Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 24. septembra kārtējās sēdes turpinājums 2026. gada 1. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu lēnām ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam sēdi. Sēdi sākam ar 24. septembra sēdē neizskatīto darba kārtības jautājumu izskatīšanu. (Zālē troksnis.) Kolēģi, lūdzu – mazliet klusāk!

Kamēr jūs noskaņojaties, gribu apsveikt visus Latvijas seniorus. Šodien ir Senioru diena. Sirsnīgi sveicam! Esiet veseli un spēcīgi! (Aplausi.)

Turpinām sēdi.

Ir iesniegtas piecas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1550/Lp14). Komisija lūdz likumprojektu iekļaut pirms darba kārtības 5. punkta – likumprojekta "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne, Mārcis Jencītis, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča un Maija Armaņeva lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "15. Saeimas deputātu svinīgā apņemšanās par dabisko ģimenes pamatu un bioloģisko dzimumu nostiprināšanu Satversmē".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Agnese Krasta. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, vēlreiz lūdzu – mazliet klusāk!

Paldies.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Līdz vēlēšanām ir palikušas divas dienas, un mēs atkal esam spiesti atgriezties pie Šlesera partijas mūžīgā pamatjautājuma: cik dzimumu ir Latvijā? Šis lēmuma projekts ir ne tikai bezjēdzīgs, tas šķeļ un naido sabiedrību un mēģina nostādīt cilvēkus pret cilvēkiem. Kāds ir tā patiesais mērķis? Ja domājat tikai par savu politisko kapitālu, tad neslēpiet to aiz Latvijas ģimenēm, aiz Satversmē nostiprinātajām vērtībām un pat aiz Latvju dainām, kuras, starp citu, jūsu partijas atbalstītājs Ļedjajevs dēvē par pagānisma mantrām un pat rīkoja pasākumus ar tautasdziesmu un eposa "Lāčplēsis" dedzināšanu.

Latvijas ģimenes un Latvijas cilvēki ir daudz kas vairāk par īkšķīšiem jūsu "TikTok" kontos. Latvijas sabiedrība ir eiropeiski domājoša sabiedrība, kas tic demokrātijai, cilvēka cieņai un tiesiskumam. To Latvijas sabiedrība parādīja jau pagājušā gada rudenī, kad jūs neveiksmīgi mēģinājāt panākt Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Vēl absurdāk, ka šis nevienam nesaistošais lēmuma projekts aicina apņemties atbalstīt grozījumus Satversmē un apliecināt lojalitāti Šlesera frakcijas idejām. JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcija neko netaisās apņemties vai apsolīt Šlesera partijai. Mēs esam atbildīgi tikai savu vēlētāju un Latvijas valsts priekšā. (Aplausi.)

Jau pagājušajā nedēļā jūs nodemonstrējāt, ka pat spēlēšanās ar Satversmi – mūsu valsts un demokrātijas pamatlikumu – jums šķiet pilnīgi pieņemama. Un tas notiek laikā, kad gan šajā parlamenta zālē, gan pie tās jau klauvē politiskie spēki, kuri ir prokremliski un kuru saiknes raisa nopietnus jautājumus par Krievijas ietekmi. Latvijas nelabvēļiem noteikti patīk šādu pseidojautājumu uzturēšana mūsu dienaskārtībā. Latvijas sabiedrības šķelšana un naida kurināšana ir izdevīga Kremlim. Tāpēc šodien mums jādomā nevis par nākamo "TikTok" video, bet gan par to, kādu Latviju mēs atstāsim pēc vēlēšanām.

Valstiski domājošās partijas! Ja vienīgais, kas jūs attur noraidīt šo absurdu jau saknē, ir vēlēšanas un jūs baidāties, ka tas varētu laupīt jums kādu balsi, tad esiet vismaz tik atbildīgi un nobalsojiet "par" šā jautājuma neiekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā, lai Saeima pie tā var atgriezties nākamnedēļ, jau pēc vēlēšanām, kad varbūt būs iespējams redzēt cauri priekšvēlēšanu skurbumam. Neievelciet visu Saeimu un Latvijas valsti šajā partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ zaņķī. Bet tiem, kam ir šaubas, – mēs visi varam atvērt savas pases vai apskatīt savas e-ID kartes un redzēt, ka Latvijā ir tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete. Un tas ir pašsaprotams fakts.

Mūsu uzdevums ir sargāt Latvijas valsti kā eiropeisku, tiesisku un latvisku valsti.

Aicinu neatbalstīt izmaiņas darba kārtībā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai – "par".

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

"Ņemot vērā latvisko identitāti, kas skaidri atklājas mūsu tautas kultūrā, rakstniecībā un Latvju dainās, kā arī visu mūsu pasaules uzskatu un morālo pamatu veido dziļa cieņa pret tēvu un māti;

uzsverot, ka jēdzieni "tēvs" un "māte" nav uzskatāmi par nosacītiem bioloģiskiem vai juridiskiem terminiem, bet gan iemieso divus savstarpēji papildinošus un neatņemamus dzīves pamatus, kur tēvs simbolizē spēku, taisnīgumu, gudrību un drošību, sniedzot bērnam stabilu pamatu, savukārt māte ir dzīvības devēja, aizgādne un vērtību sargātāja;

atzīstot bioloģisko realitāti, kurā ir tikai divi dzimumi – sieviete un vīrietis –, un norādot, ka jebkurš cits skatījums ir pretrunā ar dabas likumiem, kā arī tradicionālo izpratni par sievišķību un vīrišķību;

atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes ievadu, kas nosaka, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības, kuras pēc savas būtības noraida uz ideoloģiskām konstrukcijām balstītu sociālā dzimuma konceptu;

apņemoties 15. Saeimā atbalstīt un balsot par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, nostiprinot konstitucionālo normu, ka pastāv tikai divi bioloģiskie dzimumi un bērnam juridiskā un dabiskā izpratnē var būt tikai viens tēvs (vīrietis) un viena māte (sieviete);

apzinoties savu atbildību pret vēlētājiem, deklarācijas parakstītāji apliecina: ikviens 15. Saeimas deputāts, kurš būs atbalstījis šo paziņojumu, taču pēc ievēlēšanas rīkosies pretēji tam, būs apzināti maldinājis savus vēlētājus un lauzis doto solījumu. Šāda rīcība demonstrē klaju politisko liekulību, kā rezultātā deputāts zaudē morālo leģitimitāti un uzticību pārstāvēt tautu augstākajā likumdevējā, jo politiskā godprātība un doto solījumu pildīšana ir demokrātiskas parlamentārās sistēmas stūrakmens."

Lūk, kolēģi, šāds ir paziņojuma teksts, kuru es aicinu šodien jūs atbalstīt. Un kādēļ? Tādēļ, ka pēc iepriekšējās nedēļas balsojuma, ar kuru nodeva iespējamus Satversmes grozījumus skatīt tālāk Juridiskajai komisijai, ne vienam vien atkal radās šaubas. Dīvaini paziņojumi. Šībrīža premjers Kulbergs teica: APVIENOTAIS SARAKSTS ir kļūdījies savā balsojumā. Vakar Kulbergs jau atkal mainīja savu viedokli, teica... pēc tam, kad jau pāris reižu viņš bija atzinis viendzimuma laulības, vakar atkal izdomāja, ka, nē, tomēr neatzīs viendzimuma laulības.

Vai nu politiķi tiešām vispār nesaprot, kas ir laulība, kas ir divi dzimumi, vai notiek kaut kāda populistiska mētāšanās ar viedokļiem dažas dienas pirms vēlēšanām. Mēs drīkstam domāt, kā mēs domājam, bet ir viena lieta – tas, kā mēs domājam, vēlētājam ir jāzina pirms vēlēšanām, nevis pēc tām. Jo, ja kādam šeit, zālē, sēdošajam nav svarīgi šie konkrētie – vērtību – jautājumi, tad jūsu vēlētājiem tie ir svarīgi. (Starpsauciens: "Vērtībām ir jābūt visu laiku, nevis tikai pirms vēlēšanām!")

Līdz ar to, kolēģi, šis ir ļoti svarīgs balsojums. Un es nevēlos piekrist Jurēvica kungam, kurš Saeimas pagājušās nedēļas sēdē apelēja pie noslēgtā koalīcijas līguma, kas paredz, ka šādi balsojumi nedrīkst notikt. Šeit sēž 100 deputāti. Jūs esat savas tautas pārstāvji. Jūs katrs kaut ko pārstāvat. Jums priekšā ir balsošanas poga, kura jums šodien ir jānospiež. Un tas nav balsojums par koalīcijas līgumu, par to, ko domā vai nedomā jūsu premjers, tas ir balsojums par to, ko domājat jūs.

Tad ļausim arī vēlētājam izlemt, kāds viedoklis viņam būs pieņemams. Nav ne pareiza, ne nepareiza viedokļa. Tikai viens – jūsu konkrētais – viedoklis, kuru es aicinu izteikt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "15. Saeimas deputātu svinīgā apņemšanās par dabisko ģimenes pamatu un bioloģisko dzimumu nostiprināšanu Satversmē" iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 35, atturas – 11. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts. (Aplausi.)

Ir pieteikušies deputāti, lai runātu par balsošanas motīviem.

Lūdzu, kurš pirmais? Par balsošanas motīviem. (Zālē troksnis.) Par balsošanas motīviem.

Pirmajam vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

M. Jencītis. Paziņojuma būtība ir paust Saeimas attieksmi par to, ka partnerattiecības nekādā gadījumā nevar tikt pielīdzinātas tradicionālajai laulībai un jaunu dzimumu veidošana nav pieļaujama.

Pēc frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vadītāja uzstāšanās pagājušajā nedēļā, kad viņš apliecināja, ka divi dzimumi pasē ir pašsaprotams fakts un visā pasaulē ir divi dzimumi, vēlos informēt, ka pastāv vairāki mēģinājumi šo bioloģisko patiesību mainīt.

Kanādā kopš 2019. gada – liberālā premjera Džastina Trudo laikā – tika ieviests trešais dzimums – X –, kas tika veidots kā alternatīva vīrietim un sievietei.

Trešo dzimumu pasē var izvēlēties arī Indijā un Pakistānā. Tur pasē ir nevis ieraksts "sieviete" vai "vīrietis", bet gan "X". Tāpat arī Bangladešā pastāv iespēja ielikt apzīmējumu "Cits".

Izskatās, ka ar lēmumu neatbalstīt divu dzimumu nostiprināšanu Satversmē JAUNĀ VIENOTĪBA nevēlas atbaidīt nākotnē potenciālos vēlētājus no šīm Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Pat Lielbritānijā bija aktīva kustība ar mērķi ieviest pasē trešo dzimumu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

M. Jencītis. Tās atbalstītāji uzskatīja, ka tiek diskriminēti. 2021. gadā Lielbritānijas Augstākā tiesa paziņoja, ka šāds jautājums neattiecas uz tiesu, bet gan uz likumdevēju, un nostiprināja tradicionālo sievietes un vīrieša dzimuma izpratni.

Vēlos atgādināt, ka šo diskusiju neaizsāka partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, bet gan Satversmes tiesa, kas priekšvēlēšanu apstākļos vēlējās šo jautājumu publiski iztirzāt. Tā pati Satversmes tiesa jau vienreiz, apejot likumdevēju pa sētas durvīm, paplašināja tradicionālās ģimenes izpratni un piespieda likumdevēju ieviest partnerattiecību regulējumu, degradējot laulības un ģimenes nozīmi.

Latvijā tas ir pašsaprotams fakts, ka var būt tikai tēvs un māte un ir divi dzimumi. Šis Saeimas paziņojums ir nepieciešams, lai neviens nevēlētos to mainīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – par balsošanas motīviem. (Zālē troksnis.)

