Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 15. oktobra kārtējā sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu visus ieņemt vietas Sēžu zālē. Ir laiks sākt Saeimas sēdi. (Pauze.)

Godātie kolēģi! Sāksim Saeimas 15. oktobra sēdi.

Vispirms gribu sveikt visus Valsts valodas dienā, kas ir tieši šodien. Skaistā latviešu valoda ir viens no mūsu valstiskuma simboliem, mūsu nacionālās identitātes un neatkarības balstiem. Tādēļ ir labi šodien īpaši piedomāt pie mūsu skaistās valodas. Domāju, ka cieņa pret latviešu valodu ir arī cieņa pret mūsu valsti, tās vēsturi un nākotni.

Starp citu, šodien, 15. oktobrī, pulksten 11.05 visi cilvēki Latvijā ir aicināti piedalīties latviešu valodas diktātā. Tas tiks lasīts "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijā". Tā ka vēlu veiksmi visiem dalībniekiem. Domāju, ka diktāts var dot iedvesmu latviešu valodas izkopšanai. Deputātiem gan tajā laikā turpināsies Saeimas sēde, bet ir jāsaka, ka šogad diktātā būs dzejnieka un literatūrzinātnieka Ivara Šteinberga sacerētais teksts "Vidējais teikuma ilgums – divas stundas". Šis nosaukums man liek domāt arī par reizumis karstajām debatēm šeit, Saeimas Sēžu zālē. Tādēļ ceru, ka šodien visas runas, pat ja būs karstas, skanēs skaistā, labā latviešu valodā.

Godātie kolēģi! Sākot Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu, vispirms mums ir jāpievērš uzmanība deviņām iesniegtajām darba kārtības izmaiņām.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1531/Lp14) izskatīšanai pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" trešajā lasījumā kā pirmo sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt darba kārtību un izslēgt no tās 10. punktu – likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1550/Lp14), otrais lasījums, steidzams – līdz turpmākam komisijas lēmumam. Deputātiem iebildumu nav. Jautājums no darba kārtības izslēgts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" kā pirmo sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība mainīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1565/Lp14). Deputāti piekrīt.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina Saeimas sēdes darba kārtību papildināt ar likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par Danilo Mičudas (Danylo Michuda) atzīšanu par Latvijas pilsoni". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un papildināt to ar likumprojektu "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt darba kārtības sadaļu "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ostu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ostu likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 6, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Nr. 1584/Lp14) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Danilo Mičudas (Danylo Michuda) atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Mums ir jāizskata divas iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz iekļaut likumprojektu "Par Danilo Mičudas (Danylo Michuda) atzīšanu par Latvijas pilsoni" sēdes darba kārtībā kā 1. punktu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz iekļaut likumprojektu "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" sēdes darba kārtībā kā 2. punktu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

Tagad – par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu "Par 13 594 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts.

Darba kārtībā – deputātu Skaidrītes Ābramas, Janas Simanovskas, Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres un Andra Sprūda iesniegtais lēmuma projekts "Par citas cirtes regulējuma un uzraudzības pilnveidošanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") Ir iebildumi.

Tātad mums viens deputāts ir pieteicies runāt "par", viens – "pret".

Tā kā iebildumu nav, mums ir jālemj par jautājuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Lai argumentētu "par", vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Runājot "par", es gribu pateikt... jūs jau iepriekš brīdināt – šis lēmuma projekts nav pret mežsaimniecību, nav pret kaut kādiem ierobežojumiem, bet vienkārši – lai sakārtotu regulējumu, kas attiecas uz "citu cirti". Un "cita cirte" atbilstoši Meža likumam nozīmē – infrastruktūras ierīkošana koku izvešanas vai pievešanas ceļiem, krautuvēm, meža stigām un tā tālāk. Paskatoties, kā tas notiek dabā, mēs konstatējām, ka cita cirte, patiesību sakot, brīžiem jau dabā sāk kalpot par galveno cirti, kad, it kā aizbildinoties ar infrastruktūras veidošanu, tiek izcirsti koki un tas, patiesību sakot, atgādina, ka ir notikusi kailcirte.

Tātad regulējums nav pietiekams, nav uzraudzības. Vēl jo smagāks ir fakts, ja tas notiek biotopā 2180 un pēc tam neviens neskatās, kas notiks vai ar meža atjaunošanu, vai biotopa uzlabošanu un atjaunošanu.

Tā ka šis lēmuma projekts nekādā ziņā nav pret mežsaimniecību, bet tas ir... vienkārši sakārtot regulējumu... kur vairākas institūcijas... Bija ļoti grūti saņemt atbildes. Zemkopības ministrija, Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, kurai būtu jāraugās, kā notiek darbi tajos... kur ir biotopi... aizsargājami augi un biotopi. Vienkārši nav nekādas saskaņotības, un katrs raksta kaut ko citu, jo nav uz ko atsaukties.

Tā ka es aicinu iekļaut šo lēmuma projektu sēdes darba kārtībā. Sakārtosim regulējumu, uzdosim Ministru kabinetam sakārtot regulējumu, atskaitīties Saeimai.

Es domāju, ka tas ir ļoti svētīgs uzdevums... ka izdevās pamanīt, jo "citas cirtes" infrastruktūras ierīkošanai, patiesību sakot, ir ļoti lielas platības. Ja paskatās laika posmā no 2022. līdz 2026. gadam, tie ir 117 hektāri. Un šie 117 hektāri "citas cirtes" ne visi ir pārkāpumi, tie vienkārši tiek atstāti bez ievērības, bez uzraudzības, bez kontroles, un tur var notikt dažādas lietas. Ir bijuši gadījumi, kad cita cirte tiek veikta infrastruktūras ierīkošanai, bet turpat blakus ir pievedceļi, tur pat ir krautuves vietas. Netiek atkal kumulatīvi vērtēts, vai kāda cita – tātad galvenā – cirte jau nav veicinājusi "citas cirtes" vietu ierīkošanu. Sakārtosim regulējumu!

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds "pret" deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Šis likumprojekts ir tiešā mērā vērsts pret mūsu mežsaimniekiem. Jo, pastāstiet man, kā tad lai legāli uztur robežstigas, kur ir reizēm nepieciešama cita cirte? Kā tad lai pievestos kokmateriālus izvieto promvešanai? Tātad ir nepieciešama arī cita cirte, lai atbrīvotu vietu kokmateriāliem. Kur tad tos kraut? Uz ceļa kraut tos kokmateriālus?!

Tātad šis tiešā mērā ierobežo mūsu mežsaimniecības darbības. Tas tiešā mērā vairo birokrātiju. Atkal kaut kādas neskaidrības, sodīšanas un tā tālāk, un tā joprojām.

Tā ka, cienītie kolēģi, es kategoriski aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu. Tas nekādā mērā nepalīdzēs mūsu mežsaimniecībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par citas cirtes regulējuma un uzraudzības pilnveidošanu" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 42, atturas – 13. Lēmuma projekts darba kārtībā netiek iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es lūdzu nodot to izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tad...

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par citas cirtes regulējuma un uzraudzības pilnveidošanu" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 31, atturas – 17. Lēmuma projekts komisijai netiek nodots. Attiecīgi lēmuma projekts ir uzskatāms par noraidītu.

Darba kārtībā – sadaļa "Par likuma otrreizēju caurlūkošanu".

Valsts prezidents šā gada 13. oktobrī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 8. oktobrī Saeimas pieņemto likumu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā".

Visiem deputātiem ir pieejama arī Valsts prezidenta vēstule.

Atbildīgā par šo likumu ir Juridiskā komisija.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē. Godātie kolēģi, kādi ir priekšlikumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Mēs komisijā diskutējām par šo jautājumu. Lūdzam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 29. oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ierosina 29. oktobri.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Ir priekšlikums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 20. datumu, izskatīšana Saeimas sēdē – 29. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Tātad ir arī priekšlikums: priekšlikumu iesniegšana – 20. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – 29. oktobris.

Godātie kolēģi! Mums ir jābalso, sākot ar tālāko datumu, kas piedāvāts. Tātad vispirms balsosim par to, lai atbalstītu Andreja Judina komisijas vārdā piedāvāto priekšlikumu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 29. oktobris. Tas nozīmētu, ka nav nosakāms datums izskatīšanai Saeimas sēdē, jo tādas vairs nebūs šī Saeimas sasaukuma laikā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu, ka priekšlikumi likuma "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" otrreizējai caurlūkošanai iesniedzami līdz 29. oktobrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 40, atturas – nav. Priekšlikums – 29. oktobris – ir atbalstīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Juridiskā komisija ir iesniegusi lēmuma projektu "Par Jāņa Kucenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā – deputāts Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija 2026. gada 6. oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu "Par Jāņa Kucenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Latvijas Republikas Saeima 2021. gada 16. decembrī iecēla Jāni Kucenko par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Kopš tā laika Jānis Kucenko ir pildījis tiesneša pienākumus Vidzemes rajona tiesā Valmierā un Vidzemes rajona tiesā Limbažos.

2024. gada novembrī Latvijas Republikas Saeima atkārtoti iecēla Jāni Kucenko par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem. Tiesneša Kucenko pilnvaru termiņš tiesneša amatā beidzas 2026. gada 27. novembrī. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija Vidzemes rajona tiesas tiesneša Jāņa Kucenko profesionālo darbību vērtē pozitīvi.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt Jāņa Kucenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jāņa Kucenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ir iesniegusi lēmuma projektu "Par Vadima Terentjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā – deputāts Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Juridiskā komisija 2026. gada 6. oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu "Par Vadima Terentjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 3. janvārī iecēla Vadimu Terentjevu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Kopš tā laika Vadims Terentjevs ir pildījis tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas tiesā.

Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 28. novembrī atkārtoti iecēla Vadimu Terentjeva par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem. 2025. gada 11. jūnijā Tieslietu padome pārcēla tiesnesi Terentjevu no Rīgas pilsētas tiesas uz Rīgas rajona tiesu Jūrmalā.

Vadima Terentjeva pilnvaru termiņš tiesneša amatā beidzas 2026. gada 27. novembrī. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija Rīgas rajona tiesas tiesneša Vadima Terentjeva profesionālo darbību vērtē pozitīvi.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu "Par Vadima Terentjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" (bez pilnvaru termiņa ierobežojuma).

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Vadima Terentjeva apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Ilze Stobova, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga, Viktorija Pleškāne un Ramona Petraviča ir iesnieguši pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām".

Vārds deputātei Lindai Liepiņai pieprasījuma motivācijai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi deputāti, labrīt! Šis pieprasījums ir Jaunās VIENOTĪBAS ārlietu ministrei Baibai Bražei par to, cik ļoti daudz jautājumu liek uzdot naudas tēriņi Ārlietu ministrijā vairāku gadu garumā dažādām nevalstiskajām organizācijām. Tie ir tuvu pie vairākiem miljoniem. Jautājums: kas ir vēl citās ministrijās? Par to mēs jautāsim, arī uzdodot deputātu jautājumus.

Bet šodien – ņemot vērā diezgan šokējošu informāciju, kādu man kā deputātei ar iesniegumu nodeva, – es gribu teikt, ka starp šiem tēriņiem 440 tūkstoši ir tērēti "Centram MARTA", starp šiem apšaubāmajiem Ārlietu ministrijas tēriņiem sievietes drošībai ir tērēti 23 tūkstoši. Šī ir ministrija, kuru vada ministre, kas ir bijusi viena no karognesējām cīņā pret vardarbību un kas ir iestājusies par... ar visām četrām... cīņā par Stambulas konvencijas ratifikāciju ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Un iesniegums, ko es vakar saņēmu, ir tieši par vardarbību Jaunās VIENOTĪBAS deputātu rindās, kuru jūs tā arī neesat spējuši novērst (Starpsauciens.) nekādiem, nekādiem, nekādiem līdzekļiem.

Jūs varat bļaut – vai par pieprasījumu, vai ne par pieprasījumu, šis ir tieši par pieprasījumu. Cik un kam jūs esat devuši... savām kabatas organizācijām, Judina kungs! Organizācijām, kur ir tiešs interešu konflikts. Jūs varat ņirgt vai neņirgt man sejā, bet, kā es te stāvu, es izdarīšu visu, lai jūs kā varmāka, kurš nespēj atšķirt, ko drīkst un ko nedrīkst Saeimas deputāts (Starpsauciens.), cilvēks ar dubultstandartiem... kā es te stāvu, es izdarīšu visu, lai jums būtu kauns par savu deputāta mandātu, lai jūs nevadītu Juridisko komisiju un lai jūs sāktu ar sevi cīņā... Judina kungs, tad, kad jūs cīnāties par vardarbību... vai pret vardarbību, sāciet ar sevi! Šodien es jūsu vietā...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, lūdzu, par pieprasījumu!

L. Liepiņa. Šodien es jūsu vietā vispār atceltu Juridiskās komisijas sēdi...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, jums ir dots vārds – par pieprasījumu.

L. Liepiņa. ... jo jums nav nekādu morālu tiesību to vadīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atgādinu – ja jums ir kādi svarīgi paziņojumi, jūs varat lūgt vārdu ar zaļo lapiņu, bet tad, kad mēs runājam par jautājumu, mēs runājam par jautājumu un cienām Saeimas kārtības rulli.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai darbam.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegtais likumprojekts "Par Danilo Mičudas (Danylo Michuda) atzīšanu par Latvijas pilsoni", pirmais lasījums.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir saņēmusi Ukrainas Republikas pilsoņa Danilo Mičudas iesniegumu par atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Danilo Mičuda ir dzimis 2005. gadā Ukrainā, Odesā. Latvijā dzīvo kopš 2022. gada, kopš sākās karš Ukrainā. 17 gadu vecumā ieradās Latvijā. Turpina nodarboties ar kanoe airēšanu, trenējas Limbažu novada Sporta skolā, piedalās sportistu sagatavošanas procesā. Veiksmīgi apgūst latviešu valodu un integrējas Latvijas sabiedrībā.

Pilsonības pretendents ir guvis panākumus kanoe airēšanā Latvijā un arī starptautiskajās sacensībās.

Viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā atbalsta Latvijas Kanoe federācija un Latvijas Olimpiskā komiteja.

Pamatojoties uz Mičudas iesniegumu, kā arī izvērtējot pievienotos dokumentus un kompetento institūciju sniegtos atzinumus, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atzīst, ka ir pamats atzīt Danilo Mičudu par Latvijas pilsoni, un arī aicina Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu, jo tradicionāli šādus likumprojektus izskata steidzamības kārtībā, un arī pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G. Kūtris. Lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi! Ja nav iebildumu, aicinu Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešās daļas kārtībā šo likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā.

(Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Danilo Mičudas (Danylo Michuda) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 3, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Sveicam Danilo Mičudu ar atzīšanu par Latvijas pilsoni! (Aplausi.)

Godātie kolēģi, turpinām darbu.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegtais likumprojekts "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni", pirmais lasījums.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir saņēmusi Indijas Republikas pilsones Divjas Kananas Višvanatas iesniegumu par atzīšanu par Latvijas Republikas pilsoni.

Divja ir dzimusi 1981. gadā Indijā. Viņa ir ieguvusi zinātņu doktora grādu datorzinātnēs, viņas profesionālā darbība ir saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību.

