Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-26-32-sn

Rīgā 2026. gada 25. februārī (prot. Nr. 18, 88. §)

Zemes vienības Brīvības gatvē 432 un tai piegulošās teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Saistošie noteikumi nosaka zemes vienības Brīvības gatvē 432 un tai piegulošās teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī grafisko daļu – funkcionālo zonējumu (2. pielikums).

2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33194 izstrādātie zemes vienības Brīvības gatvē 432 un tai piegulošās teritorijas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs

1. pielikums
Rīgas domes 2026. gada 25. februāra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-26-32sn

Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90011524360
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539
riga@riga.lv http://www.riga.lv

Zemes vienības Brīvības gatvē 432 un tai piegulošās teritorijas lokālplānojums

Redakcija 2.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

1.3. Prasības teritorijas inženiertehniskai sagatavošanai

1.4. Prasības transporta infrastruktūrai

1.5. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

1.6. Prasības apbūvei

1.7. Prasības teritorijas labiekārtojumam un apstādījumiem

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Jauktas centra apbūves teritorija

2.2. Transporta infrastruktūras teritorija

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

3.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

4. Citi nosacījumi

4.1. Paskaidrojums par lokālplānojuma īstenošanas kārtību

1. PRASĪBAS LOKĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS IZMANTOŠANAI, KAS IR ATŠĶIRĪGAS NO TERITORIJAS PLĀNOJUMĀ NOTEIKTĀ

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā – zemes vienībā Brīvības gatvē 432 un tai piegulošajā teritorijā.

2. Funkcionālās apakšzonas noteiktas grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

3. Lokālplānojuma teritorijā ievēro Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP) prasības tiktāl, ciktāl Apbūves noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

4. Apbūves noteikumos ir lietoti šādi termini:

4.1. aktivitāšu josla – labiekārtota publiskās ārtelpas daļa pilsētvidē, kas izvietota gar ielu – pietuvināti plānotās ēkas pirmajam stāvam vai ielas šķērsprofilā – un paredzēta gājēju, velobraucēju, kā arī dažādu komerciālo un sabiedrisko aktivitāšu norisei. Tā var ietvert vides dizaina elementus, mazās arhitektūras formas, apstādījumus, soliņus, velonovietnes, brīvkrānus, informācijas stendus un citus publisko ārtelpu funkcionāli papildinošus objektus;

4.2. arhitektoniska izbūve – plānotās ēkas telpisks akcents, kas pārsniedz galveno apjomu un veido izteiktu arhitektonisko siluetu, akcentējot ēkas lomu pilsētvidē. Arhitektoniskā izbūve var ietvert fasādes vai konstrukciju elementus, apdares risinājumus un citus vizuāli uztveramus būves komponentus.

1.3. PRASĪBAS TERITORIJAS INŽENIERTEHNISKAI SAGATAVOŠANAI

5. Lokālplānojuma teritorijā pirms būvdarbu uzsākšanas veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši risinājumam būvniecības ieceres dokumentācijā.

6. Inženiertehniskā sagatavošana ietver šādus pasākumus:

6.1. esošo, neizmantojamo būvju un inženiertīklu demontāžu saskaņā ar demontāžas projektu;

6.2. detalizēta vertikālā plānojuma sagatavošanu un zemes virsmas izmaiņas atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumam;

6.3. inženiertīklu un nepieciešamās transporta infrastruktūras izbūvi un ierīkošanu lokālplānojuma teritorijā un/vai tai piegulošajās ielās apbūves ieceres īstenošanas vajadzību apjomā.

1.4. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

7. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai nodrošina, saglabājot esošo piebrauktuvi no Juglas ielas – starp plānoto ēku un esošo apbūvi Juglas ielā 1 un Brīvības gatvē 432 k-1.

8. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju un/vai organizāciju transportlīdzekļu novietnēs nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, nodrošinot funkcionālu sasaisti ar pilsētas ielu tīklu un piekļuvi publiski pieejamām teritorijām.

9. Projektējot lokālplānojuma teritorijas apbūvi, paredz risinājumus satiksmes organizācijai (ilgtspējīgiem un satiksmei drošiem pilsētvides risinājumiem un vides pieejamības nodrošināšanai), sniedzot risinājumus plānotās ēkas ērtai sasaistei ar apkārtējo teritoriju, ar sabiedriskā transporta pieturvietām, gājēju šķērsošanas vietām, veloinfrastruktūru un citiem publiskās ārtelpas elementiem. Lokālplānojuma teritorijas pieslēgumos ielu tīklam veido gājēju ietvju un veloceļu nepārtrauktību.

