Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Likuma mērķis ir noteikt klīnisko universitāšu slimnīcu izveides un darbības tiesisko regulējumu, lai sabiedrības interesēs nodrošinātu augstākā līmeņa un augstākās sarežģītības veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp kara, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī veicinātu ārstniecības, izglītības un zinātniskās darbības savstarpējo mijiedarbi veselības aprūpes sistēmas ietvarā.

Šis likums nosaka klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības tiesiskās attiecības, tostarp institucionālās pārvaldības struktūru, kompetenču sadalījumu, lēmumu pieņemšanas kārtību un finansēšanas principus, kā arī sadarbību ar izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, ciktāl tas nepieciešams veselības aprūpes, izglītības un zinātniskās darbības integrētai īstenošanai, veicinot zināšanu un pieredzes apriti veselības aprūpes sistēmā pacientu interesēs.

Klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk arī — slimnīca) ir atvasināta publiska persona.

(1) Par klīniskās universitātes slimnīcu nosaka ārstniecības iestādi, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) tā ir daudzprofilu ārstniecības iestāde;

2) tajā nodrošina sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus, kas ietver augsti specializētu un multidisciplināru ārstniecību;

3) tās infrastruktūra nodrošina darbības nepārtrauktību kara, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā;

4) tās darbiniekiem ir augsta līmeņa specializācija veselības aprūpes jomā;

5) tā, sadarbojoties ar izglītības iestādēm, nodrošina prakses vietas un mācību iespējas klīniskajā vidē;

6) tā veic zinātnisko darbību un sekmē jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu;

7) tā īsteno metodiskās vadības institūcijas pienākumus;

8) tā atbilst normatīvajos aktos ārstniecības iestādēm izvirzītajām obligātajām prasībām.

(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minēto kritēriju saturu un kārtību, kādā novērtē ārstniecības iestādes atbilstību šiem kritērijiem.

(1) Klīniskās universitātes slimnīcas statusu nosaka šis likums.

(2) Klīniskās universitāšu slimnīcas ir:

1) Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca;

2) Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;

3) Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Slimnīca saskaņā ar šo likumu veic valsts nozīmes funkcijas veselības aprūpes jomā, nodrošina ārstniecības procesa kvalitātes attīstību un metodisko vadību valstī, darbojas kā veselības aprūpes sistēmas kompetences centrs, kā arī nodrošina veselības aprūpes sistēmas darbības nepārtrauktību, tostarp koordinējot un īstenojot pasākumus kara, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā.

(1) Slimnīca nodrošina valsts apmaksātus stacionāros un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus — slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju — un sniedz citus veselības aprūpes pakalpojumus.

(2) Slimnīca veic arī šādus uzdevumus:

1) piedalās arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmu īstenošanā;

2) veic zinātnisko darbību medicīnas un veselības zinātnes nozarēs un citās saistītajās nozarēs, nodrošina pētījumu veikšanas iespējas, sadarbības ietvaros attīsta inovācijas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī piedalās medicīnas tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā;

3) ievieš praksē jaunākos medicīnas un veselības zinātnes sasniegumus un sniedz konsultācijas praktiskajā un teorētiskajā medicīnā un citās saistītajās nozarēs, attīsta digitālos risinājumus un datu analīzi veselības aprūpes jomā;

4) veicina jaunu ārstniecības metožu un medicīnas tehnoloģiju ieviešanu;

5) piedalās slimību profilakses un sabiedrības veselības veicināšanas pasākumos, kā arī pacientu veselības aprūpes organizācijas metodiskajā vadībā;

6) nodrošina darba vidē balstītas mācības un praksi, rezidentu apmācību, īsteno tālākizglītību (izņemot augstākās izglītības pakāpi), tostarp profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu;

7) īsteno un pilda tai normatīvajos aktos noteiktās metodiskās vadības institūcijas tiesības un pienākumus;

8) uztur gatavību sniegt veselības aprūpes pakalpojumus specializācijas jomās;

9) nodrošina darbības nepārtrauktību kara, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā;

10) nodrošina ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un veselības aprūpes speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu, kā arī atbilstoši savai stratēģiskajai specializācijai īsteno interešu izglītības programmas.

(3) Slimnīcai ir tiesības brīvi izvēlēties tai noteikto uzdevumu īstenošanas veidus, ciktāl tas attiecas uz pakalpojumu sniegšanas organizēšanu, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu, tostarp veidu, kā tiek nodrošināta pacientu tiesību ievērošana un efektīva finanšu līdzekļu un materiālo resursu izmantošana.

(4) Tiešās pārvaldes iestāde vai cita publiska persona var ar līgumu deleģēt slimnīcai citus uzdevumus, nodrošinot to izpildei attiecīgu finansējumu.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos uzdevumus slimnīca veic, izmantojot publiskas personas nodoto mantu un atbilstoši tai piešķirtajam valsts finansējumam.

(6) Slimnīcas saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem sadarbojas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, tostarp kara, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, nododot pieejamos resursus citām ārstniecības iestādēm.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) šā panta otrās daļas 8. punktā minētās gatavības uzturēšanas saturu, apjomu un kritērijus, tostarp specializācijas jomas, veselības aprūpes pakalpojumu veidus, nepieciešamās kapacitātes, personāla, infrastruktūras un materiāltehnisko līdzekļu prasības;

2) šā panta otrās daļas 9. punktā minētās darbības nepārtrauktības finansēšanas, izmaksu aprēķināšanas un starpresoru norēķinu kārtību.

(1) Slimnīcas attīstības stratēģija ir vidēja vai ilgtermiņa plānošanas dokuments, kurā, pamatojoties uz veselības nozares attīstības plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem, slimnīcas misiju un slimnīcu padomes noteikto stratēģisko specializāciju, definē sasniedzamos mērķus un uzdevumus veselības aprūpes pakalpojumu, metodiskās, zinātniskās darbības, institucionālās attīstības un tālākizglītības jomās. Slimnīcas attīstības stratēģijā nosaka slimnīcas saimnieciskās darbības veikšanas ietvaru.

(2) Slimnīcas stratēģiskā specializācija ir padomes noteiktas prioritāri attīstāmās veselības aprūpes jomas, kurās slimnīca mērķtiecīgi koncentrē savu kompetenci, cilvēkresursus, infrastruktūru, tehnoloģijas, pētniecību un inovācijas, nodrošinot veselības aprūpes sistēmas un sabiedrības veselības vajadzības. Slimnīcas stratēģiskā specializācija neierobežo slimnīcas darbību citās veselības aprūpes jomās atbilstoši šim likumam, noslēgtajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(1) Slimnīcu pārvaldes institūcijas ir slimnīcu padome (turpmāk — Padome), slimnīcas medicīnas padome (turpmāk — Medicīnas padome) un slimnīcas ģenerāldirektors (turpmāk — ģenerāldirektors).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās padomes un ģenerāldirektors ir publiskas personas orgāni Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.

(1) Slimnīcas ir veselības ministra pārraudzībā.

(2) Veselības ministrs īsteno slimnīcu pārraudzību ar Padomes starpniecību.

(3) Visām klīniskajām universitāšu slimnīcām kopīgās Padomes tiesības un pienākumi ir noteikti šā likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā.

(4) Kara, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā Padomes funkcijas pārņem un īsteno Veselības ministrijas valsts sekretārs saskaņā ar normatīvajiem aktiem nacionālās drošības vai valsts aizsardzības jomā.

(1) Padome ir koleģiāla slimnīcu augstākā lēmējinstitūcija. Tās uzdevums ir nodrošināt slimnīcu ilgtspējīgu attīstību, ievērojot nacionālos politikas plānošanas dokumentus, stratēģisko, tiesisko un finanšu uzraudzību, kā arī darbības atbilstību slimnīcas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

(2) Padome nodrošina, ka slimnīcām to darbībā, pildot šā likuma 6. pantā noteiktās funkcijas un šā likuma 7. pantā minētos uzdevumus, valsts politika veselības aprūpes jomā, valsts augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju politika tiek savstarpēji saskaņota, kā arī nodrošina efektīvu sadarbību ar zinātniskajiem institūtiem, augstskolām un koledžām.

(3) Šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktais Padomes sastāvs:

1) pārrauga slimnīcas attīstības stratēģijas izpildi;

2) apstiprina slimnīcas budžetu un gada pārskatus, nosakot iesniedzamā budžeta projekta detalizācijas līmeni;

3) nosaka slimnīcas iekšējā audita sistēmu, tā darba organizāciju un veikšanas kārtību;

4) apstiprina slimnīcas līdzdalību kapitālsabiedrībās un tās teritoriālās struktūrvienības izveidi, kā arī dalību citās juridiskajās personās saskaņā ar šā likuma 19. pantu;

5) ieceļ amatā un atbrīvo no tā ģenerāldirektoru, nosaka ģenerāldirektora atlīdzību, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto, veic ģenerāldirektora ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtēšanu;

6) risina jautājumus saistībā ar metodiskās vadības institūciju savstarpējo sadarbību ārstniecības iestāžu metodiskās vadības jomā;

7) apstiprina slimnīcas nekustamā īpašuma attīstības plānu;

8) apstiprina ģenerāldirektora vietnieku skaitu un atbildības jomas, nodrošinot, ka ģenerāldirektora vietnieku kompetencē kopumā ietilpst medicīnas, finanšu un stratēģiskās attīstības jomas;

9) apstiprina ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju ģenerāldirektora atstādināšanas vai ilgstošas prombūtnes gadījumā;

10) var izveidot konsultatīvu starpinstitūciju komisiju, lai koordinētu atsevišķu jautājumu sagatavošanu un koordinēšanu, izņemot šā panta ceturtās daļas 4. punktā minēto gadījumu;

11) izvērtē slimnīcas struktūrvienību izveidi, reorganizāciju vai likvidāciju atbilstoši apstiprinātajai slimnīcas attīstības stratēģijai, ņemot vērā šā likuma 15. panta trešās daļas 5. punktā minēto atzinumu, un pieņem atbilstošu lēmumu;

12) apstiprina slimnīcas nolikumu;

13) apstiprina finanšu politiku, lai nodrošinātu godīgas konkurences un komercdarbības atbalsta kontroles prasību ievērošanu;

14) veic citus šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(4) Šā likuma 12. panta otrajā daļā  noteiktais Padomes sastāvs:

1) apstiprina slimnīcas attīstības stratēģiju;

2) apstiprina Padomes nolikumu;

3) apstiprina Padomes darbības pašnovērtējumu;

4) izveido, reorganizē un likvidē konsultatīvu starpinstitūciju komisiju, lai koordinētu ar izglītību un zinātni saistītu jautājumu sagatavošanu;

5) nosaka sadarbības noteikumus starp slimnīcām un zinātnes universitātēm slimnīcu klīniskās bāzes izmantošanai, lai slimnīca varētu īstenot šā likuma 30. panta otrajā vai trešajā daļā minēto;

6) nosaka slimnīcas digitālās attīstības stratēģiskos virzienus, nodrošinot to atbilstību valsts digitālās transformācijas un veselības aprūpes digitalizācijas mērķiem.

(1) Padomes sastāvā ir:

1) trīs Veselības ministrijas pārstāvji;

2) Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis;

3) Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis;

4) Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis;

5) atklātā konkursā atlasīts Padomes loceklis ar kompetenci stratēģiskās vadības, finanšu vai audita jomā.

(2) Paplašinātās Padomes sastāvā ir:

1) šā panta pirmajā daļā minētie Padomes locekļi;

2) Latvijas Universitātes pārstāvis;

3) Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis;

4) Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis;

5) divi atklātā konkursā atlasīti Padomes locekļi — viens ar kompetenci tehnoloģiju, digitalizācijas vai informācijas tehnoloģiju jautājumos un otrs ar kompetenci cilvēktiesību, tostarp pacientu tiesību, jomā.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktais Padomes sastāvs īsteno šā likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikto kompetenci.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos Padomes locekļus apstiprina Ministru kabinets.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie Padomes locekļi savstarpēji sadala Padomes galvenās atbildības jomas, saglabājot koleģiālas institūcijas atbildību par pārvaldes lēmumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam.

