|
RĪKI
Ventspils novada dome
Pašvaldība oficiālajā izdevumā izsludina saistošos noteikumus (t. sk. saistošos noteikumus par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu) un to paskaidrojuma rakstu, kā arī publicē vispārīgos administratīvos aktus par detālplānojuma apstiprināšanu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja saistošajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ventspils novada domes 2026. gada 29. oktobra saistošie noteikumi Nr. 11 "Grozījumi Ventspils novada domes 2016. gada 17. marta saistošajos noteikumos Nr. 5 "Ventspils novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.11.2026., Nr. 214 https://www.vestnesis.lv/op/2026/214.13
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Amatu konkursu ziņasSkatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā Vēl šajā numurā05.11.2026., Nr. 214 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ventspils novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 11 Pieņemts: 29.10.2026. OP numurs: 2026/214.13 |
Ventspils novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Ventspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 11
Ventspils novadā 2026. gada 29. oktobrī (prot. Nr. 21, 1. §)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. panta pirmo daļu,
25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. un 92.1 punktu
1. Apstiprināt Ventspils novada teritorijas plānojuma grozījumus (turpmāk – Teritorijas plānojums) – teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu – funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kas ir saistošo noteikumu neatņemamas sastāvdaļas un pieejamas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis?document=open#document_32916.
2. Ar Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē šādi Ventspils novada domes saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināti lokālplānojumi, kuru risinājumi ir integrēti Teritorijas plānojuma grozījumos:
2.1. Ventspils novada domes 2022. gada 29. septembra saistošie noteikumi Nr. 17 "Par lokālplānojuma Ventspils novada, Tārgales un Popes pagastos, nekustamo īpašumu zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 98660100076, 98660100100, 98660100110, 98660100105, 98660100098, 98660150009, 98660150097, 98660150109, 98660150089, 98660150104, 98660150060, 98660150061, 98660150051, 98660150112, 98660150017, 98660150011, 98660150015, 98660150038, 98660150108, 98660150036, 98660150107, 98660150102, 98660150171, 98560030202, 98660150117, 98660150006, 98660150128, 98660150018, 98660150099, 98660150100, 98660150012, 98660150090, 98660150027, ar kuru groza Ventspils novada teritorijas plānojumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.2. Ventspils novada domes 2022. gada 29. septembra saistošie noteikumi Nr. 18 "Par lokālplānojuma Ventspils novada, Tārgales pagasta nekustamos īpašumos ar kadastra numuriem 98660100081, 98660100048, 98660100056, 98660100092, ar kuru groza Ventspils novada teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.3. Ventspils novada domes 2022. gada 29. septembra saistošie noteikumi Nr. 20 "Par lokālplānojuma Ventspils novada, Tārgales pagasta nekustamā īpašumā ar kadastra numuriem 98660100034, 98660100069, 98660100009, 98660100033, ar kuru groza Ventspils novada teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.4. Ventspils novada domes 2022. gada 29. septembra saistošie noteikumi Nr. 16 "Par lokālplānojuma Ventspils novada, Tārgales pagastā, nekustamos īpašumos ar kadastra numuriem 98660230051, 98660230052, 98660230053, 98660230081 daļai, ar kuru groza Ventspils novada teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.5. Ventspils novada domes 2022. gada 29. septembra saistošie noteikumi Nr. 19 "Par lokālplānojuma Ventspils novada, Tārgales pagasta nekustamā īpašumā ar kadastra numuru 98660100053, ar kuru groza Ventspils novada teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu".
3. Lokālplānojumu izstrādi, kas uzsākta līdz Teritorijas plānojuma grozījumu īstenošanas uzsākšanai, pabeidz piecu gadu laikā no Teritorijas plānojuma grozījumu īstenošanas uzsākšanas dienas, piemērojot Ventspils novada domes 2016. gada 17. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Ventspils novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".
Ventspils novada domes priekšsēdētājs A. Zariņš
Ventspils novada domes
2026. gada 29. oktobra saistošie noteikumi Nr. 11
Ventspils novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000052035
Skolas iela 4, Ventspils, LV-3601
info@ventspilsnd.lv http://www.ventspilsnd.lv
Redakcija 5.1.
Saturs
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Jaunu zemes vienību veidošana, zemes vienību sadalīšana, apvienošana un robežu pārkārtošana
2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībai
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
3.6. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei
3.7. Prasības atklātai uzglabāšanai
3.8. Prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
7.1. Kultūras pieminekļu un dabas pieminekļu aizsardzība
7.2. Prasības vietējas nozīmes kultūrvēsturisku objektu aizsardzībai
7.3. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas
Pielikumi
1. pielikums. Ielu kategorijas un sarkanās līnijas
2. pielikums. Minimālais autostāvvietu skaits
3. pielikums. Pagalmi
4. pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas
5. pielikums. Aizsargjoslas gar valsts autoceļiem lauku teritorijā
6. pielikums. Būvju augstuma noteikšana bijušajās militārajās teritorijās, pārbūvējot esošās būves
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1. Ventspils novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves prasības Ventspils novada administratīvajā teritorijā.
2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
1.2. Definīcijas
3. Apbūves noteikumos lietoti termini:
3.1. vidi un ainavu degradējoša uzglabāšana – materiālu krautuves, izgāztuves vai lietoti un pamesti izstrādājumi vai to daļas, kuru izmantošana iepriekšējos nolūkos ir pārtraukta vai nav iespējama un kas ietekmē vai var ietekmēt cilvēku veselību un drošību, vidi, ainavu, kultūras vai dabas mantojumu vai augsnes spēju pildīt tās funkcijas;
3.2. transporta apkalpes uzņēmums – motorizētu transportlīdzekļu remonta darbnīca, serviss vai mazgātava;
3.3. ēnu kontroles modulis – tehniska iekārta, kas sastāv no gaismas sensora, kas pastāvīgi mēra saules staru intensitāti ar noteiktu intervālu un nosaka, vai pie attiecīgās saules pozīcijas debesīs un vēja elektrostacijas spārnu rotācijas plaknes var rasties apēnojums jebkurā no kādiem iepriekš definētiem punktiem uz zemes;
3.4. ēnas mirgošanas efekts jeb apēnojums – efekts, ko rada vēja elektrostacijas spārnu rotācijas kustība plaknē starp sauli un uztvērēju. Efekts rodas saulainā laikā, kad saules spožums ir pietiekami liels ēnas radīšanai. Ēnas mirgošanas efekta būtiska ietekme var veidoties ēku iekštelpās, kur efekts tiek uztverts kā gaismas uzplaiksnījumi.
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
Nenosaka
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
4. Aizliegta tāda zemes, ēkas vai būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa būtisku vides piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.
5. Visā Ventspils novada administratīvajā teritorijā aizliegts:
5.1. uzkrāt vai glabāt metāllūžņus, ja tas degradē vidi un ainavu;
5.2. uzkrāt vai glabāt atkritumus (tostarp nolietotas riepas, būvgružus un cita veida atkritumus vai piesārņotu grunti), izņemot, ja teritorija vai būve atbilstoši normatīvo aktu prasībām ierīkota vai būvēta šādu funkciju nodrošināšanai;
5.3. kā pastāvīgas dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus, saliekamas konstrukcijas, izņemot būvlaukumos un izņemot ceļojumu treilerus un vagonus, ja tie tiek izvietoti tūristu īslaicīgās apmešanās vietās – speciālos ar infrastruktūru aprīkotos laukumos teritorijas plānojumā atļautās teritorijās;
5.4. pilsētā un ciemos Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD) un Publiskās apbūves teritorijā (P) kā koplietošanas noliktavu ēkas un garāžu novietnes izmantot vagonus un vidi un ainavu degradējošas saliekamas konstrukcijas;
5.5. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus būvniecības, ražošanas un sadzīves atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus.
2.3. Jaunu zemes vienību veidošana, zemes vienību sadalīšana, apvienošana un robežu pārkārtošana
6. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:
6.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 9. punktā noteiktos izņēmumus;
6.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;
6.3. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas saskaņā ar 12. punkta noteikumiem;
6.4. kuras minimālais platums atļauj izvietot apbūvi, ievērojot sānpagalma prasības, bet nav mazāks par 15 m.
7. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos izņēmuma gadījumus.
8. Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, veicot zemes vienību sadalīšanu, ievēro Aizsargjoslu likumā un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības, ierobežojumus un aizliegumus.
9. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības – ne vairāk kā 10 %.
10. Veidojot jaunu zemes vienību, atsevišķā zemes vienībā izdala:
10.1. zemes vienības daļu, kas iekļaujas sarkanajās līnijās, izņemot, ja zemes vienībā iekļaujas vienīgi sarkanajās līnijās ietverta redzamības brīvlauka teritorija;
10.2. ceļa servitūta teritoriju, ja plānotā servitūta teritorija nodrošinās piekļūšanu vairāk nekā divām zemes vienībām, ieskaitot kalpojošo zemes vienību;
10.3. piebrauktuvi, ja piebrauktuve nodrošina piekļuvi vairāk kā divām zemes vienībām.
11. Nav atļauts apvienot zemes vienību apdzīvotā vietā ar zemes vienību lauku teritorijā.
2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībai
12. Ēkas vai sporta un atpūtas inženierbūves būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem:
12.1. no valsts autoceļa:
12.1.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;
12.1.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts teritorijas plānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;
12.1.3. jauna pievienojuma, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;
12.2. no pašvaldības ceļa vai ielas:
12.2.1. zemes vienībai ir esošs pieslēgums pašvaldības ceļam vai ielai;
12.2.2. pieslēgums pašvaldības ielai vai ceļam noteikts detālplānojumā vai būvprojektā;
12.2.3. jauna pieslēguma, ko izveido atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
12.3. zemes vienība robežojas ar koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam vai ielai saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;
12.4. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;
12.5. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts).
13. Ja piebrauktuve, iela vai ceļš paredzēts piekļūšanai vairāk nekā vienai zemes vienībai, to nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai vai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve.
14. Grafiskās daļas kartēs attēlotas piekļuves iespējas iekšzemes publiskajiem ūdeņiem un Baltijas jūrai. Lokālplānojumā vai detālplānojumā nosaka to izvietojumu un risinājumu.
15. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā paredzot ne vairāk kā divus metrus platu gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu pirms būvdarbu uzsākšanas nepieciešams saņemt sertificēta eksperta par vaskulārajiem augiem eksperta atzinumu.
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.1.1. Prasības ielām
16. Ceļus un ielas, atbilstoši to atrašanās vietai un nozīmei ielu tīklā, projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē atbilstoši to kategorijai, ņemot vērā prognozējamo satiksmes intensitāti.
17. Esošo ielu funkcijām atbilstošas kategorijas un platums starp sarkanajām līnijām noteikts 1. pielikumā. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot tematisko plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu, pamatojot ar izmaiņām transporta infrastruktūrā.
18. Minimālās prasības plānotai C kategorijas ielai:
18.1. divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;
18.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:
18.2.1. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā;
18.2.2. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu – 2,5 m platumā;
18.2.3. ietvi izbūvē abās ielas pusēs vai vienā ielas pusē ne mazāk kā 1,5 m platumā;
18.2.4. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums – 1,6 m;
18.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai un apstādījumiem;
18.4. ja ielā kursēs sabiedriskais transports, uzstāda pieturvietas nojumi, šai zonai paredzot vismaz 3 m platu joslu.
19. Minimālās prasības plānotai D kategorijas ielai:
19.1. divas braukšanas joslas ar platumu 3,5 m, ja ielā netiek plānota kravas transporta kustība, katras braukšanas joslas minimālais platums – 3 m;
19.2. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē ar minimālo platumu 1,5 m;
19.3. atļauts paredzēt kopīgu velosipēdu ceļu un ietvi ar minimālo platumu 2,5 m;
19.4. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai un apstādījumiem.
20. Minimālās prasības plānotai E kategorijas ielai:
20.1. ja plāno divas braukšanas joslas, katras minimālais platums 2,75 m;
20.2. ja plāno vienu braukšanas joslu, minimālais platums 5,50 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu transportlīdzekli;
20.3. ja iela nav aprīkotas ceļa zīmēm "Dzīvojamā zona", ierīko ietvi ar minimālo platumu 1,5 m;
20.4. ja iela aprīkota ar ceļa zīmēm "Dzīvojamā zona", ietves nav obligātas un ielu izmanto kā vienotu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam;
20.5. paredz apgaismojumu un apstādījumus.
