Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 29. oktobra kārtējā sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, kā vienmēr, cienot tos, kas vienmēr ir laikā, laicīgi sākam sēdi.

Sākam 14. Saeimas noslēdzošo – 29. oktobra kārtējo – sēdi.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Labrīt, godātie kolēģi, dāmas un kungi! Šodienas sēdes pirmais darba kārtības jautājums ir Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas uzruna 14. Saeimas deputātiem.

Mieriņas kundze, lūdzu!

D. Mieriņa (Saeimas priekšsēdētāja).

Godātie deputāti! Mīļie kolēģi! Es izmantošu savas tiesības un iespēju no šīs tribīnes jums vēl paust noslēdzošos vārdus.

Šī ir 14. Saeimas pēdējā sēde. Dažiem no mums tā iezīmē darba noslēgumu šajā sasaukumā un ceļu pretī jauniem izaicinājumiem, savukārt citiem tā ir tikai pietura pirms nākamā darba cēliena Saeimā. Un tomēr šodien mūs visus vieno kopīga pieredze.

Šo četru gadu darbu raksturo arī skaitļi. Kopā aizvadītas 219 sēdes, notikuši 7911 balsojumi, pieņemti 1060 likumi un aizvadītas 3555 komisiju sēdes.

Pirms diviem mēnešiem, uzrunājot jūs Saeimas svinīgajā sēdē, teicu, ka šī zāle ir kā laika kapsula. Var mainīties varas, politiķi un laikmeti, bet tā joprojām glabā vienu un to pašu patiesību – Saeima nekad nav bijusi ideāla. Arī sabiedrība nekad tāda nav bijusi. Var teikt, ka Saeima ir kā sabiedrības spogulis, un šajā zālē vislabāk redzams, kāda ir bijusi un kāda ir mūsu valsts.

Šodien, noslēdzot 14. Saeimas darbu, pie šīs domas gribu atgriezties. Šie četri gadi nav bijuši vienkārši. Tie prasījuši daudz darba, pacietības un kompromisu. Tomēr esam spējuši turpināt dialogu arī tad, kad mūsu viedokļi krasi atšķīrās. Šajos gados katrs no jums ir atstājis savu nospiedumu. Dažkārt tas redzams pieņemtā likumā, iniciatīvā vai stingri aizstāvētā pozīcijā. Citreiz tas ir viens uzdots jautājums, trāpīgs arguments vai vienkārši klātbūtne īstajā brīdī. Ne viss nonāk ziņu virsrakstos, tomēr tas nemazina ieguldījuma nozīmi.

Demokrātijā nav mazu vai lielu mandātu, ir uzticēšanās, ko uz noteiktu laiku piešķir vēlētājs. Tāpēc vēlos teikt paldies ikvienam no jums par ieguldījumu parlamentārisma, demokrātijas un Latvijas valsts stiprināšanā. Savukārt tiem, kuri turpinās darbu šajā zālē, novēlu saglabāt spēju dzirdēt ne tikai savus vēlētājus, bet arī tos, kuri domā citādi, saglabāt cieņu pret Saeimu, tās tradīcijām un cilvēkiem, kuru vārdā pieņemam lēmumus.

Politiskās ambīcijas mēdz būt dažādas, tomēr mūsu valsts vienmēr ir lielāka par jebkuru partiju, frakciju vai Saeimas sasaukumu. Latvija vienmēr būs demokrātiska un parlamentāra valsts, un šajā zālē turpinās strādāt mūsu sabiedrības ievēlētie pārstāvji. Mainīsies cilvēki, paaudzes un laiks, bet uzdevums paliks nemainīgs – kalpot Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Vienlaikus jāapzinās, ka mainās arī sabiedrība. Pie Saeimas durvīm klauvē jaunā paaudze ar savu skatījumu un gaidām no politikas. Mums jāprot tās sadzirdēt un jāspēj dot vietu jaunajiem.

Esošajiem un nākamajiem deputātiem vēlu atcerēties, ka neviens no mums nav neaizstājams. Mēs šeit esam uz noteiktu laiku, bet Latvija paliek. Paliek mūsu valsts, demokrātija un cilvēki, kuru labā strādājam.

Paldies par darbu, par viedokļiem un atbildību! Vēlu izdošanos kā politiskajās arēnās, tā arī katra personīgajos izaicinājumos.

Noslēgumā vēlos citēt man ļoti tuva rakstnieka Nīla Donalda Volša vārdus: "Īstens līderis nav tas, kuram ir visvairāk sekotāju, bet gan tas, kurš pats rada visvairāk līderu."

Saules mūžu Latvijai! (Aplausi.)

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām Saeimas sēdi ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens un Jana Simanovska lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā". (Starpsauciens: "Balsojam!")

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs. "Par" vai "pret"? "Pret" (Starpsauciens.)... "Par".

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, labrīt! Sveiciens šīs Saeimas pēdējā sēdē. Viļuma kungs, es tiešām aicinu jūs nobalsot "par" šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, lai šī Saeima vēl var balsot par šiem grozījumiem pirmajā lasījumā. Jo, manuprāt, ja ir tāds viens kauna traips šai Saeimai, tad tas ir fakts, ka "zelta vīzas" ir atgriezušās politiskajā darba kārtībā kā temats, par kuru runāt, pozicionēties, bet diemžēl nu jau stingrāk Latvijas likumdošanā, konkrēti – Imigrācijas likumā. Vēl jūnijā šajā Saeimā tika pieņemts lēmums par šo alternatīvo ieguldījumu fondu.

Es atgādināšu Saeimas deputātiem – šāds ieguldījumu fonds vēl nepastāv. Mēs vēl nezinām, kā tas praksē darbotos. Jau toreiz, kad mēs pieņēmām, PROGRESĪVIE aicināja Valsts prezidentu atgriezt šo likumu atpakaļ Saeimai, lai mēs varētu labot šo kļūdu, jo acīmredzami nav izsvērts jautājums, visi skaitļi, kas tiek saistīti ar šo alternatīvo ieguldījumu fondu, tie ir vienkārši gaisā sazīmēti, tie nav nekādā veidā pamatojami. Ir skaidrs, ka šāda veida "zelta vīzu" paplašināts regulējums rada drošības riskus. Tas rada valsts reputācijas riskus. Tas ir pilnīgi pretējs virziens tam, kādā šobrīd dodas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Es aicinu Saeimas deputātus šajā pēdējā Saeimas sēdē iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Varam debatēt. Labprāt uzklausītu visus tos deputātus, kuri uzskata, ka tas ir pareizs, precīzs regulējums, tāds, kas ir Latvijas sabiedrības interesēs. Aicinu vēl pēdējo reizi izklāstīt plašāk Saeimas deputātiem, nevis tikai atsevišķiem privātiem indivīdiem, argumentus par to, kādi būs reālie ekonomiskie ieguvumi Latvijas sabiedrībai, kā mēs vadīsim visus šos drošības riskus, sankciju riskus, valsts reputācijas riskus, lai šajā pēdējā Saeimas sēdē deputāti vēl pēdējo reizi var izsvērti balsot par šo jautājumu.

Tāpēc aicinu iekļaut šo likumprojektu Saeimas darba kārtībā un pēc tam arī balsot par to pirmajā lasījumā.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 31, atturas – 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. (Aplausi.)

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1594/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Arvils Ašeradens, Juris Viļums, Jānis Patmalnieks, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1246/Lp14). Deputāti lūdz skatīt likumprojektu kā pirmo darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2026. gada 31. augusta līdz 2026. gada 25. oktobrim. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām darba kārtību ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1246/Lp14), pirmais lasījums. Deputāti ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.

Kolēģi! Pirms mēs skatām likumprojektu, ir neliela informācija par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Šodien sēdes darba kārtībā iekļautajiem likumprojektiem, kuri izskatāmi parastajā kārtībā – pirmajā un otrajā lasījumā –un kuriem atbilstoši Saeimas kārtības rullim jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kas nedrīkst būt īsāks par piecām dienām, ņemot vērā to, ka 14. Saeimas pilnvaras beidzas pēc četrām dienām, tātad šā gada 3. novembrī, sanākot 15. Saeimai, aicinu attiecīgiem likumprojektiem nenoteikt konkrētu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet tos 14. Saeimas deputātus, kuri vēlas iesniegt priekšlikumus, to izdarīt atlikušajā pilnvaru laikā.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labrīt, cienījamā Saeima! Sākam skatīt likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā". Šis ir Ministru kabineta sagatavots likumprojekts, tā mērķis ir valsts un sabiedrības drošības aizsardzība, pēc iespējas apgrūtinot noziedzīgu nodarījumu iespēju, aizliedzot iespēju izmantot priekšapmaksas SIM kartes nereģistrētiem lietotājiem. Steidzamību šim likumprojektam... mēs komisijā izskatījām... arī lūdzu Saeimai... pamatojot ar argumentiem, ka strauji pieaug telefonkrāpniecības riski, tos mēs parasti asociējam ar šīm anonīmajām kartēm, bet šiem riskiem ir pievienojušies daudz plašāki valsts drošības riski, kas prasa steidzamu rīcību.

Tā ka aicinu lemt par steidzamību un likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens.)

Komisijā mums neizdevās vienoties par steidzamību, bet deputāti lūdz šo steidzamību... vēlreiz balsot Saeimai.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1246/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 14, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Ašeradens. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1246/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10 minūtes. Lūdzu Saeimu izskatīt likumprojektu šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1594/Lp14) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā 1. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1594/Lp14). Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā 2. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā – deputātu Antoņinas (Starpsauciens.)... Es atvainojos!

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Augstākās tiesas tiesneses Aijas Brantas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija 2026. gada 20. oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu "Par Augstākās tiesas tiesneses Aijas Brantas atbrīvošanu no tiesneša amata"... ar 2026. gada 31. decembri.

Aija Branta kopš 1984. gada ir strādājusi par tiesnesi Tukuma rajona Tautas tiesā, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā. Laika posmā no 2004. gada līdz 2014. gadam strādājusi Satversmes tiesā, bijusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, kopš 2015. gada – Senāta Krimināllietu departamenta senatore. Aija Branta ir apbalvota ar tieslietu sistēmas I un II pakāpes Goda zīmēm, kā arī vairākiem Augstākās tiesas apgalvojumiem.

Aija Branta lūdz viņu atbrīvot pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos pensijā.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu "Par Augstākās tiesas tiesneses Aijas Brantas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Augstākās tiesas tiesneses Aijas Brantas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Antoņinas Ņenaševas, Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Janas Simanovskas, Andra Sprūda, Lienes Gāteres, Edmunda Cepurīša, Leilas Rasimas, Kaspara Briškena, Ievas Brantes, Agitas Zariņas-Stūres pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei "Par ģimenes veselības mācības ieviešanas nepilnībām un satura neatbilstību vispārējās izglītības programmā".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas deputāti iesniedza pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei "Par ģimenes veselības mācības ieviešanas nepilnībām un satura neatbilstību vispārējās izglītības programmā". Izglītības un zinātnes ministrija sagatavotajā atbildē skaidroja moduļa "Ģimenes vērtības un veselībpratība" izstrādes un ieviešanas ceļa karti, norādot, ka satura pilnveide tiek pamatota ar pētījumiem, starptautisku organizāciju ieteikumiem un ārvalstu praksi, kā arī noliedzot šauru ideoloģiju izmantošanu. Tāpat ministrija norādīja, ka veselībpratības un vērtībizglītības saturam saglabājama integrēta pieeja bez apjoma sašaurināšanas, tādējādi izvairoties no tūlītējas pārejas uz atsevišķu mācību priekšmetu.

Pieprasījumu komisija savā 21. oktobra sēdē izskatīja šo deputātu pieprasījumu. Pēc jautājuma izvērtēšanas komisija pieņēma atzinumu, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Komisijas balsojums bija šāds: par – 1, pret – 7, atturas – 2.

Aicinu arī Saeimu noraidīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi! Lūdzu, mazliet klusāk!

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ja ir mierīgi vecāki, tad ir mierīgi bērni. To, runājot par tā saukto ģimenes veselības mācību, mēs dzirdējām no ministrijas, tā teikt, politiskā biroja... daudz... un ļoti pretrunīga pamatojuma. Ko mēs savukārt redzējām atbildēs uz pieprasījumu? Tas jau bija atbilstoši visiem likumiem un visām labajām praksēm, kas pilnīgi nesakrīt ar to, ko virzīja Ministru kabinetā PowerPoint prezentācijas veidā.

Runājot par tā saukto ģimenes veselības mācību, man joprojām ir palicis viens, izšķirošs, jautājums: vai šī būs veselības mācība vai vērtību mācība? Ir skaidrs, ka veselības mācībai jābūt, taču ne tādai, kas kaunina... vai tā vietā, lai mācītu faktus par bērnu, jauniešu veselību, par prevenciju, par higiēnas pamatlietām, par uzturu, tā varētu mācīt par mīlestības valodām vai tēmu bloku salikumos saliktu pēc pubertātes uzreiz laulību.

Šobrīd jau mēs visi zinām, ka šī piedāvājuma iedvesmotājs ir plaši kritizētais kristīgās dzimumaudzināšanas programmas "Teen STAR" instruktors. Savās atbildēs ministrija vai ministre sola nodrošināt satura atbilstību cilvēktiesību, vienlīdzības, diskriminācijas aizlieguma un bērna labāko interešu principiem.

Latvijas Republikas Satversmes 99. pants garantē ikvienam domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību un noteic, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Savukārt Izglītības likuma 10. pants nostiprina izglītības un reliģijas nošķirtības principu. Atbilstoši šim tiesiskajam ietvaram valsts obligātās izglītības saturā netiks nostiprināts atsevišķs reliģisks vai ideoloģisks priekšstats par ģimeni. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

Paldies.

A. Ņenaševa. Paldies.

Tā mums vismaz rakstiski atbild ministre, savukārt Pieprasījumu komisijā pati nespēj šo līdz galam paskaidrot, un to, protams, palīdz darīt ministrijas darbinieki.

Kā mēs saprotam, ģimenes veselības mācība ir politiski virzīta, ne ministrijas darbinieku vai ekspertu virzīta. Visā Eiropā programma "Teen STAR" ir diezgan plaši profesionāļu un ekspertu kritizēta, jo māca bērniem nevis reālu veselības mācību, bet caur kristīgo prizmu kaunina... diemžēl dara tieši pretējo veselības mācības apguvei.

Aicinu, kolēģi, to neuztvert emocionāli, bet tiešām paskatīties uz faktiem un to, ko šī programma konkrēti piedāvā un kādi ir Latvijas statistikas reālie dati par nepieciešamo informāciju, kā tieši iztrūkst mūsu bērniem un jauniešiem.

Piemēram, viens no šīs programmas mērķiem ir (citēju) "veidot kritisku attieksmi pret kontracepcijas un droša seksa propagandu" (citāta beigas). Uzticības mazināšana kontracepcijai palielina veselības riskus. To norāda visi eksperti. Tas vājina jauniešu spēju pieņemt informētus, drošus lēmumus. Tas tiešā veidā veicina nevēlamas grūtniecības, arī pirms pilngadības sasniegšanas.

Otrs piemērs. Mērķis numur divi – "analizēt dzimumattiecību sekas ārpus laulības". Šis ignorē jauniešu dzīves realitāti un nepalīdz jauniešiem orientēties veselīgu – tieši veselīgu! – attiecību veidošanā.

Daudzos materiālos ģimene tiek atspoguļota kā droša, stabila un viennozīmīgi aizsargājoša vide. Diemžēl, kolēģi, tā nav visu jauniešu realitāte, un tas ir jāņem vērā. Lai kā mums gribētos, lai visi jaunieši un bērni dzīvotu drošā, stabilā un viennozīmīgi aizsargājošā ģimenē, realitātē tā diemžēl visur nav. Pie tā mums vēl daudz jāstrādā, un tas ir jāņem vērā. Liela daļa mūsu ģimeņu ir, piemēram, viena vecāka ģimenes, kuras šajā ideālajā modelī neierakstās.

Diemžēl savā pedagoga praksē un dzīvē esmu redzējusi vairākas nepilngadīgas grūtnieces. Kad strādāju par skolotāju vai pati mācījos skolā, ir redzēti bērni, kas laiž pasaulē bērnus. Man, kolēģi, jums visiem ir jautājums – vai tiešām šādu mēs redzam demogrāfijas politiku? Pēdējo gadu statistika rāda, ka Latvijā vidēji gadā 100 meitenes laiž pasaulē mazuli, vēl nesasniegušas pilngadību, 30 procenti – izvēlas grūtniecību pārtraukt. Latvijā joprojām nepilngadīgo grūtnieču skaits ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Kas ir potenciāli piedāvātajā saturā vai satura pilnveidē, kā to sauc ministre? Ir četri tematiskie bloki, veltīti ģimenei, sabiedrībai, personības identitātei un savstarpējām attiecībām. Uzskaitītas 36 apakštēmas. To vidū ir, piemēram, mīlestības valodas, lomas ģimenē, simpātijas, laulība, divreiz – paškontrole. Pilnīgi piekrītu ministres kundzei, ka jauniešiem tiešām vajag zināt, ka ģimene ir vērtība, arī par viņu lomu sabiedrībā. Taču izglītības nozare un ārsti ne velti ceļ trauksmi, jo tā nav veselības mācība, kā kritiski trūkst mūsu jauniešiem. Šis drīzāk atgādina vienkārši daļu no sociālo zinātņu vai sociālo zinību priekšmeta, vai audzināšanas satura.

Savukārt sociālo zinību skolotāji ceļ trauksmi par to, ka, ja šis tiks iestrādāts kā daļa no viņu priekšmeta, tad attiecīgi – kurai daļai ir jāpazūd? Vai par pilsonisko audzināšanu, patriotismu, valsts uzbūvi, vai par parlamentārismu, vai, piemēram, finanšu pratību? Ticiet man kā bijušajai sociālo zinību skolotājai, tas saturs ir apjomīgs, un stundu, kā mēs zinām, ir tik, cik ir. No kaut kā būs jāatsakās. Bet šobrīd izpratnes nav. Arī pēc pieprasījuma mums nepalika skaidrāks, uz kura cita satura rēķina šis potenciālais audzināšanas, teiksim, sociālo zinību saturs... pilnveide tiks ieviesta.

Atbildot uz pieprasījuma jautājumiem, ministre apgalvo, ka satura piedāvājums vēl taps un šis piedāvājums tapis, balstoties uz starptautisko organizāciju ieteikumiem un zinātniskiem pētījumiem, no kuriem daži, starp citu, ir tapuši pagājušajā gadsimtā. Ministre pati atzīst, ka jauniešu veselības un sociālo paradumu dati nav analizēti tādā apjomā, lai uz tiem balstītu galīgo moduļu saturu. Saturam, ministresprāt, jātop līdz aprīlim, skolās tas jāievieš jau nākamajā mācību gadā. Paldies, tas tā kā sasaucas ar vienu Saeimas lēmuma projektu, ka veselības mācībai jāsākas vismaz ar nākamo mācību gadu.

Ziniet, mēs, deputāti, lai gan šobrīd daudz debatējam par saturu, vairāk –par nozares organizāciju iebildumiem, protams, nebūsim tie, kas noteiks saturu. Arī ministrijas, ministru politiskie biroji nebūs tie... un tiem nav jābūt tiem, kas nosaka saturu skolās, jo tas tiešām jādara nozares ekspertiem, skolotājiem... ne tikai izglītības ekspertiem, bet īpaši arī veselības ekspertiem. Taču jāapzinās, ka šobrīd gandrīz visas izglītības un veselības nozares organizācijas nepiekrīt tam, kā šis saturs konkrēti tiek piedāvāts, potenciāli tiek ieviests, ceļot trauksmi par ministres politiskā biroja darbības stilu un ētiku.

Atcerieties, kolēģi, burtiski pirms mēneša mēs šeit esam runājuši par visu haosu, kas bija radīts izglītības sistēmā un kā Ministru kabineta sēdē sasteigti, nesaprotami, nepārtraukti mainot tekstu, arī pēc dienas mainot tekstu, tika pieņemtas izmaiņas par eksamināciju, par centralizētajiem eksāmeniem un pārējo. Tajā brīdī mums likās, ka sliktāk vairs nevar būt – gan sastrīdēties ar nozari, gan ieviest haosu pirms 1. septembra. Izrādījās, ka var būt.

Toreiz pat premjerministrs teica ministrei, ka tā nedrīkst strādāt, vajadzētu nākamreiz sagatavoties labāk, atnest Ministru kabinetam lemšanai jau gatavu, normālu dokumentu. Burtiski pēc mēneša uz Ministru kabinetu pie infoziņojuma atnesta "PowerPoint" prezentācija ar dažiem slaidiem, kuru nesaskaņo visas organizācijas, iebilst visas ministrijas. Un tas pats premjerministrs saka: ja tas palīdz, tad jādara. Un valdība apstiprina ideoloģiski ievirzītu ģimenes veselības mācību.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šodien tomēr atbalstīt šo pieprasījumu un nepieļaut, lai... vienalga, kas būtu nākamie izglītības un zinātnes ministri... bet šādu haosu un šādu attieksmi pret nozares ekspertiem tomēr nevar pieļaut neviens sevi cienošs izglītības un zinātnes ministrs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Kolēģi! Es esmu par Eiropas vērtībām. Es esmu par Latvijas vērtībām. Es esmu par visas cilvēces vērtībām. Ģimene tiešām ir gan Latvijas, gan Eiropas, gan visas cilvēces vērtība. Civilizācija bez ģimenes vispār nebūtu iespējama. Bez mātes un tēva, bez bērniem nekas netaptu – neviena tauta, neviena valsts un neviena savienība.

Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka arī viens no vadošajiem Eiropas pētījumu centriem, būtībā politiskā domnīca, kas ir oficiālā Eiropas Tautas partijas grupas politiskā domnīca, Vilfrīda Martensa Eiropas studiju centrs pirms gada... to prezentēja šogad EDSO Parlamentārajā asamblejā ziemas sesijā Vīnē. Viņi izstrādāja pētījumu... atbildot uz demogrāfiskajām pārmaiņām... politikas ieteikumu nacionālo valstu un Eiropas līmeņa politikas veidotājiem. Pētījums ir atrodams internetā. Šis pētījumu centrs nodarbojas ar Eiropas vērtību diskursu mūsdienās, reaģējot uz Eiropas izaicinājumiem.

Pats pirmais – viņi ir atzinuši, ka demogrāfiskās pārmaiņas ir milzīgs Eiropas izaicinājums, un sniedz vairākus ieteikumus, īstenībā ļoti vērtīgus... arī Ministru prezidentam noteikti noderētu un nākamajam labklājības ministram, tāpat veselības ministram un valdībai kopumā. Tikai vēlos vērst uzmanību... šī pētījuma 13. lapaspusē viņi raksta (citēšu): "Vidusskolu mācību programmā līdzās finanšu pratībai iekļaut tādus priekšmetus kā ģimenes dzīve un vecāku loma." Viņi formulē šādā veidā.

Doma tāda, ka ir vajadzīgs mācību saturs par ģimenes dzīvi un vecāku lomu. Kolēģi, no PROGRESĪVO puses ir satraukums, ka veselības mācība kaut kur pazudīs, bet mūsdienu pieeja ir mācīt lietas integrēti. Tieši ģimenes veselības mācība būtu tā, kuras ietvaros mācīt par veselību, tai skaitā – par kontracepciju, arī par auglību, kā tā cilvēkam veidojas un kas to ietekmē. Kā zināms, milzīga problēma mūsdienu sabiedrībā ir neauglība, ko ietekmē kompleksi faktori, tai skaitā kaitīgu vielu lietošana. Arī finanšu pratība ģimenei ir vajadzīga, juridiskie jautājumi, piemēram, par hipotekārajiem kredītiem un mājokli... tādi. Un nevajadzētu domāt, ka tas, ka šāds saturs būtu skolā, neko nedotu.

Kāpēc mēs skolā mācām matemātiku? Mēs mācām ļoti, ļoti augstas matemātikas zinības, mēs mācām dabaszinības, par vides aizsardzību, vēsturi. Kāpēc gan līdzās tam mēs nemācītu arī par to, kas ir svarīgs, ja cilvēks izvēlēsies veidot ģimeni? Es tiešām saku "izvēlēsies", tāpēc ka nav mērķa indoktrinēt.

PROGRESĪVIE, manuprāt, cenšas... droši vien satraukums ir tāpēc, ka šī ideja kaut kādā mērā... viņi sajūt... ir pretēja viņu uzstādījumiem, kā vajadzētu veidot izglītības sistēmu un saturu.

Kolēģi, aicinu būt vienotiem tajā, ka ģimene ir Latvijas pamatvērtība, Eiropas pamatvērtība, un atbalstīt šo ministres iniciatīvu. Nevajadzētu teikt, ka visi ārsti vai visi skolotāji to neatbalsta. Ir skolotāji un ārsti, kas to atbalsta. Tie, kuri atbalsta... saprātīgi, nebalstoties kādā reliģijā... ar veselo saprātu... izprot, ka ģimene ir sabiedrības nākotnes pamats. Un nevajag obligāti reliģiskus argumentus... pārmest idejas autoriem, ka viņi iepinuši kaut kādus reliģiskus argumentus. Tas izriet no veselā saprāta. Bērnam vislabākā vide ir ģimene. Tas rakstīts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. pantā.

Kolēģi, aicinu balsot "pret" šo priekšlikumu. Un balsojums "pret" šodien ir balsojums par Eiropas vērtībām, par Latvijas vērtībām, par ģimeni, kas ir Latvijas pamatvērtība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Robertam Ķipuram.

R. Ķipurs (NA).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātās deputātes un deputāti! Nedaudz par vēsturi. Pirms 20 gadiem, 2005./2006. mācību gadā, veselības mācība kā atsevišķs priekšmets pazuda no pamatskolu programmām. Tēmas tika sadalītas sociālajām zinībām, bioloģijai un sportam. Kopš tā laika jautājums par veselības mācību ir regulāri – atkal un atkal – nācis dienaskārtībā.

2013. gadā valdībā bija priekšlikums par atsevišķu priekšmetu. Tas tika noraidīts. Un tā tālāk. Zinām "Skola2030" procesus. 2024. gadā bija atsevišķi kursi par seksuālo izglītību, bet tas bija vairāk vai mazāk pedagogu brīvprātīga... teiksim, interese. 2025. gadā tika solīts, ka būs atsevišķs priekšmets... nevis priekšmets, bet – priekšmeta nebūs, mēs integrēsim šīs tēmas daudz labāk. Tā mēs 20 gadu laikā esam nepārtraukti integrējuši labāk. 20 gadi!

Šogad izglītības un zinātnes ministre ir noteikusi veselības mācību kā prioritāti. Mēs atkal diskutējam par šiem jautājumiem, kas vispirms noteikti ir jādara speciālistiem.

Pieprasījums ir par saturu, kurš vēl nav uzrakstīts. Ministru kabinets šī gada 6. oktobrī neapstiprināja nevienu stundu, nevienu tēmu, nevienu mācību līdzekli, tika uzdots izstrādāt saturu līdz 2027. gada 30. aprīlim kopā ar ekspertu padomēm un pedagogiem. Pieprasījumā jau rakstīts, ka nav nojaušams, ko tiek plānots mācīt. Un pāris rindkopas tālāk saturu jau dēvē par ideoloģisku.

Tas nozīmē, dārgie kolēģi, ka nevar vienlaikus nezināt saturu un jau zināt, ka šis saturs pēc būtības ir slikts. Ģimene nav šauras interešu grupas stāsts. Jau Satversmes ievadā ir rakstīts, ka godīgs darbs un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats.

Paši iesniedzēji raksta, ka ģimenes vērtības nenoliedz. Tātad strīds ir par proporcijām. Par tām jālemj izstrādes gaitā kopā ar ārstiem, skolotājiem, vecākiem. Es personīgi ieteiktu jau nākamajam izglītības un zinātnes ministram vai ministrei tomēr vērsties pie pedagogiem, kas reāli strādā ar bērniem un ir praktiķi.

Nākamais – integrēts saturs... ar skaidriem rezultātiem... parasti vienmēr izšķīst. To pierāda 20 gadu laikā... kopš 2006. gada... Šogad 2. septembrī ministrija paziņoja, ka modulis tiks ieviests programmas parauglīmenī, nemainot standartā noteiktos sasniedzamos rezultātus. Bet programmas paraugs ir tikai paraugs. Saistošs ir standarts, Ministru kabineta noteikumi.

Nobeigumā gribu vērst jūsu uzmanību, ka tomēr ir svarīgi sasniedzamie rezultāti ģimenes vērtībās, bērnu veselības pratībā, pirmajā palīdzībā, slimību profilaksē, reproduktīvajā veselībā. Tas ir stāsts par to, kas šinī programmā ir jāizdara.

Ceru, ka 15. Saeima atrisinās vēl vienu veselības jautājumu... un tā ir vēsture.

Aicinu pieprasījumu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Runājot par šo pieprasījumu, es runāšu par trim būtiskiem jautājumiem un arī parādīšu, kāda ir pati lielākā pretruna visā šajā ģimenes veselības mācības modelī.

Pirmām kārtām – mēs visi zinām, cik svarīga ir skola ne tikai jauniešu, bērnu dzīvē, bet arī kā mūsu valsts nākotne. Kad jaunietis 19 gadu vecumā beidz skolu, viņš izglītības sistēmā ir pavadījis lielāko daļu sava mūža, viņš ir mācījies. Līdz ar to ikviena valsts, ikviena nācija saprot, cik skola ir svarīga. Tieši tāpēc jautājums, kas un kā skolās tiek mācīts, kādas ir programmas, ir ļoti, ļoti svarīgs. Ikviena valsts par to diskutē un sastāda programmas. Bet programma nevar būt bezgalīga. Ikviens saprot, ka bērnu spējas uzņemt informāciju ir jāsalāgo ar viņu veselības vajadzībām un vēlmi pēc rotaļām, ģimenes mīlestības. Mēs nevaram pārblīvēt skolas programmu bezgalīgi.

Jau šobrīd skaidri zinām, ka mūsu skolas programma ir ļoti intensīva. Tas nozīmē: ja mēs skolas programmā kaut ko ienesam iekšā, kaut kas ir jāiznes ārā. Tieši tāpēc tas, kā mēs veidojam skolas programmu, ir tik ļoti, ļoti svarīgi. Un tieši tāpēc tas ir uzticēts profesionāļiem. Tā nav politiķu izvēle, ko mēs liekam skolu programmās. Tā ir izglītības profesionāļu izvēle, lai saprastu, kā šo skolu pēc iespējas labāk veidot un kā panākt to, ka mūsu bērni, skolu beidzot, ir laimīgi, spēj dibināt ģimenes, spēj sevi uzturēt un mūsu ekonomika ir konkurētspējīga. Jebkuras izmaiņas skolas programmā var nākt tikai pēc nopietnas analīzes un pārdomām.

Otrs jautājums – par veselības mācību. Pētījumi rāda, ka ar jauniešu veselību nav labi. Mums patiešām ir vajadzīga labāka veselības pratība. Mēs arī zinām, ka sabiedrībā ir ļoti daudz dezinformācijas par veselību. Līdz ar to tam, kas tiek stāstīts un mācīts par veselību skolās, ir ļoti liela nozīme.

Atceramies – bija Saeimas lēmums, ka no 2027. gada 1. septembra mums skolās vajadzētu ieviest veselības mācību. Par to ir ļoti daudz diskusiju. Kā jau stāstīju, skolas programma ir pilna. Līdz ar to tas ir profesionāļu jautājums, kā šo veselības mācību varētu ielikt. Izglītības jomas profesionāļi vēl aizvien uzsver, ka grib mācīt kā atsevišķus jautājumus, veselības puse apgalvo, ka grib mācīt kā kopīgu priekšmetu. Tas tomēr ir ļoti svarīgs jautājums.

Bet ko es te stāstu par veselību? Šajā ģimenes veselības mācībā veselības gandrīz nav. Būtiskie jautājumi, kas skar mūsu jauniešu veselību, tajā parādās ļoti, ļoti minimāli, gandrīz nemaz. Šajā ziņā termins "ģimenes veselības mācība" ir maldinošs. Liekas, ka būs ar veselību... nē, nav. Tieši tāpēc ir ļoti daudz veselības profesionāļu iebildumu pret šo mācību.

Nākamais jautājums – par tikumību. Ja ir skaidrs (ko atzina arī izglītības un zinātnes ministre), ka faktiski šis modulis ir par vērtībizglītību, tad ir jautājums – vai tikumību bērniem var ieaudzināt, iemācīt? Šis jautājums ir aktuāls jau no Sokrata laikiem. Jau Sokrats prasīja... un Aristotelis vēlākos darbos strīdējās pretim... vai tikumību mēs varam iemācīt, vai tikumību varam ieaudzināt? Sokrata atbilde bija tāda, ka vispirms zināšanas, spēja kritiski izvērtēt, tad arī cilvēks būs tikumīgs.

Atkal – tas nav politiķu, bet profesionāļu jautājums, kā panākt, ka bērni skolās pēc iespējas labāk saprot, kas ir tikums, un spēj būt tikumīgi arī savā dzīvē. Bet, kā to panākt skolās, tas ir profesionāļu jautājums, tas nav politiķu jautājums – ienest vienu atsevišķu mācības moduli. "Mēs tagad parādīsim, kā pareizi dzīvot, un jūs visi dzīvosiet pareizi." Tā nenotiek. Ja mēs to varētu tā vienkārši izdarīt, mēs jau sen dzīvotu laimīgi un mums nebūtu nekādu problēmu. Bet tā tas nav. Tieši tāpēc šis ir profesionāļu jautājums.

Un tieši tur slēpjas vislielākā pretruna, ko es redzu šajā piedāvātajā veselības mācības modulī. Skatot šo jautājumu Pieprasījumu komisijā un prasot, uz kāda pamata šis modulis ir izveidots, ministre skaidri un gaiši atzina, ka tā ir viņas izpratne un tā ir viņas politiskā griba – šādu moduli ieviest. Tātad tas nav balstīts ne pētījumos, ne analīzē. Un tad es gribu pieminēt to, kas pateikts Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā Ministru kabineta sēdē, – ieviest regulāru izglītības satura pārskatīšanas ciklu, nostiprinot datos, pētījumos un profesionālajā dialogā balstītu standartu un programmu pārskatīšanas kārtību. (Zālē troksnis.) Un tas, ko mēs šeit...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Simanovska. ... šajā piedāvājumā, ko atnesa izglītības un zinātnes ministre un ko viņa vēlas ieviest... ir tiešā pretrunā ar vēlmi balstīt dialogā, profesionāļu izvēlē, datos. Mēs mūsu pārblīvētajā mācību standartā kaut ko ienesam, tāpēc ka kādam politiķim likās, ka tas ir svarīgi. Un tad atnāks nākamais izglītības un zinātnes ministrs, viņš arī ienesīs kaut ko svarīgu. Vēl nākamais ministrs nāks, ienesīs kaut ko svarīgu, un tad mums tā izglītības programma būs balstīta nevis vairs profesionāļu izvērtējumā un zināšanās, bet vienkārši katrs politiķis kaut ko ienesīs, lai katrs bērns atcerētos šī politiķa vārdu. Nē, šādā veidā mēs neveidojam izglītības standartu. Tā mēs nedrīkstam strādāt. Mums ir jāstrādā kopā ar profesionāļiem. Mums ir jāuzticas skolām, mums ir jāuzticas skolotājiem.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis piedāvājums, ko izglītības un zinātnes ministre atnesa, nav atbalstāms. Un es uzskatu, ka šis pieprasījums ir jāuztur spēkā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Lasot pieprasījuma tekstu, rodas sajūta, ka mēs dzīvojam nevis 2026. gadā, bet gan padomju laikos, kur pati ideja, ka nevienam nekas nepieder un neviens ne par ko neatbild, ir ļoti normāla. Lūk, teksts no pieprasījuma: "[..] šauru interešu grupu dogmatismu par tikumību, konservatīvismu un no indivīda sagaidāmo rīcību valsts labā." "Šauru interešu grupu" – tad sabiedrība kopumā tiek vērtēta kā šaura interešu grupa. Tikumība tiek pasniegta kā dogma. Konservatīvisms, tas ir, ticība vērtībām, tiek pasniegts kā kaut kas slikts. Un tas, par ko mēs runājam ikdienā arī šeit – bieži vien par nodokļiem, par attieksmi, par valsts aizsardzības dienestu –, tiek pasniegts kā kaut kas slikts, ko grib mācīt.

Pieprasījumā tiek uzdoti jautājumi, uz kuriem ministrija ir sagatavojusi atbildes. Un, kā jau Ņenaševas kundze minēja, ir tikai loģiski, ka par saturu atbildes sniedz darbinieki, jo saturs nedrīkst būt politisks, lai kā jums to gribētos. Arī šis saturs ir sagatavots un balstīts zinātnē, un tieši par to arī tiek runāts. Ir ņemti vērā ANO, UNESCO, Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi valsts izglītības standartam. Ņemta vērā starptautiskā pieredze no Somijas, Igaunijas, Īrijas, Anglijas, Ontārio Family Studies un ASV... dažādiem standartiem. Tāpat izmantoti 2015., 2021., 2023., 2024. gada pētījumi, kas nebūt nav no pagājušā gadsimta. Man šķiet, ka tomēr būtu jābūt objektīviem un jāsaredz vismaz šie gadskaitļi.

Bet par vērtībām. Pirms kāda laika, vēl vakar, pārskatot sociālos tīklus... ik pa laikam parādās sauklis "Sargāsim visas ģimenes!" Vai šobrīd ar šo pieprasījumu jūs skaidri pasakāt saviem cilvēkiem, šiem cilvēkiem, kas šo saukli izmantoja, ka ģimene jums nav vērtība? Tāpat tiek nepamatoti sašaurināts jēdziens "tikumība", jo varbūt kādam tā ir tikai tikumība attiecībā uz dzimumdzīvi, bet īstenībā jau tā neietver tikai šo tikumību. Tā ir rīcība ikdienā, tas ir tas, cik mēs godīgi vai negodīgi viens pret otru attiecamies. Tikumības jēdziens ir krietni plašāks. Un vai arī šeit var teikt, ka tikumība jums nav svarīga?

Runājot par cilvēktiesībām. Ir pavisam konkrēts jautājums: kāpēc cilvēki ar tradicionālu seksuālo orientāciju tiek uztverti zemāk nekā ar netradicionālu? Manā ieskatā... un arī sagatavotajā programmā visi cilvēki ir vienādi, un tiek stāstīts par ģimeni kā vērtību, par cilvēkiem kā vērtību, par attieksmi kā vērtību. Brīdī, kad tiek runāts par 1246 dzimumiem, jūs atsaucaties uz tiesībām zināt, taču, kad jautājums skar tradicionālo ģimeni, to saucat par dogmu. Tā ir klaja divkosība.

Sagatavotā programma ir krietni plašāka par dzimumdzīvi, krietni plašāka par šauru skatījumu uz kreiso ideoloģiju. Pirmām kārtām tā ir par vērtībām. Par vērtībām, par attieksmi pret vecākiem, ģimeni, kopienu, valsti. Valsts veselība ir katra indivīda attieksme pret šiem jautājumiem. Pieprasījumā ir arī minēts šis Ministru kabineta uzdevums. Mans secinājums, arī noklausoties prezentāciju, – ka šī sagatavotā programma ir krietni plašāka par skatījumu no veselības skatpunkta, bet ļoti būtiski šo stiprina.