(6) Šā panta otrajā daļā minētos universitāšu pārstāvjus dalībai Padomē deleģē un atsauc attiecīgās universitātes padome. Šie pārstāvji lēmumu pieņemšanā ir patstāvīgi, un institūcija, kas viņus deleģējusi, tostarp īstenojot darba devēja tiesības, saistībā ar viņu pieņemtajiem lēmumiem nedrīkst radīt viņiem nelabvēlīgas sekas.

(7) Atklātā konkursā atlasītās personas nedrīkst būt darba  tiesiskajās vai amata tiesiskajās attiecībās vai līgumattiecībās  ar  šā panta  pirmajā un otrajā  daļā minētajām institūcijām.  Veselības ministrija rīko atklātu atlasi  šo Padomes locekļu izraudzīšanai.

(8) Padomes locekļa amatu var ieņemt persona:

1) ar nevainojamu reputāciju — par personu pieejamā informācija liecina, ka tā ir godprātīga, ievēro normatīvo aktu prasības un ētikas principus, rīkojas atbildīgi un caurskatāmi, kā arī spēj pienācīgi, profesionāli un likumīgi pildīt tai uzticētos pienākumus;

2) ar profesionālo kompetenci kādā no slimnīcas darbībai būtiskajām jomām.

(9) Atklātā konkursā atlasītie Padomes locekļi papildus atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Ministru kabinets nosaka atlases kritērijus pretendentiem un kārtību, kādā atklātā konkursā tiek atlasīti Padomes locekļi.

(10) Padomes sastāvā nav ģenerāldirektoru un ģenerāldirektoru vietnieku. Padomes loceklis nevar vienlaikus ieņemt valsts augstskolas padomes locekļa, rektora, prorektora, dekāna vai prodekāna amatu.

(11) Šā panta pirmajā daļā minētie slimnīcu pārstāvji nav un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms Padomes locekļa amata pienākumu pildīšanas nav bijuši nodarbināti vispārējā personāla amatā Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē.

(12) Valsts amatpersonas, tostarp Padomes locekļus, ģenerāldirektoru un viņa vietniekus, nosaka atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasībām.

(13) Padomes loceklis, kas atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. punktam ir valsts pārvaldes iestādes amatpersona, drīkst savienot attiecīgos amatus saskaņā ar šo likumu bez atsevišķas atļaujas saņemšanas ar nosacījumu, ka amatu savienošana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

(14) Padomes priekšsēdētājs ir veselības ministra noteikts Veselības ministrijas pārstāvis. Veselības ministrs var rosināt Ministru kabinetam atcelt no amata Padomes locekli, kurš vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nepiedalās Padomes sēdēs vai pilda savus pienākumus nolaidīgi vai negodprātīgi, tostarp pārkāpjot normatīvos aktus.

(1) Padome izstrādā tās darbības nolikumu un saskaņo to ar Veselības ministriju.

(2) Padomes locekļi, pieņemot pārvaldes lēmumus, atbild par tiem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto.

(3) Padomes darbu organizē tās priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētājam ir tiesības pieprasīt informāciju no slimnīcas un tās amatpersonām un individuāli lemt par tādu jautājumu saskaņošanu, kuros normatīvie akti prasītu saskaņojumu ar augstāku iestādi vai amatpersonu.

(4) Padomes darbu nodrošina tai padots sekretariāts, kuru finansē un nodrošina slimnīcas, izmaksas sadalot proporcionāli iepriekšējā auditētā finanšu gada apgrozījumam. Padomes locekļu atlīdzību un izdevumus iekļauj sekretariāta izdevumos.

(5) Padome, sanākot uz sēdēm saskaņā ar šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto, ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Padomes locekļi, tostarp Padomes priekšsēdētājs vai persona, kas viņu aizvieto saskaņā ar Padomes nolikumu.

(6) Padome, sanākot uz sēdēm saskaņā ar šā likuma 12. panta otrajā daļā noteikto, ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz septiņi Padomes locekļi, tostarp Padomes priekšsēdētājs vai persona, kas viņu aizvieto saskaņā ar Padomes nolikumu.

(7) Padomes loceklim ir tiesības piedalīties Padomes lēmumu sagatavošanā, apspriešanā un pieņemšanā visos jautājumos atbilstoši šā likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam, arī jautājumos attiecībā uz institūciju, kura to deleģējusi dalībai Padomē, izņemot gadījumu, kad attiecīgais lēmums skar viņu tieši un personīgi, radot personisku ieinteresētību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, vai kad to liedz šā panta astotajā daļā minētais interešu konflikta riska novērtējums.

(8) Padome, ņemot vērā šā panta septītajā daļā noteikto, izstrādā un Veselības ministrija apstiprina interešu konflikta riska novērtējumu, paredzot, vai un kādos gadījumos Padomē pārstāvētajām institūcijām varētu veidoties interešu konflikts, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, un to aktualizē ne retāk kā reizi trijos gados.

(9) Padomes lēmums ir pieņemts, ja par to ir nobalsojis vairākums no šā likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā Padomes locekļu skaita, izņemot šā likuma 15. panta septītajā daļā un 16. panta divpadsmitajā daļā minētos lēmumus, kuru pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits.

(10) Padome katru gadu saskaņā ar Veselības ministrijas apstiprinātu metodiku veic darbības pašnovērtējumu un iesniedz to Veselības ministrijai.

(1) Medicīnas padome ir slimnīcas koleģiāla padomdevēja institūcija veselības aprūpes jautājumos, kā arī ārstniecības kvalitātes, klīniskās prakses attīstības, ārstniecības tehnoloģiju ieviešanas, jaunu ārstniecības metožu un procesu ieviešanas un ar minētajām jomām saistītos slimnīcas attīstības stratēģijas jautājumos.

(2) Medicīnas padome:

1) sniedz atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar slimnīcas attīstības stratēģiju, ārstniecības kvalitāti, klīniskās darbības organizēšanu, ārstniecības tehnoloģiju ieviešanu, klīnisko vadlīniju ieviešanu, pētniecības un rezidentūras attīstību;

2) sniedz atzinumus par sadarbību ar universitātēm, koledžām un zinātniskajiem institūtiem;

3) nepieciešamības gadījumā vēršas Padomē, lai ierosinātu kāda jautājuma izskatīšanu un risināšanu;

4) veic citus slimnīcas nolikumā minētos uzdevumus.