21. Ielas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības.
22. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, veic ielas stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženierbūvju izvietojumu.
3.1.2. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi. Redzamības brīvlauki
23. Plānojot jaunu ceļa vai ielas pievienojumu, izvērtē iespēju samazināt esošo ceļu un ielu krustojumu un esošo pievienojumu skaitu. Ceļa pievienojumu pēc iespējas plāno pie zemākas nozīmes ceļa. Gadījumā, ja divām blakus esošām zemes vienībām nav atrisināta piekļuve, prioritāri izvērtē iespēju pievienojumu paredzēt uz abu zemes vienību robežas.
24. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem C vai D kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem krustojumiem divās E kategoriju ielās vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas.
25. Autoceļu, ielu, dzelzceļa vienlīmeņa krustojumiem, gājēju un velo pārejām jābūt pārredzamām, ievērojot redzamības brīvlaukus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
26. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.
27. Zemes vienībai atļauts ierīkot ne vairāk kā vienu pieslēgumu C vai D kategorijas ielai.
28. Zemes vienībai atļauts ierīkot divus pieslēgumus E kategorijas ielai, ievērojot ne mazāk kā 20 m attālumu starp pieslēgumiem.
29. Ja zemes vienība robežojas ar vairāku atšķirīgu kategoriju ielām, pieslēgumu paredz zemākas kategorijas ielai, ja tādejādi tiek paaugstināta satiksmes drošība.
30. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma rādiusa malas un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, Ventspils novada pašvaldības būvvalde (turpmāk – Būvvalde) attālumu no krustojuma var ļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.
31. Zemes vienības pieslēguma veidošana pie D vai E kategorijas ielas pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma rādiusa malas.
32. Ja zemes vienības robeža gar pašvaldības ielu ir mazāka par 30. punktā vai 31. punktā noteikto minimālo pieslēguma attālumu no krustojuma, Būvvalde, balstoties uz satiksmes intensitātes datiem, izvērtē iespēju noteikt izņēmumu un sniedz nosacījumus pieslēguma izveidei pēc iespējas tālāk no krustojuma, tuvinot to zemes vienības robežai ar blakusesošo zemes vienību vai veidojot vienu, ar blakus esošo zemes vienību kopīgu pieslēgumu.
33. Zemes vienībai lauku teritorijā atļauts ierīkot vairākus pieslēgumus ceļam, ja risinājums atbilst satiksmes drošības prasībām.
3.1.3. Prasības autonovietnēm
34. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu un velo stāvvietu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts 2. pielikumā.
35. Būvvalde var atļaut samazināt autonovietņu skaitu ne vairāk kā par 30% no 2. pielikumā vai valsts standartā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja būvniecības ierosinātājs sagatavo autostāvvietu pietiekamības pamatojumu. Pamatojumā norāda plānotā autostāvvietu skaita ietekmējošos faktorus, tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas izmantošanas specifiku un prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.
36. Būves pārbūves vai tā funkciju maiņas gadījumā attiecībā uz pārbūvējamo daļu piemēro 2. pielikumā ietvertās prasības minimālajam autostāvvietu skaitam.
37. Autonovietni vai velonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo teritorijas izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galveno vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.
38. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.
39. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, izņemot B vai C kategorijas ielās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību ielā.
40. Autonovietni paredz tajā pašā būvē vai tajā pašā zemes vienībā, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves funkcijas maiņu.
41. Autonovietnes, kas paredzētas vienai ēkai vai objektam, nevar uzskatīt par autonovietnēm citai ēkai vai objektam, izņemot, ja šai citai ēkai vai objektam nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un autonovietnes lietošanas laiku iespējams savietot.
42. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:
42.1. ja vienlīmeņa autonovietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai platība lielāka par 500 m2, vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām;
42.2. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, ierīko divu līmeņu koku vai krūmu apstādījumu joslas;
42.3. gar autonovietni, ja to izvieto pie zemes vienības robežas, kurā atrodas dzīvojamās mājas, izglītības iestādes, veselības aizsardzības iestādes vai sociālās aprūpes iestādes, izņemot autostāvvietas ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām.
43. Pārbūvējot vai būvējot atklātas autonovietnes, stādījumus ierīko kā vairākpakāpju stādījumus, izmantojot dižstādus un izvēloties vides apstākļiem atbilstošu koku sugu, respektējot apkārtējās ainavas raksturu, transporta organizāciju, esošo un plānoto inženiertīklu izvietojumu.
44. Autonovietnē ar autostāvvietu skaitu virs 50, ja tā robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve, autonovietnes zemes vienībā paredz pasākumus trokšņu un izplūdes gāzu ietekmes mazināšanai – blīvi vairāklīmeņu stādījumi vismaz 4 m platumā, norobežojoša siena vai citi risinājumi.
45. Minimālais attālums atklātu autonovietņu izvietošanai līdz dzīvojamās mājas, izglītības iestādes, veselības aizsardzības iestādes vai sociālās aprūpes iestādes logiem:
45.1. 8 m autonovietnei, kas paredzēta no 5 līdz 10 automašīnām;
45.2. 10 m autonovietnei, kas paredzēta vairāk kā 10 automašīnām.
3.1.4. Strupceļi un apgriešanās laukumi
46. Strupceļa ielas galā ierīko pagaidu vai patstāvīgu autotransporta apgriešanās laukumu ar minimālo platumu 12 x 12 m vai loku. Minimālais attālums no sarkanās līnijas līdz brauktuvei apgriešanās laukumā – 1,5 m.
47. Detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē nepieciešamību strupceļa ielas galā plānot ielas perspektīvu turpinājumu, paredzot ielas savienojumu ar citu atbilstošas kategorijas ielu, kad tas tehniski kļūs iespējams.
48. D vai E kategorijas ielas gadījumā izvērtē nepieciešamību strupceļa turpinājumā nodrošināt gājēju un velosipēdu ceļam paredzētu koridoru, kas veido savienojumu ar citu esošu vai plānotu ielu.
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem
49. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.
50. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā vai ciemos prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām, izņemot valsts autoceļu sarkanās līnijas, vai inženiertīklu koridorā.
51. Inženierbūves ārpus ielu sarkanajām līnijām pilsētā vai ciemos atļauts izvietot izņēmuma gadījumā.
52. Pie inženierbūvēm tuvāk par 6 metriem nav atļauts stādīt kokus, izņemot augļu kokus.
3.2.2. Ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana
53. Grafiskās daļas kartē noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN16).
54. "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN16) minētajās teritorijās jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.
55. Lokālās ūdensapgādes un kanalizācijas ierīkošanā jāievēro vides aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības normatīvu prasības.
56. Jaunu ēku būvniecībā kā lokālās ūdensapgādes risinājumu izvēlas dziļurbumu, vai spici, vai raktu grodu aku. Urbuma dziļumu paredz, ņemot vērā gruntsūdeņu aizsargātību pret virszemes piesārņojumu.
57. Ierīkojot jaunu lokālās kanalizācijas sistēmu līdz 5 m3 diennaktī pilsētā un ciemā, ņemot vērā teritorijas specifiku, kā risinājumu izvēlas:
57.1. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē;
57.2. notekūdeņu hermētiskas krājtvertnes, no kurām uzkrātie neattīrītie notekūdeņi tiek izvesti uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm.
3.2.3. Alternatīvā energoapgāde
58. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, novietojumu paredz, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, kura ietvaros:
58.1. veic ainavas vizuālās ietekmes trīsdimensiju (3D) modelēšanu, kombinējot reljefa, apauguma, ēku un aerofoto materiālus un sagatavo ietekmes uz ainavu izvērtējumu, kurā iekļautas iespējamās ainavas izmaiņas, tās atspoguļojot no vairākiem skatu punktiem dažādos attālumos;
58.2. saņem ornitologa un hiropterologa eksperta atzinumus;
58.3. iekļauj vēja elektrostacijas radīto trokšņu prognozes aprēķinu un slēdzienu par trokšņa ietekmi uz blakus nekustamajiem īpašumiem;
58.4. iekļauj mirgošanas efekta no vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustības ietekmes izvērtējumu uz apkārtējo apbūvi un izstrādā risinājumus tās mazināšanai.
59. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta:
59.1. pilsētas vai ciema teritorijā;
59.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība" (TIN14), kas aptver platību līdz 1,5 km attālumam no pilsētas vai ciema robežas;
59.3. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN51, TIN52, TIN53);
59.4. lauku teritorijā tuvāk dzīvojamai ēkai nekā attālums, kas ir četras reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums, ja nav saņemts attiecīgās dzīvojamās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;
59.5. ja cita īpašnieka īpašumā esoša zemes vienība lauku teritorijā atrodas 800 m vai tuvāk plānotajai vēja elektrostacijai un teritorijas plānojumā attiecīgajā zemes vienībā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve, ja nav saņemts attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;
59.6. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijā.
60. Dzīvojamai ēkai vai publiskai ēkai mirgošanas efekts no vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustības nedrīkst pārsniegt nulle stundas gadā, ja nav saņemts attiecīgās dzīvojamās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.
61. Koģenerācijas stacijas, pamatojot ar detālplānojumu, atļauts izvietot Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) un Lauksaimniecības teritorijā (L).
62. Saules kolektorus un paneļus nenovieto uz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu ēku jumtiem un fasādēm.
3.3. Prasības apbūvei
3.3.1. Pagalma noteikumi
63. Ja zemes vienība robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta savrupmājas, rindu mājas vai viensētas būvniecība, maksimālais ēkas augstums nevienā punktā nedrīkst pārsniegt pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un zemes vienības robežu, kurā atļauta savrupmājas, rindu mājas vai viensētas būvniecība. Minimālo būves attālumu no zemes vienības robežas aprēķina, izmantojot formulu: L=H/1,5, kur L – attālums no zemes vienības robežas līdz punktam (m), kurā mēra ēkas augstumu, H – maksimālais ēkas augstums (m). Attālumu atļauts samazināt, ja saņemts attiecīgās blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.
64. Pilsētā un ciemos galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā atkarībā no apbūves veida nosaka pagalmus – priekšpagalmu, iekšējo sānpagalmu, ārējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu, atbilstoši 3. pielikumam.
65. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums vienāds ar 69. punktā noteikto būvlaides platumu.
66. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts veidot zālienu, dekoratīvos stādījumus, ierīkot un iesegtus celiņus, laukumus, piebraucamos ceļus, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma elementus.
67. Aizmugures pagalmā vai sānpagalmā nav atļauts izvietot būves, izņemot:
67.1. atkritumu konteineru novietnes, bērnu rotaļu laukumus un autonovietnes;
67.2. palīgēku;
67.3. labiekārtojuma elementus.
68. Iekškvartāla brīvstāvošā apbūvē minimālo pagalmu platību nosaka saskaņā ar insolācijas un ugunsdrošības normām.
3.3.2. Būvlaide
69. Pilsētas vai ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas – 6 m. Lokālplānojumos, detālplānojumos un būvprojektos var tikt noteikts lielāks būvlaides platums.
70. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 69. punktā.
71. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, gājēju ceļus un piebrauktuves pie ēku ieejām, autostāvvietas, velonovietnes.
3.3.3. Būvju attālums no meliorācijas būvēm
72. Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, izņemot dambjus un žogus, neizvieto tuvāk par:
72.1. 10 m no valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības ūdensnotekas krotes (augšmalas);
72.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;
72.3. 3 m no koplietošanas ūdensnotekas krotes (augšmalas);
73. Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, izņemot dambjus un žogus, atļauts izvietot tuvāk ūdensnotekām un liela diametra kolektoriem nekā noteikts 72. punktā, ja paredzētās ēkas vai inženierbūves netraucē veikt attiecīgo ūdensnoteku un liela diametra kolektora ekspluatāciju.
3.3.4. Prasības žogiem
74. Pilsētas un ciemu teritorijās zemes vienības, kurās atļauta būvniecība, atļauts iežogot:
74.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām;
74.2. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai vēsturiski iedibināto žogu līniju. Ja žogu nav iespējams izvietot pa sarkano līniju, to būvē apbūves zemes vienībā blakus sarkanajai līnijai;
74.3. stūra zemes vienībās – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām.
75. Prasības žogiem pilsētā un ciemos:
75.1. žogus ielas pusē iespēju robežās viena kvartāla robežās būvē uz vienas līnijas;
75.2. žogiem gar ielām un ceļiem, izņemot 75.5. apakšpunktā noteiktās teritorijas, jābūt ne augstākiem par 1,70 m, žoga caurredzamībai pretskatā jābūt vismaz 30 %;
75.3. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (rūpnieciskā apbūve, publiskā apbūve, lauksaimnieciska izmantošana u.tml.), sagatavojot pamatojumu, žogu gar ielu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 75.2. apakšpunktā;
75.4. ja blakus zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojušies, gar iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atļauts būvēt blīvus un necaurredzamus žogus, bet ne augstākus par 1,80 m;
75.5. žogiem Rūpnieciskās apbūves teritorijā un Tehniskās apbūves teritorijā jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai;
75.6. gar ielām un ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma;
75.7. žogā veido atkāpi (kabatu) ap virszemes inženierbūvi;
75.8. nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā;
75.9. nav atļauta dzeloņstiepļu un surogātmateriālu (metāllūžņu, plastmasas atgriezumu un līdzīgu materiālu) izmantošana žogos, izņemot normatīvajos aktos notiektos izņēmumus;
75.10. zemes vienību atļauts nožogot ar dzīvžogu.
76. Lauku teritorijā zemes vienības, kurās atļauta būvniecība, atļauts iežogot:
76.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;
76.2. ceļa pusē – ne tuvāk kā ceļa nodalījuma joslas robeža, izņemot, ja saņemts ielas vai ceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;
76.3. stūra zemes vienībās – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām.
77. Prasības žogiem lauku teritorijā:
77.1. žogam jābūt ne augstākam par 2,5 m. Atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (lauksaimnieciska izmantošana, rūpnieciskā apbūve, publiskā apbūve u.tml.), sagatavojot pamatojumu, atļauts būvēt augstākus žogus;
77.2. zemes vienību atļauts nožogot ar dzīvžogu;
77.3. sagatavojot pamatojumu, pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas zonas nodrošināšanai.
78. Kažokzvēru audzētavas teritoriju nožogo ar nepārtrauktu, vienlaidus žogu (betona, metāla vai plastikāta), ne zemāku par 2 m, kurš padziļināts zemē ne mazāk kā 0,5 m.
79. Ar žogu aizliegts noslēgt publisku pieeju publiskajiem ūdensobjektiem.
80. Žoga konstrukcijām, kas izvietots gar valsts vai koplietošanas ūdensnoteku tuvāk nekā ekspluatācijas aizsargjoslas platība, jābūt viegli transformējamām un nojaucamām.
3.3.5. Prasības būvēm dzīvniekiem
81. Pilsētā un ciemos lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves, ievērojot normatīvo aktu prasības, atļauts izvietot tikai funkcionālajās zonās Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS, DzS1, DzS2), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), Rūpnieciskās apbūves teritorija (R), Tehniskās apbūves teritorija (TA) un Lauksaimniecības teritorija (L2, L3).
82. Pilsētā un ciemos būves lauksaimniecības dzīvniekiem aizliegts būvēt priekšpagalmā vai ārējā sānpagalmā.
83. Ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot attiecīgu pamatojumu, izņēmuma gadījumā pieļaujamas atkāpes no 82. punktā noteiktās prasības.
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
84. Veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.
85. Labiekārtojuma elementus ierīko tā, lai tie ainaviski iekļautos vidē, vienlaikus nodrošinot objektu apkalpošanu un drošu ekspluatāciju.
86. Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes, velonovietnes un soliņus.
87. Teritorijas labiekārtojuma elementu vizuālo veidolu un noformējumu veido saskanīgu ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu.
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
3.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas
88. Grafiskās daļas kartēs attēlotas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas atbilstoši Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas datiem.
89. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā nav veikta augsnes, grunts un pazemes ūdens piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.
3.5.2. Degradētas teritorijas
90. Grafiskās daļas kartēs kā degradēta teritorija noteikta vieta (teritorija, ēka vai ēku komplekss), kas ir pamesta un kurai ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un iedzīvotājiem.
91. Plānojot jaunu būvniecību un saimniecisko darbību, prioritāri izvērtē iespēju izmantot degradētās teritorijas un esošo infrastruktūru, reģenerējot degradētās teritorijas.
3.5.3. Jūras krasta erozija
92. Grafiskās daļas kartēs attēlota robeža, līdz kurai laika posmā līdz 2043. gadam jūras krasta erozijas dēļ paredzama pamatkrasta robežas atkāpšanās.
93. Krasta un ēku aizsardzībai pret eroziju atļauts veikt krastu nostiprināšanu ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
94. Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām.
3.5.4. Aizsardzība pret troksni
95. Plānojot izmantošanas veidu, kura radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu.
96. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, stādījuma joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.
97. Ja trokšņa samazināšanas pasākumus plāno un projektē trokšņa avota valdītājs, tas primāri izvērtē iespējas realizēt pasākumus trokšņa emisijas samazināšanai.
3.6. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei
98. Derīgo izrakteņu ieguve normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atļauta funkcionālajās zonās:
98.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R);
98.2. Mežu teritorija (M);
98.3. Lauksaimniecības teritorija (L);
98.4. Ūdeņu teritorija (Ū).
99. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta teritorijās ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kur izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja" (TIN15).
100. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietām līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu ierīkošana vai esošo paplašināšana nav atļauta:
100.1. pilsētā un ciemos;
100.2. tuvāk par 500 m no Piltenes pilsētas un ciemu Ugāle, Piltene, Pope, Tārgale, Blāzma, Ventava, Ance, Vārve, Zūras, Užava, Usma, Zlēkas, Jūrkalne, Ziras, Dokupe, Standzes ciems un Stikli robežas;
100.3. tuvāk par 300 m no ciemu robežas, kas nav minēti 100.2. apakšpunktā;
100.4. tuvāk par 100 m cita īpašnieka zemes vienības robežai, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav saņemts attiecīgās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;
100.5. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;
100.6. kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli pieļaujams, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;
100.7. tuvāk par 200 m no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas robežas;
100.8. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN51, TIN52, TIN53);
100.9. aizsargjoslas teritorijā ap kapsētu.
101. Derīgo izrakteņu ieguves vietas pievedceļus apdzīvotajās vietās vai tuvāk par 100 m no to robežām paredz ar asfaltbetona segumu vai paredz alternatīvus risinājumus derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi.
3.7. Prasības atklātai uzglabāšanai
102. Pilsētā un ciemos vidi un ainavu degradējoša, atklāta ārpustelpu uzglabāšana – materiālu un produkcijas uzglabāšana brīvā dabā vai būvju platībās, kas nav iekļautas ēkās, izņemot transportlīdzekļu novietni, nav atļauta funkcionālajās zonās Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD) un Publiskās apbūves teritorijā (P).
103. Pilsētā un ciemos vidi un ainavu degradējoša, nenožogota, atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana nav atļauta:
103.1. priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;
103.2. tuvāk par 4 m no zemes vienības robežas.
3.8. Prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā
104. Paredzot esošu būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai jaunu ēku būvniecību Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ievēro šajā apakšnodaļā noteiktās prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai.
105. Jaunveidojamas zemes vienības formai jāatbilst vēsturiskajai zemes vienību struktūrai.
106. Plānojot un būvējot jaunas ēkas, kā arī pārbūvējot esošās ēkas, ievēro esošās apbūves raksturu, ēku vēsturisko novietojumu zemes vienībā, saglabājot apkārtējās apbūves mērogu, raksturu, proporciju sistēmu, respektējot vēsturiskās būvniecības tradīcijas un būvmateriālus.
107. Pirms zemes vienības sadales, robežu pārkārtošanas vai ēkas pārbūves, nojaukšanas vai jaunas ēkas būvniecības, pašvaldības izveidotai komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par nepieciešamību veikt ēkas, zemes vienības un apkārtējās vides kultūrvēsturisko novērtējumu, iekļaujot plānoto zemes ierīcības darbu un būvniecības ietekmes izvērtējumu uz apkārtnes kultūrvēsturisko ainavu, tradicionālās apbūves plānojuma struktūru un apkārtnei raksturīgo apbūvi.
108. Pēc 107. punktā minētā novērtējuma secinājumu izvērtēšanas pašvaldībai ir tiesības pieprasīt veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu vai izstrādāt lokālplānojumu vai detālplānojumu.
109. Ja zemes vienības sadale, robežu pārkārtošana vai ēkas pārbūve, nojaukšana vai jaunas ēkas būvniecība plānota Ovīšos, Lūžņā, Miķeļtornī, Lielirbē vai Jaunciemā, pēc 107. punktā minētā novērtējuma secinājumu izvērtēšanas pašvaldībai ir tiesības lokālplānojuma vai detālplānojuma darba uzdevumā vai būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā iekļaut šai punktā minētās prasības, lai saglabātu piekrastei raksturīgo kultūrvēsturisko ainavu un tradicionālo apbūvi:
109.1. prasības pagalmu veidošanai:
109.1.1. atsevišķu sētu plānojumu un iekārtojumu balstīt uz savrupības principu, paredzot katrai saimniecības vajadzībai atsevišķu ēku;
109.1.2. dzīvojamās mājas galvenokārt būvēt ar garenasi austrumu–rietumu virzienā;
109.1.3. būvējot ēkas ap vienu pagalmu, to ierīkot pietiekami plašu, samērīgu ar lielākajām celtnēm.
109.2. prasības ēku plānojumam – ēku plānu veido kā izteiktu taisnstūri, nelielu palīgēku plāns var tuvoties kvadrātam;
109.3. prasības būvju elementiem:
109.3.1. prasības pamatiem:
109.3.1.1. pamatu izbūves veidu un dziļumu nosaka atbilstoši grunts ģeoloģiskās izpētes materiāliem;
109.3.1.2. saglabā un attīsta akmens mūra pamatus dzīvojamām un saimniecības ēkām, akmens paviļu pamatus palīgēkām;
109.3.1.3. veido lentveida vai punktveida monolītā dzelzsbetona pamatus vai pamatu bloku mūrējumu, atsegtās cokola daļas apdarei izmanto ēkas koloristikai atbilstošu apmetumu vai apmūrē ar plēstiem laukakmeņiem;
109.3.1.4. jaunbūvēs neveido koka baļķu un koka bluķu pamatnīcu risinājumu.
109.3.2. prasības sienām:
109.3.2.1. atļauts lietot fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvniecības tradīcijai, lietoti ēkas sākotnējā celtniecībā un ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem;
109.3.2.2. dzīvojamo ēku izbūvē pielieto jebkuru sienu izbūves konstruktīvo risinājumu, atbilstoši projekta iecerei un aprēķiniem, priekšroku dodot guļšķautņu konstrukcijai vai koka karkasa stāvbūvei;
109.3.2.3. atkarībā no plānotās palīgēkas izmēra un funkcijas, to būvē no laukakmeņiem vai koka karkasa konstrukcijā;
109.3.2.4. sienu apdarē izmanto tradicionālo dēļu apšuvuma principu, apšuvuma savienojuma vietās pielieto dekoratīvu kokgriezumu vai lāseni no koka vai skārda.
109.3.3. prasības verandām un lieveņiem:
109.3.3.1. verandas izbūvē koka konstrukcijā, no trīs pusēm stiklotas, jumtu paredzot divslīpju, jumtiņa segumam izmantojot materiālu, ar ko nosegts jumts mājai;
109.3.3.2. lieveņiem paredz dekorētus stabus, dēļu margas, sānu un vēja dēļus;
109.3.3.3. lieveņu jumtus paredz divslīpju, jumtiņa segumam izmanto materiālu, ar ko nosegts jumts mājai.
109.3.4. prasības jumtiem:
109.3.4.1. ēkām paredz divslīpju simetriskus jumtus ar atsegtiem zelmiņiem;
109.3.4.2. jumta ieseguma materiāli – koks, dēļu klājs ar hidroizolācijas apakšklāju, lubiņu segums;
109.3.4.3. pieļaujams metāla skārda neprofilētu lokšņu iesegums, māla un betona dakstiņš.
109.3.5. prasības jumta izbūvei:
109.3.5.1. projektējot jumta izbūvi saglabā raksturīgo divslīpju jumta formu, jumta izbūves neveido ar horizontālu vai vienslīpu jumtu;
109.3.5.2. jumta iesegumam un sienu apdarei izmanto materiālus, kas pārējās ēkas apdarē.
109.3.6. prasības durvīm un logiem:
109.3.6.1. dod priekšroku koka konstrukcijas logiem, pieļaujami alumīnija logi;
109.3.6.2. jaunbūvju gadījumā durvis izbūvē saskaņā ar ēkas kopējo arhitektūras ieceri, saglabājot tradicionālo dalījumu un proporcijas, koka konstrukcijā.
109.3.6.3. mainot logus, saglabā to izmērus, proporcijas, dalījumu.
109.4. prasības ārtelpas elementiem:
109.4.1. kā pamatmateriālu žoga izbūvei izmanto koku;
109.4.2. nav pieļaujams metāla vai plastmasas pinuma žoga pielietojums;
109.4.3. nav atļauts blīvo stāvkoku un guļkoku (guļsētu) žogu pielietojums;
109.4.4. nozīmīgākajam piebraucamajam ceļam sētā izmanto grants vai smalkas frakcijas šķembu iesegumu;
109.4.5. teritorijas bruģējumam izmanto apaļbruģi, vai betona bruģi ar vēsturiskā bruģa tendencēm;
109.4.6. maksimāli saglabā dabīgo zemsedzi un sētā ieaugušos kokus.
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)
4.1.1.1. Pamatinformācija
110. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
111. Savrupmāju apbūve (11001).
112. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
113. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
114. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
115. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
116. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
117. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmi vai citu iestādi ar izmitināšanu.
118. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.
119. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.
120. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
121. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 122. | Savrupmāju apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 1 | līdz 3 2 | 40 | |
| 123. | Vasarnīcu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 1 | līdz 3 2 | 40 | |
| 124. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 1 | līdz 3 2 | 40 | |
| 125. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 1 | līdz 3 2 | 40 | |
| 126. | Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 1 | līdz 3 2 | 40 | |
| 127. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 1 | līdz 3 2 | 40 | |
| 128. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 1 | līdz 3 2 | 40 | |
| 129. | Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 1 | līdz 3 2 | 40 | |
| 130. | Labiekārtota ārtelpa | 2000 m2 | 30 | līdz 9 1 | līdz 2 3 | 40 |
1 palīgēkai – 6 m
2 divi stāvi un mansarda stāvs; palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs
3 viens stāvs un mansarda stāvs
4.1.1.5. Citi noteikumi
131. Minimālā jaunveidojamas zemes vienības fronte – 20 m.
132. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)
4.1.2.1. Pamatinformācija
133. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir vasarnīcu apbūve.
4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
134. Savrupmāju apbūve (11001).
135. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
136. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
137. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
138. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).
139. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
140. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 141. | Savrupmāju apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 4 | līdz 2 5 | 40 | |
| 142. | Vasarnīcu apbūve | 600 m2 | 30 | līdz 7 4 | līdz 2 5 | 40 | |
| 143. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 4 | līdz 2 5 | 40 | |
| 144. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 4 | līdz 2 5 | 40 | |
| 145. | Labiekārtota ārtelpa | 1200 m2 | 30 | līdz 7 4 | līdz 2 5 | 40 | |
| 146. | Ārtelpa bez labiekārtojuma | 1200 m2 |
4 palīgēkai – 6 m
5 viens stāvs un mansarda stāvs, palīgēkai – viens stāvs
4.1.2.5. Citi noteikumi
147. Minimālā jaunveidojamas zemes vienības fronte – 20 m.
148. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)
4.1.3.1. Pamatinformācija
149. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2) ir funkcionālā zona ciemos Jūrkalne, Sārnate, Vendzavas, Užava, Liepene, Jaunupe, Ovīši, Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe un Jaunciems, kas noteikta, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot retinātas apbūves veidošanu ar atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
150. Savrupmāju apbūve (11001).
151. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
152. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
153. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
154. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
155. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
156. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmi vai citu iestādi ar izmitināšanu.
157. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot patversmi vai dzīvnieku viesnīcu.
158. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).
159. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
160. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.3.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 161. | Savrupmāju apbūve | 5000 m2 | 30 6 | līdz 9 7 | līdz 2 8 | 40 | |
| 162. | Vasarnīcu apbūve | 5000 m2 | 30 6 | līdz 9 7 | līdz 2 8 | 40 | |
| 163. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 5000 m2 | 30 6 | līdz 9 7 | līdz 2 8 | 60 | |
| 164. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 5000 m2 | 30 6 | līdz 9 7 | līdz 2 8 | 60 | |
| 165. | Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve | 5000 m2 | 30 6 | līdz 9 7 | līdz 2 8 | 60 | |
| 166. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 5000 m2 | 30 6 | līdz 9 7 | līdz 2 8 | 60 | |
| 167. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 5000 m2 | 30 6 | līdz 9 7 | līdz 2 8 | 60 | |
| 168. | Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve | 5000 m2 | 30 6 | līdz 9 7 | līdz 2 8 | 60 | |
| 169. | Labiekārtota ārtelpa | 5000 m2 | līdz 9 7 | līdz 2 8 | 60 |
6 ja zemes vienības platība ir 2501 m2 vai vairāk – 20 %
7 degradētās teritorijās (bijušā militārā teritorija Lūžņas ciemā) uz esošiem pamatiem maksimālais ēkas augstums noteikts no 1.stāva grīdas līmeņa, nepārsniedzot 7 metru augstumu (būvju augstuma noteikšana saskaņā ar 6. pielikumu)
8 viens stāvs un mansarda stāvs, palīgēkai – viens stāvs
4.1.3.5. Citi noteikumi
170. Minimālā no jauna veidojamās zemes vienības fronte – 20 m.
171. Apbūve Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā atļauta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
172. Paredzot esošu būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai jaunu būvniecību Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ievēro 3.8. apakšnodaļā noteiktās prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai.
173. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja ar palīgēkām. Pārējo izmantošanas veidu ēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
4.1.4. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3)
4.1.4.1. Pamatinformācija
174. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) ir funkcionālā zona Jūrkalnē, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
4.1.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
175. Savrupmāju apbūve (11001).
176. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
177. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
178. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
179. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
180. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
181. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmi vai citu iestādi ar izmitināšanu.
182. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
183. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.4.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 184. | Savrupmāju apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 | līdz 2 9 | 40 | |
| 185. | Vasarnīcu apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 | līdz 2 9 | 40 | |
| 186. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 | līdz 2 9 | 60 | |
| 187. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 | līdz 2 9 | 60 | |
| 188. | Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 | līdz 2 9 | 60 | |
| 189. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 | līdz 2 9 | 60 | |
| 190. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 1200 m2 | 30 | līdz 7 | līdz 2 9 | 60 | |
| 191. | Labiekārtota ārtelpa | 1200 m2 | 30 | līdz 7 | līdz 2 9 | 60 |
9 viens stāvs un mansarda stāvs, palīgēkai – viens stāvs
4.1.4.5. Citi noteikumi
192. Dzīvojamās vai publiskās apbūves ēku būvniecība zemes vienībā, kuras
platība ir mazāka
par 2500 m2 atļauta, ja tiek ierīkots pieslēgums centralizētajai
kanalizācijas sistēmai.
193. Minimālā no jauna veidojamās zemes vienības fronte – 20 m.
194. Paredzot būvniecību Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ievēro 3.8. apakšnodaļā noteiktās prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai.
4.1.5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4)
4.1.5.1. Pamatinformācija
195. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4) ir funkcionālā zona Popes muižas apbūves teritorijā, kas noteikta, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, paredzot atbilstošu infrastruktūru un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību.
4.1.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
196. Savrupmāju apbūve (11001).
197. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
198. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
199. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja vai cita veida īslaicīgas apmešanās vieta (viesu nams, pansija) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
200. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.
201. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots pagalms, skvērs, dārzs, parks, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
202. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.5.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 203. | Savrupmāju apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 | līdz 3 10 | 40 | |
| 204. | Vasarnīcu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 | līdz 3 10 | 40 | |
| 205. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 | līdz 3 10 | 40 | |
| 206. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 2000 m2 | 30 | līdz 9 | līdz 3 10 | 40 | |
| 207. | Labiekārtota ārtelpa | 2000 m2 | 30 | līdz 9 | līdz 3 10 | 40 |
10 divi stāvi un mansarda stāvs; palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs
4.1.5.5. Citi noteikumi
208. Papildus noteikumi kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai:
208.1. saglabā kultūrainavu, respektējot raksturīgās ainaviskās vides un vēsturisko izveidojumu sistēmu, vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūru un arhitektoniski telpisko struktūru;
208.2. apbūvi un labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi;
208.3. atļautos apbūves parametrus piemēro, respektējot kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai;
208.4. jebkura saimnieciska darbība, kas attiecināma uz zemes sadalīšanu un izmantošanu, izmaiņām plānojuma struktūrā, jaunu ceļu un būvju būvniecību, ēku apjomu un apdares materiālu izmaiņām, ēku funkcionālu pārstrukturēšanu vai nojaukšanu, veic ar normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā atļauju;
208.5. saglabā un uztur atvērtu skatu uz kultūras pieminekli;
208.6. kultūras pieminekļa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kā arī reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē;
208.7. saglabā kultūrvēsturiski vērtīgu stādījumu elementus, nodrošinot to ilgtspējīgu uzturēšanu;
208.8. nav pieļaujama esošā reljefa būtiska pārveidošana, ja tā nav saistīta ar kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu vai uzlabošanu.
209. Prioritāri nodrošina kultūras pieminekļa vēsturiskā plānojuma, telpiskā izveidojuma, silueta, reljefa, ūdenstilpju un apzaļumojuma sistēmas, apbūves ārējā veidola un kultūrvēsturiski vērtīgā labiekārtojuma saglabāšanu.
210. Kultūras pieminekļa teritorijā jauna apbūve pieļaujama tikai vēsturiskās apbūves vietā, ja tā pamatota ar izpēti.
211. Kultūras pieminekļa teritorijā jaunu zemes vienību veidošana pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tā neapdraud kultūras pieminekļa vērtību saglabāšanu.
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)
4.2.1.1. Pamatinformācija
212. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
213. Savrupmāju apbūve (11001).
214. Rindu māju apbūve (11005): apdzīvotā vietā, kur pieejama centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, centralizētai kanalizācijas sistēmai un centralizētai siltumapgādes sistēmai.
215. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): apdzīvotā vietā, kur pieejama centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, centralizētai kanalizācijas sistēmai un centralizētai siltumapgādes sistēmai.
4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
216. Biroju ēku apbūve (12001).
217. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
218. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija vai viesu māja, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.
219. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
220. Sporta būvju apbūve (12005).
221. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
222. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
223. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmi vai citu iestādi ar izmitināšanu.
224. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.
225. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
226. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.
227. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
228. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.2.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 229. | Savrupmāju apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 9 | līdz 3 13 | 40 | |
| 230. | Rindu māju apbūve | 2000 m2 11 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 231. | Daudzdzīvokļu māju apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 232. | Biroju ēku apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 233. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 234. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 235. | Kultūras iestāžu apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 236. | Sporta būvju apbūve | 2000 m2 12 | līdz 3 13 | 10 | |||
| 237. | Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 238. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 239. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 240. | Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 241. | Reliģisko organizāciju ēku apbūve | 2000 m2 12 | 50 | līdz 3 13 | 40 | ||
| 242. | Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos | 2000 m2 | |||||
| 243. | Labiekārtota ārtelpa | 2000 m2 | 50 | līdz 2 14 | 40 | ||
| 244. | Ārtelpa bez labiekārtojuma | 2000 m2 |
11 Rindu māju apbūvei (11005) katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām) būvprojektā paredz vismaz 300 m² lielu zemes vienības daļu. Visas lineāri bloķētās individuālās dzīvojamās mājas (rindu mājas sekcijas) atrodas vienā zemes vienībā, kas nav mazāka par 2000 m²
12 Atļauts paredzēt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus ēku izvietošanai – būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām un minimālos attālumus starp ēkām, ievērojot minimālos apbūves parametrus un izpildot insolācijas prasības un prasības autonovietnēm, bet ne mazāku kā 1200 m². Iespēju paredzēt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību piemēro vienīgi gadījumā, ja zemes vienībā atrodas ekspluatācijā nodota galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas veida ēka
13 divi stāvi un mansarda stāvs; palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs
14 viens stāvs un mansarda stāvs
4.2.1.5. Citi noteikumi
245. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
246. Veic publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana vai nepieciešama piecu un vairāk autostāvvietu ierīkošana.
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)
4.3.1.1. Pamatinformācija
247. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
248. Rindu māju apbūve (11005): apdzīvotā vietā, kur pieejama centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, centralizētai kanalizācijas sistēmai un centralizētai siltumapgādes sistēmai.
249. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): apdzīvotā vietā, kur pieejama centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, centralizētai kanalizācijas sistēmai un centralizētai siltumapgādes sistēmai.
4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
250. Biroju ēku apbūve (12001).
251. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
252. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
253. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
254. Sporta būvju apbūve (12005).
255. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
256. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
257. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmi vai citu iestādi ar izmitināšanu.
258. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.
259. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
260. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.
261. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
262. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.3.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 263. | Rindu māju apbūve | 2000 m2 15 | 50 | līdz 9 | līdz 3 16 | 40 | |
| 264. | Daudzdzīvokļu māju apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 265. | Biroju ēku apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 266. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 267. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 268. | Kultūras iestāžu apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 269. | Sporta būvju apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 270. | Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 271. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 272. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 273. | Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 274. | Reliģisko organizāciju ēku apbūve | 2000 m2 | 50 | līdz 5 | 40 | ||
| 275. | Labiekārtota ārtelpa | 2000 m2 | 50 | līdz 2 17 | 40 | ||
| 276. | Ārtelpa bez labiekārtojuma | 2000 m2 |
15 Rindu māju apbūvei (11005) katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām) būvprojektā paredz vismaz 300 m² lielu zemes vienības daļu. Visas lineāri bloķētās individuālās dzīvojamās mājas (rindu mājas sekcijas) atrodas vienā zemes vienībā, kas nav mazāka par 2000 m².
16 divi stāvi un mansarda stāvs
17 viens stāvs un mansarda stāvs
4.3.1.5. Citi noteikumi
277. Veic publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana vai nepieciešama piecu un vairāk autostāvvietu ierīkošana.
278. Papildus noteikumi publiskai apbūvei:
278.1. ierīkojot publisku apbūvi un teritorijas izmantošanu dzīvojamās mājās, nodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādei, nesamazinot mājas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu skaitu;
278.2. ierīkojot publisku apbūvi un teritorijas izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, būvprojekta sastāvā izstrādā visas ēkas fasādes pārbūves vai atjaunošanas arhitektonisko risinājumu.
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)
4.4.1.1. Pamatinformācija
279. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
280. Biroju ēku apbūve (12001).
281. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
282. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
283. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
284. Sporta būvju apbūve (12005).
285. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
286. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
287. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
288. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
289. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku patversmi.
290. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
291. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
292. Rindu māju apbūve (11005): apdzīvotā vietā, kur pieejama centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai.
293. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): apdzīvotā vietā, kur pieejama centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, centralizētai kanalizācijas sistēmai un centralizētai siltumapgādes sistēmai.
294. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
4.4.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 295. | Biroju ēku apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 | ||
| 296. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 | ||
| 297. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 | ||
| 298. | Kultūras iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 | ||
| 299. | Sporta būvju apbūve | 1500 m2 | |||||
| 300. | Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 | ||
| 301. | Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 19 | ||
| 302. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 | ||
| 303. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 | ||
| 304. | Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 | ||
| 305. | Reliģisko organizāciju ēku apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 20 | 20 | ||
| 306. | Labiekārtota ārtelpa | 1500 m2 | 30 | līdz 2 21 | 60 | ||
| 307. | Rindu māju apbūve | 1500 m2 18 | 50 | līdz 3 20 | 40 | ||
| 308. | Daudzdzīvokļu māju apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 | 40 |
18 Rindu māju apbūvei (11005) katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām) būvprojektā paredz vismaz 300 m² lielu zemes vienības daļu. Visas lineāri bloķētās individuālās dzīvojamās mājas (rindu mājas sekcijas) atrodas vienā zemes vienībā, kas nav mazāka par noteikto minimālās zemes vienības platību.
19 pirmsskolas izglītības iestādei – ne mazāk par visu stāvu platību
20 divi stāvi un mansarda stāvs vai jumta stāvs; palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs
21 viens stāvs un mansarda stāvs
4.4.1.5. Citi noteikumi
309. Sagatavo apbūves teritorijas labiekārtojuma plānu, paredzot apstādījumu ierīkošanu. Apstādījumos paredz vertikālus telpu veidojošos elementus. Prioritāri saglabā esošos kokus.
310. Veic publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana vai nepieciešama 50 un vairāk autostāvvietu ierīkošana.
4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)
4.4.2.1. Pamatinformācija
311. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
312. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
313. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
314. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parks, dārzs, mežaparks, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.4.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 315. | Kultūras iestāžu apbūve | 50 | 20 | ||||
| 316. | Reliģisko organizāciju ēku apbūve | 50 | 20 | ||||
| 317. | Labiekārtota ārtelpa | 30 | 50 |
4.4.2.5. Citi noteikumi
318. Saglabā kultūrainavu, respektējot raksturīgās ainaviskās vides un vēsturisko izveidojumu sistēmu, vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūru un arhitektoniski telpisko struktūru.
319. Apbūvi un labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi.
320. Atļautos apbūves parametrus piemēro, respektējot kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.
321. Jebkura saimnieciska darbība, kas attiecināma uz zemes sadalīšanu un izmantošanu, izmaiņām plānojuma struktūrā, jaunu ceļu un būvju būvniecību, ēku apjomu un apdares materiālu izmaiņām, ēku funkcionālu pārstrukturēšanu vai nojaukšanu, veic ar normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā atļauju.
322. Saglabā un uztur atvērtu skatu uz kultūras pieminekli.
323. Kultūras pieminekļa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kā arī reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
324. Saglabā kultūrvēsturiski vērtīgu stādījumu elementus (alejas, koku grupu stādījumus, atsevišķus solīterus un atklātas lauces), nodrošinot to ilgtspējīgu uzturēšanu.
325. Nav pieļaujama esošā reljefa būtiska pārveidošana, ja tā nav saistīta ar kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu vai uzlabošanu.
4.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P2)
4.4.3.1. Pamatinformācija
326. Publiskās apbūves teritorija (P2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
327. Biroju ēku apbūve (12001): konferenču centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
328. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, amatniecība.
329. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu – viesu māja vai cita veida īslaicīgas apmešanās vieta (viesu nams, pansija) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
330. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
331. Sporta būvju apbūve (12005): izstrādājot detālplānojumu vai veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu – ēkas sporta nodarbībām, sporta pasākumiem un sporta un atpūtas būves.
332. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
333. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
334. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
335. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots pagalms, parks, dārzs, mežaparks, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.4.3.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 336. | Biroju ēku apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 22 | 20 | ||
| 337. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 22 | 20 | ||
| 338. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 22 | 20 | ||
| 339. | Kultūras iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 22 | 20 | ||
| 340. | Sporta būvju apbūve | 1500 m2 | līdz 3 22 | ||||
| 341. | Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 22 | 20 | ||
| 342. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 22 | 20 | ||
| 343. | Reliģisko organizāciju ēku apbūve | 1500 m2 | 50 | līdz 3 22 | 20 | ||
| 344. | Labiekārtota ārtelpa | 1500 m2 | 40 | 50 |
22 divi stāvi un mansarda stāvs; palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs
4.4.3.5. Citi noteikumi
345. Saglabā kultūrainavu, respektējot raksturīgās ainaviskās vides un vēsturisko izveidojumu sistēmu, vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūru un arhitektoniski telpisko struktūru.
346. Apbūvi un labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi.
347. Atļautos apbūves parametrus piemēro, respektējot kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.
348. Jebkura saimnieciska darbība, kas attiecināma uz zemes sadalīšanu un izmantošanu, izmaiņām plānojuma struktūrā, jaunu ceļu un būvju būvniecību, ēku apjomu un apdares materiālu izmaiņām, ēku funkcionālu pārstrukturēšanu vai nojaukšanu, veic ar normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā atļauju.
349. Saglabā un uztur atvērtu skatu uz kultūras pieminekli.
350. Kultūras pieminekļa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kā arī reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
351. Saglabā kultūrvēsturiski vērtīgu stādījumu elementus (alejas, koku grupu stādījumus, atsevišķus solīterus un atklātas lauces), nodrošinot to ilgtspējīgu uzturēšanu.
352. Nav pieļaujama esošā reljefa būtiska pārveidošana, ja tā nav saistīta ar kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu vai uzlabošanu.
353. Aizsardzības zonā nav pieļaujama vēsturiski izveidojušās vides raksturam neatbilstoši blīvas apbūves, liela apjoma un kultūrvēsturiskai videi neraksturīgas, piesārņojumu radošas būves un izmantošana, kas saistītas ar ekoloģisko apstākļu negatīvām pārmaiņām.
354. Aizsardzības zonā prioritāri veic ēku atjaunošanu un pārbūvi, nav pieļaujama esošai apbūvei neraksturīgu būvju būvniecība.
355. Aizsardzības zonā esošajām ēkā pieļaujama ēku funkcijas maiņa, ja tas nerada apdraudējumu kultūras piemineklim un kultūrvēsturiskajai videi kopumā.
356. Prioritāri nodrošina kultūras pieminekļa vēsturiskā plānojuma, telpiskā izveidojuma, silueta, reljefa, ūdenstilpju un apzaļumojuma sistēmas, apbūves ārējā veidola un kultūrvēsturiski vērtīgā labiekārtojuma saglabāšanu.
357. Kultūras pieminekļa teritorijā jauna apbūve pieļaujama tikai vēsturiskās apbūves vietā, ja tā pamatota ar izpēti.
358. Kultūras pieminekļa teritorijā jaunu zemes vienību veidošana pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tā neapdraud kultūras pieminekļa vērtību saglabāšanu.
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
Nenosaka
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)
4.6.1.1. Pamatinformācija
359. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
360. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
361. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).
362. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
363. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): izņemot pilsētas un ciemu teritorijas.
364. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).
365. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
366. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
367. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
368. Noliktavu apbūve (14004).
369. Lidostu un ostu apbūve (14005).
370. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
371. Biroju ēku apbūve (12001).
372. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
373. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
374. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
4.6.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 375. | Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 376. | Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 377. | Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 378. | Derīgo izrakteņu ieguve | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 379. | Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 380. | Inženiertehniskā infrastruktūra | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 381. | Transporta lineārā infrastruktūra | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 382. | Transporta apkalpojošā infrastruktūra | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 383. | Noliktavu apbūve | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 384. | Lidostu un ostu apbūve | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 385. | Energoapgādes uzņēmumu apbūve | 23 | 80 | 25 | 25 | 10 | |
| 386. | Biroju ēku apbūve | 23 | 80 | līdz 9 24 | līdz 2 | 10 | |
| 387. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 23 | 80 | līdz 9 24 | līdz 2 | 10 | |
| 388. | Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve | 23 | 80 | līdz 9 24 | līdz 2 | 10 |
23 nosaka pēc funkcionālās nepieciešamības
24 palīgēkai – 6 m
25 atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai
4.6.1.5. Citi noteikumi
389. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.
390. Būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no zemes vienības robežām, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve nedrīkst būt mazāks par 50 m.
391. Vismaz 5% no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja sagatavo pamatojumu, kurā izvērtē zemes vienībā un tuvējā apkārtnē esošo dabas teritoriju un stādījumu pietiekamību.
392. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas platumu nosaka ne mazāku kā 5 m un joslas platuma pietiekamību pamato atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)
4.7.1.1. Pamatinformācija
393. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.
4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
394. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
395. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
396. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
397. Lidostu un ostu apbūve (14005).
4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
398. Biroju ēku apbūve (12001).
399. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
400. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
401. Noliktavu apbūve (14004).
4.7.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 402. | Transporta apkalpojošā infrastruktūra | līdz 9 | 10 | ||||
| 403. | Biroju ēku apbūve | līdz 9 | 10 | ||||
| 404. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | līdz 9 | 10 | ||||
| 405. | Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve | līdz 9 | 10 | ||||
| 406. | Noliktavu apbūve | līdz 9 | 10 |
4.7.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)
4.8.1.1. Pamatinformācija
407. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.