Tāpēc es aicinu, kolēģi, noraidīt šo pieprasījumu un pieturēties pie tiem standartiem, kas tomēr ir pieņemti sabiedrībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja, deputāti! Es vēlos sveikt jūs pēdējā 14. Saeimas sēdē. Lai kādi būtu 15. Saeimas vai nākamās valdības pīlāri, es aicinu domāt par to, kāda būs sabiedrība un tās spriestspēja, un turēt cieņā un godā izglītību un kultūru. Šodien es atbalstīšu šo pieprasījumu tikai nākotnes vārdā, ar cerību, ka nākamā izglītības un zinātnes ministre vai nākamais ministrs būs profesionālis, jo nozarē esmu daudzus gadus, bet pēdējo mēnešu haoss ir patiesi nepieņemams. Un nepieņemams no diviem aspektiem. Gan kā tas notika, rullējot pāri sabiedrības un partneru viedoklim, gan arī – kas notika. Un arī šodien, dzirdot no tribīnes, ka "Nacionālā apvienība" mēģina teikt, ka tā ir veselības mācība, man gribas teikt: jūs neesat redzējuši prezentāciju, kas tiek pasniegta kā ziņojums, – tur no veselības mācības nav nekā. Tur ir kaut kādi jauni, mistiski termini un politisks vēstījums, nevis veselības mācība. Bet es ceru, ka programmai ir iedots laiks un kaut kas notiks.

Es gribu vēlēt augstu turēt demokrātiju, sarunu procesu, cieņu pret cilvēkiem, kas ir nozarē, jo mums šeit, Saeimā, var būt miljons ideju un miljons politisku iegribu, ko gribam realizēt, bet kādam ir jāredz, kā tas izskatīsies reāli mācību stundā un skolā. Un tam būtu jābūt ministram, šobrīd tas ir gluži pretēji. Es esmu pret politiskām iegribām, par veselību, izmaiņām saturā normālā laika posmā, zinātni un profesionalitāti.

Atbalstīšu pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ir patīkami uzzināt visādus jaunumus pēdējā sēdē. Mani izprovocēja cienījamās deputātes Simanovskas teiktais, ka tikumība un ģimenes mācība – tā nav politiķu lieta, tā jau ir zinātnieku lieta. Viņa gan noklusēja, ka marksistisko zinātnieku lieta... vai arī tiem zinātniekiem jābūt no PROGRESĪVAJIEM. Varbūt daudzi nezina... PROGRESĪVIE... ka savā laikā šādi zinātnieki mums ir bijuši jau simtiem.

Es paskatījos nedaudz vēsturi. Izrādās, ka Krievijā pēc revolūcijas bija tāds interesants periods. Savā laikā Ļeņina draudzene Inese Armanda bija uzrakstījusi tā saucamo izdzertās ūdens glāzes teoriju – apmierināt dzimumdzīves vajadzības ir tas pats, kas izdzert glāzi ūdens. Un bija pat tādi plakāti, ka, piemēram, katra kārtīga komjauniete apmierina darba pirmrindnieka un trieciennieka dzimumdzīves prasības. Tas tā gāja, man liekas, kādus pāris gadus, pēc tam valdība attapās, ka bardaks ir pārāk liels, un krita otrā galējībā – aizgāja tik tālu, ka partijas biedri nedrīkstēja šķirt laulību dažādu apstākļu dēļ. Bet tas tā – par dzīves un tikumības zinātniekiem.

Tagad par izglītības programmu. Jā, mums savā laikā bija arī tāda lieta kā latviskās dzīvesziņas iekļaušana, skolā bija izvēle starp sociālajām zinātnēm un ticības mācību. Tagad, cik es saprotu, uzsvars ir tikai uz sociālajām zinātnēm. Bet no kurienes tad nāks tie zinātnieki, kas parādīs latviešu tautai, kas ir tikumība un kas ir pareiza ģimene? No Eiropas Savienības. Paskatīsimies, kāda ir pēdējo gadu statistika. Pirmajā vietā vientuļo māšu skaita ziņā ir Igaunija – 60 procenti bērnu piedzimst vai nu vientuļajām mātēm, vai tādās attiecībās, kur tēvi nav reģistrēti laulībā. 60 procenti! Igaunija stabili ieņem pirmo vietu. Latvija ir pirmajā trijniekā.

Tātad PROGRESĪVIE uzskata, ka tas nav politiķu, bet zinātnieku jautājums. Latvijas un Igaunijas atrašanās pirmajā trijniekā Eiropas Savienībā tik bēdīgās lietās kā saslimstība ar HIV, venēriskās slimības, laulību šķiršana un tautas vai iedzīvotāju izmiršanas ātrums... mēs visur esam kādā no pirmajām trijām vietām. Tas ir pēdējo 17 gadu... es domāju, pēc tagadējās un iepriekšējās koalīcijas strādāšanas tā saucamo Eiropas zinātnieku vadībā.

Latvijā uzturlīdzekļu nemaksāšana jau skar kādus 40 tūkstošus sieviešu. Vai tas arī ir zinātnieku jautājums? Vai tas tomēr ir politiķu jautājums? Ja mēs tik daudzus gadus klausījāmies šos Eiropas Savienības zinātniekus... Es arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skatījos uz šīm UNESCO nostādnēm. Atsūta nostādnes par to, kas bērniem jāzina no 1. klases, kas viņiem jāzina no 4. klases... kā izsargāties no venēriskajām slimībām... jāmācās par kontracepciju... skolēniem jāmāca, kā pareizi uzvilkt prezervatīvu. Un tad mēs prasījām: bet kur tad ir – kā izveidot ģimeni? Un tad starp kaut kādām 10 nostādnēm tādu atradām. Ja esi galīgi vecmodīgs, var jau arī apprecēties un dzīvot – vīrs ar sievu... bet vispār tas nav ne progresīvi, ne zinātniski, ne vajadzīgi. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Kiršteins. Var būt problēmas ar metodoloģiju, un pie tā var strādāt nākamā Saeima. Es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrija atradīs arī pietiekami daudz speciālistu un zinātnieku, kas tomēr atšķirsies no šiem "progresīvajiem" zinātniekiem, un varbūt Latvijā kaut kā beigsies tā izmiršana.

Varbūt mēs kopā ar Igauniju no tām pirmajām trim vietām... un vēl kāda valsts, kas tur periodiski iekļūst... izkļūsim no šīs bēdīgās situācijas, pateicoties šiem "kreisajiem" zinātniekiem.

Tā ka es nebalsošu "pret".

Aicinu atbalstīt.

Paldies (Starpsaucieni.)...

Nē, balsošu "pret" šo pieprasījumu... bet atbalstīt Izglītības un zinātnes ministriju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Vēlos īsi reflektēt uz divu runātāju teikto.

Pirmkārt, par Agitas Zariņas-Stūres teikto. Man bija grūti uztvert nopietni jūsu teikto. Manuprāt, jūs savu cieņu latviešu sabiedrības acīs zaudējāt, trīs gadus bloķējot grozījumus Valsts valodas likumā, kas būtu stiprinājuši valsts valodu. Jūsu uzvedība pēdējās sēdēs un šajā sēdē, runājot par konkrēto jautājumu, arī vairāk liecina par jūsu emocionālu aizvainojumu un nepatiku pret konkrēto ministri, nevis par profesionālo argumentāciju. Es ticu, ka jums varētu būt profesionāla argumentācija, zinot jūsu nodarbošanos. Man liekas, tas nedara godu ne jums, ne arī jūsu kolēģiem.

Otrs komentārs man būtu PROGRESĪVO virzienā, jo es tiešām ļoti rūpīgi klausījos, ko Ņenaševas kundze teica. Viena lieta, par kuru es gribētu dzirdēt atbildi, bet ko nesadzirdēju, – par pārspīlēto ģimenes lomas akcentēšanu sabiedrībā. Vai jūs varētu minēt kādu piemēru un kādus riskus, draudus? Es nespēju saprast, kā izskatās pārspīlēta ģimenes stiprināšana vai akcentēšana. Ko tas ietver un ko tas apdraud?

Es saprotu, ka jums ir atšķirīga ideoloģija, un demokrātiskā sabiedrībā var būt atšķirīgi viedokļi, un jūsu viedoklim, tāpat kā manam viedoklim, ir tiesības pastāvēt, bet es tiešām nespēju ilustrēt, iedomāties, kā izskatās... kas ir tie draudi, un kā tas apdraud jūs, ja valsts akcentē ģimeni. To es nesapratu. Varbūt varat izstāstīt. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi deputāti! Es pateikšu ļoti īsi. Atceraties? Mums bija tāds Stambulas konvencijas denonsēšanas jautājums (Starpsauciens.)... kuru vairākums bija gatavs denonsēt, un tad kaut kas pa starpai gadījās, tā mēs arī līdz tam netikām.

Šis pieprasījums ir tieši tādēļ, ka nesen bija ieradies slavenais GREVIO. Nāca ar saviem priekšlikumiem, kā mums Latvijā vajadzētu dzīvot un ko vajadzētu mācīt mūsu bērniem. (Starpsauciens.)

Un tad es jums vēlos teikt: ja daudziem šeit, zālē, sēdošajiem būtu pieticis drosmes denonsēt Stambulas konvenciju, tad tāds GREVIO te nebrauktu un mums ar šo murgu nebūtu jānodarbojas... ko mums PROGRESĪVIE atkal nes!

Līdz ar to, kolēģi, es vēlos pateikt lielu paldies Indriksones kundzei par ļoti labi sagatavoto atbildi uz šo dīvaino pieprasījumu, absolūti objektīvu skatījumu, kas būtu mūsu bērniem jāmāca skolās. Tā ka paldies jums, Indriksones kundze. Un es viennozīmīgi aicinu šo noraidīt. Un es ļoti labprāt negribētu vispār kaut kad dzirdēt par kaut kādu GREVIO, kas brauc un māca, kā mums jādzīvo (Starpsauciens.) un kas jāmāca mūsu bērniem.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka viena no populārākajām frāzēm, kas ir skanējusi no šīs tribīnes: "Es jau nebiju domājusi nākt, bet..." Un šodien tas ir stāsts par mani. Es tiešām nebiju domājusi runāt. Bet, mazliet ieskicējot no Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas puses, – mēs ļoti daudz esam runājuši par veselības mācību skolās, par kontracepciju, par prezervatīviem, par higiēnas preču pieejamību. Man šķiet, ka ļoti svarīgi ir ieklausīties tajā, ko saka nevalstiskās organizācijas un paši jaunieši. Veselības ministrija nu jau, man liekas, visus šos četrus gadus, kopš mēs esam Saeimā, vicina sarkano karodziņu par to, ka mums ir viens no augstākajiem rādītājiem par nepilngadīgām grūtniecēm. Jaunieši nezina, kā uzvilkt prezervatīvu. Jā, Kiršteina kungs, varbūt ir jāmāca skolās, kā to izdarīt. Ļoti iespējams, tas ir jādara. Jo, ticiet vai ne, tas, ka mēs ieliksim mācību saturā mācību par ģimenes vērtībām, nepalielinās demogrāfiju, visticamāk, tas arī nemudinās jauniešus veidot ģimenes.

Īss stāsts no Latvijas Jaunatnes padomes foruma, kurā es viesojos un kurā uzrunu teica gan Indriksones kundze, gan Dombravas kungs, kur abi divi... Nē, laikam Dombravas kungs tomēr bija tas, kurš teica: jā, nu, jaunieši, mēs esam šeit, ļoti forši, bet nu jāsāk domāt par demogrāfiju. Un viņš to pasaka jauniešiem vecumā no 13 līdz 21 gadam. Un pēc tam, runājot ar šīm jaunajām sievietēm... jaunajām meitenēm, kas tur ir, viņas saka: piedodiet, vai tiešām mūsu vienīgā atbildība ir domāt par bērniem, domāt par demogrāfiju? Vai tiešām tā ir mūsu sūtība šajā valstī? Viņas grib sasniegt vairāk. Ja mēs dodam signālu par to, ka mums ir jāievieš ģimenes veselības mācība, kurā nav vispār nekā par veselību un kurā trūkst informācijas gan par kontracepciju, gan par veselīgām attiecībām, piedodiet, tas nekādā veidā nestrādās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ievai Brantei.

I. Brante (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Es atbalstu veselības mācības ieviešanu Latvijas skolās, taču man ir būtiski, lai veselības mācība patiešām būtu par veselību, par bērna ķermeni, par fizisko, emocionālo veselību, par drošību, par robežām attiecībās, par veselīgām robežām, par seksuālo un reproduktīvo veselību, par zināšanām, kas palīdz jaunam cilvēkam pieņemt patstāvīgus, atbildīgus lēmumus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Manuprāt, ģimenes vērtību audzināšana pirmām kārtām ir pašas ģimenes atbildība, jo vienā ģimenē, iespējams, tā balstās reliģijā, citā – citā pasaules uzskatā, un tas ir normāli. Tā ir mūsu sabiedrības daudzveidība, kas valstij ir jārespektē. Mums ir arī izglītības iestādes ar reliģisku ievirzi, kurās vecāki var izvēlēties skoloties saviem bērniem.

Taču valsts obligātajā izglītības saturā vienas reliģijas vai politiskās pārliecības vērtības nedrīkst kļūt par visiem saistošu normu. Manuprāt, ir pamatoti aktualizēts jautājums arī par politisku uzstādījumu iekļaušanu mācību saturā. Skolotājam ir jāizglīto, nevis jāīsteno politiskā ideoloģija. Būtisks ir arī jautājums, kā pats bērns jutīsies, apgūstot šādu mācību saturu, kas neatbildīs tam priekšstatam un iedomātajam ideālajam modelim? Vai mēs mācīsim šim bērnam cieņu un izpratni vai netieši norādīsim, ka viņa ģimene ir mazāk vērtīga un tāpēc mazāk vērtīgs ir arī pats bērns? Vai mēs vēlamies bērnam iemācīt rūpēties par savu veselību vai noteikt, kā viņam pareizi dzīvot? Pareizi...!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Butāna kungs, jūs klausījāties... es tikai jums gribu atbildēt. Jūs klausījāties ļoti uzmanīgi, bet tā arī nesadzirdējāt. (Starpsauciens.) Jau vairāki deputāti pēc manis un arī pēc jums izskaidroja, par ko ir tas stāsts. Arī manā runā bija skaidri pateikts: jā, bērniem un jauniešiem ir jāzina un jāmāca tas, ka ģimene ir vērtība... un, iespējams, tas nevar būt arī par daudz. Stāsts ir tikai par to, ka šis nav par veselības mācību. Pirmām kārtām tas nav par veselību. Un otrs ir tas, ko tikko Brantes kundze minēja, – kas ir tas pareizais vai ideālais, vai veselīgais ģimenes modelis, ko jūs gribētu iestāstīt ideoloģiski. Un ticiet man... vēlreiz... kā bijušajai sociālo zinību skolotājai – tad, kad vecajās sociālo zinību grāmatās ir zīmēts ģimenes modelis un vienīgais stāsts tajās ir par to, ka laba, skaista ģimene ir pareiza, perfekta ģimene un visi, kas neatbilst šai perfektajai, skaistajai ģimenei... bērni tiešām jūtas slikti.

Atbildu tikai uz jūsu jautājumu, Butāna kungs. Jūs prasāt, kāpēc... kas tad varēja traucēt? Tas arī ir tas, kas traucē. Diemžēl, ja mēs uzliekam... kā viens no riskiem, runājot par ģimenes veselības mācību... vēlreiz saku: es kā deputāte nebūšu tā, kas noteiks... nekādā gadījumā... ideoloģiski, kam jābūt saturā. Nē, es uz to arī nepretendēju, bet norādu uz riskiem. Norādu tieši uz tiem riskiem, ja mēs sākam zīmēt... ideoloģiski mētāt saturu skolā. Viens ministrs atnāk ar vienu saturu, otrs ministrs atnāk ar ideoloģiski citu saturu.

Tāpēc skolotāji šobrīd protestē, ka nav gatavi nezin ko ieviest saturā, jo nav bijuši pat daļa no šī satura izstrādes. Arī ārsti un asociācijas protestē, jo neredz tajā veselības saturu un tā tālāk. Tā ir normāla prakse demokrātiskā valstī... attiecīgi sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādāt profesionāli kvalitatīvu saturu. Bet tā nav.

Atbildot vēlreiz uz jūsu, Butāna kungs, jautājumu – nav problēmas ar to, ka ģimene ir vērtība. Tas arī Satversmē ir nostiprināts, un tas tiešām ir svarīgi. Bet ir jāsaprot, ka mūsu modeļi... ģimenes, situācijas un bērni ir ļoti dažādi. Savā runā skaidri norādīju, ka, protams, mēs gribētu, lai ģimene ir droša vide visiem un vienmēr, bet, ja mēs sakām, ka ģimene ir droša vide un citādi nevar būt... tad jums vienmēr jāiet pie ģimenes meklēt, piemēram, palīdzību. Tajā pašā laikā ir bērns, kurš cieš no vardarbības ģimenē, bet tu viņam saki: tev nav citu variantu, kur iet, ej pie tā paša varmākas. Ir redzēti dažādi varianti.

Piemēram, gadījums... kad tu nevari kā pedagogs vai kā satura veidotājs pateikt, ka ir normāli, par visu ir gādāts. Nē, diemžēl ir jāapzinās realitāte, un eksperti, skolotāji to labi apzinās. Profesionāļi un ārsti analizē visus pētījumus un var pateikt, kas ir labākie modeļi, kā to izdarīt un veselības mācība tiešām nostrādātu kā saturs, ko pēc tam nākamās paaudzes... Šobrīd, redzam, izaug paaudzes, kurām nav bijusi veselības mācība, viņi pabeidz skolas, un viņiem ir ļoti sliktas zināšanas par savu veselību. Un izvēles, ko viņi veic kā pieaugušie, ir joprojām balstītas nezin kādos datos, ļoti bieži – internetā sagrābstītos, nepamatotos datos.

Par to ir mūsu uztraukums. Zinātnē balstīts saturs... ne tikai fakti, kas ir pasniegti, bet arī veidi un pieejas, kas palīdz jauniešiem, pēc tam jau pieaugušajiem, dzīvot veselīgi un apzināties realitāti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Ģimene ir valsts pastāvēšanas pamatu pamats. Laikā, kad mēs piedzīvojam zemākos bērnu dzimstības rādītājus pēdējos 100 gados, šis jautājums kļūst jo īpaši nozīmīgs.

Fakti rāda, ka vairāk bērnu dzimst laulībās. Ļoti priecājos, ka mūsu premjers atbalsta šī jautājuma virzīšanu... kā vērtību, kas būtu jāmāca skolās... un ģimene būs stipra. Latvija būs tik stipra, cik stipras būs ģimenes Latvijā.

Aicinu neatbalstīt šo PROGRESĪVO pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Piedāvājums par šādu ģimenes veselības mācību ir vienkārši parodija par to veselības mācību, par kuru tik daudz diskutēts dažādās komisijās, arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, apakškomisijās, kā Zane Skujiņa-Rubene minēja, arī Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijā. Tā tiešām ir parodija.

Tā kā arī es esmu skolotāja, vēlos... Tas, ka mēs panāksim, ka skolotāji visā Latvijā izies klases priekšā un mācīs, ka seksa nebūs līdz tam laikam, kamēr pāris stāsies laulībā, nenozīmē, ka tas tā būs realitātē. Pirmkārt, tas nekad nav strādājis. Otrkārt... mēs te runājam par demogrāfiju... tas arī nepanāks demogrāfijas uzlabošanos. Tas, ka mēs visiem iemācīsim, kāda ir pareizā ģimene un ka tā ir pareiza tikai laulībā, nenozīmē, ka visi, sasniedzot 18 vai 19 gadu vecumu, ātri salaulāsies, sāks nodarboties ar seksu un sāks dzimt tūkstošiem, miljoniem bērnu.

Nedzīvosim ilūzijās, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (izglītības un zinātnes ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sveicu jūs ar šī darba cēliena noslēgumu. Mazliet tomēr veltīšu laiku ziņojuma būtībai, saturam un izskatam, par ko tika pārmests.

Šai valdībai, sākot strādāt, bija vienošanās ar Ministru prezidentu un ministriem, ka ziņojums par paveikto, par trīs prioritārajiem uzdevumiem tiks nests uz Ministru kabinetu, lai visi ministri tiktu iepazīstināti un zinātu, ko ir izdevies izdarīt, ko varbūt nav izdevies izdarīt un kā doties tālāk. Šis formāts tika saskaņots valdības veidošanas brīdī... ka tas ir legāls, īstenojams un atbilstošs. Un nebija dažas lapas, bija vairāk nekā 20 lapas.

Par ģimenes veselības mācību jeb ģimenes vērtību un veselībpratības moduli bija, ja nemaldos, divi vai trīs slaidi, kuros faktiski mēs iekļāvām tikai informāciju, kas būs mazliet citādāk un papildus tam, par ko jau gadu gadiem ir debatēts. Tāpēc šajā prezentācijā pēc manas iniciatīvas ģimenes vērtību sadaļa bija atspoguļota mazliet plašāk, lai ministri, kolēģi varētu iepazīties un izprast, par ko mēs runājam. Bija arī par mūzikas mācību priekšmeta pilnveidi, kas notika sadarbībā ar ekspertiem, profesionāļiem, mūziķiem, pedagogiem, universitātes pasniedzējiem, satura autoriem, un atradām veiksmīgu risinājumu jautājumam, par ko visi satraucas, – ka mēs bērniem mācām par daudz, viņus noslogojam, un viņi pazaudē būtisko, nenostiprina zināšanas.

Ģimenes veselības mācība jeb ģimenes vērtību un veselībpratības modulis tiks iekļauts priekšmetos, vērtējot, ko mēs tai pašā brīdī ņemsim ārā, jo visu nevar iemācīt. Varbūt saturs ir jāvērtē kontekstā, kas mums šobrīd ir svarīgākais – svarīgākais Latvijai, svarīgākais ģimenēm, bērniem, jauniešiem nākotnē. Sadarbībā ar profesionāļiem vienojāmies, ka mūzikā viņi to darīs.

Es negāju un nesēdēju blakus, nekontrolēju procesu. Teicu, ka ir svarīgi mūsu dziesmu svētku tradīcijai un veselībai bērniem mācīties kopdziedāšanu, jo dziedāšana ir veselīga, tāpat kā sportošana. Paši speciālisti atrada iespēju. Vairumā klašu no deviņām tēmām teorijā palika sešas, citā posmā – no astoņām piecas. 5. klasē saglabāja visas septiņas. Un viņi atzina, ka tas ir ļoti labs piegājiens, laba metode, kā atbrīvot vietu, lai bērniem izglītība radītu arī citas zināšanas, prasmes vai vienkārši – pozitīvāku rezultātu. Sabāžot saturā daudz sadrumstalotu tēmu, rodas problēmas. Domāju, praktiķi, kas strādā skolā, zina – galopa solī lecam pāri un nenostiprinām.

Problēma ir arī tā, ka saturs, sasniedzamie rezultāti un standarts ir izstrādāts, balstoties uz to, ka notiks 100 procenti visu stundu, kas ieplānotas visās mācību nedēļās, neizrēķinot ārā ne svētku dienas, ne ekskursijas, ne pasākumus. Galu galā esam pateikuši pedagogiem, ka jāizdara 100 procenti, bet labākajā, optimistiskajā gadījumā notiek 75 procenti stundu. Arī šis ir jāpārstrādā.

Šie visi uzdevumi paliks mantojumā, lai kurš būtu nākamais ministrs, vai arī man būs iespēja turpināt darīt. Tās ir svarīgākās lietas un jautājumi, kas ir jāatrisina.

Mūsu bērni šobrīd obligātajā izglītībā pavada 14 gadus, nu labi, obligātajā varbūt ir 11, trīs ir vidusskolā, bet... 14 gadus. Uzskatu, ka, mērķtiecīgi pārskatot saturu, balstoties tajā, kas ir uzsākts... ziņojumā bija ļoti precīzi aprakstītas konsultatīvās funkcijas, pasūtītāju jēdziens un tas, kā mēs lēnām un procesā pārskatām programmu, pilnveidojam saturu, uzlabojam un precīzi nosakām sasniedzamos rezultātus katrā mācību priekšmetā katrā gadā... Tas, ceru, novedīs līdz tam, ka jaunieši jau 18 gados varēs iegūt vidējo izglītību un saturs tiks orientēts uz patiesi svarīgo.

Izglītības likums neparedz, ka mums bērniem ir jāiedod tikai zināšanas. Tā nav. Izglītības likums skatās daudz plašāk, kas bērniem ir jāiemāca. Ir jāiemāca vērtības, izpratne, protams, izpratne par sevi, sabiedrību, valsti. Ir rakstīts, ka jāiemāca par ģimeni, arī tikums, darba tikums... par dabu, tās vērtību un nozīmi. Tas viss ir Izglītības likumā. Tas nav izgudrots ne ministrijā, ne Saeimā, ne komisijās.

Otrs, kas ir skaidri ierakstīts, – ka tas, kas ierakstīts Satversmē, arī ir vērtība izglītībā. Izglītības likums noteic, ka tas, kas ir Satversmes jēdzienos un nozīmē, ir jāienes izglītībā. Tā ir gan latviskā dzīvesziņa, par kuru kāds varbūt satraucas, ka tā parādās... ar tautasdziesmām... un mūsu Jāņu svinēšana. (Starpsauciens.) Ir sabiedrība, kas saka: to arī vairs nedrīkst mācīt. Bet ir arī kristīgās vērtības ierakstītas Satversmē un iebūvētas mūsu valsts pamatos. Un tas satraukums, ka mūsu bērni iemācīsies kaut ko par daudz par ģimeni, vērtībām, atbildību, attiecībām, manuprāt, ir nepamatots.

Satura tiešām vēl nav. Un to es komisijas sēdē uzsvēru. Varētu teikt, ka darbs ir sākts – eksperti tiks nolīgti, izpildītāji tiks atlasīti, profesionāļi iesaistīsies. Ir vērsušās vairākas organizācijas, arī vīriešu veselības organizācija, ka ļoti svarīgi ielikt šīs vērtības, jo kā tu vari rūpēties par savu veselību, ja neizproti vērtību ne sev, ne savai veselībai, ne tam, ka veselība nav tikai tava individuālā vērtība.

Ļoti ceru, ka mums visiem kopā izdosies nākamajā četrgadē nostiprināt bērnu un, loģiski, arī ģimeni kā mūsu valsts svarīgāko pamatvērtību. Katrs bērns, kas piedzimst šobrīd Latvijā, ir ne tikai vērtība tāpēc, ka bērns, bet tāpēc, ka tā ir mūsu galvenā vērtība vispār Latvijai. Ne nauda, ne nafta, ne meži nav galvenā vērtība. Stratēģiskā vērtība ir bērns, cilvēks. Un Latvijā, manuprāt, šobrīd tas ir jāapzinās visiem.

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka politiķi ir tie, kas domā, kā Latvijai virzīties tālāk, kas mums būtu svarīgs un par ko varbūt šajā brīdī var teikt, ka tas nav pats svarīgākais. Skatoties uz mūsu demogrāfijas rādītājiem, tiešām biju patiesi iepriecināta, ka ļoti daudzi cilvēki apzinās, ka, ja mēs runāsim tikai par kontracepciju, fizisko veselību, emocionālo veselību, bet nerunāsim par to, ka vispirms vērtība ir attiecības, atbildība, ģimene un tikai tad iespēja izklaidēties, pamēģināt... varbūt sanāks, varbūt iepatiksies... Šajā brīdī gribu teikt, ka tās vērtības, kuras ceram ienest izglītībā, ir ierakstītas Satversmē, ir ierakstītas Izglītības likumā. Tas nav nekas jauns.

Pilnīgi pievienojos viedoklim, ka tad, kad mēs runājam par individuālajām brīvībām, tiesībām, kas diemžēl izglītības iestādēs šobrīd reizēm robežojas ar visatļautību, mēs apzināmies, cik tālu pa šo nepareizo taku esam aizgājuši. Šobrīd pedagogi vairāk kā jebkad sūdzas par mūsu vienas daļas jauno ģimeņu vecāku pārāk lielu iejaukšanos izglītībā, otras daļas – par pāraprūpi, trešās daļas – par varmācību skolās, par emocionālo vardarbību. Un otrā pusē ir vecāki, kas saka: skola nepalīdz, neatbalsta. Mums visiem ir jāiedziļinās tajā svarīgākajā, kas mums ir dots, un jāizmanto laiks skolā, palīdzot tām ģimenēm, kas pašas nevar to iemācīt, jo visiem nav perfektas ģimenes. Jā, nav tā ideālā modeļa visiem.

Tas neliedz stāstīt bērnam, kas atnāk uz skolu... un rādīt, ka viņš savā dzīvē var izveidot ģimeni, jo ģimene ir labākā vieta, kur bērnam augt. Ģimenē bērns vislabāk iemācās visas pasaules kārtību, valsts uzbūvi, jo tikai piemērs māca bērnu, nevis teorija un mācību grāmatas.

Ļoti ceru, ka nākamās Saeimas darbības laikā izdosies ģimenes vērtību, bērnu kā vērtību ienest visās mūsu dzīves jomās – gan medijos, gan politikā, gan sadzīvē, gan veikalos – un mēs visi, ieraugot daudzbērnu ģimeni, priecāsimies par to, nevis sāksim apšaubīt viņu spējas izaudzināt savus bērnus, un iesim palīgā. Un "ģimene" būs vārds, kas izglītības standartā, programmās un mācību grāmatās būs daudz biežāk nekā starptautiski atzītie termini un svešvārdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Antoņinas Ņenaševas, Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Janas Simanovskas, Andra Sprūda, Lienes Gāteres, Edmunda Cepurīša, Leilas Rasimas, Kaspara Briškena, Ievas Brantes, Agitas Zariņas-Stūres pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei "Par ģimenes veselības mācības ieviešanas nepilnībām un satura neatbilstību vispārējās izglītības programmā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 53, atturas – 5. Pieprasījums noraidīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms pārtraukuma dodu vārdu deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai paziņojumam.

Vēl būs vairāki paziņojumi... deputātēm Ingai Bērziņai un Leilai Rasimai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātie kolēģi! Laipns aicinājums visiem, kas ir bijuši Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļi šī sasaukuma laikā, – uz pavisam īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē pie Čakstes portreta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tālāk... deputāti Inga Bērziņa, Leila Rasima, Arvils Ašeradens, Kaspars Melnis. Nav.

I. Bērziņa (JV).

Pieprasījumu komisijas kolēģi, lūdzu, pulcējamies uz Pieprasījumu komisijas sēdi tūlīt – pēc trīs minūtēm.

Sēdes vadītāja. Deputāte Leila Rasima, lūdzu!

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Aicinu deputātu grupas demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam dalībniekus sanākt Dzeltenajā zālē uz īsu sapulci.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tiek sasaukta šī nama 431. telpā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Pagaidiet, palieciet, lūdzu, savās vietās! Man arī pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas būs viens informatīvs aicinājums.

Šobrīd reģistrējušies 89 deputāti, nav reģistrējušies 11 deputāti: Svetlana Čulkova, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Jeļena Kļaviņa, Agnese Krasta, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Linda Matisone... ir, Jānis Patmalnieks un Jānis Vucāns. Jāni Patmalnieku redzu.

Kolēģi, visiem, kam ir neattaisnoti kavējumi, aicinu iesniegt attaisnojumus, ja tādi ir, līdz rītdienas pulksten 12.00. Arī par šodienas sēdi... atgādinu visiem kolēģiem... kas kavējas vai šodien nav... līdz rītdienas pulksten 12.00, citādi nebūs attaisnots.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām darba kārtību ar deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Ramonas Petravičas pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija 21. oktobra sēdē izskatīja deputātu pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām".

Komisija iepazinās ar Ārlietu ministrijas sniegto rakstisko atbildi, kurā skaidrots, ka finansējums nevalstiskajām organizācijām piešķirts atbilstoši normatīvajiem aktiem, tostarp Starptautiskās palīdzības likumam.

Līdzekļi novirzīti attīstības sadarbības politikas mērķu sasniegšanai, īpaši atbalstam Ukrainai un publiskās diplomātijas kampaņai, lai nodrošinātu Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē. Organizāciju projekti tikuši rūpīgi izvērtēti grantu konkursa ietvaros, un tie sniedz tiešu ieguldījumu Latvijas ārpolitikas un drošības interešu īstenošanā.

Izvērtējot ministrijas sniegto pamatojumu un argumentus, Pieprasījumu komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Trīs deputāti balsoja "par", pieci – "pret", divi atturējās.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Tad, kad es runāju par tik liela mēroga neģēlībām kā šī, kas ir šajā pieprasījumā, es tiešām vienmēr ļoti uztraucos, jo mani tas aizskar ļoti dziļi gan personīgi... gan arī cilvēki, kas ir pietiekami daudz pēdējās nedēļas laikā izteikušies par šiem mistiskajiem grantiem no Ārlietu ministrijas puses. Es aicinu jūs ieklausīties un pilnīgi nopietni apsvērt domu atbalstīt šo pieprasījumu.

Pateicoties partijas "Āfrika pirmajā vietā" ārlietu ministrei Baibai Bražei, katrs nodokļu maksātājs Latvijā nesen uzzināja, ka viņam, iespējams, kaut kur Āfrikā ir kāds mazs samiņš, jo, izrādās, mēs, Latvijas nodokļu maksātāji, piedalāmies – tad klausieties! – Āfrikas samu audzētavas sistēmas izveidošanā Zimbabvē. Tikai lohs Latvijā nav iedomājies Ārlietu ministrijai pieteikties grantu projektu konkursā ar šādiem cēliem mērķiem. Jo ziniet – viss ir iespējams!

Ārlietu ministrijas atbilde, ko viņi raksta. Mēs uzdevām jautājumus, kā tas ir iespējams? Kādi sami Āfrikā? Vai tur vispār ūdens pietiks... tik daudz? Kas ar to nodarbosies? Viņi saka – nē, nē, nē. Viņi saka – var. Ministrijas prioritātēs, valdības prioritātēs ir ierakstīts: viss, kas attiecas... drošība, ekonomiskā attīstība un rūpes par cilvēkiem... ar atbalstu. Nu te – rūpes par cilvēkiem visā pasaulē! Latvijā – nē. Ejam pāri robežām! Visā pasaulē! Āfrika pirmajā vietā, vai ne? Fantastiski!

Tagad pie lietas. 81 tūkstotis un vēl nedaudz eiro šī cēlā samu mērķa realizēšanai. No sākuma par pieciem tūkstošiem aizbrauca izpētīt, kā tad tur būs ar šito visu lietu. Izpētīja laikam, ka būs. Un tad tajā nākamajā grantā jau par 76...! Nu tad deva virsū! Tur viss ir maza mēroga – akvakultūras risinājumu izstrāde, jaunieši atbrauca uz apmācībām Latvijā, pēc tam praktiski mācījās izgatavot un samontēt audzētavas, kādas Āfrikā būs. Hallo! Jūs nopietni? Kas te notiek? Kādi sami? Kādā Āfrikā? Jūs esat dzirdējuši, ka Latgalē bērniem, kuri neiet skolā... viņi neiet, tāpēc ka viņiem apavu nav? Esat kaut ko par to dzirdējuši? Nē! Bet mums ir Āfrika! Vienkārši fantastiski!

Tālāk. Pakavēšu jūsu uzmanību ar vēl vienu Ārlietu ministrijas... Baibas Bražes, es gribētu teikt, tādu privāto stipendiāti, kura nepilnu trīs gadu laikā par Āfrikā... atkal mums šī Āfrika, jo mums taču ir partija "Āfrika pirmajā vietā", ja, Jurēvica kungs? Āfrikā realizētie projekti (Starpsauciens.)... 412 512 eiro. Jums kauna nav?! Āfrikā realizētie projekti! Biedrība "Riga TechGirls". Tās vadītāja – Anna Andersone. Laikam viņa ir ne tikai stipendiāte. Man tā raksta, ka viņa ir kaut kas vēl nedaudz vairāk, kāda īpaši siltāka vietiņa viņai paredzēta. Cilvēki ir šokā par to! Un šis nevar palikt bez pēdām. Šī STEM skola meitenēm. Parādīt meitenēm un viņu vecākiem, Dienvidāfrikas un Kamerūnas sabiedrībai, ka STEM zinātnes, tehnoloģiju jomas ir domātas ikvienam un mācīties un strādāt šajās jomās var būt aizraujoši. Mēs rādīsim Zimbabvē par 60 tūkstošiem, cik aizraujošas ir STEM jomas. Visiem bērniem Latvijā parādījāt, cik aizraujošas ir STEM jomas? Nopietni? Novadītas četras STEM skolas. Iesaistītas simts meitenes. Jūs zināt, ka velns ir detaļās. Un jūs zināt, ko mēs darīsim? Mēs uzdosim nākamos deputātu jautājumus, un jūs atskaitīsieties par katru meiteni, par katru skolotāju, kura ir it kā iesaistīta šajā projektā. Jūs uzrādīsiet katras meitenes vārdu, uzvārdu un personas kodu tur, Āfrikā. To es jums apsolu. (Starpsaucieni.)

Projekts Ēģiptē. Atkal "Girls in Tech". Šitās tehniskās meitenes! (Starpsauciens.) Kā viņas šancē! (Starpsaucieni.) Tur ir tāda sinerģija! Šitām tehniskajām meitenēm ir tāda sinerģija ar Braži! 185 tūkstoši eiro! Hu! Tūkstoš meitenes Ēģiptē... ar IT pasauli... izziņas kampaņas ietvaros padziļina atkal... padziļināti apmāca simts. Tie ir tādi, kā saka, copy & paste projekti Āfrikā. Nevis Latvijā, bet Āfrikā. Jurēvica kungs, atmostieties! Jūs esat Latvijā ievēlēts deputāts, nevis Āfrikā. 165 tūkstoši! (Starpsauciens.) 165 tūkstoši!

Tanzānija. Braucam tālāk pa Āfrikas kontinentu. Tur jau ir 300 meitenes no 7 līdz 17 gadiem. Mācām digitālās prasmes, tehnoloģiju kompetences. Protams, tādējādi mēs sekmējam dzimumu līdztiesību un sociālekonomisko iespēju paplašināšanu digitālajā laikmetā. Fantastiko vienkārši! Nu kolosāli! Āfrika!

Es jums ieteiktu – tad, kad jums vairs nebūs neviena mandāta, tagad jums ir palikuši septiņi... par šitiem labajiem darbiem... brauciet uz Āfriku, piesakieties tur pilsonībai kādā no tām valstīm – Ēģiptē vai Tanzānijā, vai kur citur –, un pēc tam mierīgi startējiet uz parlamentu. Nenormāli labs bekgraunds jums ir.

Ziniet, jūs savā galvā... Un tas ir saprotams, jo, kamēr jūs esat pie varas, jūs visu laiku esat dzīvojuši burbulī... Jūs dzīvojat kā Šveicē, jo šitādi projekti, ka mēs palīdzam trešām pasaules valstīm, tas ir okei, bet tad, kad mums pašiem viss ir kārtībā pie visām tām problēmām, ka mūsu cilvēkiem nav, par ko nopirkt zāles, mēs slēdzam lauku skolas, cilvēkiem ar invaliditāti nepietiek naudas rehabilitācijai. Katru dienu man raksta. Man šorīt viens kungs arī uzrakstīja. Kurš no jums, partija "Āfrika pirmajā vietā", viņiem palīdzēs? Jūs, Jurēvica kungs? Tos telefona numurus jums iedot par šiem cilvēkiem, kuru bērni neiet skolā, jo viņiem nav, ko kājās vilkt? (Starpsauciens.) Jums, "Āfrika pirmajā vietā". (Starpsauciens.) Klauns!

Es jums parādīšu to tabulu, kas ir vēl viens (Smejas.)... Saprotiet, Jaunā VIENOTĪBA par tiem vardarbības jautājumiem mauc pa visiem gaņģiem. Ja jūs redzētu, kādu atsūta... Jurēvica kungs, kāds ir mazākais šrifts, ko vispār izmanto? Jūs taču esat IT arī noteikti... Jūs mācat Āfrikā IT, jūs pats noteikti arī daudz ko pārzināt. Kāds ir mazākais šrifts – 0,5... vai kā? Tas ir vispār kaut kas. Un šitas arī ir vienkārši tāds izsmiekls, kā deputātiem tiek atbildēts. Tad kā nu kurš var. Tie, kas neko nesaprot no jaunajām tehnoloģijām, vispār šito nelasa, jo nu tik tāds... Briļļu dibeni, man liekas, nav tik lieli, lai šito kāds vispār spētu izlasīt. Tas ir tāds īpašs ņirgāšanās veids – īpašs ņirgāšanās veids! Bet nu tas tā.

Tas ir tipiski tādā Jaunās VIENOTĪBAS stilā. Tipiski, kā jūs atbildat uz tiem jautājumiem, par ko tauta cepas. Okei! Bražei laikam kauns ir bijis ienākt zālē. Es saprotu, jo tanī brīdī.... Paņemiet globusu, paskatieties, kur ir Latvija, kur ir Āfrika! Kulbergam tādas kā jūs ir jātur no valdības tieši tādā attālumā kā līdz Āfrikai (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)... tieši kā līdz Āfrikai! Ar visu to, ko jūs esat sastrādājusi un par ko jūs... Tad, kad tiks nomainīta valdība, kurā jūs, visticamāk, nebūsiet, jūs sēdēsiet uz apsūdzēto sola. Tur ir jūsu vieta. (Starpsauciens.) Atbildēsiet par katru pamatojumu šim naudas piešķīrumam.

Un tagad (Starpsauciens: "No konvencijas izstāties kopā...!")... Ja te sēdētu Braže, kurai šobrīd ir bail ienākt zālē, es viņai teiktu tā... man gribas nosaukt viņu visos man zināmajos rupjajos vārdos, kādus šī kundze ir pelnījusi, bet es to nedrīkstu darīt no šīs tribīnes. Līdz ar to es aicinu Baibu Braži – "Āfrikas pirmajā vietā" ārlietu ministri – iedomāties savā galvā visrupjākos vārdus, kādus viņa vien zina visās valodās, un tos attiecināt uz sevi. Tas ir par viņu. Tas ir tieši par viņu. Vēl es viņai un arī jums, partija "Āfrika pirmajā vietā", vēlos pateikt – Baiba Braže ir pilnīgi bezjēdzīga ārlietu ministre, viņai pilnīgi noteikti nav vietas Kulberga valdībā.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gandrīz pusmiljons eiro Āfrikas projektiem, tai skaitā samu audzēšanai Zimbabvē. Kamēr Latvijas cilvēki stāv rindās, lai saņemtu medicīniskos pakalpojumus, kamēr pensionāri skaita katru eiro, kamēr ģimenes domā, kā samaksāt par apkuri un pārtiku, Ārlietu ministrijas finansējuma tabulās mēs redzam simtiem tūkstošu eiro projektiem Āfrikas valstīs un citās.

Un es jautāju: kur šeit ir Latvijas intereses? Kāds labums no šiem projektiem ir Latvijai? Kāds ir Latvijas nodokļu maksātāju ieguvums? Kur ir atbildība par iztērēto naudu?

Tātad viens projekts Ēģiptē – meitenes tehnoloģijās – 184 tūkstoši eiro, STEM skolai Tanzānijā – 164 tūkstoši eiro, STEM skolai Kamerūnā un Dienvidāfrikā – 59 tūkstoši eiro, un vēl 81 tūkstotis eiro kādam centram Zimbabvē, kur Āfrikā audzēs samus. Kopā – aptuveni 489 tūkstoši, gandrīz pusmiljons, eiro piecos Āfrikas projektos.

Tāpēc es vēlos dzirdēt skaidru atbildi – kāds ir šo projektu izmērāmais ieguvums Latvijai? Nevis tikai frāzes par starptautisko sadarbību, nevis skaisti formulētus mērķus projektu pieteikumos, bet kāds ir reāls, pārbaudāms rezultāts Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas nodokļu maksātājiem. Es saprotu, ka mēs par šo naudu esam nopirkuši sev vietu ANO Drošības padomē. Bet cik Latvijas uzņēmumu ir ieguvuši jaunus eksporta tirgus? Cik darba vietu ir radīts Latvijā? Cik lielas investīcijas ir piesaistītas mūsu ekonomikā? Kāds ir konkrētais ekonomiskais vai drošības ieguvums, kas attaisno šo finansējumu?

Āfrikas sami – vai tas tiešām ir Latvijas ārpolitikas uzdevums? Par 81 tūkstoti eiro Zimbabvē jauniešiem paredzēts mācīt veidot Āfrikas samu audzētavas, zivju kūpinātavas, pirmapstrādi, vakuumiepakošanu un produkcijas realizāciju. Cik es zinu, Zimbabvē zivis audzē, tas viņiem nav nekas jauns. Bet kāpēc tieši samus mēs mācīsim viņiem audzēt? Cik zināms, sami nav tie paši iecienītākie produkti Zimbabves iedzīvotāju vidū.

Kāpēc Latvijas budžetam ir jāfinansē zivju audzēšanas sistēmas izveide Zimbabvē? Man nekas nav pret zivju audzēšanu, bet man ir iebildumi pret to, ka Latvijas nodokļu maksātāju naudai tiek noteiktas prioritātes, kuru pamatojums mūsu pašu sabiedrībai netiek pienācīgi izskaidrots. Vai Latvijas zivju audzētājiem pašiem netrūkst iespēju attīstīt savu uzņēmējdarbību? Vai mūsu reģionos nav vajadzīgi ieguldījumi ražošanā, darba vietās, eksportā? Un kas notiks ar šo projektu pēc tā beigām? Kas uzturēs šo centru? Kas segs tā turpmākās izmaksas? Jo zivju barība nav no tām lētākajām. Vai ir veikts arī neatkarīgs izmaksu un ieguvumu novērtējums, cik no šīs summas aizies aprīkojumam un vietējai ražošanai, cik apmācībām, komandējumiem un administrēšanai, un pats galvenais – kādu labumu no šī projekta saņems Latvijas nodokļu maksātāji?

Tanzānija un Ēģipte. Tanzānijas STEM skolas projektiem – 164 tūkstoši eiro. Dokumentā norādīts, ka mērķis ir iesaistīt aptuveni 300 meitenes digitālo prasmju un programmēšanas apmācībās. Cik meiteņu faktiski pabeidz apmācības, un kādi ir ilgtermiņa rezultāti? Vai tas vairs nevienu neinteresē? Iedevām naudu, un ar to viss beidzās.

Arī Ēģiptes projektam – meitenes tehnoloģijās – paredzēti 184 tūkstoši eiro. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kāda ir faktiskā cena par sasniegto rezultātu un vai pastāv kaut kāds neatkarīgs novērtējums par šī projekta ietekmi.

Vai Ārlietu ministrija ir kļuvusi par attīstības projektu un finansēšanas aģentūru, kas sadala Latvijas naudu organizācijām, kuru darbība atbilst ministrijas izvēlētajām prioritātēm, bet kuru reālais ieguvums Latvijai ne vienmēr ir pierādāms un vispār skaidrs? Vai ministrija ir izvērtējusi, kāpēc tieši šīs organizācijas saņem finansējumu, kāpēc tieši samu audzētājiem, nevis kaut kādas citas zivis mācām viņiem audzēt? Kā notiek projektu atlase?

Ja organizācijas saņem finansējumu no valsts budžeta, tad sabiedrībai ir tiesības zināt un prasīt pilnīgu pārskatāmību. Es neapgalvoju, ka kāda organizācija ir saņēmusi naudu prettiesiski vai ka ir pierādīta politiskā saikne ar kādu partiju, taču tā var būt. Tāpēc prasām ministrei skaidri parādīt, ka finansējums piešķirts pēc objektīviem kritērijiem, nevis pēc pazīšanās, politiskās labvēlības vai šaura interešu loka. Valsts budžets nav vienas partijas kase. Valsts budžets nav vienas ministrijas personīgais maks, un nevalstiskās organizācijas nav ārpus politiskās atbildības tikai tāpēc, ka tās nav valsts iestādes.

Ja ministrija nespēj sabiedrībai pierādīt finansējuma sadales objektivitāti, tad tā rada pamatotas aizdomas par nepietiekamu kontroli, un politiskā atbildība ir jāuzņemas ministrei. ANO Drošības padome nevar būt attaisnojums visiem izdevumiem. Jo – ko tad mēs nopirkām? Ar samiem nopirkām Āfrikas valstis, lai tās par mums nobalso?

Kolēģi, Latvijas cilvēki nav parādā valstij bezgalīgu pateicību, kad runa ir par viņu nodokļu naudu. Viņiem ir tiesības zināt, kur šī nauda aiziet un ko valsts par to saņem pretī. Mēs nevaram prasīt cilvēkiem taupīt, ja paši nespējam pierādīt, ka publiskā nauda tiek tērēta atbildīgi, ja nevaram runāt par prioritātēm, ja prioritāšu sarakstā nav skaidri redzamas Latvijas valsts intereses. Mēs nevaram pieļaut, ka vārdi "starptautiskā sadarbība" kļūst par vairogu, aiz kura iespējams paslēpt izmaksas... ne izmaksas, ne rezultātus, ne finansējuma sadales taisnīgumu. Tāpēc mēs prasām ārlietu ministrei politisko atbildību. Latvijas nodokļu maksātāju nauda nav ministrijas īpašums. Tā ir Latvijas cilvēku nauda. Un par katru eiro ir jāspēj atbildēt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakar organizācija "Uzņēmēji mieram" un mikroķirurgs Olafs Libermanis saņēma Ukrainas Svētā Panteleimona ordeni. Man bija gods būt klāt ordeņa pasniegšanas ceremonijā, šķiet, kā vienīgajai no Saeimas. Pagājušā gadā tā notika šeit, Saeimas namā, un to saņēma Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. Ukrainas Svētā Panteleimona ordenis ir atgādinājums par cilvēkiem, kuri ik dienu Ukrainā cīnās, cieš, glābj dzīvības un nezaudē ticību. Olafs Libermanis 2022. gada 4. martā ieradās Kijivā. Viņš ir Kijivā arī šodien. Operē un apmāca citus mikroķirurgus, lai varētu izglābt pēc iespējas vairāk cilvēku. Viņš rada jaunu medicīnas nozari – militāro mikroķirurģiju. Tam nav analoga nekur citur pasaulē. Lai to radītu, ir vajadzīgs valsts atbalsts un finansējums. Savā uzrunā vakar, saņemot šo ordeni un sakot šo uzrunu attālināti no Kijivas, viņš teica paldies Ārlietu ministrijai par šajā projektu konkursā saņemto finansējumu, lai palīdzētu ukraiņiem.

Latvijas Mikroķirurgu asociācija īsteno apmācību projektu mikroķirurģijas pielietojumam kaujā iegūtu brūču ārstēšanā. 2024. un 2025. gadā īstenotā projekta ietvaros tika nodrošināta rekonstruktīvās mikroķirurģijas apmācības programma un sniegts ieskats rekonstruktīvās ķirurģijas operāciju plānošanas un novadīšanas kultūrā Ukrainas mediķiem, kuri pēc apmācību programmas pabeigšanas ir spējīgi patstāvīgi pielietot šīs zināšanas ievainoto pacientu ārstēšanā. Projekta ietvaros Latvijā apmācības izgāja 20 mediķi, bet Ukrainā apmācīti kopumā 255 mediķi, tai skaitā apmācību nodrošinot arī praktiskā formā.

Šī projekta rezultātā daudzi cilvēki tiek izglābti... viņu dzīvības, viņu dzīves kvalitāte. Šis projekts tiek finansēts no Ārlietu ministrijas projektu finansējuma.

Vēl viens projekts, ko Ārlietu ministrija finansē, ir biedrības "Centrs MARTA" īstenotais darbs. "Centram MARTA" ir plaša pieredze dzimumlīdztiesības un vardarbības pret sievietēm novēršanas jomā. Šī pieredze ir aktuāla arī Ukrainā, kur nepieciešams atbalsts sievietēm, kuras Krievijas agresijas kara laikā cietušas no vardarbības. Latvija ir aktīvi strādājusi gan pie tieša atbalsta sniegšanas šīm sievietēm, gan arī pie mehānisma izveides Krievijas saukšanai pie atbildības, piemēram, īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainas... izveidošanas un kompensāciju mehānismu izveides. "Centrs MARTA" ar saviem projektiem iekļaujas šajā darbā, stiprinot dažādu Ukrainas dienestu zināšanas, un izmanto šo praksi darbā ar seksuālās vardarbības un dzimumā balstītās vardarbības upuriem.

2023. un 2024. gadā īstenotā projekta ietvaros tika izveidota mobilā brigāde, lai palīdzētu kara izraisītā seksuālā vardarbībā cietušajiem, tai skaitā nodrošinot iespēju formāli ziņot prokuroram, fiksējot informāciju, nododot to atbildīgajiem dienestiem un sniedzot atbalstu nepieciešamo speciālistu atrašanai psiholoģiskā un medicīniskā atbalsta saņemšanai. "Centrs MARTA" īstenoto projektu ietvaros strādā ar plašu informācijas saņēmēju loku, arī sadarbojas ar Ukrainas NVO, tiesībsargājošām iestādēm, palīdz fiksēt šos noziegumus, kas būs daļa no procesa un daļa no būtiskas informācijas, lai Krieviju starptautiskā tribunālā sauktu pie atbildības. Finansējumu šim projektam sniedz Ārlietu ministrija.

Jā, ir arī citi projekti. Piemēram, "Centrs Dardedze" palīdz bērniem Moldovā, palīdz... apmācīt, ka vardarbība ir nepieņemama. Palīdz apmācīt bērnudārzu audzinātājus, arī bērniem stāsta, ka, ja viņi sastopas ar vardarbību, par to droši ir jāziņo. Arī šo projektu finansē Ārlietu ministrija.

Bet, godātie kolēģi, vai jūs domājat, ka šādi uzbrukumi nevalstiskajām organizācijām ir kaut kas jauns un unikāls? Vai jūs domājat, ka to ir izdomājusi LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un Linda Liepiņas kundze? Diemžēl ne. Kā jau tas bieži ir redzams starptautiskajā politikā, tendencēs Eiropā, nereti kādas bīstamas antidemokrātiskas tendences rodas kaut kur citur un tad tā – ripus, ripus – atnāk līdz Latvijai. Šis ir līdzīgs gadījums.

Tendence, kad tiek apšaubīts nevalstisko organizāciju darbs, to nozīme, mēģinot viņus apklusināt, iebiedēt, diemžēl nav jauna. Līdzīga tendence ir dokumentēta vairākās Eiropas valstīs. Izpausmes nedaudz atšķiras un bieži vien ir līdzīgas. Visizteiktākais un ilgstošākais piemērs ir Ungārija. Vai atceramies, kurš brauca sveikt un atbalstīt Orbānu?

Līdzīgi paņēmieni dažādos laikos ir fiksēti Slovākijā, Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un Horvātijā. Un jaunākajos European Civic Forum datos par 2025. gadu ir minēta arī Austrija un Vācija.

Dažās valstīs uzmanības centrā ir ārvalstu finansējums, citās – NVO sasaistīšana ar pozīciju vai opozīciju, kādām liberālām elitēm vai konkrētiem jautājumiem, piemēram, klimatu vai sieviešu tiesībām, vai cīņu pret vardarbību. Galu galā tendence ir tāda, ka tas nav vienkārši strīds par to, vai kāds projekts ir bijis veiksmīgs vai publiskais finansējums izlietots lietderīgi. Bet bažas rodas tad, ja no atsevišķa gadījuma tiek izdarīts vispārinošs secinājums, ka NVO darbs pats par sevi ir aizdomīgs, politiski nenozīmīgs vai valstij pat naidīgs.

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra norāda, ka organizācijas sastopas ar nomelnošanas kampaņām, politiski motivētiem finansējuma samazinājumiem un pārmērīgu administratīvo kontroli. Tā arī brīdina, ka neskaidri politiskās darbības ierobežojumi var mudināt organizācijas pašcenzēties.

Kur tas vēl ir novērots? Tiešām visilgstošāk... biežākais... paraugs ir Ungārija. Arī Slovākijā, Robertam Fico atgriežoties pie varas 2023. gadā, pastiprinājās uzbrukumi medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Polijā partijas PIS vadīšanas laikā no 2015. gada valsts mediji un politiķi sistemātiski apšaubīja kritisku NVO uzticamību, pārmetot tām politisku ieinteresētību vai neskaidru finansējumu. Vienlaikus tika cenzēta un centralizēta valsts finansējuma sadale jaunā institūtā.

Pētnieki ir aprakstījuši arī dubultu pieeju. Kritiskas organizācijas tika vājinātas, kamēr valsts atbalstīja valdībai tuvākās konservatīvās organizācijas.

2017. gadā Rumānijā protestu laikā politiķi un tiem pietuvināti mediji demonstrantus un korupcijas uzraudzības organizācijas sasaistīja ar tā dēvēto Sorosa tīklu, apsūdzot tās valsts destabilizēšanā. "Freedom House" ziņoja, ka šādi apgalvojumi no politiskās perifērijas nonāca ievērojamu politiķu retorikā un mediju kampaņās.

Arī Austrijā un Vācijā ir šīs tendences. European Civic Forum ziņojumā par 2025. gadu tiešām ir aprakstīti atkārtoti mēģinājumi diskreditēt NVO darbu un finansējumu. Šeit, iespējams, ir kāda ideja LATVIJAI PIRMAJĀ VIETĀ, kas vēl nav izmantota.

Austrijā labējā partija rosināja plašu parlamentāro izmeklēšanu par simtiem organizāciju finansējumu. Ziņojumā minēti arī nepamatoti apgalvojumi par NVO līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu. Tas pats ziņojums šos piemērus raksturo kā plašākas tendences daļu, nevis kādu vienādu politiku visās minētajās valstīs.

Šī tendence nav sākusies vienā dienā vai vienā valstī, kolēģi! Tomēr var izsekot vairākām svārstīgām un līdzīgām attīstības līnijām. Bieži atkārtojas vairākas pazīmes, piemēram, NVO tiek attēlotas kā politiski aizdomīgas pēc to finansējuma avota, nevis izvērtējot konkrēto darbu vai pārkāpumu. Arī atsevišķa kļūda vai neveiksmīgs projekts tiek pasniegts kā pierādījums, ka viss NVO sektors ir izšķērdīgs vai krāpniecisks. Organizācijas tiek sasaistītas ar kādiem mistiskiem globālistiem (Sorosu, ārvalstu valdībām vai slepenu tīklu) vai Latvijas gadījumā – VIENOTĪBU, kas par visu ir atbildīga. Un es labprāt uzņemtos atbildību par atbalstu NVO.

Bet šie uzbrukumi bieži pastiprinās, kad NVO uzrauga valsts varu, atbalsta protestus vai aizstāv nepopulāras grupas, piemēram, sieviešu... tiesības, minoritātes vai vardarbībā cietušos. Un tas, kas, kolēģi, ir svarīgi, – saglabāt robežu starp leģitīmu kritiku un sistemātisku deleģitimizēšanu.

Kritika ir vietā. Pārbaudes ir vajadzīgas, jā, par katru valsts finansējuma centu, bet nevis pasakot, ka visas NVO ir izšķērdētājas... Es nelietošu tos dīvainos vārdus, ko ir lietojis pat valsts premjers. NVO finansējums, projekta rezultāti un iespējamie pārkāpumi ir pārbaudāmi tāpat kā jebkurš cits publiski finansēts darbs. Taču pārbaude ir pēc būtības atšķirīga no apgalvojuma, ka NVO finansējums kopumā ir izšķērdēšana vai ka kritiska organizācija darbojas nepareizi tikai tādēļ, ka ir saņēmusi finansējumu no Ārlietu ministrijas.

Godātie kolēģi! Noslēgumā es gribu atgādināt, kas tad ir attīstības sadarbība. Jā, tā ir palīdzība citām valstīm. Jāatgādina, ka katras Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums ir īstenot attīstības sadarbības politiku. Bet diemžēl Latvija ar savu ieguldījuma daļu ir pēdējā vietā šajā jautājumā OECD donorvalstu vidū. Tas ir mūsu pienākums – dot tiem, kam ir mazāk. Latvija kādreiz saņēma ļoti lielu un plašu atbalstu, tādēļ mēs varējām attīstīties kā spēcīga, demokrātiska valsts. Un, jā, tā ir gan mūsu iespēja, gan pienākums – palīdzēt gan tuviem, gan tāliem.

Ziniet, es piekrītu kāda teiktajam – kas dod, atstāj sev gaismu, kas ņem, nes līdzi stāstu. Tie, kas saņem palīdzību no Latvijas, nes līdzi stāstu par Latvijas devumu. Stāsts par Latviju, Latvijas palīdzību atver durvis mums politiski, ekonomiski, cilvēcīgi. Ne velti šos Āfrikas projektus ir ieinteresēti realizēt arī mūsu uzņēmēji. Ne velti arī no Āfrikas valstīm mēs saņēmām balsis, lai Latvija kļūtu par ANO Drošības padomes dalībvalsti. Un, jā, tur sacensība par viedokļiem ir ļoti cieša un skarba.

Tādēļ jautājums: kāds labums ir Latvijas nodokļu maksātājiem no tā, ka Latvija iegulda attīstības sadarbībā? Mēs stāstām Latvijas stāstu. Mēs gūstam gaismu, mēs nodrošinām atbalstu Ukrainai, un arī tālas valstis atbalsta Ukrainu un tiesiskumā un vērtībās balstītu starptautisko politiku. Jā, šis guvums reizēm ir arī taustāms, bet pats galvenais – tas dodot gūtais ir daudz plašāks, tas ir vērtējams un vērtībās balstīts.

Tādēļ, kolēģi, sargāsim šo mūsu spēju dot citiem, caur to stiprinot Latviju. Sargāsim mūsu nevalstiskās organizācijas un mūsu demokrātijas pamatus valstī. (Starpsauciens.)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! NVO tur, NVO šeit, uzbrukums NVO... Bet kas ir NVO? Es neuzskatu... Un diskusijas bija par to, ka nevalstiskā organizācija nevar saukties par nevalstisko, ja saņem tādu milzīgu atbalstu no valsts kases. Kā tā var būt nevalstiska organizācija, ja to uztur valsts? Nevalstiskā organizācija ir tā, kura uztur pati sevi – par saviem ziedojumiem, biedru ziedojumiem. Tā ir nevalstiskā organizācija. Bet organizācija, kuru par milzīgu naudu uztur valsts, nodokļu maksātāji, neskaitās nevalstiska. Kāds sakars?

Vajadzētu pēc tam apskatīt stenogrammu... iepriekšējos runātājus... apskatīties, cik reižu bija piesaukti vārdi... NVO. Ļoti interesanti.

Par ordeņiem... ko teica iepriekšējie runātāji, arī var pateikt. Es nezinu... nav tādas milzīgas lietas mums Latvijā... man liekas, jau katram trešajam Latvijas iedzīvotājam ir izsniegti kaut kādi ordeņi (Starpsauciens.) par īpašiem... Jā, es dzirdēju ar vienu ausi, ka ir... kur var nopirkt dažus ordeņus. (Zālē troksnis.)

Bet, cienījamie kolēģi...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, es saprotu, ka kaislības... Mazliet klusāk!

V. Pleškāne. Ordeņi tiek pārdoti. Zinu, jo man taksisti stāsta. Ir arī tā.

Kad cilvēkam (Starpsaucieni.)... Āfrika pirmajā vietā. Labs, paldies. Ļoti labs nosaukums partijai. Bija "Vienotība", tad – Jaunā VIENOTĪBA, tagad būs – "Āfrika pirmajā vietā". Super! Paldies frakcijai par tādu stilīgu nosaukumu. Nevajadzēs vērsties pie tiem, kuri izdomā partiju nosaukumus.

Bet tomēr... Kad cilvēkam Latvijā jāgaida izmeklējums... Vienam nepietiek kvotu, otrs nevar tikt pie ārsta. Cilvēks nevar visu laiku no valsts, valsts iestādes, no runātājiem dzirdēt – nē, mēs rūpējamies par cilvēkiem, par cilvēkiem reģionos, mēs saglabāsim medicīnu, mēs rūpējamies par to... Bet cilvēki grib saņemt medicīnisko aprūpi tagad un uzreiz, jo nevar pusgadu gadu staigāt ar to, ka nezina, kāda ir diagnoze. Viņš nevar tikt uz to pašu datortomogrāfiju. 14. oktobrī LSM ziņoja, ka Daugavpils slimnīcai ir moderns datortomogrāfs, taču valsts apmaksāto izmeklējumu kvotu nepietiek. Uz plānveida izmeklējumu ar nosūtījumu – ar nosūtījumu! – jāgaida aptuveni pusgads. Iekārta ir, iespējas ir, naudas pieejamai palīdzībai nepietiek.

Tajā pašā laikā Ārlietu ministrijas atbildē lasām par finansējumu digitālo prasmju skolai Tanzānijā, mācībām Ēģiptē un Āfrikas... samu audzēšanai Zimbabvē. Savējiem nav, Zimbabvei ir. Projektam Tanzānijā piešķirti 184... es dzirdēju no pārējiem runātājiem... Tanzānijā – 164 tūkstoši, Ēģiptē – 184,5 tūkstoši, samu audzēšanas projektam – 76 tūkstoši. Un atsevišķi bijuši izdevumi izpētes braucieniem – par pieciem tūkstošiem kāds aizbrauca uz turieni apskatīt, vai viss ir normāli, vai tur var braukt un realizēt šo projektu, vienkārši padzīvot Āfrikā. Kur tur bija... Tanzānijā vai kur? Ļoti labi. Vai Zimbabvē.

Es gribu dzirdēt, kāpēc tieši šos izdevumus valsts šodien uzskata par nepieciešamiem. Kur pamatojums? Jo atbildē, ko mēs saņēmām vai ko komisija saņēma... es šo atbildi neredzēju... kāpēc pamatots ar to, ka mums jāatbalsta Āfrika. Audzēsim samus, cīnīsimies ar nabadzību, vajadzētu arī veicināt vai veikt terapiju ar siltajiem graudiem. Viss būtu labi, ja šie projekti būtu paredzēti Latvijas iedzīvotājiem. Bet, nē, tie ir paredzēti... kur? Kaut kur Āfrikā... Tanzānijā... Kazahstānā vai vēl kaut kur, tikai ne Latvijā.

Kas negrib, teiksim, Latgalē piedalīties samu audzēšanas projektā? Mums arī ir daudz tādu cilvēku, kuri ķer zivis, kaut kā tās kūpina un pārdod tirgū. Es domāju, ja Tanzānija uztaisītu tādu pašu projektu Latgalē, būtu vērtīgāk nekā apmācīt Āfrikas iedzīvotājus, kā audzēt samus. Es domāju, ka Latgalē piedalītos vairāki cilvēki tādā projektā, ka tev uztaisa mikrofermu, zivju pārstrādi un kūpināšanu. Kāpēc ne? Zilo ezeru zeme ar prieku īstenotu tādu projektu, tikai dodiet naudu! Mēs ar prieku... es atradīšu jums cilvēkus, kuri grib un kuri piedalīsies tādā projektā. Jautājums: kam paliks šī mikroferma pēc projekta beigām? Cilvēkiem atdosiet, pārdosiet... vai kas tad pelnīs no tā, ka mikroferma tur paliks?

Bet paskatīsimies uz Latgali. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 35,8 procenti iedzīvotāju. Vairāk nekā trešdaļa. Tas ir augstākais rādītājs starp Latvijas reģioniem un visā Eiropā.

Arī vidējā darba samaksa Latgalē joprojām ir viszemākā. Šā gada otrajā ceturksnī tā bija par 34 procentiem zemāka nekā Rīgas reģionā. Uz šāda fona Ārlietu ministrijas pielikums... Pielikumā es lasu – silto graudu terapija. Tieši tā. Šī metode paredzama "Centrs MARTA" projektiem. Diviem projektiem, kuros minēta šī metode, kopumā piešķirti 255 tūkstoši eiro un 94 centi. Cik no tā paredzēts pašām nodarbībām, aprīkojumam un šīs metodes apguvei, ministrija atsevišķi nav norādījusi, bet no interneta es dabūju, ka tikai viena iekārta varētu maksāt no pieciem līdz 10 tūkstošiem. Tur atšķiras – mazā vai lielā. Kur paliks šī iekārta pēc projekta beigām? Arī nav zināms. Kur dati un pierādījumi tam, ka samazinājās vardarbības gadījumi? Ir apstrādājami? Ir kaut kādi pierādījumi? Arī nav. Nekas mums netika parādīts ar šo atbildi, un komisijā es paklausījos – to nedzirdēju.

Varbūt ir beidzot jāpadomā par Latvijas, par Latgales iedzīvotājiem, lai tie 255 tūkstoši eiro un 94 centi palīdzētu padarīt īsākas rindas pie ārsta, saglabāt pierobežas skolas, saglabāt slimnīcu nodaļas reģionā.

Līvānu skolu aiztaisīja ciet tikai tāpēc, ka pašvaldībai budžetā pietrūka 10 tūkstošu eiro gadā. Lai uzturētu skolu, pietrūka 10 tūkstošu. Tas ir, ja mēs sadalām 255 tūkstošus ar 10 tūkstošiem, 25 gadus varēja eksistēt skola Līvānos. Vēl viena skola. Bet to aizklapēja ciet tāpēc, ka trūka 10 tūkstošu. Vot, šādus projektus Ārlietu ministrija negrib atbalstīt.

Tas ir pierobežā, tas ir Latgalē. Jūs visu laiku runājat par to, ka jums jāatbalsta Latgale. Lūdzu! Vot, nauda ir, tikai – kur jūs to tērējat?

Kāpēc šo jautājumu par prioritātēm mēs neuzdodam cilvēkiem, tiem nodokļu maksātājiem, kuru naudu jūs tik viegli tērējat? Jūs finansējat tādus ārvalstu projektus.

Tagad es gribu vērsties pie cilvēkiem. Latgalieši, vai kāds ir piedalījies kādā projektā, kuru būtu finansējusi Kamerūna, Ruanda vai Uganda šeit, Latvijā? Kādu aizveda uz Āfriku? Vai kāda Āfrikas valsts šeit realizēja kādu projektu ar tādu labumu, lai samazinātu nabadzību Latgalē? Es jums izlasīju datus – 34 procenti ir zem nabadzības riska. Vai tā pati Uganda negrib mums šeit realizēt kādu projektu? Kurš no Latgales ir piedalījies tādā projektā, lai samazinātu nabadzības risku? Vai ir tādi apmaiņas projekti? Ja mēs varam finansēt Āfriku... Āfrika pirmajā vietā, ja? Tad kāpēc mēs nevaram finansēt vai palīdzēt mūsu cilvēkiem, kuri ir zem nabadzības riska? Kāpēc tās Āfrikas valstis nevarētu īstenot projektus šeit, Latgalē, teiksim, ar mērķi mazināt nabadzības risku... drošības pasākumus bērniem bērnudārzos? Jūs domājat, ka mūsu bērniem viss ir viegli, viss – labi? Sieviešu atbalsts arī Latgalē. Mums ar sieviešu aizsardzību arī viss labi? Mēs varam atbalstīt Āfrikas... Kazahstānu un visas pārējās valstis. Mikroķirurgu pieejamība reģionā Latgalē. Ar to mums arī viss labi, pareizi? Varam arī atbalstīt citu valstu... Uzņēmējdarbības atbalsts reģiona pasākumiem, kad ir reģionā... Pierobežas skolu saglabāšana vai slimnīcas nodaļu saglabāšana. Mums tādu problēmu nav. Mēs varam atbalstīt samu ražošanu... vai audzināšanu Āfrikā.

Ministres kundze, cilvēkam, kurš skaita naudu līdz algai vai pensijai, šī izvēle ir jāskaidro. Kāpēc mēs atbalstām Tanzāniju, Ēģipti... Kāpēc Zimbabve, kāpēc Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Moldova, bet ne Latgale. Mums visiem Latvijā viss ir atrisināts? Labklājības uzplaukums, ekonomiskais izrāviens, pareizi? Tāpēc mēs varam pievērst uzmanību arī Āfrikas valstīm.

Kāpēc ārvalstu projektiem, kuros ietverta arī silto graudu terapija, finansējums ir paredzēts, bet parastās medicīniskās palīdzības pieejamība mūsu reģionā joprojām ir problēma. Ārstu nav, slimnīcas taisa nodaļas ciet. Mums viss labi! Varam atbalstīt arī pārējos. Parādiet šīs metodes izmaksas, tās izvēles pamatojumu un sagaidāmo efektu. Parasti to prasa. Jūs ieguldījāt naudu. Kur rezultāts? Izskaidrojiet cilvēkiem, kāpēc prioritātes ir sakārtotas tieši tā – vispirms Āfrika, Kirgizstāna, Tadžikistāna, un tikai tad mēs domājam par saviem cilvēkiem, par Latviju. Ārvalstu projekti ir svarīgāki nekā ārstu pieejamība, skolu un slimnīcu nodaļu saglabāšana Latgalē.

Vēl trīs projekti Āfrikā – STEM skolas. Mums pašiem viss kārtībā ar STEM programmām un to finansējumu? Ārlietu ministrija rūpējas par bērnu drošību bērnudārzos. Un kur? Es labi atbildētu... būtu labi, ja es atbildētu, ka Ārlietu ministrija rūpējas par bērnu drošību Latvijā, Latgalē. Bet nē, ne Latvijā – Moldovā! Ar mūsu bērnu drošību laikam viss ir kārtībā. Tāpēc varam palīdzēt Moldovas bērniem un ieguldīt tur 134 tūkstošus eiro. Parādiet man tādu bērnudārzu Latgalē, kurš atteiksies no 134 tūkstošiem eiro... lai pasargātu bērnus, iemācītu skolotājus, māsiņas... vai kas tur strādā pie viņiem, lai iemācītu viņus, kā aizsargāt bērnus vai vēl kaut ko, ko var darīt par 134 tūkstošiem eiro Moldovā. Bet varam.

Tagad paskatīsimies uz ārvalstu projektu rezultātiem. Ministrija šajā atbildē raksta: notikušas mācības, izsniegti sertifikāti, sagatavoti materiāli. Labi, un tālāk? Cik cilvēku ieguvuši to... nu, ieguva darbu pēc mācībām, par cik pieauguši viņu ienākumi, ja projekts bija par nabadzības samazināšanu? Kas pārbaudīs, vai izveidotā zivju audzētava turpina darboties pēc finansējuma beigām, un kam piederēs mikroferma pēc projekta beigām? Vai galvenais bija tikai samaksāt naudu, vienkārši samaksāt. Visi priecīgi, visi saņems. It īpaši pietuvinātās NVO, kā jūs sakāt. Lai kādam būtu, ko darīt, laikam tika samaksāta tā nauda. Piemēram, aizbraukt uz to pašu Āfriku par pieciem tūkstošiem, tur padzīvot, paskatīties, vai derēs tā audzināšana... mikroferma vai ne. Par to naudu var vienkārši aizbraukt un padzīvot Uzbekistānā, Tadžikistānā, Kirgizstānā. Kāpēc ne? Iesniegtajā atbildē šādus skaitļus redzēt mēs... es neredzēju. Nav ne ekonomiskā izvērtējuma projektiem, ne kādas rezultatīvas atskaites. Notikusi nodarbība. Tas, ka jūs ieguldījāt tajā projektā, vēl nenozīmē, ka mazinājusies arī nabadzība. Ārlietu ministrijai nerūp Latvijas nabadzība, Latgales nabadzība, bet ļoti rūp Āfrikas nabadzības līmenis. Iztērētu eiro nevar uzskatīt par veiksmīgu ieguldījumu tikai tāpēc, ka tam pievienota atskaite par sertifikātu izsniegšanu. Nu i kas, ka izsniedza sertifikātu par to nodarbību? Kas tālāk? Kur ir rezultāts?

Un tad atsevišķi par "Āfrika pirmajā vietā" politisko atbildību. "Centra MARTA" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite kandidēja vienā – Rīgas – sarakstā ar Baibu Braži. Vizinājās kopā ar riteni pa Vecrīgu. Priecājās par veiksmīgu projekta īstenošanu laikam. Nu, tagad saprotu, kāpēc viņa tik priecīga bija. Tas, ka viņas kandidē vienā sarakstā, – tie ir Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Arī centra vadītāja Iluta Lāce savulaik kandidēja no Jaunās VIENOTĪBAS. Dalība vēlēšanās pati par sevi neliedz organizācijai saņemt grantu, bet tomēr (Starpsauciens.)... bet tomēr ir jādomā par procedūru. Ministrija apraksta procedūru, bet parādiet, kā tā darbojas tieši šādā gadījumā. Cilvēki no Latgales... pamēģiniet dabūt tādus projektus no ministrijas. Vienkārši mums arī ir tādi cilvēki, kuriem, teiksim, vajadzēja pārorientēt biznesu un uzņēmējdarbību no Austrumiem uz Rietumiem. Vai bija atbalstīti tādi projekti? Kurš no uzņēmējiem saņēma kādu grantu, lai pārorientētos. Bet es zinu, ka bija vairākas tikšanās ar Ārlietu ministriju par tādām lietām. Bet, nu, nezinu, mums ir jāfinansē cita valsts, Āfrikas valsts.

Sēdes vadītāja. Laiks. (Starpsauciens: "Pietiek!")

V. Pleškāne. Var apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Ministres kundze, tiesības sadalīt budžetu neatbrīvo no pienākuma pierādīt izdevumu nepieciešamību. Starptautiskā solidaritāte prasa tādu pašu finanšu disciplīnu, kādu valsts pieprasa no Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēki nesaprot, kā var iedomāties un atbalstīt tādus projektus. Ārlietu ministrija, varbūt jūs piespiež to darīt? Vai, Braže, varbūt parādiet to zīmi, ja tas ir piespiedu kārtā. Starptautiska zīme, ka jūs piespieda to darīt, ne?

Nu, es nezinu. Veselais saprāts saka, ka to nevar pieļaut. Vienkārši parasts cilvēks vispār nevar aptvert, kā var tā tērēt naudu Āfrikai, nedomājot par mūsu cilvēkiem Latgalē ar tādu... 34 procenti zem nabadzības riska. Un jūs finansējat... tādus projektus realizējat kaut kādā Āfrikā, Tadžikistānā? Es pat izrunāt nevaru. Bet es saku: jā, es tikai varu pamatot to vai jums kaut kādu atrunu atrast, ka tas tika darīts piespiedu kārtā.

Komisija ieteica mūsu pieprasījumu noraidīt. Taču balsojums neaizstāj atbildi par naudu. Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Beigās gribu pateikt, ka uz skatuves dejot ļoti viegli... pie Bārbras Streizandes mūzikas viegli dejot. (Starpsauciens.) Naudu tērēt... svešu naudu tērēt arī ir ļoti viegli, bet palīdzēt saviem cilvēkiem, cik es skatos, ir ļoti sarežģīti, jo tā ir atbildība pret valsti, atbildība pret cilvēkiem. Bet mēs domājam par citu valstu labklājību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds ārlietu ministrei Baibai Bražei.

B. Braže (ārlietu ministre).

Labdien, godātie deputāti, deputātes! Kolēģi! Paldies par pieprasījumu saistībā ar Ārlietu ministrijas paveikto valsts ārpolitikas prioritāšu īstenošanā. Tas tiešām dod iespēju mums pastāstīt par būtiskāko, kas ir izdarīts, tai skaitā attīstības sadarbības jomā, īstenojot valdības trīs ārpolitiskās prioritātes.

Ārlietu dienestam tās ir: Latvijas drošība, ekonomikas izaugsme un rūpes par cilvēkiem. Jā, tai skaitā par bērniem, kuri nokļuvuši cilvēktirdzniecības gūstā un kuri nokļuvuši ārzemēs ļoti sarežģītās situācijās. Jā, viņus glābj mūsu konsulārie kolēģi. Jā, viņus glābjam mēs kā diplomāti. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem. Un tādi pieprasījumi mums ir katru dienu visdažādākajās valstīs.