Kolēģi! Es tiešām aicinu – mazliet klusāk! Neviens nevar sekot līdzi. (Starpsauciens.) Paldies.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Es balsoju "par" šī jautājuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Un es balsoju "par", jo gribu ļoti skaidri pozicionēties nākamajam Saeimas termiņam. Es uzskatu, ka vēlētājiem ir tiesības zināt, kādu nostāju viņu ievēlētais deputāts pārstāv jautājumos, kas skar mūsu sabiedrības vērtības: tēti – vīrieti, māti – sievieti, ģimeni, bērnus, dzimumu, dzimumu izpratni un Satversmes pamatprincipus. Es savu pozīciju šajā jautājumā neslēpju un negrasos slēpt.

Tāpēc es uzskatu par pareizu šo jautājumu izskatīt Saeimā, nevis mēģināt to atstāt ārpus darba kārtības un izlikties, ka šādas diskusijas sabiedrībā nav. Parlamentā deputāts ir ievēlēts ne tikai tam, lai balsotu par jautājumiem, kas visiem ir ērti. Mēs esam ievēlēti arī tādēļ, lai runātu par ļoti sarežģītiem, neērtiem un sabiedrībā diskutabliem jautājumiem un savam vēlētājam skaidri norādītu, kādu pozīciju katrs no mums pārstāv. Es gribu, lai mani vēlētāji zina, par ko es balsoju un kāpēc es balsoju. Es nevēlos, lai viņiem būtu jāmin mana nostāja vai tā jāmeklē starp politiskiem mājieniem.

Mans šodienas balsojums "par" jautājuma iekļaušanu darba kārtībā ir arī skaidrs politisks signāls. Es uzskatu, ka šis jautājums ir pietiekami būtisks, lai par to debatētu un katrs deputāts varētu publiski paust savu nostāju. Es balsoju "par" to, lai šis jautājums tiek izskatīts. Es balsoju "par" atklātu diskusiju, jo šis jautājums ir robežšķirtne, kas šobrīd nosacīti, bet sadala sabiedrību. Šis jautājums ir par pamatvērtībām, par Latvijas valsts pamatiem, kurus šobrīd cenšas drupināt mums svešas ideoloģijas. Es balsoju "par" to, lai vēlētājam būtu skaidri redzams, kādu pozīciju viņa ievēlētais deputāts pārstāv.

Manā skatījumā, tā ir elementāra politiskā godprātība – nevis slēpt savu pārliecību, bet runāt par to atklāti un uzņemties atbildību. Tāpēc es atbalstīju šī jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Kļaviņai – par balsošanas motīviem.

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu par konservatīvām vērtībām, un mana pozīcija šajā jautājumā ir skaidra un nemainīga. Es uzskatu, ka bērnam ir māte un tēvs. Pastāv divi bioloģiskie dzimumi – vīrietis un sieviete, un laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Tieši par to arī ir mūsu iesniegtais lēmuma projekts – par to, lai deputāti, kuri savā skaļajā retorikā ir par konservatīvām vērtībām, pirms 15. Saeimas vēlēšanām skaidri pasaka, vai viņi ir gatavi šos principus aizstāvēt arī nākamajā Saeimā. Kā redzam, šajā sasaukumā frakcijas vairākas reizes ir mainījušas savu viedokli un katru reizi balsojušas citādāk. Vēlētājiem ir jāzina ne tikai tas, ko politiķi sola priekšvēlēšanu laikā, bet arī tas, vai viņi šos solījumus turēs.

Šāda apņemšanās dod iespēju katram deputātam savu pozīciju pateikt skaidri un no tās neatkāpties, tā ir arī sava veida iespēja katram deputātam pašam sev atbildēt uz vienkāršu jautājumu: vai tās ir vērtības, kuras es patiešām esmu gatavs aizstāvēt arī tad, kad vēlēšanas būs beigušās? Manuprāt, tradicionālās vērtības nedrīkst kļūt par politiskās tirgošanās valūtu. Tās nevar vienā brīdī būt svarīgas, bet citā kļūt mazāk svarīgas atkarībā no koalīcijas interesēm, balsojuma vai politiskās situācijas. Ja politiķis šīs vērtības patiešām uzskata par savām, tad tām ir jābūt nemainīgām arī tad, kad par tām ir jāpieņem konkrēts lēmums. Galu galā šis ir arī jautājums par uzticību. Deputāts saņem mandātu no cilvēkiem, kuri viņam uzticas un sagaida, ka viņš pārstāvēs savus uzskatus arī pēc vēlēšanām.

Mana un partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nostāja ir skaidra: mēs esam par tradicionālām ģimenes vērtībām, par tēvu un māti, par laulību starp vīrieti un sievieti. Mēs savu pozīciju nemainīsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai – par balsošanas motīviem.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien es balsoju "par" šo paziņojumu ļoti konkrēta iemesla dēļ. Es uzskatu, ka valstij ir skaidri jāpasaka tas, kas ir pašsaprotams. Ir divi dzimumi: sieviete un vīrietis. Runa ir par to, vai mēs kā likumdevēji spējam saglabāt skaidrus jēdzienus un robežas: sieviete ir sieviete, vīrietis ir vīrietis, māte ir sieviete, kura ir bērna māte, tēvs ir vīrietis, kurš ir bērna tēvs.

Man nav pieņemami, ka arvien biežāk tiek mēģināts šos skaidros jēdzienus padarīt par kaut ko maināmu, interpretējamu vai atkarīgu no pašidentifikācijas. Bioloģiju nevar pārrakstīt ar politisku lēmumu. Tāpat es nepiekrītu tam, ka ģimenes jēdzienā mēs sākam ieviest arvien jaunus terminus un konstrukcijas, kas bērnam var radīt situāciju, kurā viņa dzīves pamatjēdzieni "māte" un "tēvs" tiek aizstāti ar nenoteiktiem vai ideoloģiski konstruētiem apzīmējumiem – divām mātēm vai vairākiem tēviem. Bērnam ir nepieciešama skaidra izpratne par savu izcelsmi un identitāti, un es uzskatu, ka valstij šajā gadījumā ir jābūt skaidrai nostājai, nevis jāveido arvien jaunas interpretācijas. Mēs jau esam redzējuši, kur noveda izvairīšanās no skaidras valodas.

Man ir jāmin arī Stambulas konvencijas jautājums, kuras afērā Jaunā VIENOTĪBA ievilka ZZS. Šodien es redzu, ka līdzīga politiskā spēle atkārtojas ar dzimumu jautājumu, kurā Jaunā VIENOTĪBA mēģina ievilkt APVIENOTO SARAKSTU, prasot neatbalstīt acīmredzamu lietu – to, ka ir tikai divi dzimumi.

Jautājums par to, kas ir sieviete un kas ir vīrietis, nedrīkst kļūt par politisku kompromisu objektu. Tāpat kā jautājumu par māti un tēvu nedrīkst padarīt par bezgalīgu juridisku eksperimentu. Mēs varam diskutēt par ļoti daudzām lietām, bet ir lietas, kurām ir jābūt skaidrām. "Sieviete" un "vīrietis" nav ideoloģiski jēdzieni. "Māte" un "tēvs" nav modes termini. Bērna izcelsme nav politiska konstrukcija.

Tāpēc es šodien balsoju "par" šo deklarāciju – balsoju par skaidrību, par bioloģisko realitāti, par ģimeni, kurā bērnam ir māte un tēvs. Un es balsoju par to, lai arī nākotnē mūsu Satversmē šie pamatjēdzieni netiktu izplūdināti ar arvien jaunām ideoloģiskām interpretācijām.

Vēl viena lieta. Ja deputāts pirms vēlēšanām paraksta šo deklarāciju un apsola vēlētājiem vienu, bet pēc ievēlēšanas dara pretējo, tad tas nav jautājums tikai par vienu balsojumu. Tas ir jautājums par politisko godprātību un uzticēšanos vēlētājam.

Es savu nostāju šodien pasaku skaidri, lai nevienam vēlētājam nebūtu jāmin, par ko es iestājos. Es iestājos par to, ka ir divi bioloģiskie dzimumi – sieviete un vīrietis. Un par šo deklarāciju es balsoju "par".

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai – par balsošanas motīviem.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Vēlos, lai Latvija paliek tradicionālo vērtību zeme. Šīs vērtības mēs esam saņēmuši no saviem vecākiem, vecvecākiem... no mūsu senčiem. Par to mēs esam atbildīgi ne tikai viņu priekšā, bet arī savu bērnu un nākamo paaudžu priekšā. Tā ir mūsu kultūra, mūsu vēsture, mūsu valoda. Tā ir cieņa pret tēvu un māti, pret ģimeni, pret savu valsti. Tā ir izpratne par to, kas mēs esam un kāpēc mēs ar lepnumu varam pateikt, ka esam latvieši.

Mēs taču neatsakāmies no dziesmu svētkiem, mēs neatsakāmies no deju svētkiem. Mēs svinam Līgo, dziedam savu senču dziesmas un nododam šīs tradīcijas tālāk saviem bērniem, jo šajās tradīcijās dzīvo mūsu tauta. Tajās mēs sajūtam savas saknes un savu piederību.

Tradīcijas turpinās arī tad, kad svētki beigušies – dejas nodejotas un dziesmas nodziedātas. Tradīcijas turpinās mūsu mājās, mūsu ģimenēs un tajā, ko mēs iemācām saviem bērniem, ko mēs viņiem tālāk nododam. Tieši ģimenē bērns pirmo reizi dzird savu valodu, iemācās pirmo dziesmu, uzzina, kas ir viņa vecvecāki, no kurienes nākusi viņa dzimta un kāpēc šī zeme ir viņa mājas.

Jā, ģimenes Latvijā var būt dažādas, un katram ir brīva izvēle, kādu ģimeni veidot. Bet tieši tradicionālā ģimene ir mūsu tautas turpinājuma pamats, tajā turpinās dzimt bērni. Tāpat tradicionālajai laulībai, kas ir starp vīrieti un sievieti, ir īpaša nozīme. Tradicionālo laulības institūtu nevar pielīdzināt juridiski noformētam dokumentam starp viendzimuma pāriem. Tas nav viens un tas pats.

Kā jau es minēju, Latvijā ir dažādas ģimenes, bet laulības institūts ir tikai viens – kāds tas ir noteikts mūsu Satversmē. Es vēlos redzēt tādu Latviju, kurā cilvēki var atļauties veidot ģimeni, kurā vecākiem nav jābaidās par rītdienu, kā viņi nomaksās rēķinus, Latviju, kurā par bērna piedzimšanu saņem reālu valsts atbalstu, Latviju, kurā māte vai tēvs, kas bērnu audzina viens, grūtībās netiek pamests un atstāts uz izdzīvošanas sliekšņa.

Latvijas tautai kļūstot mazākai, uzdodiet sev jautājumu – kas dziedās mūsu dziesmas? Kas dejos mūsu dejas? Kas saviem bērniem mācīs latviešu valodu un mūsu vērtības? Mūsu ar katru gadu paliek arvien mazāk un mazāk, tādēļ par to ir jādomā šodien, kamēr nav par vēlu.

Mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, savu nostāju esam pateikuši skaidri – par tradicionālo ģimeni, par laulību starp vīrieti un sievieti, par tēva un mātes nozīmes saglabāšanu. Un mēs šo nostāju nemainīsim.

Par Latviju kā tradicionālo vērtību zemi! Dievs, svētī Latviju!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ričardam Šleseram – par balsošanas motīviem.

R. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis paziņojums runā par ļoti būtisku lietu – par pamatiem, uz kuriem mēs esam veidojuši savu sabiedrību un kurus vēlamies nodot nākamajām paaudzēm. Dokumentā ir runāts par latvisko identitāti un dziļu cieņu pret tēvu un māti. Tieši pie tā mums šodien ir jāatgriežas.

Mēs varam būt moderna un attīstīta valsts, nezaudējot savus pamatus. Patiesībā es uzskatu, ka sabiedrībai, kura grib būt stipra, šie pamati ir vajadzīgi vēl vairāk. Manuprāt, mūsu problēma šodien ir tā, ka mēs pārāk bieži runājam par vecāku tiesībām, bet pārāk maz – par vecāku nozīmi. Mums ir jāstiprina vecāku loma, nevis pakāpeniski tā jāpadara mazāka.

Mēs šajā zālē daudz runājam par to, kādu gribam redzēt Latviju pēc 10 un 20 gadiem. Mēs varam diskutēt par politiku, ekonomiku un simtiem citu jautājumu, bet ir lietas, par kurām valstij ir jāspēj pateikt... uz kādiem pamatiem tā stāv. Politika vienmēr ir arī izvēle par to, ko valsts uzskata par aizsargājamu, stiprināmu un nododamu tālāk.

Mūsu valsts vērtības ir svarīgi aizstāvēt. Vērtības, kuras mēs nedrīkstam pieņemt kā pašsaprotamas, cerot, ka tās saglabāsies pašas. Ja sakām, ka ģimene ir vērtība, mums ģimene ir jāstiprina. Ja sakām, ka bērni ir mūsu nākotne, mums ir jāceļ godā cilvēki, kuri uzņemas atbildību audzināt. Ja sakām, ka tēvs un māte ir svarīgi, mums nav jābaidās šos vārdus lietot. Ja sakām, ka mums ir svarīgas kristīgās un latviskās vērtības, tām ir jābūt kaut kam vairāk par vienu teikumu dokumentā.

Dievs, svētī Latviju! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei – par balsošanas motīviem.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien stāvu šajā tribīnē ne tikai kā deputāte, es stāvu kā cilvēks, kurš ir uzaudzis Latgalē, tajā pusē, kurā ģimene, ticība un tēvzemes mīlestība nekad nav bijuši vārdi uz papīra. Latgalē mēs kopš bērnības zinām, kas ir smags darbs un kas ir patiesa cieņa, nevienam nav jāskaidro, kas ir mamma un kas ir tētis. Tas ir ierakstīts mūsu dabā, mūsu sirdīs un mūsu dainās.

Mūsu valsts pamats ir Satversme. Satversmes preambulā ir skaidri pateikts, ka mūsu identitāti veido latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības. Šīs vērtības nav novecojušas. Tas ir mūsu enkurs šajā vētrainajā pasaulē. Un šodien mums šis enkurs ir jānotur.

Kāpēc es tik stingri aizstāvu šo pozīciju? Tāpēc, ka runa nav par politiku. Runa ir par bioloģisko realitāti un veselo saprātu. Ir tikai divi dzimumi – sieviete un vīrietis. No šīs savienības dzimst dzīvība. Tēvs simbolizē spēku, drošību un gudrību. Māte ir dzīvības devēja un sargātāja.

Tie nav juridiski termini, kurus var mainīt pēc modes tendencēm. Tā ir dabas likumsakarība, uz kuras balstīta cilvēce. Politiskais godīgums ir mūsu parlamentārās sistēmas stūrakmens. Ja mēs salauzīsim šo stūrakmeni, mēs sagrausim visu valsti.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir vienīgā Saeimas frakcija, kura nemainīgi iestājusies par tradicionālo ģimeni, par to, ka bioloģiskie dzimumi ir vīrietis un sieviete, par mātes un tēva lomu bērnu dzīvē un par laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti. Taču šodien jautājums nav tikai par frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pozīciju. Jautājums ir arī visām pārējām partijām, kuras sevi retorikas līmenī pozicionē kā konservatīvas tradicionālo vērtību vai ģimenes vērtību aizstāvētājas.

Priekšvēlēšanu laikā par šīm vērtībām runāt ir viegli. Daudz interesantāk ir paskatīties, kas notiek, kad par šīm vērtībām ir jābalso Saeimas Sēžu zālē. Tieši tāpēc mūsu iesniegtā deputātu apņemšanās ir iespēja šīm partijām ļoti vienkārši parādīt savu nostāju. Nevis tikai priekšvēlēšanu solījumos runāt par to, kā viņi atbalsta ģimeni – tēvu un māti –, bet skaidri apņemties nākamajā Saeimā balsot par šo principu nostiprināšanu Satversmē.

Te mēs nonākam pie APVIENOTĀ SARAKSTA... balsojot par frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegto Satversmes grozījumu tālāku virzību, "par" nobalsoja arī APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti. Pēc tam APVIENOTĀ SARAKSTA Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski pateica, ka daļas frakcijas deputātu balsojums bija kļūda. Rodas pavisam vienkāršs jautājums – kas īsti bija kļūda? Vai kļūdījās APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti, balsojot "par"? Vai APVIENOTĀ SARAKSTA viedoklis ir kļūdains? Vai viņi nobalsoja atbilstoši savai pārliecībai, bet kļūdījies ir premjers, nosaucot šo balsojumu par kļūdu? Ja deputāts balso pēc savas pārliecības, tad viņa balsojums nevar būt kļūda tikai tāpēc, ka partijas vadībai pēc tam radās nepieciešamība no šī balsojuma norobežoties. Šādu situāciju mēs negribētu redzēt nākamajā Saeimā.

Šī apņemšanās ir ļoti vienkārša – ja Saeimas deputāts uzskata, ka bērnam ir tēvs un māte, ka pastāv divi bioloģiskie dzimumi, ka laulība ir savienība starp sievieti un vīrieti, tad lai viņš apņemas šo nostāju aizstāvēt arī pēc vēlēšanām. Tāpēc šodien mēs aicinām nevis vienkārši skaisti parunāt par tradicionālajām vērtībām, bet skaidri pateikt, vai esat gatavi par tām balsot arī turpmāk. Un varbūt šī apņemšanās palīdzēs mūsu kolēģiem nākamajā Saeimā kļūdīties retāk, īpaši tad, ja pirms vēlēšanām kāds pats būs skaidri pateicis, par ko apņemas balsot pēc vēlēšanām.

Partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pozīcija šai jautājumā ir un būs nemainīga. Tā nav mainījusies un nemainīsies atkarībā no tā, kas šobrīd ir politiski izdevīgi. Tādēļ es balsoju "par" šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Aizstāvēsim to, kas ir patiess, dabisks un svēts mūsu tautai.

Dievs, svētī Latvijas ģimenes! Dievs, svētī Latviju!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai – par balsošanas motīviem.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es balsoju "par" šo paziņojumu, jo man ir svarīgi, lai jēdzieniem "māte" un "tēvs" būtu skaidra un paliekoša vieta mūsu valsts pamatlikumā. Tajos ir cilvēka izcelsme, paaudžu saikne un atbildība par bērnu.

Kā mamma es zinu – dot bērnam dzīvību nozīmē uzņemties atbildību par veselu cilvēka pasauli, būt līdzās, audzināt, pasargāt un palīdzēt izaugt. Manā izpratnē mātes un tēva nozīmes nostiprināšana ir atgādinājums par šo pienākumu.

Es atbalstu paziņojumā pausto apņemšanos Satversmē nostiprināt bioloģiskos dzimumus – sieviete un vīrietis – un jēdzienus "māte" un "tēvs". Uzskatu, ka ikviens cilvēks ir pelnījis cieņpilnu attieksmi un ikviens bērns – rūpes, drošību un aizsardzību – neatkarīgi no tā, kādos ģimenes apstākļos viņš aug. Man šis balsojums ir par piederību, par apziņu, ka mūsu dzīve sākas pirms mums un turpinās mūsu bērnos. Mēs esam saņēmuši valodu, ģimenes stāstus un Latviju. Tagad mūsu atbildība ir nodot to tālāk.

Vēlos, lai mūsu bērni zinātu, no kurienes viņi nāk, justu, ka viņi ir gaidīti, un būtu droši, ka pieaugušie uzņemas atbildību par viņu nākotni.

Tā ir mana balsojuma pārliecība. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam – par balsošanas motīviem.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Runāju par šo tēmu pirmo reizi. Ļoti negribēju, bet tas priekšvēlēšanu laiks ir tāds ļoti interesants.

Kamēr Ainārs Šlesers piesaista Latvijai miljardus investīcijās, nepaguris cīnās, lai Rīgas ielas līdzinātos Manhetenas gātēm, un apkaro progresīvo mēri Rīgas rātē, viņa kolēģi Saeimā nerimuši pēta, kas starp kājām... Wow – cilvēkam ir tikai divi dzimumi! Un lai visi, visi, pie vēlēšanu urnām ejot, nepalaistu garām šo Darvina evolūcijas teorijai līdzīgo atklājumu, visiem, visiem deputātiem svinīgi pie Kārtības ruļļa jāzvēr to nekavējoties ierakstīt Satversmē, zeltā iekalt pie Sēžu zāles sienas un varbūt arī kaut kur citur.

Cienījamie un ne tik cienījamie kolēģi! Patiesi, kamēr Ainārs Šlesers vēlēšanu dienās nepaguris kā buldozers tīra iesmakušos valsts un pašvaldību pārvaldības Augeja staļļus, ceļ pensiju Zviedrijas un algas Šveices līmenī un vēlīgi sit Kulbergam uz pleca, viņa partijas brāļi un māsas klusos trešā stāva kabinetos pēta anatomijas grāmatas un zilās liesmās jau nodedzinājuši jebkuras sadarbības iespējas ar tiem, kam šie jautājumi ir svēti.

Ko jūs tur jaunu ieraudzījāt? Ko saskatījāt? Protams, homo sapiens – cilvēkam saprātīgajam – ir tikai divi dzimumi (Starpsauciens.), ja neskaita to trešo dzimumu – politiskos nelgas, kuri pat gadu gaitā Saeimā nav sapratuši, ka arī politikā (Starpsauciens.)... arī politikā ir jābūt robežām un ētikai, ne tikai reitingiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām!

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Valsts sporta fonda likums". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut pirms darba kārtības 5. punkta – likumprojekta "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Raimonds Bergmanis, Jānis Eglīts, Harijs Rokpelnis, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Agnese Krasta lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raimonda Bergmaņa, Jāņa Eglīta, Harija Rokpeļņa, Zandas Kalniņas-Lukaševicas un Agneses Krastas iesniegto likumprojektu "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Runāt "par" pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Likumprojekts "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā".

Šodien skatām būtisku likumprojektu. Aicinu to nodot komisijai, jo tas skars daudzus tūkstošus Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri jau vairāk nekā četrus gadus dzīvo mūsu vidū. Viņi strādā mūsu uzņēmumos, maksā nodokļus. Viņu bērni mācās mūsu skolās un runā latviski.

Sākšu ar to, kāpēc šis likumprojekts ir vajadzīgs tieši tagad. 15. septembrī stājās spēkā jaunais Imigrācijas likums. Tas paredz, ka Latvijā turpmāk būs viena veida pastāvīgās uzturēšanās atļauja, proti, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Uz to ilgstoši Latvijā dzīvojošie Ukrainas civiliedzīvotāji nevarēs pretendēt, jo pastāvīgās uzturēšanās atļauju atsaka, ja ārzemnieks ir pieprasījis pagaidu aizsardzību vai viņam ir bijusi piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā.

Tā kā jau pēc nepilniem sešiem mēnešiem, 2027. gada martā, apritēs pieci gadi, kopš daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir nepieciešama tiesiska skaidrība par viņu turpmāko statusu. Skaidri noteikumi attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju iegūšanu ir viens no turpmākas veiksmīgas integrācijas Latvijas sabiedrībā priekšnoteikumiem. Šādu noteikumu definēšana ir šī likumprojekta mērķis.