Kopš 2019. gada Višvanata un viņas ģimene dzīvo un profesionāli darbojas Latvijā, ir saistīta ar Latviju un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Kopš 2024. gada viņa strādā par mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju, attīsta farmācijas pētniecības un attīstības centru un mākslīgā intelekta laboratoriju. Višvanata sadarbojas ar Latvijas zinātniekiem, piedalās zinātnes un inovāciju attīstības iniciatīvās, atbalsta starptautisko ekonomisko forumu, dalās ar pieredzi informācijas tehnoloģiju, farmācijas un veselības aprūpes jomā, piedalās starptautiskajās konferencēs, pētniecības attīstībā, savā darbībā piesaista Latvijai augsta līmeņa zinātniekus.

Atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanai Divjai Višvanatai ir paudusi arī Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība, uzsverot viņas ieguldījumu zinātnes, farmācijas, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībā, arī jaunu darba vietu radīšanā un Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā.

Iepazīstoties ar Divjas Višvanatas iesniegumu un tiem pievienotajiem dokumentiem, kā arī atbildīgo institūciju sniegtajiem atzinumiem, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atzīst par pamatotu piešķirt pilsonību Divjai Višvanatai un aicina Saeimu šo likumprojektu atbalstīt.

Ievērojot tradīciju, aicinu vispirms likumprojektam piešķirt steidzamību un pēc tam balsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G. Kūtris. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 6, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

G. Kūtris. Ievērojot Saeimas kārtības ruļļa doto iespēju, ja nevienam nav iebildumu, aicinu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 6, atturas – 8. Likums pieņemts.

Sveicam Divju Kananu Višvanatu ar atzīšanu par Latvijas pilsoni! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Turpināsim darba kārtības izskatīšanu.

Likumprojekts "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tātad skatīsim likumprojektu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar, 14. oktobrī, sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā". Komisija lūdz tam piešķirt steidzamību.

Bet mazliet īsumā. Likumprojekts ir ļoti būtisks un svarīgs, tādēļ ka tas ir reāli... mērķis ir samazināt administratīvo un ziņošanas slogu uzņēmumiem, sašaurinot piemērošanas loku un vienkāršojot ilgtspējas ziņošanas prasības. Agrāk apgrozījums bija daudz mazāks, taču šobrīd vidējais darbinieku skaits ir lielāks par tūkstoti, un apgrozījumam ir jābūt lielākam par 450 miljoniem. Latvijā tādi ir varbūt tikai 10 uzņēmumi.

Uzņēmumi var gatavot arī ilgtspējas ziņojumus... kā arī pēc korporatīvās sociālās atbildības... bet tie nav obligāti, tos var sagatavot brīvprātīgi. Ja arī tos sagatavo brīvprātīgi, obligāta zvērināta revidenta pārbaude nav nepieciešama.

Vēl jāatzīmē, ka šis jaunais regulējums piemērojams, sākot tikai ar 2027. gada pārskatu, jo atceramies, ka mēs pieņēmām Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, tad gada pārskats bija ar 2026. gadu. Ņemot vērā... tas tiešām ir būtisks... un birokrātiskā sloga samazināšana mūsu uzņēmumiem.

Tāpēc mēs, komisija, lūdzam, pirmkārt, steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. 20. oktobris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Vīksna. 22. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumus sniedzam līdz 20. oktobrim un likumprojektu izskatīsim Saeimas 22. oktobra sēdē.

Likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 7. oktobra sēdē izskatīja grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.

Esam saņēmuši 19 priekšlikumus. Tos ir iesniedzis gan mūsu Ministru prezidents Andris Kulbergs, gan finanšu ministrs Māris Kučinskis.

Priekšlikumu būtība ir sekojoša. Precizēts termins "tiešā zaudējumu regulēšana", paredzēts to paplašināt, nosakot, ka zaudējumu drīkst pieteikt persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību par tās mantai nodarītiem zaudējumiem. Līdz šim definīcija paredzēja tikai gadījumus, kad ir identificējams zaudējumus nodarījušais transporta līdzeklis un tā īpašnieks.

Grozījumi attiecināmi uz Latvijas Republiku. Precizētas arī dažas normas deleģējumam. Grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Tātad par priekšlikumiem.

1. – Ministru prezidenta Kulberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 3. – Ministru prezidenta Kulberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 5. – Ministru prezidenta Kulberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 8. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 11. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 14. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 15. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 17. – Ministru prezidenta Kulberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 18. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Un 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Satversmes tiesas likumā", otrais, galīgais, lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Dāvis Melnalksnis.

D. Melnalksnis (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 7. oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījums Satversmes tiesas likumā" otrajam lasījumam.

Tika saņemti divi priekšlikumi. Abi priekšlikumi saistīti jau ar pieņemtajiem grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Melnalksnis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Melnalksnis. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Satversmes tiesas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

D. Melnalksnis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", otrais, galīgais, lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija 13. oktobrī pirms otrā, galīgā, lasījuma izskatīja likumprojektu par valsts sociālo apdrošināšanu.

Vēlreiz atgādinu, kāds bija šo likuma grozījumu mērķis. Tātad ir vairākas personu grupas, kas laikā no 1991. gada līdz 1995. gadam varēja brīvprātīgi apdrošināties, bet ne visas šīs personas to labi zināja... apzinājās un tādā veidā neizmantoja brīvprātīgo iespēju nodrošināt sev labāku pensiju.

Starp šīm personām ir cilvēki, kas ir darījuši ļoti būtisku darbu arī sabiedrības labā. Tās ir mātes, kas ir kopušas bērnus līdz 8 gadu vecumam, tie ir tuvinieki, kas ir kopuši seniorus pēc 80 gadu vecuma, bērnus ar invaliditāti, cilvēkus ar I grupas invaliditāti, kā arī studējošie.

Ar šiem grozījumiem visām šīm cilvēku grupām mēs piedāvājam iespēju iekļauties brīvprātīgajā apdrošināšanā, kas sāktos ar nākamo gadu. Izstiepjot šo iespēju noteiktā laikā, viņi var brīvprātīgi iemaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas un tādējādi palielināt savu pensiju. Lūk!

Mēs saņēmām piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. No termina "pašnodarbinātais" izņemt ārā... iesācēju un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – precizējošs priekšlikums. Par tām personu grupām, kas var piedalīties brīvprātīgajā apdrošināšanā.

3. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, Simanovskas kundze! 2., jā, jūs pateicāt, par ko tas ir. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisijā ir atbalstīts.

J. Simanovska. Un komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Simanovska. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nosaka pārejas periodu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Simanovska. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī saistīts ar likuma stāšanos spēkā, kas ir 2027. gada 1. aprīlis. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Komisija izskatīja likumprojektu pirms otrā, galīgā, lasījuma, to atbalstīja un rekomendē arī kolēģiem to atbalstīt Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

J. Simanovska. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Nr. 1569/Lp14), otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar savā sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā".

Komisijā tika iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz tehniskām detaļām, kā tas process varētu notikt Saeimā. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Nolasīšu precīzi. Komisija "veic aizsardzības un drošības jomas iestāžu, izņemot valsts drošības iestāžu, darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Aizstāt pārejas noteikumos paredzētā 37. punkta tekstā vārdu "trīs" ar vārdu "piecos". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus.

Aicinu komisiju atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Nr. 1569/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Komisijā izskatījām divus priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans 2. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Arī komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Deputāti neiebilst.

K. Krištopans. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 5. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Irma Kalniņa. (Starpsauciens: "Par Uzņēmumu reģistru nav...!")

Kalniņas kundze, ļoti atvainojos! Ir notikusi pārlēkšana starp likumprojektiem. Mums vispirms ir jāizskata likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", otrais, galīgais, lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Dāvis Melnalksnis.

D. Melnalksnis (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 13. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"".

Priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

D. Melnalksnis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tagad gan... likumprojekts "Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā", otrais, galīgais, lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā ziņoju par likumprojektu "Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Atgādināšu, ka likumprojekts paredz Latvijas pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā un tā grozījumu protokoliem. Līgums ir viens no nozīmīgākajiem ASEAN starptautiskajiem dokumentiem. Sākotnēji līgums bija paredzēts Dienvidaustrumu Āzijas valstīm, bet vēlāk tas tika atvērts arī citām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Šobrīd tam ir pievienojušās jau 59 valstis un starptautiskās organizācijas, arī Eiropas Savienība.

Šis dokuments veido pamatu ciešākai sadarbībai ar Dienvidaustrumu Āzijas valstīm gan politikas, gan ekonomikas, gan zinātnes jomā. Ir saņemts ASEAN prezidenta atbalsts tam, ka Latvija pievienojas līgumam. Tā īstenošanai nav nepieciešami grozījumi citos Latvijas normatīvajos aktos, un tam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu.

Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Irma Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu", otrais, galīgais, lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz mūsu unikālo kultūras vērtību aizsardzību kara vai bruņota militāra konflikta gadījumā. Ārlietu komisijā likumprojektu izskatījām.

Priekšlikumus otrajam, galīgajam, lasījumam nesaņēmām.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Latgales vēstniecības GORS likums", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, sēdes vadītāja, deputāti! Latgales kultūrtelpai šī ir nozīmīga diena, jo izskatām likumprojektu "Latgales vēstniecības GORS likums" trešajā lasījumā.

Komisijā tika izskatīti un atbalstīti deviņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 4. pantā ietverto deleģēšanas līguma saskaņošanas kārtību, novēršot juridiski pretrunīgu konstrukciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē tiesību un pienākumu pāreju Pārvaldnieka reorganizācijas gadījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Konkretizē kultūras nozares pārstāvniecību Pārvaldnieka valdes locekļu nominācijas komisijā, nodrošinot profesionālu un neitrālu kultūras nozares skatījumu kandidātu izvērtēšanā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē regulējumu par valdes locekļa pienākumu izpildi laikā līdz jauna valdes locekļa iecelšanai, novēršot pārvaldības pārrāvuma risku šajā starpposmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 6. panta nosaukumu, lai labāk atspoguļotu ietverto saturu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 7. panta pirmās daļas 5. punktu, vispārinot regulējumu par starptautisko darbību un nosakot, ka sadarbība nodrošināma kultūras jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 7. – komisijas priekšlikums. Izslēgt 8. panta trešās daļas pirmo teikumu – par Kultūras ministrijas atzinumā norādīto ieteikumu obligātu ieviešanu Latgales vēstniecības "Gors" darbības plānošanā. Priekšlikums novērš juridiski neveiksmīgu konstrukciju, vienlaikus saglabājot būtisko kontroles mehānismu. Komisija ņēma vērā ministrijas apliecinājumu, ka tai ir pietiekami resursi dokumentu savlaicīgai izvērtēšanai par iepriekš minēto jautājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģiski precizē pārejas noteikumu 2. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. Pēdējais – 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Novērš iespējamu pārvaldības pārrāvumu atkārtota konkursa laikā un nodrošina regulējumu savstarpēju saskaņotību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Pirms lūdzu deputātu atbalstu galīgajam lasījumam, vēlos pateikt paldies likumprojekta darba grupai un Kultūras ministrijai. Īpašs paldies – Juridiskajam birojam un visiem latgaliešiem, kas šajā laikā turēja īkšķi un līdzēja ar padomu.

Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Latgales vēstniecības GORS likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latgales vēstniecības GORS likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 7. oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā tika saņemti un izskatīti divi iekšlietu ministra Jāņa Dombravas priekšlikumi. Informēju, ka, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 95.¹ panta pirmo un trešo daļu, ministrs abus priekšlikumus ir atsaucis.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" (Nr. 1366/Lp14) trešajā lasījumā.

Informēju, ka saņēmām trīs priekšlikumus.

1. – deputāta Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izveidots, ņemot vērā diskusiju gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Paredz, ka dzīvnieki nav lietas, ka dzīvniekiem piemērojami lietu tiesību noteikumi, ciktāl tie savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas, justspējīgas būtnes dabu un dzīvnieku aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Ir atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.)

A. Judins. Otrais...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... jā, mēs balsojam par 2. priekšlikumu, par kuru deputāti lūdza balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. priekšlikumu! (Dep. E. Zivtiņš: "Kas te tagad notiek?! Par 3. priekšlikumu vispār nebija runas!")

A. Judins. Tagad... par 2. priekšlikumu. Es noziņoju par 2. priekšlikumu un informēju, ka komisijas vārdā aicinu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tieši tā.

Lūdzu – vēlreiz – zvanu! (Lai kolēģiem vieglāk.) Balsosim par 2. priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

3. – deputāta Kūtra priekšlikums. Attiecas uz 19. nodaļas ceturto apakšnodaļu.

Izstrādājot likumprojektu pirmajā lasījumā, tika rosināts aizstāt vārdu "zaudējums" ar vārdu "kaitējums", un tas tika atbalstīts. Tika atbalstīts arī otrajā lasījumā. Trešajam lasījumam Kūtra kungs ir iesniedzis priekšlikumu tomēr saglabāt iepriekšējo redakciju, kas paredz lietot vārdu "zaudējums".

Mēs uzklausījām ekspertus. Vēlos jūs informēt, ka priekšlikumu, kuru iesniedza Kūtra kungs, neatbalstīja Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija. Un sēdē piedalījās advokāts Bitāns, kas arī norādīja, ka to nevajadzētu atbalstīt. Atbalstīja pats deputāts Kūtris un Zemnieku saeimas pārstāvis Trona kungs, kurš norādīja, ka, viņaprāt, pieņemamāks ir Kūtra kunga priekšlikums – ar terminu "zaudējums".

Uz ko norādīja eksperti? Uz to, ka jēdziens "zaudējums" ir šaurāks. Bitāna kungs norādīja, ka, ja nodarīts kaitējums veselībai, par to arī vajadzētu runāt, tādēļ pareizāk būtu lietot vārdu "kaitējums". Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka gadījumā, ja dzīvnieks ir nogalināts, nav pareizi skatīties tikai uz tirgus cenu, ir jāsaprot, ka tam ir arī cita vērtība, tādēļ būtu lietojams vārds "kaitējums", jo vārds "zaudējums" sašaurina.

Mēs diskutējām... sēdē piedalījās pieci deputāti, un trīs deputāti, nobalsojot "par", atbalstīja Kūtra kunga priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Savā vārdā pateikšu vēlāk.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Kādam varbūt šķiet, ka tas nav tik būtiski – zaudējums vai kaitējums. Tas nav jautājums, kura dēļ mums vajadzētu apšaubīt ekspertu zināšanas. Tas ir juridisks jēdziens.

Ja mums juristi, kas strādā ar šīm lietām, norāda, ka būtu lietojams vārds "kaitējums", jo tas ir plašāks un ir vajadzība pēc tā lietošanas... Es jau minēju divus gadījumus... ja ir "zaudējums", tad veselība... nebūs iekšā, ja ir nogalināts dzīvnieks, skatīsimies, cik tirgū par to samaksāts, un viss, lai gan šis dzīvnieks varbūt 10 gadus nodzīvoja ar saimnieku... un ir pilnīgi cita vērtība.

Mēs grozām šo likumu, lai nostiprinātu principu – dzīvnieks nav lieta. Un 3. priekšlikums ir pretrunā ar mūsu mērķi.

