Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas trešās sēdes turpinājums 2026. gada 5. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mēs varam turpināt darbu. Es aicinu visus deputātus ieņemt savas vietas. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām 2026. gada 29. janvāra sēdes neizskatītos darba kārtības jautājumus.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers un Kristaps Krištopans lūdz lēmuma projektu "Par Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kandidatūras atbalstīšanu Nobela miera prēmijas piešķiršanai" iekļaut sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". (Starpsauciens.)

Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" (Nr. 1156/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 12. februārim". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (Nr. 1153/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 27. februārim". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām darba kārtību. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kandidatūras atbalstīšanu Nobela miera prēmijas piešķiršanai", ko iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Mārcis Jencītis, Jekaterina Drelinga, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens.) Ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Jā, kaut kādas ačgārnības. Tāds laiks mums te Saeimas sēdē, kad 5. februāris ir ātrāk par 29. janvāri, lēmumu projekti, kas tiek iesniegti vēlāk, tiek pieņemti ātrāk. Un vispār tad ačgārni, kā mēs komunicējam uz āru par saviem stratēģiskajiem partneriem, kā komunicējam par to, vai mums ir viena ārpolitika vai nav, vai mums ir vairākas ārpolitikas, ko domājam par saviem stratēģiskajiem partneriem. Diezgan daudz ačgārnību ir bijis šī gada sākumā, kādēļ faktiski arī tapis šis lēmuma projekts. Jo, ja nebūtu bijis pietiekami daudz ačgārnību komunikācijā par vienu vai otru parakstītu dokumentu, tad diez vai būtu tik daudz ačgārnību šajā visā sajukumā ar datumiem, lēmumu projektiem un vēl dievs vien zina ko citu.

Arī šodien daļa deputātu nav gatavi skatīt lēmuma projektu, kas ir ne tikai par to, lai atbalstītu Nobela miera prēmijas piešķiršanu Donaldam Trampam, bet arī par to, lai savā ziņā atbalstītu Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, kas šādu aicinājumu ir parakstījusi.

Un es jūs aicinu atbalstīt lēmuma projektu, ko ir iesniegusi frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Bet es jau iepriekš paredzu, ka kāds atkal sauks mūs par trampistiem, populistiem, šleseristiem. Godīgi sakot, sauciet, kā gribat, jo es uzskatu, ka ar šo lēmuma projektu mēs pierādām, ka esam valstiski domājoša partija un mūsu politikas centrā pirmām kārtām ir Latvijas pilsoņu intereses un Latvijas drošība. Tās nav ideoloģiskas simpātijas, tā ir reālā politika.

Latvija šobrīd atrodas sarežģītā situācijā gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Pie mūsu robežām ir karš, drošības riski, militāri un ģeopolitiski izaicinājumi. Šajos apstākļos svarīgākais jautājums nav tas, kurš amerikāņu prezidents kādam patīk vai nepatīk, bet gan – kas reāli nodrošina Latvijas drošību. Un atbilde ir skaidra – tās ir Amerikas Savienotās Valstis, kuras ir un paliek mūsu galvenais stratēģiskais sabiedrotais. ASV ir valsts, kura nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un kura konsekventi ir aizstāvējusi Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu laikā, kad daudzi citi izvēlējās klusēt. ASV ir bijusi Latvijas balsts mūsu neatkarības atjaunošanā.

Tieši Donalda Trampa prezidentūras laikā tika skaidri pateikts tas, ko daudzi domāja, bet baidījās pateikt skaļi. Kolektīvā drošība ir arī kolektīvā atbildība. NATO nav tikai politiskais klubiņš, tā ir militāra alianse, kurā katram ir jāiegulda. Un tieši šāda pieeja nostiprina alianses ilgtspēju, nevis to vājina. Tā liek sabiedrotajiem uzņemties lielāku atbildību par savu drošību, arī mums, Latvijai.

Vienlaikus Donalda Trampa prezidentūras laikā ASV īsteno aktīvu diplomātiju, tiešu dialogu, atturēšanas politiku un mēģinājumus mazināt spriedzi starp lielvarām. Mēs varam strīdēties par stilu, mēs varam diskutēt par retoriku, bet Nobela miera prēmija nav simpātiju balva. Tā ir balva par ieguldījumu starptautiskajā mierā, drošībā un valstu savstarpējā sapratnē.

Tieši šajā kontekstā mēs aicinām Saeimu paust politisku atbalstu Donalda Trampa kandidatūrai. Tas nav balsojums par Trampu vai pret Trampu. Tas ir balsojums par Latvijas stratēģisko domāšanu, par mūsu drošības interesēm un skaidru signālu mūsu galvenajiem sabiedrotajiem. Latvija ir maza valsts, un mums nevajadzētu dzīvot ilūzijās. Mums ir jābūt pragmatiskiem, saprotamiem un valstiski atbildīgiem.

Tieši tāpēc LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir iesniegusi šo lēmuma projektu, un es aicinu kolēģus to atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds "pret" – deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es pateikšu, kāpēc jābalso "pret". Redziet, ja mēs gribam būt smieklīgi, tad jābūt smieklīgiem līdz galam. Un patiesība ir tāda, ka šoreiz Jaunā VIENOTĪBA nopūdelēja ļoti svarīgu lietu – nokavēja atbalstīt prezidentu Trampu, un to izmantoja zemnieki, kuri izgrieza Jaunajai VIENOTĪBAI pogas. Un, jāsaka, mēs esam smieklīgi, tāpēc ka tie, kas ir nogulējuši, izrāda aktivitāti, kas kļūst arvien smieklīgāka, un piedāvā muļļāties vēl vienu nedēļu.

Tāpēc es saku vēlreiz: ja jau smieklīgi mēs esam, tad esam smieklīgi līdz galam un turpinām ākstīties tālāk! Un, ja te sākam runāt, piemēram, tādas lietas, ka mūsu kaut kādi papīri, ko mēs te pieņēmām šorīt un pieņemam tagad... drusciņ nokavējusi arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ... ir tikpat svarīgi kā tas dokuments, uz kura stāv ASV Kongresa spīkera paraksts vai Izraēlas parlamenta paraksts... ka tas ir nevērtīgāks, tad mēs smagi maldāmies. Tas arī ir smieklīgi.

Saprotiet, viens dokuments, kas ir atbalstīts Kongresā... un kur visi redzēs, kādā vietā ir Latvija, un otrā vietā atkal kārtējais papīrītis, kur nav īsti minēts, ko mēs gribam... un mēs paliekam arvien smieklīgāki.

Tāpēc es saku tā – lai turpinātu ākstīties, balsojam "pret" šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kandidatūras atbalstīšanu Nobela miera prēmijas piešķiršanai" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 22, atturas – 13. Nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai kādam ir priekšlikums par minētā lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu...

Viens deputāts var runāt "par", viens... Ā, nē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Lūdzu nodot lēmuma projektu Ārlietu komisijai. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Balsojam.

Lūdzu zvanu (Starpsauciens: "Vēl ir priekšlikums!")...

Jā, vēl ir priekšlikumi. Jā.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Lūdzu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. (Starpsauciens: "Tautsaimniecības...!" Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi. Tātad mums ir divi priekšlikumi. Viens ir priekšlikums nodot Ārlietu komisijai, un otrs ir nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Balsojam pēc priekšlikumu iesniegšanas secības. Tātad vispirms par Ārlietu komisiju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai lēmuma projektu nodotu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 20, atturas – 15. Tātad Ārlietu komisijai nav nodots.

Mums ir priekšlikums nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 22, atturas – 12. Tātad arī noraidīts. Tātad lēmuma projekts ir noraidīts.

Turpinām tālāk ar... par patstāvīgiem... Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Putras, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Andreja Svilāna, Andra Kulberga un Aivas Vīksnas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi, šodien jau otro reizi parādās situācija, ka ir skatīts likumprojekts, ir bijuši priekšlikumi.

Koalīcijā šis priekšlikums tika noraidīts ar teikumu: tūlīt būs jauns likumprojekts, tajā viss būs iestrādāts. Diemžēl... Bija 2024. gada maijs, biju iesniedzis šāda veida priekšlikumu. Tas tika noraidīts ar pamatojumu, ka līdz 2024. gada 1. decembrim būs jauns likumprojekts. Šodien ir jau 2026. gada 5. februāris. Likumprojekts nav iesniegts. Diemžēl pa to laiku ir ļoti daudz kas noticis. Ļoti daudzas lauksaimniecības zemes ir apbūvētas ar... labas, tiešām labas lauksaimniecības zemes ir apbūvētas ar saules paneļiem.

Un ko paredz šis likumprojekts? Norma pavisam vienkārša, līdzīgi kā tas ir noteikts attiecībā uz vēja ģeneratoriem. Tur gan tās kvalitātes balles ir lielākas. Bet šeit ir, ka saules paneļus drīkst uzstādīt uz lauksaimniecības zemes, kuras kvalitātes balles ir mazākas nekā 30. Un ir izņēmumi. Protams, ir izņēmumi, ja tas notiek līdz pieciem hektāriem vai tas tiek darīts pašpatēriņam.

Vienkārši šinī brīdī tas, ko... Es esmu papildus ieguvis informāciju, ka arī Itālija ir šādu soli spērusi. Viņi uz kvalitatīvu lauksaimniecības zemi ir noteikuši šādu ierobežojumu. Kanādā, Kvebekas provincē, arī ir kaut kas līdzīgs. Vācija par to domā. Mūsu gadījumā stāsts ir tāds: pirmkārt, lai saglabātu lauksaimnieku konkurētspēju un uz šīs zemes tiktu ražota pārtika; otrkārt, lai saglabātu lauku ainavu. Šobrīd es teiktu par lauku ainavu... Nu, nav smuki. Piemēram, Cīravā, kur zemei ir 40–50 balles, vienlaidus platībā ir uzstādīts saules parks vairāku simtu hektāru platībā. Attīstītājs šo projektu pārdeva valstij – "Latvenergo". "Latvenergo" šo projektu realizēja. Un šobrīd tas skats tiešām ir gana iespaidīgs, bet tai pašā laikā arī skumjš.

Tāpēc, lai šādas situācijas turpmāk neatkārtotos... Jā, es zinu, šobrīd saules paneļi ir uzstādīti gana daudz un arī bišķi par daudz... Bet, protams, šinī brīdī tas ir vairāk, lai labotu kļūdu, lai sagaidītu zemes pārvaldības likumprojektu, kurš joprojām ir iesprūdis valdībā. Ministrijas savā starpā skaņo, nesaskaņo, uz priekšu nekas neiet. Tāpēc no opozīcijas puses tapa šis priekšlikums – likumprojekts ar reālu rīcības plānu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Balsojam!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām darba kārtību. Par likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Tātad darba kārtībā – likuma "Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā" otrreizēja caurlūkošana.

Valsts prezidents šā gada 23. janvārī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2025. gada 15. decembrī Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā". Atbildīgā par šo likumu ir Juridiskā komisija.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Kādi ir priekšlikumi?

Lūdzu, vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izvērtēja argumentus un secināja, ka, lai varētu izstrādāt savus priekšlikumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 26. marts un galīgā izskatīšana Saeimas sēdē – 2. martā. Es atvainojos, otrādi...

Sēdes vadītāja. Otrādi. Vēlreiz nosauciet...

G. Kūtris. 26. februāris... es atvainojos... priekšlikumiem, un 2. marts – galīgā izskatīšana.

Sēdes vadītāja. 2. marts. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Nav.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso vai nav? Mums nav jābalso. Tātad, kolēģi... visi piekrīt.

Turpinām ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai", ko iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga un Mārcis Jencītis.

Iesniedzēju vārdā – deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Sveicināti! Labvakar! Es gribēju teikt, neviens ministrs nav ieradies, bet... Kozlovska kungs, labvakar! Prieks, ka jūs te esat. Faktiski šī uzruna vairāk būs klāt neesošajai Siliņas kundzei.

Man bija divas runas šim vakaram, bet tā nopietnā šoreiz droši vien izpaliks un paliks tā īsā un tā dusmīgā, jo, tā labi padomājot, šis nav stāsts par valdību, šis ir stāsts par parlamentu un matemātiku parlamentā.

Bet... nu jā, par to Evikas Siliņas klātneesamību. Es saprastu, ja viņa būtu devusies uz olimpiskajām spēlēm Itālijā. Ja būtu disciplīna ministru prezidentiem, kuri cīnītos, kurš beidzamā laikā ir... nu, savas, teiksim, ministrēšanas laikā cik daudz demisijas pieprasījumu dabūjis, tad tā būtu attaisnojama disciplīna. Bet tā, ka kārtējo reizi ir jādodas izbraukumā kopā ar savu svītu, kurā ir PR speciālists un fotogrāfs, un arī prezidents dodas... Nu, es nezinu, kāds tam ir attaisnojums. Man grūti, man tiešām grūti šo Evikas Siliņas politisko tūrismu vispār saprast un sagremot. Un es pieņemu, ka neesmu vienīgā. Tā domā lielākā sabiedrības daļa.

Šis būs jau sestais balsojums par neuzticības izteikšanu Evikai Siliņai. Mēs esam izrunājuši muti sausu par to, kādēļ šai valdībai būtu jāatkāpjas. Mums ir bijusi Latvijā ministre, kas atkāpjas zemeņu kūkas dēļ. Un vai tiešām šī valdība nebūtu pelnījusi atkāpties izpļekarēto "Rail Baltica" miljonu dēļ... par miljonu vērto, nu jau tautā saukto Briškena pāli, ko tagad par dārgu naudu vēl konservēs? Nu gluži kā zaļos zirnīšus, vai ne? Un par "Rail Baltica" vien Siliņas valdība būtu pelnījusi atkāpties, jo tā nav nekāda zemeņu kūka. Tas ir Latvijas vēsturē lielākais projekts, kurš ir bez jebkādas politiskas uzraudzības, kurš absolūti nav caurskatāms. Un mēs nezinām, kādas ir patiesās šī projekta izmaksas. Taču Siliņa pasaka: viņa vienkārši nav sapratusi, kas notiek ar "Rail Baltica". Viņa vienkārši nav sapratusi. Viņa ir kļūdījusies attiecībā uz Briškena kungu, bet viņa vienkārši nav kaut ko sapratusi.

Ja premjere nesaprot, kas notiek ar lielāko objektu valstī, tad ir jājautā, ko viņa vispār saprot. Ja viņa nevar pamanīt miljardiem vērto "Rail Baltica" megaprojektu, vai ir jāsagaida, ka Evika Siliņa pamanīs lauku skolu, kārtējo lauku skolu, kas tiek aizvērta Jēkabpils novadā, piemēram? Viņa taču neko neredz, bet vada valdību.

Enerģētisko krīzi Siliņa neredz. Viņa nezina, ka cena par elektrību ir jau 74 centi maksimumstundā. Nav nekādas krīzes. Cilvēkiem tā vietā saka: mēs jums nāksim pretī, janvāra rēķinus sadalīsim uz gadu, lai jūs ne tikai to vienu mēnesi badā savilktu jostas, bet savelciet jostas gadu. Nevis atbalsta mehānismus, par kuriem mēs te šodien runājām sēdē... Nē, nekādus atbalsta mehānismus nevajag. Nē. Nevajag tāpēc, ka Siliņa neredz. Jo, ja Siliņa neatbild pat par "Rail Baltica", vai tad viņa atbildēs par "Latvenergo"? Vai tad kaut kādi enerģētikas jautājumi vispār ir valdības jautājumi un valdības atbildība? Jāmeklē atbildīgais no malas vai jāstāsta, ka nekādu problēmu nav.

Bet par valsts budžetu nopirktie mediji taču visu saprot. Visi saprot, ka valdībai nav jāatkāpjas ne par zemeņu kūku, ne par briesmīgo "Rail Baltica" projektu. Nav jāatkāpjas ne par ko. Un šodien jums mediji vakarā ziņos, cik mums ir stipra valdība un ka Evika Siliņa ir izturējusi jau sesto demisijas pieprasījumu. Valdība turas. Bet patiesība ir tāda, ka valdībai nemaz nevajag turēties. Tā problēma ir šeit, šajā zālē. Jo, ja ir matemātiskais vairākums – 51 –, tad noturēties var ne tikai Evikas Siliņas valdība, bet pat Daugavā peldošs mēsls. Ja jūs par to nobalsosiet, tas noturēsies tieši tāpat, kā turas šī valdība.

Mēs te varam runāt, ko mēs gribam, nest ciparus, runāt skaistākas, garākas runas, pierādīt... par migrāciju uzdot jautājumus, stāstīt, kas nav bijis tā vai kur mēs esam kļūdījušies, meklēt, kas ir vainīgais. Bet, ja jums ir 51 sarunāta balss, tad jūs varat darīt, ko jūs gribat. Neatkāpsies, lai cik slikti valstī būtu un lai cik slikta valdība būtu vai nebūtu. Mediji ziņos šovakar: Siliņa ir izturējusi sesto balsojumu. Jo nav absolūti nekāda sakara tam, ko dara valdība, ar to, kas notiek valstī.

Tāpat kā Siliņai nav sakara ar "Rail Baltica", tāpat nekāda sakara nav Jaunās VIENOTĪBAS valdībai un tam, ka Latvija visur ir pēdējās vietās ar mazākajām pensijām un algām. Jo vainīgs vienmēr ir kāds cits. Vainīgs ir karš, vainīgs ir Putins. Igaunijā un Lietuvā ir cits karš, un tur ir cits Putins, bet mums ir tie, kas ir tie vainīgie pie visa.

Un tad ir Igaunija, kas var panākt izņēmumus migrantu uzņemšanā, bet Latvija nevar. Bet Siliņas valdība nav vainīga. Kaut kas cits ir vainīgs. Siliņa brauc uz Briseli fotografēties un taisīt kopbildes. Iespējams, ka, tāpat kā nav pamanījusi "Rail Baltica", nav pamanījusi arī Migrācijas un patvēruma paktu. Jo vai tad migranti ir problēma, ja taisa valdību kopā ar progresīviem velkamistiem? Welcome, migranti, laipni aicināti! Vai tad tā ir problēma? Tas nekas, ka cilvēki nevar savilkt galus kopā. Tas nekas, ka investori ir nobažījušies par straujo dzīves dārdzības kāpumu, kas var izraisīt arvien jaunu emigrācijas vilni. Tas nekas.

Bet ko dara valdība? Valdība pieņem likumus, stumj cauri, kamēr ir šī 51 balss, cenšas tik ilgi, kamēr dabū 51 balsi... likumu, kas vēl vairāk sadārdzinās dzīvi Latvijā, – klimata likumu... ilgtspējas likumu. Bet, ja ir 51 balss, tad visu var.

Vai tad no tā kaut kas paliks lētāk? Paliks tikai dārgāk, jo to garantē jūsu valdības politika. Faktiski ir tā, ka ar Siliņas valdību Latvijai nav ne mazāko cerību izmainīt kaut ko uz labāko pusi, bet nav arī cerības, ka šeit kāds ļoti cenšas to darīt. Un šī ir faktiski sliktākā un bezatbildīgākā valdība Latvijas vēsturē. Skaidrs, skatoties pēc reitingiem, mēs redzam daudz zemāku reitingu valdības. Bet tāds diletantisms, ar kādu strādā gan pati Evika Siliņa, gan valdība kopumā, tāds nav redzēts... tāds nav redzēts sen.

Tā ka, jā, pie tās garās runas es neiešu... jo ne tā vairs te kādu interesē, ne jūs esat pelnījuši vispār to dzirdēt. Cilvēki, jā, bet jums ir 51 balss. Aiziet, balsojiet, atbalstiet Siliņu, neatbalstiet šo demisijas pieprasījumu (Dep. E. Zivtiņš: "Nolasi!") Nē, nē, es nelasīšu, tev nolasīšu to.

Tā ka – nē, šis ir tiešām... šis nav stāsts par Eviku Siliņu. Mēs visi zinām, cik viņa ir vāja. Tur nav nekā, ko no viņas gaidīt. Un visi to zina. ZZS to zina, jūs paši to zināt. PROGRESĪVIE to zina, visi to zina. Jūs, PROGRESĪVIE...

Savā ziņā visu cieņu Skaidrītei Ābramai, kas šonedēļ "Latvijas Radio" atklāti pastāstīja dažas tās aizkulises. Dažreiz ir lietas, par kurām labāk nezināt. Bet nu tas viss jūsu "4 × 4" uzrāviens. Kur tas jūs ir aizrāvis? Uz kurieni? Visi tie meli, ko jūs stāstāt... Vienkārši tas ir nožēlojami. Jūs vienkārši dzīvojat melu jūrā. Ko jūs stāstāt cilvēkiem – jums nav finansējuma "Rail Baltica". Man nav pamata domāt, ka to saka Skaidrīte Ābrama, kuras frakcija ir atbildīga par satiksmes nozari. Bet kaut kā Evikai Siliņai nauda ir. Viņa saka: jūs neuztraucieties, nauda būs, nauda būs.

Tāpat mums teica arī par migrantiem tad, kad mums bija pieprasījumi. Nezinu, kā tas ir. Vai tas tā var būt? Vai tas tā var būt, ka tur kaut kādi izņēmumi būs Polijai, Igaunijai? Nu, ne tak! Braže savā retorikā aizgāja no tā, ka tur – mēs esam muļķi, neko nezinām, nekādu izņēmumu nebūs. Līdz tam, ka tagad viņa nonāk līdz paziņojumam, ka ne mēs kaut ko taisāmies uzņemt, ne mēs taisāmies par kaut ko maksāt. A kāds tad ir jūsu valdības plāns? Jums vispār ir kaut kāds plāns? Vai jūs vienkārši atkarībā no tā, ārā ir pilnmēness, vai (Starpsauciens.)... kur jūs esat, vai kā? Jūs vienkārši kaut ko pļupināt! Es nesaprotu. Paklausieties paši tajā savas valdības vadītājas un atbildīgo ministru retorikā. Šausmas!

Bet tās nav šausmas, ja Saeimā ir 51 balss. Tad var noturēt arī Evikas Siliņas valdību līdz Saeimas vēlēšanām, kā es teicu jau, kā peldošu kaku Daugavā.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, šodien divas no koalīcijas partijām jau principā ir pieprasījušas Evikas Siliņas demisiju ar saviem iesniegtajiem lēmumu projektiem, aicinot... prezidenti sākt strādāt. Tāpēc šis demisijas pieprasījums nav kārtējās emocijas, bet tā ir valdības atbildības pieprasīšana. Jo valsts vadīšana nav brīnīšanās, plecu raustīšana, tā ir pienākumu izpilde.

Un sāksim ar simbolu, kas raksturo visu Siliņas valdīšanas stilu. Premjere pēc trim valdīšanas gadiem pauž izbrīnu, kā tas pālis tur ir radies Daugavā, kas ir izmaksājis miljonus un kura iekonservēšana tagad uz nezināmu laiku maksās vēl vismaz pusmiljonu eiro. Naudas, kuras priekš nevajadzīgām lietām ir tik daudz kā nekad, bet vajadzīgām lietām pietrūkst... Ja iekonservētā pāļa naudu novirzītu medicīnai, ar to varētu glābt kādu dzīvību, vai ne? Taču neglābs, jo ir jākonservē "Rail Baltica". Siliņa brīnās, kas ir atbildīgs par "Rail Baltica" izšķērdēto naudu, un atbilde ir ļoti vienkārša un Siliņai ļoti neērta. Tā ir Jaunās VIENOTĪBAS politiskā atbildība, un premjere to ļoti labi zina.

Nav pieņemami, ka valsts vadītāja tikai tagad atklāj, ka Daugavā atrodas dārgs, miljonus maksājis objekts, kas izbūvēts ar valsts līdzdalību un valsts vājo kontroli. Ja tas ir noticis pirms viņas stāšanās amatā, tas bija jāzina, bet tas taču turpinās Siliņas laikā. Atbildība ir tieša, un abos gadījumos tas ir nepiedodami. "Rail Baltica" nav izņēmums, tas ir sistemātisks naudas šķērdēšanas veids Jaunās VIENOTĪBAS stilā. "Rail Baltica" cilpa no lidostas uz dzelzceļa staciju: nauda iztērēta, un būves uzsāktas, un tagad tiek runāts par iekonservēšanu, jo vilcieni tuvākajos desmit... pārdesmit gados taču tur neies. Tātad mēs būvējam bez pārliecības, ka tas vispār kādreiz tiks izmantots.

Tā nav attīstība. Tā ir nodokļu maksātāju naudas dedzināšana, kuriem šos nodokļus samaksāt nebūt nav viegli. Tā ir nauda, kas ir atrauta no ģimeņu budžetiem, lai būvētu gadsimta būvi "Rail Baltica", kas ir iestrēgusi. Arī kaimiņiem igauņiem rodas jautājumi: pēc cik gadu desmitiem viņi varēs izmantot savu dzelzceļu, ko būs uzcēluši līdz mūsu robežai?

Nākamais – migrācijas politika. Migrācijas pakta ietvaros Latvijai draud pienākums uzņemt pārdalītos migrantus no valstīm, kurās spiediens ir vislielākais. Ko dara mūsu valdība? Praktiski neko. Polija panāca izņēmumus migrantu izmitināšanai. Igaunija panāca sev labvēlīgus nosacījumus migrantu jautājumā. Bet Latvijai acīmredzot būs jāuzņem pēc pilnas programmas vai jāmaksā miljoni. Kāpēc valdība neiestājas par savām prasībām?

Tas jau šodien bija arī vienā no lēmumu projektiem – aicināt premjerei iestāties par Latvijas interesēm. Tieši tā – par Latvijas interesēm! Bet acīmredzot kāds cer uz amatiem Briselē, tāpēc visur redzam klanīšanos Eiropas priekšā, nevis Latvijas interešu aizstāvību. Var bučot zemi Eiropas kungu priekšā, tikai ne aizstāvēt Latvijas intereses. Labi, ka jūs to sapratāt un ir tāds lēmuma projekts – aicināt sākt viņai to darīt.

Svarīgākais – Latvijas ekonomika, no kā ir atkarīga cilvēku labklājība vai nelabklājība. Latvija ir stabilās pēdējās vietās Eiropā – izaugsmes ziņā, algu ziņā, pensiju ziņā. Nav skaidra attīstības plāna, nav redzējuma. Valdība vienkārši peld pa straumi. Katru gadu valdība aizņemas ap diviem miljardiem eiro bez skaidras atbildes, kad atdosim, kur tērēsim, kas būs pēc šīs valdības, kas būs nākamajam Saeimas sasaukumam. Un cilvēki jautā: vai būs jāceļ nodokļi, vai griezīs nost sociālos pabalstus, vai skars un ķersies klāt pensijām?

Šodien jau ūdens smeļas mutē. Tā nav ilgtspējīga politika, ko cenšas iestāstīt valdība. Tā ir stagnācija. Tā ir bezatbildīga valsts novešana līdz robežai, aiz kuras par sekām maksās cilvēki, nevis politiķi.

Godātie kolēģi! Premjerei, kā mēs redzam, nav kontroles pār svarīgākajiem procesiem valstī, nav drosmes un gribēšanas aizstāvēt Latvijas valsts intereses, nav redzējuma par Latvijas ekonomikas nākotni. Valdības darbs ir vērtējams ar atzīmi "neapmierinoši". Tāpēc nodokļu maksātāju vārdā, kuru naudu Siliņas valdība šķērdē bez atdeves sabiedrībai, mēs pieprasām: Evika Siliņa, atkāpies! Latvijai ir vajadzīga valdība, kas vada valsti, nevis brīnās par to, kas tajā notiek pašas neizdarības dēļ.

Aicinu arī Jauno Vienotību un Zzs – atbalstiet demisiju!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatos, tādā priekšvēlēšanu gaisotnē ir arvien grūtāk atrast veidu, kā pievērst uzmanību sev un savam politiskajam spēkam. Tāpēc laikam esat izvēlējušies taktiku – katru nedēļu sniegt demisijas pieprasījumus. Ņemot vērā, ka Saeimas kārtības rullis ļauj to darīt gandrīz katrai Saeimas mazākajai frakcijai, jūs to arī darāt. Man tiešām kļūst interesanti – cik bieži jūs to darīsiet? (Starpsauciens.)

Tas ir kā mest makšķeres pludiņu dzeramā ūdens akā un cerēt, ka tur būs zivis. Nu nebūs tur zivju! Ja tas būtu vien šādi, es droši vien nekāptu tribīnē un neatbildētu uz šo kārtējo demisijas pieprasījumu. Bet tas šoreiz ir izdevies īpaši krāšņs, jo nesatur nevienu patiesu apgalvojumu.

Ir pilnīgi normāli (Starpsauciens.), ja kritizē valdību par konkrētām lietām un veido konstruktīvu diskusiju. Tas opozīcijai būtu jādara. Bet jūs esat izvēlējušies iet pilnīgi destruktīvu ceļu, kopējot Stepaņenko, Brēmani un ko tur vēl... un izplatot pilnīgas nepatiesības.

Jūsu demisijas pieprasījumā ir rakstīts (citēju): "[..] Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets nav spējis tikt galā ar strauji pieaugošo valsts parādu, ekonomisko stagnāciju [..]." Starptautiskā kredītreitinga aģentūra "Moody’s" nesen apstiprināja Latvijas kredītreitingu ar stabilu perspektīvu, kas ir pozitīvs signāls par valsts fiskālo stāvokli, un norāda, ka Latvijas parāds netiek vērtēts kā krīzes risks.

Tas apliecina, ka, neraugoties uz pieaugošajiem ģeopolitiskajiem riskiem un straujo aizsardzības spēju stiprināšanu, investori un starptautiskie partneri uzticas Latvijas spējai īstenot stingru fiskālo politiku, pārvaldīt valsts parādu un pielāgoties ārējiem satricinājumiem. Balstoties uz jaunākajiem "Eurostat" datiem, Latvijā valsts parāda attiecība pret IKP gada laikā sarukusi, un tas liecina par stabilāku fiskālo situāciju salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās parāds joprojām ir augstāks vai ne tik strauji samazinās.

Latvijas valsts parāds joprojām ir starp zemākajiem rādītājiem, un joprojām ir daudzas valstis, kurām ir krietni augstākas parādsaistības nekā Latvijai. Kā piemērus varu minēt... lielāks parāds nekā Latvijai būs gan Polijai, gan Vācijai, gan Somijai, nemaz nerunājot par Itāliju, Franciju un Grieķiju. Turklāt 2025. gads ir noslēgts ar pusprocentu zemāku budžeta deficītu, nekā bija plānots.

Savā demisijas pieprasījumā jūs minat arī iedzīvotāju labklājības lejupslīdi. Nu, pieņemu, ka Aināram Šleseram labklājība ir kritusies, jo tik daudzus gadus nav izdevies tikt pie varas un tikt pie valsts resursiem. Bet, ja mēs runājam par valsti kopumā, tad labklājība nav kritusies. Protams, ir cilvēki, kas dzīvo trūkumā, kam ir jāpalīdz. Tomēr neviens rādītājs nenorāda par labklājības kritumu kopumā.

Latvijas faktiskie dati par algu un inflāciju parāda, ka vidējā alga reāli pieaug vairāk nekā patēriņa cenas, kas ir svarīgs rādītājs labklājības līmeņa celšanai un ir pretrunā argumentam par neizbēgamu lejupslīdi. Konkrēti, 2025. gada trešajā ceturksnī vidējā neto (uz rokas) alga Latvijā pieauga par aptuveni 10,5 procentiem gada laikā, kas pēc inflācijas – 3,7 procenti – dod reālu algu pieaugumu – 6,5 procentus – un liecina, ka cilvēku pirktspēja pieaug, nevis krītas. Privātajā sektorā vidējā alga aug straujāk nekā sabiedriskajā. Aptuveni 8,1 procenta pieaugums. Tas pārspēj inflāciju.

Salīdzināsim 2010. gadu ar 2025. gadu – 15 gadu periodu. Algu pieaugums šajā periodā ir 193 procenti, bet cenu pieaugums – 62,4 procenti. Tad par kādu labklājības kritumu mēs runājam? Tas ir pilnīgā pretrunā ar statistikas rādītājiem.

Ja jau Latvijā ar labklājību un ekonomiku viss būtu tik slikti, kā jūs sakāt, tad jau Latvija nebūtu kļuvusi tik pievilcīga tiem imigrantiem, kuri tā raujas te dzīvot. Taču jūsu apgalvojumi par imigrāciju arī ir pilnīgi nepatiesi. Citēju jūsu demisijas pieprasījumu: "[..] Latvija nevarēs izvairīties no migrantu uzņemšanas vai būtiski samazināt dalību migrantu pārvietošanā, izmantojot alternatīvus solidaritātes mehānismus." (Starpsauciens.)

Jāsāk ar to, ka Latvijas pozīcija ir skaidra. To vairākas reizes ir paudis arī Latvijas iekšlietu ministrs Kozlovskis: "Mēs neuzņemsim nevienu imigrantu, patvēruma meklētāju un nemaksāsim par atteikšanos to darīt. Latvijas migrācijas politika vienmēr bijusi konsekventa, konservatīva un uz drošību vērsta."

Robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki, zemessargi un policija šobrīd nenogurstoši strādā uz valsts austrumu robežas, kur Baltkrievijas un Krievijas režīmi apzināti mēģina pārdzīt pār mūsu robežu migrantus. Katru reizi mēs viņus atspiežam. Mēs viņus pat neielaižam mūsu valstī. Un, ja mēs to nedarītu, var lēst, ka Latvijā šobrīd būtu vairāki simti tūkstošu imigrantu un drošības situācija Latvijā būtu dramatiska. Mēs to novēršam. Lai atspiešanu atvieglotu, ir pabeigta žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas.

Par imigrāciju kopumā. Mēs nevaram pieļaut citu valstu kļūdas, tāpēc mēs pilnveidojam un turpināsim pilnveidot imigrācijas regulējumu, lai to nevarētu ļaunprātīgi izmantot. Tā ka nevajag mums mēģināt pielikt imigrācijas atbalstītāju birku, jo tas ir pilnīgi nevietā.

Parunāsim par "Rail Baltica", kas jums tik ļoti patīk (Starpsauciens.), par projekta politisko uzraudzību. Jūs rakstāt, ka mēs apzināti slēpjot no sabiedrības informāciju par projekta patiesajām izmaksām. (Starpsaucieni.) Projekta "Rail Baltica" izmaksu slēpšana ir pilnīgs absurds (Starpsauciens: "Nē!"), neviens to nekad nav darījis. "Rail Baltica" ir viens no Eiropas mēroga starpvalstu stratēģiski nozīmīgākajiem pārrobežu infrastruktūras projektiem, kāds jebkad Eiropā ir bijis. Ja neticat man, palasiet Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu. (Starpsauciens: "Kurš tad viņiem tic?!")

Eiropas Revīzijas palāta savā jaunākajā ziņojumā par Eiropas Savienības TEN-T transporta megaprojektiem, tostarp arī "Rail Baltica", secina, ka būtiskas problēmas – izmaksu kāpums un termiņu kavējumi – nav atsevišķu valstu politiskās uzraudzības, slēpšanas rezultāts, bet gan sistēmiska problēma, kas sakņojas nepietiekamā Eiropas Komisijas stratēģiskajā vadībā un starpvalstu koordinācijā šādos liela mēroga projektos. Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Komisijas rīcībā esošie pārraudzības instrumenti nav bijuši pietiekami efektīvi, lai nodrošinātu vienotu, savlaicīgu un izmaksu ziņā prognozējamu īstenošanu.

Protams, mēs varam diskutēt par projekta "Rail Baltica" pārvaldību un projekta pilnveidošanu, ja vien tas jūs patiesi interesētu. Jūs tas neinteresē. Patiesībā jūs esat pret šo projektu un noraidāt to jau saknē. Labprāt vispār atstātu tikai sliedes uz Maskavu. Šlesera darbošanās Krievijas dzelzceļa uzņēmumu sistēmā arī par kaut ko liecina.

Ir daudz samilzušu problēmu, kuras ir jārisina. Ir skaidrs, ka ne visiem iet viegli. Ir tiešām vēl daudz kas jādara un jāpilnveido, un mēs, kopā diskutējot, arī to darām, bet nedrīkst katru dienu radīt neticību valstij. Frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegtais demisijas pieprasījums ir par to, cik viss ir slikti. Mūsu valsts ir ļoti daudz sasniegusi, un liela daļa pasaules vēlētos būt mūsu vietā. Latvija ir izdevusies valsts, lai kā jūs tam pretotos.