Likumprojekts paredz trīs speciālas normas (pretstatā Imigrācijas likumam), lai Ukrainas civiliedzīvotāji varētu saņemt nacionālās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Pirmkārt, prasība piecus gadus pirms atļaujas saņemšanas nepārtraukti uzturēties Latvijas Republikā. Šajā laikā tiks ieskaitīti visi līdz šim Ukrainas civiliedzīvotāju likumīgās uzturēšanās gadi mūsu valstī, un pagaidu aizsardzības statuss nebūs šķērslis.

Otrkārt, prasība par ienākumu apmēru uz vienu mājsaimniecības locekli. Dati rāda, ka aptuveni 34 procentiem Ukrainas civiliedzīvotāju bruto ienākumi mēnesī ir līdz 1000 eiro. Attiecīgi viena vecāka ģimenēm, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī citos līdzīgos gadījumos var būt grūtības izpildīt prasības attiecībā uz iztikas nodrošinājuma apmēru. Viņu dzīves situācija nav izvēle, un valsts to ņem vērā. Ienākumu apmērs nedrīkstētu būt šķērslis pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja tam ir attaisnojoši iemesli. Tāpēc likumprojekts paredz, ka attaisnojošu iemeslu gadījumā par pietiekamiem līdzekļiem tiks uzskatīti personas rīcībā faktiski esošie finanšu līdzekļi.

Treškārt, atbildība par Ukrainu. Vīrietim, kurš prasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju, būs jāiesniedz Ukrainas kompetentās iestādes izsniegts apliecinājums par atbrīvojumu no iesaukšanas aktīvajā dienestā. Latvija nekļūs par patvērumu tiem, kuri izvairās no savas valsts aizsardzības. Mēs atbalstām Ukrainu, un šis nosacījums ir daļa no šī atbalsta.

Godātie kolēģi! Eiropas Savienības Padome jau 2025. gada septembrī aicināja dalībvalstis sagatavot pāreju no pagaidu aizsardzības uz ilgtermiņa risinājumiem. Un šis likumprojekts ir tieši šāds risinājums. Integrācija neskaidrībā nenotiek. Cilvēks, kurš nezina, vai pēc gada drīkstēs palikt, neņems kredītu mājoklim, darba devējs neieguldīs viņa kvalifikācijas celšanā, un ģimene nepieņems lēmumu, ka Latvija ir viņu mājas.

Skaidri noteikumi ir priekšnoteikums tam, lai tie, kuri jau šeit strādā un dzīvo, kļūtu par pilnvērtīgu mūsu sabiedrības daļu. Tie, kuri nosacījumiem neatbilst, nesaņems skaidru atbildi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un nodot to izskatīšanai atbildīgajā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības 7. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1550/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vakar tika izskatīts jautājums... Vakar? Nē, otrdien tika izskatīts jautājums par grozījumu Enerģētikas likumā, kas pēc būtības paredz potenciālu terminētu atteikšanos no valsts degvielas rezervju nodrošināšanas maksas iekasēšanas. Tā kā komisijā šis tika skatīts kā deputātu iesniegts likumprojekts, tad šai iniciatīvai nav pilna valdības atzinuma. Un komisijā arī lēmām, ka būtu nepieciešams pirms skatīšanas otrajā lasījumā saņemt Nacionālās drošības komisijas atzinumu.

Komisijas vārdā aicinām likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1550/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Kamēr tauta dalās sieviešos, vīriešos un pārējos, mēs šobrīd debatējam par ļoti iekļaujošu likumprojektu, jo degvielas dārdzība ietekmē ikvienu neatkarīgi, kurai grupai viņš piekļaujas. Šodien ir 1. oktobris. Tas ir tas datums, par kuru pirms pāris nedēļām runājām, ka tajā vajadzētu sasniegt degvielas cenas samazinājumu. Es nezinu, cik daudzi no jums brauca gar degvielas uzpildes staciju šorīt vai pat piepildīja bāku, bet jāatzīst, ka situācija nav daudz uzlabojusies. (Starpsaucieni.)

Mēs skatām likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā", vēlāk darba kārtībā būs arī jautājums par biopiejaukuma atcelšanu lauksaimniekiem un militārajai tehnikai. Bet būtiskākais un efektīvākais instruments diemžēl palika komisijas atvilktnē. Ja mēs pirms nedēļas vai pirms divām būtu lēmuši par PVN samazināšanu, tad šodien tiešām būtu efekts. Diemžēl šāds lēmums netika pieņemts, un nu mēs visi redzam sekas degvielas uzpildes stacijās. Vidējā termiņā mēs redzēsim, kā šī cenu ietekme... kādu ietekmi tā atstās uz inflāciju, kas notiks ar pārtikas cenām un visu pārējo, kas skar jebkuru tautsaimniecības nozari, kurā jāizmanto degviela.

Tomēr, par spīti tam, lēmums par drošības rezerves maksas iekasēšanas apturēšanu ir jāizvērtē adekvāti. Potenciāli tas var nest pozitīvu ietekmi. Oktobra laikā vismaz par šo jautājumu Saeimā būs pilna skaidrība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Harij! Dārznieks uznāk atpakaļ uz skatuves un grib pateikt sekojošo. Tad, kad jūs sākat strādāt, tad jūs atnesat likumprojektu, un tad mēs varam samazināt arī astoņus plus astoņus centus degvielai. Un joprojām, ja Ekonomikas ministrija strādātu un atnestu savu piedāvājumu, tad cena vēl samazinātos par 8 centiem. Tas ir tieši tas, ko es teicu pirms nedēļas. Sāciet strādāt, un mēs panāksim tos 20 centus. Nevis akcentējiet to, ka kāds ir izdarījis kaut ko, bet tas neskaitās (Starpsauciens.)... jo, redz, jūs jau to nedarāt! Un Viktors Valainis joprojām nav atnesis piedāvājumu, lai degvielas cena samazinātos vēl vismaz par 8 centiem.

Tāpēc, dārgie kolēģi, strādājiet atbildīgi! Domājiet ne tikai par savām politiskajām procentu likmēm, kādās jūs varētu iekļauties vai... neiekļaujaties, bet domājiet arī par procentu likmēm, kas ietekmēs degvielas cenu. Tas, manuprāt, ir daudz būtiskāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

H. Rokpelnis. Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1550/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

H. Rokpelnis. Potenciālais priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. oktobris, un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 15. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. (Starpsauciens.)

H. Rokpelnis. Skatīsimies, kā komisija strādās. Te jau visādi var notikt.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rokpeļņa kungs.

Darba kārtībā – likumprojekts "Valsts sporta fonda likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 67 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Valsts sporta fonda likums". Bija cerības, ka šo likumu mēs pieņemtu jau vasarā, bet reizēm vietā ir teiciens – labāk vēlu nekā nekad. To noteikti var attiecināt uz šo gadījumu, jo Valsts sporta fonds jebkurā gadījumā sāktu funkcionēt nākamajā gadā, tad, kad visas formalitātes būtu sakārtotas. Lai arī bija iecerēts, ka finansējuma apjoms fondā būtu lielāks – krietni lielāks! –, tomēr šis ir lielisks pirmais solis. Tas ir pamats, kas ļaus sportu finansēt līdzīgi, kā tas notiek kultūrā ar Valsts kultūrkapitāla fondu. Un būtisks atbalsts šim risinājumam ir gan no sporta organizācijām, gan... vienots politiķu atbalsts. Šis ir labs pirmais solis. Valsts sporta fonds sāks darbu, un tad arī nākamā Saeima vērtēs, kas ir izdevies, kas ne tik ļoti, kas būtu pieslīpējams. Bet kā pirmais lielais, labais solis sporta attīstībai un stabilam atbalstam šis ir apsveicams.

Tādēļ es domāju, kolēģi, ka neatkarīgi no frakcijām un koalīcijām šis ir lielisks risinājums, ar kuru katra klātesošā partija... katrs klātesošais deputāts... varēs lepoties šīs dienas beigās.

Ir saņemti 67 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 5. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 6. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 7. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 10. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 11. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raivim Kalējam.

R. Kalējs (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sākšu ar to, ka man kā sportistam ir patiess prieks par jūnijā pieņemto, sporta sabiedrībā ilgi gaidīto un 1. augustā spēkā stājušos Sporta likumu. Un Sporta likuma 20. pantā minēts arī saistītais likums – Valsts sporta fonda likums, kuram jāveicina Latvijas sporta attīstība, sporta pasākumu īstenošana, tautas sports, sporta darbinieku profesionālā izglītība, kā arī sporta infrastruktūras attīstība.

Runājot par šo likumprojektu. Protams, ir ieguldīts liels darbs. Likuma mērķis ir ļoti labs, tostarp sekmēt valsts sporta politikas mērķu īstenošanu. Lai šo mērķi sasniegtu, ir izvirzīti vairāki uzdevumi, no kuriem man personīgi būtisks šķita šis: "Nodrošināt fonda darbības caurskatāmību, publiskojot normatīvajos aktos noteikto un citu sabiedrībai nozīmīgu informāciju par fonda darbību, tai skaitā informāciju par finansējuma un cita atbalsta piešķiršanu, izlietojumu, sasniegtajiem rezultātiem un fonda padomes pieņemtajiem lēmumiem."

Un kāpēc tieši šis? Jo savā darbā, darba pieredzē Dienvidkurzemes novada pašvaldībā saskāros ar situāciju, ka 2022. gadā, arī vēlēšanu gadā, tika izsludināts Varam mērķdotāciju konkurss augstas gatavības investīciju projektiem. Projektus vērtēja starpministriju komisija. Tās sastāvā bija pārstāvji no Varam, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Satiksmes ministrijas un Zemkopības ministrijas. Tajā laikā Dienvidkurzemes novada pašvaldība kā prioritāti iesniedza Nīcas sporta stadiona būvniecības projektu pie Nīcas vidusskolas, kur ikdienā sportotu 500 bērnu un jauniešu. Projekts netika atbalstīts. Un, kad oficiāli tika prasīta vērtēšanas tabula vai protokols, to tā arī nesaņēmām. Bet tajā pašā laikā citā pilsētā tika apstiprināta rodeļu izklaides trase vai sporta stadions tapa pie divreiz mazākas skolas citā novadā, no kura tajā laikā nāca ekonomikas ministre.

Starp citu, šī ministre – jau citā amatā – nupat viesojās Nīcas vidusskolā un, es ceru, redzēja, ka stadiona joprojām nav un kādos apstākļos bērniem, jauniešiem ir jāsporto. Jāpiebilst: ja likums stātos spēkā šodien, šī pati ministre būtu Valsts sporta fonda padomes priekšsēdētāja.

Tāpēc es ļoti ceru un ticu, ka Valsts sporta fonda finansējuma saņēmējiem, tātad sporta organizācijām, sporta darbiniekiem, sporta pasākumu organizatoriem, būs definēti skaidri, saprotami kritēriji finansējuma saņemšanai, būs pilnīgi caurspīdīgs lēmumu pieņemšanas process... un lai šī vērtēšanas informācija tiktu publiskota sabiedrībai, lai nav tādas vilšanās un netaisnības, ar kādu tajā laikā saskārās Nīcas un Liepājas iedzīvotāji (Liepājas iedzīvotāji gan cita projekta sakarā).

Tāpēc – par atklātu Valsts sporta fonda finansējuma sadali! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 11. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 12. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 13. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 15. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 19. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 20. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 23. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis mūsu frakcijas vadītāja Šuvajeva priekšlikums rosina Valsts sporta fondam no 2027. gada novirzīt vismaz 3 procentus plānoto valsts budžeta ieņēmumu no alkohola, tabakas, izložu un azartspēļu nodokļiem. Tas ir līdzīgs princips, kā šobrīd Valsts kultūrkapitāla fonda likumā ir paredzēts konkrēts valsts budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam no noteiktiem ieņēmumiem kultūras, mākslas nozares attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai. Attiecībā uz sportu līdzīgs asignējuma modelis darbojas arī Lietuvā un Igaunijā. Mēs vēlamies piedāvāt līdzīgu regulējumu iekļaut arī Valsts sporta fonda likumā, lai garantētu vismaz minimālo apmēru no konkrētā finansējuma avota sporta nozarei, nepakļaujot sporta nozares attīstību vismaz minimālā apjomā finansiālām svārstībām un nestabilitātei... nu, kas ir raksturīgi jebkuram ikgadējā valsts budžeta likuma sastādīšanas procesam.

Mēs zinām, ka likums paredz finansējuma piešķīrumu fonda darbības uzsākšanai. Bet, ja mēs skatāmies ilgtermiņā, tad šāda veida sasaiste ar konkrētu nodokļu ieņēmumiem, precīzi tos novirzot... paredzot Valsts sporta fonda likumā, tomēr būtu daudz drošāka, ilgtspējīgāka pārvaldība nozarei.

Pēc analoģijas – es vairākkārt no šīs tribīnes esmu runājis par likumu "Par autoceļiem", kur it kā arī ir noteikts, ka 80 procentiem no degvielas akcīzes būtu jānonāk programmā "Valsts autoceļu fonds". Bet likumā ir viens teikums, kas paredz, ka budžeta procesa ietvaros var lemt arī citādi, un, ņemot vērā, ka parasti arī lemj citādi, autoceļu nozare diemžēl finansiāli tiek apdalīta. Un es noteikti negribētu, lai pēc analoģijas šādiem svārstību riskiem būtu pakļauta arī sporta nozare. Ir skaidrs, ka sports ir sabiedrības veselību un labklājību veicinoša aktivitāte. Un līdz ar to daudz kur pasaulē ir pamatoti to finansēt no avotiem, kas ir aplikti ar nodokļiem par veselībai kaitīgiem un sociāli nevēlamiem ieradumiem.

Ir svarīgi uzsvērt, ka mēs noteikti nepiedāvājam kaut kādā mērā pārdalīt finansējumu, kas paredzēts Valsts kultūrkapitāla fondā, bet šis ir patstāvīgs, atsevišķs ilgtermiņa asignējums sportam un pilnīgi noteikti sportam nodrošinātu gan augstāku finansējuma prognozējamību, gan paredzamību.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, un līdz ar to tad arī Valsts sporta fonda likums varēs pilnvērtīgi stāties spēkā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 15, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 25. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 26. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 32. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 33. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 34. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 35. – deputāta Dineviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 36. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 37. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 38. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 39. – deputāta Dineviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 40. – deputāta Dineviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 41. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 43. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 50. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 49. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 50. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 51. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

H. Rokpelnis. 52. – deputāta Dineviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 53. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 55. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 56. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 57. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 58. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 59. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 60. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 61. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 62. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 63. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 64. – deputāta Štekerhofa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 65. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 65. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 66. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi, šajā, teiksim tā, vētrainajā laikā, pirmsvēlēšanu laikā, kad katram politiskajam spēkam gribas to deķīti mazliet pavilkt uz savu pusi, es gribu teikt paldies. Paldies visiem iesaistītajiem. Paldies kolēģiem no Finanšu ministrijas. Paldies kolēģiem no Izglītības un zinātnes ministrijas – gan tiem, kas šobrīd strādā, gan tiem, kas pirms tam strādāja. Paldies iepriekšējai valdības vadītājai un arī šobrīdējam valdības vadītājam, ka tas tika virzīts uz priekšu.

Un ko šis priekšlikums nozīmē? Šis priekšlikums nozīmē to, ka sporta nozare nākamajos četros gados saņems papildus vismaz 20 miljonus eiro. Un tas ir ļoti nopietns atsvars tam, lai mēs virzītos veselīgākas sabiedrības virzienā, lai mūsu bērniem un jauniešiem būtu plašākas iespējas sportot un lai mēs kā valsts beidzot pateiktu, ka sports nav tikai kaut kas tāds, kas mums blakus notiek un ir atkarīgs no katra indivīda, bet tā ir arī valsts prioritāte ne tikai papīros, bet arī darbos.

Tāpēc vēlreiz no manas puses – paldies.

Un aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (JV).

Kolēģi, Dāvis jau pateica to, ko es gribēju teikt, – lielu paldies kolēģiem, kas turpināja. Paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojekta "Valsts sporta fonda likums" tālāku virzīšanu, jo, pieņemot Sporta likumu, mēs visi spējām vienoties ar sporta nozarēm, dažādām federācijām, ka mums ir vajadzīgs skaidrs kritēriju kopums, pēc kādiem principiem tālāk strādājam... par to, kas tad ir sporta prioritātes. Tikko mēs te daudz debatēs dzirdējām, ka nav skaidrs, kur tiek atbalstīts sporta pasākums, kur – ne, un sports hroniski ir bijis finansējuma, naudas trūkumā.

Un šobrīd... vienojoties mums visiem, paldies arī Finanšu ministrijai, paldies arī tiešām šai valdībai, kas turpināja darbu. Mēs varam rēķināties ar to... pārejas noteikumos iestrādājot, ka katru gadu budžetā būs papildu pieci miljoni, kas nākamajos četros gados, tieši tā, būs 20 miljoni. Sporta nozarei tas būs papildu finansējums, kas ļoti bieži tika piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas dos lielāku paredzamību, tas dos pārskatāmību, un tas dos arī iespēju plānot sportistiem gan savu ikdienu, gan pasākumus un sacensības, īpaši, protams, izceļot bērnu un jauniešu sportu un tautas sportu. Man šķiet, ka šis likumprojekts arī parāda, ka mēs Saeimā, ja gribam, patiesībā ļoti labi spējam vienoties par prioritātēm.

Tāpēc paldies arī visiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem.

Es aicinu visus atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Kolēģi, saka, ka katrai problēmai esot vārds un uzvārds. Patiesībā arī katrai labai lietai ir vārds un uzvārds. Šoreiz, par spīti tam, ka varbūt negāja tik raiti, kā gribētos, kopumā daudzi labi cilvēki darīja labu lietu kopā.

Arī es gribu pateikt paldies pirmām kārtām jau visiem sporta organizāciju cilvēkiem, kas visas vasaras garumā... līdz rudenim aktīvi iesaistījās, lai rastu risinājumu. Es gribu pateikt paldies Vīksnas kundzei un viņas komandai, kas visu šo saturēja kopā un noveda līdz rezultātam. Paldies Siliņas kundzei no Izglītības un zinātnes ministrijas un paldies Siliņas kundzei no Saeimas. Īpaši paldies Daugavieša kungam un, protams, Dineviča kungam par rūpes turēšanu par senioriem. Un Štekerhofa kungam. Paldies Krištopana kungam par konstruktīvo sadarbību.

Atbalstām šo priekšlikumu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! PROGRESĪVIE, protams, atbalstīs šo priekšlikumu. Bet nu klau, nepārlieliet sevi! Mēs runājam par pieciem miljoniem gadā, tas ir viena "EuroBasket" atbalsts.

Mēs būtu šo diskusiju noslēguši uz pozitīvas nots tad, ja būtu atbalstījuši nodokļu sasaisti ilgtermiņā. Šajā gadījumā šis ir terminēts – četri gadi, 20 miljoni, katru gadu pieci miljoni. Uz visa tā fona, ka pagājušajā gadā mums ir vairāk nekā 50 miljonu budžets sportam. Līdz ar to mēs runājam par 10 procentiem. Lietuvai ir 80 miljonu budžets, Igaunijai tāds pats kā mums, lai gan iedzīvotāju skaits ir mazāks.

Līdz ar to priekšlikums ir atbalstāms, bet priekšlikums būtu bijis daudz jaudīgāks, ilgtermiņā prognozējamāks, ja sporta finansējumu sasaistītu ar nodokļu ieņēmumiem.

Atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Alīnai Gendelei.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātā Saeima! Es piekrītu visam tam, ko runātāji līdz šim teica. Visiem, visām institūcijām paldies. Es no sirds gribu pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri strādā šajā nozarē un kuri ar savu darbu pierādīja, ka viņi ir pelnījuši šo valsts institūciju uzmanību, jo sports ir tas, kas vieno mūsu sabiedrību, liek Latvijai... skanēt gan olimpiskajās spēlēs, gan citos sporta pasākumos.

Paldies, mīļie sportisti! Paldies, treneri! Paldies visiem tiem, kuri strādā un pārdzīvo par sporta nozari!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

H. Rokpelnis. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Un 67. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Valsts sporta fonda likums" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts sporta fonda likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Daži deputāti aplaudē.)

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā".

Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā lasījumā to izskatīja 22. septembra sēdē.

Likumprojekta mērķis ir noteikt nacionālo importa aizliegumu pārtikas produktiem, kuru izcelsmes valstis ir Krievija un Baltkrievija, tādējādi ierobežojot šo produktu nonākšanu Latvijas tirgū.

Komisija saņēma četrus Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikumus.

Pirmie trīs no šiem priekšlikumiem ir saistīti ar dzīvnieku barībai paredzēto Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta kravu kontroli. Komisija, diskutējot un uzklausot Juridiskā biroja viedokli, vienojās, ka kontrolējamo kravu noteikšana deleģējama Ministru kabinetam Dzīvnieku barības aprites likumā. Komisijas sēdē Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs atsauca attiecīgos trīs priekšlikumus.

Uz Saeimas sēdi tiek virzīts 1. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas noteic, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija atbalstīja likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā šī gada 15. septembra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu "Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu".

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Jana Simanovska. (Pauze.)

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" un aicina šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Vispirms pastāstīšu, kāpēc šis likumprojekts vispār ir vajadzīgs. Šie grozījumi paredz, ka personas, kas no 1991. gada līdz 1995. gadam varēja brīvprātīgi veikt iemaksas... brīvprātīgas iemaksas... Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā... bet to nedarīja, tomēr varētu šīs iemaksas brīvprātīgā kārtā veikt. Tas nozīmē, ka šīm personām šis periods tiktu ieskaitīts darba stāžā un tas pieaugtu... pie pensijas.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Uz kādām personām tas attiecas? Tas attiecas uz tām personām, kas tajā laikā, piemēram, mācījās Latvijas Republikas augstākajās mācību iestādēs vai citās mācību iestādēs, uz personām, kam bija pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas celšana Latvijas Republikā, uz personām, kas tajā laikā kopa personu ar I grupas invaliditāti vai bērnu līdz 16 gadiem ar invaliditāti, vai personu, kas sasniegusi 80 gadu vecumu, kā arī uz mātēm, kas tajā laikā audzināja bērnu līdz astoņu gadu vecumam. Tajā laikā šīs personas varēja brīvprātīgi apdrošināties, bet ne visas šīs personas to zināja.

Līdz ar to ir izveidojusies netaisnīga situācija, ka šīm personām šis laiks netiek ieskaitīts viņu apdrošināšanas stāžā. Līdz ar to tas ietekmē arī viņu pensijas lielumu. Šie grozījumi paredz labot netaisnību un ļaut šīm personām brīvprātīgi iemaksāt iemaksas sociālās apdrošināšanas fondā... aģentūrā... un tādā veidā novērst to, ka tām ir samazināta pensija par laiku, kad viņas bija aktīvas... mācījās vai kopa citas personas.

Pirmkārt, es aicinu...

Tātad, jā... tagad ir runātājs. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāte Ramona Petraviča – "par" vai...? Tātad – nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vai Petravičas kundzei pietiks ar piecām minūtēm? (Starpsaucieni.) Vai pietiks ar piecām minūtēm?