Visas trīs prioritātes mēs īstenojam ar tiem instrumentiem, kas ir ārlietu dienesta rīcībā, un tie ir: divpusējā un daudzpusējā diplomātija, mūsu interešu aizstāvība Eiropas Savienības politikās un mūsu nostājas iestrāde tajās, ekonomiskā diplomātija, ārējā tirdzniecība, sankciju politika, konsulārais atbalsts, publiskā diplomātija un attīstības sadarbības politika. Attīstības sadarbība ir noteikta... un visi šie pienākumi ir noteikti Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, Starptautiskās palīdzības likumā, Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Tās izriet arī no mūsu starptautiskajām saistībām Eiropas Savienībā un citur.

Visas trīs prioritātes – drošība, ekonomika un cilvēki – ir integrētas arī attīstības sadarbības projektos. Šie projekti tiek izvēlēti, un lēmumus par tiem pieņem neatkarīga komisija pēc publiska un caurspīdīga konkursa. Ārlietu ministram, parlamentārajam sekretāram vai citiem politiķiem nav nekādas saistības ar projekta vērtēšanu vai to izvēli. Tas ir noteikts normatīvajos aktos, un tas nav atkarīgs no tā, kādas partijas politiķi tie ir. Viņiem par to nav nekādas daļas.

Finansējums tiek piešķirts konkrētām aktivitātēm, tas tiek uzraudzīts, un, ja tiek konstatēts, ka rezultāti nav sasniegti, nauda tiek atgriezta. Konkursos var pieteikties akadēmiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju organizācijas – tās, kuras ir spējīgas tajos uzvarēt, un tie tiek koordinēti ar nozaru ministrijām, piemēram, Veselības ministrijas vai Zemkopības ministrijas ekspertiem, atkarībā no projekta specifikas. Tāpēc man nav ne mazākās vēlmes atbildēt uz izdomājumiem, apmelojumiem vai kaut kādiem personīgiem apvainojumiem.

Bet man ir ļoti sāpīgi, ka tiek izsmieti un apmeloti mūsu uzņēmēji, tie cilvēki, kuri uzņemas darīt kaut ko, kuri grib iet starptautiski, kuri meklē pieeju jauniem tirgiem, un ka tiek apmelotas NVO, pilsoniskā sabiedrība, kas darbojas Ukrainā, sniedz palīdzību sievietēm, bērniem, un citi projektu īstenotāji.

Sāksim ar drošību. Es domāju, ka mēs visi zinām, ka drošības vide paliek arvien sarežģītāka. Šī ziema būs ļoti, ļoti sarežģīta ne tikai Ukrainai, bet kopumā... starptautiski. Par spīti Ukrainas, Eiropas un ASV centieniem, šobrīd nav nekādu pazīmju, ka Kremļa miesnieks būtu gatavs mieram. Tieši pretēji, Krievija izvērš necilvēcīgus uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā izvērš sabotāžas, kiberuzbrukumus un valsts sponsorētus teroraktus NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs. (Starpsauciens.)

Krievijas mēģinājumi destabilizēt un nostiprināt ietekmi Ukrainā, Moldovā, Dienvidkaukāzā, Centrālāzijas valstīs tikai pieaug. Un tieši šīs ir mūsu prioritārās attīstības sadarbības partnervalstis. Ukrainas cīņa pret agresoru... un šī ziema tai būs eksistenciāli svarīga. Pastiprinoties Krievijas barbariskajiem uzbrukumiem, mums ir jāturpina visu veidu palīdzība Ukrainai. Tas ietver sevī enerģētikas, humāno, militāro, cilvēku, medicīnas – visu. Un tieši tāpēc lauvas tiesa no Latvijas attīstības sadarbības līdzekļiem tiek piešķirta atbalstam, kas palīdz Ukrainas cilvēkiem izdzīvot. Mēs ceram: ja tāda situācija būtu kaut kur citur Eiropā, arī citas valstis tā rīkosies.

Latvijas organizāciju, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, ekspertu, speciālistu īstenotie projekti atbalsta sievietes, bērnus un ģimenes, kuras cietušas no kara noziegumiem, no izvarošanas, mocībām, pazemojuma, māju pamešanas piespiedu kārtā, fiziskām, psiholoģiskām traumām un seksuālās vardarbības no Krievijas karavīriem. Šogad ar Latvijas atbalstu organizācija "Save Ukraine" atgrieza 15 nolaupītus Ukrainas bērnus no Krievijas okupētajām teritorijām. Un, jā, attīstības sadarbības projekti ir sagatavojuši speciālistus darbam ar vardarbībā cietušajiem. Esam apmācījuši 20 mediķus Latvijā, Ukrainā – 255, bet ar apmācībām vien nepietiek. Ir atbalstīta mikroķirurģijas infrastruktūra četrās ukraiņu slimnīcās. Aprīkojuma, programmatūras un instrumentu iegāde, lai Ukrainas karavīri un viņu atbalstītāji varētu sadziedēt kara traumas, atgriezties frontē vai būt noderīgi aizmugurē. Šāds praktisks atbalsts kara un vardarbības upuriem nav un nevar būt zemisku iekšpolitisku intrigu objekts. Tāpēc mani gan pārsteidz, gan izbrīna šāda manipulatīva apmelošana.

Atbalsts Ukrainai ir un paliks būtisks ieguldījums mūsu pašu drošībā. Un arī nākamajai valdībai, manuprāt, tas jāizvirza par prioritāti. Viens no projektiem – kā šodien mēs uzzinājām –, kurā esam bijuši sekmīgi, ir NATO jauns slimnīcas renovēšanas projekts Ukrainā. Latvija ir uzvarējusi konkursā, un iegūti 15 miljoni eiro slimnīcas atjaunošanai Ukrainā. Un tas ir regulāri.

Nākamais. Kolēģi, mēs skaidri redzam, ka dalība ANO Drošības padomē starptautiski dod mums – Latvijai – pavisam citu svaru. Daļu no finansējuma NVO, par ko mēs runājām, esam piešķīruši saistībā ar publiskās diplomātijas pasākumiem, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību un gūtu atbalstu dalībai ANO Drošības padomē.

Drošības padome Latvijai ir nozīmīga platforma, lai ierobežotu Krievijas ietekmi un propagandu. Regulāri sasaucam Drošības padomes sēdes par Ukrainu, izgaismojot un dokumentējot Krievijas kara noziegumus. To dara ANO ziņotāji, kas uzstājas, publicē ziņojumus, kā tas bija arī šonedēļ. Lielais ziņojums skaidri parādīja, ka Krievija izdara kara noziegumus, pārkāpj civiliedzīvotāju tiesības un dara visu barbarisko, par ko esam bijuši pārliecināti. Tas ir ANO nostiprināts, un par to ir ziņots ANO Drošības padomei pēc mūsu iniciatīvas. Tāpēc mūsu dalība tur palīdz gan mūsu drošībai, gan... Ukrainai.

Piebildīšu, ka jau nākamnedēļ Latvija pārņems Drošības padomes prezidēšanu, visticamāk, tas būs saistīts arī ar jauna ANO ģenerālsekretāra izvēli. Tas arī ļaus mums veidot padomes darba kārtību pašiem.

Godātie deputāti un deputātes! Interesi par sadarbību mūsu uzņēmēji izrāda regulāri... gan ikdienā, gan piedaloties dažādos projektos. Rīt mēs vedam visu vēstniecību – šeit, Rīgā, Latvijā, esošo vēstniecību –, ekonomiskos diplomātus uz Latgali uz lielu semināru. Latgalē ir iespējas uzņēmējiem un visiem... sevi prezentēt. Tādi ir organizēti gan ministru līmenī, gan vēstnieku līmenī, arī nerezidējošo vēstnieku līmenī. Un šādiem projektiem, kuros piedalās uzņēmēji, mēs nodrošinām tā saucamo sēklas naudu. Tie veicina Latvijas ekspertīzes un pakalpojumu eksportu, atpazīstamību un specializēšanos. Jo mēs neesam masu produktu eksportētāji, esam specializēti nišas produktu eksportētāji. Lai mūsu uzņēmēji varētu iegūt pieeju pasaules tirgiem, ir nepieciešami kontakti.

Piemēram, projekts sadarbībā ar Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociāciju lauksaimniecības sektorā un attīstība Āfrikā tieši bija uzņēmēju interese... pēc viņu iniciatīvas izveidot kontaktus un izskatīt iespēju ieiet tajos tirgos, kuros mums nav diplomātisko pārstāvniecību. Ar to jūs varat iepazīties arī pašu šo uzņēmēju rakstītajā sociālajos kontos. Viņi paši ir diezgan... apvainojušies par to, kā tiek apsaukāti un izņirgāti. Un varbūt tie, kas spļauj viņiem sirdī un sejā, varētu to pārdomāt.

Tāpat es ceru, ka visi, kas ir izņirgājušies par citiem uzņēmējiem, NVO, mikroķirurgiem, paskatīsies spogulī un sev pajautās: ko es esmu izdarījis Ukrainas atbalstam, Latvijas ekonomikas labā vai kam citam? (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Paskatieties spogulī! Vienkārši paskatieties spogulī... kolēģi, ko jūs esat izdarījuši! (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

Par ekonomiku. Visi ārlietu dienesta instrumenti, tai skaitā attīstības sadarbības politika, ir vērsti uz Latvijas ekonomikas izaugsmi un ekonomisko drošību. Latvijā izveidots NATO aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju akselerators DIANA, arī Nacionālais aizsardzības jaunuzņēmumu centrs "UniLab Defence". Tāpat sadarbības projekti "Riga TechGirls", "TechChill", "Techritory" un citi atbalsta pasākumi ir palīdzējuši mūsu tehnoloģiju uzņēmējiem Ukrainā, Moldovā un citur pasaulē veidot kontaktus, iegūt pieredzi un saņemt kontraktus.

Gribu atzīmēt, ka "Riga TechGirls" darbības rezultātā sieviešu dibinātu uzņēmumu skaits tehnoloģiju sektorā 10 gadu laikā no 10 procentiem ir palielinājies līdz 30 procentiem. Joprojām digitālā plaisa, kas ir starp kapitāla īpašniekiem tehnoloģiju sektorā, tā plaisa, kas ir starp vīriešiem un sievietēm, ir milzīga. Tā ir un paliek tāda lieta, ko mums visiem kopā būs jāmēģina risināt.

Ārlietu ministrija un CFLA ar katru ieguldīto eiro Latvijai vidēji piesaista četrus eiro. Kā es teicu, tā ir sēklas nauda, ko mēs ieguldām. Tas nes labumu atpakaļ gan mums, gan tiem uzņēmīgajiem cilvēkiem. Tāpat būtiski pieaudzis iepirkumu skaits no ANO un citām organizācijām, kuros uzvar Latvijas uzņēmēji. Latvijas uzņēmumi saņem arvien lielāku atbalstu no ES un NATO projektiem. Ārlietu dienesta darbs kopā ar citām valsts pārvaldes institūcijām, privāto sektoru, universitātēm pozitīvi apliecina Latvijas eksportspēju, pieaugošo investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības vides attīstību.

Šogad mūsu diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs jau īstenojušas 100 mērķtiecīgas reģionālās vizītes, lai apgūtu un paplašinātu eksporta tirgus mūsu uzņēmumiem, 184 ekonomisko interešu veicināšanas pasākumus, nodrošinot Latvijas dalību 100 izstādēs ārzemēs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksports ir pieaudzis par 7,9 procentiem, tātad faktiski 8 procentiem jeb 14 miljardiem eiro. Pieaugums ir gan mūsu tuvākajos tirgos – Polijā, Somijā, Lietuvā, Vācijā –, gan tālākajos eksporta tirgos – Kanādā, ASV, Līča valstīs, arī Mercosur valstīs Dienvidamerikā.

Arī pakalpojumu eksportā pagājušajā gadā sasniegts vēsturiski augstākais līmenis jeb 8,26 miljardi eiro.

Pozitīva dinamika ir arī investīciju jomā. Pirmajā pusgadā vien šogad Dānijas, Somijas un Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 177 miljoniem. Palielinājušās arī investīcijas no citiem nozīmīgiem partneriem.

Aiz katra no šiem skaitļiem ir sarunas, jauni kontakti, vizītes, uzņēmumu tikšanās, partneru meklējumi, praktisks darbs. To diplomāti dara ikdienā. Tā ir daļa no viņu praktiskā darba. Tas palīdz Latvijas uzņēmumiem ieiet jaunos tirgos, veicina investoru interesi par Latviju un audzē mūsu ieņēmumus. Visiem – kā valstij, tā uzņēmumiem. Vienlaikus, protams, paverot jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem ar Eiropas Savienības līmeņa līgumiem... ir veids, kā paplašināt arī iespējas viņiem.

Tāpēc paldies Ārlietu komisijai, kas ir konceptuāli atbalstījusi Eiropas Savienības un Mercosur partnerības nolīgumus, kas radīs jaunas iespējas Latvijas eksportētājiem Dienvidamerikā. Latvijas uzņēmēji tam pauduši skaidru atbalstu, tāpat kā citiem brīvās tirdzniecības līgumiem. Īpaši svarīgi tie ir valstīs, kurās Latvijai nav diplomātisko pārstāvniecību.

Tāpat paldies kolēģiem ārlietu dienestā šeit, Rīgā, kuri regulāri sagatavojuši uzņēmēju organizācijas un uzņēmējus, viņus brīfējot...

Sēdes vadītāja. Laiks.

B. Braže. ... apstākļiem jaunos tirgos...

Pievienojiet...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laiku.

B. Braže. ... arī par iepirkumu sistēmām, Eiropas Savienības budžetu, attīstības sadarbību. Un tā sadarbība – diasporas ar LIAA, pašvaldībām un citām institūcijām – ir bijusi ļoti aktīva. Tas ir mērķtiecīgs un visaptverošs darbs.

Tāpat, kā jau jūs zināt... mūsu konsulārie kolēģi, sadarbība ar diasporu, ar citiem – tās ir praktiskas rūpes par cilvēkiem, par cilvēkiem šeit, ārzemēs, par mūsu pilsoņiem.

Tā ir arī interese nodrošināt maksimāli plašu sabiedrības iesaisti ārpolitikā. Latvijas pieredze, ekspertīze un zināšanas, un tehnoloģijas tiek augsti novērtētas. Un mēs ar to lepojamies. Daudzi projekti atgriež naudu ekonomikā, stiprina Latvijas ietekmi starptautiski. Kā piemēru teikšu, ka Īrija, Luksemburga, Vācija, arī partneri ārpus Eiropas Savienības ir pievienojušies un finansē mūsu projektus. Mūsu attīstības sadarbības projekts – tā ir Latvijas kvalitātes zīme.

Kopumā es gribu pateikt paldies Saeimai par labo sadarbību.

Īpašs paldies mūsu ārlietu dienestam. Es tiešām lepojos ar mūsu paveikto. Mums ir vairāk sabiedroto šeit, Latvijā, nekā jebkad. Palielinājies eksports, investīcijas. Ir izdarītas tiešām daudzas praktiskas lietas, ir strādāts nepieredzētā intensitātē... slodzes un ātruma apstākļos. Bet mums ir izdevies mērķtiecīgi visus instrumentus saprioritizēt drošībai, ekonomikai un cilvēkiem.

Par to iestāšos arī turpmāk. Tāpēc – paldies!

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Starpsaucieni.)

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šo pieprasījumu mums vajadzēja iesniegt vismaz pirms sešiem septiņiem gadiem, jau iepriekšējā Saeimā, kad ārlietu ministrs bija Rinkēvičs. Tas viss, ko mēs te apspriežam, jau notiek faktiski otro Saeimu. Un es domāju, ka šajā īsajā brīdī tur neko daudz tagadējā Ārlietu ministrija nevar izlabot. Bet būs nākamā valdība, un nākotnes vārdā mēs varētu apsvērt divas lietas.

Pirmais – vai mēs varam atlaist visas ministrijas un atstāt tikai vienu – Ārlietu ministriju? Es tūlīt paskaidrošu – varam. Es pilnīgi piekrītu, ka no 2024. gada līdz 2026. gada 15. jūlijam "Centrs MARTA" ir saņēmis 439,6 tūkstošus. Un tā ir tiešām vajadzīga nauda. Bet es skatos, ka Finanšu ministrija iedevusi vairāk nekā 1,2 miljonus... veselai rindai organizāciju iedevusi. Un tad ir jautājums: priekš kā mums ir vajadzīga Labklājības ministrija? Priekš kā mums ir Tiesībsarga birojs? Kāpēc mēs tos finansējam? Kāpēc vispār ir vajadzīga Iekšlietu ministrija? Ārlietu ministrija gan ļoti labi var cīnīties ar dažādiem pārkāpumiem attiecībā uz dažādiem dzimumiem, gan viņi var risināt veselības un lauksaimniecības jautājumus.

Latvijas Mikroķirurgu asociācija ir ļoti vērtīga organizācija. Es arī pazīstu dažus ķirurgus. 378 tūkstoši. Viņi palīdz Ukrainai un citiem. Bet jautājums – ko dara Veselības ministrija? Vai šo budžeta piešķiršanas kārtību nevajag kaut kā centralizēt un to naudu iedot Veselības ministrijai? Varbūt Veselības ministrija iedod par 100 tūkstošiem mazāk un iedod 100 tūkstošus vēža slimību ārstēšanai vai kaut kur... Nu viņi taču labāk zina. Nē, viņi nezina. Tāpēc viņus arī varam mierīgi likvidēt un atstāt pie Ārlietu ministrijas Veselības departamentu.

Mums budžetā ir palīdzība Ukrainai... Mums ir Eiropas Savienība, kurai maksājam dalības maksu, mums budžetā ir ielikta palīdzība Ukrainai. Mikroķirurgu asociācija ir kā palīgs. Tas ir ļoti labi.

"Riga TechGirls". Es domāju, ka tas arī... Tā ir starptautiskā palīdzība, un Latvijai noteikti ir jāpiedalās šajās dažādajās organizācijās.

Tanzānijā STEM skola. Bet es paskatījos, ka pigmejiem nav simfoniskā orķestra. Kāpēc tieši Tanzānijā? Kurzemes hercogistei vēsturiski taču bija Gambija, cienījamā ārlietu ministre! Mēs braucām uz Gambiju, mēs braucām uz Tobago. Aizbrauciet uz Tobago, Trinidadu, tur joprojām ir Kurzemes līcis, Great Courland Bay, tur ir Kurzemes cietoksnis. Tur ir vēl vesela rinda vārdu, kas saglabājušies no tiem laikiem. Kāpēc mēs nedodam, piemēram, Gambijai un Tobago? Varbūt tur visi šie jautājumi ir atrisināti.

Āfrikas sami. Bet kur ir Zemkopības ministrija? Likvidējam Zemkopības ministriju! Gan vēžu audzēšanā, gan zivju audzēšanā mēs arī varam uztaisīt vienu nodaļu pie Ārlietu ministrijas. Nu tur jau ir... es saprotu, ka viņi ir pētījuši.

Aizsardzības ministrija. Piedodiet, kāda drošība mazai valstij, izņemot diplomātiju? Nu mēs tagad trenēsim sievietes... tech... sievietes drošībai... palīdzēsim, bet tādā gadījumā priekš kā ir vajadzīga Aizsardzības ministrija?

Mutvārdu vēstures pētnieki. Ļoti labs projekts. Daži tūkstoši. Es to atbalstītu. Bet tad man ir jautājums: kāpēc ar to nenodarbojas Kultūras ministrija? Un vai Ārlietu ministrijai tiešām ir jāaizvieto visas šīs ministrijas? Es domāju, ka ne.

Bet ir viena cita lieta, kas Ārlietu ministrijai ir pirmais jautājums. Tai jāmāk pateikt vārdiņu "nē". Kāpēc es pieminēju Rinkēviču un iepriekšējo Saeimu? Es teiktu tā, ka visas tās, es pat nekautrētos teikt, valsts nodevības, kas notika... Latvija atteicās no kūdras. Mums ir miljards kubikmetru, pat saka... miljards mums ir. Ja ne nākamajiem tūkstoš gadiem, tad simtiem gadu. No kūdras var taisīt... tajā ir 60 procenti oglekļa... no tās var taisīt gan sintētiskās degvielas, gan visādas ķīmiskās... rūpniecības. Tajā reizē gan mūsu premjers Kariņa kungs, gan ārlietu ministrs, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aizbrauca un parakstīja, ka mēs no 2030. gada atsakāmies iegūt kūdru. Mēs likvidējam kūdras rūpniecību, kas ir mūsu naftas atradnes. Mēs uz vienu cilvēku varam iegūt vairāk naudas nekā Saūda Arābija. Nē, mēs uzspļaujam, pasakām...

Vai arī mēs varējām pateikt "nē" Briseles komisijas kaitīgajam lēmumam likvidēt Eiropā autorūpniecību. Kur bija mūsu balss? Kur bija Ārlietu ministrija? Sēdēja, saprotiet, trīcēja kā zaķīši... ļipiņas. Likvidēsim automašīnas, iekšdedzes mašīnas, mēs tagad būvēsim elektroautomobiļus. Nu kur ir tie jūsu elektroautomobiļi? Tagad komisijai jānodarbojas ar to, kā izgudrot visādus ierobežojumus, pacelt tarifus... tur kaut ko dalīs, kaut kā ierobežos brīvo tirdzniecību. Sagrauj veselu nozari, no kā arī Latvija bija atkarīga, jo Latvija ir piegādātāja. Mēs autorūpniecībai Vācijā piegādājām gan sēdekļus, gan radiatorus, gan koka grīdas. Mēs pat taisījām kravas mersedesiem... piegādājām visādus izstrādājumus no finiera... ja saskaita. Tam visam mēs pārvelkam svītru. Būvēsim tikai elektroautomobiļus, kurus mēs nemākam būvēt.

Kūdras rūpniecība ir likvidēta.

Spekulācijas ar atjaunojamo elektroenerģiju. Ārlietu ministrija varēja pateikt "nē"? Kvotu tirdzniecība, spekulācijas, iepirkšana, pārdošana, kaut kāda mainīšana – tas ir ētiski... kaut kādā veidā? Tas atbilst Latvijas nacionālajām interesēm? Bet labi, nekritizēsim pašreizējo ministri.

Tagad otrs. Jautājums nākotnei. Diplomātija. Vai maza valsts bruņojoties, pat ja mēs desmitkāršosim bruņošanos... atsver to, ko tā var izdarīt ar diplomātiju? Kādreiz Rīga bija starptautiskais reģionālais diplomātijas centrs. Te tika slēgti līgumi, piemēram, miera līgums starp Poliju un Krieviju. Latvijas ārlietu ministrs vadīja Tautu Savienības plenārsēdes, nevis sēdēja kā kaut kāds piecpadsmitais kaut kādā ANO Drošības padomē, kur Krievijai ir veto tiesības.

Bet paskatīsimies uz Somiju. Viens piemērs. Gan ASV nācijas, gan Indijas, gan Ķīnas... vai valstī ir viens miljons, divi miljoni vai seši miljoni, kā Somijā, – tam nav liela nozīmes... kurš zina mūsu ārlietu ministru vai mūsu premjeru, salīdzinot, piemēram, ar Somijas prezidentu Stubu? Stubs var atļauties spēlēt tenisu ar ASV prezidentu. Viņš aizbrauca uz Ķīnu, dabūja no Ķīnas vairākus miljardus investīciju. Viņš piezvana Putinam. Viņš būs viens no tiem Eiropas Savienības... kurš varētu piedalīties kaut kādās diplomātiskās sarunās. Vai Latvija var piedalīties? Mēs esam tādi, kam var uzticēt kaut kādu diplomātiju, teiksim, kara gadījumā starp kaut kādām valstīm? Es stipri šaubos, jo, kā es teicu, mums ir daudz svarīgākas lietas – Tanzānija, Āfrika, vēl kaut kas... un visādas lietas, ar ko nenodarbojas pārējās ministrijas.

Par investīcijām. Cienījamā ministre! Mazām valstīm investīcijas sākas ar miljardu. To jums vajadzētu zināt. Kur ir miljardiem investīciju pēdējos piecos gados? Čehijā, Bulgārijā, Rumānijā, Slovēnijā. Tur nav tikai "Volkswagen", kas būvē elektroautomobiļus, tur ir Japānas, Dienvidkorejas, Ķīnas autorūpniecība, tur ir akumulatoru rūpnīcas. Ko mēs esam izdarījuši? Kādas mums investīcijas? Vai mūsu ārlietu ministrs var regulāri tikties, piemēram, ar Ķīnas, Japānas... vai Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministru... Rubio? Kāpēc viņš vispār nerunā? Viņš pat ar Kallasu nerunā. Un mēs sakām, ka mums ir kaut kāda diplomātija.

Es domāju tā – pašreiz kritizēt mēs neko daudz... un arī tam pieprasījumam jau vairs nav nekādas lielas nozīmes, jo jaunā valdība skatīsies, un, es domāju, premjerministram būs jāizvēlas. Bet Latvijai noteikti ir jāpārskata sava drošības politika, daudz vairāk naudas jāziedo diplomātiem. Ja mēs būtu visu to izdarījuši (kas nebija daudz), ja mēs mācētu pateikt "nē" visiem šiem muļķīgajiem projektiem, kas ir pilnībā sagrāvuši mūsu ekonomiku, ja mēs mācētu pateikt... dažādām utopiskām idejām, ko kreisi liberālā komisija tagad dara... tas ir smags darbs... Mums vajag tādu ārlietu ministru, kas vispirms var dzelžaini pateikt "nē" un pēc tam tikai pateikt, ko darīt.

Protams, man ir prieks, ka tagadējā Finanšu ministrija sakārto un sistematizē naudu. No tiem 27 tūkstošiem NVO varbūt paliks kādas piecas, kuras tiešām ir vajadzīgas, kuras kaut ko izpilda un nedublē ministriju darbu. Tāds haoss, ka aiziet simtiem miljonu pa labi, pa kreisi, nevar turpināties, tāpēc es šo pieprasījumu atbalstu, bet pārsvarā es ceru uz nākamo valdību, ka beidzot mums būs kārtība. Un, iespējams, mēs arī atjaunosim kūdras rūpniecību, nevis diedelēsim. Iespējams, mēs izmetīsim no mūsu gāzes krātuves tos desmitus, gandrīz jau pie simta spekulantu, kuri uzpērk gāzi par lētām cenām un pēc tam, kad cena ceļas, pārdod. Varbūt beidzot mums būs tāds ekonomikas ministrs, kas sapratīs, ka mums šīs izejvielas nav jāpērk par astronomiskām cenām, bet jāiepērk tai pašā gāzes krātuvē par zemām cenām... kur Latvijai var būt divarpus gadus... Mums vajadzīga tāda Ārlietu ministrija... un valdība, kas izbeidz spekulācijas elektrības biržā, jo jūs zināt, ka Latvija joprojām spēj saražot divreiz vairāk elektrības, nekā patērē. Mums ir vajadzīga tāda valdība.

Un pēdējais, bēdīgākais. Es neesmu dzirdējis – no tagadējās Ārlietu ministrijas es pat negaidu, bet no tiem kandidātiem ceru sagaidīt, – kā mēs atrisināsim pilnīgi bezjēdzīgo projektu, kas saucas "Rail Baltica". Kā es jau teicu, tas pats igauņu "Elron" astoņos no Rīgas uz Tallinu iet pustukšs, nav braucēju. Kurš brauks kaut kur... ar vilcienu no Salacgrīvas, teiksim, uz Salaspili vai kurš brauks no Rīgas uz Viļņu ar koferiem, vai, aizbraucot uz Salaspili un pārkāpjot "Rail Baltica", tad aizbrauks līdz Kauņai, tur pārkāps un brauks uz Viļņu? Būvēt vilcienu, kurš neiet starp galvaspilsētām, un tēlot, ka mēs kaut ko varēsim, nevarēsim izdarīt, ir vienkārši smieklīgi. Ar to es arī beidzu.

Aicinu tomēr atbalstīt šo pieprasījumu. Protams, tas ir tāds simbolisks, bet es ceru, ka nākamā valdība un Ārlietu ministrija beidzot sāks nodarboties ar to, ko nedarīja ne Rinkēvičs, ne citi ārlietu ministri. Pirmais jautājums ir nacionālo interešu aizsardzība, tikai pēc tam Kamerūna... kas tur mums vēl ir... un pārējās valstis – Tanzānija... un tā tālāk.

Tātad tiekam galā ar Latviju un sakārtojam, lai mēs joprojām neesam pēdējās vietās.

Paldies par uzmanību! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Partijas "Krievija pirmajā vietā" ārpolitikas prioritātes mani nepārsteidz, jo šajā parlamentā jūsu izpratne par ārpolitiku ir bijusi sekojoša. Pēdu masāža pie Ķīnas kompartijas... Ķīnā. Pleškānes kundze, bija labi, ne? Liepiņas kundze, patika? Otra lieta – "Waterfront" uzēst nedaudz kūciņas. Braukt pie Orbāna, bučot rokas un cerēt, ka šis Kremļa aģents uzvarēs. Bet viņš zaudēja. Lobēt termiņuzturēšanās atļaujas, lai Latvijā atkal varētu kādi fiktīvi investori ienākt. Kolēģi, jūsu izpratne par ārpolitiku mums ir skaidra.

Kāpēc visus šos četrus gadus divās Latvijas drošības un ārpolitikas lietās jūs esat veikuši... dezinformāciju?

Pirmā – Latvijas parlamenta pārstāvju sadarbība ar ASV Kongresu. Visu laiku tai ir bijuši uzbrukumi. (Starpsauciens.) Ko mēs paši, visas frakcijas Saeimā, esam teikuši? Parlamentam ir jāsadarbojas ar mūsu stratēģisko partneri – Kongresu, Senātu, gan ar demokrātiem, gan ar republikāņiem. Kādēļ visu laiku šī frakcija tam uzbrūk? Kam tas ir izdevīgi? Padomājiet! Manuprāt, Kremlim.

Otra lieta – atkal ir uzbrukumi Ārlietu ministrijai par to, ka Ārlietu ministrija ir izcīnījusi to, ka mēs esam pie ANO Drošības padomes galda, kur mēs varam aizstāvēt mūsu ģeopolitiskās intereses un Ukrainas intereses. Kāpēc tieši šobrīd, kad ANO notiek tādas nopietnas lietas saistībā ar mēģinājumiem vēl vairāk ierobežot Krieviju, parādās šāds pieprasījums? Sakritība? Nedomāju.

Ja mēs runājam un mēģinām spekulēt par pāris desmitiem tūkstošu eiro – ka Ārlietu ministrija tos varētu novirzīt kādam sociālajam pakalpojumam – ar sociālajiem pakalpojumiem nodarbojas Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, ar lauksaimniecības atbalstu – Zemkopības ministrija. Visas šīs ministrijas visos Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, ir palīdzējušas.

Pleškānes kundze, jūs minējāt, ka par simts tūkstošiem varētu palīdzēt ar kādiem pakalpojumiem. Es piekrītu, katrs tūkstotis Latvijas reģioniem nāktu par labu. It īpaši tie 860 tūkstoši, ko Šlesers ir parādā valstij un ko viņš varētu atdot. Un es labprāt atbalstītu ar visām rokām, ka tas aiziet Latgalei. Pleškānes kundze, es ceru, ka jūs aicināsiet jūsu līderi to izdarīt.

Latgalei ir grūti. Pilnīgi piekrītu. Tā ir austrumu pierobeža pie robežas ar agresorvalsti. 12 miljoni Latgalei, visām pašvaldībām, būtu ļoti noderējuši. Bet, Pleškānes kundze, kur palika 12 miljoni? Bartaševics ielika SPA centrā. SPA centrs bija jūsu prioritāte, nevis atbalsts Latgales cilvēkiem. (Starpsauciens: "Par pieprasījumu!")

Jā, tieši tā, par pieprasījumu!

Kolēģi, šis pieprasījums ir vistīrākais Kremļa propagandas stila murgs, lai mēģinātu izpatikt saviem partneriem, lai mēģinātu destabilizēt Latvijas ārlietu kopējo nostāju. Solovjovs un citi jūsu draugi par to noteikti priecājas.

Aicinu noraidīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, izskatās, ka kaislības sit augstu vilni arī pēdējā sēdē, bet ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, vārds deputātam Kasparam Melnim – paziņojumam.

K. Melnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi, vajadzētu uztaisīt kopbildi tepat, zālē, pie Latvijas karoga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 89, nav reģistrējušies 11 deputāti: Arvils Ašeradens... ir, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica... ir, Jeļena Kļaviņa, Agnese Krasta, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Linda Matisone un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Tie, kas savās frakcijās... un visur. (Pauze.)

Kolēģi, sākam darbu pēc pārtraukuma.

Deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Ramonas Petravičas pieprasījums ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām". (Zālē troksnis.)

Kolēģi, patiešām – strādājam un cienām viens otru! Līdz galam nostrādājam, lai nav kauns pašiem... acīs skatīties... par pēdējo sēdi. Aicinu tomēr cienīt runātājus. Arī paši gribēsiet...

Turpinām debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

Ceļapītera kungs, lūdzu, mazliet klusāk!

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Vakar bija preses konference – gan jau daudzi no jums skatījās –, kurā bija diezgan interesanti pavērot ķermeņa valodu, sejas izteiksmes, jo tas, ko saka, ka viss ir ļoti slikti... es ieraudzīju, ka viss ir daudz sliktāk. Tagad nerunāšu tādiem vārdiem no tautas, bet patiešām viss ir ļoti slikti – konkrēti ar budžetu, ar naudu. Tātad naudas budžetā nav! Nu, cik tas ir – nav? Nulle? Mīnusā?

Es domāju, ka gan premjerministrs, gan Valsts prezidents zina atbildi uz šo jautājumu. Man uz doto brīdi tādas atbildes nav. Taču jautājumu par naudu budžetā ir ļoti daudz. Un, protams, tas, ko mēs šodien redzam un par ko ļoti daudz arī debatē, – kur tad tā nauda aiziet un kur ļoti liela daļa naudas aiziet? Un es jums pateikšu, ka tas, ko es esmu pamanījusi šajā tabulā... Es domāju, ka šo tabulu daudzi ir pamanījuši. Paldies tiem, kas to ir publicējuši, un tā būs arī pieejama visiem tiem, kas tagad skatās šo videoierakstā manos sociālajos tīklos. Komentāru sadaļā es ielikšu šo tabulu, ar kuru katrs varēs iepazīties.

Ko mēs tur redzam? Tātad no 2024. gada līdz 2026. gada jūlijam Ārlietu ministrijas visvairāk atbalstītās NVO organizācijas. Tā summa, kas tika izšķērdēta – es nebaidīšos izmantot šo vārdu –, ir 3,8 miljoni eiro divu gadu laikā. Tas ir fenomenāli liels cipars, ja mēs paskatāmies uz citām lietām, kuras ir nepieciešams finansiāli nosegt. Es saprotu, ka mēs nevaram runāt par tādām lietām, kā diemžēl varbūt tie paši onkoloģijas pacienti, mēs to naudu nevaram paņemt no Ārlietu ministrijas un novirzīt viņiem, bet tas, ko es šodien redzu, – tā nauda ir nepieciešama ļoti lielai sabiedrības daļai. Un tad ir jautājums, vai tā tiešām ir naudas izšķērdēšana, jo, kā mēs zinām, Ārlietu ministriju vada un to pārstāv Jaunās VIENOTĪBAS ministre. Un kas notiks, ja aizdomas pierādīsies un tā nebūs kaut kāda naudas izšķērdēšana, bet tā būs korupcijas tabula – tas, ko mēs šeit redzam? Kas tad notiks? Vai kāds nesīs par to atbildību? Es gribētu ticēt, ka jā, jo atbildība ir jānes par visu to, ko mēs šeit redzam. Par ko? Es noapaļošu šos ciparus. Piemēram, kaut kāds pusmiljons eiro tiek novirzīts "Centram MARTA". Kaut kādi anormāli cipari.

Es neiedziļināšos visās zivju lietās, kuras šodien ļoti daudz izskanēja, par Āfriku ļoti daudz kas izskanēja, bet jautājums tiešām paliek ļoti aktuāls. Pagaidiet! Es vēl vakar preses konferencē dzirdēju, ka budžetā naudas nav. Naudas nav. Un tagad mēs redzam, ka no Ārlietu ministrijas visur kaut kur, 30 organizācijām, ir aizsūtīti apmēram četri miljoni (noapaļojot). Un lielākā daļa no tām... Kad es izgāju cauri šai tabulai, man radās ļoti daudz jautājumu par atbilstību. Vai tiešām atbilst šiem mērķiem? Vai tiešām tā nauda nonāk tam, kam tai ir jānonāk? Un vai tiešām tā atbilst visam tam, ko mēs redzam šajā tabulā? Un tas viss, es atgādināšu skatītājiem – ne jums, deputāti, jūs jau to zināt –, ka visa tā nauda, tie apmēram četri miljoni, ir no valsts budžeta, tātad no jūsu, nodokļu maksātāju, naudas. Tā nav kaut kāda mistiska nauda. Tā nav nekāda labdarība. Tāpēc es saku: man ir ļoti daudz jautājumu. Es ceru, ka drošības dienesti arī vairāk painteresēsies par šo. Tad jau redzēs, atradīs kaut ko vai neatradīs. Jo man tiešām gribētos, lai mūsu budžeta nauda, kuras nākamajā Saeimā, cik es saprotu, būs vēl mazāk... un būs vēl grūtāk atrast finanses, lai mēs varētu palīdzēt patiešām lielai sabiedrības daļai, un tās ir ļoti dažādas sabiedrības daļas... ka mēs spēsim tomēr samazināt šos tēriņus, šo naudas izšķērdēšanu. Es ļoti ceru, ka mums tas izdosies un tādā veidā budžetā atradīsies nauda arī visiem pārējiem mūsu sabiedrības locekļiem, kuri dzīvo Latvijā, nevis Āfrikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Hari, jā, visas piecas lapaspuses! Hari, tev par godu būs visas piecas lapaspuses! Bet labi.

Par cik šos četrus gadus man bija tas gods vadīt sadraudzības grupu ar Ukrainas parlamentu, es gribu izmantot iespēju pateikt paldies visiem – nevalstiskajam sektoram, Ārlietu ministrijai –, ar kuriem kopā visu šo laiku esam realizējuši atbalstu Ukrainai. Un es ceru, ka tas turpināsies arī uz priekšu.

Pēc Ārlietu ministrijas veiktā apkopojuma Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai laika posmā no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 9. oktobrim sasniedzis apmēram 1,23 miljardus. Pamatprogrammas ir militārā palīdzība Ukrainai, humānā palīdzība, atbalsts Ukrainas valdībai, atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, atbalsts reformu attīstībai, rekonstrukcijai.

Sabiedrība un privātais sektors aktīvi iesaistās, sniedzot palīdzību visās minētajās jomās. Izmantojot privātpersonu, uzņēmumu un organizāciju ziedojumus, tiek piegādāts militārais aprīkojums, transportlīdzekļi, ģeneratori, elektronika, pārtikas un higiēnas preces, sniegta medicīniskā palīdzība. Tāpat tiek organizētas bērnu atpūtas nometnes un kultūras pasākumi. Jāņem vērā, ka informācija par sabiedrības atbalstu ietver tikai lielāko nevalstisko organizāciju atbalstu, tādēļ neatspoguļo pilnu sabiedrības sniegtā atbalsta apjomu, kas ir ievērojami plašāks par šajos datos iekļauto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien, kolēģi! Es vēlos izmantot šo brīdi, lai jums mazliet pastāstītu par trimdu un trimdas darbību, kas palīdzēja Latvijai atgūt savu neatkarību. Tanīs gados mēs ziedojām... mēs strādājām, nesaņēmām ne centu, lai palīdzētu Latvijai. 1988. gadā es nodibināju NVO, ko sauca par "Latvian Renaissance" ("Latvijas renesanse"), kas palīdzēja mātēm un bērniem Latvijā. Pusotra gada laikā es varēju no saviem uzņēmējiem – gan amerikāņiem, gan latviešiem – savākt 92 tūkstošus dolāru, lai nopirktu kritiskās vajadzības zāles Latvijas bērniem. Tā bija trimda, kas palīdzēja.