Savā vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Dārgie kolēģi! Šis nav stāsts tikai par diviem juridiskiem jēdzieniem – zaudējums un kaitējums. Es nevēlos to skaidrot juridiski, gribu skaidrot pēc būtības. Zaudējums ir grāmatvediska vērtība. Protams, sunītim, kaķītim no patversmes grāmatvediskā vērtība būs ļoti zema, jo šis sunītis vai kaķītis nav ar ciltsrakstiem. Iegādes cena, visticamāk, būs... tikai samaksāt potes, samaksāt par dzīvnieka pasi. Lielākas vērtības nebūs. Bet šis dzīvnieks uzaug kopā ar savu saimnieku, ar saviem tuvajiem un mīļajiem, viņa nogalināšanas, kropļošanas, spīdzināšanas gadījumā, kas diemžēl mūsu sabiedrībā notiek bieži, tā grāmatvediskā vērtība būs nulle, jo tiek piemērota arī amortizācija, tāpat kā lietām.

Vai tiešām Saeimā vispār bija vērts šo jautājumu kustināt, ja mēs trešajā lasījumā pēc būtības izsmērējam pa sienu visu, par ko esam šeit debatējuši, domājuši, runājuši, – ka mēs esam cilvēki un saprotam, ka dzīvnieki jūt sāpes un dzīvnieku saimnieki izjūt morālas ciešanas, jūt līdzi, cenšas palīdzēt saviem mīļajiem mājdzīvniekiem? Ar šo priekšlikumu tas tiek izdzēsts.

Iespējams, ka 15. Saeimā būs cilvēki ar sirdsapziņu, kuri pie šī jautājuma atgriezīsies, bet šādi – ar šādu priekšlikumu – tas tiek izdzēsts. To nozīmē šie divi juridiskie jēdzieni, to nozīmē šis priekšlikums. Es tikai jums to pasaku. Katra paša ziņā ir tas, kā balsot.

Es balsošu "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man patīk šie emocionālie ievadi un argumenti, bet gribu pievērst uzmanību šīs apakšnodaļas nosaukumam. Nevis – ko maksāt dzīvnieka saimniekam, bet šī apakšnodaļa ir par to, ko dzīvnieka saimnieks maksā citiem cilvēkiem, ja kaitējumu ir nodarījis viņa dzīvnieks. Nosaukums ir "Atlīdzība par kustoņu nodarītu kaitējumu", proti, ja dzīvnieks ir nodarījis kaitējumu. Līdz ar to, manuprāt, mēs šeit varam runāt par mantisko zaudējumu... par konkrētu kaitējumu... nevis tikai prasīt atlīdzinājumu par to... kaut kādu morālu aizskārumu katrs var uztvert ļoti dažādi... cik morālu aizskārumu viņam ir nodarījis cita cilvēka dzīvnieks. Manuprāt, šeit ir jārunā tikai par kaitējuma atlīdzināšanu.

Otra lieta. Līdz šim vismaz civiltiesībās bija pieņemts, ka vārds "atlīdzinājums" tiek lietots, lai atlīdzinātu vērtību – viens pret vienu. Vārdu "kompensācija" lieto tad, kad ir runa par materiāli nenosakāmu summu... tiešā veidā. Piemēram, ja cilvēka veselībai ir nodarīts kaitējums, ir atlīdzība par ārstēšanās izdevumiem, bet, ja mēs runājam, cik maksā cilvēka ciešanas vai cilvēka nāve, šajā gadījumā nevar runāt par atlīdzinājumu, tikai par kompensāciju, kam ir cits mērķis.

Tad šīs apakšnodaļas nosaukums būtu jāmaina – ka tā nav atlīdzība, bet kompensācija par radīto aizskārumu, proti... plašāk. Kompensācija ir zināma gandarījuma došana. Mēs nevaram pateikt, ka nāve ir viens pret vienu... samaksājam ar 10 vai 20 tūkstošiem. Kompensācija ir nosacīta summa. Šī apakšnodaļa runā par kaitējuma atlīdzināšanu, konkrētā zaudējuma samaksāšanu, tāpēc tika piedāvāti šie termini.

Aicinu kolēģus paskatīties, par ko mēs šajā likumprojektā balsojam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei otro reizi.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Kūtra kungs, mēs brīnišķīgi zinām, par ko balsojam. Pagriežot šo jautājumu otrādi – attiecībā uz dzīvnieku nodarītu kaitējumu –, arī šeit atbildība ir cilvēka pusē, viņa īpašnieka pusē. Atbildība par to, ka cietušajam ir jāatlīdzina visas ciešanas.

Pavisam nesen Carnikavā dzīvnieki, kuri netika pieskatīti, savainoja mazus bērnus. Mēs nevēlētos šai gadījumā saņemt tikai un vienīgi zaudējumu atlīdzību – par valsts nodevām par šo bērnu ārstēšanu –, bet saprast, kāds kaitējums ir nodarīts visai turpmākajai šo bērnu dzīvei.

Lai no kuras puses mēs skatītos, tomēr vēlamies skatīties visaptveroši – par nodarīto ir jāatbild abos gadījumos.

Līdz ar to es neatbalstīšu šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins. Kolēģi, komisijas vārdā gribu vērst uzmanību, ka anotācijā ir uzsvērts, ka šie grozījumi ir īpaši svarīgi kontekstā ar Civillikuma 2368. pantu. Patlaban 2368. panta pēdējā teikumā ir rakstīts: "Bet tam, kas kustoni vai dzīvnieku nogalinājis vai sakropļojis patvaļīgi, zaudējums jāatlīdzina." Grozījumi paredz aizstāt vārdu "zaudējums" ar vārdu "kaitējums", kas ir plašāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 49, atturas – 11. Priekšlikums ir noraidīts.

A. Judins. Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", trešais lasījums.

Par 11 priekšlikumiem mūs informēs deputāts Mārtiņš Daģis, uzstājoties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā.

M. Daģis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 7. oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā tika saņemti un izskatīti 11 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Daģis. 4. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Daģis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Daģis. 7. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 8. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Daģis. 9. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Daģis. 10. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 11. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 3, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisijas sagatavotais likumprojekts "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma" trešajā lasījumā ir izskatīts un atbalstīts komisijas 7. oktobra sēdē.

Priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam netika saņemti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Irma Kalniņa. Paldies, kolēģi.

L. Matisone (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Kolēģi, nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīšanai ir visumā apjomīgi grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā.

Likumprojektu trešajam lasījumam komisija atbalstīja savā 7. oktobra sēdē.

Priekšlikumi likumprojektam netika saņemti.

Tikai atgādināšu, ka šis likumprojekts pilnveido normas, kas attiecas uz pieņemšanu dienestā, dienesta gaitu, aktualizē amatu sarakstu, stingrāk sasaista amatus ar diplomātisko rangu, nosaka virkni praktisku jautājumu arī attiecībā uz Aizsardzības ministrijas speciālo atašeju amatu precizēšanu, precizē maksimālo dienesta laiku un tā pagarināšanu dienestam ārvalstīs. Vēl virkne ļoti praktisku, dienesta darbam būtisku jautājumu, arī par rotācijām starp dažādām valsts institūcijām, paredzot noteikt kārtību un garantijas diplomātiem, kas pilda ļoti būtiskus pienākumus.

Priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

L. Matisone. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts darba kārtībā – "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā".

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un kungi! Sēdes vadītāja! 6. oktobrī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kuru bija iesnieguši deputāti no Saeimā pārstāvētajām frakcijām – gan no koalīcijas, gan opozīcijas.

Likumprojekta mērķis ir risināt problēmu, kas šobrīd pastāv attiecībā uz bērna labākajām interesēm, attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām, taisnīguma principa ievērošanu, sociāli atbildīgas valsts principa ievērošanu. Proti, šobrīd Uzturlīdzekļu garantiju fondā saskaņā ar šī fonda kārtību izmaksājamo minimālo uzturlīdzekļu apmērs bērnam ir ievērojami mazāks nekā tad, ja uzturlīdzekļus izmaksā saskaņā ar Civillikuma 179. panta kārtību, kad vecāki paši vienojas par uzturlīdzekļu izmaksu.

Fonda mērķis ir uz laiku stāties tā vecāka vietā, kurš kaut kādu iemeslu dēļ nemaksā uzturlīdzekļus par savu bērnu, nepilda savu pienākumu. Sākotnēji šis apmērs no UGF un saskaņā ar Civillikuma kārtību bija vienāds, bet laika gaitā vairāku lēmumu ietekmē tas tika dažādots, līdz ar to šobrīd faktiskā situācija ir tāda, ka UGF izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tas ir ievērojami mazāks nekā Civillikuma 179. panta kārtībā izmaksājamais. Atšķirība ir tāda, ka līdz septiņu gadu vecumam tā starpība ir 40 eiro. Bērnam, kura vecāki ir vienojušies un maksā godprātīgi, minimālais maksājums ir 195 eiro, bet UGF maksā 155 eiro. Tātad bērniem, kas ir vecāki par septiņu gadu vecumu, šis apmērs... šī starpība ir 54 eiro.

Komisija pilnā mērā apzinājās, ka šie grozījumi rada fiskālo ietekmi apmēram 20 miljonu eiro apmērā, kuri budžetā vēl jāatrod. Taču es vēlos, cienījamie kolēģi, vērst uzmanību uz to, ka mums, parlamentam, ir jāņem vērā bērna labākās intereses, kas ir mūsu valstī, un nebūtu pieļaujama situācijas turpināšanās, ka vienam bērnam maksā mazāk, tāpēc ka viņa vecāki nepilda pienākumu, un otram bērnam maksā vairāk. Bērniem būtu jābūt vienlīdzīgām iespējām, kas izriet no materiālā nodrošinājuma.

Par likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir noteikts 30. oktobris. Tas nozīmē, ka šis Saeimas sasaukums šo likumprojektu vairs neskatīs. Nākamajai Saeimai, ko Latvijas tauta ir ievēlējusi, būs jālemj, vai pārņemt šo likumprojektu. Es ceru, ka tā to pārņems un meklēs iespējas, kā šo nevienlīdzīgo situāciju novērst.

Kolēģi, es aicinu jūs šodien šo likumprojektu atbalstīt, ņemt vērā komisijas lēmumu, kas bija vienbalsīgs, ar to paužot, ka likumdevējs Latvijā uzskata, ka tā ir augsta prioritāte – nodrošināt bērna labākās intereses, ievērot sociāli atbildīgas valsts virsprincipu un taisnīgumu. Tālāk tad arī nākamajai Saeimai un valdībai būs jālemj par šo.

Ir pievienots arī Finanšu ministrijas atzinums. Kā jūs redzat, aplēstā ietekme ir 20 miljoni eiro. Šajā jautājumā es vēršu... tas mums visiem ir saprotams, ka jautājums ir par bērna labākajām interesēm, par Latvijas nākotni. Bērni veidos Latvijas nākotni. Tas mums visiem ir saprotams.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, ļoti īsi – atgādinājumam. Šo netaisnību izlabot mēs mēģinām šajā sasaukumā jau četrus gadus. Man, no vienas puses, ļoti žēl, ka to potenciāli varētu pat nepārņemt nākamā Saeima, jo šobrīd tas būs atkarīgs no APVIENOTĀ SARAKSTA lēmuma... un arī par budžetu. Bet man ir prieks, ka mēs esam nonākuši līdz tam, ka tas ir pirmajā lasījumā.

Ļoti īsi atgādināšu, ka jau 2023. gadā mēs skatījām šos grozījumus, PROGRESĪVIE arī ir snieguši priekšlikumus. Pēc tam, taisot arī pārējos budžetus, mums neizdevās panākt to, ka šī netaisnība tiek izlabota. Es kaut kādā ziņā cerēju un joprojām ar prieku skatos uz "Nacionālo apvienību", ka šajos –demogrāfiskajos – jautājumos mēs esam sabiedrotie. Šo netaisnību pret bērniem un šo pabalstu... mēs varētu atrisināt kopīgiem spēkiem. Tāpēc šis likumprojekts bija iesniegts no visas komisijas, no visiem deputātiem, no visām partijām, un, manuprāt, tas ir zīmīgi. Es nevaru jūs aicināt nobalsot uzreiz par steidzamību un divos lasījumos, lai šī Saeima šo netaisnību būtu izlabojusi un neatstātu mantojumā nākamajam sasaukumam, diemžēl šāds piedāvājums mums nav darba kārtībā. Bet tas, ko es gribu uzsvērt, – lai mēs, visi tie, kas plāno strādāt nākamajā sasaukumā, nepieļautu to, ka šis jautājums tiktu aizmirsts.

Vēlreiz – atceramies, ka šobrīd bērniem, kam vecāki nemaksā uzturlīdzekļus, to minimumu, kas ir piesaistīts minimālajai algai... kas attiecīgi viņiem ir jāmaksā... valsts kompensē no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Un tas, kas notiek, – viņiem tā summa ir daudz mazāka. Tas nozīmē, ka šobrīd ar inflāciju un visām izmaiņām bērns mēnesī saņem par 54 eiro mazāk, tāpēc ka viņa vecāks nav samaksājis pats un valstij jāgarantē tas minimums. Tādā ziņā mēs šķirojam bērnus... kuri nezin kāpēc ir pelnījuši vairāk vai mazāk atbalsta no valsts. Šī ir liela netaisnība, ko mēs taupības režīmā kaut kādā ziņā... pirms sešiem gadiem, pieņemot arī budžetu... šīs izmaiņas paslēpjot. Un tā netaisnība turpina saglabāties.

Tā ka es aicinu neskatīties tik daudz uz to, cik tas izmaksās no budžeta, kā uz to, ka šis jau ir pirms tam... uz neaizsargātāko bērnu rēķina, kas dzīvo ģimenē ar vienu vecāku, dažreiz arī bez abiem vecākiem... uz viņu rēķina mēs mēģinājām lāpīt budžetu. To vairs nedrīkst pieļaut.

Es aicinu arī kolēģus atbalstīt. Un šobrīd arī kaut kādā ziņā... varbūt Jurģis ātri varētu pateikt, kā viņi plāno nākamajā sasaukumā šo virzīt.

Aicinu atbalstīt.

Paldies

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens.)

Debates slēdzu.

J. Klotiņš. Es vēlējos pieteikties debatēs.

Sēdes vadītāja. Jūs vēlējāties pieteikties debatēs?

J. Klotiņš. Jā, es nevarēju nospiest pogu.

Sēdes vadītāja. Jā. Tādā gadījumā, godātie kolēģi, ir jāņem vērā, ka Klotiņa kungs vēlējās pieteikties debatēs. Tad reģistrējam Klotiņa kungu debatēm.

Bet ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam, un mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir vairāki paziņojumi.

Pirmajam vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Lūgums Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem – pēc piecām minūtēm būt Sociālo un darba lietu komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Mīļie kolēģi no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas! Lūdzu, satiekamies lejā, vestibilā, uz komisijas kopīgu apspriedi un fotogrāfiju. Ļoti gaidīšu. Lūdzu visus, visus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, gribu atgādināt, ka šodien jūs no Protokola nodaļas esat saņēmuši e-pastu ar atkārtotu ielūgumu uz Saeimas Lūgšanu brokastīm, kas būs 30. oktobrī. Lūgums ieiet šajā e-pastā un atzīmēties, zem ielūguma apakšā ir "Piedalīšos" vai "Nepiedalīšos", lai ir skaidrs un mēs zinām, vai varam uzaicināt vēl kādus viesus, jo vietu skaits ir ierobežots. Tiem, kas piesakās, ka piedalīsies, aicinu pievērst uzmanību – tur ir vēl vienu saite uz Diakonijas centru... kur aicina uz brīvprātīgu ziedojumu, jo mēs paši apmaksājam šīs brokastis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Liels paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Ņenaševas kundze, mums vajadzētu jūsu palīdzību nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, ir reģistrējušies 93 deputāti, nav reģistrējušies 7 deputāti: Česlavs Batņa, Gundars Daudze, Līga Kozlovska, Daiga Mieriņa, Leila Rasima, Zane Skujiņa-Rubene un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Laiks turpināt Saeimas sēdi. Aicinu deputātus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē un pievērst uzmanību debatētājiem.

Atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā". Mēs izskatām to pirmajā lasījumā.

Esam uzsākuši debates.

Pirms es dodu vārdu debatētājiem, aicinu, kolēģi, mazliet pieklusināt jūsu jokus un sarunas. Tie ir aizraujoši, labi dzirdami arī šeit, priekšā.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā".

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Tā jau ir, ka debatētāji nāk un iet un Saeimas sasaukumi nāk un iet, bet likumi paliek. Jautājums, vai paliek likumprojekti. Bet katrā ziņā arī neatrisinātas problēmas mēdz palikt. Antoņina Ņenaševas kundze minēja, ļoti piekrītu – četri gadi ir pagājuši, un šis jautājums ir bijis iezīmēts jau šīs Saeimas sākumā. Es no savas puses tikai piebildīšu, ka "Nacionālā apvienība" un deputāts Uģis Mitrevics to iesniedza arī 2025. gada septembrī, vēl iepriekšējās, Evikas Siliņas kundzes vadītās, valdības laikā. Diemžēl šis jautājums nogulēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atvilktnē. Komisiju tobrīd vadīja PROGRESĪVIE. Beidzot tagad, kad Inese Lībiņas-Egneres kundze sāka vadīt komisiju, mēs atradām risinājumu, kā izveidot tā, ka ir divi likumprojekti: vienā likumprojektā – Tieslietu ministrijas steidzamie jautājumi, un šo likumprojektu mēs nolēmām izdalīt kā deputātu veidotu. Tas būtu no manas puses piebilstams šajās debatēs.

Es vēlreiz uzsveru, ka šis ir jautājums par Latvijas bērniem, par Latvijas bērnu labklājību, par tām personām, kuras vēl pašas sevi nevar uzturēt un kuras veidos Latvijas nākotni. It īpaši šajā situācijā, kādā mēs esam ar tautas ataudzi – diemžēl ar jaundzimušo kritumu un jaunu cilvēku skaita samazināšanos izglītībā, kas tagad vērojams, – mums tomēr vismaz kā likumdevējam ir jāpauž savas tautas deleģētā griba. Mēs esam vienīgais... parlamentārā republikā, kuram ir demokrātiskā leģitimitāte no tautas, no Latvijas pilsoņu kopuma, un mums ir tiesības un iespējas pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, tādējādi paužot savu gribu. Tālāk jau būs atkarīgs no nākamās Saeimas un nākamās valdības, vai šis jautājums tiks turpināts vai atlikts, vai kādā citādā veidā... saistībā ar finansējuma atrašanu.

No opozīcijas... es esmu strādājis gan koalīcijā, gan opozīcijā, es zinu šo situāciju. Opozīcijai ir viegli iesniegt fiskāli ietekmīgus priekšlikumus, koalīcijā esot, to var darīt tikai tad, ja ir iezīmēts finansējums. Bet šis ir pirmais lasījums. Ja to pārņems otrajā lasījumā, skatīs, ir iespēja noteikt spēkā stāšanās termiņu, ņemot vērā fiskālās iespējas. Bet likumdevējam ir uzdevums paust savu redzējumu, savu izpratni par prioritātēm, kas ir objektīvi pamatotas Latvijas pašreizējā situācijā un visos tajos principos, kas jau tika uzskaitīti šeit.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Problēma par uzturlīdzekļu minimālā apmēra nomaksāšanu ir ļoti svarīga, jo pamatā tas attiecas uz bērniem. Paldies kolēģiem, kas šo jautājumu dažādos laikos, dažādos gados, ir cēluši augšā un aktualizējuši, lai meklētu risinājumu.

Taču šis likumprojekts, var teikt, jau saknē norāda uz to, ka nebūs iespējams to apstiprināt galīgajā lasījumā jau vairākkārt pieminēto 20 miljonu avota trūkuma dēļ, no 1. janvāra šo likumu nav iespējams īstenot. Līdz ar to, protams, var teikt, ka mēs labu domājam, gribam labu, bet tai pašā laikā tā nedaudz ir sabiedrības mānīšana, šajā gadījumā bērnu un ģimeņu mānīšana. Es uzskatu, ka šī problēma ir jārisina.

Jāatgādina arī tas, ka kopējais parādnieku apjoms ir ļoti milzīgs un valsts nav atradusi risinājumu, kā šos parādniekus piespiest nomaksāt šos parādus. Ja nemaldos... Viens mans labs paziņa stāstīja, ka kādreiz, vēl pirms Otrā pasaules kara, šādiem parādniekiem bija jādodas klaušu darbos un jānomaksā parāda summa, lai bērnam, tieši bērnam, nebūtu jācieš. Es neaicinu uz šādas sistēmas atgriešanos, bet aicinu uz reālu risinājumu meklēšanu, lai šos parādniekus piespiestu maksāt.

Man ir tāda informācija (jūs arī to varat pārbaudīt), ka par iepriekšējo periodu valsts Uzturlīdzekļu garantiju fondā ir iemaksājusi 56 miljonus, bet tajā pašā laikā atguvusi tikai 17 miljonus. Tātad tā atšķirība ir ļoti milzīga. Ja mēs tādā tempā turpināsim, nekad netiksim līdz risinājumam.

Protams, šis likumprojekts, arī piedāvājot tādu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 30. oktobri –, kā jau Klotiņa kungs norādīja, pēc būtības ir simbolisks sveiciens nākamajai Saeimai vai, nedod dievs, nākamajām Saeimām! Es ceru, ka mēs pēc iespējas ātri atradīsim risinājumu, kā piedzīt no parādniekiem līdzekļus, kā nodrošināt bērnu dzīvi un attiecīgos finanšu līdzekļus. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mums joprojām saglabājas arī reģionālā nevienlīdzība, jo, godīgi sakot, atsevišķos reģionos arī ģimenes, kas pašas nodrošina saviem bērniem visas vajadzības, ne katra – ne tuvu ne katra – var nodrošināt tādā apjomā, kā šeit norādīts: vienam bērnam visu nepieciešamo minimālās algas apjomā. Tas vienkārši nav, piedodiet, iespējams.

Līdz ar to es pats par šo likumprojektu šobrīd nebalsošu. Jo, kā jau teicu, šo iemeslu dēļ es nevaru dot cerības – veltīgas cerības – un tai pašā laikā nedot risinājumu, no kurienes tie 20 miljoni radīsies. Bet, protams, es saprotu, ka vairākums Saeimas to atbalstīs un tas aizies kā sveiciens, kā jau teicu, 15. Saeimai, un attiecīgi nākamajai Saeimai būs jāskatās, jāmeklē risinājumi. Ja nākamā gada budžetā atradīsies finanšu resursi, tad, protams, šādā veidā to varēs atbalstīt un pārņemt, ja ne, tad droši vien arī nākamā Saeima to nevarēs tik viegli pārņemt.

Aicinu strādāt atbildīgi, patiešām meklēt finanšu avotus, un strādāsim tālāk! Bet šobrīd es pats neatbalstīšu šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies, protams, Viļuma kungam par šo skaidrojumu, bet es īsti nepiekritīšu tam, ka likumprojektu nevar atbalstīt.

Kā pareizi minēja Klotiņa kungs, mēs esam parlamentāra valsts un Saeima ir tā, kas pieņem budžetu. Attiecīgi Saeima ir arī tā, kas nosaka, nevis Finanšu ministrija. Mēs esam saskārušies... jūs arī... un jūs to labi zināt, šī sasaukuma pirmajā valdībā esat grozījuši šo likumu, īstenībā arī uzlabojuši to, kā var iekasēt naudu no nemaksātājiem. Cik es saprotu, ir arī palielinājusies iekasētā summa, ko mēs varam, tā teikt, piespiedu kārtā iekasēt no uzturlīdzekļu nemaksātājiem, jo bija vairāki uzlabojumi šajā likumā. Tā ka skaidrs, ka šajā jomā ir jāstrādā.

Bet tas nekādā veidā neattaisno faktu, ka mēs valstiski uzskatām, ka vieni bērni nez kāpēc ir pelnījuši par 54 eiro mēnesī mazāk tajā pašā situācijā. Tas to neattaisno. Es ļoti labi saprotu, mēs varam atkal atrunāties ar Finanšu ministriju un to 20 miljonu neesību.

Vēlreiz – parlaments... Saeima ir tā, kas nosaka netaisnības labošanu, nevis to stāstu, kur mēs konkrētos 20 miljonus budžetā saliksim. Šī būs jaunās Finanšu ministrijas, vienalga, kas būs ministrs, atbildība – salikt budžetu atbildīgi. Neviens nesaka to, ka mums ir jāpieņem kaut kādi neatbildīgi, fiskāli negatīvi lēmumi. Tas ir stāsts par normu, kurā šobrīd ir iekodēta netaisnība. Vieniem ir pielīdzināta, teiksim tā, izmaksa minimālajai algai, un citiem tā ir atsaistīta un vienkārši Ministru kabineta noteikta. Izlabojam juridiski korekti šo netaisnību pret bērniem, kuriem... Mēs zinām, ka pie mums izplatītākais ģimenes veids ir viena vecāka ģimene, kurā bērniem ir nepieciešami papildu uzturlīdzekļi. Vienkārši izlabojam to netaisnību un, protams, ļaujam budžeta sakarā, nākamo budžetu veidojot, noformēt, teiksim, Excel tabulas tā, lai šis pasākums būtu godīgs un fiskāli neitrāls.

Bet skaidrs, ka tas prasa politisku lēmumu. Jo šis arī bija politisks lēmums – atņemt tiem bērniem... atsaistīt šo pabalstu no minimālās algas un attiecīgi atņemt tiem bērniem iespēju saņemt godīgu un līdzvērtīgu pabalstu. Tā ka šis ir tīri politisks lēmums, te nevar atrunāties ar Finanšu ministrijas spēju vai nespēju to darīt. Mums arī bija grūti valdībā mēģināt panākt to, lai Finanšu ministrija piekristu. Tāpēc arī tas nebija izdarīts. Un man ir ļoti žēl.

Tāpēc es vēlreiz saku paldies "Nacionālās apvienības" kolēģiem par uzstājīgumu šajā jautājumā. Manuprāt, tas ir jārisina mums visiem kopīgi un jāatstāj normāls, tā teikt, mantojums nākamajai Saeimai vismaz šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es vienkārši gribu atgādināt, ka bērns ir bērns un bērna vajadzības nav atkarīgas no tā, pie kā šis bērns dzīvo. Viņa vajadzības būs.

Tas, ko mēs dzirdam, ir: vienam vecākam, pie kā bērns nedzīvo un kam jāmaksā uzturlīdzekļi, naudas nav, iespēju nav – nu, tā sanāca. Valstij arī jābūt fiskāli atbildīgai, naudas vairāk nav, nav atrasta – nu, tā sanāca. Vecāks, pie kura bērns dzīvo, nevar bērnam pateikt: nav, tā sanāca. Tam vecākam, pie kā bērns dzīvo, bērna vajadzības jebkurā gadījumā ir jānodrošina. Un tas vecāks ir spiests līst caur adatas aci, kamēr pārējie vienkārši pasaka: mums šobrīd tādu iespēju nav.

Tāpēc, es domāju, ir ļoti svarīgi, ka mēs labojam šo netaisnību. Likumprojektam ir jāpāriet uz nākamo Saeimu, un jāturpina pie tā strādāt. Mēs ik pa brīdim dzirdam to, cik demogrāfija ir svarīga, kā mēs gribam rūpēties par demogrāfiju. Bet, piedodiet, nav svarīgi tikai piespiest kādu to bērnu piedzemdēt, daudz svarīgāk, it īpaši, ja cilvēkam ir galva uz pleciem, ir parādīt, ka valsts ir arī gatava palīdzēt šos bērnus uzturēt, ja kāds no vecākiem šo pienākumu neuzņemas.

Tāpēc es uzskatu, ka mums likumprojekts ir jāatbalsta un ir jālabo netaisnība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Nevaru nepiekrist visiem runātājiem – gan tiem, kas saka to, ka mēs sadalām bērnus divās grupās... Mēs runājam par reāli dzīviem bērniem, nevis naudu. Mēs runājam par bērnu atstumtību, nabadzības risku, iespējas neesību ēst kvalitatīvu pārtiku, arī apģērbties, iet uz interešu izglītības pulciņiem, ko var darīt citi bērni. Mēs runājam par to, ka sadalām mūsu, es gribētu teikt, nākamos nodokļu maksātājus, tos, kas būvēs un uzturēs Latviju, divās daļās.

Ja mēs sakām, ka viņi būs tie, kas mums atdos sirdi un dvēseli, lai šeit dzīvotu un tiešām strādātu mūsu valsts labā, tad nav teikts, ka tas tā būs, ja viņus apdalīsim jau bērna gados. Līdz ar to tie, kas saka, ka šī ir nevienlīdzība un netaisnība, es saku – 100 procentu! Tiem, kas saka to, ka nauda ir problēma, nevar nepiekrist. Mums ir problēmu līdz ausīm – visi iespējamie dzelzceļa, lidmašīnu procentu maksājumi, medicīnā trūkst pusmiljarda vai miljarda... pedagogi... daudzi citi maksājumi. Tomēr, kolēģi, tas nav arguments, lai mēs šo jautājumu vienkārši noliktu zem galda.

2019. gadā, kad naudas bija, kā kāds teica, tik daudz, kā nekad nav bijis, tika pieņemts lēmums ar 2020. gadu apdalīt bērnus. 2004. gadā šī summa bija vienlīdzīga. 2009. gada krīzē tā tika samazināta, kas ir loģiski, daudz samazinājumu bija. 2012., 2013., 2014., 2015. gadā – atkal atjaunota. Un tad atkal lēmums – nē, izdarām tā, lai mums nekad nebūtu jāvienādo šis maksājums starp vieniem un otriem bērniem. "Ģeniāls" lēmums (pēdiņās).

Tas, ko mēs, šī Saeima, varam izdarīt, – šo jautājumu labot un nolikt uz galda starp visām citām mūsu problēmām, kas tikai aug augumā. Nākamajai Saeimai, nākamajai valdībai būs jāizvērtē prioritātes, vai mēs... Tā kā mēs esam nobalsojuši dienas vai pāris dienu laikā par 30 miljoniem "airBaltic" – tikko nobalsojām –, par pusmiljardu "airBaltic" nobalsojām pirms dažiem gadiem... Tā ir tāda summa... tāds pats pusmiljards ir tā summa, kas 20 gadu laikā ir sakrājusies tiem vecākiem, kas neatmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fondā. Redz, kur jums ir pusmiljards "airBaltic" un pusmiljards 20 gadu laikā par bērniem samaksātiem līdzekļiem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, nauda, kuru valsts nav atguvusi no nemaksātājiem. Salīdzināmas vērtības – dzīvi bērni un kaut kas cits.

Līdz ar to es saku: liekam arī šo jautājumu uz galda un tad tālāk izšķiramies par prioritātēm.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, es arī absolūti piekrītu visam, kas tika teikts. Bērns nav vainīgs, un bērniem jāsaņem atbalsts. Ja mēs runājam par demogrāfijas jautājumiem, tad ir ļoti liels skaits bērnu, kuriem ne tikai jānāk pasaulē, bet arī... lai varētu normāli izaugt un saņemt izglītību.

Es gribu pateikt par vienu problēmu, ko... Tieslietu ministrija, iepriekš jau jūs esat mēģinājuši to darīt – samazināt to skaitli, kas ir... Tas skaitlis ir, kāds ir parāds. A parāds sastāda 560 miljonus. 560 miljonu šodien ir parāds. Tie ir tēvi... piedodiet man, lielākā daļa tie ir tēvi (90 ar kapeikām, ja ne vēl vairāk, procentu), kas nemaksā par saviem bērniem... kas nav samaksājuši.

Protams, valstij ir jāuzņemas atbildība par to. Bet mums ir kaut kā jādomā arī par to, kādā veidā mēs... Tad, kad ir kaut kādi svētki, mēs runājam par skaistu ģimeni, kopību un vēl kaut ko... A šeit ir šausmīgi daudz sabrukušu ģimeņu, kurās māte viena audzina bērnu un cīnās, lai varētu bērnam palīdzēt.

560 miljoni – tas ir vairāk nekā pusmiljards. Mēs šodien runājam par naudas summām, kas varētu ieiet iekšā medicīnā, citās nozarēs. Tāpēc es domāju, ka tā ir ļoti nopietna problēma. Protams, bērniem jāpalīdz, kaut kā vismaz jāsamazina šie skaitļi. Drusku tie iet uz priekšu. Jau iepriekšējā... Tieslietu ministrijā ir strādāts. Bet, ja šo problēmu mēs nerisināsim, skaitļi augs augumā. Nu diez vai varēs atrast nopietnu risinājumu.

Es pilnībā atbalstu, ka šiem bērniem ir jāpalīdz un viņi nav vainīgi ne pie kā. Arī tās mātes nav vainīgas un cīnās par saviem bērniem. Bet par papucīšiem tomēr padomāsim, lai viņi arī nes atbildību par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Paldies tiešām visiem iepriekšējiem runātājiem. Katram bija ļoti, ļoti nozīmīga akcentu uzlikšana. Bet es vēlos teikt, ka tik tiešām, kā Bērziņa kungs teica, šie skaitļi mainās, bet 42 000+ uzturlīdzekļu nemaksātāji katru dienu – tā ir milzīga sociālā problēma. Tas, ka sākotnēji šis jautājums administratīvi ir nonācis Tieslietu ministrijā, kas pēc būtības var rīkoties tikai un vienīgi ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda atgūto, regresā atgūto naudu no parādniekiem, protams, šo problēmu nekad nerisinās, jo tā ir sociāla problēma. Pēc būtības mums ir jāraugās uz to kā uz sociālu atbalstu tām mammām, kuras... Tā tas diemžēl ir – 98, komats... procenti nemaksātāju diemžēl ir tēvi. Kā mēs šīm mammām palīdzam? Jo no regresā atgūtās naudas tas nav iespējams.

Es tiešām to izvirzīju kā savu prioritāti. Bija vairāki jauni pasākumi. Tostarp ir noslēgtas ļoti daudzas vienošanās ar nemaksātājiem, kuri gadiem nav maksājuši, tagad viņi sāk mazliet maksāt, bet šīs summas ir ļoti mazas. Beidzot ir sākts piemērot Krimināllikumā jau sen paredzētu iespēju piemērot kriminālatbildību par izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas. Gadiem šis jautājums Tieslietu ministrijā bija palicis tikai, tā teikt, uz papīra, jo, protams, saprot – piemērojot brīvības atņemšanu, iespējams, tas uzturlīdzekļu nemaksātājs pats maksāšanu neuzsāks. Bet tas tomēr ir preventīvs signāls visai sabiedrībai, ka uzturlīdzekļu nemaksāšana Latvijas sabiedrībā netiek tolerēta un Krimināllikumā paredzētā atbildība tiek piemērota. Šobrīd ir vairāki procesi, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ir ierosināta... nodota šī lieta. Es domāju, ka tiek darīts ļoti, ļoti daudz.

Bet tas, no kā es baidos, – mēs nevaram to uzgrūst uz Tieslietu ministrijas vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pleciem, jo regresā šo naudu mēs nekad neatgūsim. Cilvēki, es atvainojos, kuriem nospļauties par saviem bērniem, ir mūsu sabiedrības locekļi. Mums šis jautājums ir jārisina sociāli. Mums ir jāpalīdz bērniem, mums ir jādod iespēja visiem bērniem saņemt vienādus uzturlīdzekļus, taču risinot to ar, iespējams, Labklājības ministrijas budžeta vai kādas citas ministrijas budžeta līdzekļiem, palīdzot ar sociālo pabalstu vai kā citādi, jo tas nekad nevarēs būt kā Uzturlīdzekļu garantiju fonda regresā atgūts maksājums no parādnieka. To ir pierādījusi visa šī fonda pastāvēšanas vēsture, ka tā tas diemžēl nedarbojas. Vēl vairāk – mēs arī zinām: ir darba devēji, kaimiņi, jauni dzīvesbiedri, kuri šos uzturlīdzekļu nemaksātājus ar "pamperiem" apliek apkārt. Viņi turpina nemaksāt. Viņiem par to nekas nav. Viņi nav sabiedrībā tādas personas, kuras kaut kādā ziņā justos neērti par to, ka viņi nemaksā uzturlīdzekļus. Un viņi vienkārši nobēdzina visu iespējamo naudas apjomu, lai no viņiem nevarētu šo piedziņu veikt.

Neskatoties uz to, ka mēs arī Civilprocesa likumā veicām lielu reformu attiecībā uz parādnieku piedziņu veikšanu, – varēja noslēgt vienošanos, varēja soli pa solim izkāpt no parādiem. Šīs personas to nevēlas. Jā, ir daļa Uzturlīdzekļu garantiju fonda klientu, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, kuri atrodas varbūt arī citos... sociālajos namos, un tik tiešām šīs personas nav darbspējīgas. Bet lielākā daļa ir. Lielākā daļa ir. Viņi nemaksā nodokļus, viņu īpašums ir noformēts uz jaunajiem dzīvesbiedriem. Viņiem ir labi darba devēji, kas viņus sargā, viņiem ir jaukas ģimenes, kas viņus sargā no "sliktajām" bijušajām sievām un bērnu mātēm. Tādā sabiedrībā mēs dzīvojam.

Un ar šo likumprojektu, es domāju, mēs vienkārši beidzot sākam runāt skaidru valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Es nedzirdēju pilnīgi visus iepriekšējos runātājus un, godīgi sakot, arī neesmu detalizēti iepazinies ar likumprojektu.

Bet es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu lietu. Tātad starp tiem 42 tūkstošiem nemaksātāju – mēs to pētījām vienā apakškomisijā šī sasaukuma sākumā – ir liela daļa cilvēku, kuriem ir zvērinātu tiesu izpildītāju liegums, kas faktiski viņus iestumj pelēkajā ekonomikā un kas praksē nereti... Es negribu aizstāvēt šos nemaksātājus, bet praksē nereti notiek, ka šie cilvēki, piemēram, samaksā skaidrā naudā un māte paņem arī naudu no valsts. Piemēram, ir nemaksātāji, kas ir Anglijā, kuri ir aizbraukuši prom pēc lielās krīzes. Viņi tur pelna naudu, sūta saviem bērniem, bet māte paņem arī no valsts to naudu.

Varbūt problēmsituācija būtu jārisina arī no tāda rakursa, ka mēs varam, teiksim, palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir šie grēki, kas ir notikuši 2008. gadā, lielajā krīzē un tā tālāk... lai mēs viņus varētu integrēt atpakaļ no pelēkās ekonomikas, un viņi labprāt arī tad, iespējams, maksātu uzturlīdzekļus. Tā kā viņi tagad ir pelēkajā ekonomikā, viņiem ir skaidra nauda, viņi maksā par saviem bērniem, bet, kā jau minēju iepriekš, mātes izmanto iespēju un paņem arī no valsts.

Vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mums šķiet, ka jautājums ir par uzturlīdzekļiem, bet patiesībā – nē, tas ir par principiem.

Visu cieņu Viļuma kungam, kurš paskaidroja, kāpēc viņš nebalsos un kāpēc viņa izvēle ir nebalsot.

Bet mani mulsina PROGRESĪVO principi. (Starpsauciens.) Mānīt sabiedrību ar to, ka šie jautājumi viņiem ir svarīgi, kāpt vairākiem šeit debatēt un nepateikt, kā jau Klotiņa kungs minēja, ka iepriekšējā komisijas vadītāja Leila Rasima noturēja šos jautājumus atvilktnē. Tie ir principi, par kuriem mēs runājam. Mēs runājam ļoti daudz, atsaucamies uz summu, ko tas maksā, – 20 miljoni. Bet tad varbūt arī nākamajai Saeimai ir jādomā par to, kā šo naudu... kā šos nemaksātājus piespiest maksāt. Protams, mūs var baidīt arī ar pelēko ekonomiku, mūs var baidīt ar pelēko ekonomiku un stāstīt par to, ka cilvēki iet un iet, bet varbūt vajag sodīt gan uzņēmējus, gan to pašu darba ņēmēju, kas tā dara? Varbūt tieši tas ir tas, ko sabiedrība novērtētu... arī no tā, ka šie lēmumi nākamajai Saeimai būtu nevis tikai lozungu veidā... un nevis bļaut no tribīnes kaut kādus dumjus jautājumus, uz kuriem jau sen ir atbildēts, bet strādāt tā, lai nemaksātāju skaits samazinātos... un reāli samazinātos.

Jā, es arī piekritīšu Viļuma kungam par to, ka šis ir sveiciens nākamajai Saeimai – domāt nevis tikai par 20 miljoniem, bet domāt par šiem jautājumiem kompleksi. Jo šis viens jautājums par uzturlīdzekļiem atsedz lielu daļu ar jautājumiem, kas līdz šim varbūt ir lēnāk risināti, ir noturēti komisijās zem galdiem, atvilktnēs vai vēl kaut kur. Varbūt ir pienācis laiks tos risināt. Tāpēc, jā, šis būs tas jautājums, kas būs jārisina nākamajai Saeimai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Klotiņš. Komisijas vārdā, dāmas un kungi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Klotiņš. Paldies, kolēģi.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. 30. oktobris. Deputāti piekrīt. Paldies.

J. Klotiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija 2026. gada 6. oktobra sēdē izskatīja deputātu Jura Viļuma, Andreja Svilāna, Agneses Krastas, Raivja Dzintara un Harija Rokpeļņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1530/Lp14). Nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē. Sekojošās komisijas sēdēs tika atbalstīts priekšlikums noteikt likumprojektam steidzamības statusu un lūgt pieņemt Saeimas šīs sēdes laikā arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem, kas saistīti ar personu nelikumīgu pārvietošanu un uzturēšanās atbalstīšanu. Krimināllikuma 285. pants paredz kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. 285.¹ pants paredz kriminālatbildību par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, savukārt 285.² pants paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices konfederācijā.

Komisija iepazinās ar Iekšlietu digitālā centra uzziņu par Krimināllikuma 285., 285.¹ un 285.² panta piemērošanu. Uzsākto kriminālprocesu skaits par minētajiem trim pantiem no 107 gadījumiem 2024. gadā ir pieaudzis līdz 149 2025. gadā un 149 tikai 2026. gada pirmajos astoņos mēnešos. Tātad situācijas eskalācija ir acīmredzama un satraucoša.

Kā norāda likumprojekta iesniedzēji, minētie noziedzīgie nodarījumi rada tiešu un būtisku apdraudējumu valsts pārvaldības kārtībai, jo tie vēršas pret valsts robežas neaizskaramību un tiesas kontroli pār personu uzturēšanos Latvijas Republikā. Statistika pierāda, ka nekavējoties ir veicami pasākumi, kas pirmām kārtām preventīvi atturētu nelegālo migrantu biznesa tālāku eskalāciju, dotu iespēju tiesībsargājošajām iestādēm pieņemt spriedumus par noziedznieku ilgstošāku izolēšanu no sabiedrības.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektam steidzamības statusu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Svilāns. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Svilāns. Ja kolēģi neiebilst, Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Juridiskā komisija savā 2026. gada 7. oktobra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" un nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir mazināt birokrātiju valsts pārvaldē, atsakoties no Ministru kabineta rīkojumu projektu sagatavošanas Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā regulētā procesa ietvaros un tādējādi ieviešot īsāku sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu valstij būtisku projektu realizācijā.

Pašreiz, atsavinot nekustamo īpašumu pēc tam, kad atsavināšanu veicošā institūcija ir veikusi nepieciešamās darbības un noteikusi taisnīgu atlīdzību, šo lēmumu atkārtoti apstiprina Ministru kabinets. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus, paredzot atteikties no Ministru kabineta iesaistes šajā atsavināšanas procesa posmā.

Vienlaikus jāuzsver, ka attiecībā uz privātpersonām regulējums un atsavināšanas standarts netiek mainīts un grozījumi neietekmēs viņu tiesības.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Svilāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Piecas dienas. Tātad 20. oktobris. Deputāti piekrīt. Paldies.

A. Svilāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kaspars Briškens informēs mūs par pieciem priekšlikumiem.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" otrajā lasījumā.

Komisijā saņēmām un izskatījām piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likumā lietoto terminu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgi – tikko definēto terminu, kas ir aizstāts ar skaitļiem, iekļauj likumā un aizstāj garo nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 3. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Mazliet apjomīgāks, nav saistīts tiešā mērā ar likuma pamatmērķi... kas ir e‑pierādījumu regulas likumprojektu pakotne.

Iepazīstināšu mazliet vairāk. Ar priekšlikumu ievieš jaunu pantu likumā attiecībā uz piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam. Vairākām valsts institūcijām, tostarp Valsts policijai, Nodokļu muitas policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un citām institūcijām, dod tiesības pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem uzdod elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnē elektronisko sakaru tīklā, elektronisko sakaru komersantiem pārvirzīt lietotājus, arī attiecībā uz augstākā līmeņa domēnu reģistriem, nodrošināt domēnu vārdu atslēgšanu un vairākas citas lietas, pamatojot to ar sabiedrības interesēm noziedzīgu nodarījumu novēršanai, sabiedrības drošības, tai skaitā nacionālās drošības, interesēm... sabiedrības veselības aizsardzībai, patērētāju tiesību aizsardzībai... un citiem aspektiem. Dod šīm institūcijām plašas tiesības ierobežot pakalpojumus dažādu minēto iemeslu dēļ.

Komisijā par šo diskutējām, uzklausījām vismaz dažas no tām institūcijām, kas bija pārstāvētas. Komisijā nebija vienbalsīga atbalsta, bet komisijas vairākums kopumā šo priekšlikumu atbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Briškens. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 4. pantu... no pirmā lasījuma redakcijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Visbeidzot pēdējais – 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanās datumu – 2026. gada 1. decembri. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Briškens. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šī gada 20. oktobri.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad priekšlikumus sniedzam līdz 20. oktobrim. Paldies.

K. Briškens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums Transporta enerģijas likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Transporta enerģijas likumā".

Komisijā ir saņemti divi priekšlikumi.

Likumprojekta būtība – pārskatīt normas... vai nepieciešamību biopiejaukumam degvielai.