Lūdzu, vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šie likuma grozījumi novērsīs netaisnību, kas skārusi ļoti daudzas mammas, kuras ir audzinājušas bērnus laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim. Tās ir sievietes, kuras laida pasaulē bērnus, rūpējās par savām ģimenēm laikā, kad Latvija tikko bija atguvusi neatkarību. Daudzām no viņām šajā laikā nebija iespējas veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, daudzas arī vispār nezināja, ka ir tāda iespēja samaksāt šos dažus santīmus. Līdz ar to viņām šis posms darba stāžā nav ieskaitīts. Taču tas nenozīmē, ka viņas nestrādāja. Viņas audzināja bērnus, viņas rūpējās par ģimeni un darīja visu to, kas tajā brīdī bija nepieciešams. Tomēr šis laiks viņām darba stāžā nav iekļauts. Manuprāt, tā ir liela netaisnība un beidzot tā ir jānovērš.

Es par šo jautājumu iestājos jau jūlijā un iesniedzu priekšlikumu, lai šo problēmu risinātu un netaisnību novērstu. Toreiz mans priekšlikums tika noraidīts. Tāpēc man ir patiess gandarījums, ka šodien mēs beidzot esam nonākuši līdz risinājumam.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Darba stāžam cilvēka dzīvē ir ļoti būtiska nozīme. No tā ir atkarīgs gan pensijas apmērs, gan tas, ka nākotnē... tiek veikta pensiju indeksācija. Ir cilvēki, kuriem šo trūkstošo gadu dēļ var pietrūkt nepieciešamā stāža, lai dotos pensijā, un viņi saņem tikai sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tātad mēs nerunājam tikai par ierakstu dokumentā, mēs runājam par cilvēku nākotni un viņu nodrošinājumu vecumdienās. Šis risinājums neattiecas tikai uz mammām, kuras šajā laika posmā ir audzinājušas bērnus līdz astoņu gadu vecumam, tas attieksies arī uz cilvēkiem, kuri šajā laika posmā ir mācījušies augstākajās mācību iestādēs, kopuši personu ar I grupas invaliditāti, bērnu ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam vai aprūpējuši personu, kas sasniegusi 80 gadu vecumu. Tātad tas skar daudz plašāku personu loku. Es zinu, ka mammas šo risinājumu gaida jau ilgi.

Bet man ir arī viens būtisks jautājums par termiņiem. Manuprāt, laiks līdz brīdim, kad šis risinājums stāsies spēkā, ir pārāk garš, jo iemaksas par šo periodu varēs sākt tikai pēc gada – no 2027. gada 1. oktobra. Manuprāt, to varētu izdarīt ātrāk, īpaši tāpēc, ka šie cilvēki savu tiesību atjaunošanu gaida jau gadiem ilgi. Ir paredzēts, ka iemaksas būs jāveic atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajai minimālajai algai. Tātad – kāda nākamgad būs minimālā alga, no tās.

Bet mēs runājam par cilvēkiem, kuri dzīvoja un audzināja bērnus pavisam citos ekonomiskajos apstākļos, arī tā brīža minimālā alga bija daudz mazāka nekā šodien. Tātad mēs runājam par laika posmu no 1991. gada līdz 1995. gadam, bet iemaksas pielīdzinām šī brīža situācijai. Es uzskatu, ka šis nav ideāls risinājums, bet tomēr tas ir solis uz priekšu. Es ļoti ceru, ka šodien mēs spēsim atrisināt šo jautājumu, negaidot budžeta pieņemšanu, ka lēmums tiks pieņemts šodien, lai cilvēkiem, kuri savu dzīvi veltīja bērniem, ģimenei, tuvinieku aprūpei, beidzot tiktu atzīts viņu ieguldījums. Bērna audzināšana nav bezdarbība, tā ir atbildība, tas ir darbs. Valstij jāprot novērtēt šo darbu, māmiņas, kas laida pasaulē bērnus, kuri šodien ir nodokļu maksātāji.

Es ceru, ka beidzot šis būs solis, ko mammas ir gaidījušas jau ilgus gadus un brīžiem nolaidušas rokas – vai tik tiešām tie paliks tikai solījumi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies. Pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 93, nav reģistrējušies 7 deputāti: Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Jekaterina Drelinga, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns un Andris Šuvajevs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", pirmais lasījums. Komisija likumprojektu atzinusi par steidzamu.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Alīnai Gendelei.

A. Gendele (JV).

Kolēģi! Es neatkārtošos, jo, manuprāt, tika iztirzāts gan likumprojekta mērķis, gan mērķgrupas. Es tikai nedaudz pieskaršos tam, kāda ietekme būs tai personai, kura vēlēsies brīvprātīgi veikt šīs apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to nodrošināt atbilstošu pensijas un bezdarba apdrošināšanas stāža noteikšanu... kādai no grupām. Un, lūk! Veicot šīs brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas, ietekme varētu būt šāda, ka vienā... Jāpiebilst, ir ierakstīts, ka šīs iemaksas ir piesaistītas valstī noteiktajai minimālajai darba algai viena procenta apmērā. Nedaudz jau izskanēja, vai tas ir godīgi pret tiem cilvēkiem, kuri tolaik neveica šīs iemaksas... jo tolaik bija pavisam citas summas.

Bet kāda tad ir ietekme? Šai personai mēnesī būtu jāiemaksā 8 eiro un 60 centi. Bet ietekme uz pensijas vidējo pieaugumu mēnesī ir 1,95 eiro, un pensijas vidējais pieaugums gadā – 23,30 eiro. Tātad vērā ņemama summa. Ja persona 12 mēnešos iemaksā 103 eiro un 20 centus, tad vidējais mēneša pieaugums ir 23,35 eiro, savukārt gada griezumā – 280 eiro un 10 centi. Vēl nosaukšu, kāda ir ietekme triju gadu periodā. Iemaksa ir 309 eiro un 60 centi, savukārt vidējais pieaugums mēnesī ir 70 eiro, bet gada griezumā – 840 eiro. Tātad arī šis pieaugums ir vērā ņemams.

Vakar arī Sociālo un darba lietu komisijā diskusijā uzdevu jautājumu, vai persona drīkstēs pieņemt lēmumu un iemaksāt šo summu uzreiz vienā mēnesī par visu laika periodu... kas viņai pienākas. Atbilde bija: jā, to drīkstēs darīt, jo mēs apzināmies, ka arī mūsu vidējā termiņa budžeta dokumentā ir skaidri pateikts, ka katru gadu minimālā darba samaksa pieaugs.

Līdz ar to šis ir ļoti gaidīts likumprojekts, jo, arī esot reģionā, esmu uzrunāta no pedagogiem, kuri tolaik neizdarīja izvēli iemaksāt, bet tagad ir apņēmības pilni to darīt.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu tad beidzot! Nekautrēšos teikt, ka "Nacionālā apvienība" par to ir cīnījusies jau trīs gadu garumā – šādu priekšlikumu iesniedzot Saeimā trīs reizes. Nu tad beidzot! Šodien ir tā diena, kad mēs to pieņemam. Šī ir laba diena, jo mammas, kas audzināja bērnus laikā no 1991. gada līdz 1996. gadam, par šo periodu varēs saņemt lielāku pensiju... saņemt lielāku darba stāžu. Es vēl šodien satieku daudzas sievietes, kas saka: "Es nebiju ievērojusi, ka man šis laiks nav ieskaitīts darba stāžā."

Kolēģi, šis ir taisnīgs lēmums, viens no... ko mums ir izdevies šajā Saeimā izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Simanovska. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Simanovska. Komisija aicina kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8. oktobri.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimā?

J. Simanovska. Izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā – 15. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Simanovska. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā", trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Eglīts.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" (Nr. 1334/Lp14).

Trešajam lasījumam tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz likuma 3. panta 7.¹ daļas 3. punktā vārdu "konkrētu" aizstāt ar vārdiem "tikai tādu". Minētais priekšlikums nenozīmē atteikšanos no prasības, ka informācijai jābūt skaidrai, nepārprotamai un noteiktai. Runa ir par izņēmuma gadījumiem. Norma nav paredzēta regulāru ziņu vai regulāras programmas veidošanai, tai jāattiecas tikai uz tādas informācijas mērķtiecīgu atspēkošanu, kas ir maldīga, nepatiesa un apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi! Diemžēl šī redakcija neizslēdz krievu valodu no "Latvijas Sabiedriskā medija", taču piedāvātā redakcija krietni sašaurina iespējas tiem, kuri joprojām vēlas šeit dzīvojošos krievvalodīgos paturēt slēgtā info telpā.

Vēlos paskaidrot, ka šis priekšlikums radās, jo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome savā vēstulē piedāvāja izslēgt vārdu "konkrētu", lai pavērtu iespējas joprojām veidot saturu krievu valodā, kas, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, ir atzīta par pašpietiekamu un no valsts interešu viedokļa nav atsevišķi jāuztur "Latvijas Sabiedriskā medija" platformās.

Vienota informatīvā telpa ir drošības jautājums. Valsts finansēta atsevišķa burbuļa uzturēšana svešvalodā nekādā veidā neveicina sabiedrības saliedētību. Neveicina šo saliedētību, jo uz ielas valoda joprojām katram ir sava un cilvēki savā starpā nesarunājas. Valsts drošības pamatā ir jābūt sabiedrībai, kas patērē informāciju un diskutē par norisēm vienā valodā – latviešu valodā.

Jānorāda, ka auditorijai, kura nepatērē "Latvijas Sabiedriskā medija" saturu valsts valodā, šobrīd ir pieejams plašs saturs komerciālajos vai starptautiskajos medijos. "Latvijas Sabiedriskā medija" uzdevums nav dublēt komerciālo tirgu, bet stiprināt valsts valodas klātbūtni. Saglabājot tajā svešvalodu, veidojas situācija, ka latvietis, kurš neprot agresorvalsts valodu, nevar īsti patērēt mediju, kuru apmaksā.

Vai patiešām mums ir jānodrošina tulkošana, lai pamatiedzīvotājs, Latvijas valsts pilsonis, varētu saprast, ko pauž viņa apmaksāts un uzturēts medijs? Es teiktu, ka nav saprātīgi tērēt līdzekļus lieki. Ietaupītie resursi, kurus netērēsim tulkošanai, ir jāvirza spēcīgākai analītiskajai žurnālistikai vai satura, kas piesaista dažādas paaudzes, veidošanai latviešu valodā.

Kolēģi, par savas valsts valodu un drošību mums ir jābūt vienotiem. Tā vietā, lai veidotu raidījumus svešvalodās, es rosinu veidot iekļaujošu saturu latviešu valodā ar subtitriem vai formātiem, kas palīdz mazākumtautībām, piemēram, ukraiņiem, apgūt un labāk izprast Latvijas un Eiropas vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība un taisnīgums ir saliedētas sabiedrības pamats. Mums ir jādomā par savu valsti, kopējo sabiedrisko labumu, izturoties atbildīgi pret nākamajām paaudzēm. Latvija ir vienīgā valsts, kurā mūsu tauta var dzīvot, turpināties un realizēt sevi. Tāpēc šādos principiālos jautājumos nedrīkst piekāpties cilvēkiem, kuri nevis nevar, bet nevēlas piederēt mūsu valstij.

Aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto priekšlikumu, tādējādi arī izpildīt deputāta zvērestā doto solījumu – stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likuma 8. panta trešo daļu, nosakot, ka, pārraidot filmas, seriālus vai teātra izrādes latviešu valodā, ir pieļaujami mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi svešvalodās.

Komisijā tika konstatēts, ka valodas lietojuma regulējums nedrīkst radīt situāciju, ka vēsturiskās vai jaunradītās filmās būtu jādublē vai jāmaina mākslinieciskās ieceres dēļ izmantotas frāzes svešvalodās. Tādēļ likumā skaidri jānoteic, ka radošos darbos ir pieļaujami mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi svešvalodās. Vienlaikus ir jāteic, ka šis izņēmums attiecas tieši uz filmām, seriāliem un teātra izrādēm, nevis uz jebkuru "Latvijas Sabiedriskā medija" saturu.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 3. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz precizēt likuma 8. panta ceturto daļu, nosakot svešvalodu, tai skaitā mazākumtautību valodu, satura veidošanas nosacījumus un sasaistot tos ar likuma 3. panta septīto, 7.¹ un 7.² daļu. Komisija priekšlikuma būtību atbalstīja, taču precizēja tā redakciju un terminoloģiju. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. Nu, lūk, esam nonākuši pie 4. priekšlikuma. Tas precizē terminoloģiju, vārdu "kinofilmas" aizstājot ar vārdu "filmas" un regulējumā ietverot seriālus. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 24, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā izskatām savstarpēji saistītu likumprojektu pakotni, kas nepieciešama bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) ieviešanai. Kā iepriekš jau esam diskutējuši, šo grozījumu ieviešana ir ļoti būtiska. Jo agrāk pamanām, ka bērnam ir nepieciešams atbalsts, jo agrāk varam sākt palīdzēt.

Pirms trešā lasījuma Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi visu saistīto likumprojektu pakotni un precizējusi regulējumu, lai tas būtu savstarpēji saskaņots, juridiski precīzs un īstenojams praksē.

Tātad – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā".

Komisijā tika izskatīti trīs priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Vispārējās izglītības likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad – likumprojekts "Grozījums Vispārējās izglītības likumā".

Komisijā tika izskatīti trīs priekšlikumi.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ievas Siliņas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ievas Siliņas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Pacientu tiesību likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi arī likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā".

Izvērtējot likumprojektu, komisija vienojās par nepieciešamību papildināt pārejas noteikumus, sagatavojot komisijas priekšlikumu. Tas paredz, ka norma par veselības informācijas sistēmas izmantošanu bērnu attīstības risku savlaicīgai identificēšanai un individuālajām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī atbalsta pasākumu izglītības iestādē rekomendēšanai tiek piemērota no 2028. gada 1. jūlija. Šis pārejas periods nepieciešams, lai ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas varētu pienācīgi sagatavoties jaunās kārtības ieviešanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Starptautisko skolu likumā", trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad – likumprojekts "Grozījums Starptautisko skolu likumā".

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ievas Siliņas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar pārejas regulējumu, nosakot atsevišķu normu spēkā stāšanās laiku. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Starptautisko skolu likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Starptautisko skolu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad – likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā".

Lai nodrošinātu ar bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta ieviešanu saistīto likumu saskaņotu darbību, atbildīgās komisijas priekšlikums paredz noteikt šo likuma grozījumu spēkā stāšanās laiku – 2028. gada 1. jūlijs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies, kolēģi.

Likumi ir pieņemti. Tagad pats svarīgākais būs panākt, lai izvērtējumam patiešām sekotu palīdzība bērniem un ģimenei.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 24 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 1243/Lp14.

Ir vairāki priekšlikumi.

1. – deputāta Kūtra priekšlikums. Saistīts ar vairākiem citiem priekšlikumiem, kā arī jautājumu, par kuru mēs pieņēmām lēmumu iepriekšējā nedēļā, proti, kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos vai kartelistiem.

Kā jau runājām iepriekš, ir nolemts veidot tādu kārtību, kas nepieļauj funkciju dublēšanos. Proti, kriminālprocess var notikt gadījumā, ja Konkurences padome, izpildot savu darbu, informē izmeklēšanas iestādes, ka ir pamats domāt, ka ir cilvēki, kurus, pierādot viņu vainu, ir pamats saukt pie atbildības. Tātad – lai būtu tāda secība, ir vajadzīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Bija piedāvājums risināt šo jautājumu uz otro lasījumu. Tas tika atbalstīts. Bet, diskutējot komisijā, mēs nolēmām, ka attiecīgajām normām varētu būt cits risinājums citā vietā. Un 1. – Kūtra kunga – priekšlikums tieši rosina izslēgt otrajā lasījumā atbalstīto. Un citi priekšlikumi papildinās Kriminālprocesa likumu ar nepieciešamo normu citā nodaļā.

Tātad 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Runa ir par aizskartajiem mantas īpašniekiem, kuru mantai uzlikts arests. Ir piedāvāts 111.¹ pantā noteikt, ka regulējums attiecas ne vien uz pirmo, bet arī uz apelācijas instances tiesu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Par tiesībām saņemt informāciju. Likumā paredzēts, ka aizskartais mantas īpašnieks informāciju var saņemt, bet ir rosināts arī noteikt, ka informāciju var saņemt persona, kurai šis statuss ir bijis iepriekš, proti, nepārprotamā veidā norādīt, ka arī šajos gadījumos informācija var tikt saņemta. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – deputāta Kūtra priekšlikums. Arī grozījums 111.¹ pantā. Diskutējot par to, tika konstatēts, ka jautājums, kura dēļ priekšlikums pieteikts, ir atrisināts ar tieslietu ministra priekšlikumu. Līdz ar to šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Šis priekšlikums īstenībā ir par cilvēktiesībām. Satversme ir paredzējusi, ka cilvēks, ja tam nodarīts pāri, saņem atbilstīgu atlīdzību.

Mēs otrajā lasījumā esam atbalstījuši, ka cilvēkam, kuram rīcība ar mantu bija ierobežota kriminālprocesa laikā, piemēram, tā konfiscēta, ir tiesības saņemt kompensāciju, ja pēc tam izrādās, ka tas bija nepamatots lēmums. Vienīgais, ko Saeima otrajā lasījumā atbalstīja. Es vēlējos, lai cilvēks varētu prasīt kompensāciju uzreiz, diemžēl Saeima atbalstīja, ka to varēs prasīt tad, kad pamata kriminālprocesā būs pieņemts galīgais lēmums. Lai tā būtu. Šajā gadījumā cilvēkam, kuram pirmstiesas procesa laikā mantu konfiscē, būtu jāzina, kad beigsies pamata kriminālprocess, kad būs spriedums, lai pēc šī sprieduma varētu īstenot savas tiesības prasīt kompensāciju, ja manta bija konfiscēta nepamatoti.

Viena lieta – šis cilvēks saņems informāciju no procesa virzītāja. Situācija var būt tāda, ka pamata kriminālprocess tiek pabeigts ar galīgu nolēmumu, dažkārt pat vispār tikai izbeigts, nespriežot par vainu, pēc diviem, trim, četriem, arī pēc pieciem gadiem. Ir tādas lietas! Un galarezultātā cilvēkam, kura manta bija konfiscēta, pēc pieciem gadiem paziņos, ka viņa lietā ir pieņemts galīgais nolēmums. Teorētiski ir tiesības prasīt kaitējuma kompensāciju. Kā viņš zina, kādi fakti bija šajā kriminālprocesā? Un var būt, ka viņam ir attaisnojošs, reabilitējošs spriedums un viņš var prasīt kaitējuma kompensāciju.

Mans priekšlikums – šim cilvēkam ir tiesības ne tikai saņemt informāciju, ka process ir beidzies, bet arī saņemt nolēmumu. Ja viņa manta nebūtu konfiscēta pirmstiesas procesa laikā un viņš visu laiku būtu šī procesa dalībnieks, pašās beigās viņš būtu tiesīgs šo nolēmumu saņemt un iepazīties ar to. Šajā gadījumā mēs sakām: nē, nolēmumu tu nezināsi.

Un vēl viens mazs papildinājums – viņam ir tiesības prasīt kriminālprocesa virzītājam, lai pasaka, kāda ir procesa virzība. Var būt, ka process sen ir izbeigts, bet viņam nav paziņots un paies tie pieci gadi, kad ir tiesības kaut ko prasīt. Tāpēc mans priekšlikums – šī cilvēka tiesības ir papildināmas ne tikai ar tiesībām saņemt informāciju, ka pamata kriminālprocess beidzies, bet arī – kāds ir bijis nolēmums, lai viņš varētu īstenot savas Satversmē noteiktās tiesības.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Kolēģi, kā jau informēju, komisija, izvērtējot šo priekšlikumu, izdarīja secinājumu, ka mērķis – nodrošināt informāciju – ir sasniegts, atbalstot šodien jau atbalstīto tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 38, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 5. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likuma 230. pantā attiecas uz iespēju izmantot iegūto informāciju citos procesos. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – iekšlietu ministra Dombravas priekšlikums. Paredz grozīt 239. pantu.

Gribu vērst kolēģu uzmanību, ka šis ir piemērs, kas ilustrē, ka darbs Saeimā brīžiem nav saskaņots un katra komisija dzīvo savu dzīvi, un problēma paliek neatrisināta. Bija rosinājums paredzēt Kriminālprocesa likumā regulējumu – noteikt, ka izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiešās pārvaldes iestāde var slēgt līgumu ar komersantu par pakalpojumu, kas saistīts ar lietiskā pierādījuma nodošanu glabāšanā, glabāšanu, realizāciju, iznīcināšanu vai novērtēšanu, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu. Diskutējot Juridiskajā komisijā, tika norādīts, ka tas nav jautājums, kas jārisina Kriminālprocesa likumā, jo izmeklētāji, procesa dalībnieki neslēdz tādus līgumus. Viņi pieņem procesuālus lēmumus.

Bet šie jautājumi prasa risinājumu. Un mēs dzirdējām, ka šis jautājums tika pieteikts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas to izskatīja un neatbalstīja. Mēs uzrakstījām vēstuli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Atbildē tika norādīts, ka vispār tas nav viņu jautājums, vienreiz jau viņi ar to strādāja un neatbalstīja, bet vispār ar šo jautājumu vajadzētu strādāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Mēs nosūtījām vēstuli Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ar lūgumu pievērst uzmanību problēmai un rast risinājumu. Ne visus jautājumus var atrisināt, grozot Kriminālprocesa likumu. Jautājums prasa saturisku risinājumu.

Tātad 6. priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 55, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Tātad turpinu informēt par Juridiskajā komisijā nolemto.