(3) Medicīnas padomes sastāvu un ievēlēšanas kārtību nosaka slimnīcas nolikumā.

(1) Kopsapulce ir slimnīcas ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu, vispārējā personāla un pētnieku institūcija. Kopsapulces uzdevums ir nodrošināt slimnīcas darbinieku līdzdalību lēmumu pieņemšanā, veicināt profesionālu dialogu starp ārstniecības, zinātnes un administratīvo vidi, kā arī stiprināt institucionālo atbildību, caurskatāmību un uzticēšanos slimnīcas pārvaldībā.

(2) Ikvienam slimnīcas darbiniekam ir tiesības piedalīties kopsapulces vēlēšanās un būt ievēlētam kopsapulcē. Šīs tiesības nav ierobežojamas ar iekšējiem normatīvajiem aktiem vai citiem iekšējiem noteikumiem, kas reglamentē pārstāvību.

(3) Kopsapulce:

1) sniedz Padomei atzinumu par slimnīcas nolikumu vai tā grozījumiem pirms to apstiprināšanas;

2) sniedz Veselības ministrijai atzinumu par slimnīcas organizētā konkursā izvirzīto slimnīcas kandidātu pārstāvībai Padomē;

3) ievēlē kopsapulces priekšsēdētāju un citus pārstāvjus slimnīcas nolikumā paredzētajās institūcijās;

4) sniedz Padomei atzinumus par ģenerāldirektora amata kandidātiem;

5) sniedz Padomei atzinumus par stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību izveidi, reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī pati var izveidot konsultatīvas institūcijas.

(4) Kopsapulces pārstāvju skaitu nosaka slimnīcas nolikums, ņemot vērā to, ka kopsapulcē ir ne mazāk par 40 un ne vairāk par 60 locekļiem un tā ir veidojama, ievērojot šādas proporcijas:

1) ne mazāk kā 45 procenti — ārsti, tostarp ne mazāk kā 10 procenti — rezidenti;

2) ne mazāk kā 15 procenti — ārstniecības personas, kas nav ārsti un ārstniecības atbalsta personas;

3) ne mazāk kā 15 procenti — citi darbinieki, kas nav minēti šīs daļas 1. un 2. punktā;

4) ne mazāk kā 15 procenti — personas ar zinātnisko grādu neatkarīgi no to darba pienākumiem saskaņā ar šīs daļas 1., 2. un 3. punktu.

(5) Kopsapulces locekļus ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus. Kopsapulces locekļi no sava vidus ievēlē kopsapulces priekšsēdētāju.

(6) Kopsapulces priekšsēdētājs, Padomes priekšsēdētājs vai ģenerāldirektors var sasaukt kopsapulci un noteikt sēdes darba kārtību.

(7) Ja ne mazāk kā divas trešdaļas no kopsapulces locekļiem sniedz negatīvu motivētu atzinumu par ģenerāldirektora amata pretendentiem, Padome pieņem lēmumu par iecelšanu amatā, ja par to nobalso vismaz pieci Padomes locekļi.

(1) Ģenerāldirektors ir slimnīcas augstākā amatpersona, kas īsteno slimnīcas administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv slimnīcu, rīkojas ar tās finanšu līdzekļiem, kā arī nodrošina slimnīcas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un slimnīcas finanšu līdzekļu lietderīgu un likumīgu izlietošanu.

(2) Padome ģenerāldirektoru ieceļ uz pieciem gadiem.

(3) Ģenerāldirektors:

1) izstrādā slimnīcas nolikumu, iesniedz to atzinuma saņemšanai kopsapulcē un apstiprināšanai Padomē saskaņā ar šā likuma 15. pantā noteikto;

2) izstrādā slimnīcas attīstības stratēģiju un finanšu politiku, izveido slimnīcas iekšējās kontroles sistēmu, uzrauga un uzlabo to;

3) nodrošina slimnīcas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī slimnīcas nolikumam;

4) nodrošina to, ka slimnīcai piešķirtais valsts finansējums, kā arī tās manta tiek izlietota likumīgi, ekonomiski un mērķtiecīgi, un rīkojas ar slimnīcas finanšu līdzekļiem atbilstoši apstiprinātajam slimnīcas budžetam;

5) veicina slimnīcas darbinieku attīstību;

6) nodrošina slimnīcas attīstības stratēģijas īstenošanu;

7) sagatavo slimnīcas budžeta projektu un gada pārskatu saskaņā ar normatīvajiem aktiem budžeta un finanšu vadības jomā;

8) ieceļ amatā savus vietniekus uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus;

9) izbeidz darba tiesiskās attiecības ar savu vietnieku;

10) apstiprina slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādi, ņemot vērā Padomes apstiprināto slimnīcas finanšu politiku;

11) veic citus normatīvajos aktos un slimnīcas nolikumā noteiktos ģenerāldirektora pienākumus.

(4) Ģenerāldirektora vietnieku skaitu nosaka ģenerāldirektors un apstiprina Padome.

(5) Darba līgumu ar ģenerāldirektoru slēdz Padomes priekšsēdētājs, pamatojoties uz Padomes lēmumu par ģenerāldirektora iecelšanu amatā.

(6) Ja ģenerāldirektora pilnvaru laiks tiek pagarināts, viņš var lemt par savu vietnieku pilnvaru termiņa pagarināšanu.

(7) Par ģenerāldirektoru var iecelt personu, kas:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) ir ar nevainojamu reputāciju — par personu pieejamā informācija liecina, ka tā ir godprātīga, ievēro normatīvo aktu prasības un ētikas principus, rīkojas atbildīgi un caurskatāmi, kā arī spēj pienācīgi, profesionāli un likumīgi pildīt tai uzticētos pienākumus;

3) ir tiesīga saņemt atļauju darbam ar valsts noslēpumu;

4) atbilst Padomes noteiktajām prasībām attiecībā uz personas profesionālo kompetenci, izglītību, pieredzi un reputāciju.

(8) Par ģenerāldirektora vietnieku var iecelt personu, kas atbilst šā panta septītās daļas 1., 2. un 3. punktam, kā arī Padomē apstiprinātajai atbildības jomai un ģenerāldirektora izvirzītajām prasībām.

(9) Ģenerāldirektora kandidātu atlasi organizē Veselības ministrija. Atlases izmaksas sedz attiecīgā slimnīca.

(10) Ģenerāldirektoru var iecelt amatā atkārtoti. Ģenerāldirektoru amatā vairāk nekā divas reizes pēc kārtas var iecelt tikai tad, ja tiek rīkota atkārtota atlase un pēc Veselības ministrijas ierosinājuma to atbalsta Padome un kopsapulce. Ģenerāldirektora vietniekus amatā var apstiprināt atkārtoti bez ierobežojuma, ievērojot šā panta sestajā daļā noteikto.

(11) Darba tiesiskās attiecības ar ģenerāldirektoru vai viņa vietnieku izbeidz saskaņā ar Darba likumu. Papildus Darba likumā noteiktajam darba tiesiskās attiecības ar ģenerāldirektoru vai viņa vietnieku var izbeigt arī šādos gadījumos:

1)  ģenerāldirektora vai viņa vietnieka darbībā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi;

2) ģenerāldirektora vai viņa vietnieka reputācija neatbilst šā panta septītās daļas 2. punktā noteiktajam, un tā var kaitēt slimnīcas darbībai vai reputācijai;

3)  ģenerāldirektors vai viņa vietnieks nenodrošina slimnīcas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

(12) Darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar ģenerāldirektoru un viņa atcelšanu no amata var ierosināt Padome vai kopsapulce šādā kārtībā:

1)  saistībā ar apstākļiem, kas norādīti šā panta vienpadsmitajā daļā, ja par to nobalso vismaz pieci Padomes locekļi un kopsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu 20 dienu laikā pēc Padomes lēmuma saņemšanas nav iebildusi pret ģenerāldirektora atcelšanu;

2)  kopsapulce uz tās veikta izvērtējuma pamata saistībā ar šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem apstākļiem, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem kopsapulces locekļiem un Padome 20 dienu laikā pēc kopsapulces balsošanas rezultātu saņemšanas ar vismaz piecu Padomes locekļu balsu vairākumu nav iebildusi pret darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar ģenerāldirektoru. Šādā gadījumā uzteikumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ģenerāldirektoram sagatavo un paraksta Padomes priekšsēdētājs.

(13) Darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar ģenerāldirektora vietnieku un viņa atcelšanu no amata var ierosināt ģenerāldirektors saistībā ar apstākļiem, kas norādīti šā panta vienpadsmitajā daļā.

(14) Ja ģenerāldirektora pilnvaras izbeidzas pirms termiņa, viņa vietnieka pilnvaras izbeidzas gada laikā vai mēnesi pēc jaunā ģenerāldirektora stāšanās amatā atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas ātrāk (turpmāk — pārejas periods), izņemot gadījumu, kad jaunais ģenerāldirektors nolemj viņu iecelt uz jaunu pilnvaru termiņu un pārejas periodā darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar ģenerāldirektora vietnieku neiestājas šā panta vienpadsmitajā daļā minētais gadījums.

(1) Ģenerāldirektors izstrādā un Padome apstiprina slimnīcas nolikumu.

(2) Slimnīcas nolikumā ietver šādu informāciju:

1) slimnīcas nosaukumu un adresi;

2) slimnīcas darbības pamatvirzienus un uzdevumus;

3) slimnīcas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību;

4) kritērijus un kārtību, kādā slimnīcas nodarbināto pārstāvjus atlasa un ievēlē Padomē, kā arī atsauc no tās;

5) kopsapulces locekļu ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību;

6) Medicīnas padomes ievēlēšanas un darbības kārtību;

7) kārtību, kādā tiek izskatīts slimnīcas budžeta projekts un iepirkumu plāns;

8)  slimnīcas teritoriālo struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumus;

9) slimnīcas iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtību;

10)  kārtību, kādā tiek izveidota un darbojas viena vai vairākas slimnīcas koleģiālās institūcijas, tostarp tās, kuras:

a)  paredzētas pacientu tiesību, medicīnas, zinātnes un rezidentūras jautājumu koordinēšanai slimnīcā,

b) nepieciešamas kopsapulces ievēlēšanai un darbības nodrošināšanai;

11) darbinieku tiesības piedalīties slimnīcas pārvaldē un lēmumu pieņemšanā un kārtību, kādā šīs tiesības īstenojamas;

12) ģenerāldirektora aizvietošanas kārtību;

13) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(1) Slimnīca ir tiesīga veidot tās darba organizēšanai nepieciešamās struktūrvienības (piemēram, nodaļas, centrus, laboratorijas, institūtus), kā arī atvērt teritoriālās struktūrvienības, kurām ir zināma organizatoriska patstāvība un kuras ir teritoriāli atdalītas no slimnīcas atrašanās vietas.

(2) Slimnīcas struktūrvienības izveido, reorganizē un likvidē ģenerāldirektors. Ja attiecīgā struktūrvienība saskaņā ar slimnīcas nolikumā noteiktajiem kritērijiem ir atzīta par stratēģiski nozīmīgu, ģenerāldirektors pirms lēmuma pieņemšanas saņem kopsapulces atzinumu. Ja kopsapulce sniedz negatīvu atzinumu, jautājumu izskata un galīgo lēmumu pieņem Padome.

(3) Slimnīcas struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina ģenerāldirektors.

(4) Padome saskaņo teritoriālās struktūrvienības izveidošanu.

(1) Slimnīca ir tiesīga  dibināt kapitālsabiedrības vai iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībās, dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju, kā arī izveidot publisku aģentūru saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteikto tad, ja tas ir nepieciešams slimnīcas funkciju un uzdevumu izpildes atbalstam sabiedrības interesēs, veselības, ārstniecības, izglītības, zinātnes vai inovāciju jomā un ja attiecīgās darbības nav iespējams efektīvi īstenot slimnīcas organizatoriskās struktūras ietvaros.