Tā bija Latvijas vēstniecība 1993. gadā, kas turpināja palīdzēt tad, kad mans vīrs Ojārs Ēriks Kalniņš kļuva par vēstnieku. Jo vēstniecības darbs, vienalga, kur tas būtu, ir tādēļ, lai domātu par Latvijas tēlu un Latvijas interesēm. Un Latvijas interesēs iekļaujas arī tā vide, kur tā atrodas. Un man liekas, ka dažiem no jums, kas sēž šinī zālē, nav izpratnes par Ārlietu ministriju un tās mērķi un uzdevumu. Mēs veidojam sadarbību ar mūsu partneriem un palīdzam tur, kur ir nepieciešams. Mūsu vēstnieki strādā ne tikai Latvijas labā, bet arī lai palīdzētu tanī vidē.

Es tagad virzīšos uz 2000. gadu. Kad mēs ar Ojāru pārcēlāmies uz Latviju, mans pirmais darbs bija NVO centrā. Mēs veidojām nevalstiskās organizācijas, pilsonisko sabiedrību, kas šinī brīdī ir Latvijas stūrakmens. Mēs strādājām ar Latvijas Bērnu fondu un ļoti daudzām organizācijām. Tāpēc, kad noliedz NVO darbu, man personīgi ir ļoti dziļi sāpīgi... jo nupat es biju Prāgā uz lielu ārlietu ministru sanāksmi, kur mūs atkal brīdināja par to, ka mēģina šķelt ne tikai sabiedrību, bet arī nevalstiskās organizācijas.

Tāpēc es lūdzu maniem kolēģiem: domājiet ar veselo saprātu! Šo programmu, šos projektus nepieņēma ārlietu ministre vienbalsīgi. Tas bija konkursa kārtībā. Un to konkursu mēs NVO centrā nodibinājām... visus tos likumus. Tā nebija viņa personīgi, tur bija vesela organizācija ar kompetentiem cilvēkiem un speciālistiem, kas izdomāja – konkursa veidā – par šiem projektiem.

Tāpēc es lūdzu jūs, mani mīļie kolēģi, – šinī pēdējā reizē, kad es esmu šajā tribīnē, – domāt ar galvu, domāt par pilsonisko sabiedrību un ko mēs kā latvieši varam darīt. Un teiksim paldies NVO, kas strādā Ukrainā ziemā aukstumā, projām no savām ģimenēm, lai palīdzētu ukraiņiem. Mūsu ārsti, mūsu uzņēmēji, mūsu brīvprātīgie. Sakām viņiem paldies. Un paldies jums, ka jūs saprotat šo. Šī nav politiskā spēle. Šī nav politiskā spēle, šeit ir par dzīvību un palīdzību citiem, un tas ir Ārlietu ministrijas mērķis.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Īstenībā pieprasījums būtu jādala divās daļās. Viena daļa būtu par projektiem, otra daļa – par saņēmējiem. Ja runājam par projektiem, tad katrs no šiem projektiem noteikti veicina Latvijas atpazīstamību. Tas dara tās lietas, par kurām šeit tika runāts. Vienīgi varbūt runājot, kā jau minēju, par saņēmējiem, ja runā par Zimbabvi, par kuru šeit arī ļoti daudz tiek runāts, par atbalstu Ukrainai, tad es atgādināšu, ka Zimbabve nekad nav atbalstījusi Ukrainu. Nekad. Zimbabve ir Krievijas satelītvalsts, kas atbalsta Krievijas agresiju, turpina ar viņiem tirgoties, strādā. Un mēs, no vienas puses, dodam naudu Ukrainai, no otras puses, atbalstām Zimbabvi.

Otra lieta. Šeit ļoti daudz tiek piesaukts biedrības "Centrs MARTA" vārds. Diemžēl "Centra MARTA" mājaslapā par atbalstu Ukrainai es neatradu neko, toties es atradu par atbalstu Tadžikistānā... par krievu valodā izplatītiem pieciem tūkstošiem eksemplāru informatīvo brošūru par vardarbību, vardarbībā cietušajiem. Mēs Latvijā cīnāmies ar to, lai samazinātu šīs agresorvalsts valodas lietojumu, bet Tadžikistānā... mums tā notiek.

Kā jau minēju, arī par atbalstu Ukrainai diemžēl es neatradu. Es zinu, ka tas kaut kur ir, jo savulaik, vēršoties par atbalstu pie "Centra MARTA" no Ogres pašvaldības, kura arī palīdz Ukrainai, kad bijām atveduši uz šejieni sievietes un bērnus, kas cietuši Ukrainā, mums atteica, jo tā bija Ogre. Tā gadās. Mēs it kā nešķirojam pēc politiskās piederības, bet tai pašā laikā mums tā īsti neiet.

Un kas nav mazsvarīgi, ja runā par "Centru MARTA"? Beata Jonite, kas 15. Saeimas vēlēšanās bija arī Jaunās VIENOTĪBAS kandidāte, tik ļoti karstasinīgi cīnās pret vardarbību, ka 17. oktobrī, brīdī, kad izskanēja dažādi minējumi par to, kas ir noticis Juridiskās komisijas ietvarā... no viņas, tai skaitā kā šī centra pārstāves, bija skaidrs attaisnojums tam, ka... nekas jau nevarēja notikt, viss ir pareizi.

Visiem tomēr ir jāzina, ka vardarbībai parasti ir divas sejas: viena – ko mēs redzam sabiedrībā, otra – ko mēs nekad neredzam. Un tādu skaidru "jā" vai "nē" var pateikt tikai pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes ir veikušas savu izvērtējumu.

Kolēģi, es aicinu... Es personīgi balsojumā par šo pieprasījumu atturēšos, jo, kā jau minēju, katra lieta, kas tiek darīta, strādā tam, lai Latvija kļūtu stiprāka un stiprinātu savas pozīcijas gan Eiropā, gan citur pasaulē. Vienlaikus es aicinu tomēr ieklausīties un par šīm lietām padomāt. Gan jau arī "Centrs MARTA" mani dzird. Un nevajag kaunēties no atbalsta Ukrainai. Ielieciet par to savā mājaslapā. Tas varbūt kādam palīdzēs.

Tadžikistānā un Uzbekistānā varbūt dodiet informāciju vēl attiecīgajā valsts valodā, jo, ja mums šeit sāktu darboties kāda mistiska organizācija no kaut kurienes, kas saņemtu naudu un izplatītu informāciju krievu valodā, es domāju, ka mēs visi būtu sašutuši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Klausoties ausis svīst. Kas tikai viss nenotiek mūsu valstī, un kur tikai mums visa tā naudiņa neaizplūst! Tanī pašā laikā mūsu pašu cilvēkiem ir ļoti grūti savilkt galus kopā. Katrs ceturtais pensionārs ir uz nabadzības sliekšņa, knapi, knapi var izdzīvot no pensijas līdz pensijai. Īstenībā tas ir drausmīgi, jo, manā skatījumā, sākumā ir jāparūpējas par saviem cilvēkiem un tikai tad, ja mums paliek pāri, varam domāt, kā palīdzēt arī citiem.

Kaut gan ir arī otra puse, kuru es pilnībā atbalstu un saprotu, – ja mēs atbalstām Ukrainu, man ir pilnīgi skaidrs redzējums, kāpēc to darām un kāpēc tas mums ir jādara, bet tie jautājumi, kas skar to pašu Zimbabvi vai samu audzēšanu Āfrikā... Tas tiešām man nav skaidrs.

Jautājums ir daudz būtiskāks. Tātad es saprotu, ka ir kaut kādas komisijas, kas to visu izvērtē un piešķir naudu, bet tas viss ir miglā tīts. Tāpēc būtu ļoti labi saprast, kādi ir tie kritēriji, pēc kuriem tiek dota šī nauda vai izdalīti līdzekļi, un kādi ir izmērāmie rezultāti. Ja mēs dodam kaut kur kaut kādu naudu, kaut kādus grantus, tad ir jābūt arī kaut kādiem reāli taustāmiem un izmērāmiem rezultātiem.

Tāpat arī ļoti būtiska ir atbildība, kas iestājas tanī gadījumā, ja tie rezultāti nav sasniegti. Un, runājot par šo atbildību, es esmu pilnīgi pārliecināts par vienu lietu – nākamajā, 15., Saeimā būs jāizveido parlamentārās izmeklēšanas komisija par visām šīm naudas lietām. Visas ministrijas, kuras ir tērējušas naudu tanī skaitā arī nevalstiskajām organizācijām... Un ir jāsaprot viena lieta – ir daudz nevalstisko organizāciju, kuras dara milzīgu darbu, es pieminēšu tikai vienu – kaut vai tas pats Sarkanais Krusts, tur ir milzīgs cilvēku darbs, kuriem ir jāpasaka paldies un katru dienu jāsaka paldies. Bet visā šajā labajā stāstā ir iejaukti iekšā melnie stāsti, kur šī mūsu naudiņa pazūd.

Tāpēc, manā skatījumā, APVIENOTAJAM SARAKSTAM šis jautājums ir ļoti būtisks, lai mēs visi kopā saprastu, kas ir ar nākamās valdības veidošanu, vai Jaunā VIENOTĪBA būs vai nebūs valdībā. Gan ar šo varmāku, gan ar visu naudas līdzekļu izšķērdēšanu. Jurēvics pats personīgi ir atbildīgs – deva garantiju "airBaltic" 30 miljonu apmērā. (Starpsaucieni.) Tātad visi šie jautājumi būs jānoskaidro.

Es uzskatu, ka Latvijas valsts no Jaunās VIENOTĪBAS ir vardarbīgi cietusi, un parlamentārās izmeklēšanas komisijai visi šie jautājumi būs jānoskaidro.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Mīļās kolēģes! Mīļie kolēģi! Mēs šodien vairāku stundu garumā instrumentalizējam dažādus faktus, īpaši "garšīgus", īpaši tādus, kuros var ietilpināt visu ko – samus, vēžus, Zimbabvi. Tas jau tiek darīts apzināti, vai ne? Tas jau tiek darīts, lai pēc būtības padarītu par absurdu pašu būtību.

Vai Ārlietu ministrija ir tā, kura neļauj citām ministrijām – Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai – pildīt savas funkcijas... vai kā citādi? Vai šī nauda, kas tiek novirzīta ārlietu sadarbībai, tiek atņemta kādam no projektiem, kuri ir būtiski? Nē. Jautājums ir daudz dziļāks –par ārpolitikas plašāku mērogu.

Jā, Zimbabve ir Krievijas sabiedrotais. Un zināt, kāpēc? Krievija Zimbabvē vervē algotņus, jo tur ir bads. Cilvēki par salīdzinoši mazu naudu ir gatavi doties uz Ukrainu. Viņi it kā iet kaut kādos labākas dzīves meklējumos, beigu beigās beidz savu dzīvi kā līķi Ukrainā. Un, tieši domājot par pārtikas apriti, tālredzīgi domājot par to, kā šajās valstīs nevis caur valstu valdībām un diplomātiju, bet runājot ar cilvēkiem, domājot par to... lai izstāstītu, ka ir arī cita pasaule, mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts, tai skaitā palīdzot šiem cilvēkiem pašiem sevi apgādāt ilgtermiņā, arī ar tām pašām zivīm... tas nav nekas slikts, ka cilvēki mācās... arī tas dod iespēju viņiem neiekrist Kremļa lamatās.

Jā, no ANO dalībvalstīm šobrīd ļoti daudzas Āfrikas valstis ir iekritušas Kremļa lamatās. Un mēs tikai caur nevalstisko sektoru, nonākot pie cilvēkiem, bieži vien tieši pie sievietēm un sieviešu organizācijām, varam ilgtermiņā mainīt šo kursu. Man pat dažreiz liekas – tas, ka mēs esam pieķērušies Zimbabvei, Kremļa sabiedrotajam, tik ļoti šim Zimbabves... Krievijas Putina režīmam nepatīk. Tieši tādēļ ir jābūt šai faktu instrumentalizācijai par visu, ir jāņemas un ir ļoti, kā lai saka, ar smagiem izteiksmes veidiem jāizdomā viss kas.

"MARTA Ukrainā" – ir tāda sadaļa mājaslapā. Tikko apskatījos. Telefonu atstāju uz galda. Bet varu nolasīt. (Dep. J. Eglīta starpsauciens.) Parādīšu, Jāni! Un ir svarīgi, ka nevalstiskais sektors izdara to, kur valsts netiek klāt. Tas ir svētīgs darbs. Es tiešām lūdzu – nepazemosim šos cilvēkus, lai viņi dara savu darbu, un pateiksim viņiem paldies, bet savu politiskā absurda teātri atstāsim mums pašiem. Neviens neliek mums vienam otru mīlēt, bet cienīsim tos, kas nav šeit klāt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es arī reaģēju uz vārdiem par Zimbabvi un nolēmu pateikt pāris vārdus, kāpēc mums vispār ir vajadzīga tāda attīstības sadarbība. (Zālē troksnis.)

Pirmām kārtām tas ir svarīgi mūsu drošībai. Mēs gribam, lai citas valstis mūs saprot, un gribam, lai citas valstis mūs atbalsta. Mēs arī gribam, lai citas valstis Latīņamerikā, Āfrikā, Āzijā saprot, ko nozīmē Krievijas un Ukrainas karš un kāpēc ir jāatbalsta Ukraina.

Viens no veidiem, kā to izdarīt, – mēs veidojam attiecības ar valstīm, ar valstu sabiedrībām. Krievija ļoti aktīvi strādā ar savu propagandu. Tiešām. Arī Āfrikā tā ir klātesoša, tieši tāpat kā Ķīna ir klātesoša. Bet uzticība un ticība tam, ko mēs stāstām, arī sākas ar attiecībām. Līdz ar to tas, vai mēs, Latvija, sevi uzskatām kā līdzdalībnieci starptautiskās diskusijās un vai runājam ar citu valstu cilvēkiem, ir tieši saistīts ar to, vai mēs sevi uzskatām par līdzvērtīgu spēlētāju. Mēs esam maza valsts, bet tajā pašā laikā esam valsts, kurai ir, ko teikt. Tieši tāpēc mums šāda sadarbība ir nepieciešama.

Es pilnīgi piekrītu, ka līdzekļi jāizmanto ļoti apdomīgi. Bet mēs nevaram pateikt, ka ieraksimies savā alā, ierakumos, neskatīsimies uz ārpusi... un visi pārējie par mums domās un vienmēr sargās mūsu intereses. Tā nenotiks. Ja gribam, lai citi mūs saprot un uzklausa, mums ir jāuzklausa un jāsaprot arī citi.

Par lielu panākumu Latvijas ārpolitikā es uzskatu to, ka Latviju ievēlēja ANO Drošības padomē kā nepastāvīgo locekli. Kā jūs domājat – būtu tur ievēlējuši Latvijas pārstāvi, ja tas nebūtu bijis ilglaicīgs darbs, jo tur balsoja visas valstis? Tas bija ļoti ilglaicīgs darbs. Savstarpēja uzticība un cieņa sākas tikai ar attiecībām. No attāluma, nekad nesatiekoties, ne ar vienu nerunājot, jūs nedabūsiet ne uzticību, ne cieņu.

Līdz ar to, protams, taupām resursus, rīkojamies apdomīgi, bet tai pašā laikā attīstības sadarbība ir mūsu drošības interesēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien es gribu pateikt lielu paldies visām nevaldības organizācijām, kas Latvijā strādā, kas strādā attīstības sadarbībai, kas dara un īsteno ļoti daudz tādu funkciju, ko patiesībā vajadzētu īstenot Latvijas valstij, ko vajadzētu īstenot pašvaldībām sociālās aprūpes jomā un ne tikai.

Eiropas Padomes ekspertu grupa šogad publicēja ziņojumu par situāciju vardarbības novēršanā pret sievietēm Latvijā. Un viņi minēja veselu virkni lietu, kas ir jādara valsts līmenī un kas šobrīd ir atstāts uz nevaldības organizāciju pleciem. Tajā brīdī, kad mēs skaitām centus, ko nevaldības organizācijām Latvijā piešķir valsts, un tas kopējais apmērs... mēs esam absolūtā Eiropas Savienības lejasgalā tajā, cik atbalstām nevaldības organizācijas no valsts, kāda mums ir līdzdalība... esam tādā pašā apmērā kā, piemēram, Turcija un līdzīgas valstis. (Starpsauciens.) NVO arī ir nodokļu maksātājas. Paskatāmies, cik desmitiem miljonu eiro katru gadu nevaldības organizācijas iemaksā atpakaļ valsts kasē, un tad salīdzinām ar naudiņu, ko piešķiram katru gadu.

Tika minētas konkrētas organizācijas, kurām tiek piešķirtas finanses darbam ar Ukrainu, ar citām valstīm. Nav kaut kur atrodama šī informācija... vienkārši negribu, lai paliek kaut kāda maldinoša informācija, kas netiek atspēkota.

Runājot konkrēti par organizāciju "Centrs MARTA". Pagājušajā gadā, 2025. gadā, "Centrs MARTA" nodibināja filiāli Ukrainā. Tā ir atsevišķa organizācija, kas strādā šobrīd ar Ukrainu. Viņiem ir ļoti daudz aktivitāšu, ko viņi dara konkrētos apgabalos. Tas viss ir atrodams mājaslapā "www.marta.lv".

Tajā brīdī, kad valsts spēs nodrošināt visas funkcijas, kas pēc likuma ir jādara, mēs varēsim domāt par to, vai atbalsts nevaldības organizācijām var tikt samazināts. Bet mūsu līdzdalības un brīvprātīgā darba rādītāji būtiski atpaliek no Eiropas Savienības demokrātisko dalībvalstu vidējiem rādītājiem.

Novēlu nākamajai Saeimai, tiem deputātiem, kuri ir pārvēlēti nākamajā Saeimā, domāt par to, kā mēs varam stiprināt pilsonisko līdzdalību Latvijā, kā varam stiprināt mūsu pilsoņu iesaisti brīvprātīgajā darbā, jo tikai no tā būs atkarīga Latvijas drošība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl man jāsaka – nepiekrītu Lindai Liepiņai par to, ka Baiba Braže ir pilnīgi bezjēdzīga ārlietu ministre. Paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka mēs vienmēr varēsim viņu izmantot kā slikto piemēru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Ticiet man, es varētu ļoti daudz jums izstāstīt par Āfrikas samiem un šo projektu, un jums visiem būtu jautri. Patiesi.

Bet gribu aicināt atcerēties, ka šodien ir 14. Saeimas pēdējā sēde. Vai tiešām tas, kas līdz pulksten diviem ir noticis, ir tas, kā mēs gribam, lai mūs atceras? Man ir aicinājums: ātri izejam cauri saturīgajiem jautājumiem, kuri mums vēl palikuši, un aizejam no šīs zāles ar godu.

Paldies jums visiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 40, atturas – 17. Pieprasījums noraidīts.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par iespējamu interešu konfliktu, amata stāvokļa izmantošanu un neētisku rīcību Ministru prezidenta ārštata padomnieka darbībā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par iespējamu interešu konfliktu, amata stāvokļa izmantošanu un neētisku rīcību Ministru prezidenta ārštata padomnieka darbībā".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija šodien izskatīja pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam. Pieprasījuma izskatīšanā piedalījās parlamentārais sekretārs Krists Avots.

Godīgi jāatzīst, ka ne uz visiem jautājumiem saņēmām atbildes, bet balsojot Pieprasījumu komisija pieprasījumu noraidīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Paldies Pieprasījumu komisijai, kas šodien sanāca uz sēdi, lai izskatītu, šķiet, pēdējo 14. Saeimas pieprasījumu, kuru frakcija PROGRESĪVIE bija sagatavojusi pēc tam, kad tika publiskota informācija par Didzi Dejus un viņa uzņēmējdarbības ietvaros veiktajām darbībām saistībā ar piesaistītajiem ieguldītājiem no trešajām valstīm.

Uzreiz ir būtiski uzsvērt, ka frakcijas PROGRESĪVIE pieprasījums nav par Didzi Dejus. Kā varat izlasīt konkrētajā tekstā, pieprasījums ir Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, jo pamatā ir jautājums, vai Andris Kulbergs ir pieļāvis situāciju, kurā var rasties aizdomas par vismaz šķietamu interešu konfliktu viņa ārštata padomnieka darbībā. Mēs sagatavojām šo pieprasījumu, lai saņemtu atbildes, jo uzskatu, ka šis ir pietiekami svarīgs jautājums.

Kā jau minēju šorīt, "zelta vīzas" ir jautājums, kas diemžēl atgriezies Latvijas politiskajā darba kārtībā. Un, ja "zelta vīzas" tiek ne tikai aktīvi lobētas premjera biroja līmenī, bet ir personas, kas, iespējams, ir personiski ieinteresētas mantiskajā labumā saistībā ar šo regulējumu un aizstāv šo regulējumu, pārstāvot premjeru, tad ne tikai Saeimas deputātiem, bet arī visai sabiedrībai ir tiesības dzirdēt atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem.

Pirms norādu uz jautājumiem, kurus uzdevu komisijas sēdē (kā komisijas vadītāja tikko norādīja, ne uz visiem jautājumiem premjera pārstāvis sniedza atbildes), vēlos pieminēt trīs svarīgākos faktus, kuri deputātiem, manuprāt, ir jāņem vērā, balsojot par šo pieprasījumu.

Pirmais svarīgais fakts – Didzis Dejus pats publiski ir atzinis, ka savas uzņēmējdarbības ietvaros ir piesaistījis ieguldītājus no trešajām valstīm, kopā astoņus, katrs ir samaksājis 50 000 eiro uzņēmuma pamatkapitālā. Kas ir būtiski – samaksājot šo summu, šie ieguldītāji nav saņēmuši balsstiesības un nav pieteikušies uz tiesībām attiecībā uz uzņēmuma dividendēm. Vēlos uzsvērt, ka šī ir shēma, par kuru Finanšu izlūkošanas dienests, arī parlamentārās izmeklēšanas komisijā, ir teicis, ka šāda veida shēmas pastāv. Jā, tās ir likumīgas, bet jautājums galu galā ir par to, vai veidojas potenciāls interešu konflikts. Tas ir fakts numur viens.

Otrais fakts – mēs pieprasījumā jautājām premjeram, vai Didzis Dejus bija iesaistīts priekšlikumu, kurus Andris Kulbergs kā deputāts bija iesniedzis, gatavošanā, kad tika skatīts Imigrācijas likums – vēl šopavasar. Kaut kādu iemeslu dēļ premjers savā atbildē atteicās atbildēt uz šo jautājumu. Bet, par laimi, pats Didzis Dejus vakar publicēja "Delfos" rakstu, kurā atzina, ka tik tiešām ir bijis divu šo ļoti būtisko priekšlikumu autors. Pirmais priekšlikums bija palielināt limitu, cik daudz šāda veida ieguldītāju var būt vienā uzņēmumā, – no 10 līdz 20. Otrs priekšlikums – pagarināt termiņu termiņuzturēšanās atļaujām, kuras pienāktos šādiem ieguldītājiem, no diviem līdz pieciem gadiem.

Ir taisnība, ka abi priekšlikumi netika atbalstīti. Tomēr tie ir uzskatāmi par centieniem panākt labvēlīgāku regulējumu termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem, arī labvēlīgāku regulējumu tiem, kas nodarbojas ar šāda veida shēmām. Ir ārkārtīgi būtiski, ka premjers atsakās uz šo pieprasījuma jautājumu atbildēt, visticamāk, saprotot, ka tādā gadījumā nāktos atzīties šķietamā interešu konfliktā.

Trešais svarīgais fakts – Andris Kulbergs pieņēma Didzi Deju darbā šī gada 10. jūlijā kā ārštata padomnieku. Kā norādīts pieprasījuma atbildē, tiek atzīts, ka Didzis Dejus konsultēja premjeru Imigrācijas likuma priekšlikumu sagatavošanā saistībā ar alternatīvo ieguldījumu fondu. Tiek arī atzīts, ka Didzis Dejus piedalījās komisijas sēdē un skaidroja šo priekšlikumu saturu. No tā ir secināms, ka viens no uzdevumiem, kurus premjers devis Didzim Dejum, bija strādāt ar termiņuzturēšanās atļauju jautājumu Imigrācijas likumā. Manā ieskatā, ar šiem faktiem jau pietiek, lai būtu pamats apgalvojumam par vismaz šķietamu interešu konfliktu, kā arī pamats apšaubīt iesaistīto personu objektivitāti un neitralitāti.

Kolēģi, Pieprasījumu komisijā es uzdevu trīs jautājumus, un divus no tiem, manuprāt, ir būtiski atzīmēt.

Pirmais jautājums – vai Ministru prezidents pirms 10. jūlija, kad pieņēma Didzi Deju darbā kā savu padomnieku, zināja, ka viņš savas uzņēmējdarbības ietvaros ir izmantojis Latvijas likumos sniegtās iespējas piesaistīt šos ieguldījumus uzņēmuma pamatkapitālā no trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu? Vēlējos saprast, vai premjers zināja, ka Didzis Dejus nodarbojas ar šāda veida uzņēmējdarbību. Premjera pārstāvis Krists Avots atteicās atbildēt uz šo jautājumu. Es jautāju divreiz, un divas reizes bija atteikums atbildēt uz vienkāršu, elementāru jautājumu.

Otrs jautājums. Ņemot vērā, ka premjers gan saistībā ar šo pieprasījumu, gan publiski ir noliedzis jebkāda veida interešu konfliktu, es centos vismaz konceptuālā līmenī saprast, vai Ministru prezidents piekrīt tam, ka persona, kura gūst labumu, veicot uzņēmējdarbību noteiktā nozarē, atrodas vismaz šķietamā interešu konfliktā, ja šī pati persona vienlaicīgi ietekmē nozares regulējumu, strādājot premjera birojā. No šī jautājuma premjera pārstāvis aktīvi izvairījās.

Kas, manuprāt, ir ārkārtīgi būtiski – kad tiek veidotas šāda veida darba attiecības ar premjeru, pieņemot darbā štata vai ārštata padomnieku, ir ne tikai rīkojums par to, ka šāda veida darba attiecības tiek uzsāktas, bet tiek slēgta vienošanās par amata pienākumiem. Mēs bijām lūguši, lai šī konkrētā vienošanās komisijas deputātiem tiek izsniegta. Kaut kādu iemeslu dēļ šī informācija komisijas deputātiem netiek sniegta, līdz ar to arī plašāk – Saeimas deputātiem. Uzskatu, ka šajā brīdī to mierīgi var uzskatīt par informācijas slēpšanu no sabiedrības.

Kolēģi, pēdējā pusgada laikā esam daudz runājuši par termiņuzturēšanās atļaujām. Esmu pārliecināts, ka par to runāsim arī 15. Saeimā, ņemot vērā aizvien jaunus faktus, kas nāk klajā saistībā ar šāda veida "ieguldījumiem" (pēdiņās), "investoriem" (pēdiņās), kas necer uz dividendēm, bet tikai un vienīgi uz termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu.

Nobeigumā, kolēģi, vēlos pateikt frāzi, ko man ir lūguši nodot vairāki jaunuzņēmumu pārstāvji, – tas ir apkaunojoši. Apkaunojoši, ka šajā gadījumā gan Dejus, gan Kulbergs grauj jaunuzņēmumu un inovatoru prestižu sabiedrības acīs, mēģinot uzdot prastu termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu par investoru piesaisti jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem nav nekāda sakara ar termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas biznesu.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par iespējamu interešu konfliktu, amata stāvokļa izmantošanu un neētisku rīcību Ministru prezidenta ārštata padomnieka darbībā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 10. Pieprasījums noraidīts.

Turpinām ar sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" (Nr. 1593/Lp14). Tas ir pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavots likumprojekts.

Likumprojekts paplašina robežsarga tiesības lietot spēku vai šaujamieroci papildus jau pašreiz likumā noteiktajam arī tādos gadījumos, kad ir jāatvaira uzbrukums Valsts robežsardzes apsargājamam objektam vai infrastruktūras objektam. Ar šo likumprojektu tiek dotas arī tiesības lietot ieroci bez brīdinājuma, ja konkrētajā situācijā šāds brīdinājums nav iespējams.

Tāpat likumprojekts nosaka: ja sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises lietošanas rezultātā persona ir ievainota vai iestājusies tās nāve, Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā par to ziņo prokuratūrai.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds iekšlietu ministram Jānim Dombravam.

J. Dombrava (iekšlietu ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Esošajā situācijā, kad Baltkrievija pret mūsu valsti izvērš ne tikai imigrācijas instrumentalizāciju, bet arī hibrīdkara aktivitātes, bojājot mūsu robežu infrastruktūru, izaicinot mūsu dienestu amatpersonas, valstij ir jāparāda, ka esam spēcīgi un gatavi atbildēt uz šīm hibrīdkara darbībām pret mūsu valsti. Ikvienam, kurš sargā robežas, ir jābūt pārliecībai, ka amatpersona var izmantot visus līdzekļus, lai sargātu mūsu robežu drošību. Valstij ir jādod pilnvaras rīkoties, un valstij ir jādod izjūta, ka aizsargās tās amatpersonas, pret kurām agresorvalsts var virzīt nepamatotas juridiskas apsūdzības. Šī ir spēcīga atbilde, ko esam sagatavojuši, – ja būs nepieciešams, Latvija savas robežas sargās ar ieročiem.

Vēlos teikt paldies Saeimai par spēju īsā laikā rast atbalstu šai iniciatīvai, arī visām iesaistītajām institūcijām un Juridiskajam birojam. Vēlos arī izmantot iespēju pateikties 14. Saeimas deputātiem, ar kuriem kopā esam pieņēmuši virkni likumprojektu, kas stiprina mūsu valsts nacionālo drošību. Esmu pārliecināts, ka šo gadu laikā esam spējuši kopīgā darbā panākt, ka valsts ir kļuvusi drošāka.

Paldies jums par to. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

E. Šnore. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1594/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Skatām likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Tas arī ir pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavots likumprojekts.

Likumprojekts papildina likuma normu, ka Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas izmeklē arī robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar ieroču, sprāgstvielu un citu līdzekļu izmantošanu, veicot pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmā. Līdzīgs regulējums tiek paredzēts arī attiecībā uz Valsts policijas darbiniekiem, kas veic pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmā.

Vēlos uzsvērt, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz valsts pienākumu izveidot efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu gadījumiem, kad pamattiesību aizskārumu izdarījušas amatpersonas, pildot dienesta pienākumus. Šāds mehānisms ietver arī pienākumu par izmeklēšanu atbildīgajai institūcijai savlaicīgi uzsākt izmeklēšanu, kā arī veikt to nevilcinoties.

Ievērojot minēto, lai nodrošinātu ātrāku izmeklēšanas procesa uzsākšanu un operatīvu izmeklēšanu attiecībā uz amatpersonu nodarījumiem pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma ietvaros, šis likumprojekts precizē Kriminālprocesa likuma 387. pantā noteikto institucionālo piekritību.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1594/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E. Šnore. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1594/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

E. Šnore. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1594/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Arhitektūras likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 36 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Arhitektūras likums", otrais, galīgais, lasījums.

Pirms sākt strādāt ar priekšlikumiem, gribu atskaitīties, kā likumprojekts aizgāja līdz otrajam lasījumam. Uzreiz pateikšu, ka no likumprojekta sākotnējās redakcijas paliek nosaukums un viens pants, viss pārējais ir mainīts. Gribu arī paskaidrot, kā strādāja komisija. Reorganizētas vairākas... un uzreiz liela pateicība tiem cilvēkiem, kuri darbojās vairākas stundas... laikā starp pirmo un otro lasījumu. Izveidotas vairākas darba grupas.

Liels paldies jaunajam, bet izcilajam Juridiskā biroja – Meisteres kundze, paldies! – padomniekam Agrim Ratnikam. Tiešām izcili. Viņš no sākuma atnāca pie mums strādāt kā Danovska kunga students, bet paveica izcilu darbu. Paldies klātesošajiem arhitektiem, kuri piedalījās... Andrim Kronbergam, Guntai Grikmanei, Jurim Pogam, Gatim Didrihsonam... viņi bija no paša rīta... arī Jurim Dambim un Andai Kursišai. Paldies Latvijas Ainavu arhitektu asociācijai, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniecei Ilzei Beinārei, Kultūras ministrijai – Dzintrai Purviņai, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājai Inārai Bulai, FICIL, Birokrātijas atmešanas grupas vadītājam, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājam, Latvijas Lielo pilsētu asociācijai un Latvijas Darba devēju konfederācijai.

Gribu pateikt, ka visās darba grupas sēdēs aktīvi piedalījās mans kolēģis komisijas loceklis Dāvis Melnalksnis. Liels paldies arī Ingai Bērziņai un Atim Švinkam.

Tagad par likumprojektu. Pēc pieprasījumu izskatīšanas visiem ir nogurums, tāpēc ziņošu detalizētāk tikai par nopietnām izmaiņām.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par 1. pantu. Šeit paliek tikai galvenie termini, runājot par likumu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

2. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Likuma darbības joma papildināta ar... ainavu arhitektiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Paredz svītrot otro daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Par 4. pantu, kurā ir papildināti... Ir atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Nākamais – 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināti ainavu arhitektūras principi. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par II nodaļas jauno nosaukumu "Kompetence un uzdevumi arhitektūras jomā". Cits nosaukums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Jauna nodaļa, kurā norādīts uz ministriju kompetenci arhitektūras jomā. Šeit ir divas sadaļas: pirmā – Kultūras ministrija, otrā – VARAM. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 9. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viens no priekšlikumiem, par ko sākotnējā redakcijā diskutēja, bija pašvaldības pienākumi. Vienlaicīgi parādījās obligātais pienākums valstspilsētās veidot pilsētas arhitekta amatu. Šobrīd šī struktūra ir pamainīta, un no sākuma 6. panta... 10. priekšlikums... Mēs redzam, ko dara pašvaldība arhitektūras jomā, un pēc tam ir trīs varianti, kā pašvaldība var īstenot šādas funkcijas. Un tie varianti: tas varētu būt pilsētas arhitekts, tā varētu būt atbilstoša struktūra – būvvalde –, un, ja ir tāda kapacitāte arhitektūras jomā, runājot par sertificētiem arhitektiem, esošajā pašvaldībā (droši vien vajadzētu pateikt – novadā nav), tad var paņemt blakus esošo novadu.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Norāda uz to visu darbības organizāciju, ko dara pašvaldība, par ko es jau tikko informēju. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Par atzinumiem par attīstības iecerēm.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viens no tiem, kas izraisīja lielu diskusiju iepriekšējā redakcijā. Tas ir absolūti cits numurs. Un šeit es gribu pateikt... jā, paldies arī arhitektam Kiršteina kungam... bet šeit es gribu pateikt, šis pants absolūti ir mainīts.

Un ļoti būtiski, kur paliek tie gadījumi, kuros vajadzētu taisīt konkursu.

Pirmais – ja to nosaka citi likumi. Un tie citi likumi ir redzami. Tie ir divi likumi – Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" –, un trešais, ko mēs pieņēmām esošajā Saeimā, – Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums.

Otrais – lai vietējā pašvaldība savā plānojumā, tas ir, TIAN, nosaka, kur konkrētā teritorijā nepieciešams rīkot arhitektūras konkursu. Citu variantu nav.

Otrā daļa, kas ir ļoti būtiski. Tāda ir pirmo reizi. Par to, ka mēs veicinām augstas kvalitātes arhitektoniskos risinājumus.

Šeit ir divi varianti. Vai tie varētu būt tiešām izcili arhitektoniski risinājumi... Kā piemēru varu pateikt: nesen ir realizēts projekts Vienības gatvē, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur mēs redzam tādu oranžu... es jau aizmirsu... interesantu zvēru, teiksim tā. Es arī pateikšu pēc savas pieredzes, sabiedriskā būve tiek nodota ar tukšām sienām. Tad atbalstot mēs varam ielikt kaut kādu nelielu procentu no būvniecības, lai ieliktu gleznas vai kaut kādus vides objektus, darbus no tēlniekiem blakus esošajā teritorijā.

Ministru kabinets (tā ir panta trešā daļa) nosaka konkursa organizēšanas kārtību. Kādi kritēriji? Uzreiz pateikšu: ja mēs runājam par augstvērtīgu mākslu, tad runājam par to, ka tas ir tikai par valsts un pašvaldības līdzekļiem... un papildināt... par kapitālsabiedrību līdzekļiem. Piemēram, pasūtītājs ir mūsu kapitālsabiedrība, kaut vai tie paši "Valsts nekustamie īpašumi". Uz privātajiem šī norma neatteicas.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Paldies dievam, 20 gadu garumā... tas likumprojekts beidzot ir nonācis līdz Saeimai un visumā ir labs. Es to atbalstīšu.

Bet man jāsaka tā, kas mani drusku sarūgtina, ka tomēr kādi 20–30 procenti joprojām paliek pilnīgi bezjēdzīga birokrātija. Es neiesaku arī nevienam balsot "pret" šo priekšlikumu, bet pateikšu trīs piemērus, lai jūs saprastu, ka konkursa rīkošana... Tā ir saistīta arī ar sertifikāciju, jo Ministru kabinets uzreiz iestrādā, saprotiet, pēc inerces, 100 priekšlikumu par to, kas drīkst piedalīties. Būs sertifikācija, tad jums būs jāiet sertificēties, atkal iedos desmitiem priekšlikumu un tā tālāk.

Es pateikšu, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis, kāpēc tas viss ir bezjēdzīgi, jo katram, kas tērē naudu, ir tiesības izdomāt, vai viņš grib vienu konkrētu arhitektu uzaicināt vai taisīt kaut kādu konkursu, kur kaut kāda nezināma žūrija par viņa naudu izlems kaut ko, kas galu galā nekas jēdzīgs nebūs.

Trīs piemēri. Pirmais – atcerēsimies Florences katedrāli. Brunelleski. Katedrāli no 1296. gada līdz 1436. gadam nevarēja uzbūvēt, jo, lai uzbūvētu tādu kupolu (vairāk par 40 metriem, bez balstiem), vajadzētu izcirst visus mežus. Tad atnāca Brunelleski un pateica, ka uzbūvēs bez sastatnēm to kupolu. Viņš izgudroja to ķieģeļu skujiņu likšanas metodi un uzbūvēja kupolu. Ne viņam bija sertifikāts, ne tur bija kaut kāds konkurss. Tur faktiski cena noteica to...

Vislabāk man patīk Sidnejas opera. 1956. gadā izsludināja konkursu. Uzvarēja arhitekts Jerns Utsons. Viņa skices sertificētie speciālisti izbrāķēja kā nekur nederīgas. Un tad bija tāds arhitekts, ja jūs zināt, Ēro Sārinens, kurš ar nokavēšanos atnāca, viņš nebija atnācis uz pirmo sēdi. Parakājās vecos papīros, atrada sertificēto arhitektu izbrāķēto projektu un teica – tā var kļūt par pasaules izcilāko ēku. Un piespieda beigās to žūriju... un pārliecināja iedot prēmiju. Protams, viņi mocījās, sertificētie inženieri nevarēja uzbūvēt, 14 gadus gāja būvniecība, beidzās ar to, ka 1966. gadā Utsons atteicās, ieslēdza dokumentus un aizbrauca. Kā saka, nospļāvās. 1973. gadā karaliene atklāja bez viņa, bet 2004. gadā viņš dabūja Prickera prēmiju. Un gadā namu apmeklē 8,2 miljoni. Tas pierāda, ka tie konkursi... var dabūt labāku projektu. Un, ja pasūtītājs... vai trāpās viens cilvēks, kas novērtē to ģenialitāti... Jo – kas pasaulei ir vajadzīgs? Pasaulei ir vajadzīga unikalitāte, nevis Ministru kabineta izstrādāti dažādi noteikumi.

Pēdējais, ko es pats personīgi redzēju, tā ir Zahas Hadīdas projektētais Alijeva centrs Baku. Nu, kas ir redzējuši, tie man piekritīs. Es nezinu, vai tur bija konkurss. Varbūt arī bija, varbūt nebija, varbūt uzaicināja.

Un kas ir sertifikācija? Lai man nebūtu vēlreiz jāiet. Iedomājieties, kādreiz bija jāstudē seši gadi, tad samazināja uz pieciem gadiem. Tagad varbūt bakalauri pa trim gadiem tiek izlaisti. Tātad vieni arhitekti sertificēs otrus arhitektus. Un ko tad viņi sertificēs? Teiksim, te mēs redzam, ka gandrīz 700 gadus stāv nesertificēta arhitekta ēka, ko nevar atkārtot. Tāpat arī Sidnejas opera – no 1957. gada, un šogad 8,2 miljoni tūristu to apmeklēja. Tas ir vidējais skaits.

Var teikt tā: ziniet, mainās tehnoloģijas, akustika, kaut kādas jaunas troses parādās, neilona pītās... Faktiski tā ir tāda naudas slaukšana. Jo arhitekts, ja viņš uzzīmē skici un projektu... Tāpat akustiku rēķinās akustiķis, konstrukcijas veidos inženieri. Un nekas viņam tur nav speciāli... Nu, viņš jau ir nolicis, viņš ir beidzis universitāti, dabūjis diplomu kā sertificēts arhitekts. Kāpēc viņam vajadzētu ik pēc kaut kādiem gadiem atkal iet, lai kādi citi arhitekti teiktu, ko tu neesi, zini, apguvis pēdējā laikā... un tā tālāk. Es tikai nosaucu... ka paiet simtiem gadu. Nu, Utsona gadījumā, tagad skatieties, tas jau ir... drīz jau būs... šis gadsimts tuvosies vidum, ja? Un tā ēka stāv, un tā arī šodien ir tikpat moderna bez kaut kādām prasībām. Kāpēc visu laiku pēc kaut kādiem dažiem gadiem jāiet likt eksāmenus un maksāt naudu.

Bet tas ir mans viedoklis. Tā ka es aicinu atbalstīt. Es vienkārši pateicu, ka ne tie konkursi dod... Tie ir labi, ja grib pasūtītājs. (Kārto dokumentus. Dep. O. Burovs tos atņem: "Tas ir mans!" Smiekli.) Es gribēju izmest.

Labi, paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu, bet neņemiet nopietni ne tos konkursus, ne to sertifikāciju!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Kiršteina kungam. Nevaru nereflektēt un nevaru zināmā mērā neoponēt. Pirmām kārtām, Kiršteina kungs, šis jautājums ir tikai par konkursu. Paldies. Es ceru, ka jūs otro reizi par sertifikāciju neplānojat iet...

Nevajadzētu taisīt konkursu konkursa pēc. Par to šaubu nav. Un, piemēram, mēs runājām arī ar klātesošajiem arhitektiem, ja tiešām nāk arhitekts ar izcilu... Šobrīd man, protams, vieglāk runāt par Rīgas vēsturisko centru ar izcilo arhitektūru – nu, tad varbūt nevajadzētu, nekādā gadījumā nevajadzētu. Man šobrīd privātā kārtā ir viens aicinājums organizēt konkursu konkursa pēc. Un vajadzētu samaksāt par piedalīšanos tiem cilvēkiem, bet uzvarētājs jau ir skaidrs. Nē, to nekādā gadījumā nevajadzētu darīt. Ja, piemēram, uz RVC padomi atnāk... un Kronberga kungs, kas vadīja RVC padomi, zina ļoti labi... un Didrihsona kungs... atnāk ar izcilu ideju, tad varbūt var pateikt: ļoti labi, tad realizē šo ideju!

Ja mēs runājam par Zahu Hadīdu, man personīgi viņa ir vismīļākā arhitekte (atvainojos Latvijas arhitektiem), bet viņa stāstīja, ka viņas vislabākais projekts ir Heidara Alijeva centrs, tāpēc ka pasūtītājs neierobežoja naudas līdzekļus.

Mēs paši, daudzi no mums, esam bijuši pasūtītāji un zinām, kā tas notiek. Par to pašu Brīvības pieminekli. Vairākas reizes dabūjām izcilu projektu, ar ko visa tauta var lepoties, pateicoties tam, ka vairākas reizes bija organizēti konkursi.

Un beidzot šo stāstu, es gribu pateikt arī, vot, šīs diskusijas tā saucamās prāta vētras laikā... man ļoti patīk Didrihsona kunga teiciens, ka varbūt konkursa izsludināšana var palīdzēt pasūtītājiem padomāt par to, kādā veidā šī telpa tiks izmantota. Un tagad pieprasījuma laikā es runāju ar Grikmanes kundzi... mēs runājām par to, kāpēc, piemēram, Rīgas pašvaldība šobrīd neizsludina konkursu par tukšiem bērnudārziem... par potenciālu izmantošanu. Varbūt būs ļoti labi, varbūt tās gaišās domas var ienākt pasūtītājiem...

Tāpēc šobrīd šeit nav nekādas birokrātijas. Paliek tas, kas ir. Arhitekti, cienījamie arhitekti, vēlējās vairāk. Šeit ir tikai tie citi likumi, kas šobrīd darbojas, un pilsētplānošana. Un lai pašvaldība padomā un tiešām norāda, kur ir tā lielā teritorija, kur viņiem vajadzētu taisīt konkursu. Nebūs, tad nebūs.

Es beidzu kā deputāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Un tagad kā komisijas vadītājs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par autortiesībām. Šis priekšlikums arī izdiskutēts. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums Ar to ir vieglāk – ierosinājums izslēgt līdzšinējo pantu. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Zināmā mērā tehnisks. Šeit ir nodaļas nosaukums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 17. – deputātes Bērziņas priekšlikums. Iekļauts nākamajā – 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par arhitekta un ainavu arhitekta profesionālo darbību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 19. – deputātes Bērziņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Piedāvāju atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pantu par autortiesībām, tāpēc ka jūs tikko to atbalstījāt. Šis priekšlikums par izslēgšanu ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par panta izslēgšanu. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt nodaļu, kurā ir runa arī par konkursiem, ko jūs tikko atbalstījāt. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt nodaļu "Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija". Tā ir vesela sadaļa, vairākas lapas tabulā. Diskutējot mēs pieņēmām lēmumu, ka šis veidojums varētu būt diezgan smagnējs, un atradām kompromisa variantu, par ko es komisijas vārdā esmu ļoti pateicīgs arhitektiem. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 26. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 27. – arī Bērziņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un beidzot – 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par arhitekta un ainavu arhitekta patstāvīgās prakses tiesībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Tagad 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir kompromisa variants starp noraidīto... kolēģiju... šeit mēs rakstām, ka Arhitektu savienība sertificē... Likumā mēs uzreiz paredzam līdzīgu situāciju kā ar ārstiem Ārstniecības likumā. Šeit uzreiz rakstīts, ka biedrība "Latvijas Arhitektu savienība" veic sertifikāciju arhitektiem. Analoģiski biedrība "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija" – ainavu arhitektiem. Ministru kabinets nosaka kārtību... Kad aiziesim līdz pārējiem noteikumiem, tur ir rakstīts, kāds ir lēmums.

Un pēdējais – es gribu pievērst uzmanību trešajai daļai – par pārsūdzēšanu. Vai savienība savos ietvaros izdomā divu pakāpju sistēmu... tad ir sertificēšanas centrs vai... es atvainojos, varbūt nepareizs nosaukums... var padome pieņemt lēmumu, ka vēl pārsūdz, un pēc tam pārsūdzēšana... un šeit mēs samazinām administratīvo slogu un birokrātiju... nenāk uz ministriju, bet nāk uzreiz uz administratīvo tiesu. Administratīvajā tiesā tādus jautājumus izskata diezgan ātri.

Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 30. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 33. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par panta izslēgšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par veselu piecu pantu izslēgšanu. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un mēs nonācām līdz priekšpēdējam – 35. – atbildīgās komisijas priekšlikumam. Tie ir pārejas noteikumi. Tas arī izdiskutēts un saskaņots ar visām ministrijām.

Pārejas noteikumi norāda, ka, runājot par konkursiem, MK noteikumus vajadzētu izstrādāt līdz 2027. gada 31. oktobrim. Tie stājas spēkā ar 1. novembri. Tas ir arī par sertifikātiem.

Tālāk ir otrais termiņš (par sertifikātiem) – arī 2027. gada 31. oktobris. Tad mums ir termiņi vēl... Ministru kabinets līdz... kas skar Saeimu... 2027. gada 28. februāris. Ekonomikas ministrija izstrādā grozījumus Būvniecības likumā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā... līdz 2027. gadam 28. februārim. Visi termiņi ir saskaņoti.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un pēdējais – 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, kad likums stājas spēkā. Tas stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dāvim Melnalksnim.

D. Melnalksnis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamās kolēģes! Kolēģi! Es pavisam īsi. Burova kungs ieskicēja to, kā mums gāja šajā komisijā. Jāsaka godīgi – tad, kad mēs saņēmām likumprojektu, tiešām nebija pārliecības, ka nonāksim tik tālu.

Arī Burova kungs minēja, ja likumprojekts nebūs izstrādāts tādā stadijā, lai to atbalstītu, mēs noņemsim steidzamību un atstāsim nākamajai Saeimai. Tad jāsaka tā: pēc daudzām garām stundām šajā darba grupā radās pārliecība, ka likumprojekts ir atbalstāms. Un tiešām esam nonākuši pie tā, ka ir palicis tikai virsraksts "Arhitektūras likums" un viens pants, kas nav mainīts, bet liela daļa ir mainīta. Un tiešām šīs darba grupas... tiešām paldies arhitektiem un Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansei, tāpat arī LTRK, LDDK, FICIL, tiešām ļoti daudzas organizācijas iesaistījās, bet tas viss nebūtu panākams arī bez komisijas priekšsēdētāja. Līdz ar to vienīgais paldies, kas šodien nav izskanējis, ir paldies Burova kungam par šī procesa novadīšanu. Manuprāt, šis ir labs piemērs, kā radīt ļoti labu likumu, pat ja tas uz Saeimu ir atnācis ne tik labā kvalitātē. Tā ka tiešām paldies Burova kungam!

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

O. Burovs. Paldies.

Es gribu tikai komisijas vārdā... pirms aicināt... pateikt vienu: es esmu pārliecināts, ka izcila arhitektūra parādās tad, kad visi strādā vienā komandā – arhitekts, pasūtītājs, būvnieks un, protams, būvuzraugs. Man liekas, šobrīd mums sanāk veiksmīgs Arhitektūras likums. Paldies visiem par piedalīšanos.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Arhitektūras likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā".

Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi no Labklājības ministrijas. Abi priekšlikumi ir izstrādāti, sadarbojoties ar Juridisko biroju, un attiecas uz personas datiem, datu aizsardzību. Priekšlikums ir precizēts... datu apstrādes regulējums saskaņā ar datu aizsardzības regulu.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Esam izskatījuši divus priekšlikumus.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Transporta enerģijas likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Transporta enerģijas likumā".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir saņemts jeb, pareizāk sakot, izstrādāts un pašu iesniegts viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Transporta enerģijas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1477/Lp14), trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" trešajā lasījumā.

Komisijā esam saņēmuši vienu – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikumu. Iepriekš konkrētais pants noteica, ka Ministru kabinets nosaka Centrālās statistikas pārvaldes un elektronisko sakaru komersantu, kā arī Aizsardzības ministrijas un elektronisko sakaru komersantu savstarpējās sadarbības formu, saturu, kārtību šī panta noteiktajā kārtībā. Miezaiņa kunga piedāvājums ir aizvietot vārdu "nosaka" ar vārdiem "var noteikt".

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Kopumā likumprojekts ir daļa no e-pierādījumu likumdošanas pakotnes.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1477/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Briškens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums", trešais lasījums.

Iesniegti 25 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" trešajā lasījumā.

Komisijā saņemti 25 priekšlikumi.

1. priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 2. priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 5. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 6. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 7. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 8. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 9. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 10. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 11. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 12. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 13. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 14. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 15. priekšlikums. Nav atbalstīts... ir atbalstīts, atvainojos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 16. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 17. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 18. priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 19. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 20. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 21. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 22. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 23. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 24. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 25. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūgšu šo priekšlikumu atbalstīt, bet gribētos teikt pāris vārdu par šo likumprojektu, un es ceru, ka šis likumprojekts tiks atbalstīts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Šodien faktiski tas ir viens pozitīvs solis, kas parāda, ka mēs ne tikai lielā mērā vārdiski, bet arī darbos caur likumdošanas dokumentiem, šinī gadījumā likumu, esam par Latvijas austrumu teritorijas attīstību un pievēršam uzmanību tiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, lai šī teritorija... Sākotnēji likuma griezumā mēs runājām par Latgali, klāt pievienojot Alūksnes novadu. Uz otro lasījumu saņēmām priekšlikumus... un ir iestrādāti arī citi novadi, kas nāk no Vidzemes plānošanas reģiona, tāpat arī Jēkabpils novads no Zemgales plānošanas reģiona, bet sakarā ar to arī nācās iestrādāt tā saukto diferenciācijas pieeju. Ministru kabinetam mēs lūgsim caur šo likumu tomēr paredzēt dažādus kritērijus, atbalsta mehānismus, pieejas atkarībā no tā, vai tā ir pašvaldība, kas atrodas blakus Krievijas vai Baltkrievijas robežai, vai tā ir krietni tālāk un saskaras ar citiem izaicinājumiem.

Es gribu teikt lielu paldies visiem, kas bija iesaistīti likumprojekta sagatavošanā. Gribu atspēkot to, kas ir izskanējis publiski medijos, – ka likumprojekts bija sasteigts. Tas tā īsti nebija. Mēs, Latgales apakškomisija, pie likumprojekta idejas bijām jau stāvējuši tanī brīdī, kad tika izstrādāts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Jau tanī brīdī bija ideja, ka ir jābūt atsevišķam likumam, kas vērsts tieši uz Latvijas austrumu teritorijas attīstību.

Likums ir tapis, sagatavots, iesniegts. Gan liels paldies no visas Latgales apakškomisijas... Latgales plānošanas reģiona virzienā, gan arī liels paldies Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes kolēģiem. Tāpat arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Juridiskajam birojam, arī Latgales apakškomisijas konsultantēm un, protams, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un tās priekšsēdētājam Oļegam Burova kungam, kurš bija tas, kurš novirzīja šo likumprojektu tādā gultnē, lai mēs varētu vēl 14. Saeimā lemt par šī likumprojekta akceptēšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies, kolēģi. Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu un arī likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tātad 25. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

A. Brakovska. Es arī gribu pateikt milzīgu paldies katram deputātam, kurš atbalstīja šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums vēl ir laiks – viena minūte.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Valsts kontroles likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Līdz ar to debates nav iespējamas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Valsts kontroles likumā".

Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts kontroles likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, un šajā pārtraukumā aicinu visus deputātus uz Sarkano zāli. Mēs esam sarūpējuši jums kūku, un būs iespēja arī pateikt paldies visiem darbiniekiem, kas nodrošināja 14. Saeimas darbu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Pārtraukums būs viena stunda.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Reģistrējušies 90, nav reģistrējušies 10 deputāti: Anda Čakša, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Jeļena Kļaviņa, Agnese Krasta, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Kolēģi, pārtraukums bija stundu garš, daži teica, ka par daudz, bet izrādās, ka par maz. Vajadzēja iedot vēl vairāk. (Pauze.)

Kolēģi, kvorums ir.

Tātad turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā", trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" trešajam lasījumam.

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputātes Agneses Krastas priekšlikums. Paredz papildināt 117. panta 13. punktu ar vārdiem "dzimumu saistītu motīvu". Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt 117. panta 13. punktu, papildinot to ar "tai skaitā dzimuma dēļ". Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. Nākamais – 3. – deputāšu Lienes Gāteres un Janas Simanovskas priekšlikums. Paredz papildināt 117. pantu ar 14. punktu. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, ka normā tiek iestrādāts vainu pastiprinošs apstāklis – noslepkavota sieviete – un arī parādās vairākkārtēju piespiedu kontrolējošu uzvedību ietekmējoši faktori.

Šis priekšlikums tika diezgan daudz un būtiski analizēts un apspriests komisijā. Tika uzsvērts, ka tas būtiski maina Krimināllikuma tvērumu, ņemot vērā to, ka Krimināllikums ir veidots dzimumneitrāli. Šis priekšlikums tomēr ievieš normu, kas iziet ārpus šī tvēruma. Arī Tieslietu ministrija, prokuratūra un Saeimas Juridiskais birojs šo normu neatbalstīja.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātie kolēģi! Šis – 3. – priekšlikums ir par to, vai valsts spēj atpazīt vardarbības ķēdi līdz brīdim, kad tā beidzas ar sievietes slepkavību. Mans un deputātes Janas Simanovskas priekšlikums paredz noteikt, ka par slepkavību pastiprinošos apstākļos tiek atzīta tāda sievietes slepkavība, kurai pirms tam ir sekojusi ilgstoša vai vairākkārtēja piespiedu kontrolējoša uzvedība.

Ko tas nozīmē? Sistemātiska personas pakļaušana, izolēšana no draugiem, ģimenes, pastāvīga izsekošana, draudi, finanšu kontrole, pazemošana, mēģinājumi kontrolēt katru soli, kontrole un piespiešana, kas nereti turpinās arī pēc tam, kad attiecības ir izbeigtas. Šādos gadījumos slepkavība ir pēdējais posms tādā ilgstošā vardarbības ķēdē.

Visspilgtāk to parādīja viena traģēdija – Leona Rusiņa lieta. Gandrīz gadu viņa bijusī partnere meklēja palīdzību dažādās valsts institūcijās, tiesībaizsardzības iestādēs, Tiesībsarga birojā. Viņa tika vajāta, iebiedēta, kontrolēta. Viņas kolēģi divās darbavietās tika trobelēti. Valsts viņu tomēr nespēja nosargāt.

Bet likumdevējs nav bezspēcīgs. Tāpēc ir svarīgi likumā skaidri nosaukt šo vardarbības modeli. Ne tikai tāpēc, ka nepieciešami bargāki sodi, jo jau šobrīd par šādiem nodarījumiem var piespriest mūža ieslodzījumu, bet galvenokārt tāpēc, lai policija, prokuratūra un tiesa šos gadījumus savlaicīgi identificētu, apzinātos riskus un analizētu tos kā īpašu vardarbības formu. To, ka tas ir jādara, mums ir norādījuši arī GREVIO eksperti. Latvijai ir jāspēj atpazīt īpaši bīstami vardarbības modeļi. Un, ja mēs tos nenosaucam, tad tos arī konsekventi neuzskaitām, neanalizējam un no tiem nemācāmies.

Protams, visus cilvēkus mēs nekad neizglābsim, bet mēs varam daudz agrāk pamanīt pazīmes, kas liecina par augstu slepkavības risku. Tieši tam kalpotu regulējums, ko mēs piedāvājam 3. priekšlikumā. Jā, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, netika atbalstīta arī dzimumneitrāla priekšlikuma versija. Tāpēc argumenti par to, ka tas traucē šo priekšlikumu atbalstīt, nav gluži precīzi, bet es esmu diezgan pārliecināta, ka pie šī jautājuma Latvijai būs jāatgriežas ja ne nākamajos četros, tad nākamajos astoņos gados.

Mēs redzam, ka demokrātiskās valstīs arvien vairāk tiek atzīts, ka ilgstoša kontrole, vajāšana, pakļaušana ir augsta riska pazīmes, tās ir brīdinājuma pazīmes un nereti slepkavības priekšvēstneses.

Nesen, 2025. gadā, arī Kanāda iestrādāja savā likumā ļoti līdzīgu normu tieši par sieviešu slepkavībām. Ja mēs šīs pazīmes zinām, mēs zinām, ka tās var novest pie slepkavības, tad mūsu pienākums ir rīkoties. Un tā ir arī likumdevēja līdzatbildība – rīkoties.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Mīļie kolēģi! Es jums gribu pastāstīt... sākt ar pasaku, tāpēc ka šis jautājums, ko mēs ierosinājām Krimināllikumā, ir tikpat vecs, cik pasaule. Un par to ir ļoti daudz pasaku. Un pasaka ir par jaunu sievieti, kas apprecējās ar Zilbārdi, kuram bija briesmīga slava, un, izrādās, viņš bija ļoti jauks cilvēks... praktiski. Kādu reizi viņš devās...

Sēdes vadītāja. Simanovskas kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

J. Simanovska. Es stāstu tieši par priekšlikumu.

Kādu reizi viņš devās ceļojumā un pateica savai jaunajai sievai: tu visur vari iet, tikai neej aizliegtajā istabā. Bet, protams, aizliegtā istaba vienmēr ir vilinoša, viņa tur iegāja, un tur viņa atrada bijušo sievu līķus un asinis. Kad Zilbārdis atbrauca mājās un atklāja, ka sieva ir bijusi šajā aizliegtajā istabā, viņa bija nāves briesmās.

Un tas ir tieši par šo piespiedu kontroli. Tātad vīrietis (Starpsauciens.) nosaka sievietei, ka ir "aizliegtā istaba", kurā viņa nedrīkst iet. Un, ja sieviete... Jums nāk smiekli. Bet tas ir tas, ar ko sievietes (Starpsauciens.) vēsturiski ir saskārušās, pietiekami ilgstoši, – vīrietis, viņas dzīvesbiedrs, ir tas, kurš nosaka, ko sieviete drīkst un ko nedrīkst. Par to ļoti daudz arī literatūrā jūs varat sameklēt atsauces, un tas ir ļoti izplatīti arī citās Eiropas valstīs. Kas notiek, ja sieviete nepakļaujas šiem norādījumiem? Sods par nepakļāvību šiem norādījumiem ir nāve.

Mēs varam ticēt vai neticēt pasakām, bet tajās ir iekodētas kaut kādas uzvedības normas. Un tieši šī ir tā uzvedības norma, kas mums ir jāapzinās, – ja ir tāda piespiedu kontrolējoša uzvedība, ja sievietes partneris uzskata, ka viņam ir tiesības noteikt, ko sieviete drīkst un ko nedrīkst, un ka viņam ir tiesības noteikt, ka ir tāda "aizliegtā istaba", kur viņa nedrīkst ieiet, tad nepaklausība var beigties ar viņas nāvi. Tas tā vienkārši ir. Diemžēl to parāda arī citu valstu prakse. Tieši tāpēc arī citas valstis likumos iestrādā šo īpašo normu, ka situācijas, kurās pret sievieti vērš šādu piespiedu kontroli, ir ļoti bīstamas... tās var būt letālas sievietei, tieši tāpēc arī to uzskata par slepkavību īpaši vainu pastiprinošos apstākļos.

Ir arī ļoti svarīgi, ka tiesībsargājošās iestādes atpazīst šo uzvedību. Redzot šo uzvedību – Gāteres kundze jau pieminēja Rusiņa lietu – iestādēm jau vajadzēja prognozēt, ka tā situācija ir ļoti, ļoti nopietna. (Starpsaucieni.)

Tieši tāpēc ir šis priekšlikums. Līdzīgas normas ir pieņemtas Kanādā, Lielbritānijā, arī citās valstīs, jo tas palīdz atpazīt šīs bīstamās situācijas. Tas ir arī skaidrs vēstījums sabiedrībai, ka šīs nav normālas normas un zilbāržu uzvedība mūsdienu sabiedrībā nav norma.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir veids, kā mēs varam mazināt sieviešu slepkavības, kuru, starp citu, Latvijā ir ļoti daudz.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Ir vajadzīgs balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 32, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Teirumnieks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā saņēmām un izskatījām trīs priekšlikumus.

1. – deputāta Felsa priekšlikums. Par transportlīdzekļa pārreģistrāciju uzņēmuma reorganizācijas laikā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums, papildinājums, motorstundām pievienojot arī iepriekš neekspluatētu traktortehnikas piekabi. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Visbeidzot noslēdzošais – 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumu precizēšanu. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Kolēģi, komisijā esam saņēmuši un izskatījuši četrus priekšlikumus. Šis likumprojekts ir saistīts ar preču remontējamības prasībām, kur mēs citstarp pārņemam Eiropas Savienības noteiktos aktus.

Piedodiet, man mazliet pazuda 1. priekšlikums.

Jā, 1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistībā ar remonta veidlapas paraugu un tajā iekļaujamo informāciju, ko nosaka Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Piedodiet, gara tabula un izkaisīti priekšlikumi.

2. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 3. – komisijas priekšlikums. Aizstāj formulējumu pārejas noteikumos attiecībā uz piemērojamām tiesību normām, kas regulē distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Visbeidzot 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistībā ar papildu pantu pārejas noteikumos. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums", trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Melnis. (Pauze. Starpsaucieni.)

K. Melnis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Tā (Skatās portatīvajā datorā. Starpsauciens.)... Nē, kolēģi, mums tak nav, kur steigties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli! (Starpsaucieni.)

K. Melnis. 1. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 2. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 4. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 5. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 6. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 7. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. Lūdzu... balsojums! (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta (Zālē troksnis.)... Kolēģi, klusāk! Balsosim par likumprojekta "Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.)

K. Melnis. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Daži deputāti aplaudē.)

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" trešajā lasījumā.

Izskatīti seši priekšlikumi.

1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek noteiktas iestādes, kurām ir iespējas veikt normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības, kontroles un izmeklēšanas vai pārkāpumu novēršanas funkcijas un kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus, ar kuriem pārtrauc dažādu interneta vietņu darbību. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)... balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 22, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 5. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Definēts, kādos gadījumos iestādēm ir iespējams pieņemt attiecīgos lēmumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 23, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 6. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1476/Lp14), trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ietver divus likumprojektus, kurus Juridiskā komisija apvienoja. Viens bija likumprojekts ar šo numuru – ietvēra arestētās mantas pārvaldības labāku sakārtošanu. Otrs bija likumprojekts Nr. 1483, kas ietvēra Eiropas Savienības direktīvu par pārrobežu sadarbību ar e-pierādījumiem.

Juridiskā komisija izvērtēja sešus iesniegtos priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja daļēji, iekļaujot 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Protams, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās datumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1476/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, ir ļoti grūti strādāt – tiešām ļoti grūti strādāt! Mazliet klusāk!

Darba kārtībā – likumprojekts "Kriminālsodu izpildes likums", trešais lasījums.

Iesniegti 118 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 20. oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Kriminālsodu izpildes likums" trešajam lasījumam.

Komisija saņēma 118 priekšlikumus.

Šis ir ļoti nozīmīgs likumprojekts, un mēs ļoti, ļoti cerējām, ka mums izdosies to pieņemt šajā Saeimā, jo cenšamies sakārtot sodu izciešanas sistēmu kopumā. Šā sasaukuma laikā uzbūvēts jauns Liepājas cietums. Likumprojekts "Kriminālsodu izpildes likums" ir kā turpinājums tam, ko mēs veicām, lai sakārtotu sistēmu un tā būtu atbilstoša mūsdienu prasībām.

Virzīsimies uz priekšu ar priekšlikumiem. Pārsvarā uz trešo lasījumu tika iesniegti redakcionāli labojumi, bija arī daži konceptuālāki priekšlikumi. Milzīgs paldies gan Tieslietu ministrijai, gan Juridiskajam birojam, ka tika atrasts risinājums. Jā, bija sarežģīti, notika daudz sēžu, tomēr, domāju, ir rezultāts, ir atrasti kompromisi. Sniegsim jums informāciju, un jūs varēsiet lemt par atbalstu šim likumprojektam.

1. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – arī tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 113. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 16. – arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 18. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 24. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 25. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 26. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 29. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 33. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 36. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 37. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 38. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 39. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 40. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 41. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 43. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 46. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 47. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 48. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Nākamais – 49. – arī tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 50. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 51. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 52. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 54. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 55. – arī tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 57. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 60. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 62. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 64. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 65. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 66. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 67. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 69. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 70. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 71. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 73. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 75. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 77. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Nākamais – 79. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 80. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 82. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 83. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 85. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 86. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 86. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 87. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 90. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 90. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 91. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 92. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 93. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Nākamais – 94. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 95. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 96. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 97. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 98. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 98. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 99. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 100. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 101. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 101. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 102. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 103. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 104. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 104. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 105. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 106. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 107. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 106. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 108. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 109. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 109. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 110. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 111. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 112. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 113. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 114. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 115. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 116. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 117. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Noslēdzošais – 118. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Arī komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus 118 likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Kriminālsodu izpildes likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kriminālsodu izpildes likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Daži deputāti aplaudē.)

R. Bergmanis. Paldies no visiem, kas bija iesaistīti šī likumprojekta izstrādē. Tas tiešām ir ļoti nozīmīgs likums, lai stiprinātu mūsu valsts drošību. Paldies ikvienam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"", trešais lasījums.

Iesniegti 77 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"".

Jāteic, ka saņēmām vairāk priekšlikumu, nekā tabulā ir iekļauti, – kopumā pāri par 90. Paldies kolēģiem, kuri rada kompromisus. Daudzi priekšlikumi tika atsaukti, jo bija ļoti līdzīgi... Kiršteina kunga... kuri palikuši tabulā... un tie tiks apkopoti. Kā mēs vienojāmies komisijā, tie arī tiks nosūtīti informācijai Klimata un enerģētikas ministrijai tālāk, lai viņi turpinātu darbu ar šiem priekšlikumiem pēc būtības un jau nākamajos likumprojektos citi deputāti nāktu ar risinājumiem, tai skaitā arī par Kiršteina kunga minētajām problēmām.

Un tā, skatot likumprojektu, komisija neatbalstīja 1. – deputāta Kiršteina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ir diezgan komiski, ka aizejošā Saeima, kurā vairākums ir esošajai koalīcijai, pašreiz mēģina vēl iešmugulēt un kaut ko glābt no tā, lai ārzemnieki, kas te ir pilnībā sagandējuši Latvijas ainavas un lauksaimniecības zemi, un mežus, vēl varētu darboties, jo tie ir kaut kādi lielie ziedotāji.

Bet ļoti īsi pateikšu par šo likumprojektu. Es domāju, ka to vajadzētu pieņemt jaunajai Saeimai. Mans priekšlikums ir, ka nevar būt tā, ka, ja kaut kas notiek ar vēja parku... Un es pateikšu piemēru. Tātad projekts kaut kādā veidā tiek sadalīts, parādās, teiksim, nevis vairs 50 vai 40, bet tikai 10 torņi, kas ir vienā malā, un viņiem atļauj to darīt, ātri tiek kaut kāds paviršs novērtējums iedots. Lai izbeigtu visas šīs mahinācijas, skaidri un gaiši – nevar sadalīt jau esošu projektu, kuram konstatē smagus pārkāpumus ar IVN. Latvijā praktiski nav neviena IVN, kurā nebūtu pārkāpumu... no izceltajiem. Varbūt vienīgais kūdras purvā ir... kūdras purvā, kuru neviens neredz... un tā tālāk.

Bet es pateikšu tikai... Protestu pret šo likumprojektu ir atsūtījusi gan Latvijas permakultūras biedrība, gan Vides konsultatīvā padome, jo viņi uzskata, ka tas ir pretrunā ar IVN direktīvu – sadalīt atsevišķas darbības kārtās un tad turpināt visas tās mahinācijas un nelikumības.

Ja godīgi, tad es pateikšu, lai man nav jāiet atkārtoti pie pārējiem likumprojektiem. Komisija, piemēram, noraidīja... Nu kā var būt vienā adresē IVN rakstītājs, kurš saņem no šī attīstītāja naudu... nu, tas... es pats uzrakstu sev projektu, pats saskaņoju un pats sev uzrakstu IVN, ka viss ir ļoti labi. Patiesie labuma guvēji šiem projektiem nav zināmi. Tā ir tāda pati izpārdošana... ārzemēm kā ar Pilsonības likumu. Es neredzu nekādu atšķirību.

Tad atbildiet, godājamie deputāti! Ja līdz šim ilgākais pārtraukums, teiksim, elektrības vidē mums bija 9–10 stundas, tad pēdējā vētrā jau bija 36 stundas. Un kāpēc bija 36 stundas? Tāpēc, ka brīnumainā kārtā ir nenormāli sadārdzinājusies sadale, pieaug cenas, līdz ar to elektrības tarifi. Bet visinteresantākais, ko neviens nebija pamanījis, – ka ciklonos un vētrās vēja parki kaut kā nestrādā. Un tavu brīnumu – arī anticiklonos tie nestrādā! Eiropas Savienībā viņi visi dzīvo no kompensācijām, neviens nav pelnītspējīgs. Kāpēc mēs visu laiku ļaujam šmugulēt iekšā šādus nepārdomātus IVN?

Mēs ignorējam Latvijas enerģētiķu atklāto vēstuli Saeimai, Valsts prezidentam, kurā viņi norāda, ka Latvijā jau ir pārsniegtas bāzes jaudas un tas rada šīs katastrofas. Tie miljardi, kas tiek tērēti uz šo vēja parku, teiksim, kabeļu vilkšanu, paralēlo sistēmu uzturēšanu, ir noveduši pie tā, ka mēs vairs nevaram pat vētras laikā lokāli iztaisīt kādā pašvaldībā... Piemēram, Mālpils savā novadā... tur ir divi mazie HES, tie nav iekļauti kopējā sistēmā, viņi sēž bez elektrības 36 stundas ar diviem maziem HES. Visa tā "Latvenergo" padome ir jāatlaiž, tur nav enerģētiķu. Tur ir visādi spekulanti, haltūristi, tirgus, biržas atbalstītāji un tā tālāk.

Ja šo neatbalstām, tad mums faktiski ir jābalso "pret" šo likumprojektu. Tas ir apkaunojums un ņirgāšanās. Lai jaunā Saeima vispirms aptur vēja parkus un pārbauda likumību. Mēs jau neesam pret, bet, es saku, tad tur... ka viņi ir kaut kādos purvos, kaut kādās tādās vietās lai notiek...

Pēdējais. Varbūt vajadzētu tomēr nedaudz paskatīties ar vienu piemēru. Starp jūru un Liepājas ezeru ir apmēram divi kilometri. Liepājnieki zina. Tur ir vēja parks, kurš jau ir uz šo brīdi – jauns vēja parks uzcelts – apsitis divreiz vairāk sikspārņu, nekā vispār ir atļauts likumā. Un IVN... viss ir sablefots. Putnu migrācijas ceļā... Mums ir Aizsargjoslu likums, kurā ir teikts, ka piecu kilometru joslā var būvēt, teiksim, tūrisma skatu torņus. Nē, tagad iestādes... ministrija aptur darbību šim vēja parkam, kamēr viņi nenoskaidros. Viņi uztaisa kaut kādu jaunu fiktīvu novērtējumu, ka naktīs atslēgs. Tā kā sikspārņi lido naktīs, viņi nesitīsies tajos vēja parkos... Bet tie darbojas gan dienu, gan nakti. Vispār visi spļauj virsū šiem gan Klimata un enerģētikas ministrijas, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kaut kādiem...

Tāpēc es saku tā: ja mēs šo neatbalstām, es par pārējiem neeju runāt. Kaut vai to, ka IVN nevar rakstīt attīstītājs.

Mēs beidzam.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins. Balsojam vispār "pret" likumprojektu.

Šo aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 37, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. Jā, paldies.

2. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsojam!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 43, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 3. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 39, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 5. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums pēc būtības nevis ierobežo, bet ļauj pašvaldībai noteikt 2000 metru, ja tas iepriekš ir bijis atzīmēts. Kolēģi, bieži vien ir situācijas, kad vēja elektrostacijas var parādīties vietās, kur ir ārkārtīgi būtiski saglabāt ne tikai ainavu, bet reizēm arī pašus ciematus. Un neapšaubāmi, ka ir reizes, kad šī visa ietekme ir pozitīvi vērtējama, bet pēc būtības cilvēkus, kas ir dzīvojuši noteiktā vidē, šīs jaunās tehnoloģijas var traucēt.

Tāpēc es aicinu saglabāt pašvaldībām iespēju ietekmēt šādā veidā, nosakot teritoriju, kur nedrīkst būt. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka pašvaldības uz vietas vienmēr zinās labāk, kas ir vajadzīgs viņu cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Priedei.

I. Priede (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo KEM virzīto priekšlikumu, jo uzskatām, ka pašvaldībām ir jāļauj teritoriju plānojumos pašām nolemt, ka tām ir jāveic... un lai ir savas funkcijas. Dot pašvaldībām tiesības noteikt ne tikai minimālo attālumu no pilsētas vai ciema robežas līdz elektrostacijai vai vēja parka robežai, bet arī būt tai organizācijai, kura pieņem gala lēmumu, lai tā nav tikai Valsts vides dienesta, bet arī pašvaldību atbildība, jo pašvaldības pašas grib lemt un plānot savu aizsargājamo teritoriju.

Šie spēkā esošie teritorijas plānojumi daudzviet neatspoguļo mūsdienu tehnoloģijas mērogu. Daudzām pašvaldībām vēl nav akceptēti teritoriālie plānojumi. Arī vecajos nav šie jaunie noteikumi ietverti. Jauna teritoriju plānojuma izstrāde un saskaņošana ir ilgs process, un veidojas situācija, kurā investīciju projekti attīstās ātrāk, nekā pašvaldības spēj aktualizēt savus teritoriju plānojumus. Pašvaldībai jāspēj arī plānot savu pilsētu un ciemu paplašināšanos, un šajā gadījumā tā nedrīkstētu būt tā, kas atsakās no savas pilsētas vai ciema ilgtermiņa attīstības tikai tādēļ, ka attiecīgajā teritorijā agrāk tika akceptēts vēja parks.

Tātad pašvaldībām jābūt reālām tiesībām lemt par savu teritoriju attīstību, nevis tikai piemērot agrāk pieņemtus teritoriju plānojumus, kuros nebija iespējams paredzēt mūsdienu industriālos objektus, mērogus un nākotnes tehnoloģijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Iepriekšējie runātāji jau visu pateica. Tikai viena būtiska lieta.

Mūs faktiski... un kāpēc es teicu: ja šo neatbalstām, tad nekādā veidā visu šo likumprojektu nevajag atbalstīt, tāpēc ka mēs spļaujam virsū pašvaldību tiesībām. Es domāju, ka viens no galvenajiem uzdevumiem jaunajai Saeimai būtu atjaunot pašvaldību tiesības. Tas ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, ka vietējiem iedzīvotājiem ne tikai novados, bet arī pagastos nav nekādu tiesību, ja Ministru kabinets vienmēr darītu, ko grib... un tur ir ierakstīts.

Atklāti... es esmu piedalījies piecās sanāksmēs, kur pat atļaujas pateikt: ejiet ieskrieties, tāpēc ka jūsu piekrišana vai nepiekrišana nevienu neinteresē, kā saka. Nu tiktāl esam nonākuši, ka tā ņirgāšanās turpinās.

Domāju, ka jābūt zināmai secībai – vispirms ir jāatjauno pašvaldību tiesības lemt par savu vidi... mums jau ir pašvaldību referendumi... mēs nobalsojām... lai nākamajā gadā darbojas un tā tālāk. Ja runā par pagastiem, tad, piemēram, Šveicē ir trīs līmeņu pašvaldības un ir pagasti ar 400 cilvēkiem. Bet atpalikušās valstīs pietiek ar diviem līmeņiem.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo. Ja mēs šo neatbalstīsim, tad es vēlreiz aicinu noraidīt visu likumprojektu un jebkuru tā saucamo blēdību ar atjaunojamo enerģiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis ir Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikums. Es aicinu atbalstīt. Un aicinu atbalstīt neatkarīgi no tā, kāda vispār ir bijusi jūsu retorika iepriekš. Šis, manuprāt, ir ļoti saprātīgs kompromiss. Tātad, ja mēs dzirdam bieži vien, no vienas puses, fanātisku vēlmi vēja parkus attīstīt nekontrolēti, tuvu apdzīvotām vietām, ignorējot pašvaldības, ignorējot iedzīvotājus, tad Vitenberga kungs tam ir pielicis punktu.

Un pretēji – mēs nepasakām, ka nekad nekur nevienu vēja parku nevarēs uzbūvēt. Mēs sakām: ir skaidri spēles noteikumi, nenāciet tuvu apdzīvotām vietām, dodam iespēju lemt pašvaldībai. Un, ja jūs spējat vienoties ar pašvaldību un iedzīvotājiem... un galu galā Latvijas apdzīvotības blīvums ļauj šādas vietas atrast... tad pastāv iespēja šo būvniecību veikt.

Tas ir kompromiss – pragmatisks, bez emocijām.

Tāpēc aicinu atbalstīt priekšlikumu, jo tas sakārto daudz lietu, kas iepriekš netika sakārtotas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Butāna kungs teica: nenāciet man klāt! Ir tāda Saeimas deputāte Anna Rancāne, kurai bija dziesma... "Rudenī"... "Nenāciet klāt man rudenī..."

Kolēģi, mēs šeit visi esam it kā par atjaunojamiem energoresursiem, bet tajā brīdī, kad tas pietuvojas mūsu pašvaldībai, – nekādā gadījumā!

Kolēģi, es šeit nedaudz tomēr, izmantojot iespēju, gribu atgriezties šī parlamenta laikā... jautrībai, kas ir notikusi ar atjaunojamiem energoresursiem... Es saprotu, ka no Kurzemes dienvidu un rietumu daļas mums nākamajā Saeimā ir ievēlēti pieci deputāti, stāstot par to, ka viņu vienīgais darbs būs nepieļaut vēja turbīnas savā pašvaldībā. Demokrātija ir, tā teikt, īstenojusies. Vienā pašvaldībā nebūs vēja enerģijas. Bet vēl tomēr, es teiktu, nākamajam parlamentam ir, kur augt.

Šajā parlamentā mums bija deputāti, kas stāstīja, ka vēja enerģija nogalina susuriņus. Susuriņus – uzsveru! – susuriņus nogalina. Petravičas kundze to teica. Bija tāds ļoti dramatisks video... ļoti dramatisks video, kolēģi!

Es teiktu tā: draugi mīļie, mēs varam par daudz ko diskutēt, bet es sapratu, ka nākamajā parlamentā mums būs tāds ekonomiskais izrāviens. Nepārtraukts ekonomiskais izrāviens. Bet es tā jūtu, ka atgriezīsimies atpakaļ 900 pagastos. Es nešaubos – es nešaubos! Jo vienas pašvaldības neatkarība būs noteikti – Kandavas pašvaldība tiks atjaunota. Priedes kundze ir ievēlēta. Tā ka Kandavas novada neatkarība nākamajā parlamentā tiks izveidota, būs. Priedes kundze to apstiprina. Es domāju, tas viss būs skaidrs.

Bet, kolēģi, es teiktu tā... es negribu teikt anglicismu, bet... it kā mēs visi sakām – esam par atjaunīgajiem energoresursiem, bet ne savā pagalmā. Kolēģi, varbūt es teikšu tā – šajās debatēs pat godīgāks ir Kiršteina kungs, jo Kiršteina kungs uzskata, ka vispār atjaunīgā enerģija nav būtiska. To es varu respektēt, tā ir skaidra pozīcija. Bet visi pārējie kolēģi stāsta: nu, it kā varētu, bet ne pie manis. Šeit negribu piekrist.

Priedes kundze, mēs abi esam Tukuma novadā deklarēti iedzīvotāji joprojām, kamēr jūs neesat sašķēlusi Tukuma novadu. Atcerieties, mums Tukumā bija arī tāds vēja parks Degoles pagastā, kur Tukuma pašvaldība 10 gadus nespēja pieņemt lēmumu, jo bija kaut kādi absurdi argumenti, un pēc tam Augstākā tiesa atļāva to darīt. Un ko no tā visa ieguvām? To, ka Latvijas energoneatkarība netika īstenota, jo pašvaldības deputāti bija gļēvi. (Starpsaucieni.)

Kolēģi! Es aicinu tomēr būt drosmīgiem, it īpaši tos, kas stāsta, ka ir risinājums, īstenot risinājumu (Zālē troksnis.), nevis iet kaut kādā 20. gadsimtā. (Starpsaucieni.)

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nekliedzam! Mēs visi dzirdam.

Tātad vārds deputātam Jurim Viļumam. Viļuma kungs! Juris Viļums. (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi, ir ļoti skumīgi dzirdēt (Starpsaucieni.) mazliet sagrozītu informāciju. Šis priekšlikums paredz nevis noteikt 2000 metru no ciema robežām, bet ļaut katrai pašvaldībai izvērtēt iespēju šo attālumu noteikt.

Es ļoti labi saprotu, par ko runāja Jurēvica kungs. Arī es ar to esmu savulaik strādājis. Tādā veidā tika zaudēta gan krāsu un laku rūpnīca Ogres novadā, gan akumulatoru rūpnīca Jelgavas novadā.

Bet, kolēģi, šis jautājums ir par uzticību mūsu pašvaldībām. Vai mēs tām neuzticamies ļaut nolemt – cik tālu... kas var būt vai kas nevar būt... jo var gadīties, ka vienam tā ir vēja elektrostacija, kas traucē, kādam – kaut kas cits. Bet man šķiet, ka tādām tiesībām ir jābūt. Būtiskākais, ko es gribu teikt, – mēs ļoti daudz runājam par izcirtumiem, ainavu, ko veido izcirtums, izcirstais mežs vai kā citādi, runājam par cilvēku emocijām. Šīs vēja elektrostacijas ir tieši tā pati ainava, par kuru runājam, tieši tas pats stāsts. Lai izveidotu kādu vēja elektrostaciju, piemēram, mežā... Rucavas izcirstais gabals ir krietni mazāks nekā tas, kas būtu vajadzīgs.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu ļaut pašvaldībām... noteikti uzticēties pašvaldībām. Pašvaldība, dzīvojot ar cilvēku, jūtot, ko viņš elpo, zinās mūsu vietā labāk, kā tam būs būt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Kalējam.

R. Kalējs (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, kolēģes! Jurēvica kungs sarunāja ļoti lielas muļķības. (Starpsaucieni.) Sāksim jau ar to, ka dienvidrietumu pašvaldību deputātu – šobrīd ievēlēto Saeimas deputātu – vārdā es varu teikt, ka dienvidrietumos Latvijā ir vieni no lielākajiem vēja parkiem.

Jāsaka, Baltijas pirmais lielais vēja parks, kas ir Grobiņā, bija ledlauzis, kas aizsāka visu vēja enerģijas attīstību. Dienvidkurzemes novadā ir apstiprinātas trīs vēja parku būvniecības ieceres. Liepājā nupat kā ir tapusi... Tā ka noteikti nevaram teikt, ka šobrīd...

Un attiecībā uz šo priekšlikumu. Tas neparedz, ka pašvaldība nevar arī atļaut būvēt tuvāk, vienkārši tas aizliedz ne tālāk kā divu kilometru robežās.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Jā, kolēģi, netipiski daudz debašu un emociju pēdējai Saeimas sēdei. Es vēlos vērst jūsu uzmanību... kad mēs debatējām par šo priekšlikumu komisijā... Tas konceptuāli, iespējams, būtu atbalstāms, ja tam līdzi nāktu izvērtējums par to, kādu efektu un ietekmi tas atstāj uz esošajiem projektiem, uz esošajiem vēja parkiem, uz esošo tiesisko situāciju, kādā atrodas daudzi uzņēmumi.

Bet es vēlos vērst jūsu uzmanību uz 50. lapaspusi tabulā, uz 39. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikumu, kurā arī pateikts – un komisijas atbalstīts – tas, ka vēja parkiem ir jāatbilst jebkādai paredzētajai darbībai, kas notiks kādā pašvaldībā, ir jāatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam. Tas ir veids, kā mēs šajā brīdī varam korekti risināt šo jautājumu.

Gadījumā ja tiek atbalstīts šis priekšlikums, tam nav izvērtējuma, nav pamatojuma... un tas ir faktiski juridiski ļoti apšaubāms. Tā vienkārši būtu ilūzija, kas tiktu radīta, ka Saeima dod kādu deleģējumu. Faktiski tāds deleģējums netiktu dots, tas būtu atceļams vienā vai otrā veidā.

Bet tas neliedz nākamajā Saeimā nākamajam ministram, kurš atbildēs par šo politiku, nākt ar izvērtējumu un korektu analīzi par to, kā var noteikt šo 2000 metru joslu.

Tā ka aicinu šo neatbalstīt. Aicinu politikas veidotājus strādāt tālāk, lai radītu korektu mehānismu, kā pašvaldības var noteikt, kādas aktivitātes un kādā attālumā no apdzīvotām vietām ir iespējamas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Nav.

Tad, lūdzu, Ramona Petraviča. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Jurēvica kungs, tie jūsu piesauktie susuriņi ir murkšķi, un es jums ieteiktu aizbraukt uz šo murkšķu audzētavu aprunāties. Viņi jums arī izstāstīs, kā murkšķīši sāka slimot, kādas problēmas notika tad, kad viņiem turpat blakus uzslēja vēja parkus. Un, jā, vai... ir pētījumi, kā ietekmē skaņa, vibrācija, kādu ietekmi tas atstāj gan uz šo dzīvnieku reproduktīvo veselību, gan arī uz onkoloģiskajām saslimšanām. (Zālē troksnis.) Un vai jūs tiešām domājat, neatbalstot šo priekšlikumu, ka pašvaldības ir tik dumjas vai nevarīgas, ka tās pašas nespēj lemt, kādus projektus atbalstīt savā pašvaldībā un kādus neatbalstīt? Vai jūs tik ļoti neuzticaties pašvaldībām? Ļaujiet pašvaldībām lemt, jo iedzīvotāji iet pie viņiem un prasa atbildību, un viņi ir atbildīgi cilvēku priekšā par saviem lēmumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam otro reizi.

E. Jurēvics (JV).

Petravičas kundze, es gribu no visas sirds atvainoties, ka es sajaucu susuriņus ar murkšķiem. (Aplausi. Zālē troksnis.) Es no visas sirds atvainojos, es tiešām esmu kļūdījies. Es jums personīgi atvainojos. Un es tiešām nezinu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nepārvēršam Saeimu par cirku!

E. Jurēvics. ... kā vibrācija ietekmē murkšķus vai susuriņus, vai jebkuru citu... cilvēku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 11, atturas – 18. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 6. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 14. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 15. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 16. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 17. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Par 16.?

J. Patmalnieks. Par 17.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 32, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 18. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 40, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 19. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 20. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 21. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam (Starpsauciens.) debates par 21. priekšlikumu. Nav.

Tātad – par 21. priekšlikumu – deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 24. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 26. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 38, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 30. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 31. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 32. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsojam!") Balsojam?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 34. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 38, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 35. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 34, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 36. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 38. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 42, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 39. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raivim Kalējam. (Pauze.) Kalēja kungs nevēlas debatēt.

39. priekšlikums atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 40. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 41. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 42. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 43. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Nē. 43. priekšlikums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raivim Kalējam.

R. Kalējs (AS).

Kolēģi! Priekšlikuma būtība ir noteikt, ka, lemjot par vēja elektrostacijas projekta akceptēšanu, kompetentā institūcija ņem vērā ietekmēto iedzīvotāju, mājsaimniecību, dzīvojamo un publisko ēku skaitu, paredzamās ietekmes intensitāti un izvēlētās alternatīvas pamatojumu. Šis priekšlikums ir īpaši nozīmīgs saistībā ar iedzīvotāju blīvuma kritēriju, ko KEM ir piedāvājusi 75. priekšlikumā.

Ja atbildīgā ministrija vēlas iedzīvotāju skaitu izmantot kā vienu no kritērijiem IVN procedūras noteikšanai, tad jo svarīgāk ir vērtēt konkrēto cilvēku skaitu, kurus projekts faktiski ietekmēs. Pagasta iedzīvotāju vidējais blīvums īsti nevar aizstāt konkrētas teritorijas izvērtējumu, jo var būt tāda situācija, ka vienā mazapdzīvotā pagastā VES varbūt ir plānota pie apdzīvota ciema, bet citā – tālu no dzīvojamām ēkām. Abos gadījumos pagasta iedzīvotāju vidējais blīvums var būt līdzīgs, bet ietekme uz iedzīvotājiem būtiski atšķirties. Tāpēc vēja parka ietekme uz cilvēkiem jāvērtē pēc faktiskās iedzīvotāju ekspozīcijas, nevis administratīvās teritorijas statistiskajiem rādītājiem.

Protams, ir svarīgi vērtēt arī alternatīvas, un, ja ir iespējams, izvietot turbīnas tā, lai ietekmēto mājsaimniecību būtu mazāk. Gala lēmumā jābūt saprotamam, kāpēc izvēlēts konkrētais risinājums.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 22, atturas – 12. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 44. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk! Bērziņa kungs, lūdzu, mazliet klusāk!

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mūsu praksē ir tādi gadījumi... ir izstrādāts IVN, ir bijusi sabiedriskā apspriešana, viss... pēc tam, kad viss beidzas, attīstītāji paziņo, ka drusku kaut ko izmainīs, kaut kur pietuvosies dzīvojamām mājām... Klasiskais piemērs, ko es visu laiku minu, ir tā saucamais Liepājas vēja parks... kuri tagad paziņo, ka viņiem liek pārstrādāt, viņi kaut ko tā kā pamainīs... tas vairs neatbilst IVN.

Un ir ļoti vienkāršs priekšlikums: ja pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas vai paredzētās darbības akceptēšanas tiek mainīti paredzētās darbības risinājumi vai ja izmaiņas skar jautājumus, par kuriem notikusi sabiedriskā apspriešana, un var būtiski mainīt iepriekš sabiedrībai apspriešanai nodotās paredzētās darbības iespējamo ietekmi, kompetentā institūcija nodrošina atkārtotu sabiedrības līdzdalību, tas ir, jāizstrādā jauns IVN.

Nevis kā tagad notiek Liepājas gadījumā – liek apturēt vēja parku... un tur nav susuriņu, bet ir beigti putni un beigti sikspārņi. Viņi saka: mēs turpinām strādāt. Viņi jau neatslēdz vēja parku, jo viņi neiesniedz jaunu, pārstrādātu rīcības plānu, ko darīs. Bezkaunīgā veidā turpina darīt to pašu.

Šis priekšlikums – papildināt 22. pantu ar jaunu (četrpadsmito) daļu – paredz atgriezties pie sabiedrības apspriešanas. Ja viņi būtiski maina savu projektu, tad lai taisa jaunu... tajos gadījumos, kad tas skar nopietnas lietas, kad tas nav par sīkumiem.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt. Ja mēs arī šo nepieņemam, tad viss turpinās. Tad nebrīnāmies, kas notiek.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 39, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 46. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 48. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 49. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 50. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 51. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 52. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 54. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 55. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 56. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 57. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 58. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 60. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sākot no šī līdz 66. priekšlikumam... vēlos teikt, ka faktiski pakļaujas vienam kompromisam, kas ir iekļauts 66. priekšlikumā, par ko komisija vienojās.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 61. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 62. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Īss komentārs par šo priekšlikumu. Vēlos vērst uzmanību uz manis iesniegto un atbildīgās komisijas vēlāk atbalstīto kompromisa – 66. –priekšlikumu... iezīmēt būtību, lai piemērošanā turpmāk nerastos par to pārpratumi.

Komisija neatbalstīja manu – 62. – priekšlikumu, kas paredzēja... tiešā tekstā... apturēt ietekmes uz vidi novērtējuma darbības termiņu uz laiku, kamēr lieta tiek izskatīta tiesā. Diskusiju rezultātā komisija ir radusi kompromisu par šo jautājumu... un es aicinu 66. priekšlikumu atbalstīt.

Ko tas paredz? Tas paredz: neatkarīgi no tā, vai lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu ir bijis pozitīvs vai negatīvs, ja vien tas ir pieņemts līdz 2026. gada 31. decembrim, IVN darbības termiņš ir noteikts līdz 2033. gada 31. decembrim. Tas dod skaidru septiņu gadu pārejas periodu un pilnībā aptver arī visas situācijas, kurās šobrīd notiek tiesvedības – gan gadījumos, kad trešās personas ir pārsūdzējušas pozitīvu lēmumu, gan gadījumos, kad pats uzņēmējs ir pārsūdzējis iestādes vai pašvaldības atteikumu.

Ir būtiski skaidri definēt šī regulējuma un administratīvā procesa mijiedarbību attiecībā uz IVN atzinuma derīguma termiņu, kurš ir trīs gadi. Pirmkārt, tiesvedība neanulē pabeigtu IVN procesu. Likumā noteiktais trīs gadu termiņš IVN atzinumam ir paredzēts, lai uzņēmējs laikus saņemtu lēmumu par darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu, nevis lai sodītu uzņēmēju par ilgu tiesāšanos. Brīdī, kad iestāde vai pašvaldība pieņem galīgo lēmumu, pat ja tas ir atteikums, IVN atzinums ir izmantots un administratīvais process iestādē ir noslēdzies termiņā, tiesvedības laiks neizraisa atzinuma noilgumu.

Otrkārt, tiesiskās paļāvības princips. Ja tiesa pēc vairākiem gadiem atceļ iestādes nelabvēlīgo lēmumu kā prettiesisku, iestādei ir jāatgriežas lēmuma pieņemšanas stadijā un jālemj no jauna pēc būtības. Iestāde nedrīkst formāli noraidīt iesniegumu, aizbildinoties, ka tiesāšanās laikā IVN atzinumam ir pagājuši trīs gadi. Tiesiskā valstī iestāde pašas pieļautas kļūdas vai tai sekojošas garas tiesvedības dēļ nevar atņemt privātpersonai tiesības. Pieņemot 66. priekšlikumu, pēc tiesas sprieduma uz šiem projektiem skaidri attieksies termiņš līdz 2033. gada beigām.

Treškārt, tas ir saprātīgs balanss ar vides interesēm. Tas, ka IVN process nav jāsāk no nulles, protams, neatceļ objektīvas izmeklēšanas principu. Ja ilgās tiesvedības laikā dabā vai apkārtējā teritorijā radikāli mainījušies faktiskie apstākļi, iestādei, izpildot tiesas spriedumu, ir tiesības prasīt konkrētu datu aktualizāciju esošā ziņojuma ietvaros, nevis dzīt uzņēmēju cauri visam birokrātiskajam procesam no paša sākuma.

Tāpēc aicinu atbalstīt 66. priekšlikumu un nelūdzu balsojumu par 62. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. priekšlikumu! (Starpsauciens.) Neprasīja? Labi.

Tātad 62. priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Paldies.

63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam. (Starpsaucieni.)

Neprasīja balsojumu, tāpēc... Neprasīja balsojumu. (Pauze.)

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis pilnīgi noteikti ieies vēsturē kā 14. Saeimas viens no kolorītākajiem, ja ne viskolorītākais likumprojekts.

63. – Juridiskā biroja priekšlikums mēģina labot to kļūdu, ko Saeimas vairākums pieļāva otrajā lasījumā. Atcerieties garo stāstu par paredzētās darbības akceptēšanas lēmumiem kontekstā ar ierobežojumiem kvotām: 150 megavatu – pašvaldībā, 500 megavatu – plānošanas reģionā.

Ja mēs atceramies priekšvēsturi... deputāti, kas strādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijā vai Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, labi atceras visus Dantes elles lokus, kuriem mēs gājām cauri, lai kaut kādā veidā atrastu kompromisu tā laika klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikumam, kas tika ieviests IVN likumā un par ko bija pilnīgi skaidrs, ka tā tam nav pareizā vieta. Tālāk šī tēma tika pārvirzīta uz apakškomisiju. Arī tā konstatēja, ka šis konkrētais priekšlikums neiederas šajā likumā. Tālāk priekšlikums tika pārvirzīts uz Būvniecības likumu.

Manuprāt, Būvniecības likumā tika panākts ārkārtīgi smags, tomēr kompromiss attiecībā uz vēja enerģijas projektu kumulatīvajām ietekmēm. Šie apjomīgie grozījumi jau 1. augustā stājās spēkā, nosakot pašvaldībām tiesības individuāli lemt, vai elektrostacijas būvniecības ierosinātājam šajā gadījumā ir jāveic būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējums. Būvvaldei ir pienākums atteikt būvatļaujas izsniegšanu, ja nav veikts pieprasītais kumulatīvās ietekmes izvērtējums. Arī Valsts vides dienests tikai pēc kumulatīvās ietekmes izvērtējuma ziņojuma saņemšanas var izsniegt tehniskos noteikumus ar konkrētiem ierobežojumiem ietekmes mazināšanai. Tas bija smags, tomēr risinājums, lai šo problemātiku menedžētu.

Pēc tam pienāca priekšvēlēšanu laiks, un ļoti saprotami, ka deputāti sāka braukt uz apkaimju diskusijām, cienot, protams, iedzīvotāju intereses. Tomēr mums ir jāatrod līdzsvars starp apkaimju interesēm, nekādā gadījumā nepazeminot vides prasības, un enerģētisko drošību, investoru tiesisko paļāvību.

Investori, vēja parku attīstītāji, ir pateikuši, ka otrajā lasījumā apstiprinātais priekšlikums, ko pēc tam komisijā trešajā lasījumā labojām, un, manuprāt, arī 66. priekšlikums, kas ir kā kompromiss, tomēr nav labs risinājums, jo jebkurā gadījumā saglabās valstij tiesvedības riskus. Tas noteikti nav stimuls stratēģiskās nozares tālākai attīstībai, investīciju piesaistei Latvijā.

Līdz ar to tas, ko Juridiskais birojs tālredzīgi, pietiekami drosmīgi piedāvā 63. priekšlikumā, ir nospiest podziņu "Undo" – vienkārši izlabot otrā lasījuma kļūdu, atstājot likumprojekta sākotnējo redakciju. Aicinu ieklausīties Juridiskā biroja viedoklī, ieklausīties arī mūsu starptautisko investoru, uzņēmēju viedoklī un atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Ideālā gadījumā par to debatēsim vēlāk. Neatbalstīt 66. priekšlikumu, bet atbalstīt risinājumu, ko tieši šajā priekšlikumā piedāvā Juridiskais birojs.

Lūdzu atbalstīt 63. priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 64. – deputāta Labuča priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 65. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man jāpauž milzīga nožēla, ka jūs tikko neatbalstījāt Juridiskā biroja priekšlikumu, jo tas Saeimai dotu iespēju nākotnē izvairīties no tiesvedībām, ko, es pieļauju, investori rosinās pret šādu Saeimas lēmumu. Tas ir absolūti nepamatots – sākt operēt ar kaut kādām skaitliskām kvotām, kuras ir radušās ne no kā. Labprāt dzirdētu Kasparu Meļņa kungu – lai viņš pastāsta, kā tapa tie 150 vai 500 megavati, kas ielikti šajā likumprojektā.

Valsts sekretāre teica: mēs paņēmām... uz 2030. gadu mums vajag 1500 megavatus... izdalījām ar 10 pašvaldībām, un sanāca. Kā skolā aritmētikā – parasts rēķins. Bet mēs nedrīkstam tā rīkoties, ja ir runa par nopietnām investīcijām, par atjaunīgās enerģijas avotu veidošanu Latvijā, lai beidzot mēs kaut ko nodrošinātu un būtu energoneatkarīgi.

Bija jau paredzams, ka, protams, liela daļa deputātu, kuriem ir lielas preferences un mīlestība pret kaut kādām neskaidri definētām kvotām... Es piedāvāju kompromisa variantu, jo tas, kas tālāk tiek apspriests, ko mēs apspriedām... ko KEM pēdējā minūtē ārkārtīgi steidzīgi lēma un darīja... tas neiztur nekādu kritiku. Un tas, kas tika pieņemts, neapmierina ne nozari, ne pašvaldības... tas nevienu neapmierina... arī vides pārraugus tas neapmierina.

Mans priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam vajadzētu līdz nākamā gada 30. jūnijam iesniegt Saeimai izvērtējumu par vēja elektrostaciju teritoriālās izvietošanas un attīstības plānošanu un priekšlikumus nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem. Izvērtējumu sagatavo, pamatojoties uz enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokumentiem, pārvades sistēmas attīstības plānu un atjaunojamās enerģijas izvēršanai nepieciešamo teritoriju koordinēto kartējumu. Izvērtējumā jāietver kritēriji vēja elektrostaciju attīstībai piemērotu un ierobežojamu teritoriju noteikšanai, kumulatīvās ietekmes novērtēšanai (Kāds zina, kas ir kumulatīvā ietekme?), tostarp pāri pašvaldību administratīvajām robežām, projektu īstenošanas gatavības un jaudu uzskaites kritēriji, elektrotīkla pieejamība, elektroenerģijas pieprasījums, uzkrāšanas un balansēšanas vajadzības, kā arī pašvaldību un sabiedrības līdzdalība.

Šis kompromisa variants ir tas, kas balstītos Ministru kabineta izstrādātajos noteikumos... uz skaitļiem, faktiem, analīzi... pateikt, kas ir tā kumulatīvā ietekme... jo nevar nominālo jaudu izteikt kā vides mērvienību – 150 megavati. Pašvaldība saka: jā, atzinums ir okei, mēs akceptējam. Un tālāk kompetentā institūcija sāk skatīties nezināmu kumulatīvo ietekmi... kā tas tiek vērtēts... un pasaka: nē, nekā nebūs. Tā ir absolūti greiza likumdošana.

Kolēģi, padomājiet par sekām tam, par ko jūs šodien balsosiet, ko pieņemsiet! Nekādā ziņā nedrīkst dalīt 1500 megavatus 10 daļās un teikt: mēs tagad ar to darbosimies, tas būs labi. Tas ir milzīgs apdraudējums investīcijām, arī tiesvedību risks.

Es domāju... šodien paši teicāt, kad godinājām Juridiskā biroja darbiniekus, kas vienmēr palīdzējuši deputātiem normāli sagatavot likumdošanas priekšlikumus... nu paļaujieties taču uz Juridisko biroju! Ja jūs neesat akceptējuši Juridiskā biroja priekšlikumu, tad akceptējiet, lūdzu, šo priekšlikumu! Tas ir kompromisa variants, lai nākotnē būtu skaidrība gan pašvaldībām, gan nozarei, kas ir tas, kas jāņem vērā. Šobrīd par to skaidrības nav nevienam un nav pateikts, ka ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi.

Gribu vēl nobeigumā pateikt, ka vēja elektrostaciju koncentrācija novēršama ar telpiski un sistēmiski pamatotu regulējumu. Tas, kā šobrīd nav. Un mēs esam sprieduši par šo likumprojektu, nezinot, kas realitātē būs ar to.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas ir tiešām kompromisa variants.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums ir ļoti pārdomāts un sakarīgs, un tajā atslēgas vārdi, man liekas, ir "plānošana" un "nepieciešamība". Es gan teiktu, ka varbūt galvenais būtu mūsu iedzīvotāju cenas par elektrību, nevis kaut kāda peļņa.

Es tikai pateikšu, kāda bija situācija uz gada beigām. Mums jau pagājušajā gadā bija pabeigti kādi 18 IVN un vēl pārgāja uz šo gadu nepabeigti kādi seši. Tie jau ir 24 projekti. Tagad ir nākuši klāt. Man nav pēdējo datu, bet mums bija apmēram 21 gigavats. Jūs padomājiet: Latvijai – 21 gigavats! Lai visu šo murgu balansētu – 21... Mums tagad saka: visu jau neuzcels, uzcels tikai daļu. Bet jau tas parāda, ka nekādas plānošanas Ministru kabinetam nav bijis un arī "Latvenergo" nav bijis.

Es varu parādīt. Vistrakākais ir, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" izsolītajās teritorijās (tie zaļie) un "Latvijas vēja parki"... "Latvenergo" par mūsu naudu (Rāda Latvijas karti.)... Tad iedomājieties, tāda karte ar kopējo jaudu 21 gigavats. Cik mežu tiek izcirsts? Un tās summas, kas ir vajadzīgas, tikai lai sabalansētu... Jūs zināt, ka tā pati frekvence... Vēja parks jau neražo tos 50 hercus, tas ražo 48 mazā vējā vai 51 lielā vējā. Tas viss ir jāpārvērš līdzstrāvā, pēc tam jābalansē, jāpārvērš atpakaļ maiņstrāvā.

Saprotiet, viskomiskākais... Ja būtu bijis kaut kāds plāns, tad, lai uzbūvētu 21 gigavatu, tas būtu... kaut kādi pārdesmit "Rail Baltica" mums būtu jāsamaksā. Pat ja mēs tikai desmito daļu uzbūvēsim, tas arī būs 10 "Rail Baltica" vērtībā. Uz tiem visiem jāvelk paralēlie tīkli, balansēšana, viss pārējais.

Un kāpēc? Kā vispār var būt, ka nav kopēja dokumenta par Latvijas enerģētikas attīstību? Nu, cik mums vajadzēs? Pieņemsim, ja mums tagad ir jauda 2,5–3 gigavati un patēriņš vasarā 0,4 līdz kādiem 0,7–0,8 gigavatiem, ziemā – 1,4. Latvija var saražot divreiz vairāk nekā patērē. Nu, varbūt trīsreiz vairāk vajadzēja uzlikt – kaut kādus tur 5... mums jau saules parkiem ir 5 gigavati... nu, 8 gigavatus. Bet kur mēs varam 21 gigavatu saplānot? Pie kam izsolīt mežus... Latvijas valsts mežus izsolīt ārzemniekiem. Es nesaprotu. Un arī SIA "Latvijas vēja parki"...

Rezultātā es saņemu jauno līgumu par elektrību un ir par 10 eiro dārgāk. Mums taču visu laiku solīja – jo vairāk uzcelsim, jo lētāk paliks. Sadales dēļ. Tātad gadā ir jau 120 eiro dārgāk. Nezinu, kā citiem. Ar manu patēriņu man elektrība sadārdzinās par 120 eiro.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 45, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 66. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aptver daudzus no iepriekš minētajiem pārejas noteikumu priekšlikumiem, kurā gan ministrija, gan nozare, gan pašvaldības faktiski vienojās par redakciju. Atbalstīja Saeimas deputāti un komisija.

Tāpēc komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 12, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 67. – deputāta Labuča priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 68. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 69. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 69. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir uz jaunas lapas – 84A. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 70. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 71. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 71. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 72. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Priedei.

I. Priede (AS).

Cienījamie deputāti! Lūgums atbalstīt šo obligāto pilno IVN lieliem vēja elektrostaciju projektiem. Šis priekšlikums skar ļoti būtisku jautājumu – kā mēs izvērtējam lielu industriālo objektu ietekmi uz Latvijas vidi un cilvēku dzīvi.

Jurēvica kungs laikam nav bijis nevienā sabiedriskajā apspriešanā Tukuma novadā, no kura viņš ir ievēlēts, jo atbilstoši Tumes vēja elektrostacijas plānotajam VES neviens nezina ne par mikroliegumiem, ne par putnu ligzdām, kādas tur atrodas. Un Jurēvica kungs arī nav redzējis droši vien iedzīvotāju reakciju uz šīm būvniecībām. Jā, jā, ieklausieties! (Starpsauciens.)

Šeit rodas jautājums, kāpēc vēja parkam ar piecām turbīnām vai vismaz 35 megavatu jaudu vispār būtu jāparedz iespēja iztikt bez pilna IVN, kāpēc šāda projekta mērogs ir atzīts par pietiekami nozīmīgu, lai tam paredzētu obligātu IVN, taču vienlaikus ir izveidota iespēja noteiktos apstākļos piemērot tikai sākotnējo izvērtējumu?

Kolēģi, sākotnējais izvērtējums un pilns ietekmes uz vidi novērtējums nav viens un tas pats. Pilns IVN paredz detalizētāku ietekmes izpēti, alternatīvu analīzi un plašākas sabiedrības līdzdalības iespējas. Iedomāsimies piecus šādus milzīgus objektus vienas lauku kopienas tuvumā. Cilvēkiem ir svarīgi zināt, kā mainīsies ainava, kāds būs troksnis, kā tiks ietekmētas putnu dzīvotnes un vai netālu netiks uzbūvēti vēl citi vēja parki, jo Tukuma novadā tādi tiek plānoti trīs. (Starpsauciens: "Pienavā, Tumē...") Pienavā, Tumē un arī Vānes pagastā. (Starpsauciens: "Kur ir problēma?") Ja tev negriežas gar ausīm, tad tev nav problēmu. Tu nebrauc pie cilvēkiem. Kāpēc tu nebrauc uz iedzīvotāju sapulcēm? (Starpsauciens.) Kad? Tās nav nepamatotas (Starpsauciens.)... Tās nav nepamatotas bailes. Tie ir jautājumi, uz kuriem valstij jāspēj sniegt profesionālas un pārbaudāmas atbildes.

Protams, ne katrs vēja parks radīs būtisku negatīvu ietekmi, taču pilnvērtīgs novērtējums ļauj šo jautājumu noskaidrot, salīdzināt alternatīvas un noteikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Mēs nedrīkstam sajaukt ātrāku administratīvo procesu ar labāku lēmumu. Ja valsts vēlas samazināt birokrātiju, ir jāmeklē iespējas paātrināt ekspertīzes, uzlabot institūciju sadarbību un novērst nepamatotu kavēšanos. Taču jāspēj izskaidrot, kādēļ šāda mēroga projektiem varētu būt pietiekams mazāk detalizēts sākotnējais izvērtējums.

Tādēļ jautājums ir atbildīgajai ministrijai: kādi ir zinātniskie un juridiskie argumenti, kas pamato šādu izņēmumu? Vides novērtējuma kvalitāte nav tikai birokrātijas jautājums, tā ir atbildība par mūsu valsts nākotni.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 40, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. Paldies.

73. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Tāds pats, tādā pašā redakcijā. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 74. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru.)

Lūdzu, turpiniet!

J. Patmalnieks. Paldies.

74. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 75. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 76. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. (Starpsauciens.) Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 47, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 77. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Starpsaucieni.)

J. Patmalnieks. Priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. (Starpsaucieni. Pauze.)

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, speciāli JAUNAJAI VIENOTĪBAI tikai viens īss priekšlikums – neatbalstām. Tas aizies atpakaļ uz komisiju, un lai nākamā Saeima pārstrādā šo visu lietu.

Tā ka aicinu neatbalstīt visu šo safabricēto lietu. Un viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 77. priekšlikums komisijā atbalstīts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 23, atturas – 3. Likums pieņemts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis. (Starpsaucieni.)

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 22. oktobra sēdē ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" trešajā lasījumā.

Mēs saņēmām 14 priekšlikumus. Šie ir ļoti būtiski priekšlikumi, kas saistīti ar to, ka nākamajā gadā sāksies arī diasporas cilvēku iesaukšana valsts aizsardzības dienestā. Līdz ar to bija jāsakārto lietas, kas bija nepieciešamas, lai tas varētu veiksmīgi norisināties.

Tātad iesim pēc iesniegtajiem priekšlikumiem.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitovskim.

V. Vitovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apsveicu jūs ar noslēdzošo sēdi 14. Saeimā! Taču šodien mēs lemjam par to, kādai ir jābūt visaptverošai valsts aizsardzībai. Un visaptverošs nozīmē to, ka valsts aizsardzībā piedalās ikviens.

Šis priekšlikums nosaka, kā tiek komplektēts valsts aizsardzības dienests – brīvprātīgi un pēc nejaušības principa. Apspriežot valsts aizsardzības dienesta komplektēšanas kārtību, jādomā arī par to, kā visaptverošā valsts aizsardzībā savu lomu var pildīt tie, kuru reliģiskā pārliecība neļauj dienēt ar ieročiem rokās.

Tieslietu ministrs iepriekš bija iesniedzis priekšlikumus, kas paredzēja, ka valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts reliģisko organizāciju garīgais personāls, kā arī šo dienestu var atlikt pilsonim, kurš mācās garīgā personāla mācību iestādē. Šie priekšlikumi tika atsaukti, jo arī reliģisko organizāciju personāls, kurš savas reliģiskās pārliecības dēļ nevar dienēt ar ieročiem rokās, var dot nozīmīgu ieguldījumu valsts aizsardzībā. Arī šīs personas ir daļa no valsts aizsardzības mehānisma, un par to ir nepieciešama diskusiju turpināšana.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un aizsardzības ministrs Raivis Melnis ir konceptuāli vienojušies ar reliģiskajām organizācijām par risinājumu, kas ļautu garīgajam personālam – gan garīdzniekiem, gan tiem, kas vēl gatavojas reliģiskajai kalpošanai, – dot ieguldījumu valsts aizsardzībā, respektējot viņu pārliecību.

Tuvākajā laikā plānots pārrunāt ar reliģiskajām organizācijām praktiskās detaļas, tostarp iespēju pildīt dienestu kapelānu dienestā. Un Ukrainas pieredze rāda to, cik nozīmīga ir garīgā aprūpe apdraudējuma gadījumā. Tā stiprina iedzīvotāju un militārpersonu noturību, sniedz atbalstu smagos brīžos un palīdz uzturēt karavīru augstu morāli. Tāpēc garīgā aprūpe ir būtisks ieguldījums valsts aizsardzībā un ikvienam ir jāpiedalās Latvijas valsts aizsardzībā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti piekrīt. Balsojumu neviens neprasa.

R. Bergmanis. 2. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Esmu iesniedzis vairākus priekšlikumus. Runāšu vienreiz. Vismaz šobrīd tā esmu apņēmies, jo tie ir savstarpēji saistīti. Runa ir par to, kādā kārtībā un ko iesauc valsts aizsardzības dienestā. Tātad mans priekšlikums paredz, ka tad, kad valsts aizsardzības dienests konstatē, ka brīvprātīgie ir nepietiekamā skaitā, trūkstošo daļu... vispirms iesauc tos jauniešus, vīriešus, kas nestrādā un nemācās.

Tagad pāris mīti, kas parasti tiek teikti pretargumentos, ka tiek veidota jauna sabiedrības grupa... ka deputāts Butāns vēlas iesaukt (es tagad citēšu, kā man teica) "dīkdieņus" valsts aizsardzības dienestā.

Pirmkārt, es viņus nesauktu par dīkdieņiem. Bet, otrkārt, jau šobrīd tos, kuri nestrādā un nemācās, iesauc – jau šobrīd! Tā ka neko jaunu mēs neradām.

Tātad otrs mīts, ka tiek veidota jauna kārtība vai palielināts kaut kāds apjoms. Nē, iesaucamo skaits netiek palielināts. Joprojām valsts aizsardzības dienesta prestižu un pamatsastāvu veido brīvprātīgie. Ideāli, ja visu nokomplektē brīvprātīgi, tas ir labākais mērķis un scenārijs.

Tomēr, ja trūkst neliela daļa, tad vispirms ņemam no tā "trauka"... kuri nestrādā un nemācās, nevis kā šobrīd – gan tos, kuri nestrādā, nemācās, gan tos, kuri strādā, mācās, studē, profesionāli sporto un tā tālāk. Vienkārši samainām secību vietām. Neko jaunu ar šo mēs neradām.