4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
408. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).
409. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
410. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
411. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
412. Noliktavu apbūve (14004).
413. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
414. Biroju ēku apbūve (12001).
415. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
416. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.8.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 417. | Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve | 26 | 80 | 28 | 28 | 10 | |
| 418. | Inženiertehniskā infrastruktūra | 26 | 28 | 28 | |||
| 419. | Transporta apkalpojošā infrastruktūra | 26 | 28 | 28 | 10 | ||
| 420. | Noliktavu apbūve | 26 | 80 | 28 | 28 | 10 | |
| 421. | Energoapgādes uzņēmumu apbūve | 26 | 80 | 28 | 28 | 10 | |
| 422. | Biroju ēku apbūve | 26 | 80 | līdz 9 27 | līdz 2 | 10 | |
| 423. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 26 | 80 | līdz 9 27 | līdz 2 | 10 | |
| 424. | Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve | 26 | 80 | līdz 9 27 | līdz 2 | 10 |
26 atbilstoši funkcionālai un tehnoloģiskai nepieciešamībai
27 palīgēkai – 6 m
28 atbilstoši tehnoloģiskai nepieciešamībai
4.8.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.8.2. Tehniskās apbūves teritorija (TA1)
4.8.2.1. Pamatinformācija
425. Tehniskās apbūves teritorija (TA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.
4.8.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
426. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
427. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): autostāvvieta.
428. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas.
4.8.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.8.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 429. | 29 |
29 atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai, bet ne augstāk par 250 m
4.8.2.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)
4.9.1.1. Pamatinformācija
430. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
431. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
432. Labiekārtota ārtelpa (24001): dārzs, parks vai mežaparks, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā mazēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
433. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
434. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.
435. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
436. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
437. Sporta būvju apbūve (12005).
438. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.
439. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.9.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 440. | 2500 m2 | 10 | līdz 9 30 | līdz 2 | 80 |
30 palīgēkai – 6 m
4.9.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)
4.9.2.1. Pamatinformācija
441. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1) ir funkcionālā zona, kas paredzēta kapsētu uzturēšanai. Teritorijā atļauta apbedījumu ierīkošana, ar šo funkciju saistīts labiekārtojums, apstādījumi un būves.
4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
442. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamā labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves.
4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
443. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti – tirdzniecības kioski vai stendi.
4.9.2.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.2.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)
4.9.3.1. Pamatinformācija
444. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona pludmalē, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas teritorijās.
4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
445. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtojuma infrastruktūra un inženierbūves fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
446. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.9.3.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.3.5. Citi noteikumi
447. Pludmalē atļauts izvietot un būvēt sezonas ēkas uz viegli demontējamiem vai skrūvpāļu pamatiem.
448. Prasības teritorijas labiekārtojumam nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.
4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)
4.9.4.1. Pamatinformācija
449. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu publiskās ārtelpas funkciju un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību.
4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
450. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki un dārzi, mežaparki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
451. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.
4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.9.4.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.4.5. Citi noteikumi
452. Izmantošanu plāno, respektējot teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības.
453. Labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas identitāti.
454. Kultūras pieminekļa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kā arī reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
4.10. Mežu teritorija
4.10.1. Mežu teritorija (M)
4.10.1.1. Pamatinformācija
455. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai.
4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
456. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
457. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
458. Labiekārtota ārtelpa (24001): mežaparks, labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi un citi objekti atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
459. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
460. Viensētu apbūve (11004): ja vienas viensētas izveidei paredzētās zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un vidi un dabas aizsardzību vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
461. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
462. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
463. Sporta būvju apbūve (12005).
464. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
465. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): izņemot pilsētā un ciemos.
466. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
467. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): kas ietver tikai vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanu.
468. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
469. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.10.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 470. | Labiekārtota ārtelpa | 2 ha 31 | 5 | 32 | 32 | 70 | |
| 471. | Viensētu apbūve | 2 ha 31 | 5 | līdz 7 34 | līdz 2 35 | 70 | |
| 472. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 2 ha 31 | 5 | līdz 7 32 | līdz 2 35 | 70 | |
| 473. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 2 ha 31 | 5 | līdz 7 33 | līdz 2 35 | 70 | |
| 474. | Sporta būvju apbūve | 2 ha 31 | 5 | 32 | līdz 2 35 | 70 | |
| 475. | Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve | 2 ha 31 | 32 | 32 | 32 | 32 |
31 Lauku teritorijā – 2 ha, izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos izņēmuma gadījumus. Pilsētā un ciemos – 5000 m2, izņemot viensētu apbūvi – saskaņā ar normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteikto. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – saskaņā ar šo teritoriju izmantošanas noteikumiem. Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā ārpus ciemiem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.
32 pēc funkcionālās nepieciešamības
33 nav attiecināms uz skatu torņiem un līdzīgu tūrisma infrastruktūru
34 palīgēkai – 6 m
35 viens stāvs un mansarda stāvs
4.10.1.5. Citi noteikumi
476. Viensētu apbūve atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei.
477. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja. Publiskās apbūves ēku un palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
478. Paredzot esošu būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai jaunu būvniecību Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ievēro 3.8.apakšnodaļā noteiktās prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai.
479. Apbūve Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā atļauta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)
4.11.1.1. Pamatinformācija
480. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.
4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
481. Viensētu apbūve (11004): savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena vai divas individuālās dzīvojamās ēkas vienā zemes vienībā ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.
482. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
483. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
484. Labiekārtota ārtelpa (24001).
485. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
486. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
487. Vasarnīcu apbūve (11002): apbūve, ko veido viena vai divas ēkas vienā zemes vienībā – sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas individuālas dzīvojamās ēkas otro māju statusā, ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.
488. Dārza māju apbūve (11003): apbūve, ko pārsvarā veido ģimenes dārziņi ar vienu vai divām ēkām vienā zemes vienībā, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai.
489. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
490. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
491. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
492. Sporta būvju apbūve (12005).
493. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
494. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
495. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
496. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
497. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
498. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
499. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
500. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
501. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).
502. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
503. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
504. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
505. Noliktavu apbūve (14004).
506. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
507. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): ievērojot prasības meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai.
508. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 509. | Viensētu apbūve | 2 ha 36 | 15 | līdz 9 38 | līdz 3 40 | 50 | |
| 510. | Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve | 2 ha 36 | 37 | 37 | 41 | 10 | |
| 511. | Lauksaimnieciska izmantošana | 2 ha 36 | 37 | 37 | |||
| 512. | Labiekārtota ārtelpa | 2 ha 36 | 37 | 37 | |||
| 513. | Ūdens telpas publiskā izmantošana | 2 ha 36 | 37 | 37 | |||
| 514. | Vasarnīcu apbūve | 2 ha 36 | 15 | līdz 9 38 | līdz 3 40 | 50 | |
| 515. | Dārza māju apbūve | 2 ha 36 | 15 | līdz 7 38 | līdz 2 39 | 50 | |
| 516. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 2 ha 36 | 37 | līdz 9 38 | 10 | ||
| 517. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 2 ha 36 | 37 | līdz 9 38 | 10 | ||
| 518. | Kultūras iestāžu apbūve | 2 ha 36 | 37 | līdz 9 38 | 10 | ||
| 519. | Sporta būvju apbūve | 2 ha 36 | 37 | 37 | 10 | ||
| 520. | Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve | 2 ha 36 | 37 | ||||
| 521. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 2 ha 36 | 37 | līdz 9 38 | 10 | ||
| 522. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 2 ha 36 | 37 | līdz 9 38 | 10 | ||
| 523. | Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve | 2 ha 36 | 37 | līdz 9 38 | 10 | ||
| 524. | Reliģisko organizāciju ēku apbūve | 2 ha 36 | 37 | 37 | 10 | ||
| 525. | Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve | 2 ha 36 | 37 | 37 | 41 | 10 | |
| 526. | Derīgo izrakteņu ieguve | 2 ha 36 | 37 | 37 | |||
| 527. | Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve | 2 ha 36 | 37 | 37 | 41 | 10 | |
| 528. | Inženiertehniskā infrastruktūra | 2 ha 36 | 37 | 37 | 41 | ||
| 529. | Transporta lineārā infrastruktūra | 2 ha 36 | 37 | 37 | |||
| 530. | Transporta apkalpojošā infrastruktūra | 2 ha 36 | 37 | 37 | 41 | 10 | |
| 531. | Noliktavu apbūve | 2 ha 36 | 37 | 37 | 41 | 10 | |
| 532. | Energoapgādes uzņēmumu apbūve | 2 ha 36 | 37 | 37 | 41 | 10 | |
| 533. | Mežsaimnieciska izmantošana | 2 ha 36 | 37 | 37 |
36 Izņemot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos izņēmuma gadījumus, kad pieļaujama mazāka zemes vienības platība. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – saskaņā ar šo teritoriju vispārējiem vai individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā ārpus ciemiem atbilstoši Aizsargjoslu likumam.
37 pēc funkcionālās nepieciešamības
38 palīgēkai – 6 m
39 viens stāvs un mansarda stāvs
40 divi stāvi un mansarda stāvs; palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs
41 atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai
4.11.1.5. Citi noteikumi
534. Jaunveidojamas zemes vienības minimālā fronte – 30 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, zemes vienības minimālo fronti iespējams samazināt.
535. No jauna būvējama Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001), Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003) vai Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005) atļauta ne tuvāk kā 350 m no esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas. Attālumu atļauts samazināt, ja saņemts pašvaldības un esošās dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.
536. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001), Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003) vai Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005) robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar plānotā objekta ārējo robežu vai zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Sagatavo stādījumu joslas platuma pamatojumu, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veidu un prognozēto ietekmi uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. Minimālais stādījumu joslas platums – 5 m.
537. Atļauts samazināt 536.punktā noteikto minimālo stādījumu joslas platumu vai neparedzēt stādījumus, ja sagatavo pamatojumu, kurā izvērtē zemes vienībā un tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību.
538. Meža vai plantāciju meža ieaudzēšana atļauta, ja platība, kurā plānots veikt meža vai plantāciju meža ieaudzēšanu, robežojas ar meža zemi, izņemot, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem:
538.1. zemes vienībā, kurā plānots veikt meža vai plantāciju meža ieaudzēšanu, meliorētās lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 3 ha, vidējā teritorijas zemes auglība ir 40 balles vai augstāka un teritorija tiek izmantota lauksaimniecībā;
538.2. vismaz 50 % no platības, kurā plānots veikt meža vai plantāciju meža ieaudzēšanu, robežojas ar meliorētām un apsaimniekotām lauksaimniecības zemēm;
538.3. lauksaimniecības zemē noteikti bioloģiski vērtīgi zālāji.
539. Pašvaldība pieteikumu plānotajai meža vai plantāciju meža ieaudzēšanai izvērtē atbilstoši 538. punktā noteiktajiem meža vai plantāciju meža ieaudzēšana kritērijiem.
540. Paredzot esošu būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai jaunu būvniecību Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ievērojamas 3.8. apakšnodaļā noteiktās prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai.
541. Apbūve Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā atļauta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L2)
4.11.2.1. Pamatinformācija
542. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona pilsētā un ciemos, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve.
4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
543. Viensētu apbūve (11004).
544. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot specializētos lopkopības kompleksus, intensīvas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksus un kažokzvēru audzēšanu.
545. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, parks, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
546. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
547. Vasarnīcu apbūve (11002).
548. Dārza māju apbūve (11003).
549. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
550. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
551. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
552. Sporta būvju apbūve (12005).
553. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
554. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
555. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
556. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku patversmi.
557. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
558. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
559. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
560. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
561. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
562. Noliktavu apbūve (14004).
563. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 564. | Viensētu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 44 | līdz 3 45 | 50 | |
| 565. | Labiekārtota ārtelpa | 2000 m2 42 | līdz 3 | ||||
| 566. | Vasarnīcu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 7 44 | līdz 2 46 | 50 | |
| 567. | Dārza māju apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 7 44 | līdz 2 46 | 50 | |
| 568. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 44 | līdz 3 45 | 50 | |
| 569. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 44 | līdz 3 45 | 50 | |
| 570. | Kultūras iestāžu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 44 | līdz 3 45 | 50 | |
| 571. | Sporta būvju apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 44 | līdz 3 45 | 50 | |
| 572. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 44 | līdz 3 45 | 50 | |
| 573. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 44 | līdz 3 45 | 50 | |
| 574. | Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 44 | līdz 3 45 | 50 | |
| 575. | Reliģisko organizāciju ēku apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | 50 | |||
| 576. | Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 | 20 | ||
| 577. | Inženiertehniskā infrastruktūra | 2000 m2 42 | 30 43 | ||||
| 578. | Noliktavu apbūve | 2000 m2 42 | 30 43 | līdz 9 | līdz 3 | 10 |
42 Ciemos Desciems, Topciems, Jaunmuiža un Spiņņi – 1 ha
43 ja zemes vienības platība ir 2501 m2 vai vairāk – 10 %
44 palīgēkai – 6 m
45 divi stāvi un mansarda stāvs; palīgēkai – viens stāvs un mansarda stāvs
46 viens stāvs un mansarda stāvs
4.11.2.5. Citi noteikumi
579. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) un Noliktavu apbūve (14004) atļauta, pirms realizācijas veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
580. Minimālā jaunveidojamas zemes vienības fronte – 20 m.
581. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – divas dzīvojamās mājas ar palīgēkām. Pārējo izmantošanas veidu ēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
582. No jauna būvējama Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) vai Noliktavu apbūve (14004) atļauta ne tuvāk kā 50 m no esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas. Attālumu atļauts samazināt, ja saņemts esošās dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.
583. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) vai Noliktavu apbūve (14004) robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar plānotās apbūves ārējo robežu vai zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas platumu paredz, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veidu un prognozēto ietekmi uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. Minimālais stādījumu joslas platums – 5 m.
584. Atļauts samazināt 583. punktā noteikto minimālo stādījumu joslas platumu vai neparedzēt stādījumus, ja sagatavo pamatojumu, kurā izvērtē zemes vienībā un tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību.
4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L3)
4.11.3.1. Pamatinformācija
585. Lauksaimniecības teritorija (L3) ir funkcionālā zona piejūras ciemos Labrags, Jūrkalne, Ošvalki, Sārnate, Vendzavas, Užava, Liepene, Jaunupe, Ovīši, Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Jaunciems kas noteikta, lai nodrošinātu tradicionālās viensētu apbūves un piekrastes vēsturiskās kultūrainavas saglabāšanu.
4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
586. Viensētu apbūve (11004).
587. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot specializētos lopkopības kompleksus, intensīvas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksus un kažokzvēru audzēšanu.
588. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, parks, apstādījumi vai labiekārtojums, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi un citi objekti atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
589. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
590. Vasarnīcu apbūve (11002).
591. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
592. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
593. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
594. Sporta būvju apbūve (12005).
595. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
596. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
597. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
4.11.3.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 598. | Viensētu apbūve | 2 ha 47 | 30 48 | līdz 7 49 | līdz 2 50 | 70 | |
| 599. | Lauksaimnieciska izmantošana | 2 ha 47 | līdz 7 | 70 | |||
| 600. | Labiekārtota ārtelpa | 2 ha 47 | līdz 7 | 70 | |||
| 601. | Vasarnīcu apbūve | 2 ha 47 | 30 48 | līdz 7 49 | līdz 2 50 | 70 | |
| 602. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 2 ha 47 | 30 48 | līdz 7 | līdz 2 50 | 70 | |
| 603. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 2 ha 47 | 30 48 | līdz 7 | līdz 2 50 | 70 | |
| 604. | Kultūras iestāžu apbūve | 2 ha 47 | 30 48 | līdz 7 | līdz 2 50 | 70 | |
| 605. | Sporta būvju apbūve | 2 ha 47 | 30 48 | līdz 2 50 | 70 | ||
| 606. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 2 ha 47 | 30 48 | līdz 7 | līdz 2 50 | 70 | |
| 607. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 2 ha 47 | 30 48 | līdz 7 | līdz 2 50 | 70 | |
| 608. | Reliģisko organizāciju ēku apbūve | 2 ha 47 | 30 48 | 70 |
47 Sārnatē – 1 ha. Tārgales pagasta ciemos Ovīši, Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Liepene, Jaunupe un Jaunciems – 5000 m2.
48 ja zemes vienības platība ir 2501 m2 vai vairāk – 10 %
49 palīgēkai – 6 m
50 viens stāvs un mansarda stāvs, palīgēkai – 1 stāvs
4.11.3.5. Citi noteikumi
609. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.
610. Minimālā jaunveidojamas zemes vienības fronte – 20 m.
611. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja ar palīgēkām. Pārējo izmantošanas veidu ēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
612. Paredzot esošu būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai jaunu būvniecību Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ievēro 3.8. apakšnodaļā noteiktās prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai.
613. Apbūve Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā atļauta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
4.11.4. Lauksaimniecības teritorija (L4)
4.11.4.1. Pamatinformācija
614. Lauksaimniecības teritorija (L4) ir funkcionālā zona, kur galvenā ir lauksaimnieciska izmantošana ir augkopība, dārzeņkopība un dārzkopība.
4.11.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
615. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība, tai skaitā sakņu dārzi un ģimenes dārziņi.
4.11.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
616. Dārza māju apbūve (11003).
4.11.4.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 617. | 200 m2 | līdz 6 | līdz 1 |
4.11.4.5. Citi noteikumi
618. Maksimālais apbūves laukums zemes vienībā – 25 m2.
619. Maksimālais būvju skaits zemes vienībā – viena ēka.
4.12. Ūdeņu teritorija
4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)
4.12.1.1. Pamatinformācija
620. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai plānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.
4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
621. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
622. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
623. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
624. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
625. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
626. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
627. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).
628. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
4.12.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.12.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.1.1. Teritorija, kur aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, kuru jauda ir lielāka par 20 kW (TIN14)
5.1.1.1. Pamatinformācija
629. Teritorija, kur aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, kuru jauda ir lielāka par 20 kW.
5.1.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.1.3. Citi noteikumi
630. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība.
5.1.2. Teritorija, kur izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja (TIN15)
5.1.2.1. Pamatinformācija
631. Teritorija, kur izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja.
5.1.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.2.3. Citi noteikumi
632. Nepiemēro Apbūves noteikumu 100. punkta prasības ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām, ja derīgo izrakteņu ieguve uzsākta līdz 2026. gada 31. decembrim.
5.1.3. Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN16)
5.1.3.1. Pamatinformācija
633. Grafiskajā daļas kartēs attēlota teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN16).
5.1.3.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.3.3. Citi noteikumi
634. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju, ja ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atzars ir izbūvēts līdz jaunbūvējamās vai pārbūvējamās ēkas zemes vienībai un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, pievienošana tiem ir iespējama.
5.1.4. SIA "Ventspils lidosta" lidlauka nolaišanās pacelšanās sektors (TIN17)
5.1.4.1. Pamatinformācija
635. SIA "Ventspils lidosta" lidlauka nolaišanās pacelšanās sektors (TIN17).
5.1.4.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.4.3. Citi noteikumi
636. Ierobežojumus nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.
5.1.5. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 4 m (TIN18)
5.1.5.1. Pamatinformācija
637. Maksimālo būvju augstuma zona, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.5.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.5.3. Citi noteikumi
638. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 4 m.
5.1.6. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 10 m (TIN19)
5.1.6.1. Pamatinformācija
639. Maksimālo būvju augstuma zona, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.6.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.6.3. Citi noteikumi
640. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 10 m.
5.1.7. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 20 m (TIN110)
5.1.7.1. Pamatinformācija
641. Maksimālo būvju augstuma zona, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.7.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.7.3. Citi noteikumi
642. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 20 m.
5.1.8. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 30 m (TIN111)
5.1.8.1. Pamatinformācija
643. Maksimālo būvju augstuma zonas, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.8.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.8.3. Citi noteikumi
644. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 30 m.
5.1.9. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 40 m (TIN112)
5.1.9.1. Pamatinformācija
645. Maksimālo būvju augstuma zona, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.9.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.9.3. Citi noteikumi
646. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 40 m.
5.1.10. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 49,08 m (TIN113)
5.1.10.1. Pamatinformācija
647. Maksimālo būvju augstuma zona, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.10.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.10.3. Citi noteikumi
648. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 49,08 m.
5.1.11. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 50 m (TIN114)
5.1.11.1. Pamatinformācija
649. Maksimālo būvju augstuma zona, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.11.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.11.3. Citi noteikumi
650. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 50 m.
5.1.12. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 70 m (TIN115)
5.1.12.1. Pamatinformācija
651. Maksimālo būvju augstuma zona, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.12.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.12.3. Citi noteikumi
652. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 70 m.
5.1.13. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 90 m (TIN116)
5.1.13.1. Pamatinformācija
653. Maksimālo būvju augstuma zona, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.13.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.13.3. Citi noteikumi
654. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 90 m.
5.1.14. Maksimālā būvju augstuma zona pie lidlauka – 110 m (TIN117)
5.1.14.1. Pamatinformācija
655. Maksimālo būvju augstuma zona, saskaņā ar SIA "Ventspils lidosta" lidlauka lidojumu šķēršļu ierobežojošo virsmu zonējuma principiālo shēmu.
5.1.14.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.14.3. Citi noteikumi
656. Teritorijā noteikts maksimālais būvju augstums – 110 m.
5.1.15. Putnu un sikspārņu migrācijai nozīmīga teritorija (TIN118)
5.1.15.1. Pamatinformācija
Nenosaka
5.1.15.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.15.3. Citi noteikumi
657. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība.
5.1.16. Teritorija ar atšķirīgiem noteikumiem vēja elektrostaciju izvietošanai (TIN119)
5.1.16.1. Pamatinformācija
Nenosaka
5.1.16.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.16.3. Citi noteikumi
658. Prasības transporta infrastruktūrai:
658.1. teritorijā atļauts izbūvēt nepieciešamo transporta lineāro infrastruktūru (pievedceļu), nodrošinot racionālu piekļuvi plānotajām vēja elektrostacijām;
658.2. plānotajai transporta lineārajai infrastruktūrai nepieciešamos tehniskos parametrus pamato būvprojektā;
658.3. pievedceļus plāno un izbūvē ārpus aizsargājamo augu sugu atradņu teritorijām;
658.4. būvprojekta sastāvā iekļauj transporta satiksmes organizācijas shēmu vēja elektrostacijas iekārtu un detaļu piegādei līdz plānoto vēja elektrostaciju būvdarbu vietai.
659. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem:
659.1. plānotajām vēja elektrostacijām nepieciešamos inženiertīklus un objektus projektē un izbūvē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un inženiertīklu turētāju izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem;
659.2. lietusūdens atvade un, ja nepieciešams, meliorācijas sistēmu izbūves un ūdens atvades risinājumi nedrīkst pasliktināt hidromelioratīvo stāvokli blakus esošajos nekustamajos īpašumos.
660. Prasības apbūvei:
660.1. vēja elektrostacijas maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 250 m, ieskaitot rotora diametru;
660.2. vēja elektrostacijas vietu atļauts iežogot, žoga augstums nedrīkst pārsniegt 2,5 m;
660.3. vēja elektrostacijas novietojumam, pievedceļu un inženiertīklu izbūvei, izvēlas teritorijas, kur nav konstatētas īpaši aizsargājamas augu sugas vai biotopi.
661. Prasības vides risku samazināšanai:
661.1. vēja elektrostacijas aprīko ar ēnu kontroles moduli, kas automātiski apstādina vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustību un nodrošina nulle stundu mirgošanas efektu (ēnu) gadā dzīvojamai apbūvei, publiskai apbūvei un lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētai apbūvei, ja nekustamais īpašums atrodas mirgojošās ēnas ietekmes areālā;
661.2. veidojoties jaunai dzīvojamai, publiskai vai lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētai apbūvei vēja elektrostacijas mirgojošās ēnas ietekmes areālā, ievēro prasību šīm ēkām nodrošināt nulle stundu mirgošanas efektu gadā;
661.3. vēja elektrostacijas rotora lāpstiņas pirms ekspluatācijas uzsākšanas apstrādā ar specializētu zemas atstarošanās spējas virsmas pārklājumu un atbilstošu krāsas toni, lai mazinātu atspīduma veidošanos;
661.4. pēc vēja elektrostaciju ekspluatācijas uzsākšanas divus gadus no maija līdz oktobrim veic sikspārņu monitoringu, piesaistot sertificētu sikspārņu ekspertu;
661.5. pēc vēja elektrostaciju ekspluatācijas uzsākšanas vismaz trīs gadus veic putnu migrācijas monitoringu gan rudenī, gan pavasarī un veic bojāgājušo putnu uzskaiti pie vēja elektrostacijas, piesaistot sertificētu ekspertu – ornitologu;
661.6. meža zemju atmežošanu veic ārpus putnu ligzdošanas sezonas;
661.7. koku ciršanu, zāģēšanu vai apauguma novākšanu veic laika posmā no 1. augusta līdz 1. martam.
5.1.17. Teritorija sporta un atpūtas attīstībai (TIN120)
5.1.17.1. Pamatinformācija
662. Teritorijā sporta un atpūtas attīstībai (TIN120) plānota kvadraciklu, motociklu trase ar mīksto jeb dabisko segumu, lai mazinātu antropogēno slodzi uz krasta kāpu aizsargjoslas teritoriju.
5.1.17.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.17.3. Citi noteikumi
663. Pirms teritorijas attīstības nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, kurā jānosaka piekļuve zemes vienībai, autonovietnes vieta, kā arī jāizvērtē drošības un dabas aizsardzības aspekti.
664. Detālplānojumā ietvertie risinājumi plānojami tā, lai tie neradītu būtisku apdraudējumu ES nozīmes biotopu un Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību pielikumos ietverto sugu labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanai pašvaldības mērogā. Ja detālplānojuma risinājumus nav iespējams realizēt, neskarot vai netieši neietekmējot īpaši aizsargājamo sugu atradnes, tai skaitā Direktīvas 92/43/EEK sugu atradnes, pirms detālplānojuma saskaņošanas saņemama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu.
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
Nenosaka
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.3.1. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3)
5.3.1.1. Pamatinformācija
665. Grafiskās daļas kartēs attēlotas teritorijas, kurās pirms konkrēta attīstības priekšlikuma īstenošanas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājams detālplānojums, detalizējot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības.
5.3.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.3.1.3. Citi noteikumi
666. Teritorijā pirms konkrēta attīstības priekšlikuma īstenošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādā detālplānojumu.
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.4.1. Vietējas nozīmes dabas teritorija (TIN4)
5.4.1.1. Pamatinformācija
667. Grafiskās daļas kartēs attēlotas vietējas nozīmes dabas teritorijas (TIN4), kas neatrodas valsts aizsardzībā un ir saglabājamas un atjaunojamas – alejas, parki un koku stādījumi.
5.4.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.4.1.3. Citi noteikumi
668. Nepieciešamības gadījumā koku ciršana pieļaujama tikai pēc sertificēta arborista vai pašvaldības izveidotas komisijas, ja komisijas sastāvā ir sertificēts arborists, atzinuma saņemšanas.
669. Plānojot būvniecību tuvāk vietējas nozīmes dabas teritorijai nekā 10 m, saņem sertificēta arborista vai pašvaldības izveidotas komisijas, ja komisijas sastāvā ir sertificēts arborists, atzinumu, kas ietver plānotās būves ietekmes uz kokiem izvērtējumu.
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.5.1. Kultūrvēsturiski augstvērtīgā ainavu telpa (TIN51)
5.5.1.1. Pamatinformācija
670. Grafiskās daļas kartēs attēlotas kultūrvēsturiski augstvērtīgas ainavu telpas (TIN51).
5.5.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.1.3. Citi noteikumi
671. Teritoriju izmanto saskaņā ar ainavas kultūrvēsturiskajiem elementiem, vērtībām un to telpisko struktūru.
672. Teritorijā aizliegtas darbības, kuru rezultātā notiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas, piemēram, nozīmīgu skatu punktu un perspektīvu aizsegšana ar būvēm, apstādīšana ar kokiem vai būtiska reljefa pārveidošana.
673. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, kuru jauda ir lielāka par 20 kW.
674. Teritorijā aizliegta lielmēroga industriālu objektu būvniecība, ja tās rezultātā tiek ietekmēts ainavas siluets un skatu perspektīvas no tās.
675. Būvvaldei ir tiesības prasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros. Ainavas analīzes ietvaros izvērtē plānotā objekta vizuālās uztveres zonas un esošo skatu koridoru saglabāšanas iespējas, pēc iespējas saglabājot raksturīgo ainavu.
676. Teritorijā aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai.
5.5.2. Vizuāli augstvērtīgā ainavu telpa (TIN52)
5.5.2.1. Pamatinformācija
677. Grafiskās daļas kartēs attēlotas vizuāli augstvērtīgas ainavu telpas (TIN52).
5.5.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.2.3. Citi noteikumi
678. Teritoriju izmanto saskaņā ar ainavas vizuālajām un dabas vērtībām.
679. Teritorijā aizliegtas darbības, kuru rezultātā notiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas, piemēram, nozīmīgu skatu punktu un perspektīvu aizsegšana ar būvēm, apstādīšana ar kokiem vai būtiska reljefa pārveidošana.
680. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, kuru jauda ir lielāka par 20 kW.
681. Teritorijā aizliegta lielmēroga industriālu objektu būvniecība, ja tās rezultātā tiek ietekmēts ainavas siluets un skatu perspektīvas no tās.
682. Būvvaldei ir tiesības prasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros. Ainavas analīzes ietvaros izvērtē plānotā objekta vizuālās uztveres zonas un esošo skatu koridoru saglabāšanas iespējas, pēc iespējas saglabājot raksturīgo ainavu.
683. Teritorijā aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai.
5.5.3. Augstvērtīgā dabas ainavu telpa (TIN53)
5.5.3.1. Pamatinformācija
684. Grafiskās daļas kartēs attēlotas augstvērtīgās dabas ainavu telpas (TIN53).
5.5.3.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.3.3. Citi noteikumi
685. Teritoriju izmanto saskaņā ar ainavas dabas, kultūrvēsturiskajām un rekreācijas vērtībām.
686. Teritorijā aizliegtas darbības, kuru rezultātā notiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas, piemēram, nozīmīgu skatu punktu un perspektīvu aizsegšana ar būvēm, apstādīšana ar kokiem vai būtiska reljefa pārveidošana.
687. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, kuru jauda ir lielāka par 20 kW.
688. Teritorijā aizliegta lielmēroga industriālu objektu būvniecība, ja tās rezultātā tiek ietekmēts ainavas siluets un skatu perspektīvas no tās.
689. Būvvaldei ir tiesības prasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros. Ainavas analīzes ietvaros izvērtē plānotā objekta vizuālās uztveres zonas un esošo skatu koridoru saglabāšanas iespējas, pēc iespējas saglabājot raksturīgo ainavu.
690. Teritorijā aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai.
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.7.1. SIA "Ventspils lidosta" lidlauka apbraucamais ceļš (TIN7)
5.7.1.1. Pamatinformācija
691. Grafiskās daļas kartēs attēlota SIA "Ventspils lidosta" lidlauka apbraucamais ceļš (TIN7).
5.7.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.7.1.3. Citi noteikumi
692. Teritorija ir perspektīvā pašvaldības ceļa "Ceļš Nr. 12 "Sprīdīši – Spicīte"" trasējums, kas savieno valsts vietējo autoceļu V1308 Ventspils–Avotiņi (Užava) ar valsts reģionālo autoceļu P108 Ventspils–Kuldīga–Saldus.
693. Teritoriju izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu SIA "Ventspils lidosta" lidlaukam, kā arī lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežas un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu un saskaņā ar Ventspils lidostas ģenerālplānu.
5.7.2. Ugāles apvedceļa realizācijai nepieciešamā teritorija (TIN71)
5.7.2.1. Pamatinformācija
694. Grafiskās daļas kartēs attēlota perspektīvā plānotā Ugāles apvedceļa realizācijai nepieciešamā teritorija (TIN71).
5.7.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.7.2.3. Citi noteikumi
695. Atļauto teritorijas izmantošanu un izmantošanas ierobežojumus nosaka normatīvie akti, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei un normatīvie akti zemes pārvaldības jomā.
5.7.3. Dzelzceļa stacijas "Ventspils-2" plānotās attīstības teritorija (TIN72)
5.7.3.1. Pamatinformācija
696. Grafiskās daļas kartēs attēlota dzelzceļa stacijas "Ventspils-2" plānotās attīstības teritorija (TIN72).
5.7.3.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.7.3.3. Citi noteikumi
697. Atļauto teritorijas izmantošanu un izmantošanas ierobežojumus nosaka normatīvie akti, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei un normatīvie akti zemes pārvaldības jomā.
5.7.4. Perspektīvais tilts pār Ventu (TIN73)
5.7.4.1. Pamatinformācija
698. Grafiskās daļas kartēs attēlots perspektīvajam tiltam pār Ventu rezervētā teritorija (TIN73), kas rezervēta transporta infrastruktūras attīstībai.
5.7.4.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.7.4.3. Citi noteikumi
699. TIN73 teritorijā līdz tās izbūvei var turpināt Teritorijas plānojumā noteikto atļauto teritorijas izmantošanu un būvniecību (izņemot jaunu dzīvojamo, publisku un ražošanas ēku būvniecību), ievērojot nosacījumu, ka būves var izmantot un būvēt tikai līdz plānotā infrastruktūras objekta būvprojekta īstenošanas uzsākšanai.
700. Teritorijā ir atļautas īslaicīgas lietošanas būvju būvniecība. Pēc īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņa beigām īpašnieks būvi nojauc par saviem līdzekļiem.
5.8. Degradēta teritorija
Nenosaka
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
701. Teritorijas plānojumu īsteno, izstrādājot lokālplānojumus, būvprojektus un veicot būvniecību.
7. Citi nosacījumi/prasības
7.1. Kultūras pieminekļu un dabas pieminekļu aizsardzība
702. Kultūras pieminekļu, izņemot arheoloģisko pieminekļus, un to aizsardzības zonu teritorijās plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.
703. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.
704. Jebkādu teritorijas izmantošanu kultūras pieminekļu aizsardzības zonā plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.
705. Detālplānojumos un būvprojektos iekļauj informāciju par teritorijā esošajiem dižakmeņiem.
7.2. Prasības vietējas nozīmes kultūrvēsturisku objektu aizsardzībai
706. Pirms būvju, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 1940. gadam un tās neatrodas valsts aizsardzībā, atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas pašvaldības izveidotai komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par nepieciešamību veikt arhitektoniski–māksliniecisko inventarizāciju, lai noskaidrotu objekta vai tā daļas kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi.
707. Pamatojoties uz arhitektoniski-mākslinieciskās inventarizācijas secinājumiem pašvaldībai ir tiesības būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā vai detālplānojuma darba uzdevumā noteikt prasības objekta vai tā daļas kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.
7.3. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas
708. Grafiskajā daļā, atbilstoši mēroga noteiktībai, noteiktas pašvaldības kompetencē esošās aizsargjoslas:
708.1. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla;
708.2. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (4. pielikums);
708.3. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;
708.4. aizsargjoslas ap kapsētām;
708.5. aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;
708.6. aizsargjoslas gar ielām (1. pielikums), pašvaldības ceļiem un valsts autoceļiem (5. pielikums);
708.7. aizsargjoslas gar dzelzceļiem, tai skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;
708.8. gājēju ceļi, ko pašvaldība noteikusi, lai nodrošinātu piekļuvi publiskam ūdensobjektam;
709. Applūstošo teritoriju precizē, izmantojot augstākas detalizācijas topogrāfiskos datus, atbilstoši attiecīgajā teritorijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noteiktajai applūstošās teritorijas augstuma atzīmei.
Pielikumi
1. pielikums. Ielu kategorijas un sarkanās līnijas
2. pielikums. Minimālais autostāvvietu un velo stāvvietu skaits
4. pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas
5. pielikums. Aizsargjoslas gar valsts autoceļiem lauku teritorijā
6. pielikums. Būvju augstuma noteikšana bijušajās militārajās teritorijās, pārbūvējot esošās būves