Attiecībā uz 7. priekšlikumu, ko iesniedza Kūtra kungs... komisija nolēma atbalstīt. Tas ir iekļauts nākamajā – 8. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Grozījums 286. pantā, kurā mēs runājam par aizturētās personas tiesībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – deputāta Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar iepriekš minēto priekšlikumu, par kuru es jau stāstīju saistībā ar kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 11. – deputāta Kūtra priekšlikums. Saistīts ar to pašu jautājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 12. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Izstrādāts, ņemot vērā prokuratūras rosinājumu, kas piedāvā noteikt, ka prokurors uzsāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības 10 darbdienu laikā. Patlaban mums rakstīts: "10 dienu laikā." Mēs diskutējām par šo jautājumu. Var domāt par garāku laiku, bet ir svarīgi ievērot, ka prokuratūra veic uzraudzību pār kriminālprocesu, un līdz ar to jautājums... nav tā, ka prokurors saņem pilnīgi jaunu informāciju, viņš ir informēts par jautājuma būtību, tādēļ diskutējot tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 13. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Attiecas uz 413. pantu. Arī par aizskarto īpašnieku, par to, ka persona ir bijusi šādā statusā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 14. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Arī par darbdienām, bet te ir tomēr cita situācija. Mēs runājam par tiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas... pārsūdzēšanu, te ir jauna informācija, un šeit ir rosinājums mainīt 10 dienas uz 10 darbdienām. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 15. – deputāta Sruoģa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 16. – deputāta Sruoģa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 17. – deputāta Sruoģa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 18. – deputāta Sruoģa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 19. – deputāta Sruoģa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 20. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Grozījumi 656. pantā. Bija piedāvāts noteikt, ka gadījumā... sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem... tad ierobežojums lietas jaunai izskatīšanai ir 10 gadi. Komisija virza savu risinājumu, un tas ir 21. priekšlikums, paredzot piecus gadus.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Noteikt piecus gadus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Grozījumi 658.¹ pantā. Patlaban likumā ir norādīts, ka ar jaunatklātiem apstākļiem strādā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurori. Ņemot vērā, ka ir prognoze, ka lietu skaits var pieaugt, ir rosināts izslēgt norādījumu uz konkrētu departamentu, šādi ļaujot ģenerālprokuroram iesaistīt arī citus prokurorus jautājumu izlemšanā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 23. – deputāta Kūtra priekšlikums. Par normu piemērošanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 24. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir komisijas veidots tādā veidā, ka likumu varēs piemērot tikai pēc tā pieņemšanas tiem lēmumiem, kas ir pieņemti pēc likuma spēkā stāšanās brīža, proti, ja personas tiesības uz īpašumu ir bijušas aizskartas kriminālprocesa gaitā, tad šo atlīdzību par nepamatotu aizskārumu, ja gadījumā tiek atklāti jauni apstākļi, kuru dēļ var pamatot, ka tas bija nepamatots aizskārums, cilvēks... par, kā saka, vecajiem likuma pārkāpumiem cilvēks nevarēs prasīt atlīdzību. Viņš to varēs tikai tad, ja tagad pēc likuma pieņemšanas radīsies šis viņa aizskārums. Vecie nolēmumi tātad nebūs apstrīdami sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Tāpēc mans aicinājums ir šo priekšlikumu neatbalstīt, atstāt pamatnormu spēkā, ja likums stājas spēkā, tad cilvēks var prasīt iesniegt šo savu pieteikumu par nolēmumu pārskatīšanu sakarā ar jaunatklātajiem apstākļiem piecu gadu laikā. Tas ir, iepriekš jūs arī akceptējāt, atbalstījāt šo piecu gadu termiņu par lietām, kurās nolēmumi pieņemti piecus gadus atpakaļ, nevis tikai tagad uz nākotni. Likuma... valsts pieļautās kļūdas, kā rezultātā cilvēkam ir radīti zaudējumi... ir jādod iespēja labot arī atpakaļ, nevis tikai nākotnē. Nevajag norakstīt tās situācijas, kur cilvēka tiesības ir aizskartas iepriekš.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Lai paliek spēkā... norma. Likums stāsies spēkā, un cilvēks varēs iesniegt pieteikumu arī par piecus gadus veciem nolēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A. Judins. Jā, kolēģi, es nepieteicos debatēs, bet komisijas vārdā vēlos informēt par jautājuma būtību, jo mēs daudz diskutējām par to.

Runa ir par jaunatklātiem apstākļiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka situācijā šis konkrētais gadījums jau bija izskatīts tiesā, bija pārsūdzēts un spriedums... nolēmums stājās spēkā. Un pēc tam, kad nolēmums stājās spēkā, ja parādās kaut kādi jauni apstākļi, kas nebija zināmi iepriekš, tad pie lēmuma, kurš jau ir spēkā, var atgriezties. Ar šo likumprojektu mēs nodrošinām iespēju arī gadījumā, ja ir noziedzīgā ceļā iegūtā manta, pārskatīt un atgriezties. Tas ir ļoti labi.

Uz sēdi bija atnākuši arī Augstākās tiesas pārstāvji, kuri norādīja, ka jaunā kārtība var būt, bet ir svarīgi nodrošināt iespēju strādāt tiesai. Ja nav nekādu ierobežojumu, ja mēs sakām, ka var pārskatīt visus lēmumus, kuri kādreiz bija pieņemti pirms 10 gadiem, 20 gadiem, 30 gadiem, teiksim, tas var radīt lielas problēmas. Un uz to norādīja prokuratūra. Uz to norādīja Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Uzklausot visas iesaistītās puses, tika izveidots priekšlikums, kas ir virzīts balsojumam. Tā bija informācija.

Vēlreiz atkārtošu – komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Kolēģi, visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Bērziņa kungs, par procedūru vai ko...? Bērziņa kungs! (Dep. A. Bērziņa starpsauciens.) Jūs par procedūru gribējāt vai...? (Dep. A. Bērziņa starpsauciens.)

Labi, turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā", trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arnolds Jātnieks.

A. Jātnieks (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes, deputāti! Likumprojektam "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" ir četri priekšlikumi.

1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Izslēdz normu par taukskābju maksimālā daudzuma noteikšanu... Ministru kabineta līmenī, jo šo jomu jau tieši regulē Eiropas Savienības regula. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Jātnieks. 2. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Precizē Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas, atsakoties no dublējošām prasībām, nosakot kompetenci ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, precizējot ilgtspējas prasību uzraudzību un nosakot reģistrācijas pieteikumu izskatīšanas termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Jātnieks. 3. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Precizē institūta "BIOR" references laboratorijas funkcijas un nodod references jomu noteikšanu zemkopības ministram, bet informācijas publicēšanas pienākumus – Zemkopības ministrijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Jātnieks. 4. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Nosaka pārejas periodu jaunā regulējuma ieviešanai, tai skaitā references laboratorijas regulējuma spēkā stāšanos un Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzību iepriekš noslēgtajiem zaļā publiskā iepirkuma līgumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Jātnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā", otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija skatīja likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā".

Uz otro lasījumu saņēmām divus priekšlikumus.

1. – iekšlietu ministra Dombravas priekšlikums. Par datuma maiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 2. – arī iekšlietu ministra Dombravas priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu par spēkā stāšanās datumu. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu, un tā mērķis ir ratificēt 1954. gada 14. maija Hāgas Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu. Respektīvi, mērķis ir kara vai militāra konflikta gadījumā nodrošināt pastiprinātu Latvijas unikālo kultūras vērtību aizsardzību.

Praktiski runājot, te ir runa par diviem trīs ļoti svarīgiem objektiem. Piebildīšu, ka konvencijai un šim Otrajam protokolam līdz pagājušā gada beigām ir pievienojušās 93 valstis, praktiski, nu, ar maziem izņēmumiem gandrīz visas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Piemēram, mūsu kaimiņvalsts Igaunija pastiprinātas aizsardzības sarakstam ir pievienojusi divus objektus – Igaunijas Nacionālo muzeju un Igaunijas Nacionālā arhīva glabātuvi.

Šo likumprojektu ir izstrādājusi Kultūras ministrija ļoti ciešā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Ārlietu komisija pirmajā lasījumā likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Termiņš – piecas dienas – šā gada 6. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā šā gada 15. septembra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma".

Priekšlikumi uz otro lasījumu likumprojektam netika saņemti.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Vucāns. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šim likumprojektam Ārlietu komisija ierosina noteikt 2026. gada 6. oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā", un ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Paredz precizēt farmaceitiskās aprūpes definīciju, nosakot to kā uz pacientu un ārstēšanas rezultātu vērstu procesu, kurā farmaceits sadarbojas ar pacientiem un pārējām ārstniecības personām. Vienlaikus tiek precizēta likumprojekta pantu numerācija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 2. – arī veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē Ministru kabineta pilnvarojumu regulēt aptieku darbības prasības, zāļu iegādi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, kā arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus, to veidus, to sniegšanas kārtību, apmācības, uzraudzību un kontroles prasības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 3. – arī veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Paredz iespēju farmaceitam vai klīniskajam farmaceitam noteiktos izņēmuma gadījumos izsniegt recepšu zāles bez receptes, ja recepti objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams savlaicīgi saņemt un zāļu neizsniegšana var apdraudēt pacienta dzīvību vai veselību vai pārtraukt terapiju. Konkrētos gadījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 4. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Paredz no pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas 25.¹ panta pirmās daļas izslēgt regulējumu, kas attiecas uz Pārtikas un veterināro dienestu un veterinārajām zālēm. Šis regulējums tiek nodalīts no cilvēkiem paredzēto zāļu regulējuma, ņemot vērā Eiropas Savienības prasības veterināro zāļu aprites jomā. Tiek veidota šī panta jauna daļa. Komisijā atbalstīts un skatīts kopā ar nākamo – 5. – priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 5. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Paredz pantu papildināt ar atsevišķu regulējumu veterinārajām zālēm, nosakot, ka Eiropas speciālās atļaujas jeb licences turētājam, uzsākot veterināro zāļu izplatīšanu Latvijā, ir pienākums sniegt Pārtikas un veterinārajam dienestam normatīvajos aktos noteikto informāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 6. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Paredz likumā noteikt farmaceitiskās aprūpes saturu, tajā ietverot farmaceitiskās konsultācijas, zāļu lietošanas uzraudzību, veselības skrīningu un agrīno diagnostiku, veselības veicināšanu un slimību profilaksi. Vienlaikus noteikts, ka farmaceitisko aprūpi savas kompetences ietvaros īsteno farmaceits, klīniskais farmaceits vai farmaceita asistents. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 7. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē vispārējā tipa aptieku tiesības izplatīt zāles vairumtirdzniecībā un nosaka licences prasības gadījumos, kad aptieka citā Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī iegādātās zāles tālāk izplata likumā noteiktajām personām un institūcijām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 8. – arī veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Precizē kārtību, kādā stacionārā ārstniecības iestāde ar slēgta tipa aptieku var iegādāties zāles citā Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kā arī nosaka prasības, nosacījumus zāļu piegādei no vienas stacionārās iestādes citai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 9. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Karina Plokas priekšlikums. Tas paredz Farmācijas likuma 68.³ panta 3. punktā vārdus "bezatlīdzības lietošanā" aizstāt ar vārdiem "bez atlīdzības". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Un 10. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Paredz pārejas periodu jaunā regulējuma ieviešanai, nosakot, ka Ministru kabinetam līdz 2027. gada 1. jūlijam jāizdod nepieciešamie noteikumi, tostarp par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem un recepšu zāļu izsniegšanu bez receptes noteiktos izņēmuma gadījumos. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Komisija lēma atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Farmācijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Kozlovska. Šī gada 9. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Kozlovska. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus 24. septembra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, pēc tam būs piecu minūšu pārtraukums. Un uzreiz turpinām ar šīsdienas kārtējās sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kolēģi, ir vēl arī priekšlikums taisīt garāku pārtraukumu. Vai jūs tam piekrītat? Tad tā arī darīsim.

Vispirms reģistrācijas rezultātu nolasīšana.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 92, nav reģistrējušies 8 deputāti: Arvils Ašeradens, Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Edmunds Jurēvics – Edmunds Jurēvics! –, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns un Andris Šuvajevs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Vēl ir paziņojumi.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien plāno izskatīt jautājumu par austrumu robežu attīstības likumu. Aicinu uz sēdi. Mums bija plānots pulksten pusvienos. Nu tad varbūt pusvienos. Pusstundas pārtraukums, un tad aicinu uz komisijas sēdi pulksten 12.30. Varbūt darām tā, ņemot vērā, ka šis laiks ir negaidīti... Mums vajadzētu vēl sameklēt Juridisko biroju. Darām tā – komisijas sēde pulksten 12.15.

Pulksten 12.15!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi.

Vārds deputātei Ingai Bērziņai. Lūdzu!

I. Bērziņa (JV).

Cienījamie kolēģi Pieprasījumu komisijas deputāti! Aicinu tūlīt pulcēties uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Tā kā pārtraukums sākas ātrāk, lūdzu, visi uzreiz tiekamies Pieprasījumu komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sēdi slēdzu.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.