10. Transportlīdzekļu novietnes izvietojumu un nepieciešamo stāvvietu skaitu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši normatīvo aktu un RTP prasībām, kā arī ievērojot šos nosacījumus:

10.1. slēgtu transportlīdzekļu novietni ierīko plānotās ēkas pirmajā stāvā, nepieciešamības gadījumā arī plānotās ēkas pazemes stāvā;

10.2. atklātu transportlīdzekļu novietni ierīko sānpagalmā;

10.3. velonovietnes izvieto pie plānotās ēkas ieejas mezgliem tā, lai tiktu nodrošināta ērta piekļūšana no velosipēdu ceļiem, netraucējot gājēju pārvietošanos. Velonovietņu dizainu saskaņo ar citiem labiekārtojuma elementiem lokālplānojuma teritorijā;

10.4. koplietošanas transportlīdzekļus un elektriskos transportlīdzekļus novieto tiem atbilstošā transportlīdzekļu novietnē. Nepieciešamo stāvvietu skaitu un to novietošanas nosacījumus nosaka transportlīdzekļu novietnes apsaimniekotājs, ievērojot normatīvi nepieciešamo platību viena transportlīdzekļa novietošanai;

10.5. elektroskrejriteņiem/motorolleriem paredz stāvvietas ārpus ietvēm, gājēju zonām.

11. Paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

12. Satiksmes organizācija jāveido atbilstoši ilgtspējīgiem un drošiem pilsētvides risinājumiem, tai skaitā paredzot:

12.1. galveno gājēju un velosatiksmes tranzīta plūsmu organizēšanu sarkano līniju robežās, t. sk. atdalītu veloinfrastruktūru;

12.2. satiksmes konfliktu novēršanu starp motorizētiem un nemotorizētiem satiksmes dalībniekiem;

12.3. piekļuves nodrošināšanu sabiedriskajam un operatīvajam transportam.

13. Piebrauktuvju, autonovietņu, velosipēdu un gājēju zonu segumu veidus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vērā:

13.1. atklātu transportlīdzekļu novietni labiekārto, ierīkojot apstādījumus un lietusūdens savākšanas un attīrīšanas risinājumus;

13.2. piebrauktuvi izbūvē vienā līmenī ar gājēju ietvi, ievērojot vides pieejamības prasības.

1.5. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

14. Inženiertīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, t. sk. nosakot precīzu inženiertīklu novietojumu ielu sarkano līniju robežās un ārpus tām.

15. Plānoto ēku pieslēdz pilsētas centralizētās ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkliem.

16. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu – sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietusūdens tīkla. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

17. Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, paredz ilgtspējīgus lietusūdens savākšanas, izmantošanas un novadīšanas risinājumus, vienlaikus paredzot:

17.1. lietusūdens kanalizācijas sistēmas izbūvi ar aprēķinu, lai nodrošinātu lietusūdens savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai lokālplānojuma teritorijā esošajās un tai piegulošajās zemes vienībās būvniecības rezultātā netiktu paaugstināts gruntsūdens līmenis;

17.2. no transportlīdzekļu novietnes savāktā lietusūdens attīrīšanu, veidojot uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus);

17.3. uzkrājošās lietusūdens sistēmas lietusūdens atkārtotai izmantošanai.

18. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju un izpilduzmērījumiem.

1.6. PRASĪBAS APBŪVEI

19. Apbūvei paredzētā teritorija attēlota grafiskajā daļā:

19.1. būvlaide no Brīvības gatves sarkanās līnijas – 9 m;

19.2. būvlaide no Juglas ielas sarkanās līnijas – ne mazāk kā 9 m;

19.3. apbūves izvietojumu gar Juglas ielu precizē būvniecības ieceres dokumentācijā.

20. Plānotās ēkas arhitektoniskos risinājumus paredz, ņemot vērā, ka tiem ir jābūt kā "pilsētas vārtiem", telpiski akcentējot Brīvības gatvi un Juglas apkaimes centru, nodrošinot kvalitatīvu arhitektonisko risinājumu un būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes gaitā apskatot iespēju veidot arhitektoniski izteiksmīgu ēkas stūri, kas pavērsts pret Brīvības gatves un Juglas ielas krustojumu.

21. Plānotajai ēkai paredz arhitektonisku izbūvi ēkas būvapjomā.

22. Pret Brīvības gatvi plānotajai ēkai veido aktīvu fasādi ar daudzveidīgiem tirdzniecības un pakalpojumu objektiem.

23. Plānotās ēkas fasāžu risinājumā veido māksliniecisku dialogu ar apkaimes centra teritorijā esošo sarkano ķieģeļu reģionālā modernisma stilistikā risināto apbūvi.

24. Nav atļauts veikt būvniecību saglabājama koka vainaga projekcijas zonā, izņemot, ja būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētie risinājumi nodrošina koka saglabāšanu un augšanu.

25. Tirdzniecības/pakalpojumu objektiem u. c. publiskiem objektiem aizliegts ierīkot atklātu (āra) uzglabāšanas laukumu. Izejvielu iekraušana, izkraušana, uzglabāšana atļauta slēgtās telpās. Slēgtas piegādes zonas risinājumi detalizējami būvniecības ieceres dokumentācijā.

26. Vides trokšņa ietekmes mazināšanai paredz risinājumus būvniecības ieceres dokumentācijā.

1.7. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM UN APSTĀDĪJUMIEM

27. Apstādījumu un labiekārtojuma risinājumus savstarpēji sasaista un kompozicionāli saskaņo, veidojot stilistiski vienotus apstādījumus visā lokālplānojuma teritorijā. Mazās arhitektūras formas objektus (norādes, velostatīvus, apgaismes elementus, atkritumu tvertnes, atpūtas solus u. c.) veido vienotā un saskanīgā dizainā.

28. Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laikā precizē aktivitāšu joslas novietojumu un aizņemto platību gar Juglas ielu vienlaikus ar plānotās ēkas izvietojuma precizēšanu gar Juglas ielu.

29. Nosacījumi apstādījumu ierīkošanai:

29.1. apstādījumu joslu gar Brīvības gatvi būvlaides teritorijā ierīko kā trīspakāpju stādījumus;

29.2. apstādījumu joslu gar Juglas ielu būvlaides teritorijā ierīko kā divpakāpju stādījumus;

29.3. stādījumiem joslā gar Brīvības gatvi un gar Juglas ielu izmanto dižstādus un izvēlas vides apstākļiem atbilstošu koku un krūmu sugas, respektējot apkārtējās ainavas raksturu, transporta organizāciju un esošo un plānoto inženiertīklu izvietojumu. Pārējās teritorijas apzaļumošanā izmanto dažādus apstādījumus – bioloģisko daudzveidību uzturošus un ainavu veidojošus kokus, krūmus, pilsētas pļavas tipa stādījumus, zālienu, ziemciešu grupu stādījumus u. c.;

29.4. risinājumi apstādījumu ierīkošanai inženiertīklu tuvumā (koku u. c. stādījumu pietuvinājumiem tuvāk par normatīvajos aktos noteiktajiem minimālajiem attālumiem līdz inženiertīkliem, ja tas nav pretrunā ar šo normatīvo aktu prasībām) izstrādājami būvniecības ieceres dokumentācijā;

29.5. apstādījumiem, t. sk. jauniem koku stādījumiem, paredz un nodrošina tehnoloģijas apstādījumu laistīšanai, lai nodrošinātu ielu stādījumu ilgmūžību un noturīgu pilsētvides vizuālo kvalitāti;

29.6. atklātu transportlīdzekļu novietni apzaļumo, paredzot vismaz vienu koku uz piecām autostāvvietām (izvēloties vides apstākļiem atbilstošu koku sugas). Stādījumu minimālā platība ir 10 % no transportlīdzekļu novietnes kopējās platības;

29.7. esošās dzīvojamās apbūves vizuālai norobežošanai no plānotās ēkas veido apstādījumus lokālplānojuma teritorijā.

30. Nosacījumi labiekārtojuma elementiem un to izvietošanai:

30.1. veidojot publiskās ārtelpas labiekārtojumu, izmanto lietošanā drošus un pret vandālismu noturīgus, ilgtspējīgus materiālus un to iestrādes tehnoloģijas;

30.2. gājēju ceļu izvietojumu un kustības virzienus plāno ievērojot sasaisti ar blakus esošajām teritorijām un ņemot vērā ieejas ēkā;

30.3. labiekārtojuma elementu izvietojuma galvenās zonas nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā. To vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido, harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē;

30.4. teritorijā pie Brīvības gatves un Juglas ielas krustojuma izvieto vides dizaina elementu – vietzīmi.

31. Nosacījumi vides pieejamības nodrošināšanai publiskās ārtelpas teritorijā:

31.1. teritorijas iekārtošanas, labiekārtošanas un brauktuvju iesegumu projektēšanā piemēro taktilās brīdināšanas zīmes un sistēmas, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;

31.2. gājēju ceļus un ietves ierīko no neslīdoša un kvalitatīva seguma materiāliem, nodrošinot iespēju brīvi pārvietoties arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;

31.3. nodrošina gājēju, velo un piebraucamo ceļu iekļaušanu kopējā labiekārtojuma sistēmā, nodrošinot vides pieejamību un nepieciešamo piekļuvi pie objektiem.

32. Nosacījumi esošo koku saglabāšanai un jaunu stādīšanai:

32.1. esošos kokus atkārtoti izvērtē pirms objekta būvniecības procesa uzsākšanas. Koku izpēti, kopšanas un aizsardzības pasākumu plānošanu, uzraudzību (monitoringu) vai izciršanu pirms būvniecības procesa uzsākšanas un būvniecības laikā veic sertificēts kokkopis (arborists) ar pieredzi šādu darbu veikšanā;

32.2. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darba veicējs nodrošina saglabājamo koku stumbru un vainagu aizsardzību pret traumām. Veicot rakšanas darbus, nodrošina atsegto sakņu aizsardzību;

32.3. gar esošajiem kokiem komunikāciju izbūvi veic ar horizontālās urbšanas metodi;

32.4. jaunu koku stādījumiem izmanto dižstādus, stādāmo koku sugas un stādīšanas attālumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā;

32.5. stādot koku vietā, kur apstādījumiem paredzētā ielas vai pagalma daļa bez komunikācijām ir mazāka par normatīvo vai nepieciešamo, konkrētās koka sugas optimālu augšanas apstākļu nodrošināšanai pielieto metodes un materiālus, kas nodrošina koku sakņu sistēmai atvēlētajai augsnei gaisa apmaiņu un nesablīvēšanu, koka sakņu sistēmas novadīšanu dziļāk, zem ietves vai brauktuves, kā arī norobežo koka sakņu sistēmu no plānotajiem pazemes inženiertīkliem.

2. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

2.1. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

2.1.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC41)

2.1.1.1. Pamatinformācija

33. Jauktas centra apbūves teritorija (JC41) ir funkcionālā zona Juglas apkaimes centra teritorijā, ko nosaka, lai nodrošinātu jauktas izmantošanas attīstību, publisko pakalpojumu pieejamību un telpisku akcentu Brīvības gatves kā pilsētas vārtu telpā.

2.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

34. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvokļi plānotajā ēkā.

35. Biroju ēku apbūve (12001).

36. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un pakalpojumu objekti, izņemot atklāta tipa pašapkalpošanās automazgātavas.

37. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

38. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei; veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu – dzīvnieku viesnīca.

39. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

2.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

40. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes nodrošināšanai, izņemot dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

2.1.1.4. Apbūves parametri

2.1.1.5. Citi noteikumi

48. Dzīvojamā funkcija (dzīvokļi) izvietojama plānotajā ēkā un aizņem ne vairāk kā 40 % no plānotās ēkas kopējās platības.

49. Dzīvojamā funkcija (dzīvokļi) nav atļauta plānotās ēkas 1. un 2. stāvā.

2.2. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

2.2.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR16)

2.2.1.1. Pamatinformācija

50. Transporta infrastruktūras teritorija (TR16) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu sauszemes transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

2.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

51. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei nepieciešamās būves, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces (piemēram, cauruļvadus, kabeļus, urbumus u. tml.).

52. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): transporta lineārā infrastruktūra, izņemot dzelzceļa lineāro infrastruktūru, tiltus, estakādes, tuneļus.

53. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes nodrošināšanai, izņemot dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

2.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.2.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.2.1.5. Citi noteikumi

54. Apbūves parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

3. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

3.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

3.1.1. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas kanalizācijas sistēmas (TIN11)

3.1.1.1. Pamatinformācija

Nenosaka

3.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.1.3. Citi noteikumi

55. Jaunbūvējamās un pārbūvējamās būves pieslēdz centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Šī prasība attiecas uz būvēm zemes vienībās, kas robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurā gar zemes vienības robežu ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli.

3.1.2. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes sistēmas (TIN12)

3.1.2.1. Pamatinformācija

Nenosaka

3.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.2.3. Citi noteikumi

56. Jaunbūvējamās un pārbūvējamās būves pieslēdz centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Šī prasība attiecas uz būvēm zemes vienībās, kas robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurā gar zemes vienības robežu ir izbūvēti centralizētie ūdensapgādes tīkli.

4. CITI NOSACĪJUMI

4.1. PASKAIDROJUMS PAR LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBU

57. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju un veicot būvniecību atbilstoši Apbūves noteikumiem. Būvju būvniecību īsteno būvniecības ieceres dokumentācijā noteiktajā secībā.

58. Pirms būvniecības procesa uzsākšanas lokālplānojuma teritorijā veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu saskaņā ar Apbūves noteikumu 1.3. apakšnodaļā "Prasības teritorijas inženiertehniskajai sagatavošanai" noteikto.

59. Plānoto inženiertīklu izbūves secību precizē būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laikā.

60. Īstenojot lokālplānojumu, saglabā esošo piekļuvi starp plānoto ēku un esošo apbūvi Juglas ielā 1 un Brīvības gatvē 432 k-1.

61. Būvniecības ieceres dokumentācijā paredz esošās ēkas nojaukšanu, plānoto apbūvi, inženiertīklu izbūvi un lietusūdens no zemes vienības un būvju jumtiem savākšanas un novadīšanas risinājumus saskaņā ar atbildīgo institūciju tehniskajiem noteikumiem, kā arī paredz labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus.

62. Par lokālplānojuma īstenošanas uzsākšanu uzskata būvatļaujas izsniegšanu.