Krāslavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2026/10

Krāslavas novada Krāslavas pilsētā 2026. gada 24. septembrī

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu, 9. panta 1.² daļu, Ministru kabineta
2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā
pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Krāslavas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un atjaunot vai uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

3. Pašvaldība sniedz pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā vai sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijā.

4. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir:

4.1. personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Krāslavas novada administratīvajā teritorijā;

4.2. krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), kuras uzturas Krāslavas novada administratīvajā teritorijā;

4.3. bez noteiktas dzīvesvietas esošām personām, kuras uzturas Krāslavas novada administratīvajā teritorijā.

5. Pašvaldība ar lēmumu var noteikt līdzmaksājumu par sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un specializētā transporta pakalpojumiem.

6. Sociālos pakalpojumus nodrošina Krāslavas novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests" (turpmāk – Dienests), savā darbībā ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības un šos saistošos noteikumus.

7. Dienests nodrošina sociālos pakalpojumus atbilstoši Krāslavas novada iedzīvotāju vajadzībām, saskaņā ar Pašvaldības plānošanas dokumentiem un Pašvaldības finansiālajām iespējām.

8. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

8.1. sociālā darba pakalpojums;

8.2. aprūpe mājās pilngadīgām personām;

8.3. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam;

8.4. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

8.5. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

8.6. ģimenes asistenta pakalpojums;

8.7. sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā;

8.8. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem;

8.9. sociālā rehabilitācija dzīvesvietā bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

8.10. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

8.11. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

8.12. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

8.13. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bērniem institūcijā;

8.14. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

8.15. atbalsta un izglītojošās grupas;

8.16. speciālistu pakalpojumi;

8.17. specializētā transporta pakalpojums;

8.18. specializētās darbnīcas pakalpojums;

8.19. dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

8.20. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

8.21. atelpas brīža pakalpojums;

8.22. naktspatversmes pakalpojums;

8.23. krīzes centra pakalpojums.

9. Lai saņemtu Noteikumu otrajā nodaļā norādītos sociālos pakalpojumus (izņemot naktspatversmes un krīzes centra pakalpojumus), persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu, norādot problēmu un tās risināšanai vēlamo pakalpojuma veidu, kā arī dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām un attiecīgā sociālā pakalpojuma veidam. Lai saņemtu naktspatversmes vai krīzes centra pakalpojumu, persona griežas tieši pie pakalpojumu sniedzēja.

10. Normatīvajos aktos noteiktos gadījumos Dienests piešķir personai nepieciešamo sociālo pakalpojumu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām personām vai valsts un pašvaldības iestādēm.

11. Dienests normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un termiņos novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai piešķiršanas atteikumu. Ja pieņemts lēmums atteikt pakalpojuma piešķiršanu, norāda tā pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

12. Pakalpojumu pārtrauc, atsaka vai samazina pakalpojuma apmēru, ja:

12.1. persona neievēro pakalpojuma sniedzēja iekšējās kārtības noteikumus vai līguma par pakalpojuma nodrošināšanu nosacījumus;

12.2. persona atsakās vai neatļauj novērtēt vajadzības, nepilda sociālās rehabilitācijas plānu, neveic sociālā darbinieka noteiktos līdzdarbības pienākumus;

12.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis rakstiski atteicies no pakalpojumiem;

12.4. personas vajadzības vai statuss neatbilst noteikumos minētajiem nosacījumiem vai izvēlētajam pakalpojuma veidam, vai nepieciešama pakalpojuma veida maiņa;

12.5. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un pakalpojumi vairs nav nepieciešami;

12.6. persona izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi citas pašvaldības vai valsts teritorijā;

12.7. iestājusies personas nāve.

13. Sociālā darba pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

14. Pakalpojums ietver:

14.1. sociālo gadījumu risināšanu;

14.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

14.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

14.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

15. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

16. Aprūpes mājās pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām vecuma vai smago funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas sadzīviskos darbus un savu personisko aprūpi, un kurām nav likumīgo apgādnieku vai tie nodarbinātības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo palīdzību.

17. Pakalpojums par Pašvaldības līdzekļiem tiek nodrošināts personām:

17.1. kurām nav maksātspējīgu likumīgo apgādnieku vai apgādnieks pats ir persona ar invaliditāti vai vecuma pensionārs;

17.2. kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

18. Ja personai nepieciešams maksāt par Pakalpojumu, tad persona vai viņa likumīgie apgādnieki par saņemto Pakalpojumu maksā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto. Personas neatbilstība Noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem neierobežo tās tiesības saņemt aprūpes mājas pakalpojumu, jā tā nepieciešamība ir konstatēta atbilstoši personas individuālo vajadzību izvērtējumam, piemērojot normatīvajos aktos noteikto samaksas kārtību. Nepieciešamības gadījumā Pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu.

19. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, un nosakot veicamo darbu apjomu, saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

20. Pakalpojuma kompleksu un veicamo darbu sarakstu, savstarpēji vienojoties ar klientu, nosaka Dienesta sociālais darbinieks, kurš koordinē Pakalpojuma darbu.

21. Lēmumu par Pakalpojumu apmaksas pārtraukšanu no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Dienests pieņem, ja persona pakalpojuma sniegšanas laikā ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā paredzēta personas aprūpe.

22. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) tiek sniegts, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā.

23. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem līdz 18 gadu vecumam un pieaugušam personām no 18 gadu līdz 24 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

24. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

25. Dienests izvērtē iesniegumā minēto informāciju un dokumentus, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

25.1. par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

25.1.1. Pakalpojuma apjomu (t.i. stundas mēnesī), atbilstoši veiktajam Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumam;

25.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem, vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem.

25.2. par pakalpojuma atteikšanu, ja:

25.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst Invaliditātes likuma noteiktajām prasībām;

25.2.2. Dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.

26. Dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

26.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

26.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

26.3. beidzies šo noteikumu 25.1.2. apakšpunktā noteiktais Pakalpojuma periods;

26.4. mainījušies apstākļi, kas, atbilstoši Dienesta lēmumā noteiktajam, pamato nepieciešamību bērnam saņemt Pakalpojumu.

27. Pakalpojumu piešķir līdz 80 stundām mēnesī uz laiku līdz 1 gadam, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

28. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

29. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk teksta – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

30. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

31. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

32. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 3 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

33. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 3 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

34. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

35. Pakalpojums bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

36. Pakalpojums bērniem no 3 līdz 5 gadu vecumam tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

37. Ģimenes asistenta pakalpojuma (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) mērķis ir uzlabot personas vai mājsaimniecības dzīves kvalitāti un attīstīt spējas patstāvīgi sociāli funkcionēt, iekļauties sabiedrībā, attīstīt spējas palīdzēt pašam sev. Pakalpojuma ietvaros tiek veicināta sociālo prasmju apguve, pilnveide un apgūto prasmju nostiprināšana, nodrošinot individuālu konsultatīvu, praktisku, izglītojošu, asistējošu un emocionālu atbalstu dzīvesvietā un sociālajā vidē.

38. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir mērķgrupām, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, darbnespējas, invaliditātes, atkarības, vardarbības vai ilgstošas nabadzības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtinātas, un kurām saskaņā ar sociālā darbinieka sniegto atzinumu nepieciešams šis Pakalpojums:

38.1. ģimenes ar bērniem, kurās konstatēti augsti riski bērnu drošībai un ir multiplas sociālās problēmas;

38.2. personas/ģimenes ar garīga rakstura traucējumiem bez nepilngadīgiem bērniem;

38.3. pilngadību sasnieguši jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas līdz 24 gadu vecumam, kurām ir konstatēts sociālo prasmju trūkums mājsaimniecības un sadzīves organizēšanā.

39. Pakalpojuma apjoms:

39.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 stundām nedēļā;

39.2. personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 stundām nedēļā;

39.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 stundām nedēļā.

40. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem, ņemot vērā sociālā darbinieka atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību.

41. Ja persona aktīvi iesaistās problēmu risināšanā un pilda līdzdarbības pienākumus, pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.

42. Dienests 10 (desmit) darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

43. Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc, pamatojoties uz klienta vai ģimenes asistenta iesniegumu un sociālā darbinieka atzinumu.

44. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

45. Sociālā rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļa – Pakalpojums) mērķis ir atjaunot vai uzlabot cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas viņam ierastā vidē, lai novērstu vai mazinātu iespēju cilvēku ievietot ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, un veicinātu viņa neatkarīgu dzīvi.

46. Pakalpojumu ir tiesīgi saņemt:

46.1. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam;

46.2. bērni ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem un nepilngadīgie likumpārkāpēji;

46.3. ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu;

46.4. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētās personas;

46.5. citas personas, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka atzinumu.

47. Pakalpojums tiek sniegts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

48. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ietver sevī pakalpojumu kompleksu, nodrošinot speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu.

49. Pakalpojumā iekļauts:

49.1. speciālistu (sociālā darbinieka, psihologa, sociālā pedagoga) konsultācijas un individuālais atbalsts, atbilstoši personas vajadzībām;

49.2. fizioterapeita pakalpojums;

49.3. logopēda pakalpojums;

49.4. dienas aprūpes centra pakalpojums.

50. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem, kuriem Dienests izsniedzis nosūtījumu Pakalpojuma saņemšanai.

51. Lēmumu par tiesībām saņemt Pakalpojumu, uzņemt rindā vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu pieņem Dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu.

52. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

53. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums), ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

54. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

55. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

56. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

57. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

58. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

59. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

60. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus.

61. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

62. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

63. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu.

64. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām vai ir aizdomas par iespējamo vardarbību.

65. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

66. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

67. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bērniem institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ panta 1.¹ daļas 4. punktu.

68. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu vai vecāku iesniegumu.

69. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) tiek sniegta pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un personām, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nav spējīgas sevi aprūpēt patstāvīgi, nodrošinot pamatvajadzību apmierināšanu, mājokli, pilnu aprūpi, sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu.

70. Pakalpojums ir maksas pakalpojums.

71. Ja klients vai viņa likumiskais apgādnieks nespēj samaksāt par sniegto Pakalpojumu, tad Pakalpojuma maksa vai tās daļa tiek segta no pašvaldības budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka izvērtējumu, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību un samaksas apmēru.

72. Atbalsta un/vai izglītojošās grupas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

73. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

74. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks, psihologs vai cits speciālists.

75. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Dienests.

76. Pakalpojums tiek nodrošināts nodarbību īstenošanas gadījumā, komplektējot grupu.

77. Nodarbības notiek klātienē vai attālināti.

78. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

79. Speciālistu pakalpojumi (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina personai klātienē vai attālināti profesionālu psihologa vai citu speciālistu konsultāciju, palīdzību un atbalstu, ja persona objektīvu apstākļu dēļ to nespēj pati sev nodrošināt.

80. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām):

80.1. krīzes situācijās;

80.2. atkarības problēmu risināšanai;

80.3. bērna uzvedības problēmu gadījumos.

81. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

82. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

83. Specializētā transporta pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir pakalpojums personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana guļus stāvoklī vai ratiņkrēslā uz/no ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju.

84. Tiesības saņemt 83. punktā noteikto Pakalpojumu ir:

84.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

84.2. personām krīzes situācijā;

84.3. Pašvaldības sociālās aprūpes centru iemītniekiem;

84.4. personām ar 1. grupas invaliditāti.

85. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Dienestā piesaka Pakalpojumu (izņemot krīzes situācijā) vismaz 5 (piecas) darba dienas pirms plānotā brauciena.

86. Personai ir tiesības izmantot Pakalpojumu līdz 3 (trim) reizēm kalendārajā gadā.

87. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

88. Specializēto darbnīcu pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem.

89. Pakalpojums ietver:

89.1. klienta nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu – atbilstoši vajadzībai;

89.2. klienta darba iemaņu apguvi;

89.3. individuālās vai grupu nodarbības;

89.4. sociāla darbinieka individuālās konsultācijas;

89.5. klientu informēšanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai.

90. Pakalpojumu nodrošina sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu.

91. Pakalpojums personai, kuras mājsaimniecība atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu, tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

92. Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību un veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā.

93. Dienas aprūpes centrs nodrošina:

93.1. uzraudzību un individuālu atbalstu;

93.2. palīdzību pašaprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

93.3. sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un brīvā laika pavadīšanas iespējas;

93.4. sociālā darba speciālista konsultācijas atbilstoši nepieciešamība;

93.5. iespējas nodarboties prasmju attīstību veicinošās nodarbībās un nodarbību grupās;

93.6. iespējas organizēt rokdarbu izstādes;

93.7. mākslas un mākslinieciskās pašdarbības spēju attīstīšanas nodarbības;

93.8. iespējas apmeklēt kultūras un sporta pasākumus;

93.9. fiziskās aktivitātes un relaksējošas nodarbības;

93.10. atbalstu sociālo problēmu risināšanā atbilstoši nepieciešamībai.

94. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

95. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

96. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem ar pašaprūpes prasmēm, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

97. Pakalpojumu piešķir:

97.1. personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām vairs nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā;

97.2. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte;

97.3. citas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras vēlas dzīvot patstāvīgi un/vai kurām ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi un/vai sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

98. Gadījumā, kad Pakalpojumu vēlas saņemt 97.1. apakšpunktā minētās personas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs iesniedz šādus dokumentus:

98.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja izveidotas prasmju un spēju izvērtēšanas komisijas atzinumu, ka persona ir piemērota dzīvošanai Grupu dzīvokļos;

98.2. personas prasmju un spēju novērtējumu dinamikā dzīvei ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kas veikts sociālās rehabilitācijas kursa laikā.

99. Pakalpojuma sociālais darbinieks 10 (desmit) darba dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas aizpilda personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti. Dienests pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu sniegt Pakalpojumu. Pēc lēmuma pieņemšanas Dienests rakstiski informē personu un/vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju (ja pakalpojumu vēlas saņemt 97.1. apakšpunktā minētā persona) par pieņemto lēmumu un tā apstrīdēšanas kārtību.

100. Persona par saņemto Pakalpojumu maksā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto.

101. Atelpas brīža pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums, kas tiek sniegts institūcijā vai mājoklī personai, lai aprūpes procesā aizstātu mājsaimniecībā dzīvojošas personas to prombūtnes laikā.

102. Pakalpojumu nodrošina:

102.1. bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs un kurām ir izsniegts Valsts un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

102.2. personām ar I grupas invaliditāti;

102.3. personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir noteikta II invaliditātes grupa.

103. Lēmumu par pakalpojuma saņemšanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Dienests.

104. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

105. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, slēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, kurš ir reģistrēts pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

106. Naktspatversmes pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir paredzēts personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām.

107. Pakalpojumu nodrošina sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu.

108. Lai saņemtu naktspatversmes pakalpojumu, persona vēršas pie naktspatversmes pakalpojuma sniedzēja, kas ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un ar kuru Pašvaldība noslēgusi līgumu. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu, atbilstoši attiecīgas institūcijas dibinātāja noteiktajā kārtībā.

109. Ja persona ar saviem spēkiem nevar nokļūt līdz naktspatversmei, tad personas nogādāšanu līdz naktspatversmei nodrošina Krāslavas novada pašvaldības policija.

110. Krīzes centra pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību un diennakts izmitināšanu personām, kuras nonākušas krīzes situācijā.

111. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, kuras katastrofu vai citu ārēju notikumu dēļ nav spējīgi izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, un paši ar saviem spēkiem nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tiem ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.

112. Lai saņemtu Pakalpojumu, persona griežas tieši pie Pakalpojuma sniedzēja. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši attiecīgās institūcijas dibinātāja noteiktajai kārtībai.

113. Pakalpojumu piešķir līdz 3 (trim) mēnešiem. Izvērtējot personas sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, tas var tikt pagarināts.

114. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

115. Dienesta lēmumu un faktisko rīcību var apstrīdēt Krāslavas novada Labklājības pārvaldē.

116. Labklājības pārvaldes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, Atbrīvošanas alejā 88, Rēzeknē, LV-4601.

117. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Krāslavas novada pašvaldības domes 2025. gada 24. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 2025/5 "Par sociālajiem pakalpojumiem Krāslavas novadā".

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks