Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas ceturtā sēde 2026. gada 5. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šā gada 5. februāra kārtējo sēdi.

Sēdi sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis un Edvards Smiltēns lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1206/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Augusts Brigmanis, Andrejs Ceļapīters, Jānis Vucāns, Oļegs Burovs, Jānis Dinevičs, Līga Kļaviņa, Andris Bērziņš, Ligita Gintere, Valdis Maslovskis un Uldis Augulis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par aicinājumu Ministru prezidentam iestāties par Latvijas lauksaimniekiem godīgiem Eiropas vidējā līmeņa maksājumiem Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēmā 2028.–2034. gadam".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis.

A. Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs jautājums mūsu, Latvijas, lauksaimniekiem un ne tikai viņiem, jo lauksaimniekiem ir arī ģimenes... ir pašvaldības. Jautājums ir par to, lai nākamajā periodā Latvijas lauksaimnieki saņemtu godīgus Eiropas Savienības vidējā līmeņa tiešmaksājumus.

Šajā sakarā 2025. gada 17. decembrī notika Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde, kurā mēs apstiprinājām pozīciju par šiem jautājumiem. Zaļo un Zemnieku savienība iestājās arī par daudzām citām iniciatīvām, kuras tālāk virzīs mūsu kolēģi koalīcijā. Tās skar gan kohēzijas jautājumus, gan Eiropas Savienības fondus. Visi šie jautājumi, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi Latvijas tautsaimniecībai. Tāpēc mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, aicinām kolēģus šos jautājumus Saeimā izskatīt un apstiprināt. Galvenais mūsu vēstījums ir tāds, ka mēs aicinām šajā gala sarunā, kas Eiropā notiks par visiem šiem jautājumiem, Ministru prezidentu iestāties par visiem šiem jautājumiem atbilstoši mūsu dotajam Saeimas mandātam. Man šķiet, ka tā būtu laba palīdzība mūsu valsts augstākajām amatpersonām šī jautājuma risināšanā. Līdz tam vēl ir jānoiet zināmi soļi... kur iesaistīsies attiecīgo nozaru ministri, tostarp arī mūsu zemkopības ministrs.

Mēs sakām paldies kolēģiem no citām Saeimas frakcijām, kas palīdzēja mums precīzāk, korektāk sagatavot šo mūsu lēmuma projektu. Īpašu paldies gribu pateikt Edgaram Putram un arī mūsu kolēģim Edmundam Jurēvicam – par izpratni, Andrim Šuvajevam... un arī Inārai Mūrniecei no "Nacionālās apvienības".

Vēlos aicināt jūs šo jautājumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un šodien arī to izskatīt, lai ir dots skaidrs mandāts Ministru prezidentam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva un Ramona Petraviča lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1207/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1208/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1209/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Viktorija Pleškāne, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Mārcis Jencītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1210/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Ināra Mūrniece, Edvards Smiltēns, Ilze Indriksone, Augusts Brigmanis, Andris Šuvajevs, Oļegs Burovs, Irma Kalniņa, Edmunds Cepurītis un Māris Kučinskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Transatlantiskās sadarbības nozīmi miera un drošības nodrošināšanai". Deputāti arī lūdz izskatīt šo lēmuma projektu kā darba kārtības pirmo jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Ināra Mūrniece, Edvards Smiltēns, Ilze Indriksone, Augusts Brigmanis, Andris Šuvajevs, Oļegs Burovs, Irma Kalniņa, Edmunds Cepurītis un Māris Kučinskis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu –lēmuma projektu "Par Transatlantiskās sadarbības nozīmi miera un drošības nodrošināšanai". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Tad uzsākam izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies par gatavību pieņemt Latvijas valsts drošībai svarīgus dokumentus, es ceru, ka mēs par tik būtiskām lietām kā Latvijas valsts drošība šeit varam vienoties.

Krievijas 2026. gada federālā budžeta militārajiem izdevumiem atvēlēti gandrīz 40 procenti. Tas skaidri apliecina, ka, neskatoties uz sarunām par miera panākšanu Ukrainā, miers nav Krievijas plānos.

Satversmes aizsardzības birojs savā pagājušā gada pārskatā ir atzinis, ka ir virkne pazīmju, kas norāda uz Krievijas ilgtermiņa militāru apdraudējumu kaimiņvalstīm. Pēc Vācijas Federālā izlūkdienesta datiem, Krievijas faktiskie militārie izdevumi pēdējos gados ir bijuši pat par 66 procentiem lielāki, nekā tas norādīts oficiālajā aizsardzības budžetā, un pērn sasniedza aptuveni 250 miljardus eiro, kas atbilst aptuveni pusei no valsts budžeta un aptuveni 10 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Salīdzinājumam: 2022. gadā Krievijas militārie izdevumi atbilda aptuveni 6 procentiem no IKP, 2023. gadā tie pieauga līdz 6,7 procentiem, 2024. gadā – līdz 8,5 procentiem. Šie līdzekļi tiek izmantoti ne tikai karam pret Ukrainu, bet arī Krievijas militāro spēju paplašināšanai, jo īpaši teritorijās, kas atrodas tuvu NATO Austrumu flangam. Šie skaitļi sniedz konkrētus pierādījumus tam, ka Krievija rada arvien lielākus draudus Eiropai.

Ar šādu kaimiņu pie mūsu valsts austrumu robežas viennozīmīgi ir skaidrs, ka mūsu valsts galvenā prioritāte bija, ir un tuvākajos gados būs drošība. Ir pienācis laiks reālpolitikai, nevis deklaratīviem apgalvojumiem. Latvijas ārpolitikas un drošības interesēs ir cieša sadarbība ar mūsu partneriem NATO un Eiropas Savienībā.

Amerikas Savienotās Valstis ir Latvijas stratēģiskais partneris, ar kuru īpaši svarīga ir sadarbība aizsardzības jomā. ASV ir kritiska loma Latvijas un visas Eiropas aizsardzībai un drošībai. Mēs sakām paldies Kanādai kā ietvarnācijai NATO brigādē Latvijā, sakām paldies JEF formātam, Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem, Baltijas valstu sadarbībai un NB8 valstu sadarbībai.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pagājušās nedēļas sākumā Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības komitejas un Ārlietu komitejas deputātiem atzina: "Eiropa nespēj sevi aizsargāt bez ASV. Ja kāds šeit atkal domā, ka Eiropas Savienība vai Eiropa kopumā var sevi aizstāvēt bez ASV – turpiniet sapņot." Ja Eiropa patiešām grib iet vienatnē, aizmirstiet domu, ka ar 5 procentiem būs pietiekami aizsardzībai. Tie būs 10 procenti. Jums, Eiropai, būs jāizveido pašiem savas kodolspējas. Tas maksās miljardiem un miljardiem eiro. Un šādā scenārijā jūs, Eiropa, zaudētu galveno mūsu brīvības garantu – ASV kodoljumtu.

Kolēģi, būsim reālisti, nevis sapņotāji! ASV ieguldījums visas Eiropas aizsardzībā un atturēšanā ir nepārvērtējams. ASV Kongress ir atbalstījis un ASV prezidents ir parakstījis 200 miljonu dolāru piešķiršanu Baltijas drošības iniciatīvai. Šis finansējums ir paredzēts Baltijas valstīm aizsardzības stiprināšanai, un tas sniegs mums iespēju uzlabot Nacionālo bruņoto spēku aizsardzības spējas.

Reālpolitika nozīmē skatīties uz darbiem, rīkoties, nevis klausīties skaistos vārdos. ASV ar darbiem apliecina savu partnerību NATO, mūsu valsts, reģiona un visas Eiropas drošības stiprināšanā, tāpēc, cik ciešas un stipras būs mūsu transatlantiskās saites, tik stipra būs NATO un tik stipra būs Eiropa, lai stātos pretī Krievijas radītajiem draudiem.

Jau gandrīz četrus gadus Ukraina cīnās par savu pastāvēšanu. Šī cīņa ir nežēlīga, un katra diena, katra stunda nes ukraiņiem ciešanas un sāpes. Baltā nama administrācija ir uzņēmusies vadošo lomu sarunās par miera panākšanu Ukrainā. Ukrainas prezidents Zelenskis ir publiski paudis, ka dokumenti par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu, kas tiek gatavoti kopā ar Vašingtonu, ir gandrīz gatavi. Zelenskis arī norādījis, ka Ukrainai nepietiek ar Lielbritānijas un Francijas garantijām vien, lai novērstu jaunu Krievijas uzbrukumu pēc pamiera vai miera noslēgšanas. Ukrainai ir nepieciešamas arī ASV garantijas, jo, Ukrainas ieskatā, nekādas drošības garantijas nedarbosies bez ASV.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Labrīt visiem! Cik beidzamajās divās minūtēs man sanāca iepazīties ar šo dokumentu, jāsaka tā, ka dokuments ir visnotaļ atbalstāms. Tikai šī parlamentārā prakse, ka tik nopietni dokumenti tiek iesniegti burtiski minūti pirms Saeimas sēdes sākuma, – es uzskatu to par politisko huligānismu.

Šis ir pilnīgi cits dokuments, pilnīgi citādāks, nekā tas, ko iesniedza LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Protams, tas ir atbalstāms un ir vērsts uz sadarbību ar mūsu galveno un stratēģisko partneri, par to šaubu nav, un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ to atbalstīs.

Jautājums ir cits. Tātad tīri diplomātiski tas ir spļāviens sejā Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam (Smiekli. Starpsauciens.) no šībrīža liberāli kreisās politikas, kas tiek īstenota Latvijas Republikā. Pateikšu, kāpēc.

Amerikas Savienotās Valstis nav atšķiramas no viņu šībrīža prezidenta Donalda Trampa un republikāņiem. Tās ir divas nešķiramas lietas. Un, ja jūs izdarījāt šo soli nevis tā, kā kuluāros bija apmēram pat vienojušies par to, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ... šo lēmuma projektu nodosim komisijām un to uzlabosim, pievienojot Ukrainas jautājumu vai vēl ko citu... Šis ir tiešs spļāviens virsū Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam. Tas ir tas, ko Jaunā VIENOTĪBA nosauca par plānu A, B un C. (Starpsauciens.) Kolēģi, jūs spēlējaties ar uguni. (Starpsauciens: "Jūs spēlējaties...")

Neviena cita savienība, nekāda Eiropas vienotā armija, nekāds formāts 8 – nekas mūs nevarēs paglābt no nepatikšanām, ja šajā formātā nepiedalīsies Amerikas Savienotās Valstis. Punkts viens. Un atkārtošu – punkts divi: Amerikas Savienotās Valstis un Donalds Tramps – tās ir nešķiramas lietas. Tāpēc jūs ar šo gājienu izdarījāt ļoti sliktu darbu, kas, visticamāk, atspoguļosies mūsu divpusējās attiecībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs runājam par to, kas pasaulē ir patiesi nozīmīgs ieguldījums mierā, par to, vai mēs, Latvijas valsts kā demokrātiska un mieru cienoša sabiedrība, esam gatavi atzīt līdera lomu starptautiskajā diplomātijā, kā tas notiek reālu rezultātu, nevis tikai frāžu līmenī.

Jā, mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, esam snieguši priekšlikumu atbalstīt Nobela miera prēmijas piešķiršanu Amerikas Savienoto Valstu prezidentam, jo tā prēmija nav klišeja. Tā tiek piešķirta tiem, kuru rīcība ir veicinājusi konkrētu bruņotu konfliktu pārtraukšanu, diplomātisku sadarbību un cilvēku dzīvību saglabāšanu.

Donalds Tramps, būdams Amerikas Savienoto Valstu prezidents, ir aktīvi piedalījies un piedalās pasaules drošības un miera procesā. Viņa vadībā Amerikas Savienotās Valstis ir veicinājušas miera risinājumus vai konflikta eskalācijas apturēšanu. Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa miera nesēja loma ir neapšaubāma. Un pats galvenais – Trampa centieni pārtraukt asinsizliešanu un nostiprināt mieru Ukrainā. Neviens pasaules līderis nav darījis un nedara tik daudz, lai pārtrauktu karu Ukrainā. Trampam kara pārtraukšanā Ukrainā ir nozīmīga loma. Viņš nepārtraukti aicina pārtraukt slepkavot karavīriem vienam otru. Viņš ir nosēdinājis Ukrainu un Krieviju pie sarunu galda.

Pats svarīgākais Latvijai ir tas, ka ar iniciatīvu, ar ko mēs esam nākuši, – piešķirt Nobela miera prēmiju Trampam – mēs demonstrējam savu ārpolitisko izvēli būt kopā ar mūsu galveno stratēģisko partneri – Amerikas Savienotajām Valstīm –, no kā ir atkarīga Latvijas drošība. Nevis ar Trampa ienaidniekiem, nevis ar Sorosa kaujiniekiem un pro "Hamās" teroristiem, kam simpatizē "PROGRESĪVIE", kas sēž Latvijas valdībā, bet ar Trampu.

Donaldam Trampam ir izdevies apturēt virkni asiņainu konfliktu, kas gruzdēja gadu desmitiem.

Karabahas konflikta noregulēšana. Pagājušā gada augustā ar Amerikas Savienoto Valstu starpniecību tika parakstīta vienošanās starp Armēniju un Azerbaidžānu par attiecību normalizāciju un konflikta risinājuma virzību, kas ir pirmais solis pēc gadu desmitiem ilgiem nemieriem.

Izraēlas un "Hamās" konflikta apturēšana. Pagājušā gada rudenī tika arī panākts pagaidu pamiera akts ar mainīgu uguns pārtraukšanu un ķīlnieku apmaiņu, kas ļāva glābt cilvēku dzīvības un dot cerības ilgtermiņa risinājumam.

Izraēlas un Irānas konflikta deeskalācija. Pēc militārās eskalācijas Trampa administrācija veica... pārtraukuma panākšanu, kas apturēja asiņainu cīņu un radīja iespējas turpmākai diplomātijai.

Kongo un Ruandas konflikta apturēšana. 2025. gada jūnijā notika ar Amerikas Savienoto Valstu starpniecību organizētas sarunas, kuru rezultātā valstu vadītāji parakstīja vienošanos par iepriekšējā pamiera ievērošanu, cenšoties apturēt vardarbību.

Indijas un Pakistānas samierināšana arī ir Trampa administrācijas panākums, un tās diplomātiskā iesaiste kopā ar spiedienu uz konflikta pušu līderiem ir palīdzējusi uzturēt esošo pamieru un novērst plašāku eskalāciju starp divām kodolvalstīm.

Tāpēc es atbalstīšu šo lēmuma projektu par mieru, par diplomātiju, par pasaules stabilitāti un par Latvijas kopā nostāšanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, kas garantēs Latvijas drošību un mieru mūsu reģionā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, ikvienam deputātam galvenajam plānam sirdī ir jābūt kalpot Latvijas interesēm. Es gribu pateikt paldies piecām frakcijām, kuras kopā ir parakstījušas šo lēmuma projektu. Tas ir mūsu, Latvijas, nacionālās drošības interesēs. Kāpēc tieši šobrīd? Pēdējās dienās ASV Kongress un ASV prezidents ir to lēmumu parakstījis – ir piešķirti vairāk nekā 200 miljoni Baltijas aizsardzībai. Tas ir panākts tostarp ar mūsu parlamenta aktīvu iesaisti un darbu.

Es gribu teikt paldies visiem Saeimas deputātiem – gan pozīcijas, gan opozīcijas –, kuri ir devušies uz ASV Kongresu, uz ASV Senātu, ir strādājuši ar mūsu partneriem un kopā to panākuši. Paldies par iesaisti!

Aicinu arī turpmāk mums visiem kopā strādāt Latvijas nacionālajās interesēs, nevis ar ārpolitiku taisīt iekšpolitiku. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es atceros, kā no šīs tribīnes teica, ka šī ir pirmā kreisā... īsti kreisā valdība, kas ir izveidota. Bet šai kreisajai valdībai ir iestājušās neparedzamas blaknes. Proti, šī jaunā kreisā valdība ir ieviesusi jaunu praksi ārlietās, kas balstīta dažādības tolerancē un iekļaujošās dažādības respektēšanā ārlietu politikā. Katrs identificējas savās ārlietu pozīcijās, kā grib. Vieni vicinās ar Palestīnas karogu un Venecuēlas karogu, var nostāties pret Trampu. Cits koalīcijas partneris agresīvi izrāda savas simpātijas... Trešais koalīcijas partneris nevar saprast, kurā pusē nostāties. Un mūsu ārlietās izveidojas absolūts haoss. Izveidojas situācija, kuru apraksta vēsturnieks Stranga savā grāmatā par laiku pirms mūsu brīvības zaudēšanas.

APVIENOTAIS SARAKSTS uzskata, ka tas ir pēdējais, ko mēs varam atļauties brīdī, kad, kā daudzi šeit, no tribīnes, uzsvēra, mainās pasaules kārtība vai tie pamati, uz kuriem vispār ir funkcionējusi pasaule un arī mūsu demokrātija un brīvība.

Kas ir papildu faktors šim visam? Mums tikko bija ārlietu debates. Jāatzīst, ka mēs frakcijā tās pārrunājām ar ļoti lielām skumjām. Protams, skanēja divas tēzes.

Pirmā tēze – pasaules kārtība mainās. Faktiski tika turpināta tā ideja, ko Marks Kārnijs, Kanādas premjerministrs, teica Davosā. Bet skumjākā daļa bija tā, ka tiem, kam jādefinē, kāda ir tā jaunā pasaules kārtība, ko mēs esam gatavi aizstāvēt un par ko cīnīties, cietu viedokļu nebija. Tika vienkārši konstatēts fakts. Absolūti skaidras līnijas neesamība mūsu ārlietās, manuprāt, ir lielākais drauds mūsu brīvības un neatkarības nosargāšanā.

Rezultātā šobrīd ir sākusies eskalācija un sacensība starp politiskajām partijām. Vienā gadījumā vienkārši tiek uzlikts paraksts un pārējiem tas viss ir jānorij un jātolerē. Otrā gadījumā citas partijas, es teiktu, nedaudz ar skaudību skatās, kā viņu lauciņā kāds brien iekšā, iesniedz lēmumu projektus. Tam seko trešās deklarācijas parādīšanās. Bet ir jautājums – vai, risinot iekšpolitikas problēmas, mēs neraidām absolūti haotiskus signālus mūsu draugiem un sabiedrotajiem ārpusē? Es nerunāju pat par tuvākajiem kaimiņiem, kas arī no mums sagaida konsekventu rīcību.

Tāpēc, manuprāt, versija, kas šodien tiek piedāvāta, ir vismaz solis pareizajā virzienā. APVIENOTAIS SARAKSTS uzskata, ka mums ir jāspēj... mēs varam strīdēties par jebko šajā zālē, bet mums ir jāspēj apsēsties pie viena galda par drošības un ārpolitikas jautājumiem. Vienalga, cik laika tas prasa. Izstrīdamies, bet vienojamies un dodam vienu ārpolitisku signālu uz āru.

Skaidrs, ka sapņi par to, ka tiesībās balstītā kārtība ir sabrukusi... tie sapņi un ilūzijas ir vienkārši utopija. Tas, kas skanēja ārlietu debatēs, – ka mēs nevēlamies redzēt pasauli, kurā valda spēks, mēs vēlamies redzēt pasauli, kurā valda tiesības. Tā ir bijusi ilūzija, kas vienkārši... tās ir pasakas. Nevienas tiesības nepastāv bez spēka. Ja kāds spēks negarantē tiesību piemērošanu, šīs tiesības vienkārši ir uz papīra lapiņas uzrakstīti burti.

Budapeštas memorands ir spilgts piemērs. Ukraiņi var vicināt šo papīru un teikt: "Ē, jūs mums devāt garantijas, ka krievi neokupēs un ka briti un amerikāņi aizstāvēs!" Tas ir tikai papīrs, kas nozīmē, ka mūsu attiecības ar spēka centriem, kas ir demokrātiskās valstis, Rietumu demokrātijas, ASV, ir stratēģiski svarīgas, spēles un vispār kaut kāda veida manipulācijas šai virzienā nav pieļaujamas.

Mūsu drošība ir absolūti atkarīga no mūsu kaimiņiem – Nordic-Baltic astotnieka, mūsu Baltijas kaimiņiem, Polijas, Somijas, skandināvu kaimiņiem (tie visvairāk izprot vajadzību mūs aizstāvēt, jo viņi šajā gadījumā aizstāv paši sevi) –, no Eiropas Savienības partneriem, no NATO un transatlantiskajām attiecībām, kas ietver arī Kanādu. Un, protams, – no sadarbības ar Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un citiem.

Ja mēs šo arhitektūru mēģinām sākt sadalīt reizinātājos, pateikt – kādas no šīm attiecībām ir vissvarīgākās un citas vairs nav, ja mēģinām pateikt, ka mēs kādam partnerim vairs nevaram uzticēties un tagad to ignorēsim, un sāksim... ar citiem, mēs faktiski sagraujam tos pamatus, uz kuriem balstīta visa Latvijas drošības arhitektūra. Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS ir centies panākt to, lai mums būtu vienots viedoklis, kaut kas, par ko mēs esam spējīgi vienoties, un arī uz āru dotu ārpolitikai absolūti nepārprotamu, skaidru signālu.

Ārlietu ministrei vajadzētu saņemties – pirmkārt, sākt koordinēt ārlietu procesus; otrkārt, spēt definēt mūsu ārpolitiku, lai šāds haoss neveidojas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Es kā frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vadītāja nevaru neatbildēt uz Jurēvica kunga repliku par to, ka šo atbildīgo lēmuma projektu, ko, protams, atbalstīs arī mūsu frakcija, valstiski iesniedz piecas Saeimā pārstāvētās frakcijas.

Tad nedaudz atgriezīsimies vēsturē, kāpēc mēs šobrīd atrodamies 5. februārī un pēc kāda mirkļa Saeimas sēdē atradīsimies 29. janvārī... vispār par tādām nelielām manipulācijām, kas notiek... lai cilvēkiem vienkārši būtu skaidrs. Un tad parunāsim par to atbildību un iekšpolitiku, kas te notiek.

Nu jau pirms ilgāka laika mūsu frakcija parastajā kārtībā (ne steidzamības kārtībā, bet parastajā kārtībā) iesniedza lēmuma projektu par Donalda Trampa kandidatūras atbalstīšanu Nobela miera prēmijas saņemšanai. Kāpēc tapa šāds sākotnējais LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ lēmuma projekts? Nevis, kā Smiltēna kungs saka, kaut kāda politiskā greizsirdība... mēs jau katrs pēc savas mērauklas mērām... nekādas greizsirdības. Tā bija atbilde uz jūsu pašu savārīto putru iekšpolitikā, reflektējot uz Mieriņas kundzes parakstīto vēstuli. Komentēja visi, kam nebija slinkums. Tās bija šausmas, kas notika. Beigu beigās, paldies dievam, prezidenta kungam izdevās kaut kā savākt dāmu baru, lai šie absurdie komentāri vienkārši beigtos.

Mums kā atbildīgai, valstiskai partijai un arī kā Donaldu Trampu atbalstošai partijai... tas taču nav nekāds noslēpums, mēs to esam teikuši no pirmās dienas, ka atbalstām gan republikāņus, gan Donaldu Trampu... tas bija ļoti normāls solis, ka nācām ar šādu lēmuma projektu. Ar to faktiski mēs vairāk atbalstām mūsu Saeimas priekšsēdētāju, nevis Donaldu Trampu, jo neba mēs lemsim par Nobela miera prēmijas piešķiršanu – kam tā tiks vai netiks piešķirta.

Ko darāt jūs? Ir okei, ka jūs nākat ar savu lēmuma projektu. Bet kā jūs to darāt? Pirmām kārtām, Jurēvica kungs, varbūt esmu palaidusi garām kādu e-pastu vai tālruņa zvanu... no kādām piecām frakcijām... kas ir parakstījušas šo svarīgo lēmuma projektu un iesniegušas... jūs kaut kādā brīdī pie mums nācāt? Kaut kādā brīdī frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsojumi vai darbības ir likuši šaubīties par mūsu vienoto redzējumu Latvijas drošības jautājumos vai vienas ārpolitikas jautājumos? Vai kādreiz jums ir bijušas tādas šaubas? Nē.

Jūs vēlaties manipulēt ar šādu informāciju. Piecas frakcijas! Nu, ja jūs turpināt nodarboties... tas, ko jūs darāt... ne tikai ar sabiedrības, bet arī ar parlamenta šķelšanu, deputātu šķelšanu... turpiniet to darīt. Es tikai vēlreiz atgādinu, ka tas nav objektīvi, tas nav godīgi, ko jūs paužat no tribīnes.

Mūsu sniegtais lēmuma projekts... jums ar to bija iespēja iepazīties normālā kārtībā... caur Prezidijā sniegtajiem lēmumu projektiem. Jūs varējāt tur nest. Manuprāt, Juridiskais birojs pat nedaudz koriģēja... kas ir pieļaujams šādos lēmumu projektos. Tā vietā jūs šo lēmuma projektu iemetat darba kārtībā pēdējā minūtē. Priekšsēdētājas kundze pieteica šo darba kārtības jautājumu, mums – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātiem – vēl joprojām neatvērās vaļā lēmuma projekta teksts, bet jau bija balsojums par to, ka tam ir jābūt darba kārtības pirmajam jautājumam.

Ja jūs kā lielākās frakcijas un lielākās valdību veidojošās frakcijas vadītājs uzskatāt, ka tas ir normāls process, nu ko – man atliek tikai noplātīt rokas un pabrīnīties par to, kas tad ir jūsu normālība un uzskats par to, kas ir vai nav valstiski. Bet nu tā tās lietas jūs piekopjat, un tā jūs to darāt.

Protams, mēs atbalstīsim šo. Bet par greizsirdību, spalvu pucēšanu, kalendāra mainīšanu, nosakot, ka 5. februāris JAUNĀS VIENOTĪBAS kalendārā ir ātrāk nekā 29. janvāris... piedodiet, tas ir pie jums, tas nav pie LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ. Tā ka secinājumus katrs izdariet pats. Diezgan neģēlīgi, bet JAUNAJAI VIENOTĪBAI piestāv.

Paldies. (Starpsaucieni: "Bravo!"; "Vūū!" Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Domāju, šajā zālē nevienam cilvēkam nav šaubu, ka Latvijas drošībai jābūt prioritātei. Bet iesniegt lēmuma projektu pulksten 9.00, kad frakcijai nav iespējams vienkārši iepazīties ar šo dokumentu... kas tas ir? Tā ir necieņa pret jūsu kolēģiem. Mēs visi strādājam Latvijas tautas labā. Bet šis ir vienkārši populisms.

Es aicināšu savu frakciju nebalsot par šo dokumentu, bet vēlreiz uzsveru, ka Latvijas drošībai jābūt prioritātei.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par Transatlantiskās sadarbības nozīmi miera un drošības nodrošināšanai"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Viesturs Zariņš, Inga Bērziņa, Alīna Gendele, Anna Rancāne, Ilze Vergina, Jānis Skrastiņš un Gatis Liepiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par aicinājumu iestāties par Latvijas interesēm Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēmā 2028.–2034. gadam". (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Kulberga, Edgara Tavara, Laura Lizbovska, Raimonda Bergmaņa un Edvarda Smiltēna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1206/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs labi atceramies pagājušo gadu, kad bija pašvaldību priekšvēlēšanu laiks – pēkšņi klusu 19. jūnijā, pirms Jāņiem, parādījās tarifu pieaugums siltumam Rīgā, kas tika prezentēts kā 90,15 eiro par megavatstundu, kas nebija un nav atbilstoši tam, kā Rīgā būtu jābūt. Tas bija 22 procentu kāpums bez būtiska pamatojuma. Tas tika nosaukts, jo mums ir milzīgs pieaugums gāzes izmaksās, kas neatspoguļojas reālos datos. Tas nozīmē, ka šajā ziemā skaidri un gaiši bija paredzami būtiski pieaugumi rēķinos. Darbības, lai to novērstu, praktiski nesekoja. Bija apārstēšana – spiediena rezultātā nogāja uz 83 eiro par megavatstundu, bet tas nebija un nav atbilstoši. Tas tāpat ir dārgākais tarifs Baltijā, un mājasdarbi netika veikti.

Rezultātā, iestājoties īpašam salam, kāds nav bijis ilgstoši, 15 gadus, mēs redzam, ka tūlīt, tūlīt... pēc 10. februāra iedzīvotāji saņems janvāra rēķinus, kas būs ļoti būtiski. Rēķini nav izlīdzināti. Rēķins ir par to, kas patērēts. Šis lielais tarifs plus lielais patēriņš nozīmēs to, ka ļoti daudziem iedzīvotājiem Rīgā... ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā būs ievērojami tēriņi. Un izdevumi ir visās pozīcijās – inflācija, kā mēs ļoti labi zinām, ir pārtikā un visur citur. Tas nebūs pa kabatai.

Tas ir mūsu pienākums – rūpēties... un risināt šo problēmu. Un vienīgais variants, kādā veidā šo neizdarību ar tarifiem un to, ka vēl joprojām tiek izpūsts gaisā siltums... jā, mazāk, bet joprojām resurss tiek vienkārši pūsts gaisā, jo nav sakārtota tirgus sistēma... mums ir jāiejaucas. Vienīgais veids, kā var atrisināt jautājumu ar janvāra rēķinu, ir ieviest PVN samazinājumu uz 5 procentiem (šobrīd ir 12 procenti) centrālajai siltumapgādei – uz 5 procentiem! –, nospraužot to līdz aprīļa beigām. Tas būtu pareizais veids, kādā veidā kompensēt iedzīvotājiem šo kāpumu.

Tas nekādā gadījumā netraucētu un nebūtu fiskāli ietekmīgi, jo šobrīd jau ar uzviju valsts saņem un arī uzņēmumi saņem paaugstinātu... apmēru un nopelna vairāk gan ar PVN, gan visā. Piemēram, "Rīgas siltums" tarifā... šis tarifs ir paredzēts standarta līmenī... saņem jau daudz vairāk, tāpēc ka tarifā ir ieliktas algas, transports, remonti, iekārtas, kas ir fiksētās izmaksas. Šobrīd tiek tirgoti daudz vairāk... dubultā megavati, dubultā arī nopelna. Valsts ar PVN, tirgojot tirdzniecības vietās koksnes produktus, nopelna daudz vairāk, un 10,5 miljoni, kas ir šī ietekme, ar uzviju tiks atpelnīti, tāpēc tas ir fiskāli neitrāli.

Otrs – šis nav jāsaskaņo ar Eiropas Savienību. Šis ir mūsu nacionālais jautājums, ko varam risināt terminēti. Šis ir vienīgais risinājums, kas tūlīt un tagad palīdz iedzīvotājiem.

Tāpēc es lūdzu jūs visus, visas frakcijas padomāt par šo risinājumu. Tas ir ieviešams tūlīt un var attiekties jau uz janvāra rēķiniem. Ja tie tiks izsūtīti ātrāk, mūsu paredzētajos likuma grozījumos ir iespēja to kompensēt ar atpakaļejošu...

Tāpēc lūgums – atbalstīt. Šī ir tieša palīdzība iedzīvotājiem... koksnes... visiem kurināmajiem... un centrālajai siltumapgādei valstī... tātad PVN no 12 uz 5 procentiem.

Paldies. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1206/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 3, atturas – 45. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1207/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit mēs varam runāt par divām lietām. Par mehānismiem, ko mēs varētu darīt, kā varētu palīdzēt vai izdarīt tiešu rīcību – samazināt rēķinu mūsu cilvēkiem šobrīd un tagad.

Ikviens no jums zina, ka aukstums nevienu negaida un rēķins – vēl jo mazāk, tas pienāk tieši laikā. Bet mūsu cilvēkiem tas būs ne tikai milzīgs izbrīns, bet arī cirtiens pa viņu finansēm, pa ģimenes budžetu. Un tas neatnāks pēc komisijas sēdēm. Tas neatnāks pēc tam, kad būsim parunājuši. Tas būs tieši tajā brīdī, kad cilvēki to gaidīs vismazāk.

Līdz ar to es ierosinu nodokļa likmi samazināt uz 5 procentiem. Juridiski tas ir korekts risinājums, jo jau šobrīd Eiropas Savienības regulējums ļauj samazināt likmes sociāli būtiskām pozīcijām. Tas nav eksperiments ar nodokļiem, bet sociāli atbildīga un finansiāli ietekmīga procedūra.

Ja mēs runājam par to, kā tas ietekmēs budžetu. Domāju, neviens neapšauba, ka sociālie pabalsti, to pieprasīšana un kārtība arī maksā naudu. Mēs maksājam cilvēkiem par to, lai viņi noformētu dokumentus, lai apsekotu, lai pierādītu, ka jūs esat trūcīgs, un veiktu daudz citu funkciju. Kas zīmīgi – neskatoties uz to, ka birokrātijas apkarošanu mēs piesaucam kā pastāvošās valdības darba vizītkarti, realitāte ir pavisam cita. Birokrātija arvien vairāk zeļ un plaukst, tikai mēs izliekamies to neredzam, jo pārnesam to uz cilvēkiem.

Līdz ar to pievienotās vērtības nodokļa samazināšana par kurināmo... neradot nekādus šķēršļus, pierādījumus, bet uzņemoties kā sociāli atbildīgu rīcību... valdība pasaka: tai cilvēks ir svarīgs, viņam nav jāpierāda, ka viņš patērē siltumu un maksā šai valstij nodokļus. Tas ir žests un atbildība par savu cilvēku. Līdz ar to nodokļa siltumenerģijas piegādei likmes samazināšana uz 5 procentu apmēru ir tikai normāla rīcība, kura būtu jāuzņemas, lai apliecinātu to, ka Latvijas cilvēks jums ir svarīgs.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Starpsauciens: "Balsot!" Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1207/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 4, atturas – 45. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1208/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums nav radikāls, tas ir praktisks, sabalansēts un savlaicīgs. Tas palīdz cilvēkiem laikā, kad tas ir visvairāk nepieciešams. Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un nodrošināt, lai atbalsta pasākumi apkures sezonā būtu pieejami visai Latvijai, visām Latvijas mājsaimniecībām neatkarīgi no tā, kādu kurināmo tās izmanto.

Bet tagad es gribu, kolēģi, runāt cita politiķa vārdiem, kurš stāvēja šeit, šajā tribīnē, un runāja ar jums... no jūsu partijas. Bet runājot drusciņ samainīšu partijas nosaukumu.

"Kolēģi, šī likumprojekta kontekstā gribētu minēt arī dažus faktus. 46 procentiem Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija pērn ir pasliktinājusies, tostarp katrai sestajai mājsaimniecībai ir par 15 procentiem rocība sarukusi ļoti ievērojami. Tas liek domāt, ka valdības līdzšinējā atbalsta politika nav pietiekama.

Mēs piedāvājam izmantot arī šo nodokļa instrumentu, par kuru citstarp arī daudzi" ZZS (šeit bija agrāk runāts – APVIENOTAIS SARAKSTS, bet es pamainīšu uz ZZS) "politiķi iepriekš vairākkārt ir balsojuši "par".

Es aicinātu ieklausīties tieši" (ne APVIENOTĀ SARAKSTA) ZZS "saraksta politiķus, jo jūs ļoti degsmīgi, ļoti kareivīgi aizstāvējāt tieši šādu pozīciju, un es aicinu to darīt arī tagad, kad esat nonākuši koalīcijā, un atbalstīt šo piedāvājumu."

"Iestājoties pret PVN likmes samazināšanu, pārsvarā tiek izmantoti divi argumenti. Pirmais – samazinoties PVN likmēm, cenas veikalos nesamazinās. Un ir bijis pētījums par vienu šo samazināto PVN... pieeju, kad Latvijā mēs samazinājām PVN atšķirīgiem dārzeņiem, augļiem, ogām... Un mēs nonācām pie secinājuma, ka pēc kāda laika tomēr notika šo pārtikas cenu samazinājums, kas bija tieši proporcionāli ļoti tuvs tam PVN samazinājumam, ko bija noteikusi valdība."

"Mēs piedāvājam izmantot dalīto, tātad divu veidu, atbalsta sistēmu, kas ir, – lai iedzīvotājiem palīdzētu mazināt dzīves dārdzību un veicinātu ekonomisko aktivitāti."

"Pievienotās vērtības nodoklis pēc savas būtības ir regresīvs, jo, piemērojot vienādu procentu likmi dažādām precēm un pakalpojumiem, nabadzīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāko daļu no saviem ienākumiem, tātad samaksā daudz vairāk nekā turīgās mājsaimniecības."

To teica Valaiņa kungs, šeit stāvot, aizstāvot priekšlikumu par samazinātu PVN likmi. Bet toreiz jūs prasījāt populistiski, cik es saprotu, pievienotās vērtības nodokli samazināt līdz nullei.

Mēs piedāvājam tikai 5 procentus. Un tas ir racionāli, jo mēs domājam par budžetu, jo tagad, šajā periodā, jau valsts ir iekasējusi lielāko daļu no 12... un 21 procenta, bet mēs piedāvājam gan papildināt budžetu, gan atbalstīt mājsaimniecības.

Es domāju, ZZS un valdošā koalīcija, jums jāieklausās jūsu vadoņa vārdos un jāatbalsta šis priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1208/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 6, atturas – 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1209/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļoti smieklīgi! Jo toreiz, kad jūs stāvējāt šeit un jūsu frakcija ZZS aizstāvēja iedzīvotājus, jūs cīnījāties par to, lai... vai toreiz jūs domājāt par iedzīvotājiem... toreiz jūs domājāt, kā viņus atbalstīt. Un, kad esat valdībā, ir kaut kā... pretrunā ar iepriekšējo politiku, ar tiem lozungiem, ar kuriem jūs gājāt uz Saeimas vēlēšanām un kādu cilvēku intereses jūs aizstāvējāt. Bet ļoti dīvaini sanāk.

Par elektroenerģiju un par 5 procentu PVN likmi. Es laikam nelasīšu visu runu, ko esmu sagatavojusi. Es jums nocitēšu mana kolēģa runu, kad viņš aizstāvēja tādu pašu priekšlikumu.

"Priekšvēlēšanu laikā mēs visi esam ļoti runīgi, bet, nonākot pie varas, tās runas savā ziņā iegūst citu realitāti."

"Mēs arī turpmāk nāksim ar šīm idejām, līdz jūs mūs sadzirdēsiet. To no Zaļo un Zemnieku savienības mēs jums varam apsolīt, un turpmāk katra ceturtdiena sāksies ar ziņojumiem par šiem likumprojektiem, jo šie likumprojekti, mūsu ieskatā, ir jāpieņem tūlīt."

"Mēs neesam krīzes laikā izmantojuši nodokļu instrumentus, lai cilvēkiem palīdzētu pārvarēt krīzi."

"Šobrīd katrs piektais Latvijas iedzīvotājs aptaujā pasaka to, ka viņš tuvākajā laikā plāno braukt prom no Latvijas tieši dzīves dārdzības dēļ. [..] 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju šādu pozīciju pauž."

Tie nav mani vārdi, tie ir jūsu frakcijas un vadoņa vārdi. Valainis turpina... toreiz: "Vakardien lasīju vienā no portāliem ziņu par sievieti, kura tikko kļuvusi par pensionāri. Viņai mēnesī atliek 100 eiro. Viņa tiešām ir ļoti patriotiska, visu cieņu... taisnu muguru stāv. Viņa saka: "Man pietiek desai un visam pietiek." Un tiek galā. Bet, nu, apzinieties – 100 eiro mēnesī! Šis cilvēks pēc rēķinu nomaksas dzīvo ar 100 eiro mēnesī. Kas notiek ar šo cilvēku, ja viņam uznāk kāda slimība, nav bērnu un mazbērnu, kas spēj viņam samaksāt par zālēm? Kas notiek ar cilvēku, ja viņam nepieciešams kāds remonts? Kas notiek ar cilvēku, ja viņš kaut kādā brīdī aizmirst izslēgt gludekli un viņam atnāk elektrības rēķins? Kolēģi, tā ir realitāte!"

"Ja mēs skatāmies Vāciju, Poliju, Itāliju, Īriju, Franciju – visas šīs manis nosauktās valstis, bagātās valstis, ir izvēlējušās kombinētu pieeju: nodokļu atvieglojumus un pabalstus. Mēs ņemam tikai pabalstus un ceram, ka ar to pietiks."

Tie ir Viktora Valaiņa vārdi, aizstāvot priekšlikumus par PVN samazināto – nulles – likmi elektroenerģijai, tas ir, par pārvades pakalpojumu... sadales pakalpojumiem. Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, jo Valainis jau visu paskaidroja toreiz, kad stāvēja šeit, tribīnē. Ne tikai paskaidroja, bet arī pamatoja. Un, kā redzam, priekšlikums nav zaudējis aktualitāti. Šodien mums ir iespēja pieņemt lēmumus, kas tiešām palīdz cilvēkiem, nevis tikai izskatās kā labs dokuments.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un nodot komisijai.

Paldies. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1209/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 4, atturas – 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktorijas Pleškānes, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Mārča Jencīša iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1210/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šoreiz es necitēšu mūsu kolēģa un ekonomikas ministra Valaiņa tekstus. Es domāju, jūs sapratāt, ka divkosība mūsu valdībā, mūsu parlamentā – tā ir norma. Kad mēs esam opozīcijā, visi kliedzam, ka to vajag darīt. Kad mēs esam valdībā, tad to neatbalstām. Bet lai ir, kā ir. Jūs varēsiet izskaidrot, paskaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc jūs tā darāt.

Arī pie šī likumprojekta es gribu atgādināt – šobrīd Latvijā piedzīvojam ilgstošu aukstuma periodu un stipru salu. To jūs jau jūtat. Un tas automātiski nozīmē vienu būtisku pieaugumu – siltumenerģijas patēriņu. Pieaugot patēriņam, pieaug arī rēķini, kurus iedzīvotāji saņem savās pastkastītēs. Un katrs no mums to saņems. Ziemas mēneši... Tikai viena atšķirība: mēs saņemam pa diviem tūkstošiem, trim tūkstošiem, daži – astoņus tūkstošus, bet cilvēki reģionos saņem minimālo algu, un no šīs algas ir ļoti grūti samaksāt tos rēķinus, ko tagad saņems. Un atbalsts ar pabalstiem nav pietiekams.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai tiešām mēs ne tikai palīdzētu saviem iedzīvotājiem, bet arī saglabātu ieņēmumus valsts kasē caur 5 procentu PVN likmi un atbalstītu tos cilvēkus, kuri tiešām nevar... Tie, kuri izvēlas šodien samaksāt rēķinus, kas viņiem jānopērk – maize, zāles vai, atvainojos, desa?

Tāpēc lūdzu atbalstīt. Jo siltumenerģija, ko mēs patērējam, nav luksusa prece, tā ir tāda lieta, pie kuras... mēs nevaram aiztaisīt baterijas vai aizgriezt un dzīvot aukstumā, un darīt tā... vai, nezinu, konsultēt cilvēkus vai dot ieteikumus, ko darīt, ja viņš nevar samaksāt komunālos... siltuma rēķinus. Tāpēc lūdzu atbalstīt. Tas ir tiešām par cilvēkiem. Priekšlikums nav radikāls. Tas uzsver, ka gan valsts saņems savu naudiņu budžetā, gan cilvēki saņems atlaidi no mums.

Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1210/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 5, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Darba kārtībā – deputātu Augusta Brigmaņa, Andreja Ceļapītera, Jāņa Vucāna, Oļega Burova, Jāņa Dineviča, Līgas Kļaviņas, Andra Bērziņa, Ligitas Ginteres, Valda Maslovska un Ulda Auguļa iesniegtais lēmuma projekts "Par aicinājumu Ministru prezidentam iestāties par Latvijas lauksaimniekiem godīgiem Eiropas vidējā līmeņa maksājumiem Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēmā 2028.–2034. gadam". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Darba kārtībā – deputātu Edmunda Jurēvica, Mārtiņa Felsa, Ineses Kalniņas, Viestura Zariņa, Ingas Bērziņas, Alīnas Gendeles, Annas Rancānes, Ilzes Verginas, Jāņa Skrastiņa un Gata Liepiņa iesniegtais lēmuma projekts "Par aicinājumu iestāties par Latvijas interesēm Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēmā 2028.–2034. gadam". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Darba kārtībā – likums "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 865/Lp14), ko ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidents.

Tātad Valsts prezidents šā gada 30. janvārī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 22. janvārī Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi Izglītības likumā".

Atbildīgā par šo likumu ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Vārds Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien! Komisijā skatījām priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lēmām par piecām dienām kopš izskatīšanas Saeimas sēdē. Datums, kad izskatīt Saeimas sēdē, – 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad piecas dienas... Ir 10. februāris... un 19. februāris.

Lūdzu, ir citi priekšlikumi?

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Mēs rosinām priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1. novembri.

Sēdes vadītāja. 1. novembris. Un izskatīšanas laiks Saeimā arī uzreiz jāpasaka.

L. Liepiņa. Kā sanāks, kā izskatīs.

Sēdes vadītāja. Un 1. novembris arī nav iespējams, tāpēc ka pilnvaru termiņš ir beidzies.

L. Liepiņa. Tad noteiksim – 15. oktobris. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. 15. oktobris...

L. Liepiņa. Stambulas konvencijai taču noteicām (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Stambulas konvencijai mēs noteicām termiņu, kas bija vēl mūsu pilnvaru laikā.

15. oktobris.

L. Liepiņa. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi! Citi priekšlikumi... vēl nav? Nav.

Tad es aicinu balsot par tālāko priekšlikumu.

Klotiņa kungs! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Es aicinu noteikt 31. oktobri.

Sēdes vadītāja. 31. oktobris.

Tātad atbilstoši Saeimas kārtības rullim mums ir jābalso par tālāko.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka likumam "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 865/Lp14) priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 31. oktobris un tad attiecīgi tālāk jau nākamā Saeima lemj par pārējo! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 43, atturas – 5. Tātad minētais priekšlikums nav atbalstīts.

Tad mums ir jābalso par 15. oktobri. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumam "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 865/Lp14) ir 15. oktobris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 42, atturas – 5. Priekšlikums noraidīts.

Tātad paliek 10. februāris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 10. februāris, un izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 19. februārī. Paldies.

Turpinām darba kārtību ar deputātu pieprasījumu izskatīšanu. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Maija Armaņeva, Ilze Stobova, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par atbildības uzņemšanos saistībā ar zaudējumu nodarīšanu PSKUS, Latvijas valsts un Eiropas pilsoņu budžetiem".

Vārds motivācijai deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, saskaņā ar pieejamo informāciju A2 korpusa pabeigšanai Stradiņiem ir iesniegti piedāvājumi, sākot no 101 līdz 133 miljoniem eiro, tas ir, neskaitot jau objektā ieguldītos līdzekļus. Tā kā Valsts kanceleja pagājušajā gadā lēma deklasificēt informāciju par universitātes slimnīcas A2 korpusa būvniecības turpināšanu, redzams, ka Ministru kabinets atbalstīja ceturto scenāriju, kas paredzēja jauna būvniecības uzņēmuma piesaisti un būvdarbu pabeigšanu, un ēkas nodošanu ekspluatācijā ne ātrāk kā 26 mēnešu laikā, ņemot vērā kopējo izmaksu pieaugumu līdz 25 procentiem, tiesvedības riskus un tā tālāk.

Tātad atgādinu, ka ziņojumā minētie 26 mēneši ir... šī gada marts. Tātad Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Ministru kabinets apņēmās, izvēloties šo scenāriju, līdz šī gada martam pabeigt A2 korpusu. Taču, kā zināms, ir izsludināts tikai iepirkums. Līdz ar to ēka tiks nodota ekspluatācijā labākajā gadījumā 2029., 2030. gadā. Turklāt izmaksu palielinājums ir pat 60 miljoni. Tātad 60 miljoni – tā ir nauda, kas nozagta nodokļu maksātājiem, pacientiem, ārstiem. Turklāt šī nepabeigtā ēka visu laiku ir arī jāuztur.

Līdz ar to izmaksu pieaugums nav 25 procenti. Lētākajā variantā tie ir 109 procenti, dārgākajā – pat 166 procenti. Kas par to atbildēs? Vai tomēr šeit nav kādam jāuzņemas atbildība par 60 miljonu eiro izšķērdēšanu, apzinātu lēmumu pieņemšanu, kas tērē mūsu nodokļu maksātāju naudu?

Līdz ar to lūdzu arī atbalstīt šo pieprasījumu ministram. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Tātad pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par atbildības uzņemšanos saistībā ar zaudējumu nodarīšanu PSKUS, Latvijas valsts un Eiropas pilsoņu budžetiem" nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Laura Lizbovska, Andra Kulberga, Edgara Putras, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Māra Kučinska un Raimonda Bergmaņa pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par rīcību saistībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa celtniecību".

Vārds motivācijai deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es domāju, brīvdienās "De facto" sižets ļoti skaidri parādīja haosu, kas valda ne tikai mūsu ārpolitikā, bet arī veselības jomā.

Vakardien pie parlamenta ēkas cilvēki protestēja pret to, ka nav naudas onkoloģijas pacientiem. Mums uz Saeimu Balvu, Alūksnes cilvēki sūta vairāku tūkstošu parakstītu vēstuli, lai mēs nesamazinām līmeņus, faktiski – lai neslēgtu medicīnas pakalpojumus reģionu slimnīcā. Cilvēki saka: trūkst naudas, trūkst resursu.

Bet šobrīd mēs redzam – veselības aprūpes jomā viena ministra laikā ar viena ministra uzdevumiem... Ministra vārds – Hosams Abu Meri. 2023. gadā acīmredzami skaidri ir lūdzis nomainīt gan padomi, gan valdi, gan lauzt līgumus. Līgums, kurā sākotnēji iespējamais pieaugums bija plānots 88 miljoni, lai jau drīzumā šo slimnīcu atvērtu... Laužam līgumu. Ēka tiek... visi būvdarbi tiek apturēti. Sals, ziema, sasalst, atsalst, pelējums. Nu jau, es domāju, ka visa iespējamā Mendeļejeva tabula šobrīd ir atrodama... Bez kāda starptautisku ekspertu izvērtējuma, vai tur vispār nākotnē varētu būt veselība, operāciju bloki, vai ir iespējams pēc šī projekta un pēc šīm tāmēm finālā to lietot kā slimnīcu? Nē. Šobrīd dzirdam arī, ka ir noslēgts jauns līgums par 100... pāri... miljoniem tikai par pabeigšanu. Summā, mēs redzam, ir sadārdzinājums vismaz divas reizes – viena ministra laikā.

Kolēģi, par ko mēs vispār te runājam? Taupīt naudu veselības aprūpei, medikamentiem... taupīt PVN... 80 miljoni vienkārši tiek izmesti vējā... acīmredzami. Tāpēc, domāju, mēs ļoti nopietni pieiesim... ne tikai kā kolēģi – ar šo pieprasījumu... ar padziļinātu, detalizētu analīzi. Jāatskaitās par šiem lēmumiem, par ievestām iekārtām, kuras šobrīd diezgan droši varēs aizvest uz Getliņiem, par citu aprīkojumu, kas jau ir sabojāts... par pamatiem... par visu nāksies atbildēt. Tie ir desmitiem miljonu nodokļu maksātāju naudas... cilvēkiem, veselības aprūpei... kuru mēs varējām izmantot tiem mērķiem, kuriem tiešām vajadzēja. Ēkai drīzumā bija jābūt jau pabeigtai. Tā vietā, esam diezgan pārliecināti, mēs vēl ilgi neredzēsim šo ēku pabeigtu.

Mums trūkst naudas ļoti daudz kur, tāpēc nevaram pieļaut, ka šāda izšķērdība, acīmredzama izšķērdība, notiek veselības aprūpes jomā. Noteikti aicināsim veselības ministru personīgi atbildēt uz visiem šiem neērtajiem jautājumiem, lai viestu skaidrību. Nepieciešamības gadījumā griezīsimies arī citās instancēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Turpinām ar sadaļu "Pieprasījumu komisijas atzinumi".

Deputātu Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica, Artūra Butāna, Ilzes Indriksones, Raivja Dzintara, Edvīna Šnores, Jāņa Grasberga, Naura Puntuļa, Jurģa Klotiņa, Edmunda Teirumnieka pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram "Par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības daļēju apturēšanu".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 28. janvāra sēdē izskatīja Saeimas deputātu pieprasījumu "Par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības daļēju apturēšanu". Komisija sēdē uzklausīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru.

Deputāti, trijiem balsojot "par", septiņiem – "pret", atzina, ka pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Latvijas pašvaldību vadītāji pagājušajā piektdienā sanāca kopā, lai lemtu, kā tālāk rīkoties ar savu pašvaldību teritoriju plānojumiem. Katram ir savs statuss, sava stadija. Bet viņi vienbalsīgi bija vienās domās par to, ka nevar paļauties uz viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Čudaru. Ir jāvēršas pie premjeres.

Viņi aicināja premjeri divu nedēļu laikā rast iespēju satikties un dot skaidru atbildi, vēstījumu, kā viņiem tālāk plānot savu iedzīvotāju dzīvi un novadu attīstību. Interesanti, ka premjere atsaucās šim aicinājumam. Tikšanās būs, bet ne maksimāli ātri, kā aicināja pašvaldības. Tikšanās būs 19. februārī, jo pa vidu premjerei citas aktivitātes – ziemas olimpiskās spēles Itālijā. Aizbrauks, paskatīsies kamaniņas, kerlingu, hokeju un pēc tam, kad būs kāds brīvāks brīdis, tiksies ar pašvaldībām.

Interesanti, ka pašvaldības ir atmetušas cerību, ka var sadarboties, atrast cieņpilnu dialogu ar Čudara kungu. Un tā situācija radās, kad ministrs izdomāja, ka viņš var vienpersoniski lemt par to, kā tālāk lielā daļā Latvijas dzīvos iedzīvotāji, kā šīs pašvaldības tālāk attīstīsies.

Runa ir par Bauskas novadu un Preiļu novadu. Tās ir divas pirmās pašvaldības, kuru teritoriju plānojumu Čudars ar rīkojumu ir apstiprinājis daļēji. Ko paredzēja šie plānojumi?

Uz vietas diskutējot ar saviem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, ar dažādām valsts organizācijām, pašvaldības izstrādāja, kāda nākotnē būtu iespējama saimnieciskā darbība dažādās novadu vietās, pilsētās, pagastos, lauku teritorijās. Bauskas gadījumā, manuprāt, samērīgs piedāvājums – vēja parkus nevarēs būvēt tuvāk par diviem kilometriem no ciemiem, apdzīvotām vietām, vēja parkus, saules parkus nevarēs būvēt uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, pašām auglīgākajām zemēm mūsu valstī – ar auglības kvalitātes mērījumu virs 60 ballēm.

Čudars saka: tas piedāvājums no jūsu puses nav argumentēts, nav pamatots. Ir atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ko nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs var darīt. Un tas, ko šie noteikumi paredz, – ka tur var nodarboties ar lauksaimniecību. Tas ir likumsakarīgi. Tikai trīs novados ir šādas zemes – Dobeles novadā, Jelgavas novadā un Bauskas novadā.

Šāds piedāvājums, kurš tikai par 3 procentiem palielina esošo ierobežojumu režģi – kur būtu vai nebūtu iespējams kaut ko darīt –, ministraprāt, nav atbilstošs. Tad kāda iespēja pašvaldībām ir vispār lemt par to, kā viņi tālāk dzīvos, ja pat par 3 procentiem nav iespējams pieņemt lēmumu?

Preiļiem situācija ir vēl mīklaināka. Tur šis pašvaldības piedāvājums ir par 0,0 procentiem. Interesanti, ka Preiļu pašvaldībai teritoriju plānojums jau bija apstiprināts, un to bija izdarījis VARAM. Pēkšņi ir iekodusi kāda lapsene vai kas cits noticis, vai kāds pazvanījis, un – hops! – šis plānojums arī nav gana labs.

Ko pats Čudars? Mums Pieprasījumu komisijā bija iespēja viņu iztaujāt. Interesanti, ka mūsu vēstules bija savlaicīgi iesūtītas, arī sagatavoti jautājumi. Viņš neatbildēja. Mēs kā pieprasījuma iesniedzēji neguvām atbildes, mums nebija iespējas ar tām iepazīties, tad nu jautājām uz vietas. Viņš – nelokāms savos principos. Īsti nevar saprast. Un tās atbildes mēs neatradām – vai tas ir viņa untums, pie kā viņš turas, vai tas ir kādas šauras uzņēmēju grupas lobijs? Atbildes mēs neatradām.

Viņš spītīgi saka: pašvaldībām ir divas iespējas – vai nu pieņemt manus spēles noteikumus, kurus esmu izvirzījis, vai doties uz Satversmes tiesu. Iztēlojieties šādu pieeju! Abas pašvaldības – gan Bauska, gan Preiļi – ir lēmušas, ka izmantos šo iespēju un dosies uz Satversmes tiesu.

Citas pašvaldības stāv rindā ar teritoriju plānojumiem, gaida, kas notiks tālāk ar Bausku un Preiļiem, kādas būs iespējas saskaņot kaut ko, pašiem lemt uz vietas, jo viņi ir tie, kas ikdienā komunicē ar iedzīvotājiem un zina, kas ir svarīgi novados arī no ainaviskā viedokļa. Mums viņiem ir jāuzticas, ka viņi zina labāk.

Arī sadarbība ir kaut kur pazudusi. Pašvaldības redz, ka ar ministriju nav jēgas komunicēt. Un šajā gadījumā abas – gan Bauska, gan Preiļi – dosies uz Satversmes tiesu. Jūs zināt, cik maksā pieteikums, lai visu sagatavotu un iesniegtu Satversmes tiesā? Tie ir vairāki desmiti tūkstošu, kurus katra pašvaldība iztērēs.

Šobrīd tās ir divas, bet ļoti liela iespējamība, ka sekos arī Talsi, Dobele, citas pašvaldības, kuras cenšas saskaņot šos plānus. Var sasniegt 10–15, iespējams, pat lielāku skaitu. Un iztēlojieties, ko pašvaldības, ko iedzīvotāji var domāt par sadarbību ar ministrijām, sadarbību ar Saeimu, ja katra no tām tērēs desmitiem tūkstošu, lai tiesātos ar valsti.

Kas tad ir pašvaldības? Pašvaldības arī ir valsts. Ministrija... Čudars varbūt ir pārpratis... viņš domāja, ka vada vienpersoniski, viens var pieņemt šādus lēmumus. Bet beigās tiesvedības jau var ieilgt. Čudars būs prom. Es ceru, ka ātrāk...

Arī šodien mēs uzturēsim šo pieprasījumu, jo nav jau tikai viens gadījums ar teritoriju plāniem. Mums ir bijušas jau iepriekš diskusijas, un sāk izskatīties, ka tas jau ir tāds darba stils. Saimnieciskās darbības ierobežojumi visā piekrastē... bija satraukti visi zemnieki un zvejnieki, un piekrastē dzīvojošie cilvēki. Pat tik absurdi, ka tur nevarēs ne sērfot, ne nodarboties ar jebkādu saimniecisko darbību. To izdevās apturēt. Bet šobrīd nav skaidrības, kas tad notiks tālāk, kāds būs nākamais piedāvājums. Iziet ar kaut ko, satracināt cilvēkus un pēc tam domāt, censties kaut ko risināt.

Otrā sērija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kopā ar apvienotā saraksta kolēģiem, Zzs kolēģiem mums ir divas reizes izdevies apturēt nākamo sēriju – plānu noteikt visā Latvijas teritorijā 35 jaunus dabas liegumus, iekļaut "Natura 2000" teritorijās. Jēkabpils novadā – 600 hektāri, Madonas novadā – vairāk nekā 300 hektāru. Un tas pats – nav vispār atbildes, vai tur ir sastopami kādi biotopi, vai būs kompensācijas. Par to pēc tam, ja būs vispār kaut kāds lēmums. Visu laiku šādi lēmumi nāk viens pēc otra.

Tai pašā laikā, ja reiz varam atbild par vides aizsardzību... Mērsragā un Rojā ir plānots izbūvēt foreļu audzētavas, milzīgas fermas, kurām Dānijā vairs nedod jaunas atļaujas. Mēs Latvijā gatavojamies ieviest kaut kādu pilotprojektu un mēģināt pierādīt, ka Dānijā šmucē un tas ir kaitīgi videi, Rīgas jūras līča seklajā piekrastē tas varētu nebūt kaitīgi. Tur Čudara kungs ir bezspēcīgs, tur netiek pieņemti nekādi lēmumi. Tas viss, ko es esmu minējis, sāk liecināt par darba stilu, iespējams, aroganci un nespēju vadīt šo ministriju.

Mēs uzturam šo pieprasījumu. Ja šodien tas Saeimā negūs atbalstu, mēs mēģināsim atrast citus veidus, lai Čudara kungs ar savu rokaspuisi Patmalnieku no Varam pazustu. Nav citas iespējas, kolēģi, jo šobrīd Varam nepārstāv ne sabiedrības, ne pašvaldību intereses. Kā intereses viņi pārstāv? Īsti nav saprotams.

Kolēģi, tiešām aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo, ja šādi mēs turpināsim, gandrīz katra Latvijas pašvaldība būs ar aktīvu tiesvedību pret valsti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mēs tuvojamies pārtraukumam. Ir piecas minūtes. Pietiks?

Lūdzu, vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Papildinot kolēģa Vitenberga teikto... pilnīgi pievienojos lielai daļai, bet man rodas jautājums. Vēl relatīvi nesen, šī sasaukuma sākumā, viens no pirmajiem ApvienotĀ sarakstA darbiem, sākot vadīt Varam, bija atcelt kādas liberālas partijas lēmumu, kurš paredzēja kaut ko līdzīgu – apturēt attīstības plānošanas dokumentu, aizbildinoties ar uzņēmējdarbības vides ierobežojumiem. Bija tāda partija "Latvijas attīstībai", ministrs Plešs... un azartspēles Rīgā. Rīgas pašvaldība gribēja ierobežot azartspēļu – ha! – elli, to visu samazināt, lai cilvēki nezaudē naudu, lai nezaudē savas dzīves un neaizbrauc no valsts.

Šobrīd mēs esam līdzīgā situācijā. Pašvaldības, uzklausot savu iedzīvotāju vēlmes, izmantojot savas pašvaldību domju priekšsēdētāju un deputātu tiesības, veic atbilstošu attīstības plānošanu, teritoriju plānošanas dokumentus... pieņem lēmumus pēc visām procedūrām. Bet atkal mums ir kāds liberāls ministrs, šoreiz no Jaunās vienotības, kurš atceļ pašvaldību lēmumus, aizbildinoties ar kaut ko ļoti līdzīgu, faktiski mats matā, kā to darīja ministrs Plešs. Kādēļ mēs tā ienīstam mūsu sabiedrību, mūsu cilvēkus?

Mēs neesam pret vēja parkiem. Esam par to, ka, ja ir publiskās apspriešanas, mēs ņemam vērā, ko cilvēki saka. Ja vietējās kopienas ir ievēlējušas savus pašvaldību deputātus, respektējam iedzīvotāju un pašvaldību deputātu likumīgos lēmumus! Pilnībā atbalstu tās pašvaldības – gan Bausku, gan Preiļus –, kuras jau šobrīd ir nolēmušas doties šo jautājumu risināt Satversmes tiesā. Domāju, mums pēc iespējas ātrāk šis jautājums ir jānoregulē parlamenta līmenī. Mums nav jāgaida, ka iztērē vairākus desmitus tūkstošu juristiem, pašvaldībām jau tā trūkst naudas.

Mums ir jāaptur šādas iniciatīvas. Ministram ir jāatsauc savi rīkojumi. Mums ir jāieklausās mūsu cilvēkos, novados un pašvaldību lēmumos. Ja mēs ignorēsim visus šos formātus – gan publiskās apspriešanas, gan pašvaldību deputātu tiesības –, tas nebeigsies labi, jo ticība visām instancēm, Saeimai, valdībai ir tik zema, kā nekad nav bijusi. Ar šādiem lēmumiem mēs vēl samazinām šo ticību, līdz ar to arī ticību valstij.

Vēl nesen, vakar, viesojoties Aizkraukles novadā... daudzi cilvēki saka – samazinās viņu vēlme aizstāvēt valsti, ja pienāks X stunda, tāpēc ka valsts dara visu iespējamo, lai nerēķinātos ar iedzīvotāju gribu. Un tādu piemēru ir aizvien vairāk un vairāk. Ne tikai Bauskā, ne tikai Preiļos, bet arī Līvānos, Kurzemes piekrastē, Latgalē, Vidzemē, Cēsu novadā – ļoti daudz kur.

Tāpēc, kolēģi, pievienojos iepriekš teiktajam un arī aicinu atbalstīt konkrēto pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Anita Brakovska, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Ingmārs Līdaka, Nataļja Marčenko-Jodko un Didzis Šmits.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram "Par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības daļēju apturēšanu".

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man šī pieprasījuma sakarā ir jautājums "Nacionālajai apvienībai" – kas jums ir pret cūkām un cūkkopības nozari? Viens no punktiem, ko Bauskas novada pašvaldība ierobežoja, bija cūku fermu attīstība noteiktā teritorijā. Kāpēc tas ir jādara?

Cūkkopības nozare Latvijā... saskaņā ar statistikas datiem mēs esam smagā deficītā. Divas trešdaļas cūkgaļas mēs importējam. Mēs patērējam aptuveni 80 tūkstošus tonnu, no kurām saražojam 35 tūkstošus tonnu. Pašpietiekamība šajā nozarē mums būtu ļoti svarīga, un tas palīdzētu samazināt cenas. Kā redzam, citās valstīs, kurās šī nozare ir daudz attīstītāka, cenas ir zemākas. Ja paskatāmies tālāk uz rietumiem, kur šī nozare ir attīstīta... arvien tālāk... cenas ir samazinātas. Protams, jo lielāks piedāvājums, jo arī zemākas cenas.

Vēl viens punkts, kas droši vien jānorāda. Ja uzņēmējdarbība atbilst noteiktiem nosacījumiem, tad tā ir atļaujama. Nevar lietot aizliegumus, kā mums gribas – kurā brīdī un kurā teritorijā aizliegt ierobežojumus. Ja uzņēmēji izpilda nosacījumus, kas ir uzstādīti saistībā ar piesārņojumu, saistībā ar troksni, saistībā ar citiem jautājumiem, kas ir regulēti vides prasībās, tad viņiem ir tiesības īstenot savu uzņēmējdarbību. Tāpat kā privātīpašniekiem, kuru teritorijā uzņēmējdarbība attīstās, ir tiesības saņemt īres maksas, nomas maksas par to, ka viņi nodod uzņēmējiem šo teritoriju.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt šos pieprasījumus, jo, manuprāt, tās nozares, kuras izpilda noteiktus nosacījumus, var Latvijā strādāt un attīstīt savu uzņēmējdarbību jebkurā vietā, kur tas ir iespējams saskaņā ar vides prasībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Teritorijas plānošanas un plānošanas nozarē ir tikai daži precedenti, kad būtisku apstākļu vai apsvērumu dēļ kaut kādi procesi tiek pārskatīti, atcelti vai noraidīti. Tika pieminēts precedents par azartspēļu ierobežojumu. Es piekristu, ja pašvaldības būtu noteikušas aizliegumu visā savā teritorijā konkrētam uzņēmējdarbības veidam, neizvērtējot ietekmi, vienkārši pateikuši: nē, pie mums tas nenotiks. Tad es teiktu: jā, tas ir saprātīgi – tādu ierobežojumu neakceptēt, apturēt vai atcelt.

Šajā gadījumā teritorijas plānošana un vietējais likums, kas faktiski ir spēcīgākais pašvaldības dokuments – teritorijas plānojums un apbūves noteikumi –, ir gara darba rezultāts, kura procesā tiek panākti kompromisi un vienošanās starp visām pusēm – pašvaldību, deputātiem (tātad lēmējvaru), iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kas grib attīstīt dažādus projektus, arī vides institūcijām, Dabas aizsardzības pārvaldi. Faktiski tas ir process, kas nav mērāms mēnešos, bet visbiežāk gados.

Pati apmēram 20 gadus šajā nozarē esmu strādājusi un zinu, cik tas ir darbietilpīgs, sarežģīts un ļoti līdzsvarošanā balstīts process, lai panāktu labu, visām pusēm pieņemamu rezultātu. Šie plānojumi top ilgi.

Pēc likuma tiem bija jābūt gataviem jau 2025. gadā. Nebūt neiet tik vienkārši. Kāda pašvaldība ir veiksmīgi to izdarījusi, kādā tagad apspriešanā jau trešā redakcija. Mans Talsu novads šobrīd ir nodevis apspriešanai tikai pirmo redakciju.

Es uzrunāju Kurzemes pašvaldības ar jautājumu, kā viņu plānojumos šie atjaunojamās enerģijas projekti tiek vērtēti. Un visi meklē kompromisus. Visi vērtē gan ainavu, gan teritorijas, gan apdzīvotās vietas tuvumu. Arī uzņēmēji ir izprotoši, arī viņi ir gatavi kaut kur atkāpties. Viņi izprot iedzīvotāju vajadzības, jo viņi neiet karot, bet attīstīt un sadarboties.

Tieši tāpēc plānojumi, kas jau ir apstiprināti, trīs kārtās iziets viss sabiedriskās apspriešanas process un apstiprināts... tagad, to apturot, varētu teikt, daļēji atceļot, mēs redzam precedentu, kas ir kaut kas vairāk nekā vienkārši viena lēmuma atcelšana. Tas faktiski ir precedents, kas pierāda, ka pašvaldībai nav tiesību respektēt iedzīvotāju vajadzības, panākt kompromisus ar uzņēmējiem, ka var ar vienu lēmumu to visu nograut – darbu, vienošanos, ko panākuši iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldība ilgstošā, demokrātiskā, likumā nostiprinātā procesā.

Visās demokrātiskajās valstīs plānošana ir svarīgākais pašvaldības instruments savas teritorijas attīstībai. Arī apbūves noteikumos šīs teritorijas, kas ir īpaši vērtīgas no ainaviskā vai dabas viedokļa, tiek īpaši rūpīgi izvērtētas. Tieši tāpēc piekrastēs mēs nebūvējam piecstāvu viesnīcas, paredzam nelielus apbūves apjomus ar vēsturiskiem jumta slīpumiem, piemērojam videi, lai tas viss izskatītos tā, kā mēs to patiesi vēlamies, lai tas ir gan skaisti, gan ērti, gan funkcionāli. Mēs meklējam vietas, kur nav aizsargājamo biotopu un nav īpašās dabas vērtības, lai tur ieliktu to tūrismam nepieciešamo infrastruktūru, lai uztaisītu koka taku tur, kur tūrists drīkst iet, un nebradātu pa pelēkajām kāpām. Tas ir process.

Bet šis lēmums vai, pareizāk sakot, šis ministra rīkojums faktiski parāda, ka tam visam nav vērtības. Tieši tāpēc es pilnīgi saprotu pašvaldību deputātu un iedzīvotāju sašutumu, kuri ir ieguldījuši laiku, resursu. Faktiski šobrīd gaidīšanas pozīcijā ir visas tās pašvaldības, kurām plānojumi vēl ir procesā. Un tas ir pavisam interesanti, jo līdzīgi ierobežojumi ir paredzēti visos plānojumos. Ar kurām pašvaldībām es runāju – visām. Citai mazliet atšķirīgi, citai varbūt ir vairāk ainaviskās terases, citai – atkāpšanās no ciemiem.

Arī tad, kad valstiskā līmenī skatīja šos ierobežojumus, bija diskusija, vai samērīgi noteikt tik un tik metrus no apdzīvotas... kā saka, viensētas vai publiskās ēkas, vai nebūtu saprātīgi tomēr noteikt ierobežojumu pēc vēja ģeneratora augstuma, kas būtu daudz precīzāk. Jo ir jau atšķirība, vai ir 50 metri vai 250, vai 300. Ir liela atšķirība! Cik tālu mēs šo objektu redzam, cik liela ietekme uz to visu ir.

Var jau teikt – tas ir tikai estētisks piesārņojums, tas ir tikai vizuāls piesārņojums, tas jau nenodara kaitējumu. Jā, bet mēs visi esam pieraduši un gribam redzēt apkārtējo, sev tuvo ainavu tādu, kāda tā ir. Un mums ir kolēģi, arī pašvaldībās ir cilvēki, kas saka: jā, man patīk, ka tās vējdzirnavas griežas. Arī tas ir normāls viedoklis. Visi jau nedomā vienādi. Bet, ja kompromisi ir panākti, lēmums ir pieņemts demokrātiskā procesā, visi saskaņojumi no institūcijām saņemti... Ventspils novads līdz aprīlim gaidīs Valsts vides dienesta atzinumu. Viņiem neesot kapacitātes. Varbūt palīdziet? Es nezinu. Klimata un enerģētikas ministrijai laikam tad jādod vairāk resursu.

Tas arī nav normāli, ka pašvaldībai procesu kavē vairāku mēnešu garumā, jo valsts institūcija nevar dot atzinumu. Un tad, kad gads vai pusotrs ir ieguldīts un darbs ir paveikts, un mēs varam sākt dzīvot pa jaunam, attīstīt dažādas idejas, iniciatīvas, projektus, atnāk viens ministrs un paziņo: jums nebūs, ejiet uz Satversmes tiesu! Ja visas pašvaldības, kas šobrīd stiprina savus plānojumus, ies uz Satversmes tiesu, Satversmes tiesa tiešām būs "laimīga"... es domāju, viņiem darba pietiks ilgam laikam. Bet vai tas ir saprātīgs risinājums?

Vai nebija jāiesaistās procesā iepriekš, tad, kad bija apspriešana, kad ministrija varēja visus dokumentus apskatīties, diskutēt ar nozarēm, ar iedzīvotājiem, ar pašvaldībām? Un ir vēl tāds nieks, ka varbūt tad ir arī ministrijai jāiet uz tiesu pret pašvaldībām, kuru plānojumos ir spēkā līdzīgi ierobežojumi. Tukuma novadā – kopš 2022. gada jūlija; Olaines novadā – kopš 2025. gada augusta. Varbūt ir plāns arī šeit iet uz Satversmes tiesu. No otras puses – tad tiesājamies pēc pilnas programmas! Vai mums valsts attīstības jautājumi pašvaldību līmenī būtu ar tiesvedību palīdzību jārisina? Noteikti ne. Un uzticēšanos pašvaldību plānošanas procesam tas principā pilnīgi un galīgi sagraus. Arī plānotāji ir šausmās, jo tāda pieredze, kāda tā ir šobrīd, pēdējo 30 gadu laikā nav bijusi, lai kā mums ir bijis iepriekš.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram. (Starpsauciens: "... Kiršteina kungs!")

Tā, Kiršteina kungs ir pirmais. Labi.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jau simto reizi mēs atkal sākam skatīt vienu un to pašu. Bet faktiski, kā jau es teicu, šai valdībai palikuši pieci mēneši līdz Jāņiem, tad brīvdienas... Un ticiet man, viens no pirmajiem lēmumiem būs visu vēja parku apturēšana jau, man liekas, pirmajā nākamās Saeimas un valdības darba nedēļā vai mēnesī, lai vienkārši pārbaudītu visu, kas ir savārīts.

Un šeit mēs redzam – praktiski visu laiku atkārtojas viena un tā pati shēma. Kā tas viss sākas. Politiski ietekmīgi savas nozares kaut kādi speciālisti vai, kā mēs teiktu tagad, nozares konsultanti ar pieredzi sagatavo, saskaņo, juridiski noformē, novērš riskus... Un, paskatieties, kad šis projekts ir pabeigts un faktiski var sākt būvēt, tad pēkšņi šo projektu nopērk vai nu valsts kapitālsabiedrība... bet pārsvarā nopērk tā saucamie ārzemju investori.

Un tad ir ārkārtīgi interesanta lieta. Piemēram, Cēsu "Druvā" bija aprakstīts, ka norvēģi būvēs lielu parku ar kopējiem izdevumiem, kas jau būs kaut kādi 500 miljoni. Iedomājieties, pusmiljards tiek tērēts, lai Vidzemē, teiksim, sabojātu ainavu... izvestu peļņu. Un vietējiem kā sveiciens paliek sabojāta ainava, sabojāta apkārtne, troksnis, vibrācijas un viss pārējais.

Vai šeit jau nav kaut kāda...? Nu labi, es saprotu, ka ne SAB, ne Drošības policiju tas neinteresē. Viņus vairāk interesē kaut kāds radiologs Daugavpils slimnīcā. Bet, teiksim, lielas daļas Latvijas pilnīga sagraušana un izcūkošana nevienu neinteresē.

Te jau pats ministrs vienreiz atzina, kāda ir šo procesu atdeve... vai šo vēja parku atdeve. Tad, kad vējš pūš, tā pati elektrība ir nulle, jūs neko nevarat nopelnīt. Un, kad vējš nepūš, jūs arī neko nevarat nopelnīt. Tai pašā laikā Latvijā ir pietiekami daudz... Enerģētiķi ir aprēķinājuši, ka pie kaut kādas divu gigavatu iespējas, ko mēs tagad ražojam ar HES un TEC, un ar dažādām nelielām koģenerācijas stacijām, maksimums, kopā sarēķinot saules un vēja parku jaudu, ir kaut kur apmēram pieci gigavati. Pēc tam tas viss pārvēršas diezgan katastrofālā situācijā, ko mēs redzam Eiropā. Pietiek iestāties anticiklonam, un brīnišķīgā atjaunojamā enerģija rada cenas uzlikšanu, kā nesen bija – 40 un vairāk centu par kilovatstundu. Visa šī darbība ar vēja parkiem, manuprāt, ir atstrādāta shēma, kurā milzīgas summas saņem starpnieki, dažādas organizācijas, kas nodibināsies... Tāpat arī "Latvenergo"... Jūs saprotiet, tur būs jābūvē ceļi, jāpieved atledošanas šķidrums, jāved krāni, kādu mums nav, jāimportē.

Mums jau pieredze rāda, kā tie iepirkumi notiek... un tā tālāk. Bet es domāju, ka šeit pārāk uztraukties mums nevajadzētu, jo, ticiet man, neko daudz te neviens vairs neuzbūvēs. Faktiski mēs drīzāk dabūsim nodarboties ar izmeklēšanu, kādā veidā un kas ir bīdījis visus šos projektus un kāpēc tie tiek bīdīti.

Čudara kungs pēc manis runās. Nu, tad pavisam vienkāršs jautājums: ja vienam parkam norvēģi ir gatavi tērēt pusmiljardu, cik par šo naudu varētu uzbūvēt TEC ar stabilu enerģiju, ka jaudas koeficients ir vismaz 60 procentu, nevis būvēt vēja rotorus ar kaut kādu 20 vai 25 procentu jaudas koeficientu, finansēt Ķīnas ekonomiku? Pasakiet, kāpēc mēs nevaram uzbūvēt, ja Vācija tagad ir paziņojusi... un dabūjusi Briselē atļauju uzbūvēt 12 gigavatu termoelektrocentrāles. Kāpēc tad viņi nebūvē atkal kārtējos vēja parkus un visu to pārējo?

Tā ka šeit varbūt nevajadzētu vairs pat mums analizēt, kas ko dara, ko piesārņo... Kāpēc, teiksim, atcēla zviedru... nē, Skotijā tiesa atcēla... Aizliedza trīs vēja parkus, kas bija tuvāk par 1,2–2 kilometriem. Kāpēc mēs arī steidzami iepriekšējā Saeimā atcēlām tos piecus augstumus, kas bija ieteikumos, un pārgājām uz kaut kādiem 800 metriem un... veselu rindu citu jautājumu. Es domāju, šeit vienkārši tie visi ir jāaptur, jo galvenais īpašnieks ir kopiena, kas tur dzīvo – pašvaldība. Ja pašvaldība neatbalstīs turpinājumu – vairākums neatbalstīja šāda vēja parka būvniecību –, tad, lūdzu, celiet pats uz savas zemes. Nopērciet, Čudara kungs, kādus 10 hektārus un būvējiet tur 80 vai 100 metrus augstus torņus, nevis ķēmojaties šeit ar trīssimtmetrīgiem torņiem un stāstāt, ka tā ir kaut kāda bilance. Un nevajadzētu melot. Šī politika grauj ekonomiku, tā grauj Eiropas energobilanci. Un tikko paziņoja... Brisele mums paziņoja skaistu lietu, ka sakarā ar nepieciešamību attīstīt datu centrus un mākslīgo intelektu Eiropas Savienība tuvākajos septiņos gados nevarēs nodrošināt... Interesanti, ar ko tad... vēja parkus viņi būvēs tos septiņus gadus, ja viņi strādās pie atomelektrostacijām? Un tad arī nāciet un pastāstiet, kāda mums ir programma, teiksim, sākot kaut ko darīt ar kodolenerģijas attīstību. Nu, ja jau mums 10 reizes pieaug patēriņš, tad taču mums kaut kas cits ir jādara. Taču ne jau ar vēja parkiem. Bet mēs visu laiku turpinām.

Un pēdējais. Kolēģi, pievērsiet uzmanību fantastiskajiem skaitļiem. "K2 Ventum". Piemēram, tāpat kā es teicu, kā šī shēma darbojas. Priekšā latvietis, nu, erzacdirektors, aiz viņa pēc tam parādās kaut kāda pārpirkšana. Pēc tam mēs skatāmies, tas pats "K2 Ventum"... Kas tad ir patiesie labuma guvēji? Mēs redzam, aiziet bieži vien uz Kipru, uz Maltu – pēc tam, kad tie, kas tur ir sākuši izmeklēt... Piemēram, arī Igaunijā... beigās izrādās Krievijas pilsonis vai Ukrainas pilsonis, kaut kāds oligarhs.

Tātad mēs atlaižam, es saku, radiologu kaut kādu vai speciālistu no Daugavpils slimnīcas, jo, lūk, tā ir stratēģiska vieta, bet šeit būvēt šādus vēja parkus... Un patiesie labuma guvēji... Un kam tad ir pusmiljards, kas var tērēt? To taču var darīt tikai naudas atmazgātājs. Nu, kā jūs atpelnīsiet 500 miljonus, teiksim, Cēsīs... vējā, kad jūs neko nevarat pārdot, un bez vēja, kad arī jūs neko nevarat pārdot? Un šeit ir godīgi jāsaka – ka tā ir krāpniecība līdz šim... kā pierādīta krāpniecība. Un nav mums vairs jādiskutē, teiksim, 800 vai 850 metri.

Ārkārtīgi rupjš Satversmes pārkāpums. Un arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpums, ka tiek klaji uzspļauts vietējo iedzīvotāju interesēm, paziņojot, ka viņu izstrādātie detālplānojumi, kas savulaik ir izstrādāti atbilstoši likumam, nekur neder, jo, lūk, kaut kādam ārzemju vēja parkam nepatīk, ka tur ir kilometrs un 200 metri, bet vajag piebīdīt pie 800 metriem. Jūs taču zaudēsiet visas šīs prāvas nākotnē – gan Satversmes tiesā, gan visur.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Faktiski šis pieprasījums izgaismo to, ka šobrīd varas partijas ne tikai līdzšinējā līmenī... proti, neuzklausa pilsonisko sabiedrību, vietējos iedzīvotājus un nevaldības organizācijas attiecībā uz iebildēm pret vēja parku attīstību... bet ir sperts jau nākamais varas līmeņa solis. Un tagad faktiski tiek ignorēti pašvaldības iebildumi un pašvaldības noteikumi – tas ir diezgan antidemokrātisks virziens.

Attiecībā uz pilsonisko sabiedrību nav iedots instruments iedzīvotājiem vai nevaldības organizācijām, kā apturēt... Kurš ir tas slieksnis? Nu, pasakiet – nezinu, iedzīvotāju skaits vai iebildumu skaits. TAP portālā nevaldības organizācijas un iedzīvotāji var uzrakstīt trīs vāji sagatavotus priekšlikumus vai 150 juridiski spēcīgus priekšlikumus, tas nemaina lietas būtību, jo jūs vienkārši rullējat pāri jebkurā gadījumā. Nav nekāda drošības ventiļa, un pie šādas visatļautības tiek nevis sakārtota virzības konstrukcija, bet – vēl vairāk – tiek pateikts, ka jūs varat domāt, ko jūs gribat, sagatavot, kādus argumentus gribat, mēs neatbalstām. Un, ja pašvaldība būs jūsu pusē, mēs vienkārši apturēsim. Šie ir pirmie divi precedenti – Bauska un Preiļi –, pēc tam būs Dienvidkurzeme un citas pašvaldības. Es vienkārši paredzu... pēc šāda precedenta.

Man liekas, ir svarīgi pateikt, ka neviena pašvaldība Latvijā nav aizliegusi, totāli aizliegusi, vēja parkus. Tas, ko pašvaldības saka, – mēs nevēlamies vēja parkus blakus iedzīvotājiem. Un kur šeit ir problēma? Jo Latvija galu galā ir ļoti... iedzīvotāju apdzīvotības blīvuma ziņā... ir ļoti reti apdzīvota. Tātad var atrast vietas. Ir precedenti, ka iedzīvotāju pretestības nav vai tā ir minimāla... kur tiešām tos būvē ne blakus apdzīvotām vietām. Bet kāpēc tos vienmēr būvē tuvu apdzīvotām vietām? Tāpēc, ka investoram tas ir lētāk. Skaidrs, ka tur ir elektrības "asinsrite", visi starpsavienojumi ir tuvu apdzīvotām vietām. Un, skaidrs, katrs kilometrs tālāk ir liekas izmaksas. Tieši par šīm izmaksām jau arī ir stāsts. Vai mēs nostājamies iedzīvotāju pusē, kuri saka – būvējiet tālāk –, vai mēs nostājamies, kā Čudara kungs, ārvalstu investoru pusē un sakām – nē, galvenais, lai lētāk, tas nekas, ko tie vietējie saka. Par to ir tas stāsts. Neviena pašvaldība nav aizliegusi, nevajag mānīt sabiedrību. Tikai jautājums ir, vai mēs ļaujam būvēt pašvaldības norādītajās vietās, tālu, ar ierobežojumu, lai netraucē iedzīvotājiem, vai mēs ejam ceļu, ko piedāvā Čudara kungs, ka nevis pašvaldībai būs teikšana, bet investoram. Kur viņš gribēs, tur būs jābūvē, un pašvaldībai būs jāpielāgojas investoram, nevis otrādi. Manuprāt, absurdi svaru kausi sagāzušies.

Patmalnieka kungs minēja, ka uzņēmēji ir gatavi izpildīt visas piesārņojuma... prasības. Kādas tad ir tās prasības? Nosauciet likumu vai Ministru kabineta noteikumus, kur ir pateikts par skaņas piesārņojumu, gaismas piesārņojumu, utilizācijas prasībām, demontāžas prasībām, valsts kompensāciju, investoru atbildību šajos jautājumos. Nav jau šis sakārtots. Nav jau sakārtots! Tad varbūt sakārtojiet to, pirms nākat ar tālākiem soļiem. Un skaidrs, ka šī problēma paver lielāku diskusiju, jo vairāki no šiem projektiem – gan atkrastes projekts pretī Pāvilostai, gan "K2 Ventum" milzīgais projekts Kurzemē un daudzi citi – jau vairs pie pašreizējām elektroenerģijas cenām nevar sevi... tie nav ekonomiski pamatoti.

Ir skaidrs, ka neformāli tas, ko viņi vēlas no Ministru kabineta, ir dabūt CFD jeb, angliski sakot, Contract for difference, kas ir, nu, latviski tātad – valsts garantija būtībā par to, ka, ja elektrības cena noslīd investoram neizdevīgā līmenī, tad valsts jeb mēs, visi nodokļu maksātāji, tai skaitā vietējie, kuri ir spiesti skatīties uz to vēja parku... Viņi būs tie, kas vēl piemaksās par to, lai tas vispār varētu uzturēt sevi. Nu, tā ir OIK shēma būtībā, vienkārši sakot. Tas ir kaut kas tāds, ko mēs nedrīkstam pieļaut.

Protams, šeit jau izskanēja arī par finanšu apliecinājumu. Šobrīd ekonomikas ministrs pasaka: miljards investīciju ir piesaistīts Latvijai, nu, rāda monētu kaut kādu... No tā miljarda 400 miljoni jeb... tad 40 procenti no šī skaitļa ir uzpūsti, jo tie ir divi lietuviešu vēja parki, kuriem, labojiet, ja es kļūdos, SIA ir nodibināta ar 2800 pamatkapitālu. Tātad jūs arī varat pēc Saeimas sēdes aiziet... ā, īstenībā var jau caur internetu. Tātad šobrīd, klikšķinot internetā, varat nodibināt SIA, iemaksāt no deputāta algas 2800 un pateikt, ka jums būs 500 miljonu liels lietuviešu projekts. Un Valainis varēs teikt, ka viņš ir pusotru miljardu jau piesaistījis. Tieši tik uzpūsts šis ir. Un finanšu apliecinājumu nav, lai šos projektus īstenotu. Kaut vai manis nosauktos Kurzemē. Tādas summas nav nevienam Latvijā, nevienam oligarham, nevienam miljonāram, nezinu, Porziņģim, nevienam nav tādas naudas Latvijā.

Tad jautājums: kas tā par naudu, par ko būvē šos vēja parkus? (Starpsauciens.) Ko? Ja jūsu vēja attīstītāji paši saka to, ka bankas nefinansē šādus, ko tad jūs raudat, ka bankas nefinansē? Pretrunīgs jūs esat. Tātad finanšu apliecinājums – lai tad parāda, ka viņiem ir šī nauda. Un finanšu izcelsme – no kurienes ir tā nauda? Kāpēc, teiksim, "K2 Ventum" gadījumā tas ir uzņēmējs, kurš ir visu savu saimniecisko darbību veicis ar Krieviju un naftas biznesu? Kas...? Vai tie nav kaut kādi naudas atmazgātāji? Es esmu informējis arī tiesībsargājošās iestādes.

Bet šobrīd jūs... jūs te uzdrošināties mācīt pašvaldības, ko drīkst, ko nedrīkst, bet Jaunajai VIENOTĪBAI un Čudara kungam pat nešķiet... pajautāt, vai tā nav kaut kāda krievu mafijas nauda, kas tur ir. Jūs esat kaut vienu iesniegumu... kaut vienu reizi tiesībsargājošajai iestādei pajautājuši, no kurienes viņiem nauda? Ja jau jūs tik ļoti labi orientējaties enerģētikas nozarē, tad jums ir jāzina izmaksas un jāzina, vai kādam ir vai nav šāda nauda un kāda ir šīs naudas izcelsme.

Tāpēc man liekas savādi, ka pašvaldību ministrs... VARAM ministrs ir vienmēr bijis pašvaldību ministrs – kurš aizstāv pašvaldības! Šobrīd faktiski ir tāda situācija, ka mums Latvijā Ministru kabinetā ir divi vēja parku lobija ministri, tātad klimata un enerģētikas ministrs un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. Es ceru, ka pēc gada Latvijai būs nevis divi vēja enerģijas lobisti Ministru kabinetā, bet neviens, jo pašvaldību ministram ir jārūpējas par pašvaldību interesēm primāri. Un par otras ministrijas lietderību jau mēs esam pietiekami daudz runājuši.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un pašvaldību ministru – rūpēties par pašvaldībām, nevis vēja parkiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram.

R. Čudars (viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms es vēlos pateikties parlamentam par interesi un par debatēm, tai skaitā Pieprasījumu komisijā, arī šodien, kuras attiecas uz ļoti būtisku jautājumu.

Debates, manuprāt, un izteiktais pieprasījums ministram nav saistīts varbūt ar apstākļiem, ko minēja deputāts Kiršteins saistībā ar to, vai vispār vēja elektrības ģenerācija būtu atļaujama vai iespējama. Šis jautājums valstī ir atrisināts ar to, ka ir spēkā enerģētikas stratēģija, kura paredz būtisku lomu tieši vēja ģenerācijai, lai turpmāk nodrošinātu gan tautsaimniecības attīstību, gan faktiski cenu mērenību elektroenerģijai. Mēs tieši šajās dienās esam sastapušies ar milzīgu lēcienu... elektroenerģijai. Un tas, kā parasti, ir saistīts pirmām kārtām ar enerģijas apjoma nepietiekamību reģionā, ne tikai Latvijā, bet faktiski visā Baltijas reģionā.

Varbūt, pieskaroties vispārīgai tēmai... man ir jāatzīst, ka ir pavisam konkrēti skaitļi, kas šobrīd ir zināmi. Dānijā vairāk nekā 60 procenti no patērētās elektroenerģijas tiek saražoti vēja ģenerācijas rezultātā. Un tuvāks piemērs, kolēģi, kas arī, manuprāt, ir ļoti izteiksmīgs, – mūsu dienvidu kaimiņiem lietuviešiem šobrīd ir 20 reizes vairāk vēja ģenerācijas jaudas nekā Latvijā. (Starpsauciens: "Lietuvā...") Bet vairāk par vispārīgo es neminēšu. Es koncentrēšos uz pieprasījuma būtību.

Attiecīgais ministra rīkojums (Starpsaucieni.) saistībā ar divām... tātad saistībā ar divām pašvaldībām un teritorijas plānojumu. Vispirms vēlos uzsvērt, ka ministra rīkojums attiecas uz daļēju apbūves noteikumu punktu apturēšanu. Vienā gadījumā – 15, otrā gadījumā – piecu, kas saistīti ar teritorijas plānojumos noteikto aizliegumu vai būtiskiem ierobežojumiem veikt noteiktas darbības uzņēmējdarbību. Un šeit nav runa tikai par vēja ģenerāciju. Ir runa arī par citiem atjaunīgās ģenerācijas veidiem, kā arī par citiem veidiem, piemēram, cūku fermu ierīkošanu.

Attiecīgie rīkojumi ir izdoti Teritorijas attīstības plānošanas likuma 26. panta noteiktajā kārtībā, ka ministrs tiek deleģēts veikt kontroli pār teritorijas plānošanas procesu.

Kolēģi, atļaujiet man tomēr īsumā paskaidrot lietas būtību. Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 par teritorijas plānošanu īpaši izceļ noteikumus, kas saistīti ar vēja ģenerācijas iespēju ierīkošanu konkrētās pašvaldības teritorijās. Un ir vispārēja atļauja vēja ģenerāciju ierīkot mežsaimniecības zemēs, lauksaimniecības zemēs, rūpniecības zemēs un tehniskajās teritorijās. Jā! Un tad seko piebilde atbilstoši vispārējai likumdošanai, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt aizliegumus attiecībā uz šādu objektu ierīkošanu un šīs tiesības ir jārespektē.

No manas puses ir bijis atklāts dialogs ar pašvaldībām. Tā problēma, kas šobrīd ir radusies un, manuprāt, ir ļoti būtiska, ka šādu aizliegumu noteikšanas rezultātā šo aizliegumu apjoms ir kļuvis tik būtisks, vienā gadījumā tuvojoties 88 procentiem lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes, kas aizņem lielāko Bauskas novada teritorijas daļu, otrā gadījumā – visā teritorijā ap 90 procentiem... ka turpmāka šāda veida komercdarbība konkrētās pašvaldībās atbilstoši teritorijas plānojumiem ir tik lielā mērā apgrūtināta, ka būtībā mēs varam runāt par vispārējo aizliegumu.

Un tā problēma ir viena iemesla dēļ. Satversmes tiesa iepriekš jau ir noteikusi – ja teritorijas plānojumā tiek definēti aizliegumi kādam konkrētam komercdarbības veidam, tad tiem ir jābūt objektīvi pamatotiem un balstītiem racionālos apsvērumos. Ir judikatūra, kas norāda: neskatoties uz to, ka pašvaldībai ir autonomas tiesības definēt teritorijas plānojumus un tās neviens arī neapstrīd, definējot komercdarbības aizliegumus, tiem ir jābūt pamatotiem un pārbaudāmiem.

Un abi teritoriju plānojumi tieši šo pārbaudi attiecībā uz aizliegumiem un ierobežojumu veidiem atjaunīgās ģenerācijas... pārsvarā atjaunīgās elektroģenerācijas... veidiem nav izturējuši.

Kolēģi, es pilnībā pieņemu un... šķiet, deputāts Butāns norādīja, ka ir nepieciešama atbilde saistībā ar cilvēku viedokli par to, ka šis valstij tik būtiskais komercdarbības veids – elektroenerģijas ģenerācija... atrodas vietās, kuras varbūt nav atbilstošas. Un es to pilnībā izprotu. Es varu tikai apsveikt mūsu kolēģu no Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikumu, kas drīz nonāks Saeimā un kas ir saistīts ar noteiktu megavatu ģenerācijas jaudu ierobežošanu pašvaldībās situācijā, ja tā tiek sasniegta. Bet tad, godātie kolēģi, parlaments pilnvarotu pašvaldības, iestājoties noteiktiem apstākļiem, nākamos projektus liegt. Manuprāt, tā būtu adekvāta situācija, uz kuru varētu reaģēt īpaši, ar speciālu likumu, kas tuvākajā laikā tiks izskatīts parlamentā.

Es pateicos jums par interesi un ceru, ka izskaidroju situāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Kolēģi, sveicināti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šis jautājums vairākas reizes bija izdiskutēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Jautājumā par īpaši aizsargājamām teritorijām es redzu tikai vienu motivāciju šo grozījumu pieņemšanai šajā likumā – Eiropas sodi, tās direktīvas. Tā ka... nepieņemšanas gadījumā maksāt sodus.

Bet ar šo grozījumu pieņemšanu mēs šaujam sev kājā. Pirmām kārtām... jābūt kaut kādai piekrišanai no zemes īpašniekiem, no mūsu lauksaimniekiem. No pašvaldības puses arī ir ļoti daudz iebildumu. Jāizdomā, jāvienojas ar zemes īpašniekiem, ar lauksaimniekiem par kompensācijas mehānismiem, tikai pēc tam var domāt par grozījumiem. Vai nu finanšu atbalsts, vai apmaiņa pret līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā bez jebkādiem apgrūtinājumiem. Šobrīd sanāk tā, ka mūsu zemes īpašnieki, lauksaimnieki cietīs no direktīvas pieņemšanas, bet vienīgais ieguvums būs, ka mēs nemaksāsim sodu. Pirmām kārtām... prioritāri ir mūsu sabiedrība, mūsu iedzīvotāji un it īpaši lauksaimnieki.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Noslēgumā tomēr aicinu atbalstīt šo pieprasījumu arī koalīcijas partijas... JAUNO VIENOTĪBU... jūsu vidū ir deputāti ar pieredzi pašvaldību darbā, ar pieredzi, vadot, pat ilgstoši, Latvijas pašvaldības. Iztēlojieties, kā jūs justos to mēru vidū, kuri vairāku gadu garumā ir ieguldījuši milzu darbu, lai šos plānus saskaņotu ar dažādām valsts institūcijām, atrastu kompromisu starp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un tad, kad tas darbiņš ir izdarīts, tad, kad ir iesniegts konkrētais plānojums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, vienpersoniski ar rīkojumu šie plāni tiek izmesti miskastē. Ko tad mēs sagaidām no tiem pašvaldību vadītājiem? Varbūt mums pietiek ar vienu Čudaru, kurš tālāk varēs lemt un zināt vislabāk?!

Arī šeit debašu laikā, parunājot ar pašvaldību vadītājiem, ar Bauskas un Preiļu... vadītājiem, par to, cik tad izmaksā šāds solis – vēršanās Satversmes tiesā... tās summas tiešām ir lielas. Tie būs virs 10 tūkstošiem eiro, kā minimums. Un kas to finansēs? Tas būs no pašvaldību budžetiem. Ja tam sekos vēl 10 pašvaldības, varbūt pat vairāk, tad tiks iztērēts milzīgs resurss, gan finansiālais... būtībā tas būs atsevišķu pašvaldību tāds kopīgs darbs – sekot tam līdzi, piedalīties šajā procesā, lai pārliecinātu valsti par to, ko vēlas attiecīgo novadu iedzīvotāji. Absurda situācija! Tiks izklakarēti... es nevaru teikt – izklakarēti... pašvaldību budžeti, kuri jau tāpat ir apcirpti, pašvaldības ir norādījušas, ka jau tā bieži vien nevar veikt pašvaldību funkcijas.

Kas no tā būs ieguvēji? Visticamāk, dažādi juristu biroji un, iespējams, Čudars.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt.

Paldies par debatēm. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram "Par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības daļēju apturēšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Deputātu Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ilzes Stobovas, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Mārča Jencīša pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram "Par apšaubāmajiem rīkojumiem saistībā ar Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojuma apturēšanu".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija šā gada 28. janvāra sēdē izskatīja deputātu iesniegto pieprasījumu "Par apšaubāmajiem rīkojumiem saistībā ar Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojuma apturēšanu".

Pieprasījumu komisija uzklausīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru un pieprasījuma iesniedzējus un, četriem deputātiem balsojot "par", septiņiem – "pret", atzina, ka pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Iepazīstoties ar ministra sniegtajām atbildēm attiecībā uz ministrijas iejaukšanos pašvaldību plānošanā ar mērķi apturēt vēja parku attīstību, rodas ļoti skaidrs iespaids – ministrs nav ieinteresēts aizsargāt ne pašvaldības, ne kopienas, bet konsekventi izvēlas būt par normu burtisku izpildītāju, ignorējot demokrātijas būtību un pašvaldību lomu Latvijas valsts iekārtā.

Visu atbilžu kopumā atkārtojas viens motīvs – likums, samērīgums, augstākā juridiskā spēka normas. Taču nekur nav redzama politiskā atbildība par to, kā šī pieeja ietekmēs cilvēkus, pašvaldības un demokrātiju.

Gribu uzsvērt piecus punktus no visām tām atbildēm, ko mēs saņēmām.

Pirmais – par vadlīnijām un atbildības noliegšanu. Ministrs kategoriski noliedz, ka ministrijas gadiem ilgā nespēja izstrādāt skaidras un savlaicīgas vadlīnijas vēja parku integrēšanā būtu veicinājusi haosu pašvaldību plānošanā. Viņš arī atzīst, ka aktualizētās vadlīnijas pašvaldībām tika piedāvātas tikai 2024. gada decembrī – brīdī, kad daudzas pašvaldības savus plānojumus jau bija izstrādājušas un apstiprinājušas. Un tas nav preventīvs atbalsts. Tā ir pēctecīga kontrole, kur ministrija vispirms ļauj pašvaldībām strādāt neskaidrā regulējumā, bet pēc tam soda par to, ka tās ir pieņēmušas politiski un demokrātiski leģitīmus lēmumus. Pašvaldības arī gaida atbildi, kad tiks noteikti jaudas ierobežojumi, tātad konkrēti jaudas ierobežojumi pašvaldībā vai plānošanas teritorijā, kas pašvaldībām arī dotu leģitīmu iespēju, kā vēja parku attīstību ierobežot. Protams, attīstītāji iestājas pozā – nē, jūs neierobežosiet mūsu darbību! Bet pašvaldībām taču ir jāstrādā cilvēku interesēs!

Otrais – par samērīgumu. Ministrs nepārtraukti apelē pie samērīguma principa, taču praksē tas tiek izmantots vienā virzienā – pret pašvaldībām un pret vietējām kopienām. Pašvaldību noteiktie ierobežojumi tiek pasludināti par deklaratīviem, nepamatotiem, nesamērīgiem. Ministrs nevienu pašu reizi neatzīst, ka iedzīvotāju tiesības uz mierīgu dzīves vidi, ainavu, veselību un īpašuma vērtību saglabāšanu ir Satversmē aizsargātas vērtības. Faktiski tiek pateikts – ja nevarat pierādīt aizliegumu ar ministrijai pietiekamiem datiem, tad iedzīvotāju bažas nav pietiekams pamats. Tā nav samērīguma piemērošana, tā ir samērīguma doktrīnas reducēšana līdz investīciju aizsardzības instrumentam.

Trešais – par dialogu, kas pastāv tikai uz papīra. Ministrs apgalvo, ka dialogs ar pašvaldībām netiek ignorēts, jo ir notikušas sanāksmes, ir metodiskais atbalsts un vienotas izpratnes veicināšana. Taču realitātē nevienā brīdī netika meklēts politiskais kompromiss, pirms tika izmantots smagākais instruments – teritorijas plānojumu apturēšana. Ministrs atzīst, ka kompromiss, viņa izpratnē, nav pieļaujams, ja kaut teorētiski kaut kas var nonākt pretrunā ar valsts stratēģiskajiem mērķiem.

Bet vai cilvēka veselība nav valsts stratēģiskais mērķis? Tas nozīmē, ka pašvaldībām un vietējām kopienām faktiski nav sarunu pozīcijas. Tās var piedalīties publiskā apspriešanā, bet galalēmumu jebkurā brīdī ministrs var anulēt, pasludinot to par neatbilstošu augstākā juridiskā spēka normām.

Ceturtais – par pašvaldību autonomiju, kas ir vārdos atzīta, bet darbos ierobežota. Ministrs vairākkārt uzsver, ka pašvaldību autonomija netiek aizskarta. Taču realitātē viņš konsekventi apšauba pašvaldību profesionālo izvērtējumu, noniecina tematiskos plānojumus un ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu.

Es arī uzdevu jautājumu: kā var objektīvi veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, ja vēja turbīnas ir izņemtas no piesārņojošo objektu saraksta? Tad kādu ietekmi uz vidi vērtēt? Tad taču jebkurā vietā var celt šīs turbīnas, ja tām nav nekādas ietekmes uz vidi. Skaņa, mirguļošana – tā nav ietekme uz cilvēka veselību? Tātad pašvaldībām tiek pateikts, ka tām nav tiesību konceptuāli pateikt nē, ja vien tas netiek pierādīts pēc ministrijas izpratnes standartiem. Un tas ir tiešs pašvaldību politiskās rīcības sašaurinājums. Pašvaldības tiek reducētas līdz administratīvām vienībām, kuru uzdevums ir tehniski ieviest valsts politiku, nevis demokrātiski pārstāvēt savus iedzīvotājus.

Un piektais – par demokrātiju kā formālu procedūru. Ministra skatījumā, demokrātija ir process, kurā iedzīvotāji drīkst izteikties, taču nedrīkst ietekmēt rezultātu, ja tas traucē kaut kādiem ministrijas mērķiem. Iedzīvotāju viedoklis tiek atzīts tikai tik tālu, cik tas nerada vispārējus aizliegumus. Tātad tas ir formāls demokrātijas modelis, kur līdzdalība pastāv, bet lēmuma brīvība – ne. Šīs ministra sniegtās atbildes parāda, ka ministrs neaizsargā pašvaldības, bet atklāj ministru, kurš nostājas pret pašvaldībām un to iedzīvotājiem, pasludinot sevi par vienīgo tiesiskuma interpretētāju.

Valsts uzdevums nav piespiest pašvaldības pielāgoties katrai nacionālajai prioritātei, ignorējot vietējo realitāti. Valsts uzdevums ir līdzsvarot, ieklausīties, respektēt pieņemtos lēmumus, nevis tos anulēt ar administratīvu rīkojumu.

Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ko tur runāt! Skaidrs, ka šie jautājumi, kas skar šo zaļo "fašistu" idejas, sen jau bija jāizbeidz. Un šī nauda, kas tiek ieplūdināta no Eiropas Savienības tanī skaitā Latvijā saistībā ar visu šo vēja enerģiju un tā tālāk, un tā joprojām... tur nav nekādu... ne tur ir zaļā enerģija, ne tur ir atbalsts cilvēkiem – nekā tur nav! Tanī laikā, kad it kā notiek pārrunas un pati ministrija saka: mēs konsultējamies ar cilvēkiem un izrunājam... Kāda tur tā jēga... ja tur ir vienos vārtos. Tā konsultācija ir tāda vienvirziena – mēs tur ejam... nu, valstiski... ministrija runā, attīstītāji runā, bet tanī pašā laikā Ventspils ostā nāk iekšā visas tās detaļas un lielie spārni. Sanāk tā, ka cilvēkiem dod maldus iespējas, domas, ka viņi var kaut ko mainīt.

Tad man ir jāsaka cilvēkiem, kas šobrīd skatās šo visu, – jums nav nekādu iespēju to mainīt ne ar kādām pārrunām, ne ar ko. Jūs vienkārši varat pieņemt zināšanai, ka šo zaļo afēru bīda šībrīža liberāla komunistu valdība, kas faktiski neņem vērā absolūti nekādas cilvēku intereses. Vienīgais, kā jūs to varat kaut kādā mērā izbeigt... tātad tas, ka tiek nepamatoti, es teiktu, pret cilvēka gribu ieviesti šie vēja parki uz jūsu auglīgajām zemēm, ka netiek ņemts vērā tas, ka veselība tomēr tiek ietekmēta... ir daudz pētījumu... un norāda, ka, nē, veselība netiek ietekmēta! Nu kā tad netiek ietekmēta? Ja cilvēks, kurš dzīvo blakus, saka – viņam nepatīk, ka tie te atrodas, tātad jau tiek ietekmēta. Ir jāņem vērā šīs cilvēka intereses. Vienīgā iespēja, kā uz to reaģēt, vienīgā iespēja, kā tikt no visa šī zaļā murga vaļā... Jāatgriežas ir pie šī gada 3. novembra un vēlēšanām, kad visi šie jautājumi, kas skar Pasaules Veselības organizāciju, kas skar visu šo zaļo murgu, visas potēšanas... es tagad ātrumā nemaz nevaru uzskaitīt visas tās neizdarības, kas ir. Vienkārši cilvēkiem ir jāsaprot: vai nu tu esi par to, vai tu esi pret to. Izdari izvēli!

Bet tas, ka valsts ir uzņēmusi šo kursu, neskatoties ne uz ko, vienkārši iet tālāk... izliekas, ka izprot cilvēku intereses – tie ir meli. Nekas viņiem neinteresē, nekādi cilvēki. Viņiem interesē šīs investīcijas, ko viņi pēc tam uzskaitīs. Kad mēs runāsim par Siliņas demisiju, viņi stāstīs, cik viņi ir investējuši šeit naudu un cik tas ir ekoloģiski. Un tad, kad viņi... Vēja turbīnas deg. Neaizmirsīsim, ka katrai vēja turbīnai gadā ir jānomaina apmēram 200 litri eļļas... un vēl, un vēl, un vēl. Tā ka no ekoloģijas ir tikpat daudz kā no tiem elektromobiļiem. Tā ka tā ir. Viss ir viens liels farss saistībā ar šo visu, un cilvēkiem būs jāizdara izvēle – vai nu tu esi par to, kas šobrīd notiek un uz kurieni iet, vai tu esi pret, tu esi, tā teikt, par loģiku, par labu attīstību, par ekonomikas izaugsmi un pret visu šo zaļo murgu.

Tā ka arī aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram "Par apšaubāmajiem rīkojumiem saistībā ar Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojuma apturēšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā". Šim likumprojektam ir steidzamības statuss, tātad šodien skatāms otrajā, galīgajā, lasījumā.

Tika saņemts tikai viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja gan šo priekšlikumu, gan likumprojekta virzību uz otro, galīgo, lasījumu.

Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms par priekšlikumu. Komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

S. Ābrama. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā".

Trešajam lasījumam tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Un 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā", trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Likumprojekts "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā", trešais lasījums. Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku kārtību kuģu apgādei ar zālēm, kuru sastāvā ir II un III saraksta vielas, novēršot šo zāļu izplatīšanas ierobežojumus un juridiski sakārtojot likuma līmenī normas attiecībā uz farmaceitiskās darbības licencēšanu.

Trešajam lasījumam saņēmām piecus priekšlikumus.

1. – deputātes Antoņinas Ņenaševas priekšlikums. Izvērtās diskusija ne tikai vairākās komisijas sēdēs, bet arī starpinstitucionālajās – Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas – organizētajās sanāksmēs, kurās tika konstatētas vairākas problēmas.

Jautājums par sējas kaņepju audzēšanas iespējām segtajās platībās, piemērojamiem nosacījumiem, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību ir risināms kompleksi, iesaistoties visām ieinteresētajām ministrijām un kompetentajām institūcijām, kā arī nozares pārstāvjiem, lai izstrādātu mērķtiecīgu, sabalansētu un tiesiski skaidru regulējumu, tostarp skaidri nosakot kritērijus sējas kaņepju nošķiršanai no Indijas kaņepēm, definētu terminu produktiem, kas satur narkotiskās vielas, un izveidotu nepārprotamu uzraudzības un kontroles kārtību, kas vienlaikus nodrošinātu sabiedrības drošības intereses un sējas kaņepju nozares ilgtspējīgu attīstību.

Komisija nenostājas pret zinātniskās darbības mērķiem un lauksaimniekiem, uzņēmējiem, taču vispirms ir jānovērš virkne nepilnību dažādos normatīvajos aktos. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Esam jau runājuši par līdzīgu priekšlikumu otrajā lasījumā. Kas ir visinteresantākais šajā diskusijā – kā tas tika skatīts Sociālo un darba lietu komisijā. Bet stāsts šeit, šajā priekšlikumā, primāri ir zemkopības lauciņā, ja tā var teikt, līdz ar to tas ir stāsts, kuru droši vien sakarīgāk būtu skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Manuprāt, šis priekšlikums kopumā netika atbalstīts, jo ļoti daudz esam runājuši par regulējumiem, aizliegumiem, kontroli, aizdomām un visu pārējo. Par ko ir šis priekšlikums?

Priekšlikums ir par to, ka zinātniskās darbības mērķiem zinātniskai institūcijai... sējas kaņepes... Vēlreiz, kolēģi... tas, ko regulāri daudzi no jums lieto, – kaņepju sviests, kaņepju eļļa, kaut kādi produkti, no kuriem var arī ražot audumus, ja gribas, visu kaut ko var radoši attīstīt. Nav ļoti apjomīga nozare, bet tomēr. Tātad tās var atļaut audzēt arī segtajās platībās. Tas nozīmē – vairāk kontrolētā vidē, kurā var darboties.

Kāpēc šis priekšlikums nav tikai par lauksaimniecību, bet ir par zinātniskajām institūcijām? Pirmo... jūs neatbalstījāt... mēs noreducējām uz zinātniskajām institūcijām, lai viņi varētu nodarboties ar selekciju, neuztraucoties par to, ka viņiem var kaut kas draudēt – kriminālatbildība vai vēl kaut kas –, jo viņi nodarbojas ar zinātnisko darbību, selekciju, nevis narkotiskām vielām. Tur pat tuvu nestāv narkotiskas vielas. (Starpsauciens.) Nu labi, kaut kur tuvu stāv.

Bet mēs droši vien nevaram šo diskusiju uzturēt zinātniski pamatoti, lai gan priekšlikumam ir daudz zinātnisku pamatojumu... ka pat nav riska, ka veidosies narkotiskas vielas, tāpēc ka tās ir konkrētas šķirnes, kas apstiprinātas Eiropas Savienībā, un tām pat labākajos apstākļos neveidojas pietiekams līmenis THC, kas varētu iedarboties narkotiski. Tik tālu ir pierādīts.

Bet labi, šis netika atbalstīts. Esmu pateicīga komisijas vadītājam Bērziņa kungam par to, ka mēs esam tikuši līdz pēdējam – komisijas – priekšlikumam... pa priekšu nerunāšu par to... kas vismaz uzdod Ministru kabinetam risināt šo problēmu un atnest visaptverošu regulējumu.

Kas bija visamizantākais šajā diskusijā – visas iestādes atzina, ka ir problēmas, visas iestādes, visas ministrijas, kas runāja, teica, ka ir robi likumdošanā, ka mums ir neskaidra robeža, ka mums ir nespēja attīstīt nišas... kādu konkrētu lauksaimniecības vai uzņēmējdarbības veidu, tāpēc ka ir tā neskaidrā robeža starp narkotisko un nenarkotisko kaņepi.

Ir zināms stāsts... atceramies, pirms vairākiem gadiem – par tanti, kurai iznīcināja visu lauku... un tā tālāk. Viss ir tik neskaidrs un nenoteikts, nav saregulēts. Visu vajag saregulēt, par ko diemžēl – diemžēl, diemžēl! – mums Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs skaidri teica, ka viņam tas nav svarīgi un tā nav prioritāte. Diemžēl. Bet paldies Saeimas komisijai, ka tomēr atbalstīja, ka tiks uzdots to sakārtot.

Tāpēc, kolēģi, uzskatu, ka šis priekšlikums ir atbalstāms... pats par sevi. Vēlreiz – lai gan jāsakārto viss regulējums, kas ir uzdots 5. priekšlikumā, šo var mierīgi atbalstīt, jo tas ir saistīts tikai ar zinātniskajām institūcijām, ar selekciju. Stāsts ir tikai un vienīgi par sējas kaņepēm, par Eiropas Savienībā apstiprinātām šķirnēm. Līdz ar to tur, kur ir sertifikāts, viss ir tīrs un skaidrs.

Ļausim, piemēram, Bulduru Tehnikumam nodarboties ar selekciju un neuztraukties par to, ka viņi var selekcionēt noturīgākas un labākas sējas kaņepju sēklas un attīstīt vienu, varbūt ļoti mazu, bet uzņēmējdarbības, iespējams, arī pārtikas, nozari.

Nebremzējam lauksaimniecību un uzņēmējdarbību Latvijā mūsu aizspriedumu dēļ!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Slēpjoties aiz zinātniskiem mērķiem, PROGRESĪVIE gribēja iebalsot, ka mēs tagad varēsim atļaut audzēt narkotikas. Nu tad nākamais solis būs katram uz palodzes pieci Indijas kaņepju stādiņi, ja? Tas taču tik nevainīgi! Selekcionēsim, kāpēc ne?

Tiešām visas ministrijas tā arī teica, norādīja, ka pastāv narkotisko (Starpsauciens.) vielu audzēšanas riski, jo kaņepju audzēšanas atļaušana siltumnīcās – tas ir bīstams un bezatbildīgs lēmums, jo valsts faktiski atsakās no reālas kontroles pār to, kas tiek audzēts aiz slēgtām durvīm. Siltumnīcas nav publiski pārredzamas, un tajās praktiski ir neiespējami nepārtraukti uzraudzīt audzēšanas procesu. Tas paver plašas durvis nelikumīgai narkotisko vielu ražošanai legālas saimnieciskās darbības aizsegā. Zinātnieki nenāca un nepieprasīja, ka tas ir tik ļoti nepieciešams. Vienīgie, kurus šis jautājums interesēja un kuriem tas bija nepieciešams, bija PROGRESĪVIE.

Valsts iestādēm nav, kā viņi norādīja, ne pietiekamu resursu, ne speciālistu, kas spētu operatīvi atšķirt narkotisko kaņepju šķirnes, īpaši augšanas sākuma stadijā. Vēl satraucošāk – narkotisko vielu, piemēram, THC, līmeni nav iespējams noteikt bez regulārām laboratoriskām pārbaudēm, kuras praksē netiek nodrošinātas pietiekamā apjomā. Rezultātā likums pastāvētu uz papīra, bet reālā kontrole būtu ilūzija.

Pārbaudes veic tikai tām saimniecībām, kuras saņem platību maksājumus. Ja kāds gribēs audzēt Indijas kaņepīti savā siltumnīcā, viņš taču neies un neprasīs platību maksājumu, līdz ar to neviens nepārraudzīs šo audzēšanu. Tātad, izvēloties audzēšanu siltumnīcā, politiķi faktiski izvēlas vieglāko ceļu – radīt normatīvu, ko nevarēs kontrolēt un uzraudzīt, un sabiedrības drošība tiks pakļauta riskam, lai apmierinātu šauras ekonomiskās intereses.

Tāpēc mūsu frakcija neatbalstīs šo priekšlikumu. Neatbalstīs arī 3. un 4., ar kuriem tiek uzdots Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kādā veidā mēs tomēr atļautu šīs kaņepes audzēt siltumnīcās... kas būtu apzināts solis pret sabiedrības interesēm.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Sējas kaņepe Latvijas vēsturē jau no senseniem laikiem ir zināma kā barības un šķiedrvielu augs, faktiski viens no latvietības simboliem. Lūdzu nejaukt sējas kaņepi ar cita veida kaņepi, ko izmanto narkotisko vielu audzēšanā. Pilnīgi, absolūti kaut kas cits!

Izlasot konkrēto priekšlikumu... vairākas reizes drošības labad izlasīju... mēs apspriedām ar kolēģiem, arī kolēģi, kuram ir izglītība botānikā, un nonācām pie secinājuma, ka varam atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.) Mēs noteikti varam atbalstīt šo priekšlikumu.

Vēlos norādīt šī likumprojekta ziņotājai Circenes kundzei, ka mums ir daudz lietu, kuras ir jānovērš vispirms. Cik gadu mums būs vajadzīgi, lai mēs novērstu tās pārējās lietas? Ļoti jēdzīgs, normāls priekšlikums, ko iesniegusi kolēģe Antoņina Ņenaševa. Virzāmies uz priekšu!

Ja ir kādas problēmas citos likumos, identificējam tās, skatām jau nākamajā sēdē, novēršam. Katrā ziņā, domāju, mums ir jānošķir, kas ir kaņepe –latvietības pamats – (Starpsauciens.) un kas ir kaņepe, ko izmanto narkotisko vielu audzēšanai. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nedaudz no zinātnes skatījuma par lauksaimniecību un kaņepēm. 1. priekšlikums noteic: "Zinātniskās darbības mērķiem zinātniskajai institūcijai sējas kaņepes atļauts audzēt arī segtajās platībās [..]."

Tavara kungs jau minēja, ka ir divas populārākās kaņepju sugas – sējas kaņepe un Indijas kaņepe. Diemžēl Latvijas likumdošanā tās nav nošķirtas. Mēs visas saucam par kaņepi. Redzot, ka deputātiem rodas smaids, klausoties par kaņepēm un runājot par tām... sējas kaņepe patiesi ir sena kultūra Latvijā, kas šeit tiek audzēta, bet tā dēļ, ka sešdesmito gadu konvencija par narkotiku apkarošanu nav nošķīrusi šīs divas, bet runā par visām kopumā, tas rada lielas problēmas. Un uz to ir būvēta mūsu likumdošana.

Atceros, jau pirms kādiem septiņiem gadiem mums izdevās izcīnīt, ka zemniekiem atļauj audzēt sējas kaņepi uz lauka, mērot THC līmeni, un tā ķīla, kāpēc zemniekiem atļauj, ir platību maksājums. Jā, zinātniskajām institūcijām tā nav. Diemžēl, kad mēs neļaujam zinātniskajām institūcijām audzēt kaņepes un attīstīt jaunas šķirnes, tas paralizē viņu darbību. Tas nozīmē, ka privātie kaut kā pamanās pa kādai jaunai šķirnei radīt, bet katrā ziņā... tas viss stāv. Un vienmēr dzirdu argumentus gan no Veselības ministrijas, gan no Iekšlietu ministrijas par to, kā mēs izkontrolēsim, kā tas būs... visas lietas.

Tāpēc aicinu atbalstīt, man šķiet, 4. – komisijas priekšlikumu, beidzot ieviešot kaut kādu kārtību un skaidrību likumdošanā – ar MK noteikumiem noteikt, kas ir kas un kā to varētu darīt.

Skaidrs, ka Zemkopības ministrija negrib ķēpāties ar tādiem sīkumiem. Ļoti šaura nozare. Bet mums ir jāiet uz priekšu, mēs nedrīkstam dzīvot vienkārši tumsonībā. Mēs zinām, ka pasaulē ir ļoti atzīti un lietoti produkti – kanabidiols (CBD), kas ir uztura speciālistu par labu atzīts, arī pati kaņepe, kas ir labs šķiedrvielu un olbaltumvielu avots. Mums tas viss iet secen, jo mēs nevaram sakārtot likumdošanu.

Aicinu tomēr atbalstīt 1. priekšlikumu un ļaut zinātniekiem darboties. Es varbūt papildinātu ar to, ka zinātniskajām institūcijām jābūt akreditētām, iespējams, lielo universitāšu paspārnē, lai ir vēl lielāka drošība. Es neticu, ka universitāte atļautos ražot narkotikas vai vēl kādas lietas, tāpēc domāju, ka drošības garants ir pati universitāte ar savu vārdu. Ja zemniekiem mēs prasām garantiju – platību maksājumu –, tad domāju, mēs šīm institūcijām varētu vienkārši uzticēties.

Patiešām, kolēģi, nejaukt Indijas kaņepi ar sējas kaņepi – tās ir divas dažādas lietas. Un tas THC saturs, kas spēj attīstīties sējas kaņepē, ir desmitiem vai pat simtiem reižu zemāks nekā... ar ko vispār varētu spēt apreibināties. Tāpēc ieviesīsim kārtību, un, atbalstot šo priekšlikumu, liksim Iekšlietu ministrijai domāt un strādāt, kā viņi kontrolēs.

Bet vēlreiz vēršu uzmanību, ka tas ir ļoti šauri – zinātniskās darbības mērķiem zinātniskajām institūcijām. Tas nav plaši – ka tagad katrs varēs mājās siltumnīcā audzēt kaņepes, nenosakot, kas tās par šķirnēm... un visas tās lietas.

Ieviešam skaidrību šajā jomā, atbalstām šo priekšlikumu un arī 4., lai šajā nozarē būtu kārtība.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Šobrīd kaņepes Latvijā tiek audzētas apmēram 2000 hektāru lielā platībā – atklātā laukā. Šī kultūra pēdējos gados ir bijusi diezgan aktuāla, ņemot vērā to, ka daudzas citas kultūras nav tik ienesīgas.

Runājot par kaņepi. Kaņepe vienmēr ir tāda, ka to iesēj un tā neprasa ļoti lielus izdevumus attiecībā uz kopšanu, jo tai nav nekādu slimību, pat nav jāapkaro nezāles, jo tā pati nomāc nezāles. Pēc būtības ļoti pateicīgs kultūraugs, lai pēc tam iegūtu no tā sēklas. Un sēklām tiešām ir laba... nauda. Bet, lai šīs platības pieaugtu vēl vairāk...

Protams, ka šķirnes, kas šobrīd ir pieejamas, ir gana neproduktīvas. Ir vieta selekcijai, lai šo nozari attīstītu tālāk un mēs tiešām iegūtu Latvijas apstākļiem atbilstošas šķirnes. Zinu, ir šķirne ‘Loja’, kas ir speciāli Alojā selekcionēta un šobrīd jau aktīvi tiek izmantota. Bet, lai selekciju nebremzētu... Selekcija pamatā notiek slēgtās platībās, jo uz lauka selekcionēt ir ļoti ilgi, lēni un neproduktīvi. Lai sēklas sākumā pavairotu vajadzīgajā daudzumā, tam ir jānotiek slēgtās platībās.

Tāpēc šis priekšlikums ir gana loģisks, labs. Es to aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu pavisam īsi... vērst uzmanību, ka mēs atkal redzam kārtējo gadījumu, kad tiek apšaubīti zinātnieki. Šis priekšlikums attiecas tikai uz reģistrētām zinātniskajām institūcijām. Tas nozīmē, ka tajās ir cilvēki, kas zina, ko viņi dara, zina ķīmiju, zina farmakoloģiju, spēj orientēties un saprast, ko viņi audzē. Tā nav pirmā reize, kad īpaši no atsevišķiem deputātiem ir neizpratne par zinātni. Bet nepaļausimies uz tiem, kas nesaprot zinātni.

Domāju, Putras kungs ļoti labi izskaidroja, kādas ir selekcijas īpatnības un prasības. Ļausim zinātniekiem strādāt! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Atbildot uz tikko dzirdēto. Domāju, ka reti kurš no mums apšauba zinātni. Bet brīdī, kad PROGRESĪVIE sāk iestāties par lauksaimnieku interesēm, tas mani dara bažīgu (Zālē troksnis.) un pat mazliet aizdomīgu.

Skaidrs, ka sējas kaņepju jautājumā daudz kas jau ir sakārtots. Ir vieta izaugsmei. Tieši tādēļ ir ļoti labs komisijas priekšlikums... vienalga, ja kāda ministrija izvairās, grib vai negrib kaut ko darīt, Saeimas uzdevums ir to lietu sakārtot atbilstoši zinātnei, atbilstoši valsts interesēm, atbilstoši mūsu tradīcijām. Un tas tiks izdarīts. Bet, ja atsaucamies uz tām iniciatīvām, kas nāk no PROGRESĪVO puses, jebkurš solis tuvāk narkotiku legalizācijai ir viens solis par daudz.

Šo priekšlikumu neatbalstīšu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Mēs tiešām ļoti daudz diskutējām par šo jautājumu. Pirmais... uzreiz noņemsim nost... mēs visi mīlam kaņepes. Tagad tas, ko sēj... tās kaņepītes... var ēst sviestiņu uz velna paraušanu. Trāpījās gan pirms gadiem pieciem... nabaga sieviete Latgalē... atbrauca policisti, izrāva ārā visu pēc kārtas – puķes, kaņepes – un tikai tad konstatēja, ka tas nav riktīgais, ko izrāvuši. Atpakaļ gan neiestādīja. Bet tā tas ir, šis jautājums būtu atrisināts.

Indijas kaņepe. Mēs ļoti ilgi diskutējām par to, ko Grasberga kungs teica... Rokpeļņa kungs teica... gribējām, lai jau pavasarī saliktu kopā... Ministrijas savā starpā nespēj tos jautājumus risināt. Tai skaitā Tieslietu ministrija, kas saka... tā esot mūsu mātes ministrija! Komisijā gribējām noskaidrot, kura ir māte, kurš ir tēvs, bet nekā viņi nevarēja sanākt kopā. Atnāca viena ministrija. Esat tikušies ar to otro? Nē, neesam. Tad pirmais solis bija, ka lūdzām, lai satiekas. Trīs satikās.

Kad trīs bija satikušās, atnāca un teica: mātes ministrija šinī jautājumā kaut ko dara. Jautājums tiek pārcelts uz rudeni, kad viņiem jāsanāk kopā un jāpasaka riktīgi, kāds būs kontroles mehānisms, lai tās Indijas... grūti viņiem esot saprast, kura ir... varbūt narkotiku, varbūt nenarkotiku. Lai tad saprot to uzraudzības mehānismu.

Tāpēc es... Harijam... atbalstu, bet gribētu to remdeno variantu. Nu iedosim to iespēju... atturēsimies no šī jautājuma. Neviens nav par to pirmo – kaņepes – jautājumu, par to otro...

Zinātnei... es piekrītu, ka zinātnieki... tiešām zinātnē būs. Tikai lai paši nesāk šņaukt, teiksim, kaut ko darīt ar to. (Daži deputāti aplaudē.) Tā ka, lūdzu... neatkarīgi. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jā, tāda radoša diskusija. Kaņepes Latvijā ir veca, ļoti veca kultūra un reizē ļoti jauna kultūra. Ļoti veca kultūra, ja mēs skatāmies tādā aspektā... kaņepju sviests un kaņepju auklas. Mūsdienās kaņepes ļoti plaši izmantojamas gan kā būvmateriāls, gan kā siltināšanas materiāls un daudzos citos veidos, tai skaitā medicīnā, farmakoloģijā... jauni pētījumi.

Līdz ar to priekšlikums, ka zinātniskajās institūcijās atļaut audzēt zinātniskās darbības mērķiem, ir pilnīgi loģisks, pamatots, un es neredzu nekādu briesmu, kas varētu draudēt. Protams, jo lielāka temperatūra, jo vairāk saules, hibrīdas izcelsmes kaņepēm pastāv risks, ka var veidoties kaut kas vairāk, nekā tam vajadzētu būt. Bet tas ir kontroles jautājums. Domāju, pie šī likuma vajadzētu kādreiz vēlreiz atgriezties, jo mums piemīt tāda negatīva tendence mēģināt uzlēkt augstāk par vienu vietu.

Atceros, savā laikā bija Ministru kabineta noteikumi par rīcina audzēšanas aizliegumu, jo bija viens ūdensvada saindēšanas mēģinājums Anglijā. Un mēs pieņēmām Ministru kabineta noteikumus par rīcina audzēšanas aizliegumu, lai gan mūsu apstākļos rīcins lāgā sēklas nespēj nogatavināt. Un tad klusi, klusi tie Ministru kabineta noteikumi tika kaut kad atcelti.

Domāju, mums nāksies atgriezties arī pie miega magones, jo miega magoni (Papaver somniferum) var izmantot opija iegūšanai un tā tālāk. Tai pašā laikā mums dārzos aug miega magones dekoratīvās šķirnes – dekoratīvos nolūkos un bez kaut kādiem ļauniem mērķiem.

Tā ka, es domāju, mums nevajag pārspīlēt mūsu attieksmi, mūsu bailes, mūsu bažas, un šis priekšlikums ir atbalstāms.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Harija teiktais, ka šis ir solis tuvāk narkotiku legalizācijai... absolūti ne. Šis nav solis tuvāk narkotiku legalizācijai, šis ir solis tuvāk jaunu šķirņu radīšanai, lielāku ieņēmumu radīšanai lauksaimniekiem... lai selekcijas darbs varētu noritēt straujāk, intensīvāk, lai mēs spētu to darīt arī segtajās platībās.

Tā kā šādas atļaujas nav, tā kā drīkst audzēt tikai industriāliem un dārzkopības mērķiem... selekcijai to nevar darīt segtajās platībās. Lai to varētu darīt, ir nepieciešama šī atļauja. Un tas, ko minēja Bērziņa kungs, – ka ministrijas nespēj sarunāties un nezina... apstiprinot šo priekšlikumu, ministrijas "automātiski" nāks kopā un domās, kā risināt kontroles jautājumu. It sevišķi... ja mēs šo atļaujam... tas notiek tikai dažās zinātniskajās institūcijās, līdz ar to izveidot šo kontroles mehānismu būs ļoti vienkārši.

Šis nekādā gadījumā nav solis narkotiku legalizācijas virzienā. Ja tas tā būtu, es šādu priekšlikumu neatbalstītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tikai aicinu paskatīties uz šo priekšlikumu plašāk, jo, ņemot vērā, no kurienes tas nāk, var saprast tikai vienu – tas ir darīts apzināti, lai šo jautājumu aktualizētu un lai par to runātu. (Starpsauciens.) Un to sauc par Overtona logu. Tas nav nekas jauns. Tāpat arī LGBT jautājumos, kur cenšas sabiedrību nogatavināt jeb piemest to, ka melns ir balts un balts ir melns. Arī šajā gadījumā neatkarīgi no tā, cik lietderīgi būtu šo priekšlikumu atbalstīt zinātniskiem mērķiem, pamatmērķis, es domāju, ir Overtona logs jeb gatavināšana, un mērķis ir, lai šo jautājumu aktualizētu un lai Latvija nonāktu tādā pašā stāvoklī, kā tas ir Amsterdamā, kā tas ir Roterdamā... līdzīgi... legalizēt narkotikas, un nākamais solis pēc marihuānas legalizācijas ir smagāku narkotiku legalizācija. (Starpsauciens.) Tieši tā. Un cik tas ir destruktīvi... Mums pietiek arī ar "AlkOutlet" – šķērsojot robežu, iebraucot Latvijā no kaimiņvalstīm, pirmais, ko redzam, tas ir "AlkOutlet".

Tā ka ņemsim vērā arī šo aspektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, paldies par diskusiju.

Man tiešām ļoti, ļoti nepatīkami dzirdēt, ka mums Saeimā ir kolēģi, kas vērtē gandrīz vai manu izskatu un pasaka – ja šādu priekšlikumu iesniedzu es, tad es noteikti gribu legalizēt narkotikas. Kādā sakarā?! Iesniedzējs, vai tā ir partija vai cilvēks... Jūs nelasāt priekšlikuma saturu! Kolēģi, lūdzu, sākumā izlasiet saturu, pēc tam domājiet, kas ir iesniedzējs, kas aiz tā stāv! Izlasiet anotāciju, tur viss ir zinātniski pamatots. Sadzirdiet kolēģus, kuri ar mums ne pavisam nav vienā nometnē, bet zinātniski... saprot šo tēmu... izlasīja, saprata un, paldies dievam, nevērtēja pēc izskata.

Kolēģi, lūdzu, esam tomēr konstruktīvāki, lasām priekšlikumus! Es ļoti ceru, ka arī šādas mazas izmaiņas var palīdzēt mūsu uzņēmējdarbībai... vai lauksaimniecībai attīstīties. Šis ir priekšlikums, kas man tiešām nav svarīgs, man nav ne zinātniskās institūcijas, ne es ar lauksaimniecību nodarbojos, bet tas ir tik labs demonstrējums tam, kāpēc mums tik daudzas nozares tiek bremzētas. Jebkāda attīstība tiek bremzēta, tāpēc ka ministrijas un visi... savstarpēji mētājas ar to, ka negrib neko regulēt, visu laiku kaut kas ir jākontrolē. Tāpēc mēs atpaliekam arī dažādu inovāciju attīstībā un jaunu produktu radīšanā... tāpēc ka mēs visu laiku no kaut kā baidāmies. Un vēl vērtējam pēc tā, ka tā ir Ņenaševa, kas grib... šis priekšlikums nav atbalstāms, tāpēc ka viņa ir no PROGRESĪVAJIEM.

Nav labi, kolēģi! Lūdzu, vērtējam pēc būtības!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 16 deputāti (ja izdzirdat savu vārdu, lūdzu, skaļi atsaucieties): Raimonds Bergmanis, Anita Brakovska, Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Iļja Ivanovs, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Ingmārs Līdaka, Līga Rasnača... Līga ir... un Didzis Šmits.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā".

Turpinām debates par 1. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Starpsauciens: "Nav ieradies!") Deputāts nav ieradies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam. (Starpsaucieni: "Nav ieradies!")

Vārds deputātam Česlavam Batņam. (Starpsaucieni: "Nav!")

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, pēc pusdienām! Dārgie kolēģi! Mans personiskais viedoklis, ka šajā likumprojektā nevajag maisīt visu kopā un taisīt tādus "olivjē" vai "soļanku". Ja mēs paskatāmies likumprojektu un anotāciju, tur ir rakstīts: "[..] izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, lai nodrošinātu tiesisku kārtību kuģu apgādei ar zālēm, kuru sastāvā ir II un III saraksta vielas, novēršot šo zāļu izplatīšanas ierobežojumus, veikta Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī [..]." Un tā tālāk. Jau anotācijā, likumprojektā ir vēstījums sabiedrībai, par ko mēs runājam. Uz trešo lasījumu iesniegt tādus priekšlikumus, kuri novirza vispār no tēmas un ir par kaut ko citu, nav ne ētiski, ne loģiski, ne būtiski.

Ja partija "PROGRESĪVIE" grib atklāt šo jautājumu... it īpaši... šis jautājums nav tikai vienas komisijas – Sociālo un darba lietu komisijas – jautājums, šis priekšlikums skar arī tautsaimniecību.

Runājot par APVIENOTO SARAKSTU un to, ka jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu, gribu iebilst, jo lauksaimniekiem ir 2. vai 3. pants... jau ir atļauts strādāt ar kaņepēm... ar Eiropas sarakstu... kur iekļaujas. Tāpēc arī lauksaimniekiem problēmu nav. Un šoreiz es piekritīšu ZZS – ja "PROGRESĪVIE" domā par lauksaimniekiem un par to, ko viņiem ražot, ko sēt un ko viņiem darīt... man radās šaubas par to, vai mēs pareizi to darām.

Bet atkārtošu: ja jūs gribat atvērt diskusiju par to, ko mēs legalizējam... vai kādā veidā, vai kur mēs audzēsim... kādās siltumnīcās... vai vēl kaut ko... jums ir visas iespējas uzsākt diskusiju, iesniedzot jaunu likumprojektu, un runāt... normālā parastā kārtībā – trijos lasījumos. Mēs izvērtēsim... dzirdēsim pašu zinātnieku viedokli. Jautājums arī PROGRESĪVAJIEM: cik ir tādu zinātnieku... cik tā problēma ir milzīga, ka mēs gribam pētīt un ka tā jārisina tagad un uzreiz?

Es piedāvāju: ja jums ir šaubas par to, ka... tas ir ļoti nepieciešams tagad... un viss, tad iesniedziet savu likumprojektu ar piedāvājumu izvērtēt... kā jūs rakstāt, par to siltumnīcu un zinātnisko attīstību, un visu to pārējo.

Es domāju, ka šis priekšlikums nav vietā. Tas jāapspriež citā laikā, citā vietā, citā likumprojektā, izvērtējot visus "par" un "pret". Es piedāvātu nodot šo likumprojektu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Gribu atgādināt dažas lietas.

Savulaik mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā jau skatījām jautājumu par to... pareizāk sakot, par attieksmi vispār, vai kaut kādā veidā vajadzētu atvieglot... runa gan bija par sodu samazināšanu marihuānas lietotājiem, bet ar kanabisu tas ir saistīts.

Bet par medicīniskiem eksperimentiem vai par pielietojamību, arī par audzēšanu. Es paskatījos to valstu sarakstu... un es atbalstīšu šo priekšlikumu... Daži runātāji, arī no LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ, pieminēja, ka tas ir kā tāds Overtona logs – masveidā paver iespēju narkotikām. Es domāju, ka Latvija drīzāk varētu iet to ceļu, kuru iet visas Eiropas Savienības dalībvalstis... kur ir iedalījums kādās četrās kategorijās.

Es paskatījos... faktiski ir brīvi pieejama visu veidu medikamentu lietošana... un tas ir Vācijā, Nīderlandē, Itālijā, Čehijā. Tad ir otra... klasifikācija – smagiem gadījumiem... smagu slimību gadījumā, ar dažādiem ierobežojumiem. Un pēdējie lēmumi, kas atvieglo kanabisa lietošanu, ir Somijā, Zviedrijā, Horvātijā, Grieķijā, Maltā un Īrijā. Igaunija un arī jau Lietuva ir pieņēmušas lēmumu, ka atsevišķi preparāti ir atļauti. Arī Beļģija. Ir tikai trīs valstis, kurās tas joprojām skaitās aizliegums, – tās ir Slovākija, Bulgārija un Rumānija... un Latvija. Tad kurā kategorijā mēs gribētu būt?

Es domāju, ka jūs visi esat iepazinušies ar to slimību sarakstu, kurām šo valstu klīnikās pielieto... Un kādā veidā tās atvieglo...? Sākot ar sāpēm... dažādu vēža formu ārstēšanai... tās samazina ķīmijterapijas sekas... pret nelabumu... un tā tālāk. Vesela rinda... saraksts.

Es domāju, ka Latvijai būtu laiks pāriet nevis uz brīvu tirdzniecību, kā ir dažādās valstīs... marihuānas preparātu... bet medicīniskām vajadzībām. Kuru kategoriju mēs izvēlamies? Ja mēs negribam, kā ir Nīderlandē, Itālijā vai Čehijā... varbūt mēs pieņemam smagiem gadījumiem... kādā veidā tas būtu... bet ierobežot audzēšanu... vai vēl kaut ko... es domāju, ka tas nekādā gadījumā nebūtu vajadzīgs. Varētu atļaut arī kaņepes... dažādas šķirnes... varētu galvenokārt... tas arī varētu būt labs ekonomiskais potenciāls – audzēt medicīniskām vajadzībām. Protams, kaut kāda kontrole... un viss pārējais... bet es nebūtu pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pavisam īsi. Vēlreiz –izlasiet šo priekšlikumu! Man ir vienalga, kurš to ir iesniedzis. Izlasiet priekšlikumu pēc būtības!

Man šķiet, ka tas ir pilnībā atbalstāms. Atrunas par to, ka tas ir trešais lasījums... protams, no vienas puses... bet, ja to saka opozīcija... man šķiet, ka... mēs jau vienmēr cīnāmies par to, lai priekšlikums tiktu atbalstīts pēc būtības. Ja priekšlikums ir labs, tad tas ir atbalstāms.

Par kaņepes nozīmi. Es nelasīšu lekciju. Aizbrauciet, piemēram, uz "Obelisk Farm", kas ir maza zemnieku saimniecība starp Varakļāniem un Viļāniem, kur bērniem parāda... un arī jums varēs izskaidrot... ka no kaņepēm var gan ražot papīru, gan to izmantot tekstila ražošanā, un, kas ir ļoti svarīgi, – to var izmantot arī siltināšanā. It sevišķi šobrīd Latvijai būtu ļoti vērtīgi, ka mēs kaņepju ražošanu, kā saka, būtu uzlikuši uz tādām sliedēm, kas palīdzētu siltināt ēkas. Tā ir neizmantota iespēja mūsu tautsaimniecībā.

Ja partijai Latvija un Latvijas tautsaimniecība patiešām ir pirmajā vietā, tad šis priekšlikums ir jāatbalsta. It sevišķi ZZS, kuras nosaukumā pirmais vārds vēl joprojām ir palicis kā tāds atavisms. (Starpsauciens.) Ja jūs esat par zaļu Latviju, tad jums jābūt par to, ka Latvijā kaņepes tiek audzētas.

Visbeidzot. Kolēģi, ja jūs uzskatāt, ka kaņepe ir tik bīstama, tad man jums jāatgādina, ka graudi, āboli un pat kartupeļi ir bīstami (Zālē troksnis.), jo no šiem dārzeņiem un augļiem var ražot spirtu. Savukārt spirta... jeb alkohola lietošana pārmērīgos apjomos ir ļoti kaitīga veselībai. Vēl trakāk! Kā var iet sēņot?! Kā var iet sēņot, ja nav dabūts kaut kāds sertifikāts?! Nedod dievs, kāds paņems sarkano vai zaļo mušmiri, saindēsies... vai dabūs vēl kaut kādas veselības problēmas!

Kolēģi, mēs vienmēr sakām: Eiropa ar savu birokrātiju mūsu, Latvijas, tautsaimniecībai uzspiež... visādas robežas un bieži vien to dara nepamatoti. Es tam piekrītu. Un ko mēs tagad darām? Mēs neļaujam audzēt kaņepes zinātniskos nolūkos, lai izpētītu, ko Latvijā var audzēt, lai nebūtu visādas blakusparādības... vienam vai otram augam... un ko var audzēt, lai tas būtu izmantojams gan pārtikas ražošanā, gan, kā jau teicu, tekstila ražošanā, gan māju siltināšanā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un iet tālāk. Miers. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Tikko deputāts Juris Viļums jau minēja "Obelisk Farm", kas dažādu apstākļu dēļ diemžēl ir lēmuši, ka viņi turpmāk vairs nedarbosies. Pat tādiem inovatīviem jaunajiem uzņēmējiem, kas mājās izmēģina kaut ko jaunu, rāda, ka var būvēt mājas, siltināt... un tā tālāk... no kaņepēm... šeit, Latvijā, nav tik viegla dzīve.

Bet par ko ir šis priekšlikums? Tas nav par to, ka visiem, kas vēlēsies, mēs ļausim audzēt kaņepes siltumnīcās vai... vēl kaut kādos slēgtos apstākļos. Tas nav par kaņepju audzēšanu... līdzvērtīgi... kā tas ir atklātos laukos, kā mums mēģina skaidrot daži deputāti no LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Tas ir par to, ka mēs ļausim zinātnei iet savu gaitu – gan selekcionēt, gan citādos veidos izmēģināt kaņepi... kā kaņepe varētu tikt pielietota dažādos produktos... un tā tālāk. Tāpēc šis... nevienā brīdī... nav par to, ka mēs vēlamies atļaut jebkuram audzēt kaņepes tāpat kā atklātos laukos... arī nosegtos apstākļos. Tā ka, kolēģi, to ņemam vērā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Tur jau tā problēma...")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Circene. Jā, kolēģi. Komisijas vārdā divi teikumi. Pirmais – likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt tiesisku kārtību kuģu apgādei ar zālēm... atgriežoties "pie saknēm". Un otrs – komisijā neviens no deputātiem nenostājās pret zinātnisku darbību un pret pētījumiem. Visas ministrijas, kuras piedalījās komisijas sēdē, norādīja uz nepilnībām dažādos normatīvajos aktos. Līdz ar to, lai varētu saskaņot šos normatīvos aktus un saskaņot arī ar Eiropu, tika lemts – kas arī tika atbalstīts vienā no turpmākajiem priekšlikumiem –, ka vispirms saskaņos normatīvos aktus un tad lems par atļaušanu.

Komisija neatbalstīja. Lūdzu ņemt vērā komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 24, atturas – 22. Priekšlikums noraidīts.

I. Circene. Paldies, kolēģi.

2. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 3. – deputātes Ņenaševas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar 11. punktu. Ministru kabinets līdz 2026. gada 15. septembrim izstrādā un iesniedz Saeimai grozījumus attiecīgajos likumos, kas paredz prasības un kritērijus sējas kaņepju audzēšanai rūpnieciskām vajadzībām segtajās platībās.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Circene. Paldies.

5. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums, nav paredzēts noteikt konkrētu spēkā stāšanās laiku, ņemot vērā iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Circene. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojektā "Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums" priekšlikumu nav.

Pirms aicināt balsot par likuma pieņemšanu, gribu vērst uzmanību, ka likuma iniciatīva nāk no komisijas deputātiem, komisijas locekļiem. Mēs esam ļoti pateicīgi Juridiskajam birojam, Ekonomikas ministrijai par palīdzību, līdzdarbošanos un radošo pieeju šim nelielajam likumprojektam. Es ļoti ceru, ka likuma pieņemšana palīdzēs pašvaldībām īstenot mājokļu programmu.

Aicinu balsot par pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Uz trešo lasījumu likumprojektam "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā" ir saņemts viens priekšlikums. Komisijā tas ir izskatīts. Nosaka kārtību, kad spēkā stājas likums, tas ir, ar šī gada 1. maiju.

Vēlos atgādināt, ka šis likumprojekts ir viens no projektiem, kas samazina valstī birokrātiju. Dati tiks organizēti no Centrālās statistikas pārvaldes. Faktiski tie ir kvalitatīvie dati, kas valsts pārvaldei samazinās dažādus pētījumus, aptaujas, kuras nav pārbaudāmas.

Šis likumprojekts ir izdebatēts visās iestādēs un organizācijās, kuras ir iesaistītas, un ir nācis no Valsts prezidenta. Līdz ar to komisijā ir atbalstīts.

Aicinu apstiprināt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Iesniegumu likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā... Izskatīšanā trešajā lasījumā – likumprojekts "Grozījumi Iesniegumu likumā" jau pēc atkārtotas atgriešanas un izskatīšanas komisijā. Tā būtība... bija dažādi precizējumi un uzlabojumi iesniegumu kārtībā un apritē. Galvenās debates cauri visiem trim lasījumiem bija par atbildes sniegšanas termiņu. Amplitūda priekšlikumos bija no piecām dienām līdz vienam mēnesim, kā tas ir šobrīd... atbildes sniegšanai. Patiesībā diskusijās iezīmējās, ka iestādēm nav problēmu sniegt atbildi īsā termiņā, un pārsvarā viņi to arī dara, ja nav akūts darbinieku trūkums. Tomēr bija arī pamatoti iebildumi no dažādām iestādēm, kurās atbilžu sniegšana ir krietni grūtāka un prasa smagāku un daudz atbildīgāku izskatīšanu... kas nav vienkārši jautājumi, piemēram, bērnu tiesības, vai vairākas iestādes... ir no vairākām iestādēm jāapkopo informācija, vai ir saistīts ar patērētāju tiesībām. Tāpat arī no pašvaldībām bija iebildumi. Tādēļ tika nolemts kompromiss par 10 darbdienām. Un ir iespēja pagarināt atbildes sniegšanu uz vienu mēnesi.

Bet attiecībā uz pašiem priekšlikumiem pēc kārtas... Tabula.

1. – deputātes Bērziņas priekšlikums. Maina to, kā var sniegt atbildi uz mutvārdu iesniegumu un ka mutvārdos vai citā formā atbildi var sniegt, ja iesniedzējs ir piekritis šādai atbildes formai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Tad 2. – komisijas priekšlikums. Par to, ka tiek izslēgts punkts par iesnieguma... informēšanu. Tas arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Tālāk 3. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Tur ir par... 10 darbdienas aizstāt ar piecām darbdienām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 4. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Šeit jau ir lūgts 10 darbdienas aizstāt ar 10 dienām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Dod iespēju pagarināt nepieciešamības gadījumā... pamatoti... mēneša laikā sniegt atbildi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 6. – arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizēts, kas notiek tad, ja ir liels iesniegumu skaits. Un tā ir... prasa nesamērīgus resursus atbildes sniegšanā... vai ka tā ir kaut kāda akcija, un tādā gadījumā iestāde atbildot publicē vienu kopīgu atbildi. Šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 7. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Tehnisks. Paredz izslēgt vārdu "pārvaldes" vienā no pantiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija lūdza, lai arī protokolam nolasu, kādēļ tas ir nepieciešams.

Tas paredz, kādā gadījumā var neatbildēt uz iesniegumu. Un tad "Senāts vairākkārt ir norādījis uz fundamentālu principu, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē godprātīgu to izmantošanu. Proti, cilvēktiesības nevar tikt izmantotas, lai būtībā vērstos pret cilvēktiesības sargājošām demokrātiskas valsts vērtībām. Ja persona ar saviem iesniegumiem vai informācijas pieprasījumiem prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt, kā arī tas var traucēt iestādes pamatfunkciju veikšanu, līdz ar to kaitējot visas sabiedrības interesēm." Tad tur ir vairāki Senāta spriedumi... attiecīgi.

Un minētās normas piemērošanā ir jāņem vērā Senāta praksē, piemēram, 2019. gada 14. novembra spriedumā, formulētie negodprātīgas tiesību izmantošanas kritēriji. Ir septiņi kritēriji. Tātad pirmais ir iesniegumu daudzums, otrais – iesniegumu biežums, trešais – atkārtoti iesniegumi ar nelielām niansēm iesnieguma saturā... piektais – jautājumu veids, atbilde prasa secinājumu izdarīšanu no liela apjoma informācijas, sestais – uzdoti daudzi jautājumi, septītais – atbildes sagatavošanai nepieciešamo resursu nesamērība ar nepieciešamību pieteicēja norādīto mērķu īstenošanā un citiem...

Turklāt iestāde, izvērtējot argumentus par negodprātīgu tiesību izmantošanu, var ņemt vērā arī informāciju no citām lietām, ne tikai izolēti viena vai divu iesniegumu sakarā, bet arī ņemot vērā tās pieredzi uz attiecīgās personas iesniegumiem, ja tā ir plašāka un ilglaicīgāka.

Šis, 8., priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Un 9. – arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Aizstāj daļu vārdu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz jaunās kārtības piemērošanas datuma precizēšanu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz likuma stāšanos spēkā 2026. gada 1. martā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Tātad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Iesniegumu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 935/Lp14), trešais lasījums.

Iesniegti 30 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Tātad, kolēģi, skatām likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā", trešais lasījums.

Komisijā saņemti un izskatīti 30 priekšlikumi.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Paredz deleģēt Ministru kabinetam noteikt neformālās izglītības... kārtību un individuālo mācību kontu saturu un tā tālāk. Tātad deleģējums Ministru kabinetam. Daļēji atbalstīts komisijā un iekļauts 2. un 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē šo 14. pantā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam. Tātad komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 8, atturas – 7. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Tātad 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē regulējumu par pedagoga privātprakses sertifikāta izsniegšanu, pagarināšanu un anulēšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē otrajā lasījumā atbalstīto Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmā apstrādājamo personas datu regulējumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar pantu, kas nosaka detalizētu individuālo mācību kontu informācijas sistēmas regulējumu. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 5. priekšlikumā ietvertu... tā daļu, veidojot vispārīgāku regulējumu un nosakot individuālo mācību kontu sistēmu kā valsts izglītības informācijas sistēmas daļu pieaugušo izglītības pārvaldībai, informācijas pieejamībai un mācību rezultātu uzglabāšanai, kā arī deleģē Ministru kabinetam noteikt sistēmas pārvaldības, datu aprites, lietošanas un finansēšanas kārtību.

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad arī vairāk precizējoša un redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz papildināt 30. pantu ar daļu, kas nosaka, ka izglītības iestādes vadītājam jāpārliecinās par pedagoga valsts valodas prasmēm un jānodrošina, ka pedagogi amata pienākumu izpildē lieto valsts valodu, izņemot normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka izglītības iestāžu vadītāju, izņemot augstskolas un koledžas, profesionālo darbību novērtē Izglītības kvalitātes valsts dienests MK noteiktajā kārtībā vismaz reizi septiņos gados, tātad retāk, un vienlaikus tiek izslēgts regulējums par izglītības iestādes vadītāja pirmreizēju novērtēšanu un to, ka novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, nosakot izglītības iestādes vadītājam prēmijas un naudas balvas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 10. – parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz detalizētu procesa aprakstu par... Papildināt neformālās izglītības regulējumu ar detalizētu procesa aprakstu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Tātad 11. priekšlikums. Atvainojos, kolēģi, es tomēr nolasīšu, kāda ir tā jaunā kārtība. Šis ir svarīgi.

Tātad 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 10. priekšlikumā ietverto piedāvājumu, strukturāli pārkārtojot, vienkāršojot un precizējot tādējādi, ka daļa normu tiek apvienota un daļa regulējumu tiek pārvietota uz MK noteikumiem.

Tātad būtiskākās izmaiņas. Pirmais – ievieš valsts noteiktus kritērijus neformālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai. Deleģējums MK, nevis... atstāj to tikai īstenotāju ziņā. Tad arī paplašina pašvaldības pilnvaras. Pašvaldība ne tikai izsniedz un anulē atļauju, bet arī pagarina tās termiņu un var noteikt maksājumu par atļaujas izsniegšanu. Samazina administratīvo slogu. Pašvaldība var ļaut īstenot neformālās izglītības programmu tās administratīvajai teritorijai bez papildu atļaujas saņemšanas. Ja tā saņemta citā pašvaldībā, tad nav jāsaņem vairākās pašvaldībās par vienu un to pašu programmu. Vēl – precīzi nosaka institūcijas, kurām atļauja nav vajadzīga, tostarp jaunatnes organizācijas un darba devējus, kas apmāca savus darbiniekus. Tiem vairs nevajadzēs skaņot ar pašvaldību un to atļauju dabūt. Un sasaista publisko finansējumu ar kvalitātes izvērtējumu. Attiecīgi bez Izglītības kvalitātes valsts dienesta izvērtējuma nevar saņemt valsts vai pašvaldības līdzekļus neformālās izglītības programmu īstenošanai. Tātad komisijā šis priekšlikums arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsot!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 10, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz noteikt, ka pedagoga privātpraksi var uzsākt tikai pēc attiecīgas administratīvās teritorijas pašvaldības izsniegta sertifikāta saņemšanas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvā papildināt pedagogu pienākumus. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. 14. – deputāta Viļuma priekšlikums. Paredz noteikt, ka pedagogam var noteikt pabalstu ne mazāk kā 750 eiro apmērā reizi kalendāra gadā par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. Šis priekšlikums ilgi apspriests un tika daļēji atbalstīts. Iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Un 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē Viļuma priekšlikumu, nosakot, ka pedagogam var noteikt pabalstu precīzi 750 eiro apmērā reizi kalendāra gadā par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz stāšanos spēkā regulējumam... 2026. gada 1. septembrī stāsies spēkā regulējums, kas attiecas uz to, ka par valsts budžeta līdzekļiem nevar vienlaikus apgūt vairāk par vienu izglītības programmu. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 17. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Arī par stāšanos spēkā, ka no 2026. gada 1. septembra izglītības iestāde īsteno programmas... nodrošināt vecumam atbilstošus vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumus. Šie grozījumi stājas spēkā no šī gada 1. septembra. Komisijā priekšlikums atbalstīts, iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē 17. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 19. – parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Arī par viena regulējuma stāšanos spēkā. Tas daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 20. – arī parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Arī par stāšanos spēkā... līdz kuram datumam Ministru kabinetam drīzāk... jāizstrādā noteikumi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka 2027. gada 1. aprīlī stājas spēkā grozījumi par neformālo izglītību... šeit, šajā likumā, un deleģējums MK noteikt kritērijus un kārtību par neformālās izglītības programmu izstrādi, īstenošanu, atļauju izsniegšanas un anulēšanas... kvalitātes izvērtēšanai un tās maksas pakalpojumu cenrādim... un tātad pārējie termiņi. Tad komisijā šis viss sakārtots 21. priekšlikumā.

Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ņenaševa. 22. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Par stāšanos spēkā... normām. Tātad arī komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 22. priekšlikumu par to, ka norma stājas spēkā no 2027. gada 1. septembra. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2026. gada 31. augustam ir jāizdod noteikumi par individuālu mācību kontu sistēmu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē otrajā lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts un iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 26. – parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Paredz to, ka stāšanās spēkā... regulējums ir no 2026. gada 1. septembra. Ka izglītības iestādes dibinātājs licencē vispārējās izglītības programmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tas tika daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 28. – parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Arī par viena regulējuma stāšanos spēkā – par izglītības iestāžu akreditācijas termiņiem, kas stājas spēkā 2027. gada 1. februārī. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, ka regulējums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 30. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz, ka... grozījums par to, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes var noteikt pabalstu pedagogiem 750 eiro apmērā reizi kalendāra gadā par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam. Šis regulējums stājas spēkā ar nākamo gadu – 2027. gada 1. janvāri. Šī diskusija bija saistīta ar to, ka šis gads jau ir sācies un, iespējams, šādi pabalsti jau tika izmaksāti... vai nav izmaksāti pēc vecā regulējuma. Tātad ar nākamo gadu šis regulējums būs spēkā.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, es tikai ļoti īsi gribu norādīt, ka šī norma tiek iestrādāta šajā likumā tikai tāpēc, ka citā likumā tā jau bija spēkā. Tagad mēs šīs divu likumu nesakarības un nesakritības esam noregulējuši, bet pasakām, ka šī likuma izpratnē tas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Man šķiet, ka tas ir ļoti, ļoti negodīgi un netaisnīgi pret tiem vecākiem, bieži vien vientuļiem vecākiem, kas kopj bērnus ar attiecīgu diagnozi. Man šķiet, tas ir nedaudz par traku – 2027. gada 1. janvāris. Cilvēkiem būs jāgaida vēl vesels gads. Es saprotu, ka finansējums tam nav paredzēts, bet tas nav tik liels.

Es labprāt dzirdētu atbildi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Paldies Viļuma kungam par jautājumu. Vēlos atbildēt, lai... Komisijā tas izskanēja tieši tā iemesla dēļ, ka pašvaldībās noteiktā kārtība, kā izmaksā pabalstus, ir ļoti, ļoti dažāda. Kamēr likums stāsies spēkā... iespējams, kāds jau ir izmaksājis janvārī, iespējams, kāds maksās novembrī vai decembrī. Lai tas būtu vienots regulējums un nerastos pārpratumi, ka daļa izmaksāja, kādi cilvēki saņem vairāk vai mazāk, ar Latvijas Pašvaldību savienību vienojoties, nonācām pie šī datuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 30. priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 935/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mēs pirmajā lasījumā izskatīsim divus likumprojektus, kuru mērķis ir nodrošināt aizsardzību personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, pret tādām civilprasībām, kas ir acīmredzami nepamatotas vai ļaunprātīgas, kuras sauc arī par stratēģiskajām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību jeb SLAPP.

Ir divi savstarpēji saistīti likumprojekti. Galvenais – "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums", un "Grozījumi Civilprocesa likumā".

Pēdējos gados Eiropā un arī Latvijā arvien biežāk tiek celtas prasības nevis pamatotai tiesību aizsardzībai, bet kā spiediena instruments pret NVO, žurnālistiem, aktīvistiem, pētniekiem un citām personām, kas publiski pauž viedokli vai atklāj faktus, kuri ir vērtīgi un sabiedrības interesēs. Šo tiesvedību mērķis nav uzvarēt tiesā, bet bombardēt šos cilvēkus ar tiesvedībām, lai viņus iebiedētu vai nogurdinātu finansiāli vai psiholoģiski, lai apklusinātu viņu viedokli un veicinātu pašcenzūru. Secināts, ka šāda prakse apdraud vārda brīvību, sabiedrisko diskusiju un demokrātiju.

Tādēļ Eiropas Savienība ir pieņēmusi direktīvu, kuru ar šo likumprojektu kopumu paredzēts pārņemt arī Latvijas tiesību sistēmā. Tas ir īpaši aktuāli arī mūsu ģeopolitiskās situācijas dēļ. Līdz ar to tiktu pārņemtas Eiropas Savienības direktīvas prasības, stiprināta vārda brīvība un sabiedrības līdzdalība, vienlaikus saglabājot tiesu pieejamību un tiesības uz taisnīgu tiesu.

Par pirmo likumprojektu. Tas definē, kas ir darbošanās sabiedrības interesēs un kas ir sabiedrības interešu jautājumi, noteic, kas ir acīmredzami nepamatoti vai ļaunprātīgos nolūkos celta prasība, paredz iespēju tiesai jau agrīni reaģēt, ja ir pazīmes, ka prasība nav godīga, bet tiek izmantota kā spiediena instruments. Šis likumprojekts dotu atbildētājam tiesības lūgt prasītājam iemaksāt nodrošinājumu tiesvedības izdevumu segšanai, izbeigt tiesvedību, ja tā ir acīmredzami nepamatota vai ļaunprātīga, un piedzīt visus saistītos izdevumus. Paredz arī iespēju sniegt atbalstu biedrībām šādās lietās, noteic, ka Latvijā netiek atzīti un izpildīti ārvalstu spriedumi, ja tie ir pieņemti SLAPP tiesvedībā.

Juridiskajā komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts pirmajam lasījumam.

Aicinu Saeimu to atbalstīt un turpināt darbu pie tā pilnveidošanas otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs abus saistītos likumprojektus, vismaz ciktāl tas ir pirmais lasījums. Pareizi šeit minēja – šis likumprojekts sākotnēji ir izstrādāts ar mērķi pārņemt Eiropas Savienības direktīvu par pārrobežu tiesvedībām, kas būtu akceptējami, bet izstrādātais likumprojekts sniedzas tālu pāri tam, ko prasa direktīva. Bez jebkāda faktiska pamatojuma un nepieciešamā izvērtējuma šis likums piešķirtu jebkurai personai īpašu tiesas aizsardzību arī nacionālajā līmenī, nacionālajos tiesvedības procesos, ja šī persona darbojas sabiedrības interesēs.

Kā tad, interesanti, mēs noteiksim, kurš darbojas sabiedrības interesēs un kurš ne? Īpaša statusa piešķiršana vienai no civilstrīda pusēm neizbēgami samazinātu otras puses tiesības, tajā skaitā tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības uz tiesas pieejamību un lietas izskatīšanu tiesā pēc būtības, ievērojot gan vienlīdzības principu, gan sacīkstes principu, kas piemīt ne tikai sabiedrības interešu aizstāvjiem, bet arī tiem, pret ko šie interešu aizstāvji vēršas.

Līdz ar to mēs uzskatām, ka šobrīd šis likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi un tā atbilstība Satversmei ir diezgan apšaubāma.

Tādēļ aicināsim neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Dažas piezīmes par abiem likumprojektiem, ņemot vērā, ka tie ir saistīti, – "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" un "Grozījumi Civilprocesa likumā".

Kā jau tika runāts, mēs šodien pirmajā lasījumā skatām likumprojektu paketi, kas paredz aizsardzību pret stratēģiskām, acīmredzami nepamatotām un ļaunprātīgām tiesvedībām jeb SLAPP. Tās ir lietas, kurās tiesas process tiek izmantots nevis tiesību aizsardzībai, bet lai apklusinātu, atturētu un finansiāli izsūknētu cilvēku, kas rīkojas sabiedrības interesēs. Tāpēc šis regulējums pēc būtības ir instruments vārda brīvības un sabiedriskās līdzdalības aizsardzībai. Un tas ir ļoti nozīmīgi.

Bet, virzot šo paketi, ir būtiski norādīt, ka Latvijas piedāvātais regulējums vairākos punktos ir stingrāks nekā direktīvas noteiktais minimālais ietvars. Direktīva dalībvalstīm lielā mērā atstāj rīcības brīvību. Savukārt piedāvātie Civilprocesa likuma grozījumi daudzviet pārvērš iespēju par pienākumu. Piemērs – sankciju mehānisms. Ja tiesa konstatē, ka prasība celta ļaunprātīgos nolūkos, tad tai tiek paredzēts obligāts pienākums piemērot naudas sodu, nevis notiek diskrecionāra izvērtēšana, vai konkrētajos apstākļos sankcija vispār ir nepieciešama.

Tāpat par būtisku atšķirību mūsu likumos var kļūt tiesas aktīvāka loma, tostarp tiesības ierosināt noteiktus aizsardzības pasākumus pēc savas iniciatīvas, kas salīdzinājumā ar direktīvas pamatloģiku pastiprina valsts intervences intensitāti procesā. Latvija faktiski iet tālāk arī tvēruma ziņā. Direktīva primāri orientējas uz pārrobežu civillietām un komerclietām (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

S. Ābrama. ... kamēr mūsu pieeja pēc būtības rada vienotu aizsardzības standartu arī nacionālajām sankcijām. Tas, protams, ir saprotams, daudzos aspektos atbalstāms mērķis, taču prasa ļoti precīzu samērīguma un kvalifikācijas kritēriju formulējumu, lai regulējums neizraisītu nevēlamu atvēsinošu efektu arī attiecībā uz godprātīgām prasībām un tiesībām uz tiesas aizsardzību.

Noteikti aicinu atbalstīt un atbalstīšu likumprojektu paketi kā konceptuāli pareizu soli pret procesu ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus vēlos norādīt, ka, virzot šo likumprojektu paketi, turpmākajos lasījumos ir jāprecizē regulējums tur, kur tas ir padarīts stingrāks par direktīvā noteikto minimumu. Proti, skaidri formulēt kritērijus, pēc kuriem atpazīst ļaunprātību, noteikt robustu samērīguma testu un nodrošināt, ka obligātās sekas – sodi un izdevumu atlīdzināšana – tiek piemērotas tikai tad, ja ļaunprātība patiešām ir pierādāma un acīmredzama.

Šis ir ļoti būtisks līdzsvara jautājums. Mums ir jābūt stingriem pret SLAPP, bet vienlaikus jābūt precīziem un tiesiski korektiem, lai netiek vājinātas tiesības uz tiesas aizsardzību. Tāpēc domāju, ka darbs turpmākajos lasījumos būs ļoti svarīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Mēs jau dzirdējām juridiskus argumentus, kāpēc šis likumprojekts ir ļoti svarīgs. Gribu pastāstīt pāris praktisku piemēru, kas ilustrē to, kāpēc mums tas būtu jādara.

Faktiski tā saucamās SLAPP tiesas prāvas vai citi pasākumi ir mēģinājumi apklusināt nepatīkamu viedokli un kritiķus. Piemēram, pirms kāda laika Vācijā uzsāka tiesas prāvu... iesūdzēja tiesā zinātniekus, kas runāja par pesticīda kaitīgajām īpašībām. Ko tas nozīmē šiem zinātniekiem? Viņiem ir vajadzīgs jurists, lai varētu doties uz tiesu aizstāvēt savas tiesības. Faktiski viņi tajā brīdī vairs nevar darīt savu pamatdarbu. Pēc būtības mēs viņus apklusinām. Es pati ziedoju zinātniekam, lai viņš varētu apmaksāt izdevumus. Toreiz iesaistījās ļoti daudz cilvēku no dažādām Eiropas valstīm tieši tāpēc, lai atbalstītu, lai nevarētu apklusināt zinātniekus tad, kad viņi runā par sabiedrībai svarīgām lietām.

Šādi gadījumi nenotiek tikai ārzemēs. Mums ir bijuši vairāki ļoti skaļi gadījumi. Piemēram, viens ļoti skaļš gadījums bija pirms 10 gadiem. Tiesa apcietināja žurnāla "Ir" izdevniecības aktīvus, tāpēc ka tiesā bija griezies viens aizdomās turamais, kurš uzskatīja, ka žurnāls, ziņojot par viņa pārkāpumiem, ceļ viņam neslavu. Toreiz tiesa apķīlāja viņu aktīvus. Iedomājieties, ko tas nozīmē žurnālam, žurnālistiem – viņi faktiski vairs nevar strādāt. Tas skaidri un gaiši ir paņēmiens, kā mēs apklusinām. Protams, tiesa ar laiku to noraidīja, tas netika ņemts vērā, bet tajā brīdī, kamēr šī tiesa norit un ir vērstas sankcijas pret šiem trauksmes cēlējiem, nekas nevar notikt.

Latvijā, atcerieties, ļoti skaļš gadījums bija pirms pāris gadiem – "Dogo" gadījums. Toreiz, man jāsaka, valsts iestādes neizdarīja savu pienākumu. Pie pirmajām saslimšanas pazīmēm suņiem, kas bija ēduši "Dogo" barību, valsts iestādes neapturēja šīs barības izplatību līdz patiesības noskaidrošanai. Veterinārārsti cēla trauksmi. Latvijas Veterinārārstu biedrība cēla trauksmi.

Ko izdarīja uzņēmējs? Uzņēmējs tā vietā, lai meklētu risinājumu, iesūdzēja tiesā Latvijas Veterinārārstu biedrību, apsūdzot, ka viņi it kā vēršas pret konkurentu, lai varētu izplatīt savu barību, un prasīja, lai apķīlā Veterinārārstu biedrības un viņu biedru īpašumus pusmiljona apmērā, lai kompensētu viņam nodarītos zaudējumus. Ļoti liels prieks, ka tiesa toreiz neņēma vērā vēlmi apķīlāt. Galu galā tiesas spriedums bija labvēlīgs veterinārārstiem, nosakot, ka veterinārārsti rīkojās savu uzdevumu augstumos, ka veterinārārsti rīkojās ļoti pareizi. Jūs redzat, kas notika ar veterinārārstu vēlmi aizsargāt gan dzīvniekus, gan viņu saimniekus... uzņēmums centās ar tiesas palīdzību tos apklusināt.

Nebrīnos, ka frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nepatīk šis likumprojekts, jo mēs ļoti labi atceramies vēršanos KNAB pret seriālu "Šķelšanās" pagājušajā gadā. Bija norādīts, ka it kā ir kaut kādas neatļautas aģitācijas pazīmes. Tam bija visas SLAPP pazīmes, un galu galā KNAB neko tādu nekonstatēja.

Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs, lai mēs aizstāvētu vārda brīvību, lai mēs aizstāvētu tos cilvēkus, kuri iestājas par sabiedrības interesēm un atklāj pārkāpumus, un ziņo par nepatīkamām lietām, lai mēs neierobežotu šādu cilvēku darbību. Tāpēc sekosim līdzi šī likumprojekta gaitai.

Paldies izstrādātājiem. Priecājos redzēt šo likumprojektu šeit.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iepazīstoties gan ar anotāciju, gan ar pašu likumprojektu, protams, rodas daudz pamatotu jautājumu. Viss nebūt nav tik vienkārši un skaisti, kā ir aprakstīts anotācijā un attiecīgi arī pašā likumprojektā.

Sākam ar mērķi: "Likuma mērķis ir nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos [..]." Un redzam aprakstītos piemērus.

Kolēģi, tā var nebūt "Dogo" sāga... tai pašā laikā šāda veida komercstrīdi, kuros tiek iesaistīta kāda nevalstiska organizācija... pasakot, ka kaut kas ir kaitīgs vai indīgs... Attiecīgais ražotājs griežas tiesā, mēģina aizstāvēties pret prasību. Paralēli pie viņa nāk kāds cilvēks, piedāvā nopirkt uzņēmumu... ja nepārdosi uzņēmumu, turpināsim šīs akcijas. Rezultātā faktiski mēs to neaizsargājam.

Ļoti līdzīgas situācijas var būt ar nelegālajiem bēgļiem. Kāds pasaka: es sabiedrības interesēs vedu nelegālos bēgļus pār robežu, mani nevar sodīt. Tikai teorētiski, es gribu teikt. Bet, ja vēlreiz skatāmies šos mērķus... to, kas ir acīmredzami nepamatots vai acīmredzami pamatots, vai ir ļaunprātīgs nolūks vai nav ļaunprātīgs nolūks...

Tas, uz ko APVIENOTAIS SARAKSTS cer un ko sagaida, – ka būs pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ka atbildīgajā komisijā būs profesionāļu – profesionāļu! – diskusija, lai varētu kliedēt visas bažas, lai mēs tiešām paliktu... par to sabiedrības daļu, kas ir neaizsargāta. Piemēram, kad pret mediju pārstāvjiem, kas izgaismo kādas problēmas, nereti... nāk dārgi advokātu biroji, viens pēc otra apsūdz un tiesājas, vienkārši dzīvi padara par elli... Procesuālās darbībās nereti var nākties arī zaudēt un maksāt lielas kompensācijas. To sabiedrības daļu, domāju, mēs visi gribam pasargāt.

Bet vēlreiz – var būt arī ļoti nopietnas situācijas, kad mēs, labu gribēdami, nodarām skādi gan tautsaimniecībai, gan nevalstiskajam sektoram, godprātīgiem cilvēkiem.

Frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS balsojums būs avansā – mēs atbalstām pirmajā lasījumā šo likumprojektu, bet ļoti rūpīgi sekosim līdzi un skatīsimies. Mūsu pārstāvji gribētu iesaistīties diskusijās starp lasījumiem, lai visas iepriekšminētās bažas preventīvi novērstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Lūk, pareizi Tavara kungs minēja, cik dažādas ir sabiedrības intereses, kuras ar saviem piemēriem spilgti ieskicēja Simanovskas kundze, cik dažādi sabiedrība var domāt par to, kas ir pieņemami vai kas nav pieņemami, kas ir labi vai kas nav labi. Kaut vai par seriālu "Šķelšanās" vai par kādiem "Re:Baltica" pētījumiem, kad ir bijuši iebildumi gan par finansējuma avotu, gan par to, ka tie parādās kaut kādos priekšvēlēšanu periodos.

Tādu gadījumu nav maz. Ja mēs atskatāmies uz lielo pandēmiju un milzīgo spiedienu par vakcināciju, no šodienas skatpunkta paskatoties – bija sabiedrības interesēs, nebija, bija pareizi, nebija? Esam izvērtējuši kļūdas vai ne?

Kas attiecas uz lielajām lietām pārrobežu jautājumos – tas ir pilnīgi cits līmenis. Tiek atklātas, pieņemsim, tādas lietas kā Epstīna faili vai vēl kas tāds. Bet, piedodiet, vietēja mēroga jautājumos mums dalās domas par to, vai ir sabiedrības interesēs... Jaunajai VIENOTĪBAI sadalīt frakcijas vai partijas, kas ir valstiskas vai ne, pēc viņu skatpunkta, redzējuma... mans redzējums par valstiskām partijām ir pilnīgi cits. Tas ir sabiedrības interesēs vai nav? Ir pietiekami daudz tādu terminu, kas ir pamainīti... no tā, ko direktīva norāda, kādiem tur būtu jābūt... un kā tas izskatās likumprojektā, kas ir atnests uz Saeimu.

Līdz ar to frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neko nedos avansā – mēs noraidīsim. Visticamāk, šis likumprojekts nonāks Juridiskajā komisijā. Pēc balsojuma domāsim, ko darīt tālāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Man ir jautājums Simanovskas kundzei. Viņa kā labo piemēru minēja "Re:Baltica" veidoto seriālu "Šķelšanās", kurš būtu speciāli jāaizsargā... un nedrīkst būt politiska ietekme un kaut kāda izrēķināšanās. Diezgan bīstamu piemēru jūs izvēlējāties, jo faktiski šajā seriālā viena no žurnālistēm, kuru jūs gribat īpaši aizsargāt, nosauca Daugavpili par Daugavpils tautas republiku, kam nesekoja piebilde, ka tas bija joks vai kaut kāds tēlains salīdzinājums. Nu, to var katrs internetā atvērt un apskatīties, kā šī žurnāliste nosauc Daugavpili par Daugavpils tautas republiku, kas ir pret Satversmē noteikto teritorijas nedalāmību.

Ko jūs, PROGRESĪVIE, gribat aizstāvēt ar šo? Sanāk savādi. Tāpat vēlos norādīt, ka projektā "Šķelšanās" bija vairāki Valsts valodas likuma prasību pārkāpumi. Netika nodrošināts valodas celiņš.

Vai šai gadījumā sanāk, ka deputāts Butāns nevarēs iebilst, ka Daugavpili sauc par Daugavpils tautas republiku? Vai ar šo likumu jūs nodrošināsiet, ka es nedrīkstu prasīt, lai ievēro Valsts valodas likumu? Es neapgalvoju. Es jautāju. Labprāt dzirdētu atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Tā. Atbildēšu uz izskanējušo par īpašu aizsardzību žurnālistiem. Man liekas, mums ir jānošķir divas lietas. Mums ir jānošķir pamatoti aizrādījumi tad, kad cilvēks meklē taisnību, un tad, kad mēs safabricējam lietas, lai aizvērtu muti. Tas ir tas būtiskais. Manis minētais "Dogo" piemērs – ar veterinārārstiem. Veterinārārsti ziņoja sabiedrībai par problēmām ar šo barību nevis tāpēc, ka gribēja izkonkurēt šo firmu no tirgus, par ko bija tiesas prasība, bet viņu mērķis bija brīdināt patērētājus. Arī pieminētais "Šķelšanās" gadījums. Sūdzība bija par to, ka tā it kā esot neapmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija.

Mums ir jāsaprot, kuras ir safabricētas sūdzības un kad cilvēks pamatoti meklē taisnību. Safabricētās sūdzības tiek izmantotas ļoti plaši. Tieši tāpēc ir jāstrādā pie kritērijiem, kā mēs spējam atpazīt, kurā gadījumā patiešām runājam par apzinātu neslavas celšanu, lai uzvarētu konkurencē, un kurā brīdī tomēr runājam par taisnīgiem iebildumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Vēlos tikai atgādināt, ka šis likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā direktīvas prasības. Es teikšu – kā juristam man arī ir šaubas. Man nav skaidrs, cik tas būs labi un efektīvi. Tur tiešām jādomā, jo no viena grāvja nevajadzētu iekrist otrā grāvī. Aizsargāt ir svarīgi, bet – kā piemērot, kādos gadījumos – par to mēs runāsim.

Šodien mums ir likumprojekts pirmajā lasījumā. Mēs runājam par konceptuālu atbalstu. Vēlreiz atkārtoju – likumprojekts ir izstrādāts, izpildot direktīvas prasības.

Mans aicinājums – atbalstīt un domāt, kā mēs varam pilnveidot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S. T. Levrence. Nav nekas piebilstams, izņemot to, kas jau izskanēja. Turpināsim diskutēt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

S. T. Levrence. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas jeb 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu... Līgai Kozlovskai ir citi priekšlikumi? Nav. Tad kam ir? Jurģim Klotiņam ir?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Es uzskatu, ka ar divām nedēļām šeit ir par maz priekšlikumu iesniegšanai, tāpēc lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 2026. gada 1. maijs.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi, tad mums... Vai piekrītat? Vai ir jābalso? (Starpsauciens: "Kurš datums?") 2026. gada 1. maijs. (Starpsauciens.) Piekrītat? (Starpsauciens.) Nepiekrītat, tad mums ir jābalso. Balsosim par tālāko datumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 2026. gada 1. maijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 22, atturas – 24. Nav atbalstīts. Līdz ar to paliek divas nedēļas.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Kā jau minēju, šis ir saistīts likumprojekts. Šie grozījumi Civilprocesa likumā... detalizētu procesuālo kārtību, kā šādas lietas tiek izskatītas, ieviestu jaunus... definētu, kā regulēt SLAPP lietas, un paredzētu iespēju ātri izbeigt tiesvedību, noteikt naudas sodus par prasību celšanu ļaunprātīgos nolūkos un palielināt vairākus procesuālos naudas sodus, pielīdzinot tos administratīvā procesa līmenim. Un tas būtībā ievieš iepriekšējo likumprojektu kā reāli funkcionējošu aizsardzības mehānismu. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

S. T. Levrence. Arī šim priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas jeb 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" mērķis ir ieviest bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu – BAASIK. Un ar šo jau es jūs esmu iepriekš iepazīstinājusi. Tas ir, lai savlaicīgi identificētu attīstības riskus un nodrošinātu agrīnu mērķētu atbalstu bērniem un ģimenēm.

Pētījumi rāda, ka ar attīstības riskiem saskaras līdz pat 20 procentiem bērnu. Bez savlaicīga atbalsta tas negatīvi ietekmē gan izglītības sasniegumus, gan iekļaušanos sabiedrībā. BAASIK paredz vecāku, pedagogu un bērna līdzdalību, galaizvērtējumu veicot ģimenes ārstam vai pediatram, integrējot to gan profilaktiskajās apskatēs, gan speciālo vajadzību izvērtēšanā.

Vienlaikus tiek veidota vienota informācijas sistēma un multiprofesionālās komandas bērniem ar kompleksiem attīstības riskiem. Pilotprojekts plānots vairākās pašvaldībās, finansējot to no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ar mērķi pakāpeniski ieviest to visā Latvijā.

Likuma grozījumi ir guvuši konceptuālu atbalstu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā – vienbalsīgi. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā arī vienbalsīgi. Paldies, kolēģi, par šo balsojumu un atbalstu!

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, mēs šo likumprojektu izskatījām Sociālo un darba lietu komisijā, un bija garas debates. Mēs sagatavojām arī vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, kurā norādījām, ka ir būtiski atbildīgi tērēt valsts budžeta līdzekļus un apzināt, iespēju robežās izmantot esošos resursus.

Proti, mums jau pastāv jaundzimušo skrīninga modeļi, ir izstrādātas metodikas, kas paredz izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī ir pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas, kas sniedz atzinumus pirmsskolas izglītības programmām. Arī norādījām, ka nav saprotams, kādu personas datu apstrādes nolūkā un mērķu labad iekļaujošās un speciālās izglītības politikas veidošanā Izglītības un zinātnes ministrijai būtu nepieciešami personas veselības dati. Arī ģimenes ārsti ir norādījuši, ka galvenās problēmas nav saistītas ar instrumentu trūkumu, bet gan ar resursu ierobežojumiem – trūkst speciālistu, finansējuma, tehnoloģiju, kas nepieciešamas, lai bērnu attīstību vērtētu kvalitatīvi, tāpēc jauna birokrātiskā rīka ieviešana neuzlabos pamata situāciju. Turklāt projekta izstrādē, kā norāda ģimenes ārsti, nav tieši iesaistīti ģimenes medicīnas speciālisti, tāpēc trūkst profesionālās izvērtēšanas no primārās aprūpes skatpunkta.

Ģimenes ārsti arī norāda, ka BAASIK instruments tiek uzskatīts par pārāk laikietilpīgu, balstītu uz vecāku paustajiem datiem, nevis objektīviem klīniskiem novērojumiem, un tas var radīt papildu slogu ģimenes ārstiem, nevis atvieglot darbu.

Nav īsti skaidra arī ekonomiskā analīze. Dati, kas ir norādīti, ko ir izstrādājusi Valsts kanceleja. Tātad vajadzēs 4,3 miljonus infrastruktūras izveidei, 4,3 miljonus – IKT sistēmas izstrādei. Bet mums jau ir programmas, kas strādā. Tātad sanāk tā – paprasiet Valsts kancelejai kaut ko izstrādāt, un viņi tūlīt atnāks un nopietnām sejām jums stāstīs, cik miljonu mums vajag, lai izstrādātu jaunu rīku. Arī Juridiskais birojs norādīja uz to, ka mums jau pastāv dažādas programmas un rīki. Kāpēc nevarētu izmantot to pašu, nevis tērēt miljonus, lai radītu kaut kādu jaunu birokrātisko rīku?

Tāpat plānotais regulējums paredz piekļuvi daudziem valsts institūciju darbiniekiem sensitīviem medicīniskiem datiem par bērnu un viņu ģimenēm bez atsevišķas piekrišanas. Paredzēts, ka valsts nodrošina attīstības izvērtēšanu no viena gada vecuma, bet ģimenes ārsti uzsver, ka daudzi attīstības traucējumi jau var parādīties agrāk, tāpēc šis ierobežojums nav klīniski pamatots. Latvijā jau ir veselības aprūpes vadlīnijas, Ministru kabineta noteikumi, kas paredz regulāru bērnu attīstības novērtēšanu un, ja nepieciešams, arī turpmāku izvērtēšanu vai nosūtīšanu pie speciālistiem. Daudzi dati par bērna veselību tiek ierakstīti e-veselībā, kas ir centralizēta platforma, kurā ir pieejami medicīniskie dati bez nepieciešamības izveidot speciālu datubāzi. Ģimenes ārsti uzsver, ka ir nepieciešams optimizēt esošo sistēmu, nevis radīt paralēlu rīku.

Esošie algoritmi paredz bērnu attīstības novērtēšanu un iejaukšanos, ja rodas aizdomas par attīstības traucējumiem, balstoties uz medicīniskiem kritērijiem un standartizētiem testiem, ko ģimenes ārsti jau dara.

Tā ka doma droši vien bijusi laba. Taču, kā ģimenes ārsti saka, šāda rīka ieviešana, šāda sistēma ir atzīstama kā nepiemērota, administratīvi smaga. Un nepietiekami pamatots ir tās risinājums. Daudz svarīgāk būtu uzlabot speciālistu pieejamību un finansējumu, jo – ko tas dos, ja šis rīks konstatēs, jā, ir problēmas, vajag saņemt pakalpojumu, bet, ja mums nav vispār pakalpojumu sniedzēju un speciālisti nav sasniedzami, pie speciālista ir gadiem jāgaida rindā... Ģimenes ārsti arī aicina izmantot un pilnveidot esošos rīkus un sistēmas, respektēt personu datu konfidencialitāti.

Tātad, vārdu sakot, jau ir pieejami rīki un metodes, kas var nodrošināt agrīno attīstības izvērtēšanu, un ir jēga tos pilnveidot, nevis vienkārši atkal iztērēt miljonus, radot kaut kādu rīku. Mēs jau labi zinām savas problēmas ar e-veselību, cik miljoni tika ieguldīti un cik tas ir smagnējs rīks, un kāda ir no tā atdeve.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, šī BAASIK, tā saucamā BAASIK... instrumenta, ieviešanas epopeja, manuprāt, varētu būt ierakstīta, tā teikt, grāmatās – kā uztaisīt, izstrādāt ilgstošu, labu instrumentu, bet pēc tam nevarēt to ieviest vairākus gadus tikai tāpēc, ka pasaka, kā šeit mēs tikko dzirdējām: ļoti laba iniciatīva, ļoti vajadzīga, bet nepiekrist, ģimenes ārstiem nepatīk tas, resursi nepietiekami, varbūt uzlabosim kaut ko citu, varbūt izdarīsim kaut ko atkal.

Bet šeit ir – kas uz galda? Šeit ir stāsts par instrumentu, kas palīdz agrīni identificēt bērniem, teiksim, izaicinājumus un mācīšanās grūtības vai citas lietas, ko var novērst laikus. Tā ir prevencija. Ja mēs laikus neinvestēsim un neizdarīsim... prevenciju, tad, kad... kā mēs zinām... it īpaši tie, kas strādā pedagoģijā, skolā... vai tie pat, kam ir bērni, jūs labi saprotat, ka (Zālē troksnis.)... tad, kad prevencija... nav izdarīta, tad vēlāk labot sekas tam, ka, piemēram, ir grūtības...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Ņenaševa. ... lasīšanas grūtības pēc vairākiem gadiem ir...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu!

A. Ņenaševa. Pēc vairākiem gadiem jau ļoti grūti izlabot to, kādas problēmas ir uzkrājušās. Situācijā, ja bērns ilgstoši nevar, teiksim, kvalitatīvi lasīt ne mācību materiālus, ne ko citu... Ja mēs preventīvi pamanām problēmu, palīdzam, teiksim, disleksijas gadījumā vai citos jautājumos, iemācīties atbilstoši lasīt un sagatavoties, tad arī pēc tam pārējās mācīšanās grūtības var būt novēršamas vai vismaz minimizētas.

Tātad prevencija un tikai prevencija. Visi, kas izglītībā strādā, zina, ka pirmsskolas vecumā – jo agrīnāk, jo labāk identificēt šos izaicinājumus un novērst. Lielāko daļu var novērst, uzlabot, un pat nebūs pēc tam pamanāms, ka ir bijuši kādi izaicinājumi.

Kolēģi, šis instruments tiešām ir... jā, to vienmēr var pilnveidot. Mēs neviens nesakām, ka tas ir ideāls, tas ir konkrētas ekspertu grupas izstrādāts. Jā, iespējams, ir par maz ģimenes ārstu iesaiste bijusi, to mēs visu dzirdējām. Jā, iespējams, ir izaicinājumi ar datiem, kurus kā... un kā savadīt, bet tam taču arī ir vajadzīgas ministrijas, ierēdniecība un viss pārējais, lai mēs atrisinātu šīs problēmas, lai ieviestu.

Mums komisijā izklausījās, ka to nav iespējams atrisināt, un tāpēc arī es esmu ļoti pateicīga deputātiem un Ilzei Verginai, kas šo iniciatīvu paņem savās rokās un savāc mūs visus ap šo iniciatīvu... kas parakstīja. Mēs šo atnesām uz Saeimu, jo izrādās, ka ministrijā... neviena no ministrijām diemžēl atsevišķi nevar atrisināt, jo tur arī savstarpēji ministriju strīdi... Veselības ministrija ar Izglītības un zinātnes ministriju, saprotot, ka katrai ir sava nozare, sava atbildība. Nu sanāk, ka jārisina Saeimai. Ja visi saka, ka iniciatīva ir laba, tad visas tās atrunas un garās vēstules, ko šeit mums nolasīja Petravičas kundze, manuprāt, ir nevietā.

Manuprāt, komisijai ir jāķeras pie darba un jāatrisina šeit pie... droši vien izglītības galda visi tie... arī šis likumprojekts... un arī pārējie četri ir saistīti. Tātad par pārējiem, es ceru, mēs nerunāsim tik ilgi, bet šis kopumā ir ļoti svarīgs, ļoti niansēts jautājums. Bet, jo ātrāk mēs to ieviesīsim, jo labāk, mēs pēc pilotprojekta varēsim redzēt, kādi ir rezultāti un kas ir uzlabojams.

Bet, lūdzu, nesākam meklēt atrunas, kā kaut ko nedarīt. Drīzāk tiekamies kopā, sēžamies pie viena galda un izdarām šo lietu, un skatāmies, kādi ir rezultāti, un palīdzam bērniem ātrāk tikt pie kvalitatīvām prasmēm, pie izglītības un zināšanām.

Tā ka paldies, kolēģi, par atbalstu, un es ceru, ka mēs vēl šajā Saeimā pagūsim šo atrisināt, neskatoties uz priekšvēlēšanu periodu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Rasnačas kundze! Sešas minūtes. Pietiks?

Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es gribu pāris vārdu teikt par to, cik ļoti nepieciešams, lai būtu šī agrīnās diagnostikas sistēma. Jo, pat ja pakalpojumi ir, bet iztrūkst šis pirmais posms, tad atbalsts var tikt sniegts novēloti. Man ir studenti, kas strādā tieši šajā jomā un kas ir pētījuši, cik ārkārtīgi svarīgi ir savlaicīgi sniegt atbalstu. Ja varbūt nav pietiekama atbalsta, ir svarīgi noskaidrot, cik tā atbalsta ir, un ātrāk veidot piedāvājumu.

Tāpēc es domāju, ka priekšlikums noteikti jāatbalsta. Runājot par to, ka varētu būt kaut kas uzlabojams. Bez šaubām, ja tas ir pilotprojekts, tad noteikti ir iespējas uzlabot, iespējas uzlabot... arī efektīvāku finansējumu, efektīvāku sadarbību starp dažādām jomām. Bet tāpēc tas ir pilotprojekts, kas jāsāk pēc iespējas ātrāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Piecas minūtes.

Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I. Vergina (JV).

Kolēģi, es tiešām šodien cerēju, ka mums nebūs kaislīgas debates, jo bērni un tas, cik mums šobrīd ir bērnu Latvijā, ir viens no pašiem būtiskākajiem jautājumiem – vai valsts pastāvēs vai ne. Un es, redzot, kāda ir šo debašu argumentācija no Petravičas kundzes puses, skaidri saprotu, ka šis ir ļoti būtisks jautājums, lai valsts attīstītos kā spēcīga valsts, jo izglītība, bērni – tas ir pamatā. Un mēs šeit bieži dzirdam naida kurināšanu starp to, ko vajag vai nevajag Latvijā darīt, kas sargā vai nesargā mūsu robežas, kas ir vai nav mūsu pusē.

Bet šoreiz man jāprasa vēlreiz – mēs esam tajā pusē, ka katram bērnam ir iespēja izaugt veselam atbilstoši viņa spējām un viņa vajadzībām? Ar ārstiem (un liels paldies tiešām ārstiem, kas ir zālē) mēs esam konsultējušies, mēs esam par to runājuši. Es esmu saņēmusi arī jūsu atbalstu. Ir jāturpina runāt un izstrādāt līdz galam šo rīku tādu, kā Ņenaševas kundze arī teica, lai nebūtu tā situācija, ka mēs vienkārši noliekam malā tādēļ, ka, izrādās, šis rīks būs labs un vērtīgs Latvijai. Mums izglītībā ir bijis tik daudz dažādu situāciju, ka mēs saprotam, ka nespējam vienoties līdz galam, vai tas būtu tiešām vērtīgi katram bērnam un katrai ģimenei...

Lūdzu, pārdomājiet argumentus. Šajā gadījumā argumenti tiešām neiztur kritiku. Turpinām tālāk strādāt pie šiem likuma grozījumiem. Aicinu tiešām... es saprotu, ka debates ir beigušās un es varu aicināt balsot. (Starpsaucieni.) Nē?

Sēdes vadītāja. Debates turpinās.

I. Vergina. Vēl turpinās. Labi, tad turpinām debates.

Bet es ceru, kolēģi, ka mēs šodien vispār darbu pabeigsim un (Starpsauciens.)...

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 19 deputāti: Anita Brakovska, Andrejs Ceļapīters... redzu, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs... redzu, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Iļja Ivanovs, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jeļena Kļaviņa, Līga Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Andris Kulbergs, Ingmārs Līdaka, Edvards Smiltēns, Didzis Šmits, Ilze Vergina un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Es gribu pateikt, ka es runāšu vienreiz, bet vēl četri ir saistītie likumprojekti. Es atbalstu šo likumprojektu. Tas ir pirmais.

Kas mani dara bažīgu? Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē piedalījās sešas ministrijas un citas iestādes, un visas kā viena pauda viedokli: "Mēs konceptuāli atbalstām, bet mums ir problēmas to visu ieviest." Līdz ar to es secinu vienu, ka šobrīd ministrijas ir izveidotas kā tādas karaļvalstis, kuras nosaka to, kas jādara Saeimai, jo pēc tās runas un pēc tās attieksmes likās, ka šis projekts ir jānoraida.

Manuprāt, mums tomēr ir jāstrādā tā, ka Saeima ir likumdevējs un Saeima nosaka, kas ir jādara ministrijām. Nav pareiza attieksme, ka ministrija atnāk un pasaka: mēs to nevaram izdarīt, mums trūkst resursu... vai vēl kaut kas. Nē, jums tas ir jāizdara! Tas ir viens.

Otrs. Manuprāt, ir absurda situācija, ja mēs negrozām šos likumus, ja mēs neieviešam šos nosacījumus, tad projekts beidzas un aptuveni 16 miljoni ir iztērēti par velti. Jo sistēma tālāk netiek uzturēta, mēs esam apsaimniekojuši Eiropas naudu, un strādājiet, kā gribat. Bet, ja projekts beidzas praktiski pēc gada, tad jau sen bija jāzina, kā šo projektu tālāk īstenot. Pašlaik neviena ministrija nevar atbildēt, kā salāgot datus, kā salāgot sistēmas, kā panākt vienošanos ar ģimenes ārstiem.

Līdz ar to būs spraigs darbs. Bet man šķiet, ka Saeimai svarīgākais ir pateikt, ka šī sistēma jāievieš. Un ministrijām un ierēdņiem jāsaprot, ka pie šīs sistēmas ir jāstrādā, nevis jāļauj tai ritēt pašplūsmā.

Es atbalstu šos likumprojektus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Pirms mēs šodien un ne tikai šodien, bet turpmākajās nedēļās lemjam par tik svarīgiem jautājumiem kā šis, ir nepieciešams arī uzklausīt vecāku viedokli, jo runa ir ne tikai par bērnu veselību, bet arī par tiešo ietekmi uz viņu nākotni līdz pat darba iespējām un konkrētai profesiju izvēlei. Kādēļ es to minu? Drīzumā jūs sapratīsiet šo kontekstu... tieši ar profesijas izvēli un turpmāko, pieaugušo, dzīvi.

Esmu uzklausījusi simtiem vecāku, kuri sociālajos tīklos man ir rakstījuši garākas un īsākas vēstules, bet visi pauda savu viedokli, un tas bija vai nu "par" šo skrīningu, vai "pret" šo skrīningu, bet jāteic, ka visas vēstules bija ļoti argumentētas. Līdz ar to es nevaru šodien "neatskaņot" vecāku viedokli, kuri patiesībā, jā, vēl pirms visām iestādēm un dažādiem ekspertiem ir tieši tie, kuri ir atbildīgi par saviem bērniem.

Uzreiz rezumējot saņemtās vēstules – 99 procenti bija kategoriski "pret" tā saucamo obligāto skrīningu. Tātad mēs varam turpināt darbu pie šī likuma grozījumiem tikai tad, ja šis piedāvātais skrīnings būs brīvprātīgs. Un to ir ļoti būtiski paturēt visiem mums, deputātiem, prātā. Bet ne tikai brīvprātības principa dēļ vecāki ir skeptiski, viņiem ir arī bažas par tā saucamo zīmogu, kas bērnam tiks uzlikts, ja tests bērnam parādīs kādas konkrētas attīstības grūtības vai traucējumus. Un vecāki... ko viņi man ir rakstījuši... uztraucas, ka šis zīmogs, kas tiks piefiksēts konkrētajā datubāzē, var negatīvi ietekmēt gan pedagogu attieksmi pret bērnu, kas diemžēl jau šodien notiek (un ļoti aktīvi), gan negatīvi ietekmēt viņa tālāko pieaugušā dzīvi.

Otrkārt, šī skrīninga datu drošības uzticamības jautājums. Un šis bija viens no visbiežāk dzirdētajiem arī manā komisijā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Savās vēstulēs vecāki uztraucas, ka īslaicīgas – jā, tās var būt arī īslaicīgas – uzvedības izmaiņas vai pat bērna temperaments var radīt nepatiesu secinājumu par bērna attīstību un tas tiks atspoguļots šajā datubāzē. Cik ilgi tas ieraksts parādīsies, uz to neviens pagaidām nevar atbildēt.

Piemēram, viena mamma, kuras dēlam ir konstatēts UDHS jeb uzvedības, psihiskās un neirālās attīstības traucējumi, raksta (citēju): "Bērns uzreiz tiek ierakstīts uz visu mūžu ar šo zīmogu, bet jau pieaugušā vecumā, kad šī diagnoze vairs neatbilst realitātei, jo bērns ir laicīgi..." un es pasvītroju – laicīgi, jo ar šo "laicīgi" mums pagaidām valstī ir problēmas... tātad "... jo bērns ir laicīgi saņēmis profesionālu palīdzību un veiksmīgi ticis galā ar agrāk konstatēto tā saucamo diagnozi, tad nākotnē viņš nevar pretendēt uz dažādām profesijām vai pienākumiem, jo bērnībā ir uzlikts šis zīmogs." (Starpsauciens: "Tās ir muļķības!")

Ļoti līdzīgas vēstules... Tā. Es dzirdu, ka komentē, ka tās ir muļķības. Es gribu, lai tagad dzird visi vecāki, kuri man rakstījuši vēstules, ka tikko viens no deputātiem komentēja, ka tās ir muļķības. (Starpsauciens: "Droši, uz priekšu!") Tālāk... Man nosaukt uzvārdu?

Ļoti līdzīgas vēstules es biju saņēmusi arī no daudziem citiem vecākiem. Tādēļ es uzskatu par svarīgu un par savu pienākumu "atskaņot" vecāku bažas. (Zālē troksnis.) Tālāk. Mēs nevaram ignorēt...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

M. Armaņeva. Tālāk. Mēs nevaram ignorēt nopietnas problēmas arī ar speciālistu pieejamību jeb, precīzāk, to trūkumu. Šobrīd valstī nav pietiekami daudz pedagogu un ekspertu, kas specializējas kaut vai UDHS vai autisma spektra jautājumos. Kur tad bērns saņems šo laicīgo, es uzsveru – laicīgo! –, un kvalitatīvo palīdzību, ja Latvijā trūkst speciālistu? Nu, ir noteikts viņam tas skrīnings – ko tālāk? Gaidīs divus trīs gadus, kamēr tiks pie noteiktā speciālista?

Šie ir jautājumi, vēlreiz saku, kurus es "atskaņoju" no vecākiem. Tādēļ, lūdzu, kolēģi deputāti, ieklausieties šajos vecāku jautājumos! Tie ir viņu jautājumi, par kuriem mēs šodien... varbūt ne tikai šodien... bet spriedīsim.

Nākamais, ne mazāk svarīgais iemesls vecāku pretestībai ir privātums un datu aizsardzība. Skrīninga rezultāti tiek reģistrēti sistēmā, un nav skaidrs, kā šie dati tiks izmantoti nākotnē, tātad cik ilgi tie tiks glabāti... ko es jau biju iepriekš minējusi. Un vecākiem arī šobrīd nav garantiju, ka šī sensitīvā informācija par viņu bērniem netiks izmantota citos kontekstos, tai skaitā arī citās skolās.

Visbeidzot – skrīnings nevar atrisināt garās rindas pie speciālistiem, kas šobrīd ir realitāte Latvijā. Pat ja tests atklāj bērna vajadzību pēc papildu palīdzības, iespējams, bērns saskarsies ar ilgstošu gaidīšanu rindā, jo nav pietiekami daudz kvalificētu speciālistu, lai nodrošinātu patiesi laicīgu un kvalitatīvu atbalstu katram bērnam.

Noslēgumā es gribu uzsvērt, ka vecāki nav pret bērnu attīstības uzraudzību vai palīdzību, bet viņi ir pret obligāto testēšanu, pret sensitīvu datu ievadi un pret to, ka šis skrīnings – vismaz šobrīd mēs redzam – nerisina speciālistu trūkumu. Atcerieties, ka galarezultātā tieši vecākiem ir primārās tiesības pieņemt lēmumus par saviem bērniem.

Jautājums ir tāds: vai tas atrisinās galvenās problēmas – speciālistu trūkumu un garās rindas? Tādēļ es aicinu kārtīgi izvērtēt visus plusus un mīnusus un, pats galvenais, tomēr ņemt vērā vecāku viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, savā iepriekšējā runā es norādīju uz problēmām, ar kādām mēs saskarsimies, izveidojot šo rīku, un arī to, ko ģimenes ārsti ir teikuši. No Verginas kundzes puses mana runa tika nosaukta par naida runu. Tātad ģimenes ārsti, kas saka to, ka ir problēmas, ka viņiem būs jāatbild šajā rīkā uz 240 jautājumiem, ir naida kurinātāji. Ģimenes ārsti ir naida kurinātāji, kuri vērš uzmanību uz šīm problēmām.

Jo – kur ir tas "sāls"? Piemēram, lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pie bērnu psihiatra, rindā ir jāgaida 10 mēneši, Liepājā – pusgads, Strenčos – līdz gadam. Eksperti norāda, ka arī pie citiem speciālistiem dažos gadījumos konsultācijas ir jāgaida līdz pat gadam. Tas nav tikai kaut kāds gadījums, tā jau ir sistēma, sistemātiska problēma, jo, kā vecāki norāda... 17 procenti bērnu vecāku saka – mentālās veselības speciālistu konsultāciju viņi ir gaidījuši vairāk nekā pusgadu, 34 procenti – vairākus mēnešus, 38 procenti – vairākas nedēļas. Tas, neapšaubāmi, parāda, ka tā problēma ir – mums nav speciālistu, tik milzīgi ilgs laiks ir jāgaida.

Es teikšu, ka tas ir... Valsts ienīst bērnus, ja liek bērniem tik ilgi – gadu! – gaidīt, lai saņemtu konsultāciju.

Mēs jau varam izgudrot rīku, diagnosticēt problēmas, bet varbūt ir jāsāk – kaut vai ar rītdienu –, lai ir pieejami speciālisti, lai nav jāgaida gads, pusgads, bet lai maksimāli īsā laikā var saņemt nepieciešamo speciālista palīdzību. Piemēram, bērnu psihiatri, psihologi, logopēdi... Tad darām visu, lai bērns varētu saņemt konsultāciju, nevis saucam par naida runām vai naida kurinātājiem cilvēkus, kas norāda uz problēmām, kas valstī pastāv. Un tādas problēmas pastāv. Jūs to nevarat noliegt. Mums trūkst speciālistu. Nu tad dariet! Prasiet naudu! (Starpsaucieni.) Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai mēs varam iztērēt 60 miljonus, bet, lai bērns nokļūtu pie speciālistiem, naudas nav. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

Vārds deputātei Leilai Rasimai.

Kolēģi!

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Protams, ir saprotamas gan vecāku bailes, gan kaut kādi mediķu iebildumi par to, ka ar viņiem neesot pietiekami daudz konsultējušies. Es domāju, tas viss mums vēl ir priekšā, to mēs visu varam darīt. Taču par šo jautājumu – par vecāku bailēm, ka bērnam vēlāk varētu būt ierobežotas iespējas, – tas ir saprotams. Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šo jautājumu izskatījām, klāt bija arī Armaņevas kundze un citi deputāti. Šī sistēma, šis skrīnings neparedz to, ka pēc tam sistēmā parādīsies kaut kādas konkrētas diagnozes vai kodi. Tas paredz, ka, piemēram, ārsts pat tad, ja viņš pamana un zina, ka ir... un nozīmē pārbaudes, un, iespējams, būs arī kaut kāda diagnoze, šo informāciju viņš neraksta šajā kopējā sistēmā un skolām neizpauž. Viņš uzraksta, ka bērnam ir grūtības ar tādām, tādām, tādām lietām, pie tām jāstrādā vairāk.

Tas ir tas, par ko mēs komisijā runājām. Un, es ceru, ka deputāti to saprata un saklausīja, lai tas viss, teiksim, ritētu uz priekšu... Labi, tad šim datu kopumam... kam kādi dati būs pieejami, to arī vajag visur atrunāt, lai tas nav tikai vārdos un mums izprotams, bet lai tas viss parādās arī rakstiski.

Bet, kolēģi, mums ir bērni, kas izkrīt cauri... kur mēs pietiekami laicīgi nepamanām... ārsti, skolotāji, arī vecāki nepamana daudzas lietas, un vēlāk šīs problēmas saveļas lielākas. Un tad mēs nonākam pie tā, ko pauda Petravičas kundze, ka ir garas rindas pie psihiatriem, psihoterapeitiem. Un ko pēc tam mums pasaka psihiatri un psihoterapeiti, pie kuriem nonāk bērni ar vecākiem, kas ir gaidījuši pusgadu vai entos mēnešus rindās? Viņi pasaka: tam bērnam nav jābūt šeit, pie mums, tās problēmas ir jārisina citiem, tās problēmas ir tāpēc, ka... viņam ir mācīšanās problēmas, viņš skolā ar kaut kādām lietām pienācīgi netiek galā, un tālāk jau sākas citas lietas, kas no tā visa izriet.

Tāpēc šis ir tieši pretēji. Ja mēs vēlamies, lai bērniem pēc tam nebūtu tāda veida problēmu ar mentālo veselību, tad sniedzam atbalstu pašā sākumā, kad viņiem parādās pirmās mācīšanās grūtības, pirmās koncentrēšanās grūtības, nedod dievs, vēl vispār redzes un dzirdes problēmas. Par to mēs arī esam runājuši ar dažādām vājdzirdīgo, nedzirdīgo biedrībām, kur stāsta, jā, ka, piemēram, skolotājs un vecāki nav pamanījuši, ka bērns slikti dzird. Ja viņu nosēdina klases vidū vai klases aizmugurē, neviens īsti nepiefiksē un domā, ka viņš vienkārši ir tāds izklaidīgs vai pienācīgi nekoncentrējas, bet patiesībā viņam ir dzirdes traucējumi, tāpēc viņš nespēj tik labi uztvert informāciju kā visi pārējie bērni klasē.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā mēs šo jautājumu izskatījām. Var teikt, absolūti visi, kas bija klāt, teica, ka šis jautājums ir jāvirza uz priekšu, ka tas ir pārāk aizkavējies. Visiem mums bija izpratne, cik tas ir svarīgi. Un tas, uz ko komisija mūs aicināja un uz ko arī deputāti aicināja, – nekavējamies ar šī jautājuma risināšanu, paspējam šo izskatīt vēl šajā Saeimas sasaukumā!

Tādēļ aicinu, kolēģi, – atbalstām, satiekamies ar ārstiem, vēl izrunājam visas lietas par datiem un tā tālāk, bet "nestopējam" šo!

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Mums ir likumprojekts. Mēs protam lasīt, bet izprast, kas tajā likumprojektā rakstīts, mēs neprotam. Mēs paļaujamies uz to, kas mums ir rakstīts sociālajos tīklos. Muļķības, ka bērnam uzlikts zīmogs! Tas ir kaut kāds mistisks stereotips, ka, nosakot viņam kādu diagnozi, visa pasaule par to zina. Nē, tā ir savstarpēja vienošanās skolai ar konkrētā bērna vecākiem. Ja bērna vecāks izklārē visai pasaulei, ka viņa bērnam ir 56., 57., 58. programmas kods, tā nav mūsu problēma, tā ir sabiedrības problēma.

Otrkārt. Petravičas kundze, kāds sakars šai likumprojektu paketei ar atbalsta komandām? Tā ir pavisam cita problēma, par ko es visu laiku saku, –iekļaujošā izglītība mums ir vienkārši uz papīra, jo nav sagatavots tik daudz atbalsta pedagogu, cik vajadzētu. Man ir lūgums: ja jūs runājat par lietām, lūdzu, iepazīstieties, kas par tām ir rakstīts.

Treškārt. Skrīnings nevar būt ne obligāts, ne neobligāts. Skrīnings ir bērna prasmju un zināšanu noteikšana. Lai diferencētu savu darbu, skolai ir jāzina, kas ir spējīgāki, kam ir grūtības, ir jāzina, kā ar šiem bērniem strādāt. Psihologa atzinums – viņš pasaka konkrētas metodes, kā ar to strādāt. Šajā skrīningā, cik es izprotu, šie dati būs apkopoti, un pedagogs uzreiz redzēs, ar kādām metodēm jāstrādā.

Ja mēs gribam strādāt 21. gadsimtā pēc 20. gadsimta metodēm, tad mums jābrauc uz citu valsti, tepat netālu, tur, iespējams, ar tādām metodēm arī strādā. Izlasiet likumprojektu, pirms jūs diskutējat!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ir daži likumprojekti, kuri, šķiet, ir pavisam vienkārši un kuriem sabiedrībā un arī deputātu vidū būs plašs atbalsts. Un pēkšņi izrādās, ka ir daudz diskusiju. Manās acīs šis ir noteikti viens no tiem.

Kāpēc mums ir vajadzīgs agrīns skrīnings? Tā ir palīdzība bērniem laicīgi atpazīt kaut kādas problēmas un laicīgi arī sniegt palīdzību. Tikai un vienīgi. Es arī saprotu... es dzirdēju vecāku bažas – man šķiet, tā ir vēsturiskā pieredze –, ja cilvēkam ir atklāta kāda diagnoze vai īpašība, viņš tiek stigmatizēts, sabiedrība no viņa novēršas un skola no viņa atsakās. Ejam tam pāri! Mums ir jāiet uz sabiedrību, kur mēs pieņemam dažādus cilvēkus un kur tas, ka cilvēkam ir kaut kas atklāts, nekādā ziņā nav iemesls, lai no viņa atteiktos. Galvenā būtība ir tā, lai pēc iespējas laicīgi sniegtu palīdzību.

Es piekrītu, ka ir speciālistu trūkums, bet tas jau nemaina faktu, vai kaut kas ir atklāts vai nav atklāts. Speciālisti – tā ir nākamā pakāpe. Un atkal – ja mums nav datu par to, cik daudz speciālistu ir nepieciešams, tad jau mēs arī nekad "neieguldīsimies", lai viņus sagatavotu. Galvenais mērķis ir palīdzēt bērniem laicīgi atpazīt kaut kādas problēmas, kas varētu būt, un laicīgi sniegt palīdzību.

Strādājam kopā arī pie tā, lai mēs būtu tāda sabiedrība, kas nepieļauj šādu stigmatizēšanu!

Starp citu, par to, ka cilvēki ar UDHS netiek strādāt Saeimā, teikšu tā: politiķu aprindās ir ļoti daudz cilvēku ar UDHS. Tā tas vienkārši ir. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Priekšsēdētājas kundze! Cienītās dāmas un godātie kungi! Aicinu atbalstīt šo ieceri. Tā ir ļoti laba iniciatīva, ļoti labs nodoms palīdzēt Latvijas bērniem, Latvijas ģimenēm laikus pamanīt kādas problēmas attīstībā... kas var rasties. Bet skaidrs, ka jārod atbilde uz to, kā ilgtermiņā tas tiks finansēts. Vecākiem ir galvenā atbildība par saviem bērniem, ģimenei ir sava autonomija. Tas valstij ir jārespektē, tāpēc ir ļoti svarīgi (domāju, tas arī būs viens no faktoriem, vai ilgtermiņā tas izdosies un vai aptvers iespējami plašu bērnu loku), ar kādu vēstījumu institūcijas šo ieceri īstenos.

Tas vēstījums ir ļoti svarīgs. Komunikācijai ar ģimenēm un vecākiem ir jābūt: mēs vēlamies jums, vecāki, palīdzēt un jums, bērni, palīdzēt... vecākiem palīdzēt rūpēties par saviem bērniem, par savu bērnu labklājību, par savu bērnu attīstību un labbūtību, kā tagad ir modē teikt. Un tas ir ļoti svarīgi, lai ģimenēm nerastos sajūta, ka institūcijas no augšas kaut ko tām noteiks. Tas viss būs ļoti nozīmīgi – kāda ikdienā būs saskarsme ar vecākiem, kā tā tiks veidota.

Manuprāt, ir svarīgi arī tas, ka vecākiem būs tiesības izvēlēties speciālistu, kam viņi uzticas, it īpaši psihiskās veselības jautājumos, mentālās veselības jautājumos. Speciālistu vidū arī ir diskusijas par tādām diagnozēm kā UDHS, par autismu. Kā zināms, meiteņu un zēnu attīstība arī atšķiras pa gadiem. Bet es ticu, ka speciālists to ņems vērā un jūs arī respektēsiet vecāku tiesības izvēlēties speciālistus. Tas ir ļoti svarīgi, jo brīžiem ir tāda sajūta, ka ir zināma krīze... varbūt ne krīze, bet katrā ziņā viss varbūt nav tik labi, kā gribētos ar savstarpējo uzticēšanos starp ģimenēm un valsts institūcijām.

Ir lietas, ko valsts institūcijas nav izdarījušas pietiekami labi... finansiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem labklājībai. Arī tālmācības ierobežošanas grozījumi diemžēl nav nākuši par labu. Bet šis ir projekts un iniciatīva, ar kuru varētu, ja to labi veiks, īstenos praksē, veidot tādu labu uzticēšanos starp ģimenēm ar bērniem un valsts institūcijām, kuru uzdevums ir pasniegt palīdzīgu roku.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Vergina. Kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Vergina. Tātad 2026. gada 7. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Vispārējās izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Likumprojekts "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" ir saistīts ar Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) ieviešanu, paredzot, ka izglītības iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktai izvērtēšanas metodikai, izmantojot Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu bērnu attīstības vajadzību atbalstam, veic speciālo vajadzību izvērtēšanu katram izglītojamam, kurš apgūst izglītības iestādes īstenoto pirmsskolas izglītības programmu, no trīs gadu vecuma.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2026. gada 7. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Pacientu tiesību likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Likumprojekts "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" arī ir saistīts ar Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) ieviešanu.

Atbilstoši šī likuma 79. pantam veselības informācijas sistēmā uzkrātās ziņas par pacientiem sniedz saskaņā ar Pacientu tiesību likumu. Tāpēc ir veicami grozījumi Pacientu tiesību likuma 10. panta 5.¹ un 5.² daļā, papildinot to personu un institūciju loku, kurām normatīvo aktu noteiktajā kārtībā sniedz ziņas par pacientu un kuras ir tiesīgas apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos datus par pacientu.

Izskatot saistītos likumprojektus Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, deputāti uzklausīja Datu valsts inspekcijas viedokli un vienojās, ka Valsts kanceleja sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām, Datu valsts inspekciju un citām iesaistītajām institūcijām turpina darbu, sagatavojot savstarpēji saskaņotus un izsvērtus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai, tai skaitā nosakot skaidrus nosacījumus datu piekļūstamībai un aizsardzībai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Vergina. 2026. gada 7. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Starptautisko skolu likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Likumprojekts "Grozījums Starptautisko skolu likumā" arī ir saistītais likumprojekts. Grozījums Starptautisko skolu likumā nepieciešams, lai speciālo vajadzību izvērtēšanas nepieciešamība būtu saistoša arī bērniem pirmsskolas vecumā, kas mācās starptautiskajās skolās.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Starptautisko skolu likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Starptautisko skolu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Vergina. 2026. gada 7. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" arī ir saistīts ar Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta ieviešanu. Grozījums nosaka bērna vecumu, sākot ar kuru izglītības iestādēs tiek nodrošināta speciālo vajadzību noteikšana.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Vergina. 2026. gada 7. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 28. janvāra sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Grāmatvedības likumā".

Priekšlikumus mēs nesaņēmām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika atbalstīts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Grāmatvedības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 2026. gada 10. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā", otrais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Cienītie kolēģi! Likumprojektu "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā.

Lasījumam iesniegti seši priekšlikumi.

1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Noteic, ka vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma saņem informāciju par inficētās personas un kontaktpersonas darbavietu no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas. 1. priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 3. – deputāšu Ingrīdas Circenes un Līgas Kozlovskas priekšlikums. Priekšlikuma būtība – par to, ka vakcinācijas noteikumos ir iekļauts, ka vakcināciju drīkst veikt farmaceiti. Ņemot vērā, ka Ārstniecības likums noteic, ka vakcinācija ir ārstniecības procedūra, kuru ārstniecības iestādē veic ārstniecības persona, un likumdošanā aptieka nav ārstniecības iestāde un farmaceits nav ārstniecības persona, priekšlikums ir vārdus "vai farmaceits" izņemt no šī definējuma.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Manuprāt, šis ir ļoti loģisks un atbalstāms priekšlikums, jo paredz svītrot vārdus, ka vakcināciju var veikt farmaceits.

Atceramies kovida laikus, kad katrā vārtrūmē varēja iet un vakcinēties pret kovidu. Kovida laiki ir pagājuši, un vakcinācija ir jāveic pie ģimenes ārsta. Kā tas ir? Cilvēks ies uz aptieku... veci cilvēki var neatcerēties, kad ir vakcinējušies pēdējo reizi, kur viņi ir vakcinējušies... aizies uz aptieku un teiks: man vajag pret to un šito vakcinēties, un, protams, viņu vakcinēs. Bet farmaceitiem taču nav piekļuves e-veselībai, viņi nevar apskatīties ne slimības vēsturi, ne to, vai ir kādas alerģiskas reakcijas, kad tas cilvēks iepriekšējo reizi ir vakcinējies. Līdz ar to mēs, atļaujot pa labi un pa kreisi visiem vakcinēt cilvēkus, reāli pakļaujam cilvēkus briesmām, pat dzīvības briesmām.

Tā ka aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Circene. Nē, komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 5, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Circene. Paldies.

4. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Circene. 5. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 6. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Circene. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 26. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā", otrais lasījums.

Iesniegts 21 priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā".

1. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Piedāvā izslēgt no likumprojekta 2. punktu. Šis pants paredz personu tiesības neliecināt pret partneri. Ir piedāvāts šo normu izslēgt. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir nevis par to – liecināt vai neliecināt, bet par jēdziena "partneri" vai "reģistrēti partneri" iekļaušanu šajā likumā. Arī nākamie priekšlikumi būs ar to saistīti.

Atšķirība ir tāda, ka Juridiskais birojs piedāvā šo terminu mainīt uz "reģistrētiem partneriem". Tas ir saistīts ar partnerības likumu. Faktiski mēs uzskatām... tas uzskats nav mainījies... ka, ieviešot reģistrēto partnerību, šo institūciju tiek mēģināts pielīdzināt laulībai. Mēs katrā ziņā esam pret to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Komisija izvērtēja šo priekšlikumu, un, ņemot vērā, ka mums ir uzskaitītas personas, pret kurām var neliecināt, tai skaitā ģimenes locekļi, laulātie, tiek uzskatīts, ka ir svarīgi norādīt: persona var neliecināt arī pret partneri. Priekšlikums, kā jau teicu, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 1. priekšlikums netika...

A. Judins. Netika atbalstīts. Piedodiet!

Sēdes vadītāja. ... netika atbalstīts. Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 34, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Savā būtībā tas ir redakcionāls priekšlikums. Juridiskais birojs norādīja: lai būtu skaidrs, ka runa ir par reģistrēto partnerību, nevis, piemēram, par darījuma partneriem, ir jāveic precizējums. Komisija izvērtēja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 3. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Rosina izslēgt normu, kas paredz, ka liecinieks var neliecināt pret partneri. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 35, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura, līdzīgs 2. priekšlikumam. Izvērtēts un atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 5. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Likumprojekts paredz noteikt, ka aizstāvis nevar uzņemties aizstāvības pienākumus, ja aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar advokāta partnera interesēm. Ir priekšlikums izslēgt... vārdu "partneri". To izvērtējot, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens.) Balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 34, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 7. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Tas ir analogs 5. priekšlikumam, bet attiecas uz personas pārstāvi. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir izstrādāts pēc garām debatēm un attiecas uz normu, kuras dēļ likumprojekts ir iesniegts, proti, Administratīvās atbildības likuma 112. pantu.

Runa ir par pārkāpumiem, kas izdarīti digitālajā vidē. Praktiķi norāda uz problēmu, proti, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums, bet atklāt pārkāpumu, identificēt pārkāpēju nav iespējams, tādēļ ka nevar iegūt informāciju no elektronisko sakaru komersanta par to, kurš ir izdarījis konkrēto darbību. Patlaban likumā ir paredzēts, ka šādu informāciju var iegūt, ja pārkāpums izdarīts pret nepilngadīgo. Bet ir paredzēts paplašināt pārkāpumu skaitu un dot iespēju iegūt informāciju arī citos gadījumos.

Rūpējoties par personas privātumu, mēs ilgi diskutējām, cik lielā mērā un kādā veidā informāciju var iegūt. Šī ir redakcija, kuru komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi. Turpinām darbu.

10. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Tāpat kā vairāki citi priekšlikumi, saistīts ar jautājumu par administratīvā soda piemērošanu.

Pirms dažiem gadiem mums bija pirmā diskusija, kad tika apspriests jautājums par Valsts kontroles secinājumiem par administratīvā soda piemērošanu. Mēs diskutējām par to, ka ir jābūt citai pieejai, ir citādāk jārealizē sodu politika. Bija daudz, daudz domstarpību, un toreiz lēmums netika pieņemts.

Pateicoties Mitrevica kunga iesniegtajiem priekšlikumiem, mēs atkal sākam runāt par šiem jautājumiem un komisijas deputāti atbalsta jauna principa ieviešanu, proti, ja naudas sods samaksāts ātrāk, summa ir mazāka. Bet, atklāti sakot, bija ļoti grūti vienoties par redakcijām, jo institūcijām ir dažādi viedokļi, viņi norāda uz dažādām problēmām, atsevišķiem aspektiem... vai samazināt sodu visiem cilvēkiem, tai skaitā tiem, kas, piemēram, izdara pārkāpumus valodas jomā vai atbalsta agresorvalsti Krieviju. Citos gadījumos institūcijas norādīja, ka nav pareizi attiecināt to uz gadījumiem, kad izmantoti fotoradari. Un bija vairāki citi jautājumi.

Tāpat mēs runājām par diviem institūtiem. Patlaban individuālā kārtā var samazināt naudas sodu nosacīti uz 50 procentiem. Šeit ir piedāvājums samazināt automātiski un piemērot mazāku sodu.

Mums tiešām bija vairākas diskusijas. Konceptuāli mums nav domstarpību, bet ir strīdi par redakcijām. Vēlos informēt, ka jau tagad, kad ir nobalsots, mēs redzam, ka tiešām sanāca atsevišķas pretrunīgas normas, bet ir skaidrs, ka komisija turpinās darbu, un ir pamats domāt, ka šo principu mēs iedzīvināsim un tas tiešām notiks.

Tālāk es vēlos informēt par to, kādi rezultāti mums bija balsojot. Balsojot par 10. priekšlikumu, komisijas vairākums to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 11. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Arī bija izvērtēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 12. priekšlikums. Balsojot vairākums neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 13. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 14. priekšlikums. Paredz to principu, kuru konceptuāli visi atbalsta, bet balsojot tas netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies komisijas priekšsēdētājam par izklāstu. Šo priekšlikumu es aicinu atbalstīt.

Konkrēti šis priekšlikums paredz grozīt kārtību, kāda tā ir šobrīd – ja persona, kura ir administratīvi sodīta, viena mēneša laikā nesamaksā sodu, viņa tiek nodota tiesu izpildītāja rokās, un sākas piespiedu piedziņa. Domāju, mēs visi esam dzirdējuši šādus gadījumus, ka gadās – cilvēks palaiž garām šo sodu. Ne jau katrs pārbauda no rīta pastkastīti... kad kāda pašvaldība kaut ko uzliek... ne jau katrs katru rītu atver "Latvija.lv". Ja tu mēneša laikā palaid garām, tad, iespējams... palaid garām sodu un gadās, ka vienā dienā tiesu izpildītājs klauvē pie durvīm un tas sods vairs nav tas, kas uzlikts, bet ir jāmaksā sods par sodu, jo tiesu izpildītājs paņem savu tiesu no šī visa. Tas nav pareizi.

Vēl jo vairāk – ir gadījumi, ka, ja persona ir trūcīga un tie sodi tiešām ir ievērojami, ievērojot sodu dažādos apmērus, persona nevar fiziski šo sodu nomaksāt. Un tanī brīdī mēneša termiņš ir par mazu. Līdz ar to princips, kas ir ieviests, ir nepareizs.

Valsts kontrole savā 2024. gada ziņojumā, kā jau Judina kungs pieminēja, atzīst, ka šī 2020. gada reforma patiesībā ir nepareiza, jo gaidītais efekts nav panākts – iekasējamība nav uzlabojusies. Pretēji tam – 2020. gadā mainītā kārtība birokrātiju prasa piecreiz vairāk. Valsts policija ir spiesta strādāt piecreiz vairāk, Valsts policijā papildu piesaistītie darbaspēka resursi, pēc 2025. gada Valsts kontroles aprēķina... sastāda 640 tūkstošus eiro gadā. No 2020. gada ir kārtība, ka pēc mēneša jau jānodod tiesu izpildītājam. 640 tūkstoši gadā! Tas viss ir lieki – pēc Valsts kontroles atzinuma.

Tas, ko es aicinu apsvērt, – atgriezties 2020. gadā. Kārtība bija šāda – kopumā valstī ir apmēram 500 tūkstoši administratīvo sodu: 90 procenti (450 tūkstoši) – ceļu satiksmē, 50 tūkstoši – pārējie. Tika pieņemts princips, ka visi sodi ir vienlīdzīgi, lai paātrinātu iekasējamību, piemērojot principu, kas bija 10 procentiem sodu, – jānomaksā viena mēneša laikā. Piemēroja arī ceļu satiksmei, kas ir 450 tūkstoši sodu. Tanī brīdī... mēs atceramies... mums laipni pie CSDD lodziņa kasiere atgādināja: jūs neesat nomaksājis. Tas bija lētākais, vienkāršākais mehānisms – bez tiesu izpildītājiem, bez policijas iesaistes, bez valsts tēriņiem. Šis princips tika mainīts par labu 10 procentiem. Un šis piedāvājums paredz atgriezties... izvērtēt... pie principa, ka sodu var nomaksāt gada laikā.

Papildus šajā priekšlikumā iekļauts arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja priekšlikums, kas izskanēja šeit, no tribīnes, pirms gada, – ka būtu jāizvērtē iespēja izmantot principu: maksā ātrāk – maksā mazāk. Judina kungs uzdeva Tieslietu ministrijai šo uzdevumu izstrādāt līdz maijam. Maijā tā nebija. Oktobrī arī nebija. Es metu kaunu pie malas un šo priekšlikumu ieliku iekšā šajā priekšlikumā – ja sodītā persona samaksā sodu mēneša laikā un tie ir 80 procenti no soda, tad šis sods simtprocentīgā apmērā vairs nav jāmaksā.

Protams, uz trešo lasījumu diskusija ir jāturpina, jo, kā jau Judina kungs pieminēja, ir administratīvie sodi, kuriem šis princips nebūtu piemērojams. Jau pieminētie gadījumi. Tas ir rūpīgi jāizvērtē, un to mēs varam izdarīt. Tie būs atsevišķi gadījumi, un tie būs izņēmumi.

Kolēģi, aicinu pieslīpēt šo principu, atbalstīt šo priekšlikumu un virzīt uz trešo lasījumu. Beidzam mocīt mūsu cilvēkus, ja viena mēneša laikā nav samaksāts administratīvais sods!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Šis ir jēdzīgākais priekšlikums, kāds šodien Saeimā ir bijis. Atbalstot šo priekšlikumu, tiks izbeigts tiesu izpildītāju "zelta laikmets", jo šobrīd viņi ir vienīgie, kas iegūst no šīs normas un izmaiņām. Valstij – nekādas jēgas, tas apjoms nav mainījies. Lai to nodrošinātu, ir nodarbināti piecreiz vairāk policijas pārstāvju, ir iesaistīti vairāk nekā 1500 valsts pārvaldē strādājošo.

Un kas tad notiek? Kolēģis Mitrevics minēja: hops! – ir ātruma pārkāpums, paiet mēnesis, un uz skatuves parādās tiesu izpildītāji. Un tas, ko cilvēki nomaksātu par pārkāpumu... šī summa stipri pieaug. Un visa šī norma... ko mūsu sabiedrība pārmaksā, tiešām ir iespaidīga. Atkāpjoties no šīs ieviestās kārtības... arī Valsts kontrole ir norādījusi, ka tā ir bezjēdzīga.

Šis priekšlikums mums ir jāatbalsta, lai izbeigtu tiesu izpildītāju "uzdzīvi", jo viņiem esošā sistēma... viņi no tās ir lielākie ieguvēji. Un tiešām... Ja kāds brauc atvaļinājumā, ja vasarā brauc uz laukiem vai kur citur, katrs, no rīta pamostoties, neskatās "Latvija.lv", vai viņam nav uzlikts kaut kāds sods. Un tas notiek tiešām ātri. Viens mēnesis ir nesamērīgs termiņš. Pārkāpums, par ko saņem sodu, bieži vien ir neliels, bet cilvēki laicīgi nenoreaģē, un šis sods ievērojami pieaug.

Mūsu vecīši. Ja viņš pārkāpj noteikumus, pie radara ir braucis ātrāk, viņš to pat nepamana; pēc mēneša viņš nezina, kur jāiet skatīties, kur var atrast šo informāciju, rezultātā viņam ir stipri jāpārmaksā. Un šobrīd strādā visi, valsts pārvalde "griežas"... iesaistīti ir visi, bet valstij no tā nav nekādas jēgas. Un mūsu sabiedrības locekļi pārmaksā. Pārmaksā kam? Tiesu izpildītājiem.

Labs priekšlikums, lai šo sistēmu izbeigtu un atgrieztos pie tās, kāda bija agrāk. Jā, hops! – CSDD lodziņš... ir pārkāpums... vai, saņemot kādu citu pakalpojumu, samaksā sodiņu. Atsakāmies no mēneša termiņa, atgriežamies pie gada termiņa!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Komisijas vārdā es nevaru jums pastāstīt to, ko gribu pateikt. Es jau teicu, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Es nebiju pret to, es atturējos. Un šis ir tāds gadījums, kas sniedz atbildi, kāpēc ir vajadzīgs Saeimas balsojums.

Konceptuāli viss ir pareizi, bet konkrētais piedāvājums nav tādā kvalitātē, lai to iedzīvinātu. Bet koncepts ir pareizs. Tāpēc es negribu tagad analizēt to, ko tikko Vitenberga kungs stāstīja. Tur ir daudz neprecizitāšu. Ne par to ir stāsts. Mums ir jāstrādā ar šo priekšlikumu, ar šo normu.

Neraugoties uz to, ka Juridiskā komisija neatbalstīja, es aicinu Saeimu atbalstīt priekšlikumu, lai mēs varētu turpināt darbu un iestrādāt likumā šo normu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Kolēģi, turpinām darbu.

15. – arī deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies par atbalstu. Mēs esam lēmuši, ka šis princips – viens gads – jau ir tas, par ko mēs esam gatavi diskutēt uz trešo lasījumu, precizējot nianses.

Kā jau es minēju, 90 procenti pārkāpumu – 450 tūkstoši no 500 tūkstošiem – ir ceļu satiksmē, līdz ar to... un ceļu satiksmē ir tā unikālā iespēja, kas bija līdz 2020. gadam, ka nebija vajadzīgi tiesu izpildītāju resursi, nebija vajadzīgi Valsts policijas resursi. Tas resurss, ja tā var teikt, bija CSDD lodziņš, kas tika ar to galā bez samaksas no valsts maciņa.

Līdz ar to priekšlikums paredz... un ceļu satiksmes pārkāpums ir nedaudz citādāks administratīvais pārkāpums, vispārinot visus administratīvos pārkāpumus. Mans priekšlikums paredz: lai samazinātu birokrātiju, lai samazinātu tiesu izpildītāju, Valsts policijas darbu un vienlaikus lai pārkāpējiem nebūtu šī gada nesodāmības sajūta, ne par ko nemaksājot, – paredzēt principu, ka pēc trim mēnešiem, ja netiek nomaksāts sods par administratīvo pārkāpumu, šie dati nonāk CSDD un personai rodas problēmas nokārtot jebkāda veida darījumus CSDD. Priekšlikums, kas paredz stingrākas prasības ceļu satiksmes pārkāpumos, ar to pašu principu, par ko mēs tikko visi kopīgi vienojāmies, atbalstījām, tas ir, ja netiek samaksāts... un, ja šai personai gada laikā nav nekādas darīšanas CSDD un sods nav samaksāts pēc gada, nāk tiesu izpildītājs un klauvē pie durvīm. Ceļu satiksmē – lielākas prasības, šaurāks loks nemaksātājiem.

Aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu un uz trešo lasījumu diskutēt par niansēm, kādā veidā mēs runājam par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Varu vien atgādināt, ka komisijas vairākums neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 16. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Kolēģi! Vēl viens priekšlikums – pagarināt samaksas termiņu gadījumos, kad iestāde var lemt pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi... aicinājums ir... iedomājieties, ko nozīmē iestādei lemt pagarināt par vienu mēnesi... šo pagarinājumu... jo, ja mēs lemjam, ka tas ir gads... Līdz ar to šinī gadījumā priekšlikums bija atļaut pagarināt šo soda nesamaksāšanu vēl uz 12 mēnešiem. Tas ir tikai loģiski, ka iestāde sāk kustēties un izmantot savus resursus, ja šis sods tiek pagarināts par saprātīgu termiņu.

Aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu un skatīties, kā šis salāgojas ar iepriekš nobalsotajiem priekšlikumiem. Bet principu, ka pagarinātais termiņš nav mēnesis, bet ir 12 mēneši, aicinu atbalstīt. Varam diskutēt par to, bet princips ir šāds.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 7, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 17. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 1, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 18. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 19. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Un ierosinājums bija no PMLP. Jautājuma būtība ir šāda: saskaņā ar likumu administratīvo pārkāpumu procesu ir tiesīga veikt amatpersona, kurai ir augstākā izglītība. PMLP informēja, ka ir cilvēki, kas vai nu tūlīt plāno... jau tuvākajā laikā plāno doties pensijā, vai arī mācās, bet vēl nav pabeiguši augstskolu, un viņiem nav izpildīta šī prasība. Ierosinājums ir pārskatīt kārtību, dot iespēju tiem cilvēkiem turpināt darbu, nevis meklēt... tērēt laiku un resursus, lai apmācītu jaunus cilvēkus. Tā nav atteikšanās no principa, bet izņēmums, ko rosināja PMLP, to atbalstīja arī iekšlietu ministrs un atbildīgā komisija.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 20. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumiem. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un pēdējais – 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī attiecas uz pārejas noteikumiem. Paredz, ka grozījumi 112. pantā var stāties spēkā vienlaikus ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies, kolēģi. Visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Sagatavoto grozījumu Teritorijas attīstības plānošanas likumā būtība ir tāda, ka pirms lokālplānojuma izstrādes paredzēts iesaistīt iedzīvotājus un sabiedriskās organizācijas, lai precizētu darba uzdevumu. Tas ir viens.

Otrs. Runājot par detālplānojumiem, plānots atteikties no tāda jēdziena kā "administratīvais līgums", paliek tikai "administratīvais akts".

Komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – sadaļa "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Deputāti Augusts Brigmanis, Andrejs Ceļapīters, Jānis Vucāns, Oļegs Burovs, Jānis Dinevičs, Līga Kļaviņa, Andris Bērziņš, Ligita Gintere, Valdis Maslovskis un Uldis Augulis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par aicinājumu Ministru prezidentam iestāties par Latvijas lauksaimniekiem godīgiem Eiropas vidējā līmeņa maksājumiem Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēmā 2028.–2034. gadam".

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, īstenībā šodien tāds zīmīgs datums... kad mēs šo tēmu skatām. Šodien aprit tieši divi gadi, kopš lauksaimnieku protesta. Neba jau aiz labas dzīves divus gadus atpakaļ viņi protestēja... piedalījās traktoru braucienā. Bet šis lēmuma projekts, kā to var nosaukt, ir gana labs, jo ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienībā, un mēs joprojām saņemam vienus no mazākajiem platību maksājumiem. Mums jau vairākus periodus sola, ka būs vairāk: izlīdzināsim jums Eiropas Savienības vidējos... Paiet viens periods, paiet vēl viens periods, kā mēs esam "iepakaļā", tā esam.

Un sākotnējais nākamā perioda piedāvājums ir vēl dramatiskāks. Mēs ne tikai... Ja mēs tajā aizmugurē bijām kopā ar Lietuvu un Igauniju, tad šajā Eiropas Komisijas piedāvājumā... kas ir šobrīd... mēs paliekam paši pēdējie. Igaunija un Lietuva aiziet mums stipri priekšā. Mums pat platību maksājumu vidējais īpatsvars samazinās līdz 66 procentiem, kas ir nepieņemami.

Es pie sevis domāju: kāpēc tas tā ir – mums sola, un beigās mēs piekāpjamies? Paprasīju mākslīgajam intelektam, kas tad tur ir bijis tajos pēdējos divos periodos. Tajā izšķirošajā naktī, kad mēs balsojām par... Eiropā balso par budžetu nākamajam plānošanas periodam pēdējos divus periodus – Valdis Dombrovskis: joprojām paliekam pēdējā vietā... kopā ar Lietuvu, Igauniju; šajā plānošanas periodā, kad joprojām saņemam mazākos platību maksājumus, – Krišjānis Kariņš: atkal! Izrādās, ka vienmēr tajos izšķirošos brīžos mīļā miera labad: kā tad mēs tā iestāsimies par saviem lauksaimniekiem! Nu gan jau... gan jau nāks cits periods, un būs cits stāsts! Tā mēs visu laiku dzīvojam.

Ar šo lēmumu mēs varētu parādīt, ka beidzot pietiek auklēties un mēs esam pelnījuši ne tikai tās pašas prasības, ko prasa Eiropas Savienība un kas mums jāizpilda vienādi ar citiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem, bet arī atbilstošu finansējumu. Jaunajai VIENOTĪBAI nav jāsatraucas par to, ka tas būs... Es domāju, ka... pamatā... tas būs šī gada beigās, un tad jau būs cits premjers. Visticamāk, diez vai tas būs Jaunās VIENOTĪBAS premjers. Citādi mēs atkal paliksim tur, kur mēs esam, – "nopakaļā".

Atbalstām šo likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, šis ir vienkārši fantastisks priekšlikums, ko jūs, ZZS, esat iesnieguši... un arī JAUNĀ VIENOTĪBA... jo jūs skaidri un gaiši atzīstat – Ministru prezidente netiek galā ar saviem pienākumiem un Saeimai ir jāiejaucas. (Starpsauciens.)

Saeima tagad nāk un aicina Ministru prezidenti sākt strādāt, iestāties par lauksaimniekiem, par tiešmaksājumu apjomu, par godīgiem maksājumiem, jo Latvijai likmes diemžēl ir viszemākās Eiropas Savienībā. Labi, ka jūs to esat atzinuši un saprotat. Bet es jums teikšu: ko jūs te mokāties? Mēs tā kā lūgsimies, kritīsim ceļos... Sāciet strādāt, mīļā Siliņas kundze!

Nē, ir vienkāršāka lieta. Mēs esam iesnieguši Siliņas kundzes... demisiju. Diemžēl tā vēl nav skatīta, bet, tiklīdz mēs atgriezīsimies... tai janvāra sēdē, jums ir visas iespējas pielikt šim punktu un nobalsot "par" demisiju. Vai arī nākamajā lēmuma projektā, ko iesniegusi JAUNĀ VIENOTĪBA, aicinās Ministru prezidenti aizstāvēt Latvijas intereses. Tad ko viņa visu laiku ir darījusi? Pasakiet, kādas intereses viņa ir aizstāvējusi, ja ne Latvijas intereses?

Nodrošināt finansējumu "Rail Baltica". Pēc vairāk nekā diviem gadiem Siliņas kundze pēkšņi atskārst, ka ir tāds "Briškena pālis". Viņa nebija redzējusi. Un viņa brīnās, kurš ir bijis tik izdomas bagāts, lai uzbūvētu tur pāli. Un vairāk naudas nav. Tagad ies uz Eiropu, lūgsies... prasīs, ko mums tagad darīt, kā to pāli iekonservēt, "aptamborēt", nu ko... ko vēl darīt? Un vēl viņa ir sapratusi, ka Briškens ir bijis tāds nu... daudzpunkts. Katrs pats var domāt, ko viņa ar to domāja. Pēc divarpus gadiem viņa to ir atskārtusi.

Tāpēc nekritīsim ceļos un nelūgsimies, bet vienkārši atbalstiet demisiju, un punkts!

Paldies. (Starpsauciens: "Vūū!" Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šie abi punkti – gan šis, gan nākamais –, ir tādi ļoti interesanti. Ja opozīcija būtu tādu sniegusi, tas sauktos "pieprasījums", ja koalīcija pati sniedz, tad to sauc par "aicinājumu". Tā mēs tagad to dēvējam. Vieni aicina atbalstīt lauksaimniekus, citi aicina atbalstīt visus. Un tie teksti tādi stipri līdzīgi. Izskatās diezgan sarunāts.

Bet tas, ko es jau kādu laiku atpakaļ teicu, ka mēs ejam ar pozīciju un prasām 80 vai 90 procentus no Eiropas vidējā... šeit vismaz esat saņēmušies un prasāt vienādā līmenī... nodrošināsim šo konverģenci, kas nozīmē, ka ir vienādi šie maksājumi. Bet, ja tā nopietni uz šo skatāmies, tad es domāju, ka mums ir jāprasa, sevišķi lauksaimniecības jomā, nevis 80, 90 vai 100 procenti, bet vismaz 120. Tās Eiropas valstis, kas ir stipri tālāk no Krievijas robežas, diezgan nekrietni izmanto šībrīža situāciju. Tas, ko es jau runāju arī ārlietu debatēs, – par to, ka tās vietas, uz kurām mēs eksportējam Latvijā audzētus graudus... tepat uz Eiropas Savienības dalībvalstīm... tās vietas ir aizņemtas ar Krievijā audzētiem graudiem. Un tā ir tāda mūsu iekšējā nostāja – mēs visi saucam: jā, vienota Eiropas Savienība! Tas ir arguments, kādēļ mums ir jāsaka, ka mēs esam cienīgi saņemt augstākus platību maksājumus. Lai tad mums kompensē to, jo mēs pērkam dārgāku enerģiju, mēs pērkam dārgākus minerālmēslus, mēs pērkam dārgākas izejvielas. Jo mēs esam nogriezuši saites ar Krieviju, ko citi nav izdarījuši. Un tieši tas ir galvenais iemesls, kādēļ šīm atbalsta shēmām mums ir jābūt stipri augstākām.

Bet patiesībā šis nav aicinājums, šis ir demisijas pieprasījums. Ja nevar to īstenot, ja Ministru prezidente nevar to izdarīt, tad ir jāatkāpjas no amata un jāļauj to darīt citiem, nevis jāizsaka cits citam aicinājumi. Mēs skaidri redzam, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija aicina Ministru prezidenti... un nākamajā punktā, ko skatīsimies, JAUNĀ VIENOTĪBA atkal aicina... Kā tas ir – jūs paši sevi aicināt saņemties, vai kā? Tā ka saņemamies un īstenojam kaut ko! Bet opozīcijai saku... aicinu šo pārrakstīt kā demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par aicinājumu Ministru prezidentam iestāties par Latvijas lauksaimniekiem godīgiem Eiropas vidējā līmeņa maksājumiem Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēmā 2028.–2034. gadam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par aicinājumu iestāties par Latvijas interesēm Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēmā 2028.–2034. gadam", ko iesnieguši deputāti Edmunds Jurēvics, Mārtiņš Felss, Inese Kalniņa, Viesturs Zariņš, Inga Bērziņa, Alīna Gendele, Anna Rancāne, Ilze Vergina, Jānis Skrastiņš un Gatis Liepiņš.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Labucim.

A. Labucis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es pavisam īsi. Jā, JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas deputāti ir izstrādājuši lēmuma projektu "Par aicinājumu iestāties par Latvijas interesēm Eiropas Savienības daudzgadu budžetā finanšu shēmā 2028.–2034. gadam".

Nedēļas sākumā bijām ar Eiropas lietu komisiju Briselē tieši pie Eiropas Komisijas pārstāvjiem un runājām gan par nākamo, 2027., gan par 2028.–2034. gada budžeta plāniem. Pārrunājām prioritātes.

Mēs redzam šodien šos divus lēmumu projektus. Kolēģu, ZZS, nekādā pretrunā nav ar mūsu. Vienkārši mēs savējo nedaudz papildinām.

Gribu iezīmēt četrus galvenos punktus, ko mēs esam papildus ielikuši. Mēs vēlamies rast ģeopolitiskajai situācijai atbilstošu Eiropas finansējumu drošībai un aizsardzībai. Otrais būtu nepieciešamība Latvijai saņemt papildu finansējumu kohēzijas politikas ietvaros saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, tās ietekmi un sociālekonomiskajiem izaicinājumiem mums kā austrumu pierobežas valstij. Nepieciešamība Latvijai saņemt papildu finansējumu kopējās lauksaimniecības politikas "aploksnē"... un iestāties par tādu piešķīruma sadalījumu, kas nodrošina tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Tas mums ar kolēģiem ir vienoti. Un pēdējais – likt uzsvaru uz nepieciešamību nodrošināt pietiekamu Eiropas Savienības finansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI).

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātā JAUNĀ VIENOTĪBA! Es cerēju, ka jūs neblamēsieties un kāds atsauks parakstu no šī lēmuma projekta. Vai nu patiešām ir tik slikti ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un viņas valdības komandu, ka jums jākomunicē un jādod uzdevumi, nevis apspriežoties frakcijā vai kādās komisijās, bet ar Saeimas lēmumu projektiem. Ziniet, es uzskatu, ka tā ir tāda inovācija parlamenta darbā. Laba vai slikta, lai to vērtē mūsu vēlētāji, bet ļoti, ļoti zīmīga.

Es saklausu, godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, jūsu bažas, ka valdība netiek galā ar savu darbu un Ministru prezidente nespēj vadīt šo komandu pietiekami labi. Ziniet, es kā valstiski domājoša opozīcijas deputāte atbalstīšu šo jūsu iesniegto lēmuma projektu, lai palīdzētu valdībai saņemties un sākt normāli strādāt. Jā, tur ir minētas lietas, kas ir svarīgas... un Latvijai jāpanāk. Bet, pirms runāt par "Rail Baltica" tālāku attīstību, godātā valdība, izdariet mājasdarbu! Saprotiet, lūdzu, kā šo projektu tālāk virzīt!

Nu ko, tik tālu esam nonākuši! Atbalstīsim šo lēmuma projektu, lai mūsu valdība, lai premjerministres vadītā valdība tā kā saņemtos un sapurinātos. Vai tas ir iespējams, redzēsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es ar interesi klausījos koalīcijas deputāta debates par... Gribēju saklausīt – ko tad jūs aicināt? Nu, kas ir tas... par ko jūs aicināt iestāties? Vai jūs cenšaties mūs kā opozīcijas deputātus uzrunāt, ka, lūdzu, iestājieties arī par Latvijas interesēm. Tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik nopietni (Starpsauciens.), jo mēs visās šajās lietās, kurās jūs aicināt, tiešām ieņemam pēdējās vietas Eiropas Savienībā. Tā vietā, lai izvērsti klausītos, uz ko jūs aicināt un par ko jūs iestājaties, es dzirdēju tikai salīdzinājumu starp šiem diviem lēmumu projektiem, ko ir iesniegusi ZZS un ko esat iesnieguši jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, – šie punkti mums sakrīt, tie punkti mums arī sakrīt...

Tad jūs abi divi kā koalīcijas pārstāvji viens otru aicināt iestāties par Latvijas interesēm. Patiešām tas tāds ļoti, es gribētu teikt, humoristisks pieteikums valdības sabrukumam, ja? Tā mēs to varētu nosaukt.

Es aicinu: lūdzu, nāciet un pasakiet, par ko jūs aicināt iestāties un kuru jūs gribat aicināt saņemties! Sevi? Kuru jūs aicināt?!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par aicinājumu iestāties par Latvijas interesēm Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēmā 2028.–2034. gadam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 6, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši visus 5. februāra darba kārtības jautājumus.

Paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andreja Svilāna, Lindas Matisones un Edgara Tavara jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Latgales koncertzāles GORS pārņemšanu valsts īpašumā". Jautājums pāradresēts kultūras ministrei Agnesei Lācei sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Kultūras ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi darba grafika dēļ. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi noslodzes un citu ieplānoto darbu dēļ.

Deputātu Jura Viļuma, Andra Kulberga, Edgara Putras, Māra Kučinska un Lindas Matisones jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta izpildi". Jautājums pāradresēts klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Klimata un enerģētikas ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš ieplānoto vizīšu dēļ. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi noslodzes un citu ieplānoto darbu dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 5. februārī pulksten 17.00 nenotiks.

Iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Jekaterina Drelinga, Viktorija Pleškāne un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par valstiskajām politiskajām partijām". Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Jekaterina Drelinga, Viktorija Pleškāne, Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par tālmācības ierobežošanu pamatizglītības pirmajā posmā – no 1. līdz 6. klasei – un force majeure apstākļiem".

Vārds motivācijai... Deputāte atteicās. Tātad nav.

Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, pēc tam piecas minūtes, kamēr pārkārtojas... un mēs turpinām 29. janvāra nepabeigto sēdi.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 18 deputāti: Anita Brakovska, Artūrs Butāns... Artūrs Butāns ir, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs... esmu, Ilze Indriksone, Iļja Ivanovs, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jeļena Kļaviņa, Līga Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Andris Kulbergs, Ingmārs Līdaka, Didzis Šmits un Jānis Vucāns.

Paldies. (Pauze. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, 5. februāra sēde tiek slēgta.