(2) Pirms tiek pieņemts lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto darbību, slimnīca veic izvērtējumu par savu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam un sāk to īstenot tikai pēc Padomes apstiprinājuma saņemšanas.

(1) Slimnīcai ir sava manta un tās valdījumā (lietošanā) nodota manta.

(2) Slimnīcas īpašumu veido:

1) manta, kas tai dāvināta, ko tā mantojusi vai iegādājusies par pašas līdzekļiem;

2) par valsts finansējumu iegādāta manta. Šajā punktā minētais nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā slimnīcas īpašums;

3) tās intelektuālais īpašums;

4) manta, ko tai bez atlīdzības nodevusi cita publiska persona.

(3) Slimnīcai ir tiesības rīkoties ar savu mantu tās nolikumā un attīstības stratēģijā norādīto mērķu sasniegšanai. Šī manta tiek pārvaldīta nošķirti no slimnīcas valdījumā nodotā citas publiskas personas īpašuma.

(4) Slimnīcai ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu, kuru tai bez atlīdzības nodevusi valsts Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar slimnīcas nekustamā īpašuma attīstības plānu.

(1) Slimnīcas nekustamā īpašuma attīstības plāns (turpmāk — nekustamā īpašuma attīstības plāns) ir dokuments, kurā atbilstoši slimnīcas attīstības stratēģijai nosaka slimnīcas nekustamā īpašuma, kā arī tās valdījumā (lietošanā) esošā nekustamā īpašuma izmantošanu un attīstību. Nekustamā īpašuma attīstības plāna darbības termiņš ir pieci gadi.

(2) Nekustamā īpašuma attīstības plānu izstrādā ģenerāldirektors un apstiprina Padome. Ja nekustamā īpašuma attīstības plāns paredz tāda nekustamā īpašuma atsavināšanu, kuru slimnīcai bez atlīdzības nodevusi valsts vai kuru slimnīca iegādājusies par valsts finansējumu, Veselības ministrija nekustamā īpašuma attīstības plānu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministru kabinets apstiprina nekustamā īpašuma attīstības plānā noteikto rīcību ar nekustamo īpašumu, kuru slimnīcai bez atlīdzības nodevusi valsts, vai nekustamo īpašumu, kuru slimnīca iegādājusies par valsts finansējumu.

(3) Ja slimnīca plāno ierosināt tāda nekustamā īpašuma atsavināšanu, kuru tai bez atlīdzības nodevusi valsts, publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc attiecīgā nekustamā īpašuma noskaidro nekustamā īpašuma attīstības plāna izstrādes ietvaros.

(4) Ministru kabinets nosaka nekustamā īpašuma attīstības plāna saturu, tā izstrādāšanas, aktualizācijas un atcelšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā nekustamā īpašuma attīstības plāna izstrādes ietvaros noskaidro publiskas personas vai citu iestāžu vajadzību pēc nekustamā īpašuma attīstības plānā iekļautā atsavināšanai paredzētā nekustamā īpašuma.

(1) Slimnīcā ir nodarbinātas:

1) ārstniecības personas;

2) ārstniecības atbalsta personas;

3) vispārējais personāls (slimnīcas atbalsta funkciju veicēji).

(2) Slimnīcā var būt nodarbinātas arī personas, kas piedalās izglītības programmu īstenošanā, ievērojot izglītības jomas normatīvo aktu prasības, kā arī zinātnieki, ievērojot Zinātniskās darbības likuma prasības.

(3) Slimnīcas darbiniekiem piemēro tiesību aktus darba tiesisko attiecību, ārstniecības un izglītības jomā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Padomes locekļu un slimnīcas darbinieku, tostarp ģenerāldirektora un viņa vietnieku, atlīdzību nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

(5) Padomes locekļiem atlīdzību izmaksā Veselības ministrija. Slimnīca līdz mēneša beigām kompensē Veselības ministrijai izdevumus, kas radušies par atlīdzības izmaksu Padomes locekļiem iepriekšējā mēnesī. Katra slimnīca minētos izdevumus aprēķina proporcionāli iepriekšējā auditētā finanšu gada ieņēmumiem, kas norādīti pārskatā par darbības finansiālajiem rezultātiem.

(1) Slimnīcas darbinieki darba pienākumus pilda tā, lai slimnīca spētu īstenot savus uzdevumus, vienlaikus neaizskarot citu personu tiesības un veicinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

(2) Slimnīcas darbiniekiem ir tiesības slimnīcas nolikumā noteiktajā kārtībā piedalīties slimnīcas pārvaldē un lēmumu pieņemšanā, kā arī slimnīcas koleģiālo vadības institūciju sēdēs.

(3) Slimnīcas darbiniekiem ir tiesības piedalīties slimnīcas kopsapulces vēlēšanās un tikt ievēlētiem kopsapulcē.

(4) Slimnīcas vadībai — ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem — ir pienākums rūpēties par darbinieku darba apstākļiem un labbūtību, kā arī nodrošināt viņiem profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas un pārkvalificēšanās iespējas.

(1) Slimnīcas finanšu politika ir dokuments, kas nosaka principus un kārtību slimnīcas finanšu līdzekļu plānošanai, pārvaldīšanai un izlietošanai un nosaka maksas pakalpojumu cenu veidošanas metodiku, nodrošinot slimnīcas darbības ilgtspēju, finanšu stabilitāti, sabiedrības interesēm atbilstošu resursu izmantošanu, kā arī izmaksu uzskaites nodalīšanu pēc funkcijām un finansējuma avotiem.

(2) Slimnīcai ir patstāvīgs budžets, kura projektu sagatavo ģenerāldirektors un apstiprina Padome.

(3) Slimnīcai ir tiesības patstāvīgi:

1) rīkoties ar savu mantu un finanšu līdzekļiem, lai sasniegtu slimnīcas attīstības stratēģijā un nolikumā noteiktos mērķus;

2) veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar šajā likumā noteiktajiem slimnīcas darbības principiem un uzdevumiem.

(1) Slimnīcas finansējuma avoti ir:

1)  šā likuma 26. pantā minētais valsts finansējums;

2)  maksas veselības aprūpes pakalpojumi;

3) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

4)  ieņēmumi no Eiropas Savienības fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem;

5)  dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tostarp ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

6) ieņēmumi no saņemtajām mērķdotācijām un dalības trešo personu, tostarp starptautisku organizāciju un fondu, organizētajos konkursos;

7)  ieņēmumi, kas gūti, izpildot citos normatīvajos aktos noteiktus valsts pārvaldes uzdevumus;

8) ieņēmumi saskaņā ar deleģēšanas līgumu;

9)  ieņēmumi no sadarbības ar augstskolām un koledžām, tostarp no dalības arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmu īstenošanā un rezidentūras nodrošināšanas, kas gūti saskaņā ar šā likuma 30. panta otrajā vai trešajā daļā noteikto;

10) ieņēmumi no sadarbības ar citām juridiskajām personām;

11)  ieņēmumi no zinātniskās darbības projektiem;

12)  ieņēmumi no profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas un tālākizglītības programmu īstenošanas;

13)  citi normatīvajos aktos paredzēti finansējuma avoti.

(2) Piešķirot valsts finansējumu un nododot publiskas personas mantu šā likuma 6. pantā minēto slimnīcas funkciju un šā likuma 7. pantā noteikto uzdevumu īstenošanai, ievēro komercdarbības atbalsta kontroles tiesiskā regulējuma prasības.

(3) Pildot šā likuma 6. pantā minētās funkcijas un šā likuma 7. pantā noteiktos uzdevumus, slimnīca var veikt saimniecisko darbību, tostarp gadījumos, kad sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un grāmatvedības uzskaites dokumentos nodala ar šīm funkcijām saistīto līdzekļu izlietojumu.

(1) Slimnīca:

1) saņem šādu valsts finansējumu:

a) gatavības finansējumu slimnīcas pieejamības, spēju un uzturēšanas nodrošināšanai, lai uzturētu nepārtrauktu bāzes gatavību sniegt valsts mērogā kritiski nozīmīgus veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinātu reaģēšanu kara, ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa, katastrofu un citu nacionālās drošības apdraudējumu gadījumos, kā arī zinātnes attīstībai, ārstniecības iestādes un sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai un šā likuma 7. pantā noteikto uzdevumu izpildei,

b) finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši to apjomam saskaņā ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes finansēšanas jomā;

2) var saņemt arī šādu valsts finansējumu:

a) pašvaldības budžeta līdzekļus,

b) Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļus.

(2) Gatavības finansējumu, kas noteikts šā panta pirmās daļas 1. punktā, slimnīcai piešķir saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru un neatkarīgi no sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma, un tas sastāv no:

1) pieejamības finansējuma, — lai nodrošinātu nepārtrauktu bāzes gatavību reaģēšanai kara, ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa, katastrofu un citu nacionālās drošības apdraudējumu gadījumos, tostarp uzturētu kritisko aktīvu, ārstniecības personu, specializēto kompetenču, ārstniecības kapacitātes un citu nepieciešamo resursu pieejamību;

2) uzturēšanas finansējuma, — lai nodrošinātu slimnīcas infrastruktūras, medicīnisko tehnoloģiju, kritiskās infrastruktūras, rezervju, atbalsta funkciju un citu resursu uzturēšanu, atjaunošanu un ilgtermiņa darbībspēju veselības aprūpes sistēmas noturības un gatavības nodrošināšanai;

3) spēju finansējuma, — lai nodrošinātu valsts mērogā kritiski nozīmīgu veselības aprūpes pakalpojumu, izglītības, zinātnes, pētniecības, inovāciju un citu šā likuma 7. pantā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo kompetenču, cilvēkresursu un organizatorisko spēju uzturēšanu un attīstību.

(3) Lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto pieejamību, uzturēšanu un spējas, gatavības finansējumu var izmantot šādu izmaksu segšanai:

1) nekustamā īpašuma un telpu iegādei (ieskaitot aizdevuma atmaksu vai līdzfinansējumu), nomai, uzturēšanai un atjaunošanai, ņemot vērā Padomes apstiprināto nekustamā īpašuma attīstības plānu;

2) ārstniecības procesam nepieciešamo medicīnisko ierīču un aprīkojuma iegādei (ieskaitot aizdevuma atmaksu vai līdzfinansējumu), nomai, uzturēšanai un atjaunošanai;

3) obligāto rezervju izveidei un uzturēšanai nepārtraukta ārstniecības procesa nodrošināšanai;

4) infrastruktūras uzturēšanai slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, tostarp kritiskās infrastruktūras uzturēšanai, ja tāda noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem nacionālās drošības jomā;

5) dīkstāvei (tostarp ārstniecības personu darba samaksai specialitātēs, kurās pakalpojumu pieejamība ir nodrošināma neatkarīgi no pieprasījuma);

6) obligāti nepieciešamo resursu uzturēšanai kara, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumam, tostarp ārstniecības personu kapacitātes nodrošināšanai;

7) klīniskās bāzes nepārtrauktības nodrošināšanai, lai slimnīca varētu piedalīties arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmu īstenošanā, novēršot dubultā finansējuma risku veselības aprūpes un izglītības jomā;

8) zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai ārstniecības procesā un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā;

9) kritiski nozīmīgu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo cilvēkresursu uzturēšanai — atlīdzībai unikāliem speciālistiem, kas nepieciešami tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kuri ir pieejami tikai slimnīcā, paredzot šiem speciālistiem paaugstinātu atlīdzību salīdzinājumā ar vidējo ārstniecības personu atalgojumu slimnīcā.

(4) Ministru kabinets nosaka slimnīcas gatavības finansējuma noteikšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šā finansējuma uzraudzības kārtību.

Slimnīca var sniegt maksas veselības aprūpes pakalpojumus sabiedrības interešu nodrošināšanai tikai kā papildu darbību, ja tā izpilda visus šādus nosacījumus:

1) nekavē un neierobežo valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un savlaicīgu nodrošināšanu;

2) veicina sabiedrībai sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti;

3) maksas pakalpojumu izcenojumā iekļauj tiešās un netiešās izmaksas;

4) nodrošina komercdarbības atbalsta kontroles un konkurences tiesiskā regulējuma prasību ievērošanu.

Slimnīcai, pildot šā likuma 6. pantā minētās funkcijas un šā likuma 7. pantā noteiktos uzdevumus, ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt citu saimniecisko darbību (arī pirkt, pārdot un iznomāt nekustamos īpašumus, ieguldīt iegūtos līdzekļus citās juridiskajās personās atbilstoši šā likuma 19. pantam) saskaņā ar slimnīcas attīstības stratēģiju, nodrošinot komercdarbības atbalsta kontroles un konkurences tiesiskā regulējuma prasību ievērošanu.

(1) Slimnīca sagatavo pārskatus saskaņā ar Grāmatvedības likumu un Likumu par budžetu un finanšu vadību.

(2) Slimnīcas gada pārskata atbilstību normatīvajiem aktiem un tā patiesumu, kā arī slimnīcas saimniecisko darbību katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Zvērināta revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par slimnīcas gada pārskatu un saimniecisko darbību iesniedz Padomei.

(3) Pārbaudot slimnīcas saimniecisko darbību, neatkarīgs zvērināts revidents vērtē maksas pakalpojumu apjomu, klasifikāciju un atbilstību normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu pareizu izvērtējumu par saimniecisko darbību, maksas pakalpojumu sniegšanu, tostarp visu tiešo un netiešo izdevumu iekļaušanu, nosakot maksas pakalpojumu cenas, valsts apmaksātu un maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un pamatdarbību.

(1) Slimnīca sadarbojas ar izglītības iestādēm un citām zinātniskajām institūcijām, kā arī ar citām juridiskajām personām izglītības un zinātnes jomā nolūkā veicināt:

1) augstas kvalitātes veselības aprūpi kā slimnīcas primāro uzdevumu;

2) veselības aprūpes izglītības un medicīnas un veselības zinātņu attīstību;

3) cilvēkresursu pieejamību veselības nozarē;

4) klīniskajā praksē pamatotu, sabiedrības veselības vajadzībām atbilstošu zinātnisko darbību, tostarp kopīgu pētījumu veikšanu klīniskajā medicīnā.

(2) Sadarbību šīs nodaļas ietvaros organizē atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam, noslēdzot sadarbības līgumu un ievērojot šādus principus:

1) prioritāte ir pacienti un veselības aprūpes procesa nepārtrauktība;

2) savstarpēja caurskatāmība, profesionāla neatkarība un skaidrs atbildības sadalījums, tostarp savstarpējā sadarbībā nepieļaujot šķērssubsidēšanu, proti, nodrošinot to, ka no valsts finansētiem vai pacientu ārstniecībai paredzētiem līdzekļiem netiek tieši vai netieši segtas izglītības, pētniecības vai citas ar ārstniecības pamatfunkciju nesaistītas izmaksas;

3) katras sadarbības puses tiesības un pienākumi, finansējums un tā avoti, kā arī nodarbināto nostrādātais laiks ir nodalīti grāmatvedības uzskaites dokumentos.

(3) Slimnīca sadarbību ar augstskolām un koledžām arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmu īstenošanā organizē, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto un ņemot vērā:

1) Veselības ministrijas noteiktās prioritātes un normatīvos aktus par rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību;

2) vajadzības izmantot slimnīcas klīnisko bāzi;

3) politikas plānošanas dokumentus izglītības un zinātnes jomā.

(1) Slimnīca var patstāvīgi īstenot ārstniecības personu, dažādu veselības aprūpes speciālistu un citu sabiedrības veselības nodrošināšanā iesaistīto personu tālākizglītību (izņemot augstākās izglītības pakāpi) un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu, kā arī sabiedrības izglītošanu par ārstniecības, sabiedrības veselības un citiem medicīnas un veselības aprūpes jautājumiem.

(2) Ja ārstniecības persona piedalās tādu arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmu īstenošanā, kuras saistītas ar slimnīcas funkcijām, un attiecīgos pienākumus veic slimnīcā, šo pienākumu izpildi uzskaita kā daļu no vienotā darba laika un var apmaksāt, mēnešalgu noteikšanā izvērtējot konkrētā amata atšķirību no citiem amatiem un to vērtību vai arī piešķirot piemaksu par papildu darbu.

(1) Slimnīca kā zinātniskā institūcija patstāvīgi nosaka zinātniskās darbības attīstības prioritātes saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, tostarp piedalās pētījumos un inovācijas projektos, arī sadarbojoties ar Latvijas un ārvalstu juridiskajām personām, prioritāri veicot tādus pētījumus, kas saistīti ar veselības aprūpes novērtēšanu, uzlabošanu vai klīniskās prakses attīstību, kā arī medicīnas tehnoloģiju izstrādi un vērsti uz jaunu ārstniecības metožu un procesu praktisku ieviešanu.

(2) Slimnīca sadarbībā ar zinātnes universitātēm vai citām zinātniskajām institūcijām var veidot vienotas datu koplietošanas platformas zinātniskās darbības veikšanai, nodrošinot atbilstību normatīvajiem aktiem datu aizsardzības un pacientu tiesību jomā.

(3) Slimnīca ir no valsts budžeta finansēta zinātniskā institūcija.

Pacienta un slimnīcas strīdus par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad Pacientu tiesību likums vai Ārstniecības likums nosaka citu strīdu izskatīšanas kārtību.

(1) Slimnīcas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā atbildētājs tiesā ir slimnīca.

(2) Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu, kas atzīts par prettiesisku, un vienlaikus ir pamats regresa prasībai saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, Veselības ministrija nodrošina regresa prasības celšanu.

1. Šā likuma spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību nosaka ar īpašu likumu.

2. Ministru kabinets likumprojektu par klīnisko universitāšu slimnīcu spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību iesniedz Saeimai vienlaikus ar likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidējā termiņa budžeta ietvaru, ja tajā ir paredzēts finansējums šā likuma īstenošanai.

3. Ministru kabinets vienlaikus ar likumprojektu par klīnisko universitāšu slimnīcu spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību iesniedz grozījumus Zinātniskās darbības likumā par klīniskās universitātes slimnīcas kā atvasinātas publiskas personas atbilstību zinātniskās institūcijas statusam.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 24. septembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 7. oktobrī