Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 22. oktobra kārtējā sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. (Pauze.)

Labrīt, kolēģi! Vēlreiz aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Sākam Saeimas 2026. gada 22. oktobra kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Zālē troksnis.) Kolēģi, mazliet klusāk!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ostu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1580/Lp14)". (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1580/Lp14)" iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 9, atturas – nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un līdz turpmākam komisijas lēmumam izslēgt no tās 8. punktu – likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Filmu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Par ManaBalss.lv turpmāku pastāvēšanu" turpmāko virzību". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edvīns Šnore, Roberts Ķipurs, Normunds Dzintars, Jānis Eglīts un Artūrs Butāns lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par spēku zaudējušu" (Nr. 1590/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1585/Lp14) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Filmu likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Roberta Ķipura, Normunda Dzintara, Jāņa Eglīta un Artūra Butāna iesniegto likumprojektu "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par spēku zaudējušu" (Nr. 1590/Lp14) nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu (Starpsauciens: "Balsojumu!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta nodošanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1585/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Filmu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Par ManaBalss.lv turpmāku pastāvēšanu" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Turpinām ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesneses Solvitas Sērdienes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Juridiskā komisija 2026. gada 14. oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu "Par Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesneses Solvitas Sērdienes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Pamatojoties uz Solvitas Sērdienes iesniegumu, Tieslietu padome 2026. gada 2. oktobrī pieņēma lēmumu ierosināt Saeimai atbrīvot tiesnesi Solvitu Sērdieni no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.

Kopš 2008. gada decembra Solvita Sērdiene ir strādājusi par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Liepājas tiesu namā, pildījusi Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus Liepājas tiesu namā. No 2011. gada 6. decembra līdz 2014. gada 23. aprīlim Solvita Sērdiene pildījusi Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama priekšsēdētāja pienākumus. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija Solvitas Sērdienes profesionālo darbību ir vērtējusi pozitīvi.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu "Par Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesneses Solvitas Sērdienes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesneses Solvitas Sērdienes atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Dzintara Melbārža atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Juridiskā komisija 2026. gada 14. oktobra sēdē izskatīja lēmuma projektu "Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Dzintara Melbārža atbrīvošanu no tiesneša amata".

Kopš 2006. gada Dzintars Melbārdis strādājis par tiesnesi Administratīvajā rajona tiesā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, Ogres rajona tiesā un Zemgales rajona tiesā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tiesneša Melbārža profesionālo darbību ir vērtējusi pozitīvi.

Juridiskā komisija atbalstīja Dzintara Melbārža lūgumu atbrīvot no tiesneša amata ar 2026. gada 22. decembri pēc paša vēlēšanās.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu "Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Dzintara Melbārža atbrīvošanu no tiesneša amata".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Dzintara Melbārža atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Katrīnas Dališevskas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Juridiskā komisija 2026. gada 14. oktobra sēdē izskatīja lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Katrīnas Dališevskas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Katrīna Dališevska ar Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 30. aprīļa lēmumu tika iecelta par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un strādāja Latgales rajona tiesā Daugavpilī. Katrīna Dališevska lūdz atbrīvot viņu no Latgales rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Juridiskā komisija atbalstīja Katrīnas Dališevskas atbrīvošanu no tiesneša amata ar 2027. gada 12. janvāri.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Katrīnas Dališevskas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Katrīnas Dališevskas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Rīgas rajona tiesas tiesneša Raimonda Bula atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Juridiskā komisija 2026. gada 14. oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu "Par Rīgas rajona tiesas tiesneša Raimonda Bula atbrīvošanu no tiesneša amata".

Kopš 1997. gada Raimonds Buls ir pildījis tiesneša pienākumus Jelgavas rajona tiesā, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgas rajona tiesā Jūrmalā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tiesneša Raimonda Bula profesionālo darbību ir vērtējusi pozitīvi.

Juridiskā komisija atbalstīja Raimonda Bula lūgumu ar 2027. gada 19. aprīli atbrīvot viņu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu "Par Rīgas rajona tiesas tiesneša Raimonda Bula atbrīvošanu no tiesneša amata".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas rajona tiesas tiesneša Raimonda Bula atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

A. Svilāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Liene Gātere, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par iespējamu interešu konfliktu, amata stāvokļa izmantošanu un neētisku rīcību Ministru prezidenta ārštata padomnieka darbībā".

Vārds motivācijai... nav.

Tad nododam Pieprasījumu komisijai.

Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Lindas Liepiņas, Jekaterinas Drelingas, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Jeļenas Kļaviņas, Kristapa Krištopana pieprasījums satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim "Par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību reģionālajos maršrutos".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

Ziņotājs... Bērziņas kundzes nav. Kas, lūdzu, var noziņot komisijas vārdā? Vietnieks? Bērziņas kundzes vietnieks... Pieprasījumu komisijas... vietnieks. Lūdzu! (Starpsaucieni.) Tad pārceļam uz darba kārtības beigām. (Starpsaucieni.)

Arī otru, ņemot vērā, ka Bērziņas kundze nav ieradusies...

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti, deputātes, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 21. oktobra sēdē skatīja likumprojektu "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" pirms otrā lasījuma. Likumprojekts ir steidzams. Atgādinu, ka šis ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts un tā sākotnējais mērķis ir pārņemt regulu, kas atvieglo ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējumu.

Saņemti 16 priekšlikumi, visi ir tehniska rakstura.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Un 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Skatīsim grozījumu Enerģētikas likumā otrajā, galīgā, lasījumā.

Komisija, kā jau sēdes vadītāja teica, ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

Par 1. priekšlikumu... Manuprāt, ļoti svarīgs priekšlikums un vesela sērija, kas ar to ir saistīta. Jautājums par risinājumiem enerģētikā, un tas ir saistīts ar šī gada 22. un 23. augusta vētru, kas parādīja ļoti plašu Latvijas ievainojamību civilās aizsardzības kontekstā. Plašās Latvijas teritorijās vairāk nekā 48 stundas cilvēkiem nebija pieejami sakari, elektroenerģija un degvielas tirdzniecība.

Šīs trīs lietas komisija ir uzņēmusies risināt. Ir panākti būtiski grozījumi attiecībā uz elektroenerģijas pārtraukumiem. Tātad jūs paši esat akceptējuši likumprojektā grozījumus par to, ka ir paplašinātas trases vismaz ap galvenajām masīvajām elektrolīnijām. Tās apgādā lielus apdzīvotus punktus, un šķiet, ka tur būtu samazinājums vismaz par 80 procentiem. Tā ka tas ir izdarīts.

Attiecībā uz sakariem darbs ir tikai pašā sākumā. Ir panākti grozījumi par tā saucamo savstarpējo tīklu savienojamību. Ja kāda no bāzes stacijām... ja vienas, teiksim, "Tele2" vai Lmt, sistēmas darbība tiek pārtraukta, tad, ja kāda no pārējām strādā, var pāriet viesabonēšanas režīmā, lietot tās tīklu. Bet vēl ir ļoti daudz jādara. Šobrīd ministrijai ir daudz dažādu risinājumu, lai pārietu arī uz satelītrisinājumiem, kas strādātu. Bet tam vēl vajadzīgs laiks.

Pēdējais – par degvielas nepārtrauktības pieejamības nepieciešamību. Tātad komisija par to ir daudz runājusi.

Šobrīd nāks pieci priekšlikumi, kas risina šo jautājumu. Tie nosaka uzdot Ministru kabinetam atrisināt sekojošu jautājumu – degvielas apgādes infrastruktūra ir kritiska, tai ir jābūt pašpietiekamai, nodrošinātai enerģijas pārtraukuma gadījumā ar ģeneratoru vai kādu citu enerģijas avotu. Tieši tāpat tai jābūt nodrošinātai ar sakaru risinājumu. Ko tas nozīmētu iedzīvotājiem? Iedzīvotājiem tas nozīmētu – ja tiek pārtraukta elektrība un sakari reģionā, kā tas bija vētras gadījumā... Var teikt, visa teritorija no Kolkas līdz gandrīz Engurei, puse līdz Tukumam – viss bija tumšs, 48 stundas nekā nebija. Tas nozīmētu, ka benzīna stacijas strādātu, tām būtu savi ģeneratori. Otrs – būtu sakaru pieslēgums. Šobrīd tas ir "Starlink", bet mēs nepastāvam, ka "Starlink", var būt jebkurš cits. Tas dotu iespēju iegādāties degvielu, pirmās nepieciešamības preces un sazvanīt tuviniekus. No civilās aizsardzības viedokļa degvielas stacijas veidotos kā noturības punkti. Jautājums – vai visām stacijām tas jādara, un kā tam jābūt. To komisija nav atrisinājusi. Tas ir uzdots Ministru kabinetam. Tas tiešām ir jāskatās. Ir nianse. Ir benzīna apgādes stacijas, kas ir, piemēram, uzņēmumos, un tām, visticamāk, nevajadzētu to darīt, bet tām, kas nodrošina apdzīvotās vietas dzīvotspēju, tas būtu jādara.

Esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. – Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Tā vienu mirkli, vienu mirklīti! Par 2. priekšlikumu uzsākam debates. (Starpsauciens.) Par 3.?

A. Ašeradens. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Rūpīgi izdiskutēts, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribu runāt nevis par to, cik svarīgi ir būt gataviem dažādām krīzes situācijām – vētrām, dronu apdraudējumiem, dažādām citām kataklizmām. Šaubu nav, mums ir jābūt gataviem, degvielas uzpildes stacijām ir jābūt gatavām tam.

Bet es gribu runāt par sliktu likumdošanas praksi. Tā, kā tas notiks šajā gadījumā. Steidzamība?! Steidzamība likumprojektam, kas netika apspriests ar nozari! Izveidot likumprojektu otrajā lasījumā, sākot beidzot domāt, ko tad mēs tur gribam izvirzīt. Likumprojekts, kas tomēr uzliek būtiskas prasības nozarei, degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem un kas, patiesību sakot, pasaka: "Jūs paši tieciet galā," tikai nezina, kad, kur un kādā apmērā, jo valsts jums neko, nekādu finansējumu nespēs piedāvāt, tā ir jūsu pašu darīšana. Es vēl saprastu, jā, ja valsts neko nefinansē, bet degvielas tirgotājiem – pirms saprast, ka top šāds likumprojekts, kas uzliks pienākumus, – tomēr ir jāsaprot, kas tad viņiem ir jādara.

Esmu ļoti daudz strādājusi ar degvielas mazumtirdzniecības tirgu un ļoti labi zinu, kā veidojas dažādas izmaksas, cik lieli ir piecenojumi degvielai, kādi ir visi pārējie procentu maksājumi, akcīzes nodokļi, visi pārējie nodokļi, un es gribu pateikt, ka degvielas mazumtirdzniecība nav tas vieglākais un lētākais bizness. Bet, ja valsts nepārtraukti izvirza jaunas prasības – "aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko" –, tā nav normāla likumdošanas prakse.

Vakar bijām nonākuši pie otrā lasījuma, bet mums nebija nekādu skaitļu, faktu un datu, kāds apjoms ir degvielas uzpildes stacijām, kas notiks ar tām individuālajām degvielas uzpildes stacijām, teiksim, Latgalē, kur tie tīkli neiet, kuriem arī būs jānodrošina kaut kāda elektroapgāde, degvielas... tirdzniecība, elektrosakari. Kas to kompensēs? Mēs gribam, lai no tirgus atkal izietu mazie spēlētāji, paliek tikai lielie tīkli, kuriem...? Jā, es pieļauju, ka tiem peļņas rādītāji atļaus šo izcilo konkurences priekšrocību izmantot savā labā un visi iedzīvotāji – pakalpojuma saņēmēji – atkal plūdīs uz turieni. Jā, bet tā nav normāla likumdošanas prakse. Tā nav normāla likumdošanas prakse – steidzamības kārtībā risināt jautājumus par jaunu regulējumu, jaunu slogu un jaunām izmaksām.

Es neesmu pret to, ka mums ir jārisina krīzes situācijas, bet ne tādā veidā kā tagad. Aizejošā Saeima atkal triecientempā ir radījusi nekvalitatīvu likumprojektu. Tas, ka uz trešo lasījumu mums komisijas sēdē trūka diskusijas... kas būtu normāli... jo uz trešo lasījumu patiesībā bija palikušas konkrētas prasības... tas tagad pārvirzīsies uz Ministru kabinetu, un tur tās diskusijas būs daudz, daudz smagākas, jo degvielas mazumtirgotāji tur pirmo reizi saskarsies ar to, kas no viņiem tiek prasīts.

Es esmu pret šādu likumdošanas praksi, pret sarežģītu, finansiāli ietilpīgu jautājumu risināšanu steidzamības kārtībā, priecājoties: redziet, kā mēs esam atrisinājuši krīzes situāciju! Jā, šobrīd tas ir uz papīra, bet to, kā būs īstenībā, vai Ministru kabinets tiks ar šo uzdevumu galā, rādīs laiks.

Es neatbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, ja mēs tā padomājam, priekšlikums ir ļoti interesants un pēc būtības arī svarīgs. Bet, ziniet, ko tas man atgādina? Tas man atgādina, ka mēs varam pieņemt likumu, ar kuru noteikt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt laimīgiem. Bet bieži vien to ir grūti izpildīt, tu nezini, kā to izpildīt un kādas būs sekas tam likumam. Līdz ar to, iesniedzot likumu, kuru ir paredzēts skatīt steidzamības kārtībā, iesniedzot tik konceptuāli svarīgus un nozīmīgus jautājumus, kas nekur nozarē faktiski nav apspriesti, mēs nezinām, kādas būs sekas degvielas cenām, nezinām, kādas būs sekas tautsaimniecībā, nezinām, kādas sekas būs lauksaimniekiem, kā tas ietekmēs degvielas cenas, kā tas ietekmēs pārtikas cenas un mūsu ikdienu kopumā.

Pēc būtības projekts jau ir labs – nodrošināt ar ģeneratoriem un "Starlink". Tātad viss ir skaisti. Ja ir kaut kādas... negācijas... vai kas... uzreiz ieslēdzas ģenerators, tiek nodrošināts arī interneta pakalpojums. Izklausās ļoti labi, bet nav izvērtēts, kā tas ietekmēs mūsu ikdienu, kā tas ietekmēs uzņēmumu, uzņēmēju, kā tas ietekmēs degvielas cenas, cik tas izmaksās, jo nav absolūti nekādu aprēķinu.

Iesniegt steidzamības kārtībā uz otro lasījumu tik konceptuālus priekšlikumus ir bezatbildīgi. Ir saprotami, ka to mums vajag, bet tāda likumdošanas prakse – tā ir vienkārši katastrofa. Tā nedrīkst darīt!

Līdz ar to es aicinu kolēģus, tanī skaitā arī savas frakcijas kolēģus un visus pārējos, neatbalstīt šos priekšlikumus. Lai tie iet noteiktā kārtībā – trijos lasījumos –, lai tiek izdiskutēts ar nozari, lai Finanšu ministrija sarēķina, kādas būs izmaksas, cik tas prasīs, ir vai nav nepieciešams valsts atbalsts, vai tas viss gulsies uz privātajiem. Tā ir ļoti liela darīšana.

Mēs nevaram ar likumu vienkārši noteikt, ka visiem jābūt laimīgiem un visiem katru dienu jāsmaida.

Tā ka, kolēģi, šo likumprojektu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Es gribu norādīt, ka šobrīd steidzamība ir pamatojama, pirmkārt, ar to, ka sasaukums noslēdzas un ir iespēja pabeigt šo darbu, otrkārt, – tiem, kas pārmet un paši bija iepriekšējā valdībā, – šis ir iepriekšējās valdības neizdarītais darbs, ko jūs varējāt izdarīt.

Manuprāt, šī prasība ir samērīga un galvenais arguments par to, ka nav atrunātas konkrētas lietas, ko atsevišķi runātāji pārmeta... ir svarīgi atgādināt, ka tam ir paredzēti Ministru kabineta noteikumi. Šobrīd likums iedod rāmi, bet nepasaka, kā tas attieksies un vai tas attieksies uz pilnīgi visiem, vai tas attieksies tikai uz tiem, kas startē iepirkumos, kas ar degvielu nodrošina dienestus, pašvaldības... un tā tālāk... vai uz pilnīgi visiem. Tā ir normāla diskusija, un tā būs Ministru kabineta līmenī. Tāda smalka detalizācija likumā nav paredzēta. Un tad Ministru kabinetā noteikti būs diskusija, kurā, es paredzu, būs iesaistīti arī degvielas tirgotāji, arī mazās degvielas uzpildes stacijas noteikti ir jāuzklausa.

Es neredzu pretrunu, lai tāpēc, ka šobrīd nav publicēti Ministru kabineta noteikumi un nav atbilžu uz smalkākiem jautājumiem, kavētos un nevirzītos ar šo uz priekšu... kas ir drošības jautājums. Īpaši, ja reiz mēs runājam par degvielas uzpildes stacijām, kas startē iepirkumos, kuros valsts dod savu... sadarbību – pērk pakalpojumu, dod līdzekļus –, pieprasīt ģeneratoru par pāris tūkstošiem ir absolūti samērīga prasība. Manuprāt, tām degvielas uzpildes stacijām, kas nebija nodrošinātas, zaudējumi vētras laikā bija krietni lielākos tūkstošos mērāmi nekā viena ģeneratora cena.

Jā, vienmēr var teikt, ka varēja agrāk, bet daļa no tiem, kas to pārmet, paši varēja to savlaicīgāk iestrādāt.

Aicinu atbalstīt un virzīties uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes un kolēģi! Es atbalstu šos grozījumus un to, ka mēs ejam steidzamības kārtībā. Mums ir jāmācās no tā, kas ir noticis. Mēs skaidri redzējām sekas, kad nebija nepārtrauktības nodrošināšanas... un, es domāju, ņemot vērā tirgus priekšrocības, ko saskatīja tās degvielas uzpildes stacijas, kurām bija ģeneratori... uz šodienu, es varu garantēt, galvot... mēs varam redzēt, ka daudzas uzpildes stacijas jau ir iegādājušās ģeneratorus, jo tā ir tirgus priekšrocība.

Tāpat pēc šīs vētras un ilgāka elektrības pārrāvuma daudzi veikali sūdzējās, ka viņiem ir ļoti lieli zaudējumi bojātās pārtikas dēļ. Bija jāizmet pārtika par 50–70 tūkstošiem eiro. Arī šie veikali ir sapratuši, ka ir jānodrošina.

Es pats nāku no pārtikas ražošanas – no piensaimniecības – nozares. Mums pat prātā nenāk, ka mēs fermas nenodrošinātu ar ģeneratoriem, tieši tāpat pārstrādes cehus, kur ir saldētavas, dzesētavas. Produkcija aizietu bojā daudzu tūkstošu apmērā. Tā vietā... Ja būs nopirkts ģenerators par 10–30 tūkstošiem, atkarībā no enerģijas nepieciešamības... kopā uz to zaudējumu apmēru, kas varētu iestāties... tā ir maza daļa no tā.

Mēs arī runājam par degvielas uzpildes stacijām, kurām kopējais apgrozījums Latvijā – mēs gadu skatāmies – ir pāri par miljardu... pusotrs miljards. Komisijā arī no nozares dzirdēju, ka tas var sastādīt vairāk nekā miljonu, tad mēs runājam par mazāk nekā procentu no kopējās vērtības, ko apgroza šī nozare. Tāpēc es nepiekrītu, ka mums tagad ir jāveic mērījumi, jādomā, jāspriedelē un jāsagaida nākamā vētra. Mums ir jārīkojas.

Es skaidri uzdevu jautājumu gan Juridiskajam birojam, gan ministrijām, vai šie grozījumi izslēdz kādus kapitāla atlaides risinājumus. Viņi skaidri atbildēja, ka neizslēdz. Šie kapitāla atlaides risinājumi vai kāda subsīdija, teiksim, degvielas uzpildes stacijām, kas veic sociālo funkciju kādā attālā miestā... to visu var veikt. Mēs kā likumdevējs šodien dodam iespēju jeb uzdodam uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt visus šos aprēķinus, sagatavot Ministru kabineta noteikumus un, ja nepieciešams, piešķirt arī kādus kapitāla atdeves risinājumus.

Kolēģi, es aicinu atmest emocijas, domāt ar vēsu prātu un atbalstīt šo likumprojektu, jo tas patiešām ir sabiedrības interesēs – lai mēs stiprinātu civilo aizsardzību un būtu gatavi dažādiem izaicinājumiem.

Tā ka, kolēģi, es lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu un arī likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šis jautājums ir pārāk sarežģīts, lai to skatītu tik steidzamā kārtā. Jautājumu ir diezgan daudz. Nozares piekrišanas nebija, tā netika saņemta. Ir vairāki iemesli, vairākas problēmas... kā var atrisināt šo jautājumu... vispār kā tādu. Pat ja krīzes laikā degvielas uzpildes stacijas nodrošinās internetu, ģeneratorus, nav nekādas garantijas, ka maksājot strādās termināļi, nav nekādas garantijas, ka tajā brīdī strādās bankas, ka varēs norēķināties.

Kas saistīts ar interneta nodrošināšanu. Ja, pieņemsim, tas būs "Starlink", tie būs vairāki tūkstoši par iekārtu, vairāki tūkstoši par bateriju, tā būs ikmēneša maksa. Tās būs papildu investīcijas katrā degvielas uzpildes stacijā. Kā atpelnīt to naudu? Skaidrs, ka degvielas uzpildes stacijas to pieliks degvielas cenām.

Šo jautājumu vajag izpētīt dziļāk, izdiskutēt līdz galam, sakārtot, saprast to mehānismu un tikai tad pieņemt lēmumu. Šis gadījums ir par agru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kas ir tas, par ko mēs šodien ar šo priekšlikumu lemjam? Mēs lemjam, ka Ministru kabinetam ir jāpasaka, kāds būs kritiskais benzīntanku tīkls, lai tādos gadījumos, kādu mēs Latvijā piedzīvojām šī gada augustā, nebūtu situāciju, ka nav pieejama degviela, nav pieejami sakari... un tamlīdzīgi. Šis likumprojekts... vai priekšlikums... neuzliek nekādu slogu noteiktiem benzīntanku tīkliem vai atsevišķām stacijām. Tas ir izvērtējams... kas tālāk nozarei sadarbībā ar Ministru kabinetu un nozares ministrijām būs jādara.

Komisijas sēdē mēs guvām skaidru apliecinājumu tam, ka gan nozare, gan atbildīgās ministrijas – Klimata un enerģētikas ministrija un Ekonomikas ministrija – sadarbojas ar nozari un ir gatavas identificēt gan benzīntankus, gan pakalpojumus. Šie pakalpojumi nebūs tikai degvielas saņemšana, visdrīzāk tā būs arī sakaru nodrošināšana noteiktās vietās, enerģijas, tai skaitā elektroenerģijas, nodrošināšana noteiktās vietās, norēķinu nodrošināšana, lai varētu saņemt šos pakalpojumus. Tās visas ir lietas, ar kurām mēs saskārāmies šī gada augustā... un kas bija skaidra identifikācija tam, ka mums ir nepieciešams šāds degvielas staciju tīkls.

Tā ka es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Un šis nav galalēmums par to, kuras stacijas – maziem vai lieliem tīkliem – būs. Visdrīzāk tās būs lielās stacijas, kas būs gatavas investēt, nodrošināt šo kritisko infrastruktūru un kas atradīsies attiecīgajā lokācijā, lai cilvēki tās varētu sasniegt.

Tā ka, manuprāt, saprātīgs un nepieciešams priekšlikums, lai vairs neatkārtotos tādas situācijas, kādas mums jau bija.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu un likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Ašeradens. Paldies, kolēģi.

Komisijas vārdā es tikai gribu teikt – šis jautājums tika izdiskutēts ar nozari un nozare pati atzina, ka tas ir nepieciešams grozījums, ka tas ir jādara. Lielā daļā jauno tīklu, kas veido stacijas, tas tiek iebūvēts. Šis uzdevums Ministru kabinetam... jeb noteikums tikai sakārto šo situāciju, ļauj atrisināt šo, lai to varētu izdarīt. Veids, kā tas ir uzdots, – ka Ministru kabinets regulē, kam, kā un kas ir jādara, – tas arī ir atrisināts.

Un pašās beigās, mīļie kolēģi, es gribu teikt, ka mēs atrodamies tādā kiberdrošības situācijā, ka ir jāpieņem skaidri lēmumi, jāvirzās uz priekšu. Pats konceptuālais lēmums ir pieņemts, tālāk Ministru kabinets strādās pie detaļām un atrisinās to, kas, kam un kā ir samērīgi.

Paldies.

Aicinu atbalstīt 3. – komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 17, atturas – 7. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ašeradens. 4. – deputāta Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Un 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – 1. Likums pieņemts.

A. Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts ir saistīts ar nacionālās viesabonēšanas ieviešanu krīzes situācijās (kā jau pagājušajā reizē skaidroju), kas krīzes situācijā, kad kādam no operatoriem ir pārtraukti pakalpojumi, nodrošina iespēju pieslēgties citam operatoram.

Uz otro lasījumu komisijā priekšlikumus neesam saņēmuši.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Briškens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Astoņi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ar šo likumprojektu komisija strādāja ilgi un ļoti detalizēti. Kā jūs atminaties, likumprojekts pagājušajā sēdē tika virzīts steidzamā kārtībā, lai risinātu sasāpējušo "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" zīmolu jautājumu, kas, apvienojot "Latvijas Televīziju" un "Latvijas Radio" vienotā "Latvijas Sabiedriskajā medijā", dažādu pārvaldības kļūdu dēļ ļoti asi... bija novedis pie situācijas, ka tieši tie, kuri medijos nodrošina galveno uzdevumu – pētniecisko žurnālistiku, informāciju sabiedrībai – vērsās pie sabiedrības par to, ka šie ļoti nozīmīgie vēsturiskie zīmoli ir apdraudēti pat tik tālu, ka aizmuguriski bija vēlme noņemt no "Latvijas Televīzijas" ēkas vārdus "Latvijas Televīzija".

Reaģējot uz notiekošo, mēs esam sasaukuši vairākas komisijas sēdes. Šī jautājuma izskatīšanu uzsākām iepriekšējā sesijā un, lai mums nepārmestu politisku jautājumu risināšanu un politisku iejaukšanos, kopīgi lēmām priekšvēlēšanu laikā šo likumprojektu nolikt malā. Lūdzām LSM vadību, SEPLP un žurnālistus dažādos formātos meklēt kompromisu. Bija notikušas vairākas šādas kompromisu meklēšanas sēdes.

Jau pēc Saeimas vēlēšanām mēs vēlreiz sanācām komisijā un secinājām, ka diemžēl, pat meklējot kompromisus, dažādas kļūdas ir atkārtojušās. Bet vakardien komisijas sēdē mums ļoti konstruktīvi, pateicoties visiem komisijas locekļiem... bija iespēja nākt šodien... šajā steidzamajā likumprojektā, manuprāt, ar ļoti labiem kompromisa priekšlikumiem.

Līdz ar to es vēlos no sirds pateikties visiem komisijas locekļiem, visiem iesaistītajiem, īpaši tiem, kuri cēla trauksmi, lai mēs šo zīmolu jautājumu steidzamā kārtībā atrisinātu.

Tagad ziņošu par katru priekšlikumu atsevišķi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 2. – deputātes Ievas Brantes priekšlikums. Par citu ļoti nozīmīgu jautājumu, kuram komisija arīdzan ir pievērsusi uzmanību.

Mēs daudz esam runājuši par to, ka, apvienojot "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīziju", būtiski ir saglabāt ziņu dienestu profesionalitāti, neatkarību, nodrošinot Latvijas sabiedrībai tādu informācijas apjomu, ko katrs šis profesionālais ziņu dienests vislabāk var sniegt. Apvienojot medijus... likums tika virzīts bez pienākuma likumā nostiprināti... šos ziņu dienestus neapvienot, taču šobrīd mēs esam saņēmuši apliecinājumu no SEPLP un LSM vadības, arī no komisijas deputātiem, ka Saeimai par šo jautājumu būs jāizšķiras. Bet par šo jautājumu būs jāizšķiras diskusijā, atrodot labāko regulējumu.

Šajā steidzamajā likumprojektā... mēs komisijā vienojāmies, ka vienā, vakardienas, sēdē, diemžēl veltot šim jautājumam nepienācīgi īsu laiku, mēs šo labāko redakciju nevaram atrast. Līdz ar to komisija vienojās izstrādāt atsevišķu likumprojektu, balstoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem. Nākamnedēļ būs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, kurā mēs virzīsim atsevišķā likumprojektā tieši šo "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" ziņu dienestu neatkarības jautājumu, un šādu likumprojektu šajā Saeimas sasaukumā lūgsim jūs pieņemt pirmajā lasījumā. Ar šo jautājumu būs jāturpina strādāt 15. Saeimai.

Šis ir veids, kā mēs vakardien komisijas sēdē ar komisijas locekļu balsu vairākumu, balsojot par 2. – deputātes Ievas Brantes priekšlikumu, nolēmām šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ievai Brantei.

I. Brante (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Es biju viena no sabiedrisko mediju apvienošanas virzītājām, kad tikko sākām darbu šajā Saeimas sasaukumā. Es atbalstīju šo reformu toreiz un atbalstu arī šodien. Taču es neatbalstu, nevaru atbalstīt veidu, kādā tiek pieņemti un īstenoti atsevišķi reformas lēmumi.

Domāju, ka mans priekšlikums ir samērīgs – ar mērķi aizsargāt redakcionālo daudzveidību. Tas nenosaka ziņu saturu, žurnālistu izvēli, sižetu tematiku vai redakcionālo nostāju. Tas burtiski paredz "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijas" ziņu dienestu strukturālu patstāvību.

Vienlaikus vēlos atsaukties uz Lietuvas piemēru. Lietuvas Republikas likumā par Lietuvas Nacionālo radio un televīziju šā gada 13. jūnijā stājās spēkā jauns 3. panta regulējums. Tajā nostiprināta neatkarība no politikas un citas ārējās ietekmes un noteikts, ka redakcionālās politikas vadlīnijas kopīgi apstiprina radio ziņu dienesta vadītājs, televīzijas ziņu dienesta vadītājs un interneta portāla galvenais redaktors. Tātad faktiski Lietuvas piemērs apliecina un apstiprina, ka likumā var pastāvēt gan redakcionālās neatkarības garantijas, gan atsevišķs ziņu dienestu vadītāju kompetences regulējums.

Viens juridisks sabiedriskais medijs nenozīmē vienu ziņu dienestu. Redakcijas savā starpā var sadarboties, koplietot tehnoloģijas un administratīvos resursus, vienlaikus saglabājot savu patstāvību.

Komisijā esmu salīdzinājusi iepriekš sniegtos apliecinājumus, sēžu protokolus un turpmāko rīcību un redzu diezgan būtisku neatbilstību starp solīto un faktiski darīto. Tāpēc, kolēģi, es prasu likumā aizsargāt jau pastāvošo "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijas" ziņu dienestu patstāvību... kā atsevišķu. Es neprasu izveidot jaunas redakcijas. Šie ziņu dienesti pastāv jau šodien. Komisijā tika apgalvots, ka neesot paredzēts tos apvienot, taču vienlaikus novērotas pretējas tendences.

Kolēģi, vēršu arī uzmanību, ka vakar komisijā mūsu balsojums dalījās: par – 5, pret – 6. Patiešām ceru uz šodienas atbalstu. Mans priekšlikums nav par atgriešanos pie diviem atsevišķiem sabiedriskajiem medijiem. Tas ir par divu redakciju patstāvības saglabāšanu vienā sabiedriskajā medijā.

Kolēģi, ceru uz jūsu atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Ir trīs galvenie iemesli, kāpēc nevajadzētu sasteigt un likvidēt jau esošās divas – radio un televīzijas – redakcijas.

Pirmais – radio darbinieku neapmierinātība. Es esmu saņēmis vēstules, arī komisijā ir dzirdēti viedokļi, ka netiek turēts vārds – sākot ar izteiksmes brīvību, beidzot ar finansējumu. Ja jau viss būtu tik skaisti, tad "Latvijas Radio" darbinieki būtu milzīgā sajūsmā un būtu atsūtījuši savu viedokli, cik ļoti viņi priecājas par apvienošanu. Tas ir viens.

Otrs. Problēma ir tā, ka ar esošo izveidoto birokrātiju diemžēl LSM vadība redakcionāli neatbalsta daudzveidību viedokļos. Faktiski mums pārsvarā, jūs redzat, gan "Latvijas Televīzijā", gan "Latvijas Radio" dominē viens tā saucamais pareizais viedoklis (doma) visos jautājumos. Es tikai pateikšu divus piemērus. Radio uzdevums atšķiras no televīzijas – viņiem jāpasaka, kas ir noticis pasaulē, un televīzija jau ar novēlošanos parāda, kā tas ir noticis, pēc tam var komentēt.

Kas ir pareizā doma? Divi piemēri.

Diskusijas par zaļo kursu. Vai jūs esat redzējuši, ka radio vai televīzijā tiktu uzaicināti cilvēki... LSM reklamētu "Latvenergo" vadības, inženieru viedokli... par to, ka Latvijā elektrības cenas ir apdraudētas sakarā ar to, ka balansēšanas jaudas ir mazākas par atjaunojamo enerģiju? Viņu vēstulē, kas bija atsūtīta arī Saeimai, bija precīzi pateikts, ka pie tagadējiem diviem trim gigavatiem, ko var saražot Latvijas bāzes stacijas – HES, TEC, koģenerācijas stacijas... jau tikai saules parku jaudas ir pie pieciem gigavatiem, un projekti ir uz astoņiem gigavatiem, pieprasījumi – uz 20 gigavatiem (Starpsauciens.)... un brīdina cilvēkus ar bēdīgo pieredzi, kas bija Spānijā... ar elektrības cenu celšanos... viņu viedoklis nekur netiek reklamēts.

Tā ka, Patmalnieka kungs, ja jūs gribat, kā saka, pareizi... kur jūs parādāties, tur cenas ceļas un notiek zagšana... Varat nākt un pastāstīt par to.

Bet, ja nopietni, otrs piemērs ir par Stambulas konvenciju. Visu laiku uzsver jautājumus par to, ka it kā kāds būtu... pret vardarbību pret sievietēm, bet tiek noklusēts, ka nekur netiek uzaicināti juristi, kas jums izskaidrotu, ka tā tiek veicināta imigrācija (Zālē troksnis.), piemēram, Izraēlas parlaments noraida imigrācijas veicināšanas...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Kiršteins. ... izglītības sistēmas pārprogrammēšana, GREVIO iejaukšanās valstu iekšējās lietās... Īrijā... postsociālistiskās valstīs – Polijā, Slovākijā... un citur. Nekur jūs neredzat pretējo viedokli. Tātad LSM visu laiku bīda Briseles komisijas kreisi liberālo tā saucamo pareizo domu.

Jebkurā gadījumā galvenais ir vārda brīvība, viedokļu daudzveidība un konkurence. Un tie, kas neatbalsta to, ka vismaz tādā mazā valstī kā Latvija... kam ir kaut kādi iebildumi, ka pastāv kaut kādi alternatīvie viedokļi... tomēr, ja ir divas redakcijas, ir divi dažādi skatījumi. Protams, visi jau tāpat būs spiesti pakļauties LSM redakcijai, kurā galvenā redaktore ir Brauna, kas visai Latvijai pastāstīja, ka Latvija ir zeme, kurā dedzina gejus. Tas parāda, cik bīstami ir koncentrēt vienās rokās... vai pakļaut vienai redaktorei radio un televīziju.

Tāpēc aicinu atbalstīt to, par ko jau esam nobalsojuši pirmajā lasījumā un ko atbalsta "Latvijas Radio" darbinieki. Kāpēc mums jāiet pret viņiem? Mēs esam gudrāki... vai kādā veidā...?

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs šo priekšlikumu. Un es paskaidrošu, kādēļ.

Sabiedrisko mediju apvienošana nu jau ilgst otro sasaukumu. Iepriekšējā sasaukumā es darbojos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un manī tādā negatīvā nozīmē ļoti lielu izbrīnu raisa, kā šī sabiedrisko mediju apvienošana notiek un cik ļoti tas neiet kopā ar to, kādas bija deputātu ekspektācijas, kad šis process tika uzsākts. Protams, ir runa arī par atteikšanos no Latvijā spēcīgākajiem zīmoliem, kas manā pat ļaunākajā murgā nebūtu bijis iedomājams – ka kaut ko tādu kāds varētu izdomāt.

Šī absolūtā neskaidrība, kas būs ar ziņu dienestiem... ir plāns tikai apvienot vai... bija kādi trīs, četri vai pieci modeļi... Respektīvi, normālos apstākļos, es uzskatu, šādam regulējumam likumā nebūtu jābūt, bet apstākļi nav normāli.

Ņemot vērā, ka ir ļoti liela plaisa (Nogāž ar roku no tribīnes glāzi.)... Trauki plīst uz laimi. Es atvainojos! (Starpsauciens.) Tas uz laimi, cerams. Tātad... ir ļoti liela plaisa starp LSM valdi, SEPLP un "Latvijas Sabiedriskā medija" darbiniekiem. Un mēs nevaram nenovērtēt "Latvijas Sabiedriskā medija" darbinieku viedokli un viņu redzējumu par to, kādam būtu jābūt sabiedriskajam medijam.

Ilgstošā laikā ir iztrūcis kvalitatīvs vai vispār jebkāds dialogs starp iesaistītajām pusēm. Tieši tādēļ, es uzskatu, šobrīd šādi grozījumi ir nepieciešami, lai savā veidā uzraugošajām institūcijām – SEPLP un LSM valdei – pateiktu: jā, mēs, deputāti, neesam apmierināti ar procesu, kā šobrīd notiek sabiedrisko mediju apvienošana.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Kolēģi! Runāšu ļoti īsi un bez dramatiskiem efektiem kā (Starpsaucieni.) iepriekšējā runātāja...

Godātie kolēģi, kad uzsākām diskusijas par sabiedrisko mediju apvienošanu, tika dots viens svēts solījums – nekādā gadījumā nepazaudēt ziņu redakciju nošķirtību un viedokļu daudzveidības principu. Daļas šo apvienotāju vairs nav Sēžu zālē, daļa ir. Lai cik dažādi un politiski karsti šis process gāja, šis solījums no likuma un kaut kur dzīvē daļēji sācis jau pačibēt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja ir vēlme turpināt diskusijas, tad šī likuma norma būs ļoti labs pamats, ko izstrādāt detalizētāk. Aicinu atbalstīt.

Aicinu nodrošināt politiski doto solījumu – saglabāt redakcionālo nošķirtību un viedokļu daudzveidību. Citādi, kolēģi, mainoties parlamentiem, ziniet, šie principi kaut kur pazūd. Nepieļausim to! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Drusku esmu strādājis gan radio (10 gadus), gan televīzijā (25 gadus), droši vien man ir tiesības paust savu viedokli. Uzskatu, ka šī ir iejaukšanās sabiedriskā medija politikas veidošanā, bet tā notiek tamdēļ, lai cilvēkiem būtu iespēja saņemt pēc iespējas objektīvāku informāciju.

Veselīga konkurence starp ziņu dienestiem ir labākais veids, kā demokrātiskā valstī objektīva informācija nonāk līdz cilvēkiem. Manuprāt, "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijas" ziņu dienestus apvienot efektivitātes vārdā nav pareizais solis. Kādi ir argumenti? Lētāk, vienkāršāk administrēt... mazāk objektīvas informācijas vārdā?

Varu atgādināt, ar ko savulaik beidzās LNT un TV3 ziņu dienestu apvienošana – beidza pastāvēt spēcīgs LNT ziņu dienests. Bija divi dienesti, palika viens.

Divas atsevišķas ziņu redakcijas tomēr nozīmē divus dažādus skatpunktus, divus atšķirīgus skatījumus uz dažādām norisēm valstī. Koncentrēt visu valsts galveno ziņu plūsmu vienā redakcijā un zem viena virsredaktora, manuprāt, ir bīstams solis pretējā virzienā objektivitātei, ziņu dažādībai. Ietaupīt uz objektīvu informētību nav pareizākais veids, kā ietaupīt.

Aicinu atbalstīt divu patstāvīgu ziņu dienestu saglabāšanu arī turpmāk. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Es arī esmu strādājusi "Latvijas Radio" – Latgales studijā. Arī man ir šī pieredze. Zinu, ko studiju darbinieki un žurnālisti domā.

Šī likumprojekta galvenais mērķis bija nosaukumu "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" kā nacionāli nozīmīgu vēsturisko sabiedrisko mediju identitāšu saglabāšana. Diskutējot par likumprojektu, bija svarīgi salāgot gan šo vēsturisko nosaukumu aizsargāšanu, gan iespēju nākotnē mainīt vizuālo identitāti un attīstīt "Latvijas Sabiedriskā medija" zīmolus. Uzskatu, ka tiktāl, ciktāl tas attiecas uz šo, mums komisijā izdevās, tomēr tika iesniegti divi priekšlikumi – gan šis, gan 5. priekšlikums –, un šajos priekšlikumos ir aktualizēts jautājums par ziņu daudzveidības nodrošināšanu likumā, nosakot, ka "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" ziņu dienesti strādā kā atsevišķas, savstarpēji atdalītas struktūrvienības. Būtībā tas nozīmē, ka nekad un nekādos apstākļos šīs struktūrvienības nedrīkstētu strādāt kopā.

Uzskatu, ka nav pieņemami, ka mēs šobrīd steidzamības kārtībā pieņemam lēmumus par to, kā un kādās struktūrvienībās "Latvijas Sabiedriskajam medijam" turpmāk būtu jāstrādā. Arī uzskatu, ka deputātiem vispār nebūtu šādā veidā jāiejaucas sabiedriskā medija neatkarībā un tajā, kā viņi organizē savu darbu, sevišķi apstākļos, kad vispār pašlaik nekur nav lēmuma par to, ka šīs redakcijas tiktu apvienotas. Turklāt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja ir piedāvājusi, ka virzām likumprojektu normālajā kārtībā, izdiskutējot šos svarīgos jautājumus trīs lasījumos. Nākamajā nedēļā komisija plāno sanākt kopā un izdiskutēt, un tālāk lai nākamā – 15. – Saeima šo lemj un normālā kārtībā ar visiem iesaistītajiem izdiskutē.

Mani pārsteidz, cik daudzi deputāti, arī no "Nacionālās apvienības", kas komisijā iestājās pret steidzamību, šobrīd būtībā ir par. Mēs komisijā uzklausījām LSM valdes locekli, kura skaidroja, ka viņi pēdējā nedēļā sanākuši uz vairākām sapulcēm un sprieduši par to, kā labāk darboties krīzes situācijās, tādās, kāda bija šovasar, kad bija postoša vētra. Viņi veido dažādus scenārijus... kā sanākt kopā, kā informēt iedzīvotājus. Rodas šaubas, vai, atbalstot šādu priekšlikumu, izšķirošos mirkļos būs iespējams atbilstoši rīkoties, jo "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" redakcijas būs nošķirtas ar likumu un nedrīkstēs strādāt kopā.

Tāpat deputāti saņēma 220 "Latvijas Sabiedriskā medija" darbinieku vēstuli, kurā tiek lūgts lemt par "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" zīmolu aizsardzību samērīgi un neliegt tiem attīstīties nākotnē. Žurnālisti, uz kuriem paļaujamies, ka tie mūs informē par pašu svarīgāko, lūdza Saeimai neiejaukties neatkarīga medija iekšējā darbībā un uzticēties viņu vērtējumam, lai turpmāk LSM ir patiesi neatkarīgs, pieejams un uzticams medijs.

Kolēģi, aicinu noraidīt šo – 2. – un arī 5. priekšlikumu un nepieņemt šādus pārsteidzīgus lēmumus otrajā, galīgajā, lasījumā, kas, starp citu, notiek steidzamībā, un prezidentam nav tiesību to neapstiprināt. Uzskatu, ka šis jautājums tālāk jālemj nākamajai – 15. – Saeimai. Nāciet kopā, diskutējiet! To visu jūs varat izdarīt, lemjot normālajā kārtībā.

Vēlreiz atgādināšu – šis likumprojekts bija par zīmoliem, nevis par to, kā un kādos formātos darbojas redakcijas. Atļaušos iet tālāk – ņemot vērā iepriekš izskanējušo, ja tomēr kāds no šiem – 2. vai 5. – priekšlikumiem tiek atbalstīts, aicinu likumprojektu noraidīt, lai steidzamībā nepieļautu šādu milzīgu kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā sasaukuma sākumā mēs pieņēmām lēmumu par vienota sabiedriskā medija veidošanu. Mērķis bija spēcināt, ļaut attīstīties, modernizēties... būt stipriem. Laikā, kad pieņēmām šo lēmumu, mums nevarēja ienākt prātā (vismaz man personīgi nevarēja ienākt prātā), ka nonāksim situācijā, ka mums ar likumu ir jāaizsargā "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" zīmols, vārds un caur to – vēsture.

Man personīgi patiesi bija šķitis, ka ir pašsaprotami, ka paliek radio, paliek televīzija, paliek neatkarīgi ziņu dienesti – ar kopīgu administrāciju tie spēj vēl spēcīgāk strādāt. Atgādināšu, ka laikā, kad šis lēmums tika sagatavots un virzīts Saeimā apstiprināšanai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju vadīja mūsu kolēģe Ieva Brante, kas ir iesniegusi šobrīd apspriesto priekšlikumu.

Mēs redzam, kā nonācām pie situācijas, ka Saeimā tika saņemta vēstule no "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio", aicinot aizsargāt šos divus vēsturiskos zīmolus. Jā, bija paradoksāli, ka žurnālistiem, mediju darbiniekiem jāvēršas pie parlamentāriešiem, lūdzot šo vēsturisko zīmolu un identitātes saglabāšanu, jo valde pēkšņi sāka pieņemt kādus pretējus lēmumus. Un tika panākta vienošanās, ka šie zīmoli tiek saglabāti, lēmums tiek atlikts... pēc vēlēšanām. Bet starplaikā joprojām notika kādas pārmaiņas, un panāktās vienošanās netika līdz galam ievērotas, tādējādi vēl vairāk veidojot neuzticēšanos.

Tādēļ ir šis rosinājums likumā vēl vairāk nostiprināt, ka tiek saglabāts "Latvijas Televīzijas" ziņu dienests un "Latvijas Radio" ziņu dienests. Tas nav kaut kas jauns pēc būtības. Tas ir apsolījums, kas jau ir bijis un ir spēkā. Tā ir apņemšanās, kas ir spēkā. Bet, ņemot vērā, ka virkne citu apņemšanos un apsolījumu ir tikuši apšaubīti un neturēti, acīmredzot svarīgākie no tiem ir jānostiprina likumā. Tādēļ ir priekšlikums faktu, ka "Latvijas Televīzijai" paliek savs ziņu dienests un "Latvijas Radio" paliek savs ziņu dienests (ko neviens nenoliedz pēc būtības), ierakstīt skaidri un gaiši likumā, lai nebūtu bažu, lai nebūtu šaubu.

Jā, kolēģi, Saeimā ir saņemta "Latvijas Sabiedriskā medija" darbinieku vēstule, aicinot nesteigties ar šā likuma grozījumiem kopumā. Bet man jāteic, ka dažreiz vairāk pasaka nevis tas, kas izrunā kādu vārdu vai paraksta vēstuli, bet tas, kas neizrunā kādu vārdu vai neparaksta vēstuli.

Saskaņā ar 2025. gada pārskatu "Latvijas Sabiedriskajā medijā" pagājušā gada beigās bija 850 darbinieki. Šo vēstuli ir parakstījuši 218 darbinieki. Paldies katram, kas atklāti pauž savu viedokli. Tas ir ļoti vērtīgi. Bet vienlaikus mums jāpalūkojas – kas šo vēstuli nav parakstījuši. Es neatrodu šīs vēstules parakstītāju vidū daudzus zināmus "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijas" žurnālistus un tieši ziņu dienestu pārstāvjus. Un man tas liekas ļoti zīmīgi.

Tādēļ aicinu šobrīd nebaidīties likumā nostiprināt to, kas ir bijis apsolīts, to, kam pēc būtības neiebilst neviens, arī pati valde, – ka ir obligāti saglabājami divi dažādi ziņu dienesti, lai nodrošinātu neatkarību, ziņu daudzveidību, spēju būt moderniem un efektīvi reaģēt vajadzības gadījumā. Šīs redakcijas, kas ir priekšlikumos... īstenībā ir zināms precedents, kā minēja kolēģis Lauris Lizbovskis... savulaik Latvijā notika divu televīziju apvienošana un Konkurences padome savā lēmumā ļaut apvienot ļoti stingri ierakstīja, ka ziņu dienesti ir jāsaglabā nošķirti un atsevišķi. Konkurences padomes juristi bija strādājuši, rūpīgi vērtējot, kādā veidā rūpēties par ziņu plurālismu un arī veselīgu konkurenci.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, aicinu atbalstīt deputātes Ievas Brantes priekšlikumu. Gadījumā, ja šis būs atbalstīts, es neuzstāšu uz savējo, jo tie būtībā ir dublējoši.

Aicinu atbalstīt Ievas Brantes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ļoti īsi.

Mēs ļoti daudz no šīs tribīnes šobrīd runājam par vienošanos... kas ir solīts... par solījumiem, kuri nav ievēroti. Bet gribu teikt, ka mēs šobrīd arī neievērojam vienošanos, ko vakar komisijā lēmām, – ka steidzamībā šo jautājumu mēs neskatām.

Es nebalsošu par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas, par ko mēs vakar vienojāmies, ir daudz būtiskāk un dod pārliecību cilvēkiem, tautai, ka var paļauties uz to, kas norunāts, nevis šūpoties kā vējā niedre.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Debatējot par šo Ievas Brantes priekšlikumu, negribu nostāties nevienā pusē. Mēs, Saeimas deputāti, esam daudz runājuši par "Latvijas Sabiedriskā medija" nākotni, par neatkarību, viedokļu daudzveidību... lai sabiedrība no tā maksimāli daudz iegūtu. Bet ir robeža, cik tālu mēs gribam iet.

Protams, ir deputāti, kas vēlas apstrīdēt saturu, kam patīk viens vai otrs viedoklis. Bet vai būtu pareizais virziens tur iet? Vai būtu pareizais virziens pamācīt strukturāli? Vai mēs zinām un esam eksperti, cik dažādiem departamentiem būtu jābūt vienā vai otrā institūcijā?

Runājot par ziņu dienestiem, mēs runājam pēc savas izpratnes, iespējams, kā pagājušajā gadsimtā, ka ir viens vai otrs ziņu dienests, bet varbūt var būt plašāk – varbūt pētniecība, varbūt specializēties tematiski, varbūt vispār pilnīgi citādāk. Vai mums ir priekšstats? Nē. Mēs vienkārši gribam likumā ierakstīt pēc savas izpratnes – strukturāli iejaukties sabiedriskā medija nākotnes vīzijā. Man liekas, tas ir aplami. Aplami, bet mums ir iespēja. Mums kā deputātiem ir iespēja kaut katru dienu izsaukt SEPLP, lai nāk un ziņo. Mēs esam pieprasījuši, ko mēs gribam redzēt no sabiedriskā medija, un mēs to varam prasīt. Bet SEPLP tad arī jārūpējas par uzraudzību, lai mēs sasniegtu mērķi.

Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica minēja, kā un kam ir jābūt. Citos gadījumos, runājot par pētniecības zinātni, deputāti ļoti kaislīgi aizstāvēja neatkarību, kam būtu jābūt fundamentālai, bet, runājot par sabiedrisko mediju, pēkšņi šai neatkarībai nav jābūt, ir jābūt likumā noteiktajam. Mēs pamācīsim. Es nesaku, kam ir jābūt pareizi... vai nepareizi... bet mēs fundamentāli neuzticamies. Mēs bez zināšanām, bez ekspertīzēm pēc savas izpratnes gribam ierakstīt likumā šo vienu variantu. Varbūt tomēr mēs varam vienoties, ka ir jābūt diskusijām, ir jābūt argumentācijai... un lai LSM vadība nāk un skaidro.

Es neaizstāvēšu LSM vadību, kas varbūt kaut ko nav pietiekami daudz paskaidrojusi, izdarījusi, kas, iespējams, ir izprovocējusi deputātus nākt ar savu izpratni un nostiprināt to likumā. Bet mans aicinājums – lūdzu, nedarām to! Mēs esam aizejošā, 14., Saeima... deputāti... mēs neizlemjam vienas dienas laikā, kam un kā būtu jādara. Varbūt saglabājam šo neatkarību, stiprinām to, esam prasīgāki, vēlreiz izsaucam SEPLP, lai nāk un skaidro.

Es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu un rūpēties par sabiedriskā medija neatkarību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Es ļoti atzinīgi vērtēju, ka šo priekšlikumu iesniedza kolēģes Ieva Brante un Zanda Kalniņa-Lukaševica. Un es uzskatu, ka principā tas ir pareizi un likumā vajag nostiprināt, ka ir divas redakcijas. It sevišķi kolēģi atsaucās uz sabiedrisko mediju apvienošanas procesu, kurā tas it kā tika arī apsolīts.

Komisijā šī likumprojekta izskatīšanas gaita bija ļoti dinamiska. Arī pašā sabiedriskajā medijā darbiniekiem ir dažādi viedokļi, visi nav vienoti par to, kā būt. Vakardien es arī biju tas deputāts, kurš sacīja, ka šajā sasaukumā mēs vēl nepieņemsim šo grozījumu par diviem ziņu dienestiem. Šorīt saņēmu ziņu, ka politiskā situācija Saeimā tā kā mainās un it kā veidojas vairākuma atbalsts šim priekšlikumam. Es uzskatu, ka priekšlikums būtībā arī ir pareizs.

Kolēģi, es aicinu jūs balsot tā, kā jūs uzskatāt par pareizu. Es neesmu par ekspertokrātiju demokrātijā. Ekspertiem nav absolūts viedoklis, un viņiem nevar piedēvēt viszinību. Es nepiekrītu PROGRESĪVAJIEM. It sevišķi ņemot vērā, ka mums ir tikai viens galvenais redaktors... viedokļu daudzveidība kā uzstādījums un viens galvenais redaktors – tas vienkārši neiet kopā. Tur ir iekšēja strukturāla un uzstādījumu pretruna. Un tieši tāpēc, manā ieskatā, ir svarīgi saglabāt divus ziņu dienestus – "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīziju".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Lībiņa-Egnere. Kolēģi, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu – ar lielo steidzamību –, pirms jūs izsakāt savu atbalstu balsojumā, mans pienākums ir skaidrot vēlreiz komisijas apsvērumus, kādēļ komisija ir izšķīrusies šajā steidzamajā likumprojektā šo priekšlikumu neatbalstīt, bet uzskata... Komisijas vārdā norādīšu, ka komisijas vairākums uzskata, ka šis jautājums ir jārisina likumā, ka šī jautājuma risināšana likumā neierobežo sabiedrisko mediju neatkarību, bet gan ir priekšnoteikums tam, kā tiek apvienoti divi mediji vienā. Iespējams, tas bija sākotnēji jādara jau apvienošanas procesā, ko Saeima virzīja. (Starpsauciens: "Tā ir aģitācija! Nu kā tad...") Komisijā mēs lēmām, ka šis jautājums steidzamā likumprojektā (Starpsauciens.) nav atbalstāms, bet ir virzāms atsevišķi. Tas ir virzāms tādā redakcijā, lai to varētu piemērot.

Mēs šo likumu atvērām un komisijā ilgstošās diskusijās kopīgi atbalstījām lielo steidzamību (Starpsaucieni.), lai atrisinātu jautājumu par "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" vēsturisko zīmolu aizsardzību. Jā, arī tas ir bijis...

Sēdes vadītāja. Lībiņas-Egneres kundze, lūdzu...

I. Lībiņa-Egnere. Es atvainojos, Kārtības rullis ļauj man komisijas vārdā ziņot. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Šeit ir tikai piebilstams. Jūs jau noziņojāt.

I. Lībiņa-Egnere. Es turpinu ziņot... pirms balsojuma.

Līdz ar to bijusī komisijas vadītāja Brantes kundze ir iesniegusi priekšlikumu, kas pilnībā ir tāds, kāds ir komisijas viedoklis par diskusijām. Bet mēs, komisijas vairākums, lēmām, ka tiks izstrādāts atsevišķs likumprojekts.

Līdz ar to mans pienākums, neskatoties uz to, vai es atbalstu vai neatbalstu, ir ziņot komisijas vārdā, ka šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 13, atturas – 17. (Aplausi.) Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Nākamais – 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tieši par zīmolu jautājumu, papildinot sākotnēji iesniegto Juridiskā biroja priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Mans pienākums ir ziņot detalizētāk, ka ar zīmoliem mēs saprotam ne vien zīmolvārdus, bet arī vēsturiskos nosaukumus, vēsturisko nosaukumu atvasinājumus un saīsinājumus, preču zīmes attiecībā uz vēsturiskajiem nosaukumiem, vēsturisko nosaukumu izkārtnes, vēsturisko nosaukumu izmantošanu redakcionālajā darbībā, tai skaitā programmu veidošanā, lineāro un nelineāro pakalpojumu sniegšanā analogajā un digitālajā vidē, publiskajā komunikācijā.

Ļoti daudz jautājumu bija par to, kā tieši publiskajā komunikācijā, uzaicinot cilvēkus uz interviju, cilvēkam tiek norādīts, uz kuru mediju tiek aicināts – uz "Latvijas Radio" vai "Latvijas Televīziju"... nevis uz "Latvijas Sabiedrisko mediju". Mēs, komisija, vienbalsīgi lēmām, ka tieši šim detalizētajam regulējumam ir jābūt, lai piemērotājs nākotnē nesaskartos... un Saeimai nevajadzētu rakstīt jaunu instrukciju. Pēc būtības tas, kā mēs šeit, Saeimā, esam lēmuši, – "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" – tie vēsturiskie, visai sabiedrībai piederošie un aizsargātie zīmoli, zīmolvārdi, preču zīmes, lai kā mēs to nosauktu, ir aizsargājami, un tas ir ierakstāms likumā.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 5. – deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 24, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 6. – deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. Pirms likumprojekta atbalstīšanas otrajā, galīgajā, lasījumā es vēlos izmantot Saeimas kārtības ruļļa 136. panta pirmajā daļā noteiktās procedurālās tiesības deputātam lūgt Saeimai atgriezt likumprojektu komisijai apspriešanai. Es aicinu komisiju par to izteikties un atbalstīt manu priekšlikumu – atgriezt to komisijai, lai mēs nonāktu pie labākā risinājuma.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir nodot likumprojektu atpakaļ komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Neviens deputāts nevēlas runāt "par" vai "pret".

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai vēlreiz caurlūkošanai.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" nodošanu atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 53, atturas – 2. Likumprojekts komisijai atpakaļ nav nododams. (Starpsaucieni.)

I. Lībiņa-Egnere. Paldies.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – 8. Likums pieņemts. (Aplausi.)

I. Lībiņa-Egnere. Paldies visai komisijai par profesionālu darbu.

Sēdes vadītāja. Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Edvīns Šnore, Artūrs Butāns, Jānis Eglīts un Jānis Patmalnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par spēkā neesošu" (Nr. 1591/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Edvīna Šnores, Artūra Butāna, Jāņa Eglīta un Jāņa Patmalnieka iesniegto likumprojektu "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par spēkā neesošu" (Nr. 1591/Lp14). nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti...

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Kūtra kungam.

G. Kūtris (ZZS).

Man ir lūgums iesniedzējiem argumentēt, kāpēc no komisijas, kas ir vērtējusi šī likuma pamatā esošos... iesniegtos dokumentus, nodot komisijai, kas ar šiem jautājumiem nenodarbojas un kam šie dokumenti nav iesniegti.

Otra lieta – vai šeit...

Sēdes vadītāja. Tas nav par procedūru.

Tātad viens deputāts var runāt "par", viens – "pret" un izteikt citu priekšlikumu par atbildīgo komisiju. (Starpsauciens: "Par procedūru!")

Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Lindai Liepiņas kundzei.

L. Liepiņa (LPV).

Es aicinu šo likumprojektu nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai.

Sēdes vadītāja. Labi, ieslēdziet vēl... Vai Kūtra kungam par procedūru vēl ir kas? Nē, nav. Tātad Kūtra kungam vairs nav...

Tātad ir priekšlikums nodot minēto likumprojektu nevis Juridiskajai komisijai, bet Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim vispirms mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par spēkā neesošu" (Nr. 1591/Lp14) nodošanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 35, atturas – 15. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un, kamēr rit reģistrācija, vārds deputātam Raimondam Bergmanim un pēc tam deputātam Andrejam Judinam – paziņojumiem.

R. Bergmanis (AS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai sēde šajā pārtraukumā. Lūdzu, pēc piecām minūtēm pulcēsimies komisijas zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas deputāti aicināti uz sēdi Sarkanajā zālē tagad.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 11 deputāti: Inga Bērziņa, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Raivis Kalējs, Irma Kalniņa, Jeļena Kļaviņa, Līga Kļaviņa, Antoņina Ņenaševa, Viktorija Pleškāne, Uģis Rotbergs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Izskatām sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins. (Starpsauciens: "Jāatkāpjas no amata!")

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Laiks darbam! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Izskatām otrajā lasījumā.

Vēlos atgādināt, ka ir pieteikti trīs jautājumu bloki. Viens jautājumu bloks ir saistīts ar deputātu kompensācijām. Otrs jautājumu bloks ir saistīts ar balsošanu, izmantojot balsošanas iekārtas, un trešais – par pakotnēm, kas var tikt izmantotas likumdošanas procesā.

Ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. – deputātes Gāteres priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši tādā ļoti dīvainā situācijā, jo mūs aicina mainīt Saeimas kārtības rulli, lai deputātu kompensācijas jautājumu pārceltu uz atlīdzības likumu, taču vienlaikus mēs vēl nezinām, kāds būs jaunais regulējums, kādi būs noteikti koeficienti, cik lielas šīs piemaksas rezultātā būs un kādas būs šo izmaiņu faktiskās izmaksas valsts budžetam.

Es saprotu, ka sabiedrība pieprasa, lai līdzšinējā kompensāciju sistēma, kas nudien nerada uzticību, tiek mainīta. Un šo sistēmu tiešām vajag mainīt. Es arī komisijā atbalstīju šo likumprojektu, lai gan mani priekšlikumi netika atbalstīti. Es to darīju tāpēc, ka šajā likumprojektā ir arī citi grozījumi, kurus es uzskatu par vajadzīgiem un atbalstāmiem. Tomēr, vēlreiz izvērtējot tā regulējuma potenciālās sekas, kas attiecas uz kompensācijām, es esmu nonākusi pie secinājuma (un arī mēs frakcijā ProgresīvIE esam vērtējuši), ka šis risks ir pārāk liels, jo nezinām, kāds būs galarezultāts atlīdzības likumā un vai tās faktiskās izmaksas nebūs lielākas kā līdz šim.

Ja mēs steidzamības kārtībā piekrītam principam, bet nezinām šo saturu, cik tas maksās... un tas, ko mēs komisijā sapratām, – ja kompensācijas aizstājam ar piemaksām pie algas deputātiem no reģioniem vai citādā veidā iekļaujam atlīdzības sistēmā, tad ir jārēķinās, ka šīs algas tiek apliktas ar nodokļiem, un, lai deputāts saņemtu to pašu summu, valstij kopējās izmaksas var kļūt lielākas, nevis mazākas. (Starpsauciens.) Tāpēc šobrīd ir ļoti grūti runāt par to, ka mēs ar šiem grozījumiem virzāmies uz taupību.

Progresīvie 1. priekšlikumā piedāvāja citu pieeju: pirmkārt, saglabāt kompensāciju principu kā faktisku izdevumu atlīdzināšanu; otrkārt, vienkāršot šo sistēmu; treškārt, kompensēt tikai sabiedriskā transporta izmantošanu; ceturtkārt, noteikt saprātīgus limitus dzīvesvietas un transporta izdevumiem; piektkārt, nepieļaut situācijas, kurās no publiskajiem līdzekļiem tiek apmaksāti izdevumi cilvēkiem, kuru rīcībā jau ir mājoklis Rīgas tuvumā.

Mani priekšlikumi komisijā neguva atbalstu. Tas ir komisijas lēmums. Bet tomēr es vēlos šodien aicināt jūs vēlreiz padomāt, vai mēs patiešām esam gatavi sabiedrībai pamatot šo lēmumu – pārcelt kompensāciju jautājumu uz atlīdzības likumu, ja vēl nezinām, kādas būs finansiālās sekas. Ja mērķis ir lielāka sabiedrības uzticēšanās un mazāki izdevumi, vispirms mums būtu jāredz konkrētais regulējums un tad jāspēj skaidri pateikt, cik tas izmaksās.

Tāpēc es aicinu jūs vēlreiz izvērtēt, vai tiešām atbalstīt šo Juridiskās komisijas piedāvājumu. Un, ja mans, 1., priekšlikums tiks noraidīts, tad es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību, bet iedziļināties šajā jautājumā un atrisināt to, iespējams, 15. Saeimā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es biju nolēmusi vairs nerunāt par kompensācijām, jo ļoti labi saprotu, ka nevienam nav patiesas vēlmes kaut ko mainīt kompensāciju sistēmā. Kā bija, tā lai arī paliek. Atceros diskusijas, kādas kompensācijas... ne tikai 14. Saeimā runāts... arī es 14. Saeimas sākumā biju piedāvājusi jaunu sistēmu. Arī tagad biju piedāvājusi, kad Judina kungs lūdza frakcijas un arī neatkarīgos deputātus iesūtīt viņu redzējumu, kādas varētu būt kompensāciju sistēmas. Es netiku uzaicināta uz sava viedokļa pamatošanu, kad notika konkrētā sēde.

Bet gribu pateikt, ka PROGRESĪVO priekšlikums, konkrēti – Gāteres kundzes priekšlikums, ir vienīgais, kas mēģina kaut ko izdarīt pēc būtības, jo ir solīts vēlētājiem sakārtot kompensāciju sistēmu. Ņemot vērā, ka nekas cits netika piedāvāts, es noteikti atbalstīšu šo priekšlikumu.

Jā, protams, var diskutēt, vai 70 kilometri ir adekvāti, lai trīs reizes nedēļā braukātu šurpu turpu, vai tie varētu būt 50, kā piedāvāju savā priekšlikumā, vai tas ir vidējais ienākumu līmenis, vai tā ir minimālā alga... citi likumi ir sajūgti ar minimālo algu. Par to varēja diskutēt, bet saprotu, ka nevienam nav vēlmes diskutēt. Atstāt visu, kā ir, pārsviest uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, lai viss aizķertos un nekas nenotiktu ne nākamos četrus gadus, ne vēl četrus gadus... vispār nekad nekas nemainītos.

Noteikti atbalstu Gāteres kundzes priekšlikumu, jo tas ir vienīgais priekšlikums pēc būtības. Šis priekšlikums ir godīgs, jo pilda to, kas tika solīts sabiedrībai, – ka mēs pārskatīsim kompensāciju sistēmu. Pretējā gadījumā, kolēģi, es jūtos tā, ka mēs savus vēlētājus, sabiedrību esam piemānījuši. It kā mēs uztaisām kaut kādu rokādi – fiktīvu –, bet no tās nekādas jēgas nav.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja nē, tad uzskatu, ka šim Saeimas kārtības ruļļa grozījumu likumprojektam nav nekādas jēgas. Un var pilnīgi atklāti sabiedrībai pateikt – 14. Saeima nav izpildījusi to, ko jums pirms vēlēšanām visi solīja... cerībā, ka tiks ievēlēti... ar to visu reformu pieskaņu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tā kā neesmu ieinteresētā persona, varu mierīgi izteikt savu viedokli.

Aicinu tagadējai Saeimai nenodarboties ar kompensācijām, jo tas ir nopietns jautājums, lai to šādā veidā sasteigtu. Pirms vēlēšanām bija modē populistiski dot visādus solījumus. Tā kā es neko neesmu solījis, varu vienkārši izteikt savu viedokli. Padomājiet... ir divas lietas, kas būtu, manuprāt, jāsadala... jāiestrādā likumā... un to vajadzētu darīt jaunajai Saeimai, nevis – steigā.

Viena lieta ir transports. Iedomājieties uzņēmumu Rīgā... vai kādu mediju... žurnālistu, kuru organizācija sūta komandējumā uz Daugavpili. Vai tad viņš tur brauc par savu naudu un maksā viesnīcā, ja viņam samaksā komandējuma izdevumus? Loģiski – katra iestāde, katra organizācija, kas sūta cilvēkus komandējumā, maksā viņiem uzturēšanās naudu, arī braucot komandējumā uz ārzemēm. Tur neko atcelt nevar. Bet jautājums ir pavisam cits. Ir problēma atsevišķi ar transportu un atsevišķi ar dzīvošanu, piemēram, Rīgā.

Ja mēs skatāmies otru kompensāciju, kas ir par dzīvojamo platību, tad iedomājieties... katram deputātam (ja viņš ir daudzmaz normāls, nav dzīvojis stacijas tunelī un tad ievēlēts) taču ir māja, par ko viņš maksā nodokli. Protams, visiem deputātiem nav obligāti jābūt Rīgā. Ja viņš dzīvo, piemēram, Kurzemē, Zemgalē vai Latgalē, viņš maksā nodokļus, viņam ir jāuztur māja, kas ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta. Un visi brauc vai nu piektdienās, vai sestdienās... viņi dzīvo savā mājā. Tātad, ja viņu ievēlē, teiksim, no Daugavpils vai Rēzeknes, viņš brauc komandējumā... tauta, kas viņu ir ievēlējusi, sūta... uz to darba laiku, kas ir... piektdienās ir tikšanās ar vēlētājiem, otrdienās, trešdienās – komisiju sēdes, ceturtdienās – sēdes, ir ārkārtas sēdes... tātad viņu sūta darbā, un viņš brauc uz Rīgu. Kāpēc viņam būtu par to jāmaksā sava nauda? Tātad ir jāizstrādā sistēma, kādā veidā precīzi kompensē šos ceļa izdevumus – atsevišķi no dzīvojamās platības.

Savukārt, ja mēs runājam par dzīvojamo platību, loģiski... Bija absolūti klasisks PROGRESĪVO gājiens, kad viena deputāte, kuras mātei vai pašai ir dzīvoklis, melīgi saņem kompensāciju un pēc tam stāsta, ka, lūk, tas pieder viņas mātei un tā tālāk. Ir labs priekšlikums – ja tu dzīvo pie radiniekiem, tad tu nesaņem... Bet tas ir cits jautājums. Negribu tagad par to runāt.

Protams, nevar būt milzīgi lielas... viens varbūt dzīvo kādā divu vai trīs istabu dzīvoklī, cits saņem kompensāciju par vienu istabiņu. Ja mēs braucam komandējumā, mums taču arī nedod kaut kādus prezidenta apartamentus, mēs dzīvojam vienā istabiņā. Tātad, ja cilvēks ir atbraucis komandējumā uz trim vai četrām dienām, viņš attiecīgi kādu vienu istabu vai nu lētā viesnīcā, vai kādā privātajā... brokastis un gulta... viņš var ļoti lēti dabūt šādu platību. Tātad ir jānosaka kaut kāds aprēķins, kaut kādi griesti, kas visiem ir vienādi, nevis tā, ka viens iesniedz, ka viņam ir 700 eiro, otrs – 100 eiro. Šis ir nopietns darbs.

Jābūt atsevišķi – nevajag jaukt transporta kompensācijas... Dieva dēļ, šīs muļķības par sabiedrisko transportu... jūs taču redzat, ka sabiedriskais transports... Liepājā desmitiem reisu vispār negāja, tāpēc ka vienkārši nav cilvēku, kas strādā uz šiem autobusiem. Un, piemēram, ja jums sabiedriskais transports ir kādus piecus kilometrus no mājas, kā tad jūs brauksiet... ar velosipēdu uz sabiedrisko transportu... un pēc tam brauksiet uz darbu.

Saprotiet, šādi bērnišķīgi un populistiski priekšlikumi tiem cilvēkiem, kas paši pelna naudu un zina, kā tā jāskaita, rada smaidu... visādas šādas muļķības, ka mēs tagad klupdami krizdami izdosim... kaut kādus koeficientus un tā tālāk.

Aicinu nebalsot par šīm kompensācijām, izstrādāt kārtīgi, ja tiešām gribas mainīt... bet vienādu sistēmu. Protams, ka ir jāsamazina... par dzīvokļiem... un precīzi jārēķina degvielas cena tiem, kas brauc ar sabiedrisko transportu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Mūsu kompensāciju sistēma nav pareiza, nav laba, un tā ir jāmaina. Pirms vēlēšanām tika uzdots jautājums – ko var darīt? Mēs saņēmām vairākus priekšlikumus, par kuriem var diskutēt. Bet man ir izjūta, ka vairāki deputāti, kuri pirms vēlēšanām apgalvoja, ka ir problēma, tagad ir gatavi gaidīt 2029. vai, pareizāk, 2030. gadu un atkal runāt par to, ka ir problēma, un tad mēs varēsim to risināt.

Ko izdarīja Juridiskā komisija? Juridiskā komisija nolēma, ka šoreiz tā nesanāks. Mainām kārtību, izskatām kārtību, un atbildīgajai komisijai ir jāstrādā ar šo jautājumu nevis 2030., bet 2026. gadā. Tādēļ Juridiskā komisija virza šos priekšlikumus.

Ko tas nozīmē nākamās Saeimas deputātiem? Pirmajā mēnesī viņi saņems savas kompensācijas, visdrīzāk – arī otrajā, bet nākamajai Saeimai būs jāizstrādā jauns regulējums.

Par Gāteres kundzes priekšlikumu. Es komisijas sēdē piedāvāju to atbalstīt daļēji, jo ir ļoti labi priekšlikumi, un jautāju arī Juridiskā biroja viedokli, vai mēs varam darīt tā – lielu reformu veiks nākamā Saeima, bet patlaban paņemsim no šiem, konkrētāk, 1. un 2. priekšlikuma, to labo, ko mēs varam izdarīt. Un izskanēja viedoklis, kas ietekmē arī manu lēmumu un balsojumu. Viedoklis ir šāds: ja mums ir vairāki priekšlikumi, kā risināt problēmu, ja mums ir jāsaprot, kā cilvēkam, kas brauc, piemēram, no Liepājas vai Rēzeknes, nodrošināt iespēju piedalīties pilntiesīgi darbā, vai varam, paceļot roku, piecu minūšu laikā izlemt šo jautājumu un nolemt – būs tā. Visdrīzāk ir jāsaliek kopā visa informācija un jāveic izpēte. Es pievienojos šajā jautājumā Juridiskā biroja viedoklim, ka nedrīkst tā vienkārši... kā mums daži saka – man gribas... pieņemt lēmumus. Tā nedrīkst.

Tādēļ komisija nolēma, ka mēs nevaram šo atbalstīt, jo šis priekšlikums paredzēja atcelt priekšlikumu, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, proti, lielas reformas nebūs, būs precizējums – kā alternatīva.

Mums bija jāveido komisijas priekšlikums. Es piedāvāju saglabāt to, kas ir pirmajā lasījumā, un paņemt daļu no 1. un 2. priekšlikuma, par ko mēs varam vienoties. Tas netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti pieprasa balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 41, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi. Turpinām darbu!

2. – deputāta Viļuma priekšlikums. Tādi paši argumenti izskanēja komisijā... bija priekšlikums iestrādāt šo normu, veidot komisijas priekšlikumu, bet norādīts, ka arī šis priekšlikums, kas paredz samazināt kompensāciju apmēru, prasa diskusijas un pamatojumu. Līdz ar to komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Nākamais – 3. – deputātes Gāteres priekšlikums. Arī saistīts ar kompensāciju jautājumiem. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – deputāta Viļuma priekšlikums. Aicinājums papildināt... ar 78.² pantu šādā redakcijā: "Saeimas sēdes gaitu var fiksēt tikai ar Saeimas iekārtām, kā arī Saeimā akreditēti masu informācijas līdzekļu pārstāvji." Priekšlikums paredz attiecināt normu, kas patlaban ir spēkā un darbojas gadījumos, kad mēs runājam par komisiju darbu... būtībā piemērot to pašu regulējumu, ja notiek Saeimas sēdes. Komisija izvērtēja šo priekšlikumu un... neatbalstīja? Neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ļoti īsi piebildīšu pie tā, ko teica Judina kungs.

Šo normu aicināts iestrādāt pēc analoģijas... kas jau ir Saeimas komisijās. Ja kādam nepieciešams Saeimas sēdes video, tas ir pieejams "Saeima.lv" – gan tiešraidē, gan ierakstā. Var izmantot un tiražēt vienos vai otros sociālajos tīklos. Tāpat žurnālisti, re, arī šobrīd filmē, piefiksē visu, kas notiek gan tribīnē, gan, ja ir nepieciešams, ko jūs darāt... Jā, Judina kungs papildinās arī no savas puses. Respektīvi, Saeimā mums ir jāstrādā ar likumiem, ar likumdošanu, nevis jāveido videosaturs vieniem vai otriem sociālajiem tīkliem.

Tāpēc, kolēģi, aicinu šo atbalstīt. Teikšu godīgi – manuprāt, tas būtu ļoti svētīgs darba režīms, darba noteikums arī nākamajai Saeimai.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Atvainojos, ka ziņojot atbalstīju šo priekšlikumu... tieši ieskatoties tabulā... uz mirkli sāku domāt, vai nav kļūda.

Es runāju komisijas vārdā, bet mana paša pārliecība... Bieži salīdzinu Saeimu ar teātri, kurā cilvēki spēlē lomas, bet pēdējā laikā izskatās pēc cirka, un klauni nav tie labākie. Domāju, ka tā tiešām var turpināties, bet redzu, ka vairākiem cilvēkiem, kas strādā Saeimā, ne tikai nav izpratnes par procesiem, kas te notiek, bet viņi mēģina sasniegt pilnīgi citus mērķus.

Neredzu nekādu problēmu, ja cilvēks grib dabūt skaistu bildi – viņu nofotografēs brīdī, kad viņš runā no tribīnes. Neredzu problēmu, ja kāds paņems videokameru un uzņems kaut kādu storiju, lai publicētu sociālajos tīklos. Bet es redzu cilvēkus, kurus saturs vairs neinteresē, viņi grib taisīt priekšnesumu, grib rādīt, ka šeit cilvēki strādā, lai nevis pieņemtu likumus, bet darītu kaut ko citu. Vai tas nodrošina labu likumdošanas procesu? Nē, tas traucē! Tas traucē un traucēs.

Tiem kolēģiem, kas turpinās strādāt nākamajā Saeimā, manuprāt, vajadzētu aizdomāties, ko mēs gribam šeit darīt. Mums jāstrādā ar likumiem, jādomā par likumu kvalitāti un nav jāuztraucas par to, ka, lai taisītu sev publicitāti, pazemotu citus, kāds staigās ar kameru un fotografēs. Atceros gadījumus, kad pie tualetes dežurēja cilvēki, lai filmētu, kā deputāts apmeklēja tualeti. Tā dzīvot var, bet tas nav parlaments, kurā man gribētos strādāt.

Savā vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pēc būtības piekrītot tam, ko teica Judina kungs, – ka ir ļoti zemiski, ja kāds filmē, fotografē situācijās, kurās nevajadzētu... saprātīgs cilvēks to nedara... pēc tam ieliek dažādos soctīklos... ko nu vajadzētu. Pēc idejas es piekristu šim jautājumam, bet šobrīd mēs pieņemam likumprojektu galīgajā lasījumā. Ja mēs pieņemam šādu labojumu šajā pantā... cienījamie kolēģi, atcerieties, ka jūs šeit, zālē, nedrīkstēsiet paprasīt, lai kolēģis nofilmē jūs uzstājamies tribīnē ar savu telefonu... neviens. Tā norma ir strikti izslēdzoša. Ja kāds filmēs savu uzstāšanos tribīnē, viņš būs pārkāpis likumu.

Tāpēc, kolēģi... piekrītu, Juri... bet varbūt ir vajadzīgs... tas ir diskutējams jautājums.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Divi varianti.

Mums kā skolā ierīkot kastīti ar vārdiem, uzvārdiem... katrs ienāk Saeimā... pirms ienākšanas Sēžu zālē atstājam savus telefonus. Tā ir viena versija. Labi.

Varam apsvērt domu, ka koncentrējamies tikai darbam, neizmantojam savus tālruņus kā palīgrīkus, lai iegūtu kādu informāciju... lai, nedod dievs, kādam no mums nepaceltos roka... Kā Zivtiņš regulāri... viņš man sēž blakus... paceļ telefonu un jau kaut ko runā, kādu lēmumu tikko pieņēmis, un liek iekšā soctīklos. Cilvēki informēti. Edmunds ir pārvēlēts. Droši vien labs darbs, kas padarīts, vai ne?

Ja tagad bez ironijas – skaidri saprotu deputātu bažas, ka nākamajā Saeimā kā bubulis tiek gaidīts viens otrs ievēlētais deputāts vai deputātu grupa, tādēļ mēs tagad uzliksim kaut kādus, manuprāt, nesamērīgus ierobežojumus. Vēlos atgādināt, ka ir Kārtības rullis, kurš paredz, kādas ir deputātu tiesības vērsties pret kolēģiem. Kas neprot uzvesties... mums ir ētikas kodekss... un tā tālāk. Risināsim šos jautājumus šādā veidā!

Nedomāju, ka šobrīd tas velns ir jāzīmē tik melns, ka mēs... Nu, kas būs nākamais solis? Palūgsim, lai žurnālisti, kuri šeit ir ar kamerām, arī dodas ārpus Saeimas Sēžu zāles? Kāpēc lai vispār filmētu tās šausmas, kas te notiek? Tad kur vēl tālāk?

Aicinu katrā ziņā neatbalstīt, jo šādi grozījumi, manuprāt, ir ļoti bīstami.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kūtra kungs, es jums pirmo reizi... apelēšu... jo vienmēr paļaujos uz jūsu viedokli. Jūs laikam neprecīzi izlasījāt priekšlikumu – "Saeimas sēdes gaitu [..]". Tas nozīmē – ja mēs esam sēdē, esam šajā tribīnē, varam dabūt video. Ja ir pauze, jūs varat ņemt telefonu un filmēt, ko gribat, jo tā nav Saeimas sēde, ir Saeimas sēdes pārtraukums. Šī ir viena maza nianse – jūs varēsiet uztaisīt video, bet ne Saeimas sēdes laikā.

Otra lieta. Judina kungs, es jums beidzot šajā Saeimā piekrītu, jo Saeimas komisijās šis jau ir ieviests. Ja Saeimas komisijās mēs to esam ieviesuši, tad kāpēc nevaram ieviest to Saeimas sēdē? Manuprāt, saprātīgs, loģisks, konstruktīvs priekšlikums.

Atbalstiet to!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Nebiju plānojusi runāt, bet nevaru tomēr klusēt par šo. Vienkārši gribu dzirdēt pamatojumu, kādēļ nedrīkst izmantot telefonu, filmējot savus kolēģus Saeimas sēdes laikā. (Starpsauciens: "Tāpēc, ka šeit jāstrādā!") Jāstrādā. Labi. Tātad jūs uzskatāt, ka paralēli to darīt nedrīkst? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties, lūdzu, ar zāli!

M. Armaņeva. Es atvainojos, ka sarunājos ar zāli.

Jā, bet man joprojām tas ir aktuāls jautājums. Visu cieņu Saeimas zālei un tās tehniskajiem nodrošinājumiem, tomēr kvalitāte stipri atpaliek no tā, ko šodien telefons ar savām iespējām var izdarīt. Tik vienkārši.

Aicinu neatbalstīt šo ļoti dīvaino un nepamatoto priekšlikumu, jo tas nav pamatoti, tas tiešām nav pamatoti – traucē darbam. Ja jums traucē (Starpsauciens.)... pagaidiet, kolēģi! Ja jums traucē, tad neizmantojiet telefonu. Kā Linda Liepiņa teica: ienākot zālē, atstājiet kastītē, pēc tam paņemiet... kā skolā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Kolēģi, komisijas vārdā gribu vērst uzmanību uz neprecizitāti, kas izskanēja debatēs, proti, ka netiks aizliegta iespēja žurnālistiem strādāt un fiksēt gaitu (Starpsauciens.)... tieši izskanēja, ka žurnālistiem nebūs atļauts. (Starpsauciens.) Būs tāda iespēja. Un arī svarīgi ievērot, ka videotranslāciju veic ar Saeimas iekārtām. Ikvienam cilvēkam, kam ir interese (Starpsauciens.), Saeimas mājaslapā ir iespēja redzēt videoierakstu un vērtēt procesu.

Sēdes vadītāja. Judina kungs, komisijas vārdā!

A. Judins. Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: "Tieši tā!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 31, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

A. Judins. Kolēģi, turpinām darbu!

5. – deputāta Viļuma priekšlikums. Paredz tiesisko regulējumu attiecībā uz likumprojektu pakotni. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – deputāta Viļuma priekšlikums. Arī attiecas uz likumprojektu pakotnes jautājumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. – deputāta Viļuma priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. – deputāta Viļuma priekšlikums. Papildināt 104. panta otro daļu ar teikumu: "87.² pantā paredzētajiem likumprojektiem nosaka vienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu." Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Paredz iespēju pieciem deputātiem veidot jaunu frakciju. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu (Starpsauciens: "Debates!")...

Debates iespējamas. (Starpsaucieni.) Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 51, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 10. – deputātes Gāteres priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai. Nē? Tad... Jana nedebatēs.

Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Ir izskatīti 10 priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edvīns Šnore, Artūrs Butāns, Jānis Eglīts, Arnolds Jātnieks, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Ināra Mūrniece, Jurģis Klotiņš un Roberts Ķipurs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra slēgtās sēdes materiālu publiskošanu". Minētie deputāti lūdz iekļaut lēmuma projektu Saeimas 22. oktobra sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra slēgtās sēdes materiālu publiskošanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 10, atturas – 13. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien, kolēģi! Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā".

Uz trešo lasījumu saņēmām vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu. Tehniska rakstura grozījums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Līdz ar to aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā".

Komisija izskatīja to trešajā lasījumā, nebija saņēmusi priekšlikumus, atbalstīja trešajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1200/Lp14), trešais lasījums.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" trešajā lasījumā.

Tika saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz, ka radio programmas apraides atļauja izsniedzama apraidei ne tikai valsts valodā, bet arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts valodā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 2. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Priekšlikums paredz noteikt, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā, tai skaitā latgaliešu valodā vai lībiešu valodā. Šis jautājums jau ir regulēts Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, un jautājums par audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma būtu risināms minētajā likumā. Tāpēc komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 3. – arī deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Līdzīgs. Paredz, ka priekšvēlēšanu debates elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma veidojamas valsts valodā, tai skaitā latgaliešu valodā vai lībiešu valodā. Taču komisija uzskatīja, ka arī šis jautājums ir risināms Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 14, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Rancāne. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē aizliegumu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās ietvert skaņdarbus vai to daļas, kuru autoriem vai izpildītājiem noteiktas nacionālās vai starptautiskās sankcijas, paredzot izņēmumu – ja to izmantošana ir objektīvi nepieciešama raidījuma dokumentālā, informatīvā, vēsturiskā vai analītiskā satura atspoguļošanai un nav vērsta uz sankcijām pakļautās personas popularizēšanu, tās darbības veicināšanu vai ekonomiska labuma nodrošināšanu tai. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 5. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz, ka radio programma var būt valsts valodā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts valodā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 6. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums. Paplašina valodu loku, kurās demonstrējamās filmas drīkst ieskaņot, dublēt vai subtitrēt valsts valodā, papildus Eiropas Savienības dalībvalstu valodām ietverot arī Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Eiropas Savienības kandidātvalstu, Šveices Konfederācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu valodas, kā arī lībiešu valodu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 7. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums. Paredz paplašināt to valodu loku, kurās veidotos televīzijas raidījumus vai to daļas drīkst ieskaņot, dublēt vai nodrošināt ar subtitriem valsts valodā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Sagatavots, ņemot vērā kino nozares un elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvju paustās bažas par likumprojektā paredzēto valodas prasību ietekmi uz filmu un citu audiovizuālo darbu māksliniecisko saturu. Šis priekšlikums paredz atkāpi no prasībām, pieļaujot atsevišķu vārdu vai teksta fragmentu izmantošanu svešvalodā filmās, seriālos un teātra izrādēs valsts valodā, kā arī raidījumos ietvertos šo darbu fragmentos, ja tie tiek izmantoti kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, nepārsniedzot šim mērķim nepieciešamo apjomu. Nepieciešamais apjoms vērtējams katrā konkrētajā gadījumā, nenosakot ierobežojumus, taču šāds izņēmums nedrīkst tikt izmantots, lai apietu likumā noteiktās valodas prasības. Līdz ar to arī tiek novērstas bažas, ka... Gan "Limuzīnā Jāņu nakts krāsā", gan filmā "Uļa" un citos mākslas darbos varēs izmantot kādu valodu, ja tas nepieciešams attiecīgā vēsturiskā kolorīta attēlošanai, bet ievērojot šos noteiktos ierobežojumus.

Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 9. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus, paredzot iespēju mainīt radio programmas valodu uz valsts valodu vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts valodu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir veiksmīgi izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1200/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 16, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums", trešais lasījums.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izskatām likumprojektu "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums" trešajā lasījumā. Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt zemes īpašniekiem tiesības saņemt no valsts atlīdzinājumu dalītas zemes un būvju īpašuma gadījumos.

Juridiskā komisija izskatīja 16 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Precizē atlīdzinājuma aprēķināšanas formulu. Atbalstīts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizē atlīdzinājuma aprēķināšanas formulu. Atbalstīts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 16. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" un atbalstīja to pirms trešā lasījuma.

Priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Kolēģi, likumprojektam "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" noteiktajā laikā priekšlikumi netika iesniegti.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu izskatīšanai galīgajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... ir pieņemts lēmums. Tātad ir izskatīts likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā" trešajam lasījumam. Likumprojekta mērķis ir uzlabot zāļu pieejamību, nodrošināt ārstēšanas nepārtrauktību un pilnveidot farmaceitiskās aprūpes regulējumu, paplašinot farmaceitu speciālistu iespējas piedalīties pacientu veselības aprūpē.

Saņemti seši priekšlikumi, kurus iesniedzis veselības ministrs Hosams Abu Meri. Komisija visus sešus priekšlikumus ir atbalstījusi.

1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē farmaceitiskās aprūpes definīciju, uzsverot tās mērķi – nodrošināt efektīvu zāļu terapiju un uzlabot pacientu veselības un dzīves kvalitāti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 2. – arī veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē Ministru kabineta pilnvarojumu noteikt farmaceitiskās aprūpes veidus, pakalpojumus un to sniegšanas kārtības prasības. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 3. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē nosacījumus, kādos farmaceits vai klīniskais farmaceits izņēmuma gadījumā drīkst izsniegt recepšu zāles bez receptes, lai novērstu veselības apdraudējumu un nodrošinātu ārstēšanas nepārtrauktību. Vienlaikus Ministru kabinetam deleģētie jautājumi izdalīti atsevišķā panta daļā, pilnveidojot pilnvarojuma struktūru un nodrošinot regulējuma lielāku skaidrību. Precizējumi veikti juridiskās skaidrības un vienveidīgas normu piemērošanas nodrošināšanai.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 4. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Papildina regulējumu par recepšu zāļu izsniegšanu bez receptes, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt klīniskos kritērijus, atļautās zāles, to daudzumu, izsniegšanas kārtību un uzraudzību. Vienlaikus ir paredzēts, ka šādā kārtībā nedrīkst izsniegt psihotropās, nereģistrētās un narkotiskās zāles. Deleģējums ietver arī farmaceita un klīniskā farmaceita tiesību un pienākumu noteikšanu, kā arī kritērijus un gadījumus, kuros recepšu zāļu izsniegšana bez receptes nav pieļaujama. Tāpat deleģējums ietver informācijas dokumentēšanas un reģistrēšanas prasības vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, kā arī rīcību elektroniskās informācijas sistēmas darbības traucējumu gadījumā.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 5. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē farmaceitiskās aprūpes saturu un nostiprina tās vietu primārajā un sekundārajā veselības aprūpē, nosakot farmaceita un klīniskā farmaceita lomu pacienta zāļu terapijas uzraudzībā. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Un pēdējais – 6. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu, nosakot to līdz 2027. gada 30. jūnijam, kā arī attiecīgās atsauces uz likuma normām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Farmācijas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bāriņtiesu likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Kolēģi, skatām likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā".

Juridiskā komisija izskatīja 15 priekšlikumus. Īpaši izcelšu pirmos četrus. Priekšlikumi būtībā visi ir atbalstīti... visi 15.

Tātad 1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Noteic, ka jāprecizē izglītības prasības bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pretendentiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Precizē bāriņtiesas loceklim izvirzītās izglītības prasības. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tiesībsardzes Palkovas priekšlikums. Tiesībsardze norādīja uz nepieciešamību saglabāt kvalifikācijas komisiju, kas izvērtē visā Latvijā bāriņtiesas, bāriņtiesu darbā iesaistīto personu kvalifikāciju. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistībā ar tiesībsardzes iesniegto priekšlikumu par kvalifikācijas komisiju. Juridiskā komisija, saglabājot šo kārtību, noteica citu nosaukumu šai komisijai. Turpmāk tā būs nevis kvalifikācijas komisija, bet eksaminācijas komisija. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Edvīns Šnore, Artūrs Butāns, Jānis Eglīts un Jānis Patmalnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par spēkā neesošu" (Nr. 1591/Lp14).

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā alternatīvo likumprojektu "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atcelšanu" (Nr. 1592/Lp14).

Juridiskā komisija lūdz likumprojektus iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā nākamo punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām. Darba kārtībā – deputātu Edmunda Jurēvica, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Edvīna Šnores, Artūra Butāna, Jāņa Eglīta un Jāņa Patmalnieka iesniegtais likumprojekts "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par spēkā neesošu" (Nr. 1591/Lp14) un Juridiskās komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atcelšanu" (Nr. 1592/Lp14). Komisija likumprojektu ierosina arī atzīt par steidzamu.

Tātad debatēsim par abiem likumprojektiem kopā.

Vārds Juridiskās komisijas vadītājam Judina kungam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, vakar Saeima saņēma Valsts prezidenta vēstuli par individuālā likuma pieņemšanu.

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju un diskusijas, kas notika sabiedrībā, Valsts prezidents norāda, ka 14. Saeimai savu pilnvaru laikā vajadzētu novērst jebkuras šaubas, kas saistītas ar likumu "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni".

Saeimas deputāti ir iesnieguši likumprojektu, kas piedāvā pieņemto likumu atcelt. Kāpēc tas tiek darīts? Valsts prezidents savā vēstulē skaidri norāda, ka viņa iespējas rīkoties ir ierobežotas. Iepriekšējā nedēļā Saeima nobalsoja un pieņēma grozījumus, kurus prezidents... atvainojos, nevis grozījumus... pieņēma likumu, kuru prezidents nevar, nedrīkst neizsludināt. Tomēr ir šaubas, kuras mēs, protams, nevaram analizēt, un tas nav dienaskārtības jautājums, bet konstatējām, ka, neko nedarot, rīt likums stāsies spēkā un persona tiks uzņemta Latvijas pilsonībā. Pēc tam, ja bažas un šaubas tiks pierādītas, ja būs atklāti fakti, kas norāda uz problēmām, jau būs jāierosina jauna procedūra – pilsonības atņemšana. Valsts prezidents savā vēstulē skaidri norāda, ka šādu situāciju nevajadzētu pieļaut.

Diskutējot par jautājumu, komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka mums ir pienākums rīkoties. Vienlaikus Juridiskais birojs norādīja, ka no juridiskās tehnikas viedokļa ir jāveic precizējumi. Lai izdarītu šos precizējumus, komisija nolēma virzīt izskatīšanai alternatīvo likumprojektu un rosināt to izskatīt steidzamības kārtībā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par deputātu iesniegto likumprojektu, kuru komisija ierosina neatbalstīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par spēkā neesošu" (Nr. 1591/Lp14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 27, atturas – 51. Likumprojekts noraidīts.

Tagad balsosim par alternatīvo likumprojektu, kam ir lūgta steidzamība.

Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". Neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atcelšanu" (Nr. 1592/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pagājušonedēļ Saeima lēma piešķirt pilsonību personai, kura, pēc visa spriežot, ir maldinājusi Saeimu. Saeimas deputātiem tika noklusēta informācija, un, iespējams, notika pat krāpšana. Jebkurā gadījumā process bija pilnībā necaurskatāms, tā rezultātā Saeimas deputāti acīmredzot pieņēma kļūdainu lēmumu. Mēs aicinām ar šo likumu, ko pieņemsim tagad, šo pilsonības piešķiršanu atcelt.

Es uzskatu, ka tas ir Latvijas prestiža jautājums. Saeimai ir iespēja šo kļūdu labot un pierādīt, ka Latvija nav korumpēta banānu republika, kurā var par naudu nopirkt jebko, tajā skaitā arī pilsonību.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es šo likumprojektu neatbalstīšu viena apsvēruma dēļ – gribu pabeigt darbu Saeimā ar tīru sirdsapziņu un tīrām rokām. Kāpēc?

Pēc būtības, uzklausot politisko amatpersonu pēdējo dienu aktivitātes, man lēnītēm zūd cieņa pret divām valsts institūcijām, jo es uzskatīju, ka tās stāv pāri baumām. Bet ne Saeima, ne Valsts prezidents pāri baumām nestāv. Pēc būtības... Viduslaikos, jūs zināt, bija tādas linča tiesas, šobrīd Latvijā linča tiesa pārceļas no ielas uz sabiedriskajiem medijiem vai sociālajiem medijiem, kuri mēģina sacelt skandālu par lietu, par kuru nav nekādu pierādījumu.

Jūs teiksiet: kā nav pierādījumu? Valsts prezidents savā vēstulē taču ir norādījis argumentus: "Saeimai jāgūst pārliecība, ka tās rīcībā ir pārbaudīti fakti par personām, kas tiek atzītas par Latvijas pilsoņiem." Saeimai jāgūst pārliecība. Cienījamie kolēģi! Iesniegums no pretendenta, rekomendācijas vēstules un klāt pievienotie dokumenti komisijā bija jūnija vidū. Komisijas deputātiem, arī tiem, kas nepiedalījās komisijas sēdēs, bija iespēja ar šiem dokumentiem iepazīties. Radās šaubas? Neradās? Nē. Izskatot dažādu cilvēku pieteikumus, par kuriem mēs komisijā nolēmām nevirzīt tālāk procesu... šis bija viens no tiem pieteikumiem, par kuru nolēmām uzsākt procedūru, proti, pieprasīt valsts iestādēm atzinumu, vai nav šķēršļu kļūšanai par pilsoni.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šo informāciju apkopoja no 11 valsts iestādēm, un visas pateica, ka šķēršļu nav. Tad, kad bija saņemts paziņojums... es atvainojos, informācija no valsts dienestiem, septembra vidū komisija sanāca uz sēdi. Mūsu komisijā ir 18 deputāti no visām frakcijām. Varēja iepazīties ar visiem dokumentiem vēlreiz, varēja iztaujāt uzaicinātās personas. Arī tie divi deputāti no "Nacionālās apvienības" varēja piedalīties šajā sēdē un iepazīties ar materiāliem. Visi deputāti tika aicināti savās frakcijās iepazīstināt kolēģus ar materiāliem. Es ticu, ka komisijas kolēģi iepazīstināja savas frakcijas ar šiem materiāliem, un nevienam neradās šaubas par dokumentu esību un to patiesumu. Pēdējā komisijas sēdē mēs vēlreiz visu izvērtējām, lai varētu pieņemt lēmumu.

Tātad vai Saeimai bija kaut kādas šaubas par iesniegtajiem dokumentiem? Nebija. Deputāti iepazinās.

Otra lieta. Šī likumprojekta, pareizāk sakot, noraidītā likumprojekta, anotācijā kolēģi raksta, ka Zinātņu akadēmija, iespējams, ir maldinājusi tautas priekšstāvjus. Saeimai bija pamats paļauties uz akadēmijas rekomendācijām zinātniskās darbības lietā.

Juridiskās komisijas sēdē, kas pēkšņi tika sasaukta, es aicināju iesniedzējus iesniegt kaut kādus faktus, kas ir apšaubāmi. Sociālajos tīklos kaut kas ir rakstīts, kas ir apšaubāms. Pirmais ieraksts esot bijis... kāda kundze norāda, ka viņa nevar atrast šo publikāciju. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, skatot materiālus, nebija pieprasījusi publikāciju sarakstu, jo mums nav jāiepazīstas ar publikācijām. Mums ir jābūt pārliecinātiem par cilvēka zinātnisko darbību.

Un tālāk es stāstīšu, kādi bija pierādījumi šādai zinātniskajai darbībai. Pēc šīs saceltās ažiotāžas es palūdzu, lai man atsūta... jā, caur Zinātņu akadēmiju es prasīju, lai man atsūta šīs pretendentes publikāciju sarakstu. Desmit darbi recenzējamos izdevumos. Un tad, kad nevarēja pateikt, ka šādu publikāciju nav, sākās nomelnošana jeb pazemošana, jeb noniecināšana: ai, šīs publikācijas ir žurnālos, tiem nav nekādas īpašas teikšanas. Jā, dažas publikācijas ir žurnālos, kur par maksu var ielikt... Tie, kas ir zinātnieki, zina, ka bieži vien, lai jūs nopublicētu recenzējamos izdevumos, prasa maksu. Tā tas ir. Publikācijas ir. Es jums varu iedot tās mājaslapas, kur, tieši uzklikšķinot, jūs varat atvērt vaļā konkrēto rakstu un lasīt.

Otrs jautājums. Sociālajos medijos bija izteiktas aizdomas par iegūto izglītību. Neesot vairs tāda nosaukuma augstskolas. Ir diploms par maģistra grādu ar tādu universitātes nosaukumu. Un šim diplomam klāt ir ar apostilli apstiprināts, ka tas ir patiess, oficiāls Indijā esošs dokuments. Kas mums Latvijā var pārliecināties, ka šāda diplomu nav? Es nerunāju par izglītības atzīšanu. Mēs nepieņemam ārsta profesijā... vai citur, kur prasām pielīdzināšanas jautājumus.

Nākamais jautājums. Viņai neesot zinātniskā grāda. Diploms ar apostilli. Ja kāds vēl netic, saka – viltoti dokumenti. Sakiet, lūdzu, vai tajā Bērklijas universitātē – tur pieņem pētnieku bez grāda? Pieņem pētījumos cilvēku, kuram nav nekādas izpratnes par jautājumu? Es domāju, ka šī universitāte kotējas pietiekami augstu, lai saprastu, ko un kāpēc cilvēki pieņem pētnieciskajās programmās.

Beigu beigās. Vai Zinātņu akadēmija mūs ir maldinājusi par zinātnieci, kura arī Latvijā strādā, piedalās zinātnē?

Un visbeidzot – pēdējais faktors, kas komisijas locekļus vairāk pārliecināja. Cilvēks attīsta savu zinātni un pēta, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt ģenerēt jaunas zāles, pretvēža zāles. Ģimene ir ieguldījusi finanses, divus gadus restaurēja ēku, un šogad vasarā to atklāja, lai tur varētu būt šī zinātniskā laboratorija Rīgā. Ja kāds netic, aizejiet, es parādīšu, kur Aptiekas ielā šī māja atrodas, kāda tā izskatās tagad... un arī vasarā redzējām, ka tur jau ir iekārtojums, lai varētu sākt strādāt.

Daži kolēģi prasa: kad tad būs rezultāts? Uzbūvējiet laboratoriju Latvijā, atjaunojiet māju, un tad, kad tā ir uzbūvēta, var iekārtot to visu.

Otrs jautājums. Par saviem ģimenes līdzekļiem ir iegādāta visiem nevajadzīgā institūta ēka Salaspilī, kur šobrīd notiek, es teiktu, kopumā tas būvniecības process, kas prasa gan saskaņošanu... gan visu. Pēc plāniem ir paredzēts, ka nākamā gada vidū sāks strādāt... tur ir paredzēta Baltijā vienīgā injekcijas zāļu ražotne.

Vai cilvēks, kurš domā šeit, Latvijā, gūt tikai labumu, gribētu to darīt? Jā, protams, kolēģi teica: kas viņiem traucē – lai strādā ar savu pilsonību Latvijā! Es domāju, ka tad, kad Saeima izdara zināmu spļāvienu sejā, es cilvēka... zinātnieka vietā savu biznesu pārceltu uz Lietuvu, kur labprāt pieņemtu zinātnieku, kuru... es pieļauju domu, bet es nevaru galvot, līdzīgi kā sportistiem, kad tiek piešķirtas pilsonības... es pieļauju domu, ka nākotnē būs rezultāts, un es pieļauju domu, ka Latvijā tiks ražotas zāles ar Latvijas vārdu, izcelsmi, ka Latvijā ģenerēs jaunas pretvēža zāles.

Bet, ja mēs šodien pasakām nē... mēs esam pārbaudījuši faktus, viss ir maldinājums... tad es domāju, ka šis cilvēks otrreiz nenāks uz šejieni. Viņš negribēs, jo Saeima būs izdarījusi, es nezinu, kā to lai solīdi pasaka, – cūcību.

Un visbeidzot. Ja šāds likums tiek pieņemts un mēs esam pateikuši, ka mēs uz baumu pamata neticam nekam – ne dokumentiem, ne Zinātņu akadēmijai, ne ieguldījumiem –, mēs varbūt varam kādam prasīt (es tikai nezinu, kam), lai tad veic pārbaudi par šiem faktiem. Ja viņi neapstiprinās, pilsonību jau nevar vairs atņemt. Ja šie fakti neapstiprināsies, tad kurš atvainosies cilvēkam? Prezidents, Jurēvica kungs, JAUNĀ VIENOTĪBA, Saeima? Nē, tam, kas paraksta dokumentus, ir jānes atbildība par to, ko viņš paraksta. (Starpsaucieni.)

Tāpēc es aicinu kolēģus: spriediet šo jautājumu pēc godaprāta, spriediet pēc tā, ko jūs esat redzējuši. Un, ja jūs ticat sociālajiem tīkliem, tad, ticiet man, tur var nosist jebkuru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, kļūdas ir jāatzīst un jāmēģina tās labot. Un, ja tu esi kļūdījies, ir jāatvainojas. Es personīgi atvainojos, ka es esmu balsojis "par" šo pilsonības piešķiršanu un esmu centies kopā ar kolēģiem gan no manas frakcijas, gan no "Nacionālās apvienības" šo kļūdu korekti labot.

Kolēģi, atcerēsimies vienu lietu. Šis parlaments un daudzi iepriekšējie parlamenti... gandrīz visos gadījumos par pilsonības piešķiršanu mēs esam bijuši lepni. Tie ir bijuši sportisti, mediķi, kultūras darbinieki, kas pēc tam ir nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Un daudzi no viņiem... vismaz viens no viņiem ir kļuvis pat par Saeimas deputātu. Bet vienmēr šis process ir bijis svinīgs. Es negribu, lai šajā parlamentā atkārtojas tas, kas notika 1997. gadā, kad ar divu balsu pārsvaru jocīgos apstākļos tika piešķirta pilsonība Karginam un Krasovickim. Mēs nedrīkstam šo institūtu – parlamentu –, kas piešķir pilsonības, apšaubīt un nākotnē padarīt tādu, kam sabiedrība netic.

Kūtra kungs, uz sociālo tīklu baumām reaģēt būtu nepareizi, bet mēģināt izlikties brīdī, kad Nacionālās drošības padomes vadītājs, Valsts prezidents, ir vērsies parlamentā ar nopietnu aicinājumu vēl šai, 14., Saeimai nepieļaut kļūdas, ļoti rūpīgi izvērtēt, jo pilsonība nav dāvana, tā ir augstākā goda apliecinājums... Kolēģi, ja mēs šodien šo likumu nepieņemtu, tas būtu netaisnīgi pret šo cilvēku un pret mūsu valsti, jo, ja mēs šodien šo likumu nepieņemtu, šī pilsonības piešķiršana stātos spēkā jau rīt. Un mēs ļoti labi zinām – Indijas konstitūcija aizliedz dubultpilsonību, tīri teorētiski šis cilvēks zaudētu Indijas pilsonību, viņam būtu Latvijas pilsonība. Un, ja pēc pāris dienām šie fakti pilnībā apstiprinātos, mēs, visticamāk, nevarētu šo pilsonības aktu anulēt, jo bezvalstniecība ir ļoti sarežģīta un gandrīz aizliegta.

Šis ir pēdējais brīdis, kad pielikt lielu pauzi, lai nestātos spēkā šis likums, par ko šaubas ir izteikuši ne tikai vienkārši sociālo tīklu lietotāji, bet šīs pašas Zinātņu akadēmijas zinātnieki ir izteikuši ļoti daudzus jautājumus.

Tā ka šodien, kolēģi, mums jāpieņem atbildīgs lēmums. Un paldies gandrīz visam parlamentam... kas Juridiskajā komisijā atbildīgi piegāja un šo jautājumu atbalstīja. Paldies Juridiskajam birojam par korektu šī jautājuma sakārtošanu. Bet es īsti nesaprotu, ka cilvēki tomēr saprot, ka ir bijusi kļūda... līdz pēdējam brīdim tomēr nesaprot to, ka šim jautājumam vajag nopietni uzlikt pauzi, lai neradītu būtiskas sekas. Es galīgi neapvainoju šo cilvēku, bet arī 1997. gadā, iespējams, daži teica: kas tad nu... kad Karginam un Krasovickim ar divu balsu pārsvaru tika piešķirta pilsonība... un kas notika tālāk? Iespējams, negodīgs process beigās... rezultātu var sagandēt... sliktu.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, ieklausīties sabiedrības, zinātnieku un Valsts prezidenta aicinājumā. Noslēgsim šī parlamenta darbu ar kļūdas labojumu!

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, es tiešām neiesaistīšos cīņā ""Nacionālā apvienība" pret Zzs", bet tas, ko gan Kūtra kungs, gan Jurēvica kungs teica... ir absurdi, ka mēs savas lietas būvējam nevis uz faktiem... un šī būs iespēja... ja mēs nobalsosim, jā, šī būs iespēja pārbaudīt faktus un cilvēkam vēlreiz vērsties... par pilsonības piešķiršanu... Bet, ja ar kādu no jums kaut kas tamlīdzīgs notiktu, vai jūs nāktu vēlreiz? Droši vien ne, jūs pateiktu, ka tas nav vajadzīgs.

Tas, kas mani visvairāk mulsina šajā stāstā, – caur šo situāciju, caur šo tvitera cīniņu mēs esam pazemojuši, manuprāt, vienu no Latvijas visspēcīgākajiem zinātniekiem – Ivaru Kalviņu. Man liekas, viņš būtu pelnījis atvainošanos gan no tiem "tviteristiem", kas pieprasa viņa atkāpšanos, gan arī no deputātiem, kas tam ir pauduši atbalstu. Ja nebūtu tādu zinātnieku, droši vien par Latviju zinātnes pasaulē arī nezinātu.

Padomājiet, pirms jūs cīnāties, ko jūs ar saviem lēmumiem varat nodarīt citiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nekādas traģēdijas nav. Gribu pateikt trīs lietas.

Pirmā – mēs dāvājam Latvijas pilsonību, neizprotot, ka tā nav kaut kāda medaļa, ko var staipīt apkārt... nezinot valodu, nesaprotot tautas kultūru. Manuprāt, pilsonība ir pavisam kas cits nekā paziņot, ka, iespējams, būs kāda liela peļņa vai labi rezultāti. Tas ir tāpat kā atnākt ar Nigērijas prinča papīru un teikt: redziet, esmu baigais sprinteris, iespējams, nākamajā olimpiādē es dabūšu medaļu. Un viņam, neprasot valodas zināšanas, piešķir pilsonību.

Otrā. Vienmēr esmu uzskatījis par lielu apkaunojumu aizņemties no svešām valstīm sportistus, piešķirot pilsonību un paziņojot, ka, lūk, viņi Latvijas godu nesīs tālāk. Tad jau mēs varam visu nopirkt. Varbūt kaut kādu... nu labi.

Tāpēc domāju, ka pirmām kārtām jau pats likums šādā veidā... Otrs – Kūtra kunga teiktajam piekrītu par 90 procentiem, izņemot vienu lietu. Viņš apgalvo, ka viņa vairs neprasīs pilsonību. Redziet, šī zinātniece ir nodzīvojusi Latvijā četrus gadus un pēc gada var iet uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un naturalizācijas kārtībā absolūti bez problēmām pilsonību saņemt. Ir gan viena lieta – valsts valoda jāzina labā līmenī... varbūt ne labā, bet vidējā līmenī, kā tur teikts. Nebija pārliecības... ja cilvēks ir nodzīvojis četrus gadus... Kūtra kungs, laikam jau viņa nemācēja latviešu valodu, ja viņai vajadzēja kaut ko nolasīt no papīra, pareizi?

Līdz ar to, domāju, komisija (diemžēl jāatzīst) ir izrādījusi bezprincipialitāti. Arī turpmāk mums jāskatās – ja cilvēks neprot valodu, nu nevar viņš būt Latvijas pilsonis. Pilsonis ir pavisam kas cits – viņam jādzīvo Latvijas vidē, jājūtas kā pilsonim... ko bez valodas nevar.

Vēl būtu jāpārdomā par sportistiem – labāk latvietis ar kaut kādu piekto vietu nekā nopirkts čempions ar pirmo... ar ko mēs leposimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atcelšanu" (Nr. 1592/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Judins. Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu arī galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par likuma "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atcelšanu" (Nr. 1592/Lp14) atbalstīšanu galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – 1. Likums pieņemts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Pirms reģistrācijas rezultātu paziņošanas vārds deputātam Oļegam Burovam – paziņojumam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu tagad uzreiz uz komisijas sēdi. Arhitektūras likums. Minūtes 20.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 15 deputāti: Inga Bērziņa, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Raivis Dzintars, Edmunds Jurēvics... Edmunds Jurēvics bija visu laiku, Raivis Kalējs, Irma Kalniņa, Jeļena Kļaviņa, Līga Kļaviņa, Kristaps Krištopans... Kristaps ir, Antoņina Ņenaševa, Viktorija Pleškāne, Uģis Rotbergs, Jana Simanovska un Jānis Vucāns... Janu es redzu.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir laiks turpināt Saeimas 22. oktobra sēdi. Aicinu visus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpināsim likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Ceru, ka mēs varēsim visu veiksmīgi izdarīt.

Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" mērķis ir novērst augstākās izglītības eksporta izmantošanu negodprātīgai ekonomiskai migrācijai, nosakot kritērijus ārvalstu studentu uzraudzībai. Studiju neapmeklēšana var rezultēties ar izslēgšanu no studējošo saraksta.

Tāpat likumprojekts papildina nosacījumus lēmumu pieņemšanai par augstskolu akreditāciju un studiju programmu licences atcelšanu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja, deputāti! Pavisam īsi komentēšu, kāpēc neatbalstu šo likumprojektu. Kārtējā ministrijas ar nozari neizrunātā lieta. Milzīgi daudz iebildumu no augstskolām, no Rektoru padomes. Daži no tiem.

Šis regulējums nav saskaņots ar Imigrācijas likumu. Kaut būtībā visi komisijā piekrita, ka jautājums ir risināms un tiešām aktuāls, bet šobrīd... nekā neiet kopā. Šis ir administratīvs un finansiāls slogs. Ministrija nepiedāvā nekādus citus alternatīvus risinājumus, kas atbilstu mūsdienu mācību procesam. Drīzāk tā ir tāda stundu skaitīšana. Un laikam bīstamākais punkts redakcijā, kāda ir šobrīd, – tiek apdraudēta augstskolu autonomija, jo ministrs varētu vienpersoniski runāt par programmu licencēšanu.

Kāda bija... gaita? Paldies komisijas vadītājam, kurš lūdza šo jautājumu detalizētāk skatīt apakškomisijā. Tas tika izdarīts. Apakškomisijas rezumē, ja tā var teikt, – ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānāk ar alternatīvu likumprojektu. Un tas būtiskais punkts, kāpēc es neatbalstu, – manuprāt, tā ir necieņa pret parlamentu, ja deputāti lūdz ministrijai alternatīvo, bet ministrija tālākajam darbam ierodas tieši ar to pašu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam. (Starpsaucieni.)

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Šis likumprojekts noteikti tiks uzlabots, un domāju, ka tas tiks uzlabots diezgan nopietni.

Tam, ka nebija diskusijas, var piekrist, taču apakškomisijā, man liekas, šis bija pirmais... viens no retajiem... likumprojekts, kuru apakškomisija cītīgi izskatīja vēl pirms iesniegšanas termiņa otrajam lasījumam, kas ir nākamās nedēļas piektdiena, ja nemaldos. Mēs otrdien tiksimies ar augstskolu un visu iesaistīto pārstāvjiem, lai izrunātu, kādus priekšlikumus iekļaut, kādus ne.

Salāgotība ar Imigrācijas likumu... daļēji patiesi, jo vienā ir vieni procenti, otrā – otri procenti. Bet pats būtiskākais – mēs šo likumprojektu skatīsim bezmaz vai četros lasījumos, jo nākamajai Saeimai... apstiprināsim šodien... ja apstiprināsim. Nākamajai Saeimai būs jāpārņem šis likumprojekts, būs iespēja noteikt papildu termiņu priekšlikumu iesniegšanai lasījumiem un vēl divi lasījumi. Līdz ar to, domāju, mēs to sakārtosim... salāgosim.

Diskusija ar augstskolām apakškomisijā bija, būs nākamnedēļ, un, ja vajadzēs, starp lasījumiem rīkosim vēlreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir vēl kas piebilstams?

N. Dzintars. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 10, atturas – 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

N. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad – 30. oktobris. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Ziņošu par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā". Šis ir tāds sarežģīts jautājums, līdz ar to atļaušos vienkārši izlasīt anotāciju... lai vismaz protokolā paliek... citādi izstāstīt visu šī likumprojekta būtību ir diezgan sarežģīti.

Tātad būtiski, ka šis likums tika pieņemts 2019. gadā, pirms tam šos jautājumus regulēja cits likums. Kopš likuma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā seši gadi. Šajā periodā apdrošināšanas izplatītāju tirgus ir attīstījies, mainījušās apdrošināšanas pārdošanas tendences, jo ik gadu pieaug apdrošināšanas pārdošana, izmantojot digitālos kanālus. Tāpat šajā laikā ir stājušies spēkā jauni un grozīti tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti, tajā skaitā ilgtspējas jomā, kas paredz arī jaunas prasības apdrošināšanas izplatītājiem informācijas atklāšanā un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pārdošanā. Mainoties šiem apstākļiem un ņemot vērā to, ka arvien nozīmīgāka loma ir ilgtspējas aspektiem, svarīgi ir nodrošināt, lai, piemēram, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju apdrošināšanas un pārdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītajiem darbiniekiem ir iegūtas atbilstošas zināšanas un prasmes un klienti no šiem darbiniekiem varētu saņemt pilnīgu un kvalitatīvu informāciju.

Komisija skatīja šo likumprojektu 14. oktobrī... ar vairākām šāda rakstura izmaiņām.

Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Šuvajevs. Komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 30. oktobri.

Sēdes vadītāja. 30. oktobris. Paldies.

A. Šuvajevs. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 14. oktobra sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko skaidrību un paredzamību Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecībā uz viņu turpmāko tiesisko statusu Latvijas Republikā. Pēc jaunā Imigrācijas likuma spēkā stāšanās personām, kurām ir vai ir bijusi piešķirta pagaidu aizsardzība, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana ir ierobežota. Vienlaikus jau no 2027. gada daļai Ukrainas civiliedzīvotāju iestāsies piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijā termiņš. Tādēļ valstij ir savlaicīgi jāsniedz skaidra atbilde par šo cilvēku turpmāko statusu.

Likumprojekts paredz Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju pieprasīt nacionālo pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ieskaitot uzturēšanās termiņa laiku, kas Latvijā pavadīts ar pagaidu aizsardzību saistīto uzturēšanās dokumentu ietvaros. Tāpat paredzētas prasības par pietiekamiem iztikas līdzekļiem un Ukrainas kompetentās institūcijas apliecinājuma iesniegšanu par atbrīvojumu no iesaukšanas aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā.

Komisijā notika plaša diskusija par atsevišķiem regulējuma aspektiem, īpaši par izņēmuma gadījumu attiecībā uz iztikas līdzekļu prasību un iespējamo fiskālo ietekmi. Vienlaikus komisijā valdīja vienprātība, ka pagaidu aizsardzība nevar būt beztermiņa risinājums un Ukrainas civiliedzīvotājiem ir nepieciešams skaidrs un paredzams ceļš uz viņu situācijai atbilstošu ilgtermiņa uzturēšanās statusu.

Ar identificētajiem jautājumiem darbs tiks turpināts pirms otrā lasījuma.

Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam vienbalsīgi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Visi piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Prezidij! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā".

Šis ir Labklājības ministrijas izstrādāts likumprojekts. Tas saistīts ar struktūrfondu ilgtspēju, tādēļ lūgsim steidzamību, lai Sociālās integrācijas valsts aģentūra varētu turpināt darbu ar iesāktajiem projektiem.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt aģentūras pakalpojumu un izglītības programmu ilgtspēju un kvalitatīvu īstenošanu, kā arī pilnveidot valsts budžeta līdzekļu atgūšanai nepieciešamās informācijas apstrādes tiesisko regulējumu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

L. Lizbovskis. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

L. Lizbovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2026. gada 23. oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 23. oktobrim, tātad – rītdienas laikā.

L. Lizbovskis. Jā, un izskatīšana galīgajā lasījumā Saeimā – 29. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Izskatīsim Saeimas sēdē nākamajā ceturtdienā.

L. Lizbovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais – likumprojekts "Grozījumi Ostu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Ašeradena kunga šobrīd nav Sēžu zālē. (Starpsaucieni.) Ašeradena kungs, vai jūs vēlaties ziņot par savu likumprojektu? (Starpsaucieni. Pauze.)

A. Ašeradens (JV).

Kolēģi! Kas lēni nāk, tas labi nāk. Paldies, ka gaidījāt.

Tātad likumprojekts "Grozījumi Ostu likumā". Šo likumprojektu ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, bet tas ir sagatavots Satiksmes ministrijā ostu reformas ietvaros.

Manuprāt, šis likumprojekts noslēdz ļoti garu neskaidrību periodu, kāds bija ap ostām. Diskutējot komisijā... protams, ir daudz jautājumu, par kuriem vēl būtu jādiskutē... komisijas lēmums... nolūks attiecībā uz likumprojektu ir tāds, ka Saeima to atbalstītu pirmajā lasījumā, tas paliktu Saeimā, un tad būtu juridisks pamats nākamajai Saeimai turpināt darbu pie Ostu likuma.

Tiešām novērtēju to darbu, ko gan Satiksmes ministrija, gan komisija, gan Juridiskais birojs nopietni ir ieguldījuši, lai beidzot šo jautājumu sakārtotu. Jāteic, ka pēdējie četri gadi ostu pasaulē nebija tie labākie.

Tā ka es gribu teikt, ka jautājumi ir sakārtoti. Un tad, ja jūs šodien būsiet tik laipni un atbalstīsiet likumprojektu, tas paliks Saeimas lietvedībā un pāries uz nākamo Saeimu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Man liekas, jautājums par Latvijas ostām ir ļoti svarīgs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs teica: patiešām, ostām šie laiki nav bijuši tie vieglākie. Viennozīmīgi es piekrītu, ka ir lietas, kas būtu jāsakārto. Pašvaldībām ir jābūt klāt attīstības jautājumu lēmumu pieņemšanā, lai varētu lemt par ostu tālāko attīstību. Tāpat likuma grozījumos paredzēta teritoriju sadalīšana – ostas pamatteritorijas un industriālās teritorijas –, kas ir ļoti labi. Mēs skaidri redzēsim, kur ir industriālie parki, kas tālāk varētu attīstīties.

Bet es tomēr atgādināšu, kāpēc radās sajukums. Vainīgie ir bijuši daudzi. Arī savā laikā Linkaits tika vainots par to, kādu haosu viņš radījis. Bet patiesie vaininieki ir – kas? Kāpēc 2019. gadā ostas nevarēja turpināt strādāt kā strādājušas? Tās bija sankcijas! Ja mēs atceramies, ka OFAC noteica sankcijas, tad galvenais, uz ko tika vērsta uzmanība, bija Aivars Lembergs. Aivars Lembergs ir cilvēks, kura dēļ Latvijas ostas ir piedzīvojušas šo zemo kritienu, nav varējušas piesaistīt investīcijas un nokļuvušas sankciju sarakstā. Visi cilvēki, kas ir bijuši saistīti ar Aivaru Lembergu, ar sankcijām, ir atbildīgi par šo situāciju. Un vienmēr jāatceras, ka mēs šodien risinām mantojumu, par ko ar savu darbību (par ko ir ierosinātas arī dažādas lietas, ko joprojām iztiesā) ir atbildīgs Aivars Lembergs.

Bet es papildināšu, kāpēc man nepatīk atsevišķas nianses, kas ir atstātas šajā likuma grozījumā pirmajā lasījumā. Pirmais, kas neizskan, – ka nav atbildes par sankciju jautājumu, vai patiešām šī aizdomu ēna ir pazudusi? Vai Aivars Lembergs ir pazudis no Ventspils, no saimniekošanas? Vai Ventspils pašvaldības deputāti ir absolūti distancējušies no Aivara Lemberga, lai varētu tikt gūta pilnīga pārliecība, ka OFAC nevarētu piemērot sankcijas? Es noklausījos... es pats nepiedalījos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet noklausījos... un tur vairākkārt izskanēja bažas, kurām nebija atrisinājuma. Ašeradena kungs, nebija atrisinājuma, nebija atzinuma un nebija skaidra redzējuma, kā Ventspils osta varētu tikt vaļā no aizdomu ēnas, kas ir par sankcijām, par darbībām, ko fundamentāli savā laikā ir darījis Aivars Lembergs.

Otrs, ko es gribu lēst: nu, nav labi – dažādu nomas, īres, apbūves, servitūta līgumu pagarināšana pēc dažādiem kritērijiem līdz pat 70 un 99 gadiem. Vēsturiski savulaik bija likumos ierakstīts. Nu, tas nav pareizi. Kāpēc tas šeit parādās? Ir arī nepareizi, ka vienkārši var pārņemt valdījuma tiesības īpašumos, kur ir ieguldījusi valsts... un arī Eiropas fondi. Es arī, no uzņēmējdarbības nācis, ļoti labprāt gribētu, ka valsts, Eiropas fondi iegulda un tālāk ienākumi nāktu man. Man liekas, tāds biznesa modelis ir fantastisks. Bet šeit tas ir rakstīts. Tas tiek pieļauts.

Un vēl es gribu akcentēt – mēs saprotam juridisko formu, kas ir paredzēta ostu pārvaldēm, tā ir atvasināta publiska persona. Vai mēs esam iedziļinājušies, kas ir atvasināta publiska persona? Tā ir pilnīga atbildība, un valsts funkcijas uzņemas attiecīgā institūcija. Bet tad, kad ir atbildība, funkcijas un ieguldījumi, tad ir valsts, tie ir sabiedrības līdzekļi. Tad, kad ir jāsasēžas pie galda, tad gribētāju ir daudz. Un nākamais – "3 + 3" princips, pēc kura izlems, kā tad tā valsts nauda, sabiedrības nauda, tiks dalīta. Vēsturē, mēs atceramies, daudzi jautājumi tika uzdoti... Ventspils pašvaldība darbojās un strādāja tā, ka faktiski ostā nopelnītais un investētais aizgāja nevis ostai, nevis ostas attīstībai, bet pilsētas ielām – apgaismojumam, trotuāriem... kas pašvaldībai pašai būtu jādara. Un tad, protams, var atļauties citus izdevumus no citām kabatām... ļoti skaisti manipulēt! Bet tā ir bijusi ostu nauda, un tā ir bijis mūžīgi. Mēs tagad gribam faktiski vairāk vai mazāk atgriezties atpakaļ.

Mani priekšlikumi, kurus es virzīju, bija, ka valstij būtu izšķirošā balss. Un tas būtu bijis godīgi. Ja valsts uzņemas atbildību un valsts iegulda, tad valsts nes atbildību, arī izšķirošo balsi. Es saprotu Jauno VIENOTĪBU un Jaunās VIENOTĪBAS ministru, piedāvājot šos priekšlikumus. Šeit, iespējams, ir situācija... saprotot, ka šis ir slikts piedāvājums, bet pēc kaut kāda laika noteikti būs vēl sliktāks, tāpēc, lai nesagaidītu vēl sliktāko, iesim ar šo slikto piedāvājumu. Pēc pāris mēnešiem mēs noteikti sagaidīsim, ka ne tikai būs pašvaldības... trīs gribētāji sadalīt šo valsts naudu, bet būs vēl izredzētie "+ 3" uzņēmēji... arī gribēs sadalīt naudu, un komplekts būs pilnībā. Valsts ieguldīs Eiropas naudu, budžeta naudu, un būs "3 + 3 + 3". Fantastiski!

Kā jūs domājat – būs investori, kas grib attīstīt Baltijas jūras reģiona ostas un kas saskata patiešām mūsu trīs ostas kā lielisku investīciju... un lielisku attīstību... kā Eiropas telpu? Nē, šādi investori šeit nenāks. Nebūs uzticības. Mēs esam dzirdējuši stāstus, kāpēc investori nav ienākuši Latvijas ostās. Tāpēc, ka nav bijis uzticības. Ir bijusi aizdomu ēna par koruptīviem darījumiem. Un nav brīnums, ka šī nozare nav attīstījusies.

Es varbūt tēlaini, nesaistīti ar šo, gribētu... tādu salīdzinājumu. Parasti saka: zagt nav labi. Un kādreiz saka: varbūt atļausim mazliet zagt, lai izvairītos no lielas zagšanas. Kur šeit ir morāle un ētika? Man patiesībā būtu – ja mēs sakām: ja nevar zagt, tad nevar fundamentāli zagt. (Starpsauciens.)

Ostu attīstībai... līdz ar to man nav cerības, ka tuvākajās dekādēs Latvijas ostas attīstīsies. Man patiešām nav cerības. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Es domāju, ka tā ir norakstīta (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... Un es domāju... protams, jūs man varat uzdot jautājumu – ko es varu darīt? Visticamāk, es ļoti maz varu darīt. (Starpsaucieni.)

Bet es jums varu atbildēt vienu lietu... Es varu runāt (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... Es varu skaļi runāt par visām lietām. Jā, es runāšu par Šleseru, vēl un vēl es atgādināšu (Zālē troksnis.) – Šlesers kā satiksmes ministrs izslēdza Rīgas ostas teritorijas no Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldītajām teritorijām, nodeva sev pietuvinātām personām. Un mēs tagad redzam – Andrejosta, Andrejsala, Eksportosta... kam pieder? (Dep. L. Liepiņa: "Kam pieder valsts?") Kur bija šīs teritorijas pirms 2007. gada? (Starpsauciens.) Es neklusēšu. Šlesers ir bijis tas... "Rīdzenes sarunās" mēs skaidri redzējām... Šlesera partneri skaidri pateica: "Ainār Šleser, tu savu biznesu taisi ar politiku." (Starpsaucieni.) Un to Šlesers vienmēr ir darījis.

Es neklusēšu arī par "asiņainajiem" graudiem. (Starpsaucieni.) Premjers Andris Kulbergs vēl septembrī teica: "Krievijas graudiem nebūs braukt pa Latvijas teritoriju. Tranzītam nebūs būt." (Starpsaucieni.) Arī šeit patiesībā mēs visi apstiprinājām, ka (Starpsaucieni.) valdībai ir jāsniedz tiesisks regulējums, kādā veidā varētu izbeigt Krievijas graudu tranzītu pa Latvijas teritoriju. (Starpsauciens.) Vairāk nekā mēnesis pagājis. 40... kura diena pagājusi. Tiek ignorēts. Bet, kas interesantākais, – pēc vēlēšanām Krievijas "asiņainie" graudi ir mainījušies. Tie ir sabiedroto graudi. (Starpsaucieni.) Pēkšņi Krievijas "asiņainie" graudi neeksistē. Neeksistē Ukrainas graudu piemaisījumi, ir dekoratīvi kaut kādas pārbaudes, neviens mēs neesam redzējuši atbildes. Šobrīd tiek leģitimizēts tas, ka Krievijas "asiņainie" graudi ir sabiedroto graudi. Lai brauc pa Latviju! Bet, ja mēs paskatāmies biznesa intereses, tad Liepājas osta pelna miljonus, konkrētie uzņēmēji pelna miljonus. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

Tā ir vienīgā iespēja, ko es izmantošu turpmākos gadus. (Starpsaucieni.) Liepiņas kundze, es vienmēr runāšu un teikšu – jums patīk tas vai nepatīk –, bet Šlesers ar politiku taisa biznesu. (Starpsaucieni.) Un, ja būs kaut... (Starpsauciens: "Mēs neesam valdība...") es to darīšu. (Starpsaucieni.) Tāpēc es, lai kā jums patiktu šie likuma grozījumi, tos neatbalstīšu. (Starpsaucieni.)

Lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Ašeradena kungs, ir kas piebilstams? (Starpsauciens.)

A. Ašeradens. Jā, mīļie draugi! Es atvainojos, ka mēs ar savu priekšlikumu radījām tādas debates, bet es vienmēr pieturos pie slavenās Čērčila frāzes: lai kā arī nebūtu, vienmēr jāiet uz priekšu.

Aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ostu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Ašeradena kungs, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Ašeradens. Bija doma iesniegt tādu garāku – trīs mēnešu – priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet juridiski to nevar. Tātad 2. novembris ir tehniskais priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. 2. novembris. Paldies. (Starpsaucieni.)

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

Prieks jūs redzēt, Latkovska kungs!

A. Latkovskis (JV).

Sveicināti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Raimonda Bergmaņa vadībā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā".

Likumprojekta mērķis ir samazināt valsts pārvaldes un privātpersonu birokrātisko slogu, tajā pašā laikā nesamazinot drošības prasības.

Ja visi likumprojekti būtu tādi, mūsu valstī klātos labāk.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Latkovskis. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. 30. oktobris. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1585/Lp14), pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātie kolēģi! Šo likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādāja, saņemot citā atvērtajā likumprojektā uz trešo, galīgo, lasījumu divu ļoti nozīmīgu organizāciju priekšlikumus, proti, Latvijas Nedzirdīgo savienības un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" iesniegtus priekšlikumus.

Par šiem priekšlikumiem komisijā bija saņemtas gan Labklājības, gan Tieslietu ministrijas atsauksmes, atbalstot pēc būtības, ka risinājums ir nepieciešams, arīdzan Tiesībsarga biroja pārstāvji piedalījās komisijas sēdē.

Par būtību. Šie priekšlikumi, no vienas puses, runā par terminoloģisku jautājumu – vai personas ar invaliditāti, runājot par piekļuvi elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, likumā izmantotu terminu "piekļūstamība" vai "pieejamība". Mums tas varbūt šķiet tāds juridisks strīds par terminiem, bet tam ir plašāks konteksts. Tam ir plašāks konteksts attiecībā uz ļoti svarīgu jautājumu – lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt informāciju.

Līdz ar to trešajā, galīgajā, lasījumā mums nebija iespējas šo jautājumu pienācīgi izdebatēt. Tāpēc komisija vienojās to izdalīt atsevišķā likumprojektā. Šodien aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā, lai ar šo jautājumu varētu turpināt strādāt 15. Saeima. Es ļoti ceru, ka 15. Saeimas atbildīgā komisija šo likumprojektu pārņems un izstrādās tā, lai visi cilvēki justos no likuma viedokļa aizsargāti un varētu saņemt informāciju.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1585/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 30. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumus iesniedzam līdz 30. oktobrim.

Likumprojekts "Grozījumi Filmu likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglīts.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Filmu likumā", kura mērķis ir pilnveidot filmu nozares tiesisko regulējumu, ņemot vērā nozares attīstību un starptautiskās sadarbības iespējas, kas ir mūsdienās... kā arī, protams, jāveicina Latvijas filmu producentu iesaiste starptautiskajos kopražojumos.

Likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Tiek precizēta filmas definīcija, attiecinot to arī uz daudzsēriju filmām un seriāliem. Tiek paplašināts Latvijas filmu veidotāju galvenās radošās komandas profesiju uzskaitījums, iekļaujot arī citus kino nozares profesionāļus – montāžas un skaņu režisorus, vizuālo specefektu māksliniekus, kostīmu un grima māksliniekus, kā arī galveno lomu atveidotājus. Tas paplašinās iespēju mūsu profesionāļiem piedalīties starptautisko filmu kopražojumos.

Tāpat tiek precizēti publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumi, paplašinot to valstu loku, kurās var norisināties filmas darbība, kā arī paredzot iespēju Latvijas mazākuma kopražojuma filmas subtitrēt latviešu valodā.

Tāpat tiek aktualizētas atsauces uz Pārskatīto Eiropas Padomes konvenciju par kino kopražojumiem un precizēts regulējums attiecībā uz komercdarbības atbalsta piešķiršanu.

Šīs izmaiņas veicinās Latvijas kino nozares attīstību, starptautisko konkurētspēju un papildu finansējuma piesaisti filmu ražošanai.

Komisijas vārdā aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Filmu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ričardam Šleseram.

R. Šlesers (LPV).

Kolēģi, mēs šodien atbalstām šos Filmu likuma grozījumus, jo tas ir solis uz priekšu Latvijas kino nozarei. Taču vienlaikus mums jau šodien ir jādomā par nākamo soli. Latvijas kino var būt spēcīga un eksportspējīga industrija. Latvijai ir profesionāļi, lokācijas un potenciāls kļūt par vietu, kur tiek uzņemts daudz vairāk starptautisku filmu un seriālu. Mūsu mērķim ir jābūt skaidram – atvest šos projektus uz Latviju, radīt vairāk darba vietu mūsu cilvēkiem un panākt, lai ārvalstu kino nauda paliek Latvijas ekonomikā.

Taču konkurence pasaulē kļūst tikai lielāka, mainās pat filmu ražošana. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs mākslīgais intelekts. Es labi saprotu nozares bažas un neatbalstu ideju vienkārši aizstāt profesionāļus ar tehnoloģijām. Bet ignorēt mākslīgo intelektu mēs nevaram. Ja citas valstis un studijas šīs tehnoloģijas integrēs ātrāk par mums, mēs riskējam zaudēt konkurētspēju.

Es šodien vēlos pacelt šo tēmu, jo nesen man bija saruna ar amerikāņu producentu, kurš cēla trauksmi. Viņš sacīja: "Apmēram pēc gada... agrāk vai vēlāk būs globālā filmu industrijas krīze. Un tas viss ir saistīts ar mākslīgo intelektu." Mēs redzam protestus Holivudā un saprotam, kāpēc šī tēma nozarē ir tabu. Ir pamatotas bažas par darba vietu zaudēšanu. Taču, ja nerīkosimies, mēs vienkārši atpaliksim. Tas būs jautājums, pie kura mēs... neizbēgami būs jāstrādā nākamajā Saeimas sasaukumā. Mums šīs tehnoloģijas ir jāintegrē, lai piesaistītu lielākus ārvalstu projektus, nopelnītu vairāk un dotu spēku mūsu pašu stāstiem.

Tāpēc mums ir jāatrod modelis, kurā tehnoloģijas strādā mūsu profesionāļu labā, nevis viņu vietā. Mums arī turpmāk ir jāpiesaista lielie projekti, jāaudzē sava industrija un nopelnītais jāiegulda Latvijas filmās, lai mums būtu arvien vairāk iespēju pašiem stāstīt savus stāstus Latvijā un pasaulē. Es zinu un es ticu, ka Latvija var kļūt par Baltijas holivudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Eglīts. Komisijas vārdā vienīgi piebildīšu to, ka aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Filmu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Eglīts. Kolēģi, paldies par atbalstu.

Lai nekavētu šo kino nozares attīstībai būtisko grozījumu pieņemšanu, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā, nenosakot... un neizskatot jautājumu vēlreiz komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to varam uzreiz balsot par atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Filmu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Eglīts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1580/Lp14)", par kuru paredzēts ziņot Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Andrejam Judinam. (Starpsauciens.) Bet Judina kunga šobrīd nav Saeimas Sēžu zālē. Šodien laikam Saeimas Sēžu zālē tāds liels caurvējš.

Jautājums tiks izskatīts Saeimas sēdes noslēgumā.

Pārejam pie darba kārtības sadaļas "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputātu Edvīna Šnores, Artūra Butāna, Jāņa Eglīta, Arnolda Jātnieka, Uģa Mitrevica, Edmunda Teirumnieka, Normunda Dzintara, Ināras Mūrnieces, Jurģa Klotiņa un Roberta Ķipura iesniegtais lēmuma projekts "Par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra slēgtās sēdes materiālu publiskošanu".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Tātad... vienu mirklīti! Tieši tā. Kolēģi... kāds var tikai iebilst. Butāna kungs, diez vai jūs iebilstat pret savu iesniegto lēmuma projektu? Nē.

Ja neviens deputāts neiebilst, lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu – lēmuma projektu "Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Par ManaBalss.lv turpmāku pastāvēšanu" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi, šī ir portāla "ManaBalss.lv" iniciatīva par tā turpmāko pastāvēšanu.

Komisijā, uzklausot iesniedzējus... "ManaBalss.lv" pārstāvi, Kultūras ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjus, tika izvērtēta "ManaBalss.lv" darbība.

Visi komisijas locekļi platformu "ManaBalss.lv" atzina kā unikālu demokrātijas rīku ne tikai Eiropā... bet pat starptautiskajā arēnā... caur šo portālu ir izmainīti vairāki desmiti likumu, milzīgi daudz pilsoņu ir iesaistījušies demokrātiskajos procesos Latvijā... bet secināja, ka portāls "ManaBalss.lv" pamatā tiek uzturēts no nelieliem... mikroziedojumiem un ir nepieciešama... tā kā ir jānodrošina autentifikācija, parakstu drošība un – īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā – kiberdrošība, ir nepieciešams pastāvīgs finansējums, lai šo pilsonisko funkciju varētu nodrošināt.

Komisijā deputāti tika informēti, ka pēc divu Saeimas deputātu – Agneses Krastas un Edmunda Jurēvica – priekšlikuma, izskatot šī gada valsts budžetu, tika piešķirti 150 000 eiro. Bet šis ir tikai vienreizējs maksājums. Iniciatīva, ko parakstījuši 10 000 Latvijas pilsoņu, aicina parlamentu noteikt šim portālam pastāvīgu finansējumu, lai nodrošinātu tā darba nepārtrauktību.

Līdz ar to komisijas vairākums vienprātīgi lēma par diviem lēmumiem.

Pirmais lēmums – sastādot nākamā gada budžetu un nākamo gadu daudzgadu budžetu, uzdot Ministru kabinetam paredzēt budžeta pakotnē ne mazāk kā 150 000 eiro portāla "ManaBalss.lv" darbības nodrošināšanai.

Otrs – starplēmums – nodot aicinājumu... Otrs lēmums – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nākamā parlamenta sasaukumā izvērtēt, vai ir nepieciešami vēl kādi papildu grozījumi, lai normatīvajos aktos nostiprinātu šī portāla pārvaldības un finansēšanas kārtību.

Pēdējais punkts. Komisija vienojās lūgt Ministru kabinetam, lai līdz 7. decembrim tiktu sniegta informācija par progresu Saeimas lēmuma izpildē saistībā ar valsts budžeta līdzekļu iekļaušanu daudzgadu budžetā portāla "ManaBalss.lv" darbības pastāvēšanai.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Par ManaBalss.lv turpmāku pastāvēšanu" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Deputātu Edvīna Šnores, Artūra Butāna, Jāņa Eglīta, Arnolda Jātnieka, Uģa Mitrevica, Edmunda Teirumnieka, Normunda Dzintara, Ināras Mūrnieces, Jurģa Klotiņa un Roberta Ķipura iesniegtais lēmuma projekts "Par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra slēgtās sēdes materiālu publiskošanu".

Vai kāds deputāts vēlas izteikties? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 14. oktobra slēgtās sēdes materiālu publiskošanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Lindas Liepiņas, Jekaterinas Drelingas, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Jeļenas Kļaviņas, Kristapa Krištopana pieprasījums satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim "Par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību reģionālajos maršrutos".

Komisijas vārdā par to mūs informēs deputāts Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Kolēģi, tātad komisijā tika skatīts šis deputātu grupas pieprasījums. Izvērtējusi minēto jautājumu, komisija, diviem deputātiem balsojot "par", deviņiem "pret" un vienam deputātam atturoties, nolēma pieprasījumu noraidīt.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Mūsu frakcija jau otro reizi pievērš uzmanību problēmām, kas skar tieši sabiedrisko transportu reģionos, – par reisu samazināšanas riskiem, pārvadātāju finansiālajām grūtībām un šoferu trūkumu. Diemžēl nākas secināt, ka šīs problēmas joprojām netiek risinātas. Rihards Kozlovskis un viņa vadītā Satiksmes ministrija tās atzīst, saprot, ka tādas ir, bet konkrētus risinājumus nepiedāvā.

Iziesim cauri tiem punktiem, kā es tos redzu.

Pirmkārt, ir būtiski pieaugušas gan degvielas cenas, gan izmaksas par darba samaksu. Esošie ilgtermiņa līgumi šīs pārmaiņas atspoguļo ar stipru nobīdi. Kā risinājums tiek piedāvāta ikgadēja indeksācija, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts jeb problēma ir atzīta, risinājums ir uz galda, bet skaidrības par tā ieviešanu joprojām nav.

Otrkārt, finansējums. Šogad piešķirtie papildu 9,85 miljoni eiro ir paredzēti tikai 2026. gadam. Turpmākajos gados finansējuma trūks, un arī Satiksmes ministrija atzīst, ka būs nepieciešami papildu līdzekļi, taču garantēt tos šobrīd nav iespējams. Kā lai šādos apstākļos pārvadātāji plāno savu darbu, cilvēkresursus, izmaksas un, pats galvenais, kā lai cilvēki, kas dzīvo lauku reģionos un ne tikai, būtu pārliecināti par to, ka viņi nākotnē spēs no punkta A nokļūt punktā B – uz skolu, darbu, pie dakteriem?

Treškārt, reisu nepieejamība un šoferu trūkums. Ministrija atzīst, ka šoferu deficīts apdraud reisu izpildi un būtisks maršrutu samazinājums ierobežotu cilvēku iespējas nokļūt jau manis minētajās darbavietās, skolās un medicīnas iestādēs. Konkrētu un visaptverošu plānu šoferu trūkuma risinājumam nav. Ministrija saka, ka tās mērķis ir saglabāt tīklu vismaz 2026. gada apjomā, taču nav garantijas, ka turpmāk reisi netiks samazināti. Vārdu sakot, viss ir tikai un vienīgi vārdos.

Ceturtkārt. Kas notiks, ja pārvadātājs vairs nespēs nodrošināt pakalpojumu? Ministrija savā atbildē uzsver, ka Autotransporta direkcija organizēs papildu risinājumus un jaunu iepirkumu. Taču šāds risinājums varētu izmaksāt apmēram 11 miljonus eiro gadā. Savukārt transports pēc pieprasījuma tiek plānots no 2028. gada, un detalizēta šī plāna ieviešana joprojām nav gatava.

Summējot visu manis teikto, visās Satiksmes ministrijas atbildēs atkārtojas viens un tas pats – ministrija atzīst problēmas, veic analīzi, gatavo priekšlikumus un plāno optimizāciju, taču, kad runa ir par galīgiem lēmumiem, finansējuma garantijām un konkrētiem termiņiem, atbildes diemžēl nav.

Pārvadātājiem vajadzīga pārliecība, viņiem vajadzīga pārredzama līgumu indeksācija un skaidrība par finansējumu, savukārt iedzīvotājiem vajadzīga pārliecība, ka viņi arī nākotnē varēs sagaidīt tik ļoti svarīgo autobusu sev tuvākajā pieturvietā.

Un pats būtiskākais jautājums: vai ministrijas plānotā optimizācija nozīmē efektīvu sistēmu vai arī kārtējo reisu samazināšanu uz reģionu iedzīvotāju rēķina? Nevar runāt par mobilitāti un reģionu attīstību, ja cilvēkam nav iespējas nokļūt tur, kur viņam nepieciešams.

Tāpēc mēs uzturam šo pieprasījumu. Mēs neesam saņēmuši tādas atbildes, kādas mēs gribējām saņemt. Šobrīd izskatās tā, ka no Satiksmes ministrijas puses absolūti nekādi jautājumi netiek risināti. Vārdu sakot, visu laiku tikai laižamies lejā pa straumi ar tādu domu, ka gan jau būs labi, gan jau pats uzsūksies un gan jau kaut kā izrullēsim.

Bet, kolēģi, tā nevar! Tā nedrīkst strādāt, jo cilvēkiem nav skaidrības, nav pārliecības. Uzņēmēji nesaprot, kā viņiem rīkoties. Ir iegādāts jauns transports – pēc nolikuma... kā tas bija... izmaksas ir cēlušās, degvielas cenas cēlušās. Vārdu sakot, absolūta un pilna neskaidrība. Tā nevar strādāt!

Tā ka lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L. Lizbovskis. Nē. Lūgšu deputātus balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktorijas Pleškānes, Lindas Liepiņas, Jekaterinas Drelingas, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Jeļenas Kļaviņas, Kristapa Krištopana pieprasījumu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim "Par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību reģionālajos maršrutos"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 51, atturas – 5. Pieprasījums ir noraidīts.

Deputātu Janas Simanovskas, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Andra Šuvajeva, Andra Sprūda, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Ievas Brantes, Skaidrītes Ābramas pieprasījums zemkopības ministram Uldim Augulim "Par gandrīz 400 gadus vecā Rucavas apkaimes meža nociršanas nenovēršanu, lai gan bija izteikti brīdinājumi par ciršanas nepieļaujamību, kā arī Meža pētīšanas stacijas un Valsts meža dienesta tiesiskas pārvaldības meža apsaimniekošanas jomā nenodrošināšanu".

Pieprasījumu komisijas vārdā par komisijas atzinumu informēs deputāts Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Arī par šo pieprasījumu komisijā bija garas diskusijas, un pēc garām diskusijām Pieprasījumu komisija, vienam deputātam balsojot "par", astoņiem deputātiem balsojot "pret" un diviem deputātiem atturoties, to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Pieprasījums bija par gandrīz 400 gadus vecā Rucavas meža nociršanas nenovēršanu. Jūs noteikti atceraties – vasarā arī par to bija pieprasījums, bija jautājumi ministram. Un vasarā bija likumprojekts – priekšlikums ierosināt Sugu un biotopu aizsardzības likumā moratoriju vecu mežu izciršanai. Tomēr tas nenovērsa šī meža nociršanu.

Pirms es stāstīšu par to, kas, patiesību sakot, ir nodarīts, pastāstīšu, ko nozīmē biotops, jo bieži vien tas īsti nav skaidrs... aizsargājamie biotopi, izcirta biotopus... Es biotopu salīdzinātu ar pilsētu. Tāpat kā mežā ir ne tikai koki, arī pilsētā ir ne tikai mājas. Pilsētā ir ielas, parki, pagalmi un kanāli. Tas viss kopā veido pilsētvidi. Tieši tāpat ir ar biotopiem. Mežā koki kopā ar pārējiem augiem, kas izvēlas sev tipisku augšanas vietu, kopumā veido biotopu.

Ja mēs runājam par vecajiem biotopiem vai biotopiem, kas raksturo vecu mežu, es tos salīdzinātu ar vecpilsētām. Piemēram, mums ir Cēsis, skaista vecpilsēta, mums ir Kuldīga, mums ir Rīgas vecpilsēta. Protams, dabas eksperti pēc dažādām pazīmēm mežu vecpilsētas atpazīst. Kāpēc mums šādas vecpilsētas ir jāaizsargā? Tāpēc, ka arī dzīvnieki, kurus vēlamies sev līdzās, ir izvēlīgi. Piemēram, dzenis negribēs dzīvot tirdzniecības centrā, viņš negribēs dzīvot arī jaunbūvē. Dzenim vajadzēs kādu vecu namu, proti, koku ar dobumiem. Ja mēs runājam par melno stārķi, tad melnajam stārķim nepietiks ar vecpilsētu, viņš gribēs Pēterbaznīcas torni, lai tur uzvītu savu ligzdu. Tieši tāpēc, līdzīgi kā vecpilsētas, kuras mēs aizsargājam, arī biotopi mežos, kurus dabas eksperti atpazīst un mēs aizsargājam, tāpēc ka tās ir mūsu vērtības, ir mūsu dabas pamatne, un tos mēs vēlamies atstāt ne tikai sev, bet arī saviem bērniem.

Ir jautājums: kāpēc mēs sakām, ka ir nocirsts gandrīz 400 gadus vecs mežs, bet no otras puses dzirdam – tikai 121 gads? Tad es pateikšu, ka ir atšķirība, vai to mežu vērtē dabas eksperts, biodaudzveidības eksperts, kas skatās, kad šis mežs ir izveidojies, kad tas sācis augt, vai to skatās tīri no mežsaimniecības puses, jo mežsaimniecībā domā tikai par kokmateriāliem.

Iedomājieties, ja mēs kā mežsaimniecībā uzskaitītu šīs audzes vecumu, ņemot vērā koku skaitu, izmērot vidējo aritmētisko, pasakot, ka vidējais aritmētiskais ir 121 gads... protams, vecā mežā ir dažāda vecuma koki... tad mēs varbūt varētu teikt, ka arī Rīgai ir 121 gads... ja mēs saskaitītu kopā visas Rīgas ēkas un dalītu ar to daudzumu. Es tā domāju, vai ne? Droši vien mēs pateiktu, ka Rīgai ir 121 gads. Bet Rīgai tomēr ir... cik gadu? Par Rīgas vecumu mēs runājam pat ne pēc vecākās celtnes, par Rīgas vecumu mēs runājam kopš brīža, kad izveidojās pilsēta. Tieši tāpat tiek runāts par šiem vecajiem mežiem. Mēs skatāmies, kad mežs ir izveidojies, cik ilgi pastāvējis. Tieši tā mēs noskaidrojam, ka tas ir raksturīgais veco boreālo mežu biotops, ko turklāt Eiropas regulas mums liek aizstāvēt.

Pieprasījuma... laikā man prasīja... lika noprast... kas ir tā ekspertīze, uz kuru pamatojoties es to saku. 12. jūnijā, kad mēs apmeklējām šo nocirsto mežu, biju kopā ar Latvijas Universitātes zinātnieku, bioloģijas zinātņu doktoru Gunti Brūmeli, kuram nupat respektablā žurnālā ir iznācis raksts par veciem mežiem. Apskatot šo veco mežu, 12. jūnijā Zemkopības ministrijai tika nosūtīta vēstule, kuru bija parakstījuši pieci progresīvO deputāti, lūdzot skaidrot, kāpēc šajā mežā tiek veidots izcirtums. 19. jūnijā man palīdzēja dabas eksperte Lelde Eņģele. Es sagatavoju pieteikumu mikroliegumiem. Paralēli mēs sazinājāmies ar Zemkopības ministriju, Valsts meža dienestu, Meža pētīšanas staciju, informējot, ka tur ir būtiskas dabas vērtības, kas mums ir jāaizsargā. Visu laiku mēs dzirdējām, ka visi likumi ir ievēroti, nekas nav jāaizsargā, viss ir pareizi.

Lai paskaidrotu, vai viss ir pareizi vai ne... divi mikroliegumi, kurus es pieteicu, šobrīd ir apstiprināti. Ir bijis piesaistīts dabas eksperts, kurš izvērtējis, un šobrīd jau ir uzsākts process par mikrolieguma izveidi vairāk nekā 50 hektāru platībā, pat vairāk, nekā sākotnēji biju iesniegusi. Tātad mana vēršanās pie Valsts meža dienesta, Meža pētīšanas stacijas un Zemkopības ministrijas bija pamatota.

Varbūt esat pamanījuši – ir arī ierosināts kriminālprocess, jo nevalstiskā organizācija "Puse Latvijas", redzot to, kas notiek, ir vērsusies policijā. Tas nozīmē, ka jūnijā, kad mēs par to sākām runāt, tam visam bija pamatojums. Un tomēr, kā redzam, preventīvie pasākumi nenostrādāja.

Kad mēs šo jautājumu skatījāmies Pieprasījumu komisijā, tas, ko mēs prasījām, – uz kā pamata Zemkopības ministrija uzskata, ka datubāzē "Ozols"... jo tas izcirstais mežs bija atzīmēts datubāzē "Ozols" kā vecs un aizsargājams boreālais mežs... kāpēc tas nav jāņem vērā? Nebija atbildes. Nebija atbildes, kāpēc to var ignorēt. Tas, ka kaut kas vēl nav ierakstīts likumā, nenozīmē, ka tam nav jāpievērš vērība. Tas ir interpretācijas jautājums. Sugu un biotopu aizsardzības likums pasaka, ka meža īpašniekam ir jāaizsargā biotopi. Un tas, kas ir rakstīts "Ozolā", ir skaidrs vēstījums – tur ir tas biotops. Ikviens var apskatīties un pārbaudīt.

Tas, ko mēs dzirdējām Pieprasījumu komisijas sēdes laikā, – Zemkopības ministrijas pārstāvji teica: jā, nocirta to 377 gadus veco koku... kā tad harvestera vadītājs var atpazīt, ka kokam 377 gadi? Un es jums pilnīgi piekrītu – tas nav harvestera vadītāja uzdevums. Viņš pilda uzdevumu, ko viņam ir licis darba devējs, kurš savukārt pilda uzdevumu, ko viņam ir licis meža īpašnieks. Tas, kurš ir atbildīgs par to, kā mežs tiek apsaimniekots un kādas cirsmas mežā notiek, ir meža īpašnieks.

Mēs arī bieži sakām: mēs nevaram aizsargāt mežus, tāpēc ka privātajiem īpašniekiem nav nodrošinātas kompensācijas. Piekrītu – privātajiem īpašniekiem ir jākompensē, ja viņu teritorijā ir aizsargājams biotops un viņi nevar izvērst saimniecisko darbību. Bet šajā gadījumā mēs runājam par valsts mežiem, kurus apsaimnieko Meža pētīšanas stacija. Turklāt tā ir zinātniska institūcija. Mēs nevaram teikt, ka viņi nepazīst drēbi un nezina, kas kur atrodas. Un atkal es dzirdu: mēs nevaram... mums taču jācērt, tāpēc ka ir vajadzīgi ienākumi, mums ir vajadzīga enerģija un kokmateriāli. Es jums pilnīgi piekrītu – mežs ir mūsu bagātība, un mums ir vajadzīgi gan kokmateriāli, gan enerģija.

Bet padomājiet... piemēram, lielveikals ir vajadzīgs? Jā, protams, lielveikals ir vajadzīgs. Piekrītu. Bet vai jūs piekristu nojaukt Rīgas Doma baznīcu, lai uzceltu lielveikalu? Nē. Kāpēc attiecībā uz cilvēku būvētām celtnēm mēs uzskatām, ka tās ir jāaizsargā, bet, ja ir dabas pieminekļi, uzskatām, ka tos var iznīcināt?

Faktiski tas, kas ir izdarīts šajā mežā, iznīcinot Eiropas nozīmes biotopu, – nojaukta vecpilsēta... Kuldīgas vecpilsēta vai Cēsu vecpilsēta... nezinu, kura no vecpilsētām nojaukta. Varbūt jūs atceraties... bija jau nojaukts... Kad padomju vara ienāca Rīgā un Melngalvju nams un Rīgas rātsnams bija drupās, tās tika aizvāktas. Savukārt, kad Latvija atguva neatkarību, Melngalvju namu un rātsnamu uzcēlām. Labi, mēs zinām, ka tas nav vēsturiskais rātsnams vai Melngalvju nams, tomēr ļoti lepojamies, ka šīs celtnes ir atkal uzceltas. Bet kokus mēs vairs neiestādīsim... 377 gadus vecu priedi jūs neiestādīsiet.

Lūk, šo mežu varēja pasargāt, ja vien Zemkopības ministrija būtu reaģējusi jau 12. jūnijā, kad mēs aizsūtījām vēstuli. Varēja reaģēt arī brīdī, kad saņēma mikrolieguma pieteikumu.

Gribu pateikt paldies Kurzemes virsmežniecībai, kas, saņemot mikrolieguma pieteikumu, informēja meža īpašnieku, ka izciršana nebūtu pieņemama. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieklausāmies runātājā! Mazliet par skaļu. (Starpsauciens.)

J. Simanovska. Saprotu, ka jums ļoti nepatīk tas, ko runāju, bet es jums nolasīšu to, ko teica Meža pētīšanas stacija, kad viņiem atrakstīja Kurzemes virsmežniecība par to, ka ir jāierosina mikroliegums: "Nav pieņemami, ka mikrolieguma izveides procesā, tajā skaitā koku ciršanas apliecinājuma apturēšana... notiek pēc tam, kad konkrētajā teritorijā ir noslēgti civiltiesiski darījumi, it īpaši ņemot vērā, ka tā ir publiskas personas manta un mikroliegumu izveidošanas pamatojums ir sugu dzīvotnes, par kurām cirsmu pārdevējam nebija pieejama informācija."

Un es jums atkal saku – tie ir tīri meli. MPS bija informācija par to, ka viņu mežos ir biotopi. Ja viņi apsaimnieko valsts mežus un ievēro Sugu un biotopu aizsardzības likumu, viņiem par to bija jāpārliecinās. Bet šī arogance...

Rucavas mežs nav pirmais gadījums. Kopš 2020. gada jau 10 000 hektāru šādu vecu mežu ir izcirsts. Tas nav pirmais gadījums. Vienkārši šis ir ļoti labi dokumentēts gadījums, kad esam labi redzējuši, kāda ir valsts iestāžu attieksme, mēģinot nevis aizsargāt to, kas mums visiem pieder un ir mūsu bagātība, bet tieši otrādi – ir mēģināts piesegt, izvairīties... Vēl vairāk – tām iestādēm, kas vēršas... Dabas aizsardzības pārvalde ir sargājusi šos mežus un... ko ir saņēmusi no meža nozares puses? Klusējiet! Netraucējiet mums! Esiet mierā!

Labi, tagad ir kriminālprocess. Ļoti ceru, ka šis kriminālprocess novedīs līdz tam, ka mēs tomēr sapratīsim... tie, kas apsaimnieko Latvijas valsts mežus, mūsu mežus, beidzot sapratīs, ka viņu pienākums ir mežus aizsargāt, ne tikai izcirst.

Līdz ar to šis pieprasījums tiek uzturēts spēkā. Un man ir kauns par Zemkopības ministriju un pakļautajām iestādēm. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Simanovskas kundzei.

Man gandrīz vai jācitē kāds klasisks literatūras darbs. Kolēģi, kā jums šķiet, kurā ausī man džinkst? Un jāteic – abās, jo fona troksnis ir milzīgs no visām pusēm.

Mazliet vēl izturam. Labi? Tiešām ir mazliet par traku. Ir daži kungi, kuru balsis dzirdamas pāri visam. (Pauze.)

Es labprāt dotu vārdu nākamajam runātājam. Bet es tiešām lūdzu...

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Kā man kādreiz teica kāds kolēģis: "Laiku aizpildīt ne vienmēr ir tas būtiskākais. Būtiskākais ir tas, ko tu pasaki." Šajā gadījumā es gribu runāt tieši par pieprasījumā minētajiem faktiem.

Šobrīd mežizstrāde un visas darbības, kas ar to saistītas, ir notikušas atbilstoši valsts normatīvajam regulējumam. Darbiem tika izsniegta oficiāla ciršanas atļauja. Dienests arī pēc darbu pabeigšanas veica pārbaudi un nekonstatēja neatbilstības likuma rāmī. Atbilstoši likumam viss ir arī izdarīts.

Ja runā par dabas vērtībām, tad šajā teritorijā tika atrasta putna ligzda. Gan ligzda, gan koku grupa, kas ap to bija, tika mērķtiecīgi saglabāta un netika skarta.

Treškārt, tiek radīts priekšstats... arī no iepriekšējās runātājas mēs dzirdējām par mežu, par mežaudzi, par dažādām... par kaut ko tādu lielu. Patiesībā tā nav. Mežaudze bija dažāda vecuma. Un, veicot atsevišķu celmu gadskārtu mērījumus, tika konstatēts, ka koku vecums pamatā ir no 120 līdz 130 gadiem. Jā, nenoliedzami, bija arī koki, kurus var uzskatīt par iepriekšējās paaudzes kokiem. Taču šobrīd nebija tādu pierādījumu, ka tie vizuāli atšķirtos viens no otra.

Tieši tāpēc man ir šie paraudziņi. Šie visi koki (Rāda koka ripu paraugus.)... šīs koka ripas ir apmēram vienā vecumā – 110–120 gadi. Un tieši tādā pašā vecumā ir arī šī. (Rāda lielāka izmēra koka ripu.) Un tajā brīdī, kad tiek runāts par to, ka varēja zināt vai nezināt... tad zināt pavisam noteikti to var tikai un vienīgi tajā brīdī, kad koks diemžēl ir nocirsts, tikai tad var precīzi izrēķināt, cik tam gadu.

Runājot par sistēmu kopumā, kopš 1997. gada, kad tika ieviesta ekoloģisko koku saglabāšanas pieeja, katru gadu tiek saglabāti vairāk nekā 300 tūkstoši vecu koku. Par šiem kokiem tiek gādāts un tiek... rūpēts. Šī statistika pierāda tikai vienu lietu – ka šobrīd sistēma darbojas. Un šajā brīdī, jā, ir nozāģēti trīs četri koki, kurus varēja nezāģēt, Valsts meža dienests ir atzinis šo savu... šo savu lietu. Šobrīd ir grozīti noteikumi, kurus jau Zemkopības ministrija paredzējusi.

Kolēģi, veci dabiskie boreālie meži Latvijā šobrīd aizņem aptuveni 94 tūkstošus hektāru. Eiropas Savienības normatīvie akti nevienā brīdī nenoteic, ka tajos ir jāpārtrauc, jāizbeidz, jāaizliedz, nedrīkst atļaut... tur var veikt saimniecisko darbību, saglabājot... aizsargājot daļu no šī biotopa teritorijas.

Kolēģi, mēs varam ļoti viegli pieņemt lēmumus un darīt visu, lai traucētu mūsu cilvēkiem strādāt, būt atbildīgiem pret vidi, būt atbildīgiem savās mājās, bet mēs varam arī rīkoties saprātīgi un pieņemt tādus lēmumus, un rīkoties tā, lai aizsargātu dabas vērtības. Par to nav šaubu – tās ir jāaizsargā. Bet darām to tā, lai tas nekaitē saimnieciskajai darbībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par uzskates līdzekļiem.

Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Kolēģi! Es dzirdēju dažus apgalvojumus. Un es atbildēšu. (Starpsauciens: "Nevajag!") Nē, vajag! Es domāju, atbildēt uz faktiem man vajag.

Jā, sagatavošanās ir ļoti laba. Eglīta kungs norunāja tieši to, ko Zemkopības ministrijas pārstāvji mums teica. To visu mēs ļoti labi dzirdējām Pieprasījumu komisijā.

Tātad pirmām kārtām par to vecumu. Es jau teicu. Šo mežu bija vērtējis eksperts, dabas eksperts, kurš bija atzinis, ka tas ir vecs boreāls mežs, kas pieder Eiropas Savienības prioritāri aizsargājamiem biotopiem. Līdz ar to nevajadzēja... tā, ka katram tagad atkal mežā bija jānosaka vecums, pietika ar atzīmi "Ozolā", ka šis ir vecs mežs. Koks nav jānocērt, lai uzzinātu tā vecumu. Ir arī citas metodes. Var ar urbi paņemt paraugu un noskaidrot, kāds ir koka vecums.

Par tiem 120 gadiem es jau komentēju. Protams, vecā mežā... dabiskā mežā ir dažāda vecuma koki. Ir maziņi koki, ir lieli koki. Saskaitot kopā 377 gadus ar 5 gadiem, cik jums sanāk? Protams.

Bet tas neatceļ to, ka tur bija vecie koki. Pie tam nebija tikai viens vecais koks. No tā meža tika paņemtas piecas ripas, kas visas bija vecākas par 350 gadiem. Un tas ir noteikts Latvijas Universitātē. Pie tam – kāpēc piecas ripas? Ne jau tāpēc, ka tie bija visi vecie koki, ir vairāk. Tur bija krietni vairāk to veco celmu. (Starpsaucieni.) Vienkārši ārā var iznest tikai zināmu daudzumu. Un tas, kas ir arī (Starpsaucieni.)... komisijā es teicu, ka pieci koki tāpēc, ka šīs piecas ripas tika iznestas ārā, bet visas citas, kas tur tika nocirstas, nebija iznestas ārā.

Tas, ko gribu pateikt, – šo veco biotopu... šo veco mežu Latvijā nav daudz. Apmēram kādi 10 procenti. (Starpsaucieni.) Mēs sakām, ka esam bagāti ar mežu. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ļaujiet runātājai runāt!

J. Simanovska. Aptuveni 10 procenti šādu vecu mežu, un tos mēs nevaram aizsargāt? Mēs runājam par saprātīgu saimniekošanu. Kas tad ir saprātīga saimniekošana? (Starpsaucieni.) Saprātīga saimniekošana ir tā, ka mēs nojaucam visas vecpilsētas un atstājam tikai lielveikalus?!

Līdz ar to, lūdzu... Un – pats svarīgākais, ko Eglīta kungs teica, – ka visi likumi ir ievēroti (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... Diez vai, ja visi likumi būtu ievēroti, būtu ierosināts kriminālprocess, vai ne? Tas nozīmē, ka visi likumi nebija ievēroti. Un tad ir jautājums: kāpēc vēl līdz šai dienai (Zālē troksnis.) nav saprasts, kas, iespējams, ir pārkāpts? Jo tajā meža nogabalā bija arī aizsargājamās sugas. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, mans pirmais komentārs Jānim Eglītam. Varbūt noderēs neliela izglītošanās bioloģijas jomā. Tā ir, ka veci koki var būt ar samērā mazu diametru un apkārtmēru, bet bioloģisku ierobežojumu dēļ nebūs tā, ka koki ar ļoti lielu apkārtmēru pēkšņi būs ļoti, ļoti jauni. To vienkārši Latvijas apstākļos nosaka bioloģijas pamatprincipi.

Bet es gribu komentēt varbūt vēl ko svarīgāku no Jāņa Eglīta izteiktajiem vārdiem par to, ka dabas aizsardzība var notikt, bet tā nedrīkst traucēt mūsu cilvēkus. Un man liekas interesanti, jo mēs runājam par valsts īpašumā esoša meža teritorijām. Tāpēc labs jautājums: kas ir tie "mūsu cilvēki"? Ja runā par Latvijas sabiedrību, tad vairāk nekā 80 procenti domā, ka valsts īpašumā esošajos mežos vajadzētu cirst daudz mazāk, nekā tas šobrīd notiek. Tāpēc es izteikšu pieņēmumu, ka tie "mūsu cilvēki" (Starpsauciens.), uz kuriem atsaucas "Nacionālā apvienība" un uz kuriem laikam vēlas norādīt APVIENOTAIS SARAKSTS, kā es te dzirdu... Šie "mūsu cilvēki" droši vien ir tie, kuri ir bijuši īstajā laikā īstajā vietā, lai vai nu tiktu pie ilgtermiņa līgumiem par valsts mežos iegūtas koksnes izmantošanu... vai citos veidos tikuši pie tādām priekšrocībām un kuru interesēs ir iztukšot valsts mežus no koksnes.

Kā mēs redzam pēc datiem, tas ir tieši tas, kas noticis ar koksnes krājumu valsts mežos. (Zālē troksnis.) Tāpēc es nevaru piekrist, ka par šādiem jūsu cilvēkiem, kurus jūs aizstāvat... mums vajadzētu sekot līdzi. Svarīgākais uzdevums valsts mežos būtu saglabāt to, kas ir svarīgākās dabas vērtības, lai tām, kas atrodas privātajos īpašumos, nevajadzētu uzlikt tādas prasības. Bet, protams, ka tā loģika, lai rūpētos par jūsu cilvēkiem, ir otrāda. Vispirms jāmēģina valsts īpašumā esošajos mežos izcirst tieši visvērtīgākos meža apgabalus, jo ir risks, ka kādā brīdī to vairs darīt nevarēs. Tāpēc ir jāsāk ar tiem. Es domāju, ka šis gadījums ļoti labi parāda tieši šādu sistēmu. Ir sagatavots arī pētnieciskās žurnālistikas raidījums... "Atvērtajos failos"... par to, kur var izsekot informācijai, kā tieši tika pieņemti šie lēmumi. Un viss liecina par to, ka ir tieši tā, kā es šeit aprakstu.

Tādas šauru interešu grupas, ko mēs redzējām kokrūpniecības skandālā, pret kurām vērsusies arī Konkurences padome, un kas izmanto "Latvijas valsts mežus" kā tādu savu ieņēmumu avotu, noteikti neapstāsies, kamēr pret tām nevērsīsies. Arī Mežaparku vai Tērvetes dabas parku labprāt šīs grupas nocirstu un pēc tam peļņu ieskaitītu savā kontā. Vienīgais, kas tās var apturēt, ir – ja mēs vēršamies pret katru no šiem gadījumiem un norādām uz problēmām.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Nedaudz pakomentējot. Varbūt Saeimas deputātiem, kam ir grūtības izturēt darba laiku Saeimas sēdē... jums, protams, ir visas iespējas pamest Sēžu zāli, atteikties no samaksas par šodienas darba laiku. (Starpsaucieni.) Tāpēc aicinu visus tos, kas nevar noklausīties garākas debates par pieprasījumu, sekot šim aicinājumam.

Paldies visiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lizbovska kungs, vai ir kas piebilstams?

L. Lizbovskis. Nekas nav piebilstams.

Aicinu Saeimu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Janas Simanovskas, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Andra Šuvajeva, Andra Sprūda, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Ievas Brantes, Skaidrītes Ābramas pieprasījumu zemkopības ministram Uldim Augulim "Par gandrīz 400 gadus vecā Rucavas apkaimes meža nociršanas nenovēršanu, lai gan bija izteikti brīdinājumi par ciršanas nepieļaujamību, kā arī Meža pētīšanas stacijas un Valsts meža dienesta tiesiskas pārvaldības meža apsaimniekošanas jomā nenodrošināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 43, atturas – 14. Pieprasījums nav atbalstīts.

Lēmuma projekts "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1580/Lp14)".

Juridiskās komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, vēlos atgādināt, ka šogad konstatējām problēmu: mūsu valstī ir jaunieši, kuru vecāki viņu bērnībā izvēlējās, ka bērniem būs ne tikai Latvijas, bet arī citas valsts pilsonība. Saskaņā ar likumu, sasniedzot 25 gadu vecumu, jauniešiem ir jāizdara izvēle: vai nu palikt par Latvijas pilsoņiem, vai saglabāt vien otras valsts pilsonību. Mēs zinām par vairākiem jauniešiem, kas grib būt Latvijas pilsoņi, kuri ir informējuši citas valstis, ka viņi atsakās no otras pilsonības, bet tās otras valstis nereaģē vai izvirza nesamērīgas prasības, un līdz ar to mūsu jaunieši var zaudēt Latvijas pilsonību.

Mēs gribējām risināt šo problēmu un panākt, ka mūsu pilsoņiem būtu iespēja dzīvot ar Latvijas pilsonību. Mēs sagatavojām likumprojektu, sākām strādāt, bija diskusija. Bija grūti, bet deputātu vidū bija vienprātība, mēs gribējām šos grozījumus. Bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde mums norādīja, ka ir viena nianse, otra... ka ir sarežģīti... kritizēja. Mēs aicinājām sagatavot priekšlikumus un risināt problēmu citādi.

Un ko mēs sagaidījām uz otro lasījumu? Mēs sagaidījām vairākus priekšlikumus par jautājumiem, kas daļēji attiecas uz šo jautājumu, daļēji saistīti ar citām problēmām. Mēs nevarējām pirms divām dienām pacelt roku un teikt: jā, mainām likumu!

Kolēģi! Mēs strādājam ar Pilsonības likumu, un tas nav likums, ar kuru drīkst spēlēties, jokot, rīkoties un balsot, domājot: "A varbūt sanāks." Tāpēc nolēmām, ka steidzamība ir jāatceļ. Šis likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā, un nākamā Saeima varēs to pārņemt un turpināt darbu.

Komisijas vārdā aicinu atcelt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1580/Lp14)"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 11, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Gandrīz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Informēšu jūs par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Jekaterina Drelinga, Ričards Šlesers, Mārcis Jencītis un Ilze Stobova ir iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim "Par nacionālās aviokompānijas AS "airBaltic" pasažieru finanšu līdzekļu aizsardzību un valsts atbildību iespējamas maksātnespējas gadījumā". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 19 deputāti: Inga Bērziņa, Kaspars Briškens, Artūrs Butāns, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Raivis Kalējs, Inese Kalniņa, Irma Kalniņa, Jeļena Kļaviņa, Līga Kļaviņa, Armands Krauze... ir, Kristaps Krištopans, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Uģis Rotbergs, Jānis Vucāns un Edmunds Zivtiņš... redzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies visiem par darbu.