1. – deputātes Simanovskas priekšlikums. Komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Kolēģi! Tātad par biodegvielas piejaukuma atsaukšanu. Es teiktu, ka tas ir tāds ļoti populistisks priekšlikums, kas izklausās it kā labi. (Starpsauciens.) Nē, piedāvājums likumā... es atvainojos... tātad piedāvājums likumā ir populistisks, un tieši mans priekšlikums cenšas to labot. Un kāpēc?

Protams, izklausās labi, īpaši, ja cilvēkiem nepatīk nekas, kas ir saistīts ar zaļo kursu, viņiem ir klapes uz acīm, viņi neko citu neredz, redz tikai to, cik zaļais kurss ir slikts, pat nepadomā, ka, patiesību sakot, šur tur un... vairumā gadījumu zaļais kurss viņiem ir izdevīgs. Šajā gadījumā... kas ir biodegvielas piegādātāji Latvijā? Tie ir Latvijas uzņēmumi. Tāpat arī tie, kas piedāvā produktus biodegvielas ražošanai, ir Latvijas uzņēmumi.

Ieliekot Transporta enerģijas likumā šo atrunu par biodegvielas piejaukumu, Latvija šiem ražotājiem deva signālu: jums būs pieprasījums. Ko mēs tagad sakām? Tie ir tie paši Latvijas zemnieki. Mēs viņiem sakām: nē, pieprasījuma nebūs, mēs pārdomājām. Izdabājot vienai un tai pašai nozarei... izdabājot vieniem, mēs darām sliktu otriem. Kāpēc mēs tā darām? Tikai tāpēc, ka tas labi izklausās?

Otrs – šobrīd mēs riskējam nesasniegt savus mērķus saistībā ar CO₂ mazināšanu (Starpsaucieni.)... un ir citi mērķi, kurus mēs neizpildīsim. Un atkal ir tā problēma. Protams, varam jau teikt, ka mums Eiropas Savienības mērķi vairs nav saistoši, bet tajā pašā laikā saprotam, cik ļoti tas, ka atrodamies Eiropas Savienībā, ir saistīts ar mūsu pašu drošību. Apņemšanās uzņemties saistības ir godavīra pienākums, nevis mēs pie katras izdevības pārdomājam... ka to tomēr neizdarīsim.

Turklāt šī likumprojekta anotācija ir maldinoša. Anotācijā rakstīts, ka tam nebūs nekādas fiskālās ietekmes, bet tajā pašā laikā realitātē, ja mēs nesasniegsim saistības, ko esam apņēmušies, tās būs izmaksas valsts budžetam un šīs izmaksas pāries uz visiem iedzīvotājiem. Un tad mēs visi, visa sabiedrība, maksāsim par vienu populistisku solījumu, kas nekādu lielo ietaupījumu nedos. Cilvēkiem, kas orientējas uz jauniem produktiem un kas vēlas tos ražot, parādīsim, ka uz mūsu solījumiem nevar paļauties, mēs tos atsaucam, kad ienāk prātā.

Es uzskatu, ka mans priekšlikums labo netaisnību un neprātu, ko piedāvā šis likumprojekts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, pirmām kārtām ETS direktīva neattiecas uz lauksaimniecības degvielu. Šinī gadījumā stāsts nav par to, ka šis būtu kaut kas ārpus tā, ko mēs esam iepriekš pieņēmuši. Un tas racionālais fons... Šinī gadījumā mēs runājam par to, ka iepriekš ir bijusi tāda kārtība, ka vasarā šo biopiejaukumu mēs lietojam, bet līdz šim ziemā tas nav ticis lietots, tai skaitā lauksaimniecības tehnikai un citai tehnikai, arī vieglajām automašīnām. Problēma ir tā, ka šim biopiejaukumam, kas ir pirmās paaudzes biodegviela, ziemas periodā ir tendence rafinēties, respektīvi, ja tehnika kādu laiku pastāv, bākā veidojas tāds kā zaņķis, nosēdumi, un, iedarbinot šo tehniku, tas ir dažu minūšu jautājums, līdz degvielas filtri ir ciet.

Simanovskas kundze nekad nav redzējusi... un darbojusies tādās sfērās kā lauksaimniecība vai mežizstrāde vai kādā citā sfērā un nekad nesapratīs, cik maksā degvielas filtrs, cik maksā filtra nomainīšana, cik tas ir laikietilpīgi un cik tas pasākums ir ķēpīgs. Dzīvot Jūrmalā un braukt ar elektroauto varbūt ir populāri PROGRESĪVO vidū, bet bez PROGRESĪVAJIEM ir arī cilvēki, kas strādā uz lauka, mežā un citur... tai skaitā sargā arī mūsu robežu.

Šis likumprojekts paredz... šo biopiejaukumu mēs nelietojam arī armijas tehnikai... tas nav nekāds populistisks priekšlikums. Es gribu redzēt to brīdi, kad tehnika, kaut vai ložmetējs vai kāda cita tehnikas vienība, kas būs nostāvējusi noliktavā, nedod dievs, pēkšņi būs jāpielieto, bet to nevarēs iedarbināt, tāpēc ka degvielas filtri ir aizgājuši ciet, – ko tad jūs, PROGRESĪVIE, dziedāsiet?

Ja šo biopiejaukumu kādreiz arī pievienosim, tā jau būs nākamā paaudze. Tad tā būs HVO, bet tā ir daudz dārgāka, un mēs zinām, cik šī degviela maksā degvielas uzpildes stacijās. Un, ja klāt ir vēl pieci centi, tad tas ir neadekvāti.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

H. Rokpelnis. Kolēģi, atgādinu, ka 1. priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums ir noraidīts.

H. Rokpelnis. 2. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Abi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Transporta enerģijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

H. Rokpelnis. Komisijas vārdā rosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šī gada 20. oktobri.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1483/Lp14), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka šis likumprojekts uzlabo jeb sakārto jautājumu, kā tiek pārvaldīti arestētie līdzekļi, kas līdz šim ilgāku laika posmu ir radījuši problēmas praksē. Tas bija Tieslietu ministrijas projekts... un arī ar attiecīgajiem grozījumiem.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus, no tiem 3 priekšlikumi ir atsaukti.

1. – iekšlietu ministra priekšlikums. Tas ir atsaukts. Es atvainojos... jā, iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atsaukts.

2. – iekšlietu ministra priekšlikums. Arī ir atsaukts.

Un 3. – iekšlietu ministra priekšlikums. Arī ir atsaukts.

4. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – tieslietu ministra priekšlikums. Tāda paša satura priekšlikums citā pantā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Un 10. – tieslietu ministra priekšlikums. Par to pašu jautājumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1483/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Tātad piecas dienas, tas ir, 20. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1476/Lp14), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Šis likumprojekts ir saistīts ar elektronisko pierādījumu... pārrobežu sadarbības jautājumos. Un attiecīgi ir nepieciešamie redakcionāli grozījumi dažos citos pantos.

Komisija saņēma divus priekšlikumus, kas pēc būtības nemaina pašu likumprojektu, bet pilnveido tā redakciju.

1. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt spēkā stāšanās datumu. To skatīsimies uz trešo lasījumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1476/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 20. oktobrim.

Sēdes vadītāja. 20. oktobris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1477/Lp14), otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar e‑pierādījumu regulējumu. Iepriekš Kūtra kungs ziņoja par vienu no šīs pakotnes likumprojektiem, bet šobrīd strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" otrajā lasījumā.

Komisijā saņēmām un izskatījām trīs priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Termini, kas saistīti ar e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 4. pantu par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Briškens. Pēdējais – 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumos noteikt likuma spēkā stāšanos 2026. gada 1. decembrī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1477/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K. Briškens. Komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šī gada 20. oktobri.

Sēdes vadītāja. 20. oktobris. Paldies.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" otrajā lasījumā.

Esam saņēmuši astoņus priekšlikumus.

1. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Likuma 9. panta devīto daļu pēc vārdiem "koplietošanas transportlīdzekli" papildināt ar vārdiem "(izņemot piekabi)". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 2. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Papildina likuma 16. panta 2.¹ daļu pēc vārdiem "transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā" ar vārdiem "vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā", attiecīgi paplašinot tvērumu, ietverot arī traktortehnikas vadītāju kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 3. – arī Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Attiecīgo pantu pēc vārda "motorstundu" papildināt ar vārdiem "un jaunai traktortehnikas piekabei". Šo gana plaši izdiskutējām komisijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Briškens. 4. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Konceptuāli mazliet plašāks. Paredz to, ka transportlīdzekļu vadīšanas apmācību komercnolūkā ir tiesīgs veikt arī transportlīdzekļu vadīšanas instruktors. Un attiecīgi ir noteiktas pazīmes, ar kādām tas būtu atļauts.

Šo priekšlikumu ļoti plaši izdiskutējām komisijā. Piedalījās divas nozares asociācijas. Domas dalījās. Konkrētais priekšlikums nestu pietiekami lielu fundamentālu izmaiņu veidā, kā šobrīd tiek sertificēta transportlīdzekļu vadīšanas apmācību sistēma, galveno uzsvaru liekot uz autoskolām. Patmalnieka kungs piedāvā risinājumu, ka arī instruktori varētu šādas apmācības sniegt ar visām no tā izrietošajām darbībām – sagatavošanu eksāmenam un tā tālāk.

Plaši par šo diskutējām, iesaistījām arī nozares partnerus, bet kopumā komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Briškens. 5. – iekšlietu ministra Dombravas priekšlikums. Mazliet precizē konkrētā panta formulējumu, kas attiecas uz motocikla (tricikla) dakšām – ne konceptuāli, vairāk vārdiski. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 6. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Attiecas uz lauksaimniecības mašīntraktoru un tā savienojumu ar piekabi vai maināmo velkamo iekārtu vai agregātu vadīšanas kvalifikāciju. Tiek piedāvāts ietvert gan TR2, gan C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D un DE kategorijas.

Vienlaikus labprāt izstāstītu par 7. priekšlikumu, jo konkrētais Šmita kunga priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā, nākamajā, kas nedaudz ierobežoja vadīšanas kategoriju pieļaujamo spektru, izņemot ārā C1 un D1, attiecīgi atstājot TR2, C1E, D1E, C, CE, D un DE.

Līdz ar to 6. – parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. – atbildīgās komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt daļējai 6. priekšlikuma atbalstīšanai un 7. priekšlikuma atbalstīšanai.

K. Briškens. Noslēdzošais – 8. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumiem, ka tikko minētā 16. panta 2.¹ daļas grozījumi stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Briškens. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K. Briškens. Komisijas vārdā ierosinu priekšlikumu iesniegšanai šī gada 20. oktobri.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Valsts kontroles likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šobrīd strādājam ar likumprojektu "Grozījums Valsts kontroles likumā".

Vēlos informēt, ka šis likumprojekts paredz, ka Valsts kontrole attiecībā uz Saeimu ir tiesīga veikt revīziju par Saeimas sagatavotā gada pārskata pareizību. Tas pirmajā lasījumā tika atbalstīts.

Otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputātes Ābramas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Man nav zināms, kāpēc komisija neatbalstīja. Diemžēl tajā dienā nevarēju piedalīties komisijas sēdē un aizstāvēt savu priekšlikumu, tāpēc izmantošu iespēju to darīt šeit, kaut gan pa četriem gadiem esmu pārliecinājusies, ka operēt ar racionāliem argumentiem pie mums ļoti bieži ir kā cīņa ar vējdzirnavām. Par spīti tam, mēģināšu paskaidrot, kāpēc mans priekšlikums ir šāds.

Tātad pirmajā lasījumā tika lemts, ka Valsts kontrole Saeimā ir tiesīga veikt finanšu revīziju par Saeimas sagatavotā gada pārskata pareizību. Jā, lai tas paliek, bet tas nav tas, ko sabiedrība no mums sagaida... gada pārskata pareizību. Tāpēc es papildināju ar to, ko, manuprāt, sabiedrība sagaida no Saeimas, proti, ka Valsts kontrole ir tiesīga veikt arī atbilstības un lietderības revīzijas attiecībā uz Saeimas budžeta līdzekļu izlietojumu un rīcību ar valsts mantu.

Kā argumentu oponentiem, kuri teica, ka tas Saeimā nekādā ziņā nav iespējams, esmu papildinājusi priekšlikumu – ka, veicot revīziju Saeimā, Valsts kontrole nevērtē Saeimas politisko mērķu izvēli un likumdošanas darbības saturu. Domāju, ka tas atbild uz visiem jautājumiem, kuri iepriekš tika apspriesti komisijā, arī sēdē, kad likumprojekts tika apspriests pirmajā lasījumā.

Kāpēc ir šāds priekšlikums? Četri ļoti racionāli argumenti. Mēģināšu ar tiem jūs pārliecināt.

Pirmkārt, ja Valsts kontrolei ir tiesības pārbaudīt tikai Saeimas sagatavotā gada pārskata pareizību, tas nenodrošina pilnvērtīgu ārējo kontroli pār Saeimas budžeta līdzekļu izlietojumu un rīcību ar valsts mantu. Gada pārskatu finanšu revīzijas sniedz atzinumu par pārskatos ietvertās informācijas pareizību, taču neaizstāj atbilstības revīziju par konkrētu darījumu un izdevumu tiesiskumu vai lietderības revīziju par līdzekļu ekonomisku, efektīvu un rezultatīvu izmantošanu.

Otrkārt, iesniegtais priekšlikums nepiešķir Valsts kontrolei tiesības pārbaudīt Saeimas politisko lēmumu pamatotību, likumdošanas iniciatīvu lietderību un deputātu politisko darbību. Kolēģi, ieklausieties! Neviens nepārbaudīs jūsu lēmumu pamatotību. Revīzijas priekšmets būtu tikai publisko līdzekļu un valsts mantas pārvaldība, proti, jautājumi par to, vai Saeimas administratīvie un saimnieciskie darījumi ir tiesiski un vai publiskie resursi izmantoti ekonomiski, efektīvi un rezultatīvi.

Treškārt. Daudz tika runāts par Saeimas konstitucionālo autonomiju. Jā, konstitucionālā autonomija aizsargā parlamenta politiskās gribas veidošanu, deputātu darbību un likumdošanas procesa saturu. Tā ir politiskā konstitucionālā autonomija. Tomēr šī autonomija pati par sevi nav pamats izslēgt Saeimas administratīvo un saimniecisko darbību no ārējas revīzijas, kādai ir pakļauti citi valsts budžeta līdzekļu lietotāji. Saeimas politiskā darbība paliktu ārpus Valsts kontroles vērtējuma.

Ceturtkārt, šāds risinājums ir tiesiski skaidrs un salīdzināms ar Igaunijā pastāvošo modeli. Igaunijas Valsts kontroles likuma 7. panta pirmās daļas 1. punkts Rīgikogu kanceleju iekļauj auditējamo institūciju lokā. Vienlaikus Igaunijas Valsts kontroles likuma 14. pants noteic, ka Valsts kontrole nevērtē politiskos mērķus. Igaunijas likumdevējs vienā regulējumā ir savienojis parlamenta kancelejas administratīvās un saimnieciskās darbības pilnvērtīgu ārējo revīziju ar nepārprotamu aizliegumu iejaukties politisko mērķu izvēlē, un tas apliecina, ka parlamenta autonomijas aizsardzības dēļ nav nepieciešams izslēgt atbilstības un lietderības revīzijas.

Arī Lietuvas regulējums apstiprina principu, ka parlamenta administratīvais aparāts nav ārpus augstākās revīzijas iestādes kontroles. Lietuvas Valsts kontroles likuma 12. panta pirmā daļa nosaka šīs institūcijas kompetenci veikt finanšu atbilstības un lietderības auditu.

Kolēģi, nu nebūsim arī šai ziņā atpalikušāki par igauņiem un lietuviešiem!

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Es atzinīgi vērtēju mērķi, ar kuru šis priekšlikums ir iesniegts. Bet, kad lasu, es saprotu, ka tāda priekšlikuma pieņemšana var radīt problēmas. Mani ļoti mulsina vārds "lietderība". Mēs par to runājām Juridiskajā komisijā un analizējām dažādas situācijas. Vai tiešām var vērtēt lietderību, skatoties no malas? Negribu atkārtot piemērus, kas tika minēti komisijā, runājām par dažādām situācijām, bet atļaušos minēt piemēru, kas neattiecas uz Latviju.

Man atmiņā, ka Somijas prezidentu Stubu aicināja uz "The Mar-a-Lago Club" paspēlēt golfu. Ja cilvēkam apstiprina komandējumu, lai spēlētu golfu, tas ir lietderīgi vai ne? Domāju, ka, tīri formāli skatoties, sanāk, ka nav īsti lietderīgi. Tā ir spēle. Bet varbūt Somijai tas bija ļoti, ļoti svarīgi.

Domāju, arī Latvijai var būt svarīgi pasākumi, kurus nevar vērtēt, skatoties, cik naudas ir samaksāts. Tāpēc uzskatu, ka šis priekšlikums diemžēl nevar tikt atbalstīts.

Es iesniedzu savu priekšlikumu un ceru, ka tam būs atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Ļoti regulāri Saeimas deputātu vairākums norāda, ka mēs paši varēsim izdarīt šos darbus labāk, piemēram, tā tas ir bijis ar deputātu kompensācijām. Visu laiku ir bijuši solījumi, diemžēl jau pagājis laiks līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām... šobrīd mums darba kārtībā ir kāds jautājums... bet mēs četru gadu laikā neesam varējuši sakārtot, piemēram, kompensāciju jautājumu. Esam saņēmuši "ManaBalss.lv" iniciatīvu, kas prasa šādas kompensācijas vispār atcelt. Es varētu nosaukt daudzus piemērus, kad Saeima ļoti aktīvi teikusi, ka mēs paši izdarīsim, paši sakārtosim šos jautājumus, bet realitāte rāda, ka tā tas parasti nenotiek.

Atbildot uz tikko teikto par lietderības revīzijām – domāju, ka Valsts kontroles lietderības revīzijas ir bijis viens no tiem instrumentiem, kas visvairāk uzlabo valsts pārvaldes darbu un sniedz vienus no kvalitatīvākajiem ieteikumiem. Domāju, mēs varam uzticēties Valsts kontrolei, lai izvērtētu, ko ir un ko nav vērts pakļaut šādiem procesiem. Līdzšinējais darbs pierāda, ka ļoti labi tiek veikti izvērtējumi, ko ir un ko nav vērts pakļaut šim procesam.

Tāpēc es domāju... atskatoties gan uz šīs, gan iepriekšējo Saeimu darbu... vienmēr teiktais arguments, ka mēs paši varēsim šo jautājumu sakārtot, nevajag, lai kāds skatās no malas un nāk ar saviem priekšlikumiem... ir pierādījies, ka tas nav pamatots.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Stobova. Nē, nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 35, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Stobova. 2. – deputāta Judina priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 37, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Stobova. Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts kontroles likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Stobova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. 20. oktobris mums šodien ļoti populārs datums. Visi deputāti piekrīt.

Kā nākamais – likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Atgādinu, ka konkrētais likumprojekts ir izstrādāts, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, veicinātu apritīgāku saimniekošanu, primāri veicinot preču remontējamību. Mēs pārņemam Eiropas Savienības jauno aprites ekonomikas regulējumu, tā saucamo Right to Repair pakotni, kas ir saistīta ar preču remontēšanas prasībām.

Šobrīd strādājam ar likumprojektu otrajā lasījumā.

Komisijā saņēmām un izskatījām trīs priekšlikumus, visus – no Juridiskā biroja.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Bet, Briškena kungs, ja jūs lietojat kādu anglisku izteikumu, tas obligāti ir jāsaka arī latviešu valodā... pēc likuma un vēl jo vairāk šodien – Valsts valodas dienā.

K. Briškens. Jā. Right to Repair latviski nozīmē – tiesības remontēt. Tā ir likumdošanas pakete, kas ir saistīta ar aprites ekonomiku un preču plašāku remontējamību.

Sēdes vadītāja. Nu re, cik skaisti! Tas skan ļoti labi un skaisti.

Tātad 1. priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Daudzi profesionāļi šo regulējumu zina pēc angliskā nosaukuma, tā ka cienīsim arī viņus.

1. – kā iepriekš minēju – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizē punktu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Visbeidzot 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Maina atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām punkta numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Visi trīs priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K. Briškens. Komisijas vārdā arī šim likumprojektam lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šī gada 20. oktobri.

Sēdes vadītāja. Visi deputāti piekrīt. Liels paldies.

K. Briškens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums", otrais lasījums.

Saņemti 29 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Kaspars Melnis.

K. Melnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Preču un pakalpojumu trūkumu atbilstības likums" otrajam lasījumam.

Ir iesniegti 29 priekšlikumi, pamatā redakcionāli un komisijā atbalstīti.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Melnis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Melnis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 13. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 17. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 18. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 21. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 22. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 23. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 24. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. 25. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Melnis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 27. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst, ka 27. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

K. Melnis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Melnis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Melnis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K. Melnis. 20. oktobris.

Sēdes vadītāja. 20. oktobris. Visi piekrīt.

K. Melnis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Domāju, kolēģi, jau laikus gatavojamies, ka 29. oktobrī, visticamāk, strādāsim līdz pusnaktij, jo visi šie likumprojekti tad būs darba kārtībā.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1531/Lp14), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā". Likumprojekts paredz elastīgāku regulējumu valsts naftas produktu drošības rezervju iegādei valsts īpašumā.

Kādēļ šis likumprojekts ir šodien? (Lūgšu jūs arī atbalstīt tā steidzamību.) Ir nepieciešams elastīgāk iegādāties valsts naftas rezerves. Likums paredz, ka katru gadu ir jānopērk 15 procenti, bet šobrīd tās cenas nav pašas labvēlīgākās. Jāļauj valsts rezervju pārvaldītājam "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pielāgoties tirgus izmaiņām un iegādāties tajā brīdī, kad ir labvēlīgi apstākļi, un izvairīties no nelabvēlīgiem apstākļiem.

Ņemot vērā likumprojekta mērķi un nepieciešamību, lai regulējums maksimāli ātri stātos spēkā, komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1531/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Ašeradens. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1531/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu akceptēt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 2026. gada 19. oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad 19. oktobris. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Lūdzam Saeimu izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā 22. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. 22. oktobra sēdē izskatīsim galīgajā lasījumā. Visi deputāti piekrīt. Paldies.

A. Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Informēju, ka ir saņemts deputātu Jura Viļuma, Harija Rokpeļņa, Raivja Dzintara, Lindas Liepiņas un Andra Šuvajeva iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 15. oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. (Starpsaucieni.)

Bērziņa kungs saka: ļoti labs priekšlikums. Citi deputāti neiebilst. Līdz ar to esam vienojušies.

Man tikai lūgums – vēderu rūkšanu un jūsu sarunas turēt klusā līmenī.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1565/Lp14), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Pēc līdzīgas formulas kā tikko pirmajā lasījumā apstiprinātajā likumprojektā "Grozījums Enerģētikas likumā", par kuru ziņoja Ašeradena kungs... arī šis lielā mērā saistīts ar pasākumiem, kas izriet no skarbajām mācībām, kuras saņēmām augusta vētrā.

Konkrētie grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz normatīvo regulējumu, lai Latvijā krīzes situācijās ieviestu tā saucamo nacionālo viesabonēšanu. Tas nozīmē, ka visu mobilo sakaru tīklu (Latvijā, kā zināms, darbojas trīs mobilo sakaru operatori) galalietotājiem būtu iespējams saņemt mobilo sakaru pakalpojumus krīzes situācijā, kurā, iespējams, kāds no mobilo sakaru tīkliem ir bojāts vai radušies darbības pārtraukumi.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmais lūgums...

K. Briškens. Jā, pirmais lūgums būtu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1565/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K. Briškens. Jā, paldies. Ir gan steidzams.

Lūgums tāpēc atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1565/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Briškens. Komisijas vārdā lūdzu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šī gada 19. oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad 19. oktobris priekšlikumu iesniegšanai. Visi piekrīt. Un...?

K. Briškens. Un izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas 22. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Ļoti labi. Tātad otrais, galīgais, lasījums nākamceturtdien. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A. Brigmanis (ZZS).

Tā, kolēģi, patiesības stunda. Šodien skatām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā".

Šī likumprojekta būtība – "Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir nacionāli nozīmīgas vēsturiskas sabiedrisko mediju identitātes". Lūk, tāds ir šo grozījumu būtiskākais saturs.

Aicinu pirmām kārtām šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Patiesi – steidzamu.

A. Brigmanis. Tālāk – aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu.

A. Brigmanis. Priekšlikumus iesniedzam līdz šā gada 19. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumus iesniedzam līdz 19. oktobrim.

A. Brigmanis. Un izskatām šā gada 22. oktobra sēdē. Pareizi? (Starpsauciens.) Pareizi.

Sēdes vadītāja. Tātad otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim nākamceturtdien. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija šajā sasaukumā vairākas reizes diskutēja par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Pabeidzām vienu lielu projektu, ar kuru sākām strādāt 12. Saeimā, turpinājām 13. Saeimā un 14. Saeimā pabeidzām. Bet diskutējot mums bija pieteikti dažādi citi jautājumi, kas nebija izskatīti, un, ņemot vērā šos jautājumus, ņemot vērā mūsu pēdējo diskusiju, uz kuru bija aicināts arī Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītājs Endziņa kungs, kurš piedāvāja veikt grozījumus, mēs vienojāmies, ka oktobrī izskatīsim priekšlikumus, kas iepriekš nebija izskatīti, un nolemsim, kādus grozījumus varam virzīt. Mēs izdiskutējām vairākus priekšlikumus par dažādiem jautājumiem.

Šajā likumprojektā ir iekļauti trīs jautājumi.

Pirmais jautājums saistīts ar balsošanu. Mums ir jaunas iekārtas, mēs varam balsot elektroniski, bet Kārtības rullis paredz, ka atsevišķos gadījumos, neraugoties uz iekārtu esību, ir jābalso ar biļeteniem. Mēs piedāvājam to grozīt un ļaut, lai tehniski ir iespējams izmantot balsošanas iekārtas. Tas ir viens jautājums.

Otrais jautājums – par deputātu kompensācijām par braukšanu, par īri... Mēs par to aktīvi diskutējām septembrī pirms Saeimas vēlēšanām. Visas frakcijas apliecināja, ka ir vajadzīgas izmaiņas. Pēc diskusijām ir piedāvāts variants – izslēgt no Saeimas kārtības ruļļa tiesību normas, kas attiecas uz kompensācijām, un sākt darbu, lai iestrādātu jaunu regulējumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, jo ir skaidrs, ka Saeimā strādā deputāti, kas pārstāv reģionus, ir svarīgi, lai viņi varētu piedalīties likumdošanas procesā. Esošā sistēma ir novecojusi, ir jābūt jaunai.

Piedāvājums ir šāds: mēs izslēdzam normas, kas attiecas uz kompensācijām, no šī likuma un turpinām darbu ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Jaunie grozījumi stāsies spēkā brīdī, kad būs pieņemts jaunais regulējums.

Trešais jautājumu bloks ir saistīts ar normatīvo aktu pakotnēm. Mēs visi gaidām, kad notiks lielas reformas, reorganizācijas un dzīve uzlabosies. Lai to izdarītu, būs jāveic vairāki grozījumi. Mēs zinām, ka dažreiz, mainot nosaukumu, sanāk tā, ka ir jāgroza 10 normatīvie akti, kuros ir minēts kādas institūcijas nosaukums. Un tas rada problēmu, jo, uzsākot reformu, ir pieteikti 10 likumprojekti, katrā iesniedz priekšlikumus par visdažādākajiem jautājumiem, un ir ļoti grūti nodrošināt ātru lēmumu pieņemšanu.

Priekšlikums paredz iespēju rīkoties ātrāk – izskatīt un pieņemt lēmumus ātrāk, ja grozījumi saistīti ar reorganizāciju vai nosaukumu maiņu. Diskutējot mēs konstatējām, ka būs vēl vajadzīgi precizējumi uz otro lasījumu, lai sistēma patiešām kļūtu efektīva.

Izdiskutējot... mēs piedāvājam Saeimai atbalstīt šos rosinājumus, rīkoties steidzamības kārtībā, proti, pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā šodien, noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku nākamajā nedēļā un arī pabeigt darbu nākamajā nedēļā – ar cerību, ka nebūs iesniegti jauni priekšlikumi par visdažādākajiem jautājumiem.

Komisijas vārdā aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai kolēģi Ņenaševa un Viļums vēlas runāt par steidzamību? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Zinu, jau laiks pārtraukumam... un Saeimas kārtības rullis vienmēr ir karsta tēma.

Lai kā man gribētos piekrist Judina kungam par to, ka Saeimas kārtības rulli būtu korekti ātri izgrozīt divos lasījumos – tikai to, par ko vienojāmies –, citādi tas mums aizņems vēl trīs gadus, kamēr Saeimas kārtības rullis varētu tikt izgrozīts (zinām, ka par to ir viskarstākās debates), nevaru nerunāt par piedāvāto redakciju pēc būtības. Stāsts ir par vienu lietu, kura piedāvātajos grozījumos ir, un par vienu lietu, kuras nav. Ļoti ātri par to, kā nav.

Kolēģi, varbūt atceraties... bija ilgstošas diskusijas par iepriekšējiem Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, beigās neatbalstījām iespēju (tai bija atbalsts starp deputātiem, arī komisijā) – nolikt mandātu uz ilgstošas slimošanas laiku, lai nākamais sarakstā nāk un stājas vietā, nevis atstāt mazāk nekā 100 deputātus uz ilgstošu periodu. Konceptuāli visi atbalstīja, arī Juridiskais birojs, un bija piedāvāti, manuprāt, korekti risinājumi. No apakškomisijas bija solījums, ka tas tiks iestrādāts pie nākamās iespējas.

Judina kungs, es neredzu šo piedāvājumu šajā pirmajā lasījumā... ka būtu tas, kas tika solīts pirms diviem gadiem, – iespēja nolikt mandātu uz slimošanas laiku. Šī tur nav. Jautājums – vai to var atrisināt divos lasījumos? Es ceru, ka var. Domāsim.

Otra lieta. (Zālē troksnis.) Kolēģi, es negribētu mēģināt jūs pārkliegt.

Otra svarīga lieta, par ko šodien jūs visi, manuprāt, plānojat balsot un konceptuāli atbalstīt (arī mēs visdrīzāk, jo tas ir pirmais lasījums, kurā atveram Saeimas kārtības rulli), – par kompensācijām. Šobrīd piedāvātais risinājums – izslēgt sadaļu par kompensācijām no Saeimas kārtības ruļļa – neko nepasaka. Tas ir tik tukšs un populistisks, cik vien iespējams.

Tā diskusija, kas bija komisijā... cik es saprotu, tiek piedāvāts pārnest uz atlīdzības likumu... paredz automātiski deputātiem pielikt pie algas... tiem, kas dzīvo tālāk, pārstāv reģionu... automātiski. Ticiet man, cilvēkam, kurš strādā Prezidijā ar šiem jautājumiem – tas nozīmē, ka sabiedrībai tas izmaksās vairāk nodokļu maksātāju naudas. Deputātiem nebūs jāpierāda attaisnojošie izdevumi... re, kompensējiet man tos ceļa izdevumus vai, piemēram, pildot darba pienākumus, īrēto dzīvokli... deputātam automātiski, ja viņš dzīvo, piemēram, 100 un vairāk kilometru tālāk, būs lielāks algas koeficients. Tas ir tas piedāvātais risinājums.

Par ko mēs runājam, kolēģi?! Mums bija vairāki priekšlikumi, kas būtu konceptuāli... samazināt kompensācijas... šobrīd faktiski zinām, ka tikai puse tiek iztērēta no tam paredzētajiem izdevumiem... būtu jākompensē vēl mazāk... ir jāsamazina... Sistēma jāvienkāršo, nevis jāsarežģī. Tas ir cits stāsts. Par to noteikti ir jārunā komisijā un jāvienojas, kas ir tas godīgais un korektais atlīdzības mehānisms, kas pastāv arī visos citos parlamentos Eiropā. Bet tas, kas šobrīd ir piedāvāts, vispār neko nepasaka. Un pēc būtības, ja tas tiks īstenots tā, kā bija diskutēts komisijā – ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ka automātiski koeficients tiks pielikts, ja tu dzīvo reģionā –, tas, vēlreiz saku, valstij izmaksās vairāk. Nu, tas noteikti nav tas, ko jūs esat solījuši saviem vēlētājiem.

Tā ka, protams, atbalstām.

Atvērām Saeimas kārtības rulli. Vai mums to izdosies aizvērt šajā sasaukumā – nu, es neesmu droša.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Nu ko mēs sabiedrību atkal maldinām?! Nu kas tie par grozījumiem Saeimas kārtības rullī?! Man otrreiz šodien jāsaka – tas nav tas, ko sabiedrība no mums sagaida. Un tas nav tas, ko jūs tik vēlu pirms vēlēšanām solījāt: pārskatīsim kompensācijas, samazināsim kompensācijas un tā tālāk, un tā joprojām. Tas nav nekas vispār – tas, ko jūs šodien darāt. Jo, izņemot 14. pantu un pārliekot to uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, tās diskusijas turpināsies visu nākamo Saeimu, ticiet man! Jo neviens negribēs atteikties no kompensācijām. Vēl jo vairāk – jaunievēlētie deputāti, kuri skatīs šo likumprojektu droši vien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tas nav nekas, kas šobrīd ir piedāvāts.

Es nevaru atbalstīt tādu likumprojektu. Mēs solījām sabiedrībai, ka pārskatīsim kompensācijas – punkts viens.

Punkts divi – mēs sniedzām priekšlikumus. Es arī sniedzu priekšlikumus, bet nez kāpēc mani neviens neuzaicināja uz sarunu par kompensācijām. Vai frakciju pārstāvji tika uzaicināti? Man šķiet, ka viss tika nolemts tā: nogludināt, norakt un atbīdīt uz kaut kādu nepārskatāmu nākotni, lai vispār nekādas kompensācijas nebūtu jāskar.

Bet tas nav nekas jauns. Mēs jau, tikko sanākot šajā Saeimā, sākām runāt par kompensācijām, par kompensāciju pārskatīšanu – tas ir neloģiski, ka cilvēkam, kas dzīvo 39 kilometru attālumā no Rīgas, ir milzīgs transporta koeficients un ka viņš jau... 41 kilometrs, un viņam vēl dzīvojamā platība – milzīgs koeficients! Tas nav normāli, kolēģi!

Saņemam beidzot drosmi un izdarām to, kas ir jāizdara! Un, kaut arī nepieņemsim līdz galam, bet vienojamies par konceptu, jo frakcijas viscaur ir sniegušas savus priekšlikumus. Ir priekšlikumi, ar kuriem strādāt, un ne tikai pēdējā mēnesī iesniegtie. Galu galā neaizmirstiet – jūs esat solījuši vēlētājiem to. Un jūs, kas būsiet no šī sasaukuma nākamajā Saeimā, tad atkal to tādā pašā garā turpināsiet vēl četrus gadus muļļāt.

Tā ka es nevaru atbalstīt to, kas attiecas uz kompensācijām.

Bet es noteikti piekrītu, ka beidzot ir jāievieš arī konkurence uz Prezidija locekļu amatiem, jo, manuprāt, tas arī nav normāli, ka vienkārši frakcija izvirza atkarībā no tā, kāds ir balsu sadalījums, skaits, vienu kandidātu. Manuprāt, ir jābūt vairākiem kandidātiem, lai varētu izvēlēties atbilstīgi profesionalitātei, zināšanām, svešvalodām un tā tālāk. Tā ka droši vien ir jābūt konkurencei uz Prezidija locekļu amatiem.

Bet kompensāciju jautājumu, piedodiet, es nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Pirmām kārtām es atbalstu to daļu šajos grozījumos, kas attiecas uz Prezidija nākamo locekļu ievēlēšanu, lai maksimāli to vienkāršotu. Tad, ja būs viens pretendents uz kādu no pozīcijām Prezidijā, tā balsošana varētu būt ātrāka un tiem deputātiem, kas būs nākamajā Saeimā, attiecīgi arī mazāks laika patēriņš. Mēs zinām, ka parasti tas iet diezgan ilgi.

Par kompensācijām. Vispirms man ir jānorāda, ka es pats varētu saņemt maksimālo kompensācijas apmēru, un tas patiešām ir ļoti liels. Manuprāt, tas ir par lielu. Ne velti arī sabiedrībā rodas sašutums, kāpēc, piemēram, deputāts Viļums varētu saņemt 1600 eiro kompensācijās. Tai pašā laikā mums ir jāsaprot, ka deputātiem, kas tiek ievēlēti no reģioniem, ir jābūt kompensējošajam mehānismam, lai mums nebūtu tā, ka Saeimā, parlamentā, ir tikai Rīgas un Pierīgas deputāti. Tāpēc, manuprāt, šīs kompensācijas varētu samazināt, samazinot, piemēram, koeficientus. Par 30, varbūt pat 50 procentiem šī summa varētu mazināties. Jo, kolēģi, kāpēc vispār šī diskusija radās? It sevišķi nākamās Saeimas deputātiem es gribu norādīt: lūdzu, esiet godprātīgi! Jo, tiklīdz rodas šaubas par viena vai otra deputāta godīgumu un ētiskumu, izmantojot kompensācijas, protams, arī sabiedrībā rodas sašutums.

Otra lieta. Cienījamie Prezidija locekļi! Jums jau ir automašīna, un jūs varat to izmantot. Bet ne visiem deputātiem ir iespēja tikt, piemēram, arī pie frakcijas automašīnas. Es kā frakcijas vadītājs šobrīd varētu, piedodiet, dzenāt frakcijas šoferi... pirmdien no rīta pulksten 9.00 vai vēl agrāk būt Rēzeknē. Tas nekas, ka viņam būtu jābrauc pa nakti. Vai tas ir saprātīgi? Skaidrs, ka es to nedaru. Man ir vieglāk atbraukt ar vilcienu uz Rīgu. Kāds teiks – populisms, bet tā ir loģika. Vienkārši loģika. Es atbraucu uz Saeimu ar vilcienu. Un, ja nepieciešams, jā, uz Latgali mani kādreiz aizved frakcijas mašīna. Bet līdz ar to manas kompensācijas ir ļoti maziņas. Man bija ļoti viegli arī šajās Saeimas vēlēšanās teikt, ka, ziniet, jūs varat man pārmest un katru eiro pārbaudīt.

Katrā ziņā es gribu, lai nav pārāk garas debates. Manuprāt, tai sistēmai jābūt jau uzreiz skaidrai. Ja šobrīd Juridiskā komisija piedāvā uzreiz to iestrādāt likumā atsevišķi, tad uzreiz arī pirms otrā lasījuma pieņemšanas visiem deputātiem ir jābūt skaidrai sistēmai, kādā veidā to plānots iestrādāt likumā. Ja sistēma nebūs skaidra, es otrajā lasījumā par šo... konkrētiem grozījumiem... nevarēšu atbalstīt... es nevarēšu par tiem balsot.

Kā teicu sākumā, kompensējošajam mehānismam ir jābūt tiem deputātiem, kas pārstāv reģionus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, Prezidija pārstāvis jūs noteikti var iepazīstināt ar automašīnu lietošanas kārtību. Tā ir stingri noteikta, un nevar visi deputāti braukt uz mājām... Vienkārši faktoloģija. Svarīgi ir noteikumi, kā drīkst (Starpsauciens.)...

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Es viennozīmīgi pievienojos iepriekšējam runātājam par to, ka ir jābūt kompensējošajam mehānismam, jo – Viļuma kungs dzīvo 280 kilometrus no Rīgas, es dzīvoju pusotru kilometru no Saeimas nama. Nu, tā ir milzīgākā starpība.

Mans priekšlikums, ko, iespējams, jūs varētu izvērtēt nākotnē, būtu pavisam vienkāršs. Respektīvi, ir koeficients... par kuru attālāk dzīvojošajam tautas pārstāvim alga ir lielāka, un viņš pats var izvēlēties, vai brauc ar mašīnu vai brauc ar vilcienu, vai brauc ar stopiem. Tā ir tīri viņa izvēle. Bet naudas... teiksim, alga viņam ir lielāka, un tas būtu godīgi visiem. Vienīgais, ko vajag izdomāt, – kāds būtu tas koeficients.

Tas būtu vispareizāk. Tādā veidā mēs ļoti vienkārši šo lietu atrisinātu. Jo skaidrs, ka man atnākt pusotru kilometru līdz Saeimas namam ir daudz lētāk nekā Viļuma kungam 280 kilometrus no... es pat nezinu, kā to pilsētu sauc, bet no, kā saka, attālās Latgales.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Judins. Komisijas vārdā es vēlos atgādināt, ka likumprojektā ir paredzēts, ka grozījumi Saeimas kārtības ruļļa 14. un 19. pantā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Vienkāršiem vārdiem... ko es gribu pateikt, kolēģi: tie, kas saņem kompensāciju, nezaudē šo iespēju, bet mēs negribam atstāt diskusijas par kompensācijām līdz 2030. gadam. Kad 2030. gada oktobrī tie, kas būs pārvēlēti un atnāks, stāstīs, ka, jā, tā ir problēma un mēs to noteikti risināsim... Mēs gribam noteikt, ka komisija, kas atbildīga par minēto likumu, turpinās darbu, un mēs uzskatām, ka tai komisijai būs iespēja šo reformu pabeigt.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē. (Zālē troksnis.)

A. Judins. 19. oktobra pulksten 15.00, un izskatīšana otrajā lasījumā – 22. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Judina kungs, es atvainojos! Bija tik skaļi, ka nekādi nebija dzirdams pulksteņlaiks.

A. Judins. Pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumus iesniedzam līdz 19. oktobra pulksten 15.00, un izskatīsim Saeimas sēdē nākamajā ceturtdienā, 22. oktobrī.

Godātie kolēģi! Nākamā mūsu darba kārtībā ir sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Ministru kabinets ir iesniedzis lēmuma projektu "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)".

Atbilstoši Kārtības rullim šim lēmuma projektam nav ziņotāja.

Līdz ar to uzreiz uzsākam debates.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Karinai Plokai.

K. Ploka (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, godātā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Ministru kabinets 2026. gada 6. oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja Aizsardzības ministrijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)". Šis lēmuma projekts sagatavots, lai varētu pagarināt Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību NATO misijā Irākā līdz 2028. gada 1. novembrim.

NATO misija Irākā ir apmācību un padomdošanas misija, kas neietver kaujas uzdevumu funkcijas. Misijas galvenie uzdevumi ir atbalsta sniegšana un padomu došana efektīvai, ilgtspējīgai, pārskatāmai un visaptverošai Irākas valsts aizsardzības un drošības institūciju un civilā sektora izveidei. Tas dod ieguldījumu Irākas spējai efektīvi cīnīties pret terorismu, jo sevišķi cīņā pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts Irākā un Sīrijā" jeb tā saukto ISIL/Daesh.

Lēmums par šīs misijas Irākā uzsākšanu tika pieņemts 2018. gada jūlijā pēc NATO samita Briselē, un tās pilnvērtīga darbība tika uzsākta 2018. gada oktobrī. Misijas īstenošanā iesaistītas visas 32 NATO dalībvalstis un divas partnervalstis – Austrālija un Austrija.

NBS šajā NATO misijā piedalās kopš 2020. gada novembra trīs karavīru sastāvā, kuri ir veikuši pienākumus misijas štābā Bagdādē.

Drošības situācijas pasliktināšanās dēļ Tuvo Austrumu reģionā NATO augstākā militārā vadība pieņēma lēmumu par NATO spēku atsaukšanu no Irākas, un attiecīgi 2026. gada martā NBS karavīri atgriezās Latvijā un līdz šim brīdim Irākas teritorijā nav atgriezušies.

Misijas laikā NBS personāls ir konsultējis Irākas drošības iestāžu amatpersonas un tos spēkus, kas atrodas tiešā Irākas valdības pakļautībā. Līdz šim NATO misija ir sekmējusi Irākas bruņoto spēku un Irākas Aizsardzības ministrijas stratēģiskās plānošanas dokumentu izveidi un Irākas bruņoto spēku personāla apjoma palielināšanu, sasniedzot ievērojamu progresu cilvēkresursu pārvaldības modernizācijā.

Tā kā drošības situācija Irākā vēl joprojām ir vērtējama kā nestabila un trausla, jānorāda, ka turpmāk Latvijas kontingenta iesaiste NATO misijā tiktu plānota atbilstoši misijas vajadzībām un kopējai drošības situācijas attīstībai reģionā.

NBS dalība misijā turpināsies saskaņā ar likuma "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" 1. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem. Tā ir dalība starptautiskā miera uzturēšanas operācijā, kuras mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurā iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu – pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību NATO misijā Irākā uz laiku līdz 2028. gada 1. novembrim.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pēdējais darba kārtības jautājums šodien – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts "Par 13 594 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā – deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tātad šī gada 7. oktobrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 13 594 pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas".

Šajā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē vienbalsīgi tika nobalsots par to, lai šo iesniegumu nodotu izskatīšanai Juridiskajai komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par 13 594 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to, godātie kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Uz šodienu nav iesniegts neviens deputātu jautājums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Andrejam Judinam paziņojumam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Aicinu Juridiskās komisijas deputātus uz sēdi 118. kabinetā.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējies 91 deputāts. Nav reģistrējušies 9 deputāti: Česlavs Batņa, Gundars Daudze, Inese Kalniņa, Līga Kozlovska, Daiga Mieriņa, Leila Rasima, Zane Skujiņa-Rubene, Jānis Vucāns un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas sēdi slēdzu.

Lai visiem ražīga atlikusī diena! Paldies par darbu!