Tagad es vēlos vērsties pie mūsu opozīcijas kolēģiem no "Nacionālās apvienības" un APVIENOTĀ SARAKSTA... uzslavēt jūs, jo arī jūs sniedzat dažādas iniciatīvas, lēmumu projektus, demisijas pieprasījumus, par kuriem mūsu viedokļi, redzējums mēdz atšķirties. Tas ir normāli. Jūs, opozīcija, to iesniedzat, mēs nākam atbildēt, un mums pārsvarā veidojas normāla politiskā diskusija, kā pilnveidot vai uzlabot vienu vai otru jautājumu. Bet tas parasti nav kā šajā demisijas tekstā – ka Latvijā viss ir slikti un pie visa ir vainīga Siliņa.

Šādu vēstījumu mērķis, ko īsteno LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, ir skaidrs – pasludināt Latviju par neizdevušos valsti un šķelt sabiedrību. Nu, Latvija viņiem nav pirmajā vietā.

Aicinu visus neiesaistīties šajā LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ priekšvēlēšanu kampaņas "viss ir slikti" aktivitātē un noraidīt šo demisijas pieprasījumu.

Paldies. (Starpsauciens: "Vūū!" Kāda deputāta skaļi aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu minēt dažus papildu argumentus iepriekš izteiktajiem, ko kolēģi, rosinot Ministru prezidentes demisiju, ir izteikuši.

Pirmām kārtām šodien mēs nobalsojām... iepriekšējie runāja... mēs nobalsojām par priekšlikumu, ko iesniedza pati lielākā Saeimas frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA, premjeres frakcija. Valdības vadītājas frakcija aicināja Ministru prezidenti un ministrus aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses. Saeimas, parlamenta, aicinājums saviem ministriem, savai valdības vadītājai... es tādu aicinājumu ļoti, ļoti, ļoti reti... laikam šī ir pirmā reize, kad es kaut ko tādu redzu.

Otra lieta, kolēģi – vai viss ir labi, vai viss ir slikti? Valdības vadītāja ir tā, kas organizē valdības darbu kopumā un atbild par valdību, valdības rīcības plāna, deklarācijas izpildi, problēmu risināšanu. Valdības ministri ir tie, kuri konkrēti Ministru prezidenta valdībā ir aicināti. Katrs ministrs nevar izveidot savu unikālo deklarāciju, rīcības plānu, viņš strādā ciešā sasaistē ar valdības vadītāju. Ministru kabineta iekārtas likumā ministrs ir minēts kā valdības loceklis, kurš atbild par konkrēto jomu. Vai tas būtu ekonomikas ministrs, iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs – visi strādā kā vienots veselums.

Vai mēs varam pateikt, ka šobrīd valdība tiešām strādā saprātīgi un gudri? Vai jūs varat noliegt, ka tas nav totāls haoss un apjukums, ka tā nav vienkārši nekontrolēta rīcība? Vai kāds var noliegt to, ka ārlietās šobrīd nav pilnīga apjukuma? Tas, ko mēs redzam jau ilgstoši, – kas tas ir, kolēģi? Retā reize, kad ārlietu lietas ir pārnestas uz iekšējo politiku. Koalīcijas nesaskaņas šobrīd vistiešāk, tīri teorētiski, var apdraudēt mūsu valsts drošību. Tas ir pareizi? Nē, tas nav pareizi. Kam par to ir jāatbild? Pirmām kārtām – valdības vadītājam, šai gadījumā Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

Projekts "Rail Baltica" – nulle! Pirms dažām nedēļām... Kurš ir atbildīgs? Ministru prezidentes izteiciens: "Ko – Daugavā pālis? No kurienes? Kādā sakarā? Cik tas maksā?" Brīnums! Mums ir bijusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, visas frakcijas nobalsoja par galaziņojumu, pa punktiem – par problēmām, kas ir jārisina. Nekas! Viss tiek palaists gar ausīm. Mēs neko neredzam. Tikai smuki selfiji, jaunas kleitas, somiņas, dārgi pasākumi. Tas arī viss. Mēs neiesaistāmies problēmu risināšanā. Lai "PROGRESĪVO" ministri paši slīkst Daugavā ar visiem pāļiem. Tā ir viņu atbildība. Nopietni?! Tā ir arī Ministru prezidentes atbildība.

Siltuma tarifi Rīgā. Rīgai ir unikāla situācija, salīdzinot ar Jelgavu, Daugavpili, Jūrmalu. Rīgā ir lieli TEC. Un TEC šo lietderīgo siltumu... mūsu kolēģis Andris Kulbergs jau mēnešiem... aptuveni pirms pusotra gada pirmo reizi par to sāka runāt... mēs lietderīgu siltumenerģiju laižam gaisā. Rezultātā... pēdējās ziņas... aptuveni par 70 procentiem pieaugs kopējie maksājumi par siltumenerģiju – par 70 procentiem rīdziniekiem paliek dārgāka!

Mēs no tā visa varējām izvairīties, laicīgi sagatavoties. Mēs neliekamies ne zinis. Tā ir vistiešākā valdības vadītājas atbildība. Mūsu "Latvenergo" sadarbība ar "Rīgas siltumu" – to visu varēja noregulēt.

Veselības aprūpe. Šodien mēs iesniedzām divus pieprasījumus veselības ministram par pilnīgu nolaidību, kas notiek šobrīd Stradiņos: uzbūvējam... noslēdzam līgumu par nepilniem 90 miljoniem, laužam līgumu... pēc tam par 100 miljoniem slēdzam jaunu līgumu. Nepārbaudām, netaisām neitrālas, neatkarīgas starpvalstu ekspertīzes, neko nedarām, tik slēdzam. Tā ir visu būvnieku atbildība – 100 miljonu vairāk! Kurš par to atbild?

Tai pašā laikā, kā no rīta jau teicu, onkoloģijas pacienti protestē pret to, ka nav naudas medikamentiem. Slimnīcu pārstāvji no Balviem un Alūksnes sūta vēstules. Cilvēki lūdz nesamazināt... līmeni, lai veselības aprūpe reģionos ir pieejama. Par to mēs neliekamies ne zinis, pasakām – naudas nav. Bet viens pats ministrs šīs valdības laikā pazaudē gandrīz 100 miljonus naudas vienā slimnīcas projektā.

Izglītība un zinātne. Tālmācība, augstākā izglītība, mūsu zinātnes kopējā konkurētspēja, nevienlīdzība pat augstākās izglītības un zinātnes... arī atalgojumā. Lektors... ja mēs runājam ar citiem profesoriem, rektoriem un prorektoriem, dzirdam šos stāstus... dažs labs mēnesī saņem vairāk nekā 16 tūkstošus vai 20 tūkstošus. Bet tie, kuri ikdienā strādā un lasa lekcijas, – 10 reižu mazāk. Kā viņi jūtas? Domāju, mūsu kolēģis Česlavs Batņa izstāstīs detalizēti. Izglītībā šobrīd ir pilnīgs haoss un apjukums.

Augstās pārtikas cenas. Viss ir uzgrūsts tikai uz vienu ekonomikas ministru, uz viņa atbildību. Nu pilnīgs sviests! Nu... tam ir samazinājušās cenas. Visam pārējam cenas nav kļuvušas mazākas. Vai to vispār var izdarīt viens ministrs bez kompleksa risinājuma? Saprotot, ka mēs dzīvojam kapitālismā, nevis sociālismā, vai tas ir vienkāršs uzdevums? Kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem?

Mēs šodien rosinājām samazināt PVN siltumtarifiem, malkai, apkurei, granulām. Tas pat būtu fiskāli neitrāli, tāpēc ka dubultojas apjoms. Granulas cilvēki ir izpirkuši. Siltuma apjoms, kas ir piegādāts... būs daudz lielāki rēķini, un arī PVN attiecīgi būs divreiz lielāks. Mēs piedāvājām samazināt no 12 uz 5 procentiem. Fiskāli būtu gandrīz neitrāli. Nē, nekādā gadījumā! Noteikti rudenī lielīsieties, cik labi mēs esam iekasējuši PVN.

Sadarbība ar pašvaldībām. Mēs zinām... jau daļēji kolēģi pateica, ka Latvijas Pašvaldību savienībā gandrīz vienbalsīgs – vienbalsīgs! – visu mēru lēmums par to, ko runāsim ar Ministru prezidenti pēc tā, kā rīkojas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs... Bauska un Preiļi ir tikai pirmie gadījumi. Absolūta ignorance pret pašvaldību domju lēmumiem, iedzīvotāju publiskajām apspriešanām. Uz visu uzspļaut. Mēs aizstāvam vēja parkus, tāpat kā kādreiz viena partija aizstāvēja Rīgā azartspēles.

Ja mēs runājam par migrācijas paktu, migrācijas politiku. Arī, kolēģi, jau izskanēja... Beidziet, lūdzu, manipulēt ar vārdiem: "Mēs nemaksāsim par migrantu neuzņemšanu. Mēs neuzņemsim nevienu migrantu." Pasakiet godīgi, cik mums izmaksās iesaistīties šajā kopējā politikā, lai izpildītu pārējās prasības. Fiziski naudu varbūt arī neskaitīsiet. (Starpsauciens.) Mēs dzirdējām, ko ārlietu debatēs runāja viens ministrs un otrs ministrs. Paskatieties stenogrammas! Pilnīgi atšķirīgi vēstījumi. Nav vienādu vēstījumu. Izmaksas faktiski tur ir.

Enerģētikas politika kopumā. Ne tikai vēja parki, vispār atjaunojamie energoresursi. Mēs dzirdam stāstus par saules parku attīstību, vēja parku attīstību. Kādi mums vēl ir projekti? Kur ir pilnīgi apstiprināta mūsu enerģētikas stratēģija? Cik par to var runāt visu sasaukuma laiku? Nav!

Tā ka, kolēģi, par kuru jomu... mēs godīgi varam uzkāpt tribīnē un pateikt, ka viss ir kārtībā ar valdību? Uznāciet, pasakiet nozares, jomas, kurās tiešām viss ir kārtībā! Es negribu šeit nākt... Tikai neuztveriet to, ka viss ir slikti. Daudzas lietas ir labojamas – gan ārlietās... Vienkārši citreiz vērtīgāk ir paklusēt.

Projektam "Rail Baltica" ir iedoti visi darba uzdevumi, kas jādara. Uzlieciet precīzu Ministru prezidentes uzdevumu pēc šiem izmeklēšanas komisijas galaziņojuma punktiem strādāt – precīzi! Neko vairāk. Par siltuma tarifiem Rīgā ir pateikts priekšā viss, kas jādara, kādi lēmumi ir jāpieņem. Nu ieklausieties, kolēģi, ko rosina opozīcija, ņemiet beigās rezultātu kā savu un stāstiet sabiedrībai, ka jūs to panācāt, bet izdariet, lai cilvēkiem nav jāpārmaksā.

Stradiņi. Nedodam patvaļu viena ministra birojam, viņam 20 padomnieki – 20 padomnieki! Trīs celtnieku brigādes varēja uztaisīt, es atvainojos. Lauž līgumus, dod padomei uzdevumu atlaist valdi, pēc tam slēdz... divreiz dārgāk. Neviens ne par ko neatbild. Visi klusējam. Naudas nav. Visās jomās!

Kolēģi, vienkārši sākam strādāt! Vai mēs to varēsim izdarīt ar pašreizējo valdības vadītāju Eviku Siliņu? Domāju, jūs ļoti labi paši saprotat, ka nevaram. Tādēļ šodien APVIENOTAIS SARAKSTS jau kuro reizi balsos "par" neuzticības izteikšanu Evikai Siliņai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā jau teica, šodien mēs izskatām sesto Ministru prezidentes Evikas Siliņas demisijas pieprasījumu. Uzskatu, ka šobrīd tas nav vairs nejaušs politisks notikums. Tas ir sistemātisks signāls, ka valdības vadība ir nonākusi dziļā krīzē. Valstij, kas saskaras ar drošības, ekonomikas, demogrāfijas un sociāliem izaicinājumiem, ir vajadzīgs premjers, kurš vada, nevis vienkārši komentē kaut kur aiz stūra.

Kā teica toreiz Kariņš – negaisa laikā kuģim ir vajadzīgs kapteinis, kurš stūrē kuģi ārā no vētras, nevis diriģē orķestri uz klāja, izliekoties, ka viss notiek pēc plāna. Diemžēl Evikas Siliņas valdībā mēs redzam tieši to – formālu vadību bez reālas kontroles. Koalīcijas partneri Ministru prezidenti nerespektē ne iekšpolitikas, ne ārpolitikas jautājumos, ko mēs jau redzējām. Valdības darbs ir fragmentēts, bez kopīgas stratēģijas, bez prioritātēm. Šo valdību kopā satur nevis mērķi un principi, bet vēlme noturēties amatos līdz nākamajām vēlēšanām. Tas ir paredzami, jo šī valdība tika izveidota politisku ultimātu rezultātā, jau sākumā atsakoties no solījumiem saviem vēlētājiem. Valdība, kas piedzimst bez mugurkaula, arī strādā bez mugurkaula.

Projekts "Rail Baltica". Mēs daudz runājam par "Rail Baltica", bet "Rail Baltica" ir kļuvis par skaidrāko politiskās uzraudzības izgāšanās piemēru visā Latvijā un arī Baltijas valstīs. "Rail Baltica" vairs nav tikai infrastruktūras projekts, tas ir valsts pārvaldības izgāšanās piemineklis. Ministru prezidente nav nodrošinājusi ne izmaksu kontroli, ne caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, ne sabiedrības informēšanu par reālajām projekta izmaksām un termiņiem. Nav prasīta politiskā atbildība ne no atbildīgā ministra, ne no politiskajiem spēkiem, kas gadiem ilgi pārvaldīja satiksmes nozari un piedalījās projektā.

Rezultātā gan drošībā, gan ekonomikā stratēģiski nozīmīgs projekts ir pārvērties par nekontrolētas izšķērdības simbolu. Ir betona pālis Daugavā... un vēl viens blakus. Jā, šis ir jautājums, kurp mēs attīstāmies. Ja tas būtu privāts uzņēmums, valdība jau sen būtu atlaista. Valstī to sauc par izaicinājumiem.

Otra mana mīļākā tēma – sabiedriskais transports. Sabiedriskā transporta jomā, īpaši reģionos, situācija sistemātiski pasliktinās, jo pārvadātāji līdz šim nezina, ko viņiem darīt. Maršrutus tiek plānots samazināt. Profesionāļu brīdinājumi tiek ignorēti. Cik kārtās jau bija sanāksmes, tikšanās? Nekādu rezultātu nav. Uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzības atstātas otrajā plānā. Mobilitāte reģionos tiek apdraudēta un ir zem jautājuma. Ministru prezidente arī šajā jautājumā izvēlējās nejaukties. Viņa vēro no malas kā komentētāja, nevis kā vadītāja. Valsts bez kustības ir valsts bez attīstības. Bet šī valdība, šķiet, uzskata, ka reģioni var vienkārši iztukšoties.

Trešais – veselības aprūpe. Veselības aprūpe Latvijā ir sasniegusi robežu, aiz kuras vairs nav politikas. Tur ir cilvēku dzīvības. Zāļu cenas aug, arvien vairāk pakalpojumu, gandrīz visi, faktiski kļūst maksas pakalpojumi. Nezinu, kur jūs tagad varat dabūt bezmaksas pakalpojumu. Man tā negadās. Rindas pie speciālistiem ir tik garas, ka cilvēki savu vizīti nesagaida. Un tas ir fakts. Reģionos tiek slēgtas slimnīcu nodaļas, jo trūkst ārstu. Jautājums ir vienkāršs: ko dara valdība, lai ārsti paliktu vai brauktu uz reģioniem? Jā, es uzdevu šo jautājumu, un man atbildēja: mēs tur... atbalsta programmas... tādas naudas sniedzam, tādas... Bet jautājums: kā jūs palīdzat reģioniem, lai ārsti tur atgrieztos un strādātu? Tikai ar kaut kādām atbalsta programmām, kuras nestrādā? Ja reģionos nav ārstu, tad šī atbalsta programma nestrādā. Un tad uz jautājumu, ko jūs darāt, sanāk atbilde: neko nedarām. Jo vairāk ārstu aizbrauc, jo vairāk nodaļu tiek slēgtas. Ķēdīte ir parasta, vienkārša: jo vairāk nodaļu tiek slēgtas, jo vairāk slimnīcu pazudīs. Vai tiešām uz to mēs visi ejam?

Uz šī fona mēs dzirdam aicinājumus brīvprātīgajiem palīdzēt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Tas jau izklausās absurdi. Kas būs nākamais? Ārstēšana ar zālītēm vai netradicionālā medicīna? Tautas medicīna? Tādus cilvēkus sauksiet palīdzēt? Tas ir nākamais solis. Tā nav veselības politika. Tā ir kapitulācija.

Nākamais – izglītība. Arī skolu slēgšana reģionos tiek pasniegta kā reforma, bet patiesībā tā ir reģionu iznīcināšana. Skolas tiek slēgtas, bērni ir spiesti braukt uz skolu desmitiem kilometru, vecāki spiesti pamest savas mājas. Kāpēc man jāved savs bērns nezin cik kilometru? Es izbraukšu no reģiona, jo tur tuvumā nav skolas, nav slimnīcas, nav ārstu speciālistu. Kāpēc man tur jādzīvo? Drīz tur nebūs sabiedriskā transporta. Un šī ir jūsu, Jaunās VIENOTĪBAS, politika... vai "vecās VIENOTĪBAS" politika. Kādi jūs jauni! Jūs jau veci!

Tiek sagrauta attālinātā izglītība, kas reģioniem varēja būt glābiņš. Trūkst skolotāju, īpaši STEM priekšmetos. Mācību kvalitāte krīt, to rāda gan eksāmenu rezultāti, gan skolotāju atzīšanās, gan darba devēju atzinumi. Valdība saka – tā ir efektivitāte. Bet efektivitāte bez pieejamības ir tikai skaists vārds degradācijai. Skola nav Excel tabuliņa. Skola ir kopienas centrs. Un, kad skola aizveras, reģions mirst. Nu tā – mazliet ātrāk.

Zaļā politika. Tā sauktais zaļais kurss šīs valdības izpildījumā nav līdzsvarota pāreja. Tā ir ekonomikas pārstrukturēšana uz vājāko rēķina. Vājākie vai maznodrošinātie par šo līdzsvaroto pieeju maksā vairāk. Lielie uzņēmumi pielāgojas, mazais un vidējais bizness bankrotē. To mēs varam redzēt ar vinjetēm. Vietējie uzņēmēji nespēj segt bezemisijas tehnoloģiju sertificēšanu, dažādu sertifikātu un administratīvā sloga izmaksas. Rezultātā – koncentrācija, monopoli un reģiona ekonomikas sabrukums. To saukt par ilgtspēju ir ciniski. Ilgtspēja – kam? Tikai ne reģioniem, ne cilvēkiem, ne vietējiem uzņēmējiem.

Vēl viens jautājums, par ko es gribu runāt, – enerģētika. Enerģētikas politika tiek virzīta tā, ka VARAM ir gatava tiesāties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Vēja parki – lēmumi bez vietējo cilvēku piekrišanas, ignorētas sabiedriskās apspriedes. Un tas viss tiek darīts ar saukli: valsts intereses! Kādas valsts intereses, ja jūs virzāties pret saviem cilvēkiem? Valsts intereses bez sabiedrības uzticības nav valsts intereses. Tā ir administratīva uzspiešana. Tas ir administratīvs diktāts. Enerģētikas portfelis tiek veidots bez sabiedrības uzticības. Un bez uzticības šī politika neizdzīvos, pat ja to uzspiedīs ar likumu.

Vēl viena tēma – ekonomika. Valsts parāds aug, pārtikas cenas aug, cilvēku pirktspēja krīt. Un valdība turpina to pašu Jaunās VIENOTĪBAS kursu, kas jau gadiem nozīmē vienu: problēmas tiek atliktas, bet rēķins tiek nodots – kam? Sabiedrībai, katram no mums. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka ienākumu nevienlīdzība ar katru dienu pieaug, nevis samazinās, kā tika solīts. Tā nav kļūda. Tā ir sistēma, kas nestrādā cilvēku labā.

Vēl viena tēma, par kuru mēs visi runājam, – demogrāfija. Jā, ir kaut kādi soļi. Bet statistika tomēr rāda – dzimstība krīt, jaunās ģimenes neizjūt drošību. Emigrācija turpinās. Demogrāfijas jautājums netiek risināts. Tas tiek gandrīz ignorēts. Bez cilvēkiem nebūs ne ekonomikas, ne reģionu, ne valsts. Jo – kas ir valsts? Teritorija un cilvēki, kas tur dzīvo. Teritorija paliks, cilvēku nebūs.

Tālāk – valsts pārvalde. Kamēr cilvēkiem prasa taupīt, valsts pārvalde turpina augt. Ierēdņu skaits palielinās, atbildība – ne. Uz šī visa fona ir arī prēmijas, naudas balvas. Naudas balvas, inovatīvie sasniegumi. Gribas pajautāt, kas tieši visā šajā politikā ir inovatīvs? Rezultātu nav, bet prēmijas ir, naudas balvas ir. Rodas jautājums, par ko šī valdība sevi apbalvo? Par stagnāciju, par cenu kāpumu, par betona pāli Daugavā? Koalīcija saka: jā, prēmijas nemaksāsim. Bet nevienlīdzība starp ministrijām ir. Viena ministrija ēd melnos ikrus, otra raudot rij sarkanos. Un tas tiek pasniegts kā sociālais līdzsvars.

Kolēģi, šī vairs nav politiska diskusija, tā ir valsts pārvaldes krīze. Visi šie fakti kopā neliecina par mērķtiecīgu valsts attīstību. Tie liecina par nopietnu pārvaldības krīzi, kuras centrā ir Ministru prezidentes nespēja vadīt valdību kā vienotu sistēmu. Evika Siliņa neredz kopainu, savlaicīgi nereaģē un nepieprasa atbildi no saviem padotajiem. Šī valdība strādā pret cilvēkiem, nevis viņu labā. To mēs redzam gan rēķinos, gan visur apkārt.

Tāpēc šodien jautājums nav par politisko ērtumu, jautājums ir par atbildību pret valsti, pret cilvēkiem. Jautājums: vai mums vēl ir atbildība pret šo valsti? Jums visiem ir?

Aicinu atbalstīt Evikas Siliņas demisiju, jo palikšana amatā – tas vairs nav nopietni vai normāli. Tā ir stagnācijas legalizēšana.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, ministra kungs, kolēģi, labvakar! Nu ko? Mēs visi šodien gaidījām, ka būs Siliņas kundze, lai mēs varētu viņai pateikt, ka... kārtējo reizi mēs gribam viņai pateikt, ka viņa nemāk strādāt, viņa nezina, kā vadīt šo valdību. Bet kur ir Siliņa? Viņa šodien ir olimpiskajās spēlēs. Jo tās nav tikai olimpiskās spēles, kā viņa minēja, tas ir arī darbs. Nē, darbs ir šeit, Latvijā. Jāstrādā tepat, nevis jābrauc kaut kur, lai pēc tam kaut ko stāstītu.

Kolēģi, jau sesto reizi mēs pieprasām viņas demisiju. Man liekas, jau ir saprotams, ka viņa nespēj strādāt.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un tomēr nobalsot "par" viņas demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Demisija jau netiek pieteikta Evikai Siliņai. Demisija tiek pieteikta valdības stilam un darbam, ko veic valdība. Un valdību jau neveido tikai Evika Siliņa, to veido arī pārējie ministri un viņu darbība. Kādam veicas labāk, kādam prasmes ir vājākas. Bet atbildību par jebkuru rīcību uzņemas Ministru prezidente. Mirklī, kad Ministru prezidente pieteica restartu "4 × 4", sabiedrībā iemirdzējās gaisma. Tā saprata: mazināsies birokrātija, ienāks Mākslīgā intelekta centrs, kas risinās problēmas pasaules līmenī... būs daudz brīnumu. Ir vesela organizācija, kas apkaros birokrātiju. Bet kādi tad ir rezultāti? Rezultāti ir vāji. Skolā mēs skolēniem neļaujam kļūdīties, viņi nedrīkst, viņiem viss ir jāizdara ar pirmo reizi, bet Evika Siliņa jau sesto reizi labo kļūdas. Vai par to, ka birokrātija nav samazinājusies nevienu brīdi... bet valdība to ir pieteikusi... vai par to atbildību neuzņemas valdības vadītājs?

Te tika minēts, ka Latvijai parāds nav nozīmīgs. Vai katram no jums 10 tūkstoši – tā ir sīknauda?! Bet šāds parāds ir katram cilvēkam. Mēs ar tādu vieglumu runājam par svešu naudu. Tas nozīmē, ka tie, kas tā izsakās, nekad nav pelnījuši, ir tikai saņēmuši. Un tā ir liela starpība, jo tas, kurš pelna naudu, algu saņem pēdējais. Sabiedrība, kas maksā nodokļus, tiek atstāta pēdējā. Mēs diskutējam par to, kas kam pienākas un kas kam ir jāpierāda.

Šobrīd mēs redzam to, ka vecākiem attiecībā pret skolu, pret izglītību, pret valsti būs jāpierāda, kāda izglītības forma bērnam būs vislabākā. Vēl vairāk – mēs gribam pateikt, lai 43 pašvaldībās ar Ministru kabineta noteikumiem izveido speciālas komisijas, kuras tad zinās, kā vērtēt. Un birokrātija izglītībā. Man bija viena saruna, kurā man teica: Ilze, to darbu... papīra... varbūt lai to izdara un aizpilda mākslīgais intelekts. Vai mēs dzirdam, ko mēs sakām? Lai to, ko ir radījusi valdība, izpilda mākslīgais intelekts. Tad priekš kam ir vajadzīgas šīs liekās darbības? Un kur tad ir birokrātijas apkarotāju risinājumi? Mēs komisijā esam redzējuši vairākas brīnišķīgas prezentācijas, kurās saka, kā viņi analizēs to, ka valstī ir birokrātija. Ar ko vēl vajadzētu parunāt? Kurš labāk zinās?

Birokrātiju rada lēmumi. Lēmumus valstī rada Saeima un Ministru kabinets. Un Ministru kabinets ir tieši tas, kas rada noteikumus, kā realizēt likumus. Un šī ķēde rada to, ka cilvēki iet prom no valsts pārvaldes, jo viņi nevar izpildīt visus aprakstus, tāpēc ka šobrīd papīrs, tā apkalpošana ir kļuvusi augstāka nekā cilvēka darbs. Un paprasiet, kāpēc skolotāji iet projām no skolām! Ne jau tāpēc, ka viņiem nepatīk izglītot, bet tāpēc, ka tai mirklī... cik daudz ir jāapraksta. Ir profesori, kas iet projām, tāpēc ka... viņi saka – izglītošana šeit, Latvijā, ir sarežģītāka nekā ārzemēs, kur viņus paņem ar atvērtām rokām. Mēs sakām: nē, tas viss neeksistē! Es runāju no praktiskā redzējuma, nevis vienkārši no apraksta. Ir viegli runāt, ja tu ar to neesi saskāries. Bet valdības vadītājs atbild par visu nozaru kopējo rezultātu, par to, no kā mēs aizņemamies, no kā mēs neņemam.

Cik bieži komisijās mēs ļoti skaidri redzam, ka ierēdņi, augstākā līmeņa ierēdņi, savā starpā nekad nav sarunājušies par lēmumiem, kurus viņi atnes uz Saeimu. Un tad ir jautājums: kurš par to atbild?

Šis pieprasījums ir par attieksmi pret valsti, pret darbu. Var pateikt: nē, tā visa nav, tie ir sīkumi. Bet vadītājs jebkurā – jebkurā! – iestādē uzņemas atbildību par darba norisi un rezultātu. Un, ja ir pienākusi kārta kārtējai neuzticībai par darba procesa vadīšanu un realizāciju, ir jāaizdomājas, nevis vienkārši jādomā, ka tā... te tagad opozīcija darīs. Ir premjeri, kuriem tik daudz... ministru prezidenti... nekad neizsaka, tāpēc ka brīžiem nav, pie kā piesieties. Bet šeit ir radošais lauks, kuru var uzrunāt un uzrunāt. Nav izpildīti tie uzdevumi, kuri bija pieteikti. Ir saradītas grupas, iniciatīvas, bet nav rezultātu.

Nodokļu maksātājs gaida rezultātu.

Tāpēc es uzturu Ministru prezidentes Siliņas demisiju (Daži deputāti aplaudē.)...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Lai cik arī ciniski izklausītos, es tomēr sliecos uz to, ko šodien dzirdēju no viena ZZS deputāta, kurš man teica apmēram tādus vārdus: "Ļaujiet taču Siliņai strādāt! Tāpat rudenī vēlētāji viņu aizslaucīs vēstures mēslainē."

Tāpat arī pilnīgi bezjēdzīgi ir uzsvērt visas tās neskaitāmās lietas (kā to darīja Tavara kungs), ko viņa neprot. To pat nav desmitiem, tās ir simtiem. Es domāju, ka jebkurš suns, kaķis un taksists šajā valstī zina, ka viņa nav kompetenta. Izņemot, protams, Gati Liepiņu.

Bet par ko es gribu runāt? Es gribu runāt par pašu Siliņas kundzi. Un tad man bišķiņ ir jāpastāsta par sevi. Proti, man visu mūžu ir paticis sports. Kad biju jaunāks, man ļoti patika futbols. Man diezgan labi padevās. Pēc tam es sāku spēlēt basketbolu. Es pat biju U16 basketbola izlasē. Pēc tam es diezgan veiksmīgi sāku spēlēt golfu. Latvijai, protams, nekāda labuma nebūtu, ja es spēlētu, piemēram, pret Trampu, jo no 100 reizēm viņu apspēlētu 100 reizes. Tāpat, domāju, es apspēlētu arī Somijas prezidentu.

Bet pirms 10 gadiem – pirms 10 gadiem! –, līdzīgi kā tagad cilvēki spēlē padel... Es vienreiz aizgāju spēlēt hokeju. Mēs ar draugu savācāmies un aizgājām. Es uzkāpu uz ledus un ātri vien sapratu, ka es esmu absolūti visvājākais, pats, pats pēdējais, ka uz laukuma nav absolūti neviena slidotāja sliktāka par mani.

Un tad es sāku domāt par Siliņas kundzi. Tā jau nav kaut kāda mūsu demagoģija... vai kas. Tā ir pilnīgi objektīva statistika, pilnīgi objektīvi fakti, kas liecina, ka viņa ir nekompetenta, ka viņa neprot... Tas nav mūsu viedoklis, tie ir fakti. Es nesaprotu, kā viņai pašai ir drosme tā turpināt un turēties pie tā amata. Viņa to dara, un viņa to darīs līdz vēlēšanu... beigām. No tāda viedokļa jau nevar neko pārmest. Ļoti spēcīga sieviete. Bet valsts iet postā.

Tā ka, kolēģi, aicinu beidzot šo visu izbeigt un vienreiz nobalsot valstiski, lai vietā nāk kāds cilvēks, kas var izdarīt kaut ko labāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Dārgie kolēģi! Šobrīd valsti nevada premjerministre, valsti vada inerce. Vai tiešām pieņemtie lēmumi ir tautas labā? Un kā ir ar atbildību? Tā tiek futbolēta tik ilgi, kamēr pie horizonta ir parādījusies jau nākamā problēma. Un kā ir ar kļūdām? Vai tās tiek labotas? Nē. Tās tiek iepakotas PR frāzēs. Manuprāt, tas nav labākais valdīšanas stils. Tā ir kapitulācija.

Valsts pārvalde ir uzpūsta, dārga un neefektīva. Reģioni iztukšojas, bet valdība to sauc par strukturālām pārmaiņām. Sabiedrības uzticība turpina kristies, bet valdība jūsmo par pašu radīto "viss ir labi" filiāli, kurā tauta netiek iekšā. Siliņas valdība nerisina problēmas. Kad ir krīze, tiek izveidota darba grupa, kad ir kritika, tiek sasaukta preses konference. Un, kad ir neveiksme, vainīgs, protams, ir kāds cits. Tā nerīkojas prasmīgs valdības vadītājs. Tā rīkojas cilvēks, kurš vienkārši slēpjas aiz sava amata.

Premjerministra amats prasa rezultātus, nevis solījumus un skaidrojumus. Tauta nav muļķe, tā redz, ka rezultātu joprojām nav. Ja cilvēks nespēj izdarīt darbu, darbs tiek nodots tam, kurš var to izpildīt un izpildīs labi... ja ne labāk. Valsts nav izmēģinājuma laukums, kur var spēlēties ar savām personīgajām ambīcijām.

Secinājums ir ļoti vienkāršs un visiem, manuprāt, labi saprotams: Evika Siliņa sen vairs neatbilst premjerministra amatam. Un jūs, kolēģi, to paši ļoti labi zināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Viedā reindustrializācija, ekonomikas transformācija, "4 × 4" uzrāviens – no tā visa ir iznācis tikai čiks, tāpat kā no lielākās daļas Jaunās VIENOTĪBAS ieceru.

Mēs, godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, no jums esam noguruši! Vai jūs paši no sevis neesat jau noguruši? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tiešām tāds nogurums ir sakrājies, un es domāju, ka tas nogurums ir ne tikai šeit, zālē, sēdošajiem, bet visai valstij... un tikai un vienīgi no Jaunās VIENOTĪBAS politikas, kas jau vairāk nekā 20 gadus tiek īstenota Latvijas teritorijā.

Tas farss, kas šodien notika šeit, Saeimā, man atgādina vienu lietu – tu lasi grāmatu, pieņemsim, Dimā grāmatu, un tajā ir trīs musketieri... paši varat iedomāties, kuri zālē ir tie trīs musketieri... tu izlasi grāmatu līdz vidum, pēkšņi noliec to grāmatu malā un tad sāc lasīt Majakovska dzeju. Nu nezinu, es nekad nebiju saskāries ar tādu lietu. Vienmēr, ja tu uzsāc kādu darbu, tu to arī pabeidz. Tas pats ir ar grāmatas lasīšanu, tas pats – ar dobes rakšanu vai govs slaukšanu.

Bet tas, kas šodien notika... Es jau saprotu un arī mācos no tā. Var daudz ko pamācīties. Pārsvarā jau visas tās lietas, ko tu kādam citam dari, atnāk arī atpakaļ. Bet lai nu tas paliek.

Ļoti interesanti bija paklausīties kolēģi Gati Liepiņu par to, ka mēs dzīvojam brīnumvalstī, kur viss ir kārtībā. Tas nekas, ka cilvēki mirst, nesagaidot savu rindu pie daktera, tas nekas, ka ēnu ekonomika mums ir vairāk nekā 20 procenti, tas nekas, ka mums ceļi brūk kopā. Toties Jaunās VIENOTĪBAS "zelta" pālis stāv. Ļoti labi.

Par to, ka parlamentam ir tiesības pieprasīt slikti strādājoša ministra demisiju, nav varas nedz Jaunajai VIENOTĪBAI, nedz personīgi Gatim Liepiņam. Kā deputāti lems, tā arī būs. Un, cik reižu mēs gribēsim prasīt un redzēsim, ka tas ir jāprasa, tik reižu mēs arī prasīsim. Kaut vai katru nedēļu.

Šobrīd kopumā šī valdība ir sliktāka, nekā jebkad vispār ir bijusi pastāvēšanas vēsturē! Pat Kariņš bija labāks. Godīgi, tā ir! Ir vājprāts uz ezera!

Tāpēc es aicinu izvērtēt visus "par" un "pret" un atbalstīt Siliņas demisiju. Bet, ja šoreiz neatbalstīs, tad būs jāsagaida, lai atnāk pati Ministru prezidente un paskaidro savus labos darbus, savu redzējumu par nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 46, atturas – 1. Nav kvoruma. Tātad mums jābalso vēlreiz. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Tātad nav kvoruma. Ir tikai 47 balsis. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, mazu uzmanību! Es izsludinu pārtraukumu līdz turpmākam Prezidija lēmumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 20 deputāti: Inga Bērziņa... nebija? Anita Brakovska, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Iļja Ivanovs, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jeļena Kļaviņa, Līga Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Ingmārs Līdaka, Edgars Putra, Andrejs Svilāns... Andrejs ir, Didzis Šmits un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

(Pārtraukums.)