jautājumu risināšanā – nodrošināšanai), dažādu īrnieku kategorijām atbilstošu pašvaldības īpašumā un valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību.

Dzīvojamo telpu īres likuma 10. panta otrā daļa nosaka, ka īres maksā var iekļaut arī ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītus maksājumus.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (turpmāk – pašvaldība) pieder vai tās valdījumā ir 11 821 dzīvokļu īpašumi, no tiem 1963 sociālie dzīvokļi – 1768 sociālajās dzīvojamās mājās un 195 atsevišķie sociālie dzīvokļi, kuru skaits ir mainīgs, jo atsevišķa sociālā dzīvokļa statusu nosaka ar pašvaldības Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu atbilstoši tajā dzīvojošo personu sociālajam statusam, un 9858 īres dzīvokļi, no kuriem 6353 dzīvokļi kopš 2002. gada 1. janvāra izīrēti, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Savukārt 3505 dzīvokļi ir izīrēti, nesniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Saistošajos noteikumos paredzēts noteikt īres maksu, kas sastāv no šādām komponentēm:

- atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk – atlīdzība);

- dzīvojamās telpas platībai proporcionālā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa;

- ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi;

- maksājumi par dzīvojamai mājai noteiktajiem, turpmākajos periodos veicamajiem remontdarbiem.

Īres maksas atlīdzības daļu aprēķina pēc formulas Īm = (V_k x 2,5%)/12,

kur Īm – atlīdzības maksa, V_k – telpu grupas universālā kadastrālā vērtība.

Saistošajos noteikumos paredzēts noteikt atlīdzības atvieglojumu 30 % un 50 % apmērā.

Atlīdzības atvieglojumu 30 % apmērā paredzēts piemērot, ja dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem palīdzība ir sniedzama, izvērtējot ienākumu līmeni, proti, maznodrošinātām personām. Atbilstība maznodrošinātas personas statusam atvieglojuma piemērošanai tiks pārbaudīta vienu reizi gadā – 15. oktobrī. Savukārt atlīdzības atvieglojumu 50 % apmērā paredzēts piemērot, ja dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ģimenei ar nepilngadīgiem bērniem, bērnu ar invaliditāti vai personu ar invaliditāti kopš bērnības. Atšķirība atlīdzības atvieglojuma apmērā pamatota ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto ierobežojumu pašvaldībām izmaksāt mājokļa pabalstu pie augstākiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli pēc mājokļa izmaksu segšanas, un esošais regulējums nav sociāli taisnīgs pret mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem, kuras ir iekļautas vienā grupā ar mājsaimniecībām, kurās dzīvo tikai personas, kas ir darbspējīgā vecumā bez invaliditātes.

Vidēji aprēķinātā (pēc formulas) atlīdzība plānota no 15 euro līdz 85 euro mēnesī. Atlīdzība labiekārtotiem dzīvokļiem plānota lielāka par uzkrājumu nākotnē plānoto remontdarbu maksājumiem, bet dzīvokļiem bez ērtībām un ar daļējām ērtībām, kā arī dzīvokļiem, kas atrodas sliktā tehniskajā stāvoklī esošās dzīvojamās mājās, atlīdzība tiek plānota pat 1,5– 2,5 reizes mazāka, nekā uzkrājumu maksājums.

Nosakot atlīdzību, kas būs diferencēta atkarībā no Saistošajos noteikumos paredzētās pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu klasifikācijas, plānoti ienākumi pašvaldības budžetā atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma normām.

Plānotais pašvaldības ieņēmumu apjoms no atlīdzības, kas aprēķināta to dzīvokļu īrniekiem, kuri nav ieguvuši dzīvojamo telpu lietošanas tiesības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā ietvaros, 2026. gadā paredzams apmēram 257 840 euro mēnesī, attiecīgi 2026. gada sešos mēnešos – 1 547 040 euro.

Plānotais pašvaldības ieņēmumu apjoms no atlīdzības, kas aprēķināta to dzīvokļu īrniekiem, kuriem dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem palīdzība ir sniedzama, izvērtējot ienākumu līmeni, proti, maznodrošinātas personas statusu ieguvušām personām, 2026. gadā ir
353 790 euro mēnesī, attiecīgi 2026. gada sešos mēnešos – 2 122 740 euro.

Šobrīd potenciāli iespējamais atbalsta maksājums mājokļa pabalsta izmaksai tiek aprēķināts 20 % apmērā no atlīdzības ieņēmumiem no to dzīvokļu īrniekiem, kuriem dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem palīdzība ir sniedzama, izvērtējot ienākumu līmeni, proti – 424 548 euro 2026. gada sešos mēnešos.

Maksājumiem sociālo dzīvokļu īrnieku atbalstam 50 % apmērā, maksājumam par siltumenerģiju sociālās dzīvojamās telpas apsildes, apkures pakalpojumiem, kuri tiek sniegti ar dzīvojamās mājas pārvaldnieka starpniecību, 2026. gadā plānots novirzīt 333 300 euro.

Atlīdzības rēķinu piegādes izmaksas var būt līdz 1,70 euro par vienu rēķinu citu pārvaldnieku pārvaldīšanā nodotajās mājās, provizoriski veidojot izdevumus ap 2210 euro mēnesī, 13 260 euro 2026. gada sešos mēnešos.

Pašvaldība no iekasētās īres maksas veiks ieguldījumus dzīvojamā fondā un maksājumus, kas attiecināmi uz pašvaldības dzīvokļiem saistībā ar turpmākajos periodos plānotajiem remontdarbiem.

Projekta "Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma" ietvaros SIA "Ernst & Young Baltic" 2024. gadā veica pētījumu par iedzīvotāju maksātspēju un pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem. Dati par īres cenām 2023. gadā liecina, ka vislielākais piedāvājums bija sērijveida ēkās ar vidējo īres maksas (atlīdzība un pārvaldīšanas izdevumi) cenu diapazonā 5,90–7,40 euro/m². Par šādu dzīvokli atbilstoši Saistošo noteikumu regulējumam 2026. gadā aprēķinātā atlīdzība vidēji ir 1,80 euro/m² (no 0,53 euro/m² (bez ērtībām) līdz 4,90 euro/m² (ar ērtībām)), ja dzīvoklis izīrēts, nesniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Saistošie noteikumi veicinās pašvaldības dzīvojamā fonda sakārtošanu un atjaunošanu, kas kopumā pozitīvi ietekmēs pilsētvidi un īrnieku dzīves kvalitāti.

Saistošie noteikumi nerada jaunas tiesības un neuzliek jaunus pienākumus vides, veselības jomā, uzņēmējdarbība un konkurence netiek ietekmēta.

Savukārt sociālajā jomā, iespējams, paplašināsies mājokļa pabalsta palīdzības saņemšanas klientu loks, ko pašlaik nav iespējams prognozēt. Saskaņā ar pašvaldības Labklājības departamenta sniegto informāciju no visiem mājokļa pabalsta saņēmējiem aptuveni 5 % ir pašvaldības dzīvokļu īrnieki, kas 2024. gadā bija aptuveni 945 personas (ģimenes).

Mājokļa pabalsta saņēmēju skaits (Rīgas Sociālā dienesta dati):

Pēc pašvaldības Labklājības departamentam pieejamās informācijas 2024. gadā no visiem (tai skaitā pašvaldības dzīvokļu īrniekiem) mājokļa pabalsta saņēmējiem ir:

- atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas un personas ar invaliditāti – 50 %;

- mājsaimniecības ar vienu vai diviem nepilngadīgiem bērniem – 22 %;

- mājsaimniecības bez bērniem, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona – 12%;

- mājsaimniecības ar trijiem un vairāk nepilngadīgiem bērniem – 10 %;

- mājsaimniecības, kurās ir tikai pensijas vecumu sasniegušas personas un personas ar invaliditāti – 6 %.

Ikvienai personai, kurai ir grūtības segt maksājumus par mājokli neatkarīgi no tā, vai persona dzīvo sev piederošā īpašumā vai arī to īrē, tai skaitā no pašvaldības, ir tiesības vērsties Rīgas Sociālajā dienestā un lūgt izvērtēt mājsaimniecības ienākumus un materiālo stāvokli, iesniegt izdevumus par mājokli apliecinošus dokumentus un lūgt piešķirt mājokļa pabalstu.

Papildu administratīvās procedūras ir paredzētas atlīdzības rēķinu sagatavošanai un piegādei. Šīs izmaksas var būt līdz 1,70 euro par vienu rēķinu citu pārvaldnieku pārvaldīšanā nodotajās mājās, provizoriski veidojot izdevumus ap 2210 euro mēnesī, 13 260 euro 2026. gada sešos mēnešos.

Saistošo noteikumu izpildei tiks noteikti jauni pienākumi un uzdevumi esošajām institūcijām un to darbiniekiem. Dzīvojamo telpu īres likuma 31. panta otrā daļa nosaka, ka par īres maksas noteikšanu izīrētājs rakstveidā paziņo īrniekam, un tā stājas spēkā vienu mēnesi pēc paziņošanas dienas. Informēšanu pārsvarā gadījumu veiks pārvaldnieks. Sociālo dzīvojamo māju un sociālo dzīvokļu īrniekus par īres maksas noteikšanu informēs, vienlaikus skaidrojot iespēju saņemt mājokļa pabalstu, ja īrnieks kvalificējas pabalsta saņēmēju lokam. Tas tiks organizēts sadarbībā ar SIA "Rīgas nami" un pašvaldības Labklājības departamentu.

Saistošo noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošinās pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvalde un Finanšu un saimnieciskā pārvalde, SIA "Rīgas nami", SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" un dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā nodoto māju pārvaldnieki.

Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Saistošie noteikumi paredz samērīgu maksājumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu dalījumu starp pašvaldību kā dzīvokļa īpašnieku un īrnieku kā faktisko dzīvojamās telpas lietotāju, paredzot, ka īres maksa daļēji sedz pašvaldības kā dzīvokļa īpašnieka atbildībā esošos finanšu līdzekļus, kas nepieciešami maksājumu par turpmākajos periodos plānotajiem remontdarbiem uzkrājumiem un ēkas remontam ņemtā kredīta dzēšanai.

Savukārt ar plānotajiem atlīdzības atvieglojumiem konkrētām pakalpojuma saņēmēju grupām pašvaldība izpilda pienākumu sniegt likumā noteiktajā kārtībā palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personām saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai Saistošo noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts no 2025. gada 24. novembra līdz 2025. gada 8. decembrim tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Saistošo noteikumu projekta apspriešanas laikā par to tika saņemtas 111 atsauksmes, papildus saņemti sešu personu sūtījumi bez satura. Ņemot vērā, ka vienlaicīgi notika arī sabiedrības viedokļa noskaidrošana par Rīgas domes saistošo noteikumu projektu "Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamo telpu īres līgumu slēgšanas saistošie noteikumi", identificētas piecas pie minētā projekta iesniegtas atsauksmes, kas saturiski attiecas uz Saistošajiem noteikumiem un ir izvērtētas, sagatavojot Saistošo noteikumu projektu.

14 atsauksmēs sniegts vēsturiskās situācijas apraksts un uzskaitīti iemesli, kādēļ līdz šim īrētais pašvaldības dzīvoklis nav privatizēts. Vēsturiski privatizācija nav veikta, radiniekiem nespējot vienoties par privatizāciju vai uzskatot, ka privatizēt pašvaldības dzīvokli nav nepieciešams, savukārt pašreizējā situācijā kā šķērslis tiek minēts finanšu trūkums īrētā dzīvokļa iegādei.

Vēl septiņās atsauksmēs izteikta neapmierinātība ar pastāvošo īrēto pašvaldības dzīvokļu privatizācijas kārtību un nosacījumiem, izteikti dažādi viedokļi, piemēram, uzskats, ka padomju laikos lietošanā piešķirtie un vēlāk mantotie dzīvokļi jau ir īrnieku īpašumā, izteikti priekšlikumi, nosakot maksu, par kādu dzīvoklis atsavināms, ņemot vērā tā remontā ieguldītos līdzekļus, piedāvāts atsavināt īrēto dzīvokli par "simbolisku maksu", pausts uzskats, ka bijušie denacionalizēto māju īrnieki, kuri izvēlējās saņemt pabalstu dzīvokļa iegādei, šobrīd nonākuši izdevīgākā situācijā kā tie, kuri izvēlējās īrēt pašvaldības dzīvokli.

Dzīvokli, kura īrniekam bija tiesības to privatizēt, joprojām ir tiesības ierosināt atsavināšanu par finanšu līdzekļiem, tajā skaitā izmantojot bankas vai cita finanšu uzņēmuma aizdevumu.

11 atsauksmēs uzsvērts, ka pašvaldības dzīvokļu īrnieki jau maksā īres maksu. Nereti šāds viedoklis pausts kopā ar neapmierinātību par ēkas pārvaldnieka veikto pārvaldīšanas darbību kvalitāti.

Lielākajā daļā no 26 atsauksmēm, kurās izteikti iebildumi pret īres maksas noteikšanu vai palielināšanu, tie pamatoti ar īrnieku zemo maksātspēju, pieminēta vispārējā finansiālā situācija valstī, inflācija, preču un pakalpojumu cenu pieaugums, jau esošo maksājumu par īrēto pašvaldības dzīvokli pieaugums. Atsevišķos gadījumos iebildumi pret īres maksu pamatoti ar liegumu īrēto dzīvokli privatizēt, veiktajiem ieguldījumiem dzīvokļa remontā.

Pilnveidojot Saistošo noteikumu projektu, no īres maksu veidojošajām komponentēm izslēgti mājas apdrošināšanas izdevumi, ārpuskārtas remontdarbu izdevumi, maksājumi par kalendāra gadā veicamiem remonta vai labiekārtošanas darbiem saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.

Saistošo noteikumu projekts paredz, ka sociālo dzīvokļu īrniekiem netiek piemērota atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu; ja dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, īres maksā neiekļauj maksājumus par dzīvojamai mājai noteiktajiem, turpmākajos periodos veicamajiem remontdarbiem; maznodrošinātām personām paredzēts atlīdzības maksas samazinājums, turklāt iedzīvotājiem, izvērtējot viņu ienākumus un izdevumus par mājokli, pieejams mājokļa pabalsts.

11 atsauksmēs norādīts, ka iesniedzējs ir pret Saistošo noteikumu pieņemšanu, neizvēršot un nepamatojot savu viedokli.

Saņemti pieci viedokļi, ka Saistošo noteikumu projekts neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 2. pantam ("Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai") un 89. pantam ("Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem").

Saistošo noteikumu projekts paredz atšķirīgu īres maksu veidojošo komponenšu saturu un to piemērošanas apmēru sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, turklāt ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties Rīgas Sociālajā dienestā mājokļa pabalsta piešķiršanai. Tādējādi tiesības uz mājokli tiek aizsargātas.

Divās atsauksmēs izteikts atbalsts Saistošajiem noteikumiem, norādot, ka daļa īrnieku nenovērtē sniegto palīdzību un izīrētos dzīvokļus degradē, un īres maksa ļaus veikt ēku atjaunošanu, jo bez tās pašvaldības dzīvokļu īrniekus "uztur" pilsētas iedzīvotāji.

Četri viedokļi iesūtīti svešvalodā un netika vērtēti.

Saņemti divi priekšlikumi atlaidi īres maksai piemērot tikai Latvijas Republikas pilsoņiem un viens priekšlikums atlaidi īres maksai piemērot vienīgi Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem. Priekšlikumi nav ņemti vērā, vadoties no Satversmes tiesas 2024. gada 11. jūlija spriedumā lietā Nr. 2023-10-03 ietvertajām atziņām.

Saņemts viens viedoklis pret palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā un dzīvošanu "uz pašvaldības rēķina".

Saņemti arī praktiskas dabas jautājumi par pieteikšanās kārtību atlaides saņemšanai, iespēju noskaidrot īrētā dzīvokļa kadastrālo vērtību, remontdarbu veikšanas pienākumu un iespēju pieteikt pašvaldības veiktos remontdarbus, kā arī sniegta informācija par iespējamām neatbilstībām esošajā īres līgumā.

Ņemts vērā priekšlikums no Saistošo noteikumu projekta dzēst šādus apakšpunktus: "7.4. dzīvojamā mājā un dzīvojamā telpā konstatētas avārijas situācijas novēršanas remontdarbu apmaksa; 7.5. maksājumi atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem, ja tie saistīti ar kalendārajā gadā veicamiem darbiem dzīvojamās mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanai, nepieciešamo remontdarbu veikšanai vai citiem ar mājas pārvaldīšanu saistītiem mērķiem", tādējādi samazinot plānotās īres maksa apmēru.

Nav ņemts vērā priekšlikums piemērot īres maksas atlaidi pensionāriem, jo saistošo noteikumu projektā paredzēta atlaide maznodrošinātām personām, savukārt sociālo dzīvokļu īrniekiem atlīdzība par telpas lietošanu netiks aprēķināta. Turklāt ikvienai personai, izvērtējot tās ienākumus un tēriņus, pieejama palīdzība mājokļa pabalsta veidā.