Tā ka, manuprāt, tā ir taisnīga nianse, jo man grūti... un es pieļauju, ka jums būtu grūti uz ielas paskaidrot jaunietim, kurš varbūt ir dibinājis uzņēmumu, uzsācis karjeru, uzsācis studijas, kādēļ viņam ir jāiet valsts aizsardzības dienestā pirms tā, kurš varbūt slinko vai nedara neko. Nu, kā mēs pamatosim? To diezgan grūti būtu pamatot, vai ne? Līdz ar to šī nianse vienkārši samaina viņus vietām. Tas arī viss. Manuprāt, tas ir taisnīgs solis.

Vēlos minēt vēl vienu niansi, ka, ļoti iespējams, šāda kārtība mazinātu ēnu ekonomiku, jo tie, kuri šobrīd nerādās, ka ir nodarbināti, varbūt patiesībā tādi ir un šis būtu veids un stimuls viņiem legalizēties. Tāpēc es pieņemu, ja jūsu attieksme ir noraidoša, jo šis ir trešais lasījums un konceptuālām izmaiņām vajadzētu būt ātrāk – tādu argumentu es pieņemu –, ka tad pie šīs diskusijas jāatgriežas nākamajā Saeimā. Bet pēc būtības es nevaru iedomāties nevienu pretargumentu, kādēļ šādu soli neveikt. Tāpēc es novēlu, lai mēs šos grozījumus atbalstām vai nu tagad, vai 15. Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 29, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Kā jau Butāna kungs teica, viņa priekšlikumi ir savstarpēji saistīti, un komisijā arī izskanēja visi tie argumenti, ko minēja Butāna kungs. Arī no Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vadītāja puses bija stāstīts un par visu tika informēts. Bet, kā es teicu... ne iepriekšējais, ne šis... 3., ja? Nē...

Sēdes vadītāja. Tagad 3.

R. Bergmanis. 3., jā, netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Kā jau Butāna kungs teica, priekšlikumi ir savstarpēji saistīti. Šis arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Kā jau Vitovska kungs, šeit uzstājoties, teica, šobrīd ir vienošanās starp divām ministrijām meklēt risinājumu, ko mēs arī aicinājām komisijā (Starpsauciens: "Balsojumu!")...

Sēdes vadītāja. 5. ir atsaukts. (Starpsauciens: "Atsaukts?")

R. Bergmanis. Es mēģināšu... es varētu pabeigt, un tad es jau arī lūgšu... es ceru, ka man ļaus izteikties. Tātad tieslietu ministra... par ko informēja arī parlamentārais sekretārs Vitovskis... ir atsaukts.

Un arī 6. – tieslietu ministra priekšlikums. Saistīts ar šiem jautājumiem. Ir atsaukts. (Dep. E. Zivtiņš: "Tad nav balsojams?")

Sēdes vadītāja. Nē. Un nav arī debatējams.

R. Bergmanis. Tad nav balsojams.

Zivtiņa kungs, četri gadi! (Starpsaucieni. Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Nē, to iegrozīja kā vienu no pēdējiem grozījumiem. (Dep. E. Zivtiņš: "Kurš atsauca?")

R. Bergmanis. Smiltēna kungs.

Sēdes vadītāja. Atsauca Smiltēna kungs. (Starpsauciens: "Nesarunājieties ar zāli!" Dep. E. Zivtiņa starpsauciens. Starpsaucieni.)

Zivtiņa kungs... Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu.

E. Zivtiņš (LPV).

Nē, nu, nav saprotams. Cienījamie kolēģi, ja ir atsaukts, ja atsauc, tad... pieņemsim, no tribīnes var atsaukt kāds savu parakstu vai vēl kaut ko? A kur es varēju iepazīties... un kur var visu šo te...? Kas tā ir par lietu, ka beidzamā mirklī tiek atsaukts?

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, atsaukt var arī pēdējā mirklī.

E. Zivtiņš. Tad kas notiek tālāk ar to priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Visiem sistēmā ir pieejami dokumenti. Jums ir jāseko līdzi. (Starpsaucieni.) Tātad...

R. Bergmanis. 7. – Aizsardzības...

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti!

Jūs par procedūru? Jā.

Ieslēdziet mikrofonu Edmundam Jurēvicam – par procedūru.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi, es vēlos informēt manu vārda brāli Edmundu Zivtiņu...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet vienu mirklīti! Vienu sekundīti! Ieslēdziet, lūdzu, Jurēvica kungam mikrofonu. (Starpsaucieni: "Nospied pogu!")

E. Jurēvics. Ir?

Ļoti cienījamais Zivtiņa kungs! Līdz ar to, ja ministrs vai deputāts atsauc savu priekšlikumu, balsojums par to nav iespējams. Saeimas kārtības rullis to nosaka. Smiltēna kungs ir atsaucis savu priekšlikumu. Līdz ar to par šo priekšlikumu nav balsojuma.

Sēdes vadītāja. Turpinām, lūdzu, ar 7. priekšlikumu.

R. Bergmanis. 7. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 9. – Aizsardzības... oi, atvainojos, Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Un 14. – deputāta Butāna priekšlikums. Tas ir saistīts ar to, ko mēs jau neatbalstījām... 14., ja? Un tātad arī šis nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Bet 14. priekšlikums ir atsaukts. Nē?

R. Bergmanis. Nē. Nav atbalstīts. Viss.

Sēdes vadītāja. Labi.

R. Bergmanis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Līdz ar to aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir jāskata kontekstā ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2024-21-0103 par to, ka likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrās daļas otrais teikums un 42. panta septītā daļa ir atzīti par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un spēkā neesošiem no 2027. gada 1. janvāra.

Likumprojekta mērķis ir novērst tās situācijas, kurās zemes īpašniekiem zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās rodas tiesību aizskārums sakarā ar to, ka zemes likumiskā lietošanas maksa nepilda atlīdzības funkciju, kā arī mainīt līdzšinējo konceptu attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanu, proti, atteikties no normatīvajā aktā noteikta valsts regulēta zemes likumiskās lietošanas maksas apmēra, noregulējot arī maksas noteikšanas kārtību pārejas periodā.

Juridiskajā komisijā mums bija cerība, ka mēs to varētu izskatīt divos lasījumos – paātrinātā tempā. Diemžēl joprojām ir pietiekami daudz atšķirīgu viedokļu, līdz ar to, lai nesasteigtu, ir priekšlikums skatīt normālā kārtībā.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Svilāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām – 2. novembris, pirmdiena.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Centīšos īsi un par svarīgāko, kas attiecas uz likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā". Tas Ministru kabinetā patiesībā tika apstiprināts jau pirms diviem gadiem. Un man patiešām prieks, ka vienā no pēdējām – 21. oktobra – sēdēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to atbalstīja pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis – uzlabot sabiedrības aizsardzību, mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī kopumā pilnveidot nozares uzraudzību. Pirms diviem gadiem Ministru kabinetā apstiprinātais likumprojekts kopumā paredz veicināt sabiedrības interešu aizstāvību un personu tiesības, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzklausījām arī nozares pārstāvjus. Nozares pārstāvji, kā varat iedomāties, protams, ir kritiski par šāda veida likumprojektu un iniciatīvām censties uzlikt lielāku uzraudzību un mazināt azartspēļu lietošanas izplatību. Norādot uz vairākiem aktuālajiem riskiem, jo ir pagājuši divi gadi kopš brīža, kad likumprojekts tika apstiprināts Ministru kabinetā... tika norādīts uz riskiem saistībā ar azartspēļu lietošanu tiešsaistē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, vismaz tie, kas turpinās darbu 15. Saeimā, apņēmās strādāt pie šiem grozījumiem un likumprojekta kopumā, lai radītu tādu regulējumu, kas atbilst mūsdienu riskiem.

Tāpēc aicinu kolēģus – Saeimas deputātus – atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājot jau vairāk nekā trīsarpus gadus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, vienmēr esmu centies skatīties pāri nozaru nosaukumiem un izvērtēt pēc būtības, ko viens vai otrs likums dod pozitīvu vai negatīvu tautsaimniecībai.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz divām lietām. Pirmā, ko iezīmēja ziņotājs, – ka pats projekts ir no 2018. gada. Daudz kas šajā nozarē ir mainījies. Ja atceramies, pirms kovida laika bija tā, ka varēja nostāties pie "Origo" un redzēt trīs spēļu zāles vienlaikus. Tagad spēļu zāles samazinājušās no 600 uz 130. Viss bizness faktiski notiek tiešsaistē.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, bet gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka otrajā projektā... vajadzētu runāt ar nozari par daudzām lietām. Ir lietas, kas šajā likumprojektā ir labas, bet lai mums nesanāk, kā bija ar pīpīšiem... kā tos sauc... "saltiem". Tos aizliedzot, mēs domājām, ka neviens vairs tos nepatērēs, bet ir sanācis tā, ka bērni gāja "Telegram" kanālos, pirka tos no Lietuvas un Igaunijas, beigās patērēja vēl vairāk, un mēs palaidām garām lielu naudu caur akcīzes nodokli.

Nākamajai Saeimai novēlu, lai jūs pieķertos šim likumprojektam, uzklausītu nozari un nerastos tāda situācija, ka kaut kādi aizliegumi veicinātu to, ka cilvēki nodarbojas ar azartspēlēm nelegālajā tirgū un beigās mēs būsim pie sasistas siles.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Šī gada 2. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Raivis Kalējs.

R. Kalējs (AS).

Kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" pirmajā lasījumā. Mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību kibernoziedzības apkarošanā un nodrošināt efektīvāku elektronisko pierādījumu iegūšanu pārrobežu kriminālprocesos.

Nav noslēpums, ka lielākā daļa kibernoziegumu, krāpniecību un digitālo pārkāpumu tiek veikti, izmantojot serverus un infrastruktūru, kas atrodas citās valstīs. Izmantojot līdzšinējās savstarpējās tiesiskās palīdzības procedūras, pierādījumu iegūšana bieži aizņem mēnešus vai pat gadus. Vēl ir jāņem vērā šo pierādījumu gaistošā daba, jo digitālie dati – IP adreses, e-pasti, čatu vēsture – var tikt izdzēsti dažu minūšu vai stundu laikā. Konvencijas protokols sniedz tiesībsargiem tiesiskus instrumentus rīkoties nekavējoties.

Otrais papildu protokols paredz jaunus sadarbības mehānismus, kas noteiktos gadījumos ļaus tiesībsargājošām iestādēm efektīvāk iegūt pierādījumus. Vienlaikus šis protokols paredz arī personas datu aizsardzības garantijas un iespēju atteikt sadarbību gadījumos, kad tā var apdraudēt valsts suverenitāti, drošību vai citas būtiskas valsts intereses. Tātad, ja ir bažas, ka konvenciju varētu izmantot ļaunprātīgi, piemēram, tādas agresorvalstis kā Krievija, Baltkrievija vai Ķīna, šādiem apstākļiem ir paredzēts arī atteikuma mehānisms.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Kalējs. Atbilstoši Juridiskā biroja sniegtajam viedoklim priekšlikumu iesniegšanas termiņš netiek noteikts. Par likumprojekta turpmāko virzību lems 15. Saeima.

Sēdes vadītāja. Labi. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Raivis Kalējs.

R. Kalējs (AS).

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"".

Likumprojekts ir saistīts ar nupat pieņemto likumprojektu pirmajā lasījumā un ir daļa no vienotas e-pierādījumu likumprojektu pakotnes, kuras mērķis ir pilnveidot elektronisko pierādījumu iegūšanas un starptautiskās sadarbības tiesisko regulējumu.

Likumprojekts ir cieši saistīts ar pārējiem e-pierādījumu pakotnes likumprojektiem, tostarp likumprojektiem "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" un "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", kurus šodien atbalstījām.

Šie likumprojekti kopumā nodrošina Eiropas Savienības e-pierādījumu regulējuma ieviešanu un rada nepieciešamo tiesisko pamatu Konvencijas par kibernoziegumiem otrā papildu protokola praktiskai īstenošanai. Ņemot vērā minēto, ir svarīgi nodrošināt, lai ar šo pierādījumu iegūšanu un starptautisko sadarbību saistītais tiesiskais regulējums tiktu veidots saskaņoti un papildinoši.

Likumprojekts nosaka arī konkrētu tiesībsargājošo iestāžu – Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras – lomu starptautiskajā sadarbībā un procedūrās.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ļoti īsi. Vajadzētu pievērst uzmanību, ka puse Eiropas Savienības dalībvalstu nav ratificējusi šo konvenciju un pat netaisās parakstīt, jo tas ir klasisks vārda brīvības apkarošanas projekts.

Ja līdz šim kaut ko darīja Tieslietu ministrija, tad tagad ar to visu varēs krāmēties policija un prokuratūra. Ja jūs paši to konvenciju izlasīsiet, tad jūs atradīsiet, kas ir rasisms un kas ir ksenofobija. Pietiks izstāstīt kādu anekdoti vai izteikt zobgalību... tur ir par nepatikas izteikšanu... un tā tālāk. Kur Latvijas likumdošanā ir precīzi pateikts, kas ir rasisms un kas ir ksenofobija? Kur mums ir tāda pilna deklarācija?

Tās saprātīgās valstis Eiropas Savienībā, kas uzskata... ja tiešām kāds ir aizvainojies, tad viņš varēja risināt caur tiesu. Tā tas bija līdz šim. Latvijas krimināllikumi ir pietiekami labi. Nē, tagad pietiks tikai kādam noziņot kaut kādu sūdzību... un attiecīgi (Starpsauciens: "Anekdoti!")... jā, vai pastāstīt anekdoti par lēnajiem igauņiem... uzreiz ir... nemaz nerunāju par anekdotēm par čukčām un visādām tādām... pietiks par igauņu lēnīgumu... pietiks iesniegt policijai sūdzību, un viņi noklausīsies jūsu mobilos telefonus, jūsu planšetē pārbaudīs e-pastus un tā tālāk. Ja patīk visu laiku kaut kādā veidā būt triecienniekiem un atbalstīt vārda brīvības aizliegumus, tad varam atbalstīt.

Bet padomājiet vēlreiz, kāpēc Eiropas Padomes dalībvalstis un puse Eiropas Savienības dalībvalstu neatbalsta... Esmu pret šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Ai, kolēģi, tiešām neļaujamies maldināties! Šī ir 14. Saeimas pēdējā sēde. Apskatieties likumprojektu – ir runa vienkārši par atbildīgajām institūcijām, un tās būs Valsts policija un Ģenerālprokuratūra. Viss! Ne par kādiem naida noziegumiem un ksenofobijām šis likumprojekts nerunā.

Vienkārši atbalstām, lai darbu var turpināt nākamais sasaukums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

R. Kalējs. Netiek noteikts. Lems 15. Saeima.

Sēdes vadītāja. ... netiek noteikts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums.

Komisijā izskatījām 14 priekšlikumus.

1. – deputāta Krištopana priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta pantu, kas īpaši regulētu azartspēļu un izložu organizētāju naudas atmaksas. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo... līdzās Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam, Modernizācijas fondam ieraksta arī Sociālā klimata fonda atbalstu fiziskajām personām. Komisijā priekšlikums guva atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Atbalstīts. (Starpsauciens.) Deputāti prasa balsojumu? (Starpsauciens.) Nē.

K. Krištopans. 3. – deputāta Krištopana priekšlikums. Tikai atspoguļo esošo praksi un skaidri nostiprina likumā... lai nav nekādu šaubu, ka ieguldījumu konts var pastāvēt ne tikai manuālā investēšanā, bet arī caur klienta dotu pilnvarojumu, roboinvestoru vai citā veidā. Tas nenozīmē, ka līdz šim tā darīt nevarēja, bet kliedē jebkādas šaubas. Priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – deputāta Krištopana priekšlikums. Noteic, ka pārvedums no viena ieguldījumu konta uz citu tā paša īpašnieka ieguldījumu kontu nav izmaksa, tāpēc peļņa iedzīvotāju ienākuma nodoklī tajā brīdī nerodas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – deputāta Krištopana priekšlikums. 4. priekšlikuma turpinājums. Detalizē, ka pārvedums starp pakalpojumu sniedzējiem nav izmaksa un Ministru kabinets nosaka informācijas apriti. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 6. – arī deputāta Krištopana priekšlikums. Paredz 5 procentu režīmu paplašināt arī uz pūļa finansēšanas platformām. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Paredz izņemt pantu par algas nodokļa ieturēšanu būvniecības apakšuzņēmumu shēmā. Komisija atbalstīja, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 8. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikums. Paredz pagarināt speciālo autoratlīdzību režīmu no 2027. gada līdz 2030. gada 31. decembrim. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 9. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikums. Tas pats režīms... deklarēšanas gadu sarakstā pievieno 2028., 2029. un 2030. gadu. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 10. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikums. Tehnisks labojums. Arī komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 11. – arī kultūras ministra Puntuļa priekšlikums. Pagarina periodu, kurā var gūt ienākumus un izmantot tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 12. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atliek apgādājamo atvieglojumu jaunās normas spēkā stāšanos no 2026. gada 1. jūlija uz 2027. gada 1. janvāri. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 13. – deputāta Krištopana priekšlikums. Ir ceturtās un piektās normas... konta pārnese... piemēro pārvedumiem no 2027. gada 1. janvāra. Komisijā guva atbalstu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Pēdējais – 14. – arī deputāta Krištopana priekšlikums. Paredz ļaut nodokli jau samaksātās dividendēs rādīt kā kopsummu, nevis pa rindām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K. Krištopans. Kā visiem – līdz 2. novembrim.

Sēdes vadītāja. Jā.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums šodien kā viens no noslēdzošajiem sēdes darba kārtībā – Eiropas Savienības un Mercosur nolīgums, kas aplūkojams ne tikai kā tirdzniecības instruments, bet arī kā būtisks Eiropas Savienības ārpolitikas, ekonomiskās drošības un ģeopolitiskās stratēģijas elements.

Tomēr ir svarīgi izvērtēt, kādas iespējas šī partnerība var sniegt Latvijai, kādi riski jāņem vērā un kā nodrošināt, lai līguma īstenošana būtu līdzsvarota un atbilstu mūsu valsts interesēm. Mercosur, kā zināms, ir Dienvidamerikas ekonomiskās integrācijas bloks, kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Šīs valstis ir Eiropai nozīmīgi tirdzniecības partneri. Tajās ir 270 miljoni iedzīvotāju, un šo valstu kopējais iekšzemes kopprodukts sasniedz 2,7 triljonus eiro. Tas nozīmē, ka kopā ar Eiropas Savienību tas veidos aptuveni 700 miljonu cilvēku lielu tirgu un pavērs padziļinātas ekonomiskās sadarbības iespējas.

Jāteic, ka šis līgums ir bijis Eiropas darba kārtībā vairāk nekā 25 gadus, jau kopš 1999. gada. Un šī gada sākumā beidzot tika parakstīts partnerības nolīgums un pagaidu tirdzniecības nolīgums, par ko man arī personīgi ļoti liels prieks, jo sanāk, ka es pati ar šo nolīgumu dažādā kapacitātē esmu strādājusi jau 15 gadus.

Jāuzsver vairākas lietas. Pirmām kārtām šī nolīguma politiskā un ģeopolitiskā nozīme, jo tā ir ne tikai vienošanās par muitas tarifu samazināšanu, bet veido ilgtermiņa ietvaru politiskam dialogam, sadarbībai demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma un arī starptautiskās drošības jautājumos. Šis nolīgums paredz arī ciešāku sadarbību politiskajos jautājumos, un tā ir nozīmīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Eiropas Savienībai arvien vairāk ir jārēķinās ar ASV un Ķīnas konkurenci, Krievijas agresīvo ārpolitiku, pieaugošo ekonomisko protekcionismu un cīņu par kritiskām izejvielām, tehnoloģijām un piekļuvi stratēģiski svarīgiem tirgiem. Tieši šādos apstākļos Eiropas spēja veidot daudzveidīgas un uzticamas starptautiskās partnerības kļūst par vienu no tās ekonomiskās un politiskās drošības priekšnoteikumiem.

Protams, mums ir jābūt arī reālistiskiem. Nolīgums pats par sevi nenovērsīs Ķīnas vai Krievijas ietekmi Dienvidamerikā. Tomēr tas var paplašināt Eiropas iespējas piedāvāt alternatīvas partnerības un veidot ciešākas ekonomiskās saites, un stiprināt lomu starptautiskajā politikā.

Tāpat šī nolīguma kontekstā ir būtiski Eiropas Savienības un Latvijas ekonomiskie ieguvumi. Mums būs iespēja piekļūt tirgum, kurā līdz šim nozīmīgs šķērslis ir bijuši augsti muitas tarifi un citi tirdzniecības ierobežojumi, jo Mercosur jau pašreiz ir nozīmīgs Eiropas Savienības tirdzniecības partneris, bet Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka nolīgums varētu ļaut Eiropas uzņēmumiem, tostarp Latvijas uzņēmumiem, ietaupīt vairāk nekā četrus miljardus eiro gadā muitas nodevās. Tāpat tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam Eiropas Savienības eksports uz Mercosur valstīm varētu pieaugt līdz pat 39 procentiem salīdzinājumā ar situāciju pirms nolīguma, un tas būs īpaši svarīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Latvijai šīs iespējas ir jāvērtē pragmatiski. Mūsu ekonomika ir salīdzinoši neliela, tādēļ, no vienas puses, nav pamata sagaidīt, ka nolīguma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību būs tūlītēja vai vienāda visās nozarēs. Tomēr tieši nelielai, uz eksportu orientētai ekonomikai jaunu tirgu pieejamība var būt nozīmīgs attīstības instruments.

Latvijai svarīgi ir arī tas, ka nolīgums var radīt papildu pamatu politisko un ekonomisko kontaktu attīstīšanai, un tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka šobrīd šai reģionā mums nav diplomātiskās klātbūtnes vai vēstniecības. Tādēļ nolīgums būtu jāuztver ne tikai kā iespēja samazināt tirdzniecības izmaksas, bet arī kā stimuls Latvijas uzņēmumu starptautiskai konkurētspējai un ārējo ekonomisko attiecību paplašināšanai.

Tomēr gribu uzsvērt, ka tā nebūs Amerikas atklāšana. Latvijai jau ir izveidojušās ekonomiskās attiecības ar Mercosur valstīm. Latvijas uzņēmumi jau tagad spēj atrast pircējus šajā reģionā gan tieši, gan caur citu Eiropas valstu ražotājiem, piemēram, "Aerones Engineering", "Zabbix", "Adaptive Media", "Mikrotīkls", "SAF TEHNIKA" un citiem uzņēmumiem.

Nolīgums paredz arī labākas iespējas piedalīties Mercosur valstu publiskajos iepirkumos. Piemēram, Brazīlijas publisko iepirkumu tirgus vien pārsniedz astoņus miljardus eiro gadā.

Tomēr mēs nedrīkstam ignorēt riskus, kas ir saistīti ar šo līgumu. Visvairāk tiks ietekmēta lauksaimniecības nozare, tādēļ bažas ir jāizsver ar patiesu rūpību. Ir būtiski ne tikai atvērt tirgu, bet arī to uzraudzīt. Redzam, ka jau šobrīd Eiropas Savienība to dara, ir konkrēti mehānismi, kā to nodrošināt, un jau šobrīd tie tiek likti lietā.

Ir svarīga šī jautājuma apspriešana Latvijā un pārliecība par tā atbilstību mūsu interesēm. Jau kopš iestāšanās Eiropas Savienībā šis līgums ir apspriests arī Latvijā, tostarp ir bijusi iesaistīta Saeima, īpaši Eiropas lietu komisija, un vairākas diskusijas ir notikušas šī sasaukuma laikā.

Visbeidzot, es teiktu, ir jāpievērš uzmanība nolīguma ratifikācijai un turpmākai pārvaldībai. Eiropas Savienības un Mercosur nolīgums tiek īstenots, izmantojot divus juridiskus instrumentus – visaptverošu partnerības nolīgumu un pagaidu tirdzniecības nolīgumu. Partnerības nolīgumam, kas ietver arī politisko sadarbību un citus jautājumus, ir nepieciešama ratifikācija visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pirms tas var pilnībā stāties spēkā. Vistālāk ratifikācijas procesos ir pavirzījušās Igaunija un Vācija.

Ārlietu komisijas diskusijās mēs lēmām, ka vēlamies, lai arī Latvija ir viena no pirmajām valstīm. Tirdzniecības nolīgums jau šobrīd tiek provizoriski piemērots un darbojas, un var nest labumu Latvijas ekonomikai jau šobrīd.

Godātie kolēģi! Noslēgumā vēlos uzsvērt trīs galvenos secinājumus. Pirmkārt, Eiropas Savienības un Mercosur nolīgums ir nozīmīgs ģeopolitisks instruments. Tas paplašina Eiropas Savienības partnerības tīklu un rada iespēju stiprināt tās klātbūtni Latīņamerikā. Otrkārt, Latvijai tas paver iespējas attīstīt eksportu, dažādot ekonomiskās attiecības un veidot jaunus politiskos un uzņēmējdarbības kontaktus. Treškārt, Eiropas Savienības spēks mūsdienu pasaulē ir atkarīgs ne tikai no tās iekšējā tirgus, bet arī no spējas veidot uzticamas starptautiskās partnerības, aizstāvēt savas intereses, sadarboties ar valstīm, ar kurām iespējams rast kopīgus risinājumus. Tas nozīmē, ka Latvijai šajā procesā ir svarīgi būt aktīvai, pragmatiskai un konsekventai, izmantot iespējas aizstāvēt savas nozares un nodrošināt, lai starptautiskā sadarbība sniegtu reālu labumu mūsu valstij un tās iedzīvotājiem.

Gribu teikt lielu paldies Ārlietu komisijas priekšsēdētājai un Ārlietu komisijas deputātiem, kas spēja vienoties par šī līguma virzīšanu atbalstīšanai pirmajā lasījumā šajā Saeimas sēdē, jo tas dos iespēju nākamajam Saeimas sasaukumam lemt par darba turpināšanu, nevis atteikties no šī līguma virzīšanas.

Vēlreiz – šis līgums ir svarīgs Latvijas ekonomikai, tādēļ šodien aicinu Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā un ceru, un paļaujos, ka nākamā Saeima ar lielu rūpību, bet raiti virzīs tā ratifikāciju, lai Latvija varētu iegūt savu pozicionējumu šai tirgū viena no pirmajām un gūt labumu mūsu ekonomikai.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1576/Lp14), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Savienības regulu par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kura stāsies spēkā nākamā gada 1. februārī. Grozījumi Kriminālprocesa likumā ir nepieciešami, lai saskaņotu to kriminālprocesa nodošanas procedūru, kāda bija līdz šim starptautiskajās attiecībās, ar regulā ierakstīto.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu, kolēģi, šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1576/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

G. Kūtris. Priekšlikumi likumprojektam – līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

G. Kūtris. Paldies, kolēģi, par sadarbību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā", pirmais lasījums. Deputāti Andris Šuvajevs, Edmunds Cepurītis, Antoņina Ņenaševa, Liene Gātere, Leila Rasima, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Jana Simanovska, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama lūdz noteikt minētajam likumprojektam steidzamību.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! No rīta Šuvajeva kungam uzstājoties šeit un arī turpmākajā dienas gaitā... Šuvajeva kungs vienmēr ir teicis par godīgumu, taisnīgumu un caurskatāmību. Ja mēs esam godīgi, Šuvajeva kungs, tad vajadzēja savā runā iekļaut arī to, ka šis priekšlikums tika noraidīts. Es to no jūsu puses nedzirdēju... kā komisijas... Tas būtu ļoti godīgi, vai ne? Jūs to tā uzskatāt, ka tas būtu godīgi. Protams.

Un tāpēc (Dep. A. Šuvajeva starpsauciens.)... Ko lūdzu? (Dep. A. Šuvajeva starpsauciens.) Bet tam jau nav nozīmes...

Sēdes vadītāja. Nesarunāties, lūdzu, ar...

R. Bergmanis. Vienkārši jūs vienmēr pieminat visu, lai cilvēki var šeit pieņemt lēmumu. Tas, man liekas, šķiet godīgi.

Un otrs. Jūs teicāt, ka šis jūs uzrunā. Teicāt, ka par šo nav spriests, nav izvērtēts, vajadzētu vēl. Cik reizes? Mēs esam trīs reizes šo priekšlikumu izskatījuši. Mēs izskatījām trešajā lasījumā, kurā... es neatceros pat, cik sēdes bija komisijā. Ekonomiski skatījām. Visādi... Darba grupa, ko vadīja... paldies jāsaka Skrastiņa kungam, kurš sasauca Latvijas Banku, iesaistīja "Altum" un visas iesaistītās... Finanšu izlūkošanas dienests, visi bija piesaistīti, juridiskais bija... Izskatījām. Prezidents atgrieza atpakaļ. Atkal izskatījām un izvērtējām. Nupat vēlreiz to pašu izskatījām. Ja tas nav izvērtēts kvalitatīvi un nav... izvērtēts, nu, es nezinu, kādā veidā tad mēs vēl varam izvērtēt.

Šis, man liekas, ir tas, ko es gribētu šobrīd jums, pieņemot lēmumu, pateikt, kāds bija process pie šī konkrētā priekšlikuma. Imigrācijas likums stājās spēkā šā gada 15. septembrī. Sešus gadus mēs strādājam ar to. Sešus. Tā izstrādē ieguldīts ilgs un rūpīgs darbs, uzklausot atbildīgās institūcijas, nozares pārstāvjus, ekspertus, kā rezultātā pieņemti izsvērti un argumentos balstīti lēmumi. Kopš regulējuma spēkā stāšanās nav konstatēti jauni apstākļi vai būtiski argumenti, kas pamatotu nepieciešamību tik drīz pārskatīt nesen pieņemto regulējumu. Šajā pantā ir vispār paredzēts izveidot fondu, kurš vēl pat nav izveidots, un mēs tam izgājām cauri un piekritām, un tad veidojām to...

Tādēļ es šobrīd aicinu pievienoties komisijas lēmumam un likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 37, atturas – 6. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta...

Ā, uzsākam debates! Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien visiem! Es atbildēšu uz Bergmaņa kunga teikto. Tātad šorīt diskusijas, debates no tribīnes bija par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un es argumentēju iemeslus, kāpēc, manuprāt, šis jautājums ir jāiekļauj darba kārtībā. Es neuzskatu, ka man bija pienākums ziņot par to, kas ir ticis spriests vai nav ticis spriests komisijā. Tas ir jādara referentam, kā Bergmaņa kungs to arī darīja.

Saeimas deputātiem, manuprāt, ir vērts paturēt prātā to, ka, jā, var būt jautājumi, kuri ir vairākkārt diskutēti un par kuriem viedokļi atšķiras. PROGRESĪVIE konsekventi jau kopš pirmā brīža, kad šis jautājums ticis skatīts Saeimā, ir norādījuši, ka mēs iebilstam pret šāda veida alternatīvo ieguldījumu fondu, fondu, kurš nav izveidots. Mani turpina pārsteigt šie apgalvojumi par to, ka kaut kas ir izvērtēts no visu iespējamo dienestu pusēm un tā tālāk. Mēs joprojām runājam par fondu, par kuru mēs nezinām, pēc kādiem principiem tiks atlasīti aktīvi; mēs nezinām precīzi, pēc kādiem parametriem šis fonds tiks pārvaldīts; mēs nezinām, vai šis fonds drīkstēs vai nedrīkstēs ieguldīt nekustamajos īpašumos. Šie jautājumi nav atrisināti.

Šis ir konceptuāla rakstura jautājums – vai mēs atbalstām šāda veida alternatīvo ieguldījumu fondus, kuros trešo valstu pilsoņi varēs samaksāt 150 tūkstošus eiro, saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, dzīvot Latvijā, uzturēties Eiropas Savienībā? Un atminēsimies – sākotnēji jau vispār bija doma veidot privātu fondu, tikai pēc tam, kad bija vairāki iebildumi, nonācām pie lēmuma par to, ka varētu veidot vismaz publiskajā sektorā esošu fondu. Savukārt privāts fonds termiņuzturēšanās atļauju tirgošanai man pavisam noteikti izklausās aizdomīgi. Un kaut kas tāds, ko var turpināt vērtēt Saeimas komisijās vēl vairākkārt... Esmu diezgan pārliecināts, ka šis ir pirmais solis. Tiklīdz Saeima lēma par šāda veida publiskā sektora fondu, alternatīvo ieguldījumu fondu, tā faktiski Saeima ir jau sākusi pavērt durvis uz to, lai šāda veida termiņuzturēšanās atļaujas pēc tam varētu tikt tirgotas arī privātajos fondos.

Līdz ar to es varu visiem jums, kolēģi, un arī tiem, kas klausās, pavisam noteikti apsolīt – neatkarīgi no šī balsojuma... Ja šis balsojums būs negatīvs, ja Saeima uzskatīs, ka šī norma joprojām ir jāpatur likumā, es... PROGRESĪVIE... pavisam noteikti atkārtoti sniegsim grozījumus, aicinot to svītrot, turpināsim nākt ar argumentiem, lai šī diskusija turpinātu notikt komisijā līdz brīdim, kad mēs savāksim Saeimas vairākumu tam, lai nepieļautu termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu Latvijā.

Es domāju, ka mums patiesībā būs jāiet vēl soli tālāk. Jau esošās normas, kas paredz 50 tūkstošu eiro iemaksu uzņēmuma pamatkapitālā, uzskatu, arī ir jāsvītro. Ņemot vērā tik daudzas shēmas, kas šeit sāk rasties ap šo jautājumu, es uzskatu, ka Saeimas deputātiem ir pienākums rīkoties sabiedrības interesēs, nevis atsevišķu šauru interešu vārdā.

Atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā... un 15. Saeimā svītrot šo normu pavisam.

Aicinu atbalstīt.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Piebildīšu tikai... precīzi Šuvajeva kungs teica, ka ir citas normas. Mēs tikai par vienu – par kapitālsabiedrību ieguldījumiem. Bet komisijā tika runāts un tika uzsvērts, ka tas ir jādara. Un mēs atstājām arī jaunuzņēmumus – jaunuzņēmumus! Un jūs to nepieminējāt. Tas ir tas pats, kur arī iegūst tieši tāpat termiņuzturēšanās atļauju, ieguldot jaunuzņēmumos. Tieši tas pats.

Tāpēc es, lai būtu godīgi... un šeit visam būtu jāizskan... par to mēs runājām, par to tika spriests komisijā. Jaunuzņēmumi ir tas, ar ko mēs... un arī jaunuzņēmumi, kad tos "ieslēdza" šajā likumprojektā... tie nebija vispār, pat neeksistēja.

Un līdzīgi ir ar šo. No sākuma kaut ko izdarām un tad varbūt arī skatāmies, vai tas dod kaut kādus... Un tas jau bija imigrācijas (Starpsauciens.)... Tas ir komisijas... tas, lai es izstāstītu, kāds ir komisijā bijušais... šis, lai jūs varētu pieņemt lēmumu. Un tas arī ir viss.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts noraidīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1246/Lp14), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka šīs Saeimas pēdējais likumprojekts. Saņemamies!

Tātad iesniegti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Regulē kārtību, kādā notiek SIM karšu reģistrācija. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura, maina pantu numerāciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz materiālo normu, kas nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veidā tiek reģistrētas SIM kartes. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Nākamais – 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka, kādā kārtībā un kas ir reģistrējams. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Tad 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās kārtību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Paldies. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts.

Aicinu Saeimu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1246/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 3. Likums pieņemts.

Kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums – paziņojumu izskatīšana.

Paziņojums par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2026. gada 31. augusta līdz 2026. gada 25. oktobrim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Noslēdzošais, vairs nebūs tāda par 14. Saeimu... Tātad par administratīvi sodītajiem deputātiem laika periodā no 2026. gada 31. augusta līdz 2026. gada 25. oktobrim.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītajiem deputātiem saskaņā ar Soda reģistra datiem laika periodā no 2026. gada 31. augusta līdz 2026. gada 25. oktobrim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti šādi Saeimas deputāti:

Andris Bērziņš. (Starpsauciens.) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā 2026. gada 25. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu sakarā ar Ieroču aprites likuma 98. panta trešo daļu (par šaujamieroča, salūtieroča (akustiskā ieroča), lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, šāviena trokšņa slāpētāja (klusinātāja) vai šaujamieroča vai salūtieroča (akustiskā ieroča) munīcijas vai munīcijas sastāvdaļas aprites noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kurai ir attiecīgā ieroču atļauja). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2026. gada 14. oktobrī.

Artūrs Butāns. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Resursu un krīzes vadības nodaļa 2026. gada 11. septembrī pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2026. gada 30. septembrī.

Jekaterina Drelinga. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 2. grupa 2026. gada 1. septembrī pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51. panta pirmās daļas 1. punktu (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem: vadītāja apliecības vai personu apliecinoša dokumenta atbilstoši šā likuma 25. panta pirmās daļas 1. punktam). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2026. gada 18. septembrī.

Vēlreiz Jekaterina Drelinga. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 2. grupā 2026. gada 1. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā, ja tas izdarīts vietā, kura ir apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums"). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2026. gada 18. septembrī.

Juris Jakovins. Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļā 2026. gada 7. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ārstniecības likuma 84. pantu (par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 24. oktobrī.

Agita Zariņa-Stūre. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupā 2026. gada 25. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 52. panta pirmās daļas (par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 11. septembrī.

"Vēršam uzmanību, ka sniedzamajā informācijā netiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvā atbildības likuma 19. nodaļu "Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās"." Nu, tātad ar tehniskajiem līdzekļiem.

Tas arī viss. Paldies, kolēģi. Ceru, ka nākamajā gadā kāds cits uzņemsies šo atbildību. (Starpsauciens.) Mans četru gadu cikls ir noslēdzies.

Tā ka paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Esam izskatījuši visus mūsu darba kārtības jautājumus. Paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 29. oktobrī pulksten 17.00, kas bija paredzēta.

Deputātu Ramonas Petravičas, Jekaterinas Drelingas, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša un Ilzes Stobovas jautājums satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim "Par nacionālās aviokompānijas AS "airBaltic" pasažieru finanšu līdzekļu aizsardzību un valsts atbildību iespējamas maksātnespējas gadījumā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Un vārds – paziņojumiem.

Vispirms Edmundam Jurēvicam un tad Jānim Grasbergam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Kā tajā "Menueta" dziesmā ir teikts: "Laiks ir beigt, vai negribam, vai gribam." Un es gribētu teikt frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā – bet, domāju, arī visu mūsu 100 deputātu, frakciju vārdā – milzīgu paldies mūsu Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai un visam Prezidijam par darbu. Lai mums visiem kopā izdodas! Paldies, Daiga! (Aplausi.)

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, vai mēs varētu piecelties? Es sveikšu ar puķēm, un jūs – ar aplausiem. (Aplausi. Deputāti dzied "Sveiks lai dzīvo!".)

Sēdes vadītāja. Paldies, tiešām no visas sirds paldies!

Bet vēl ir viens paziņojums. Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs. Tas jau bija.

Sēdes vadītāja. Ak, tas jau bija.

J. Grasbergs. Nesarunājot trāpījām par vienu un to pašu.

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Skaidrs. Labi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Paldies, kolēģi! Reģistrējušies 83, nav reģistrējušies 17 deputāti: Maija Armaņeva, Inga Bērziņa, Ieva Brante, Anda Čakša, Raimonds Čudars, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Arnolds Jātnieks, Andrejs Judins, Jeļena Kļaviņa, Agnese Krasta, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Nataļja Marčenko-Jodko, Ričards Šlesers un Jānis Vucāns.

Atgādinu visiem, kolēģi, – kavējumi līdz rītdienas pulksten 12.00. Visi attaisnojumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem