Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību

1. pants. 2025. gada 14. maija Eiropas Padomes Konvencija par vides krimināltiesisko aizsardzību (turpmāk – konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2. pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

3. pants. Konvencijas 5. panta otrajā daļā paredzēto saistību izpildi koordinē Klimata un enerģētikas ministrija.

4. pants. Konvencijas 8. pantā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija.

5. pants. Konvencijas 11. pantā paredzēto saistību izpildi koordinē Klimata un enerģētikas ministrija.

6. pants. Konvencija stājas spēkā tās 53. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināma konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 17. septembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 1. oktobrī

134^th Session of the Committee of Ministers
(Luxembourg, 13-14 May 2025)

Council of Europe Convention on the Protection of the Environment through Criminal Law

Preamble

The member States of the Council of Europe and the other Signatories to this Convention,

Recalling the Reykjavik Declaration, adopted at the 4^th Summit of Heads of State and Government of the Council of Europe (Reykjavik, 16-17 May 2023), in which the Heads of State and Government of the Council of Europe declared their commitment to strengthening their work at the Council of Europe on the human rights aspects of the environment, to identifying the challenges raised by the triple planetary crisis of pollution, climate change and loss of biodiversity for human rights, and to contributing to the development of common responses thereto;

Recalling the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms (ETS No. 5, 1950) and its Protocols, the Convention on the Conservation of European Wildlife and Natural Habitats (ETS No. 104, 1979) and the Council of Europe Landscape Convention (ETS No. 176, 2000);

Having regard to the European Convention on Extradition (ETS No. 24, 1957) and its Protocols, the European Convention on Mutual Assistance in Criminal Matters (ETS No. 30, 1959) and its Protocols, the European Convention on the International Validity of Criminal Judgments (ETS No. 70, 1970), the European Convention on the Transfer of Proceedings in Criminal Matters (ETS No. 73, 1972), the Criminal Law Convention on Corruption (ETS No. 173, 1999), the Convention on Cybercrime (ETS No. 185, 2001) and its Protocols and the Council of Europe Convention on Laundering, Search, Seizure and Confiscation of the Proceeds from Crime and on the Financing of Terrorism (CETS No. 198, 2005);

Having regard to the Convention for the Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of Personal Data (ETS No. 108, 1981) and the Protocol amending the Convention for the Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of Personal Data (CETS No. 223, 2018);

Recalling the following recommendations of the Committee of Ministers to member States of the Council of Europe: Recommendation No. R (88) 18 concerning liability of enterprises having legal personality for offences committed in the exercise of their activities, Recommendation No. R (96) 8 on crime policy in Europe in a time of change, Recommendation Rec(2001)11 concerning guiding principles on the fight against organised crime, Recommendation CM/Rec(2014)7 on the protection of whistleblowers, Recommendation CM/Rec(2022)9 on the protection of witnesses and collaborators of justice and Recommendation CM/Rec(2022)20 on human rights and the protection of the environment;

Recalling Resolution (77) 28 of the Committee of Ministers of the Council of Europe on the contribution of criminal law to the protection of the environment;

Recalling Parliamentary Assembly of the Council of Europe Resolution 2398 (2021) and Recommendation 2213 (2021) "Addressing issues of criminal and civil liability in the context of climate change", Resolution 2477 (2023) and Recommendation 2246 (2023) "Environmental impact of armed conflicts" and Recommendation 2272 (2024) "Mainstreaming the human right to a safe, clean, healthy and sustainable environment with the Reykjavik process" that call for the recognition of ecocide, which is already covered by the law of certain member States of the Council of Europe and is being discussed at the international level;

Website: www.coe.int/cm

Taking into account the case law of the European Court of Human Rights which sets important standards regarding the protection of human rights and the environment;

Bearing in mind Directive (EU) 2024/1203 of the European Parliament and of the Council of 11 April 2024 on the protection of the environment through criminal law and replacing Directives 2008/99/EC and 2009/123/EC;

Bearing in mind the United Nations Framework Convention on Climate Change (1992) and the Convention on Access to Information, Public Participation in Decision-making and Access to Justice in Environmental Matters (1998);

Bearing in mind the United Nations Convention against Transnational Organized Crime (2000) and the United Nations Convention against Corruption (2003);

Bearing in mind the Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora (CITES) (1973) and the United Nations Convention on Biological Diversity (1992);

Bearing in mind the International Convention for the Prevention of Pollution from Ships (MARPOL, 1973) and its Protocols, the International Convention for the Safety of Life at Sea (SOLAS Convention, 1974), the United Nations Convention on the Law of the Sea (UNCLOS, 1982), the Convention on the Protection and Use of Transboundary Watercourses and International Lakes (1992) and the Hong Kong International Convention for the Safe and Environmentally Sound Recycling of Ships (2009);

Bearing in mind the Convention on the Physical Protection of Nuclear Material and its amendment (1979), the Convention on Long-range Transboundary Air Pollution (1979), the Montreal Protocol on Substances that Deplete the Ozone Layer (1987), the Basel Convention on the Control of Transboundary Movements of Hazardous Wastes and their Disposal (1989), the Convention on Environmental Impact Assessment in a Transboundary Context (1991), the Convention on Nuclear Safety (1994), the Joint Convention on the Safety of Spent Fuel Management and on the Safety of Radioactive Waste Management (1997), the Stockholm Convention on Persistent Organic Pollutants (2001) and the Minamata Convention on Mercury (2013);

Recalling the principles of the Declaration of the United Nations Conference on the Human Environment (1972) and the Rio Declaration of the United Nations on Environment and Development (1992);

Recalling the Paris Agreement, adopted at the 21st Conference of the Parties to the United Nations Framework Convention on Climate Change (COP 21) on 12 December 2015 and opened for signature on 22 April 2016, the Glasgow Climate Pact, adopted at COP 26, the outcome of the first global stocktake adopted at COP 28 and the Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework, adopted by the Parties to the United Nations Convention on Biological Diversity on 18 December 2022;

Recalling the following resolutions by the General Assembly of the United Nations: A/RES/75/196 of 16 December 2020, entitled "Strengthening the United Nations crime prevention and criminal justice programme, in particular its technical cooperation capacity"; A/RES/76/185 of 16 December 2021, entitled "Preventing and combating crimes that affect the environment"; A/RES/76/300 of 28 July 2022, entitled "The human right to a clean, healthy and sustainable environment"; and A/RES/77/325 of 25 August 2023, entitled "Tackling illicit trafficking in wildlife";

Recalling the following United Nations Economic and Social Council resolutions: Resolution 2013/40 of 25 July 2013 "Crime prevention and criminal justice responses to illicit trafficking in protected species of wild fauna and flora", Resolution 2008/25 of 24 July 2008 "International cooperation in preventing and combating illicit international trafficking in forest products, including timber, wildlife and other forest biological resources" and Resolution 1996/10 of 23 July 1996 "The role of criminal law in the protection of the environment";

Recalling the Kyoto Declaration on Advancing Crime Prevention, Criminal Justice and the Rule of Law: Towards the Achievement of the 2030 Agenda for Sustainable Development, adopted by the Fourteenth United Nations Congress on Crime Prevention and Criminal Justice, held in Kyoto, Japan, from 7 to 12 March 2021;

Recalling the following resolutions by the Conference of the Parties of the United Nations Convention against Transnational Organized Crime: Resolution 11/3 of October 2022 entitled "Outcomes of the joint thematic discussion of the Working Group of Government Experts on Technical Assistance and the Working Group on International Cooperation on the application of the United Nations Convention against Transnational Organized Crime for preventing and combating transnational organized crimes that affect the environment", Resolution 31/1 of May 2022 of the Commission of Crime Prevention and Criminal Justice entitled "Strengthening the international legal framework for international cooperation to prevent and combat illicit trafficking in wildlife" as well as Resolution 10/6 of October 2020 entitled "Preventing and combating crimes that affect the environment falling within the scope of the United Nations Convention against Transnational Organized Crime" and;

Recognising the primary role and responsibility of States in defining their policies and strategies to prevent and combat environmental crime;

Taking account of the existing research on the cost of environmental crime;

Acknowledging that activities of organised environmental crime hinder and undermine efforts undertaken by States to protect the environment, promote the rule of law and achieve sustainable development;

Recognising that environmental crime has a negative impact on economies, public health, human safety, food security, livelihoods and habitats;

Recognising the fundamental role of effective international co-operation in preventing and combating environmental crime and, to this end, acknowledging the importance of addressing, tackling and effectively responding to international challenges and barriers that hinder such co-operation;

Acknowledging also the important contributions of other relevant stakeholders, including the private sector, civil society, non-governmental organisations, the media, academia and the scientific community, in preventing and combating environmental crime;

Acknowledging also that, in the field of environmental protection, civil society, including environmental nongovernmental organisations, plays an important role in contributing to raising public awareness of environmental issues and in the area of prevention and detection of environmental criminal offences;

Recognising the importance of due diligence by legal persons to ensure the protection of the environment and to prevent environmental offences;

Recognising that environmental crime increasingly has extraterritorial effects and takes the form of international trafficking, which, along with the acceleration of degradation phenomena (climate change, erosion of biodiversity, depletion of natural resources, destruction of habitats, etc.), prompts the need for general minimum standards in criminal law as part of a common and collaborative international framework;

Recognising that environmental crime may take many forms, which the law needs to identify, define and criminalise in a clear, effective and proportionate manner, fully respecting the principle of legality;

Recognising that some intentional conduct covered by this Convention can cause particularly severe damage to the environment and that this should be recognised as a particularly serious offence,

Have agreed as follows:

Chapter I – Purposes, scope, definitions and non-discrimination

Article 1 – Purposes of the Convention

1 The purposes of this Convention are to:

a. effectively prevent and combat environmental crime;

b. promote and enhance national and international co-operation against environmental crime;

c. establish minimum rules to guide States in their national legislation;

and thereby promote and enhance the protection of the environment.

2 In order to ensure effective implementation of its provisions by the Parties, this Convention establishes a specific monitoring mechanism.

Article 2 – Scope of the Convention

1 This Convention shall apply to the prevention, detection, investigation, prosecution and sanctioning of criminal offences established in accordance with this Convention.

2 This Convention shall apply in times of peace and in situations of armed conflict, wartime or occupation.

Article 3 – Definitions

For the purposes of this Convention:

a. the term "unlawful" shall mean infringing a domestic law, a regulation, an administrative provision or a decision taken by a competent authority aimed at protecting the environment. The conduct shall be unlawful even if it is carried out under the authorisation of a competent authority of a Party when the authorisation was obtained fraudulently or by corruption, extortion or coercion;

b. the term "water" shall mean all surface water categories, including rivers, lakes, transitional waters, coastal waters, all groundwater bodies and all marine waters, including oceans and seas;

c. the term "ecosystem" shall mean a dynamic complex of plant, fungi, animal and microorganism communities and their non-living environment which interact as a functional unit. It includes habitat types, habitats of species and species populations;

d. the term "waste" shall mean any substance or object which the holder discards, intends to discard or is required to discard.

Article 4 – Principle of non-discrimination

The implementation of the provisions of this Convention by the Parties shall be secured without discrimination on any ground such as sex, race, colour, language, age, religion, political or any other opinion, national or social origin, association with a national minority, property, birth, sexual orientation, state of health, disability or other status.

Chapter II – Integrated policies and data collection

Article 5 – Comprehensive and co-ordinated policies

1 Parties shall take the necessary legislative or other measures to adopt and implement effective, comprehensive and co-ordinated policies which encompass appropriate measures to prevent and combat the commission of any offence established in accordance with this Convention.

2 Parties shall take the necessary legislative or other measures to establish appropriate mechanisms for coordination and co-operation at strategic and operational levels among all their competent authorities involved in preventing and combating offences established in accordance with this Convention. Such mechanisms shall be aimed at:

a. ensuring a common understanding of the relationship between criminal and administrative enforcement, as well as the adoption of common priorities and practices;

b. the exchange of information for strategic and operational purposes within the limits of national law, including data protection rules; and

c. the exchange of best practices.

3 Parties shall consider designating or establishing one or more official bodies responsible for the coordination, implementation, monitoring and evaluation of policies and measures to prevent and combat the commission of any offence established in accordance with this Convention, taking into account their constitutional traditions, legal systems and national circumstances.

4 Measures taken pursuant to this article shall involve all relevant actors, such as government agencies, national, regional and local parliaments and authorities, including the judiciary, public prosecutors, lawenforcement agencies and, where appropriate, non-governmental organisations and other relevant organisations and entities.

5 Parties shall consider assigning specialised investigation units, prosecutors and judges to work on the prevention, investigation, prosecution and adjudication of offences established in accordance with this Convention, taking into account their constitutional traditions, legal systems and national circumstances; and with due respect to the rules governing the status and functions of legal professionals.

Article 6 – National strategy

Parties shall take the necessary legislative or other measures to establish and publish a national strategy on preventing and combating offences established in accordance with this Convention, addressing:

a. the objectives and priorities of national policy in this area;

b. the roles and responsibilities of the competent authorities;

c. the resources needed and how specialisation of enforcement professionals will be supported;

d. arrangements for regular evaluation of whether the objectives of such a national strategy are being attained; and

e. the assistance of international networks that deal with matters directly relevant to preventing and combating offences established in accordance with this Convention and related infringements.

Article 7 – Resources

Parties shall allocate appropriate financial and human resources to prevent and combat the commission of any offence established in accordance with this Convention.

Article 8 – Training of professionals

1 Parties shall provide appropriate and regular multidisciplinary, technical and legal training for the relevant professionals dealing with the prevention, detection, investigation, prosecution and adjudication of offences established in accordance with this Convention, with due respect to the rules governing the status and functions of legal professionals.

2 Parties shall encourage the inclusion of instruction on co-ordinated multi-agency co-operation in the training referred to in paragraph 1 of this article, to allow for a comprehensive and appropriate handling of referrals in cases concerning offences established in accordance with this Convention.

Article 9 – Data collection and research

1 For the purpose of the implementation of this Convention, Parties shall undertake to:

a. collect relevant statistical data at regular intervals on cases concerning offences established in accordance with this Convention; and

b. promote research in the field of environmental crime, in order to study its root causes and effects, incidences and conviction rates, as well as the efficacy of measures taken to implement this Convention.

2 Parties shall provide the Committee of the Parties, as referred to in Article 46 of this Convention, with the information collected pursuant to this article.

3 Parties shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the information collected pursuant to this article is available to the public.

Chapter III – Prevention

Article 10 – General obligations

Parties shall take the necessary legislative or other measures for the prevention of the commission of any offence established in accordance with this Convention by any natural or legal person, where appropriate in co-operation with civil society and non-governmental organisations.

Article 11 – Awareness raising

1 Parties shall take the necessary measures to promote or organise information and awareness-raising campaigns relating to preventing and combating environmental crime, where appropriate, in co-operation with civil society and non-governmental organisations.

2 Parties shall take the necessary measures to ensure the wide dissemination among the general public of information on measures available to prevent offences established in accordance with this Convention.

Chapter IV – Substantive criminal law

Section 1 – Pollution, products and substances

Article 12 – Offences related to unlawful pollution

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the discharge, emission or introduction of a quantity of materials or substances, energy or ionising radiation into air, soil or water, which causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to the quality of air, the quality of soil or the quality of water, or to animals or plants.

Article 13 – Offences related to the placing on the market of products in breach of environmental requirements

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the placing on the market, in breach of a prohibition or another requirement aimed at protecting the environment, of a product, the use of which results in the discharge, emission or introduction of a quantity of materials or substances, energy or ionising radiation into air, soil or water, which causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to air, water or soil quality, or to animals or plants as a result of the product’s use on a larger scale, namely the use of the product by several users, regardless of their number.

Article 14 – Offences related to chemical substances

1 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the manufacture, placing or making available on the market, import, export or use of regulated chemical substances, whether on their own, in mixtures or in articles, including their incorporation into articles, when such conduct is prohibited according to the domestic law aimed at protecting the environment and which causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to the quality of air, the quality of soil or the quality of water, or to animals or plants.

2 Parties may identify the domestic provisions that they decide to make subject to paragraph 1 of this article and notify them to the Secretariat.

Article 15 – Offences related to radioactive material or substances

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the manufacture, production, processing, handling, use, holding, storage, transport, import, export or disposal of radioactive material or substances, when such conduct causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to the quality of air, the quality of soil or the quality of water, or to animals or plants.

Article 16 – Offences related to mercury

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the manufacture, use, storage, import or export of mercury, mercury compounds and mixtures of mercury and mercury-added products, when such conduct causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to the quality of air, the quality of soil or the quality of water, or to animals or plants.

Article 17 – Offences related to ozone-depleting substances

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the production, placing on the market, import, export, use or release of ozone-depleting substances, or the production, placing on the market, import or export of products and equipment containing or relying on such substances.

Article 18 – Offences related to fluorinated greenhouse gases

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the production, placing on the market, import, export, use or release of fluorinated greenhouse gases, or the placing on the market or import of products and equipment containing or relying on such gases.

Section 2 – Waste

Article 19 – Offences related to the unlawful collection, treatment, transport, recovery, disposal or shipment of waste

1 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the collection, treatment, transport, recovery or disposal of waste, the supervision of such operations and the aftercare of disposal sites, including action taken as a dealer or a broker (waste management), when such conduct:

a. concerns hazardous waste as defined in accordance with domestic law and when it involves a non-negligible quantity; or

b. concerns other waste than that referred to in paragraph 1.a of this article and causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to the quality of air, the quality of soil or the quality of water, or to animals or plants.

2 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the transboundary shipment of waste when such shipment is undertaken in a non-negligible quantity, whether executed in a single shipment or in several shipments which appear to be linked.

Section 3 – Installations

Article 20 – Offences related to the unlawful operation or closure of an installation in which a dangerous activity is carried out

1 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the operation or closure of an installation in which a dangerous activity is carried out, when such conduct causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to the quality of air, the quality of soil or the quality of water, or to animals or plants.

2 Parties may identify the domestic provisions that they decide to make subject to paragraph 1 of this article and notify them to the Secretariat.

Article 21 – Offences related to the unlawful operation or closure of an installation that involves dangerous substances

1 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the operation or closure of an installation in which dangerous substances or mixtures are stored or used, when such conduct causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to the quality of air, the quality of soil or the quality of water, or to animals or plants.

2 Parties may identify the domestic provisions that they decide to make subject to paragraph 1 of this article and notify them to the Secretariat.

Section 4 – Ships

Article 22 – Offences related to the unlawful recycling of ships

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the failure of the owner of a ship to comply with the applicable requirements which impose the recycling of a ship at ship recycling facilities that meet required environmental standards.

Article 23 – Offences related to the ship-source discharges of polluting substances

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the ship-source discharges of polluting substances, when such conduct causes or is likely to cause deterioration in the quality of water or damage to the marine environment.

Section 5 – Natural resources

Article 24 – Offences related to the unlawful abstraction of surface water or groundwater

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the abstraction of surface water or groundwater which causes or is likely to cause substantial damage to the ecological status or potential of surface water bodies or to the quantitative status of groundwater bodies.

Article 25 – Offences related to trade in unlawfully harvested timber

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the placing on the market of unlawfully harvested timber, or of products derived from such timber, except where the conduct concerns a negligible quantity.

Article 26 – Offences related to unlawful mining

1 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, mining activities which require an environmental impact assessment or an equivalent environmental procedure under domestic law, when they are undertaken without a legally required development consent concerning environmental aspects established under domestic law and when they cause or are likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to the quality of air, the quality of soil or the quality of water, or to animals or plants.

2 Parties may identify domestic provisions that they decide to make subject to paragraph 1 of this article and notify them to the Secretariat.

Section 6 – Biodiversity

Article 27 – Offences related to the unlawful killing, destruction, taking and possession of protected wild fauna or flora

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the killing, destruction, taking or possession of a specimen or specimens of protected wild fauna or flora species, including the taking or possession of parts or derivatives of specimens, except where the conduct concerns a negligible quantity of such specimens, taking into account, where relevant, the conservation status of the species.

Article 28 – Offences related to the unlawful trading in protected wild fauna or flora

1 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the sale or offering for sale of a specimen or specimens of protected wild fauna or flora species, or parts or derivatives thereof, except for cases where the conduct concerns a negligible quantity of such specimens, taking into account, where relevant, the conservation status of the species.

2 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the transboundary trading in specimens of protected wild fauna or flora species, or parts or derivatives thereof, except for cases where the conduct concerns a negligible quantity of such specimens, taking into account, where relevant, the conservation status of the species.

Article 29 – Offences related to the unlawful deterioration of habitats within a protected site

1 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the causing of deterioration of a habitat within a protected site or the disturbance of protected animal species within a protected site, as defined under domestic law, when this deterioration or disturbance is significant.

2 Parties may identify habitats within a protected site and protected animal species that they decide to make subject to paragraph 1 of this article and notify them to the Secretariat.

Article 30 – Offences related to invasive alien species

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a criminal offence under their domestic law, when committed unlawfully and intentionally, the bringing into the national territory, placing on the market, keeping, breeding, transporting, using, exchanging, permitting to reproduce, grow or cultivate, releasing into the environment or spreading of invasive alien species which are defined in domestic law as species of concern for the environment, when such conduct causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to the quality of air, the quality of soil or the quality of water, or to animals or plants.

Section 7 – Particularly serious offence

Article 31 – Particularly serious offence

Parties shall take the necessary legislative measures to establish as a particularly serious offence any of the offences established in accordance with this Convention, when committed intentionally, and when such an offence causes destruction or causes irreversible, widespread and substantial damage, or causes longlasting, widespread and substantial damage to an ecosystem of considerable size or environmental value, or to a habitat within a protected site, or to the quality of air, soil or water.

Section 8 – General provisions of criminal law

Article 32 – Inciting, aiding and abetting and attempt

1 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as an offence, when committed unlawfully and intentionally, inciting or aiding and abetting the commission of the offences established in accordance with this Convention.

2 Parties shall take the necessary legislative measures to establish as offences, when committed unlawfully and intentionally, attempts to commit the offences established in accordance with Articles 12 to 21, 23 to 25, 28, paragraph 2, and 30 of this Convention.

3 Parties shall consider taking the necessary legislative measures to establish as offences, when committed unlawfully and intentionally, attempts to commit the offences established in accordance with Articles 27 and 28, paragraph 1, of this Convention.

Article 33 – Jurisdiction

1 Parties shall take the necessary legislative measures to establish jurisdiction over any offence established in accordance with this Convention, when the offence is committed:

a. in their territory;

b. on board a ship flying their flag;

c. on board an aircraft registered under their laws; or

d. by one of their nationals.

2 Parties shall consider taking the necessary legislative measures to establish jurisdiction over any offence established in accordance with this Convention, when the offence is committed against one of their nationals.

3 Parties shall take the necessary legislative measures to establish jurisdiction over any offence established in accordance with this Convention, when the alleged offenders are present in their territory and cannot be extradited to another State, solely on the basis of their nationality.

4 Where more than one Party claims jurisdiction over an alleged offence established in accordance with this Convention, the Parties concerned shall, where appropriate, consult each other with a view to determining the most appropriate jurisdiction for prosecution.

5 Without prejudice to general rules of international law, this Convention shall not exclude any criminal jurisdiction exercised by a Party in accordance with its domestic law.

Article 34 – Liability of legal persons

1 Parties shall take the necessary legislative measures to ensure that legal persons can be held liable for offences established in accordance with this Convention, when committed for their benefit by any natural person, acting either individually or as part of an organ of the legal person, who has a leading position within that legal person, based on:

a. a power of representation of the legal person;

b. an authority to take decisions on behalf of the legal person; or

c. an authority to exercise control within the legal person.

2 Apart from the cases provided for in paragraph 1 of this article, Parties shall take the necessary legislative measures to ensure that a legal person can be held liable where the lack of supervision or control by a natural person referred to in paragraph 1 of this article has made possible the commission of an offence established in accordance with this Convention for the benefit of that legal person by a natural person acting under its authority.

3 Subject to the legal principles of the Party, the liability of a legal person may be criminal, civil or administrative.

4 Such liability shall be without prejudice to the criminal liability of a natural person who has committed the offence.

Article 35 – Sanctions and measures

1 Parties shall take the necessary legislative measures to ensure that the offences established in accordance with this Convention, when committed by natural persons, are punishable by effective, proportionate and dissuasive sanctions, which take into account the seriousness of the offence. The sanctions available shall include imprisonment and may also include monetary sanctions.

2 Parties shall take the necessary legislative measures to ensure that legal persons held liable in accordance with Article 34 are subject to effective, proportionate and dissuasive sanctions, which shall include criminal or non-criminal monetary sanctions, and could include other measures, such as:

a. disqualification from exercising commercial activity;

b. exclusion from entitlement to public benefits or aid;

c. exclusion from access to public funding, including tender procedures, grants and concessions, and the withdrawal of permits and authorisations;

d. placing under judicial supervision;

e. a judicial winding-up order;

f. suspension, withdrawal or cancellation of permits or authorisations to pursue activities which resulted in the relevant criminal offence;

g. where there is public interest, the publication of all or part of a judicial decision related to an environmental offence, without prejudice to privacy or data protection rules; or

h. an obligation to establish due diligence schemes for enhancing compliance with environmental standards.

3 Parties shall adopt, to the greatest extent possible within their domestic legal systems, such legislative and other measures as may be necessary to enable freezing, seizure and confiscation of:

a. instrumentalities, meaning any property used or intended to be used, in any manner, wholly or in part, to commit a criminal offence or criminal offences established in accordance with this Convention; and

b. proceeds of crime derived from offences established in accordance with this Convention, or property whose value corresponds to such proceeds.

4 Parties shall consider taking the necessary legislative and other measures, in accordance with their domestic law, to include among the sanctions and measures applicable to natural and legal persons the reinstatement of the environment, according to the following provisions:

a. the competent authority may order the reinstatement of the environment in relation to an offence established in accordance with this Convention, subject to certain conditions; and

b. the competent authority may make an order for the reinstatement of the environment that has not been complied with executable at the expense of the person subject to the order or that person may be liable to other criminal or non-criminal sanctions instead of or in addition to it.

Article 36 – Aggravating circumstances

1 Parties shall take the necessary legislative measures to ensure that one or several of the following circumstances, insofar as they do not already form part of the constituent elements of the offence, may, in conformity with the relevant provisions of domestic law, be taken into consideration as aggravating circumstances in determining the sanctions in relation to the offences established in accordance with this Convention, namely that:

a. the offence caused severe and widespread, or severe and long-term, or severe and irreversible damage to an ecosystem;

b. the offence was committed in the framework of a criminal organisation;

c. the offence involved the use of false or forged documents by the offender;

d. the offence was committed by a public official or public officials when performing their duties;

e. the perpetrator has previously been definitively convicted of offences established in accordance with this Convention; or

f. the offence generated or was expected to generate substantial financial benefits or to avoid substantial expenses directly or indirectly to the extent to which they can be determined.

2 The aggravating circumstance referred to in paragraph 1.a of this article shall not apply to the offence referred to in Article 31 of this Convention.

Article 37 – Previous sentences passed by another Party

Parties shall consider taking the necessary legislative measures to provide for the possibility to take into account final sentences passed by another Party in relation to offences established in accordance with this Convention when determining the sanctions.

Chapter V – Investigation, prosecution and procedural law

Article 38 – Initiation and continuation of proceedings

Parties shall take the necessary legislative measures to ensure that investigations into, or the prosecution of, offences established in accordance with this Convention are not subordinate to a complaint and that the proceedings may continue even if the complaint is withdrawn.

Article 39 – Right to participate in proceedings

Parties shall consider taking the necessary legislative and other measures, in accordance with their domestic law, to grant persons who have sufficient interest or allege a violation of a right, as well as nongovernmental organisations promoting environmental protection, the right to participate in criminal proceedings concerning offences established in accordance with this Convention, to the extent that said procedural rights for such persons and organisations exist in the Parties’ domestic legal systems in proceedings for other criminal offences, for example as a civil party.

Chapter VI – International co-operation

Article 40 – International co-operation in criminal matters

1 Parties shall co-operate with each other, in accordance with the provisions of this Convention and through the application of relevant international and regional instruments on co-operation in criminal matters and arrangements agreed on the basis of uniform or reciprocal legislation and internal laws, to the widest extent possible, for the purpose of:

a. preventing, combating and prosecuting offences established in accordance with this Convention, including freezing, seizure and confiscation;

b. protecting and providing assistance to witnesses and persons who report the offences established in accordance with this Convention and co-operate with justice;

c. investigations or proceedings concerning the offences established in accordance with this Convention; and

d. enforcing relevant criminal judgments issued by the judicial authorities of the Parties.

2 If a Party that makes extradition or mutual legal assistance in criminal matters conditional on the existence of a treaty receives a request for extradition or legal assistance in criminal matters from a Party with which it has no such treaty, it may, acting in full compliance with its obligations under international law and subject to the conditions provided for by the domestic law of the requested Party, consider this Convention as the legal basis for extradition or mutual legal assistance in criminal matters in respect of the offences established in accordance with this Convention and may apply, mutatis mutandis, Articles 16 and 18 of the United Nations Convention against Transnational Organized Crime to this effect.

Article 41 – Information

1 A Party may, within the limits of its internal law, without prior request, forward to another Party information obtained within the framework of its own investigations when it considers that the disclosure of such information might assist the receiving Party in preventing offences established in accordance with this Convention or in initiating or carrying out investigations or proceedings concerning such offences, or that this disclosure might lead to a request for co-operation by that Party under Article 40 of this Convention.

2 A Party receiving any information in accordance with paragraph 1 of this article shall submit such information to its competent authorities in order that proceedings may be taken if they are considered appropriate, or that this information may be taken into account in relevant civil and criminal proceedings.

3 The providing Party may, pursuant to its national law, impose conditions on the use of such information by the receiving Party. The receiving Party shall be bound by those conditions.

Article 42 – Data protection

Any transfer of personal data by a Party in accordance with Articles 40 and 41 of this Convention shall only take place if the conditions laid down in applicable legislation and international agreements governing the protection of personal data are complied with.

Chapter VII – Measures for protection

Article 43 – The standing of victims in criminal investigations and proceedings

1 Parties shall take the necessary legislative and other measures to protect the rights and interests of victims at all stages of criminal investigations and proceedings, in accordance with their domestic law, in particular by:

a. informing them of their rights and the services at their disposal and, upon request, the follow-up given to their complaint, the charges retained and the state of the criminal proceedings unless in exceptional cases the proper handling of the case may be adversely affected by such notification, and their role therein as well as the outcome of their cases;

b. enabling them, in a manner consistent with the procedural rules of domestic law, to be heard, to supply evidence and to choose the means of having their views, needs and concerns presented and considered, directly or through an intermediary;

c. providing them with appropriate support services so that their rights and interests are duly presented and taken into account; and

d. ensuring that measures are available to protect victims and their family members from secondary and repeat victimisation, from intimidation and from retaliation.

2 Parties shall take the necessary legislative and other measures to ensure that victims have access, as from their first contact with the competent authorities, to information on relevant judicial and administrative proceedings.

3 Parties shall ensure that victims have access to legal aid where they have the status of parties to criminal proceedings. The conditions or procedural rules under which victims have access to legal aid shall be determined by domestic law.

4 Parties shall take the necessary legislative and other measures to ensure that victims of an offence established in accordance with this Convention committed in the territory of a Party other than the one where they reside can make a complaint before the competent authorities of their State of residence if they are unable to do so in the Party where the criminal offence was committed or, in the case of a serious offence within the meaning of the domestic law of that Party, where they do not wish to do so.

5 Parties shall take the necessary legislative and other measures to provide the possibility for members of groups, foundations, associations or governmental or non-governmental organisations to assist and/or support the victims with their consent during criminal proceedings concerning the offences established in accordance with this Convention, unless a reasoned decision has been made to the contrary.

Article 44 – Protection of witnesses

1 Parties shall take the necessary legislative and other measures to provide effective and appropriate protection against any form of potential retaliation or intimidation for witnesses in criminal proceedings concerning offences established in accordance with this Convention and, as appropriate, for their relatives and other persons close to them.

2 Paragraph 1 of this article shall also apply to victims insofar as they are witnesses.

Article 45 – Protection of persons who report offences or co-operate with justice

Parties shall take the necessary legislative and other measures to provide effective and appropriate protection for those who report the offences established in accordance with this Convention or otherwise cooperate with the investigating or prosecuting authorities.

Chapter VIII – Monitoring mechanism

Article 46 – Committee of the Parties

1 The Committee of the Parties shall be composed of representatives of the Parties to this Convention.

2 The Committee of the Parties shall be convened by the Secretary General of the Council of Europe. Its first meeting shall be held within a period of one year following the entry into force of this Convention in respect of the 10th Signatory having ratified it. It shall subsequently meet whenever at least one third of the Parties or the Secretary General so requests.

3 The Committee of the Parties shall adopt its own rules of procedure.

4 Any Party which is not a member of the Council of Europe shall contribute to the funding of the activities of the Committee of the Parties. The contribution of a non-member of the Council of Europe shall be established jointly by the Committee of Ministers and that non-member.

Article 47 Other representatives

1 The Parliamentary Assembly of the Council of Europe, the Commissioner for Human Rights, the European Committee on Crime Problems (CDPC), as well as other relevant Council of Europe intergovernmental committees, shall each appoint a representative to the Committee of the Parties.

2 The Committee of Ministers may invite other Council of Europe bodies to appoint a representative to the Committee of the Parties after consulting the latter.

3 Representatives of civil society, and in particular non-governmental organisations, may be admitted as observers to the Committee of the Parties following the procedure established by the relevant rules of the Council of Europe.

4 Representatives appointed under paragraphs 1 to 3 of this article shall participate in meetings of the Committee of the Parties without the right to vote.

Article 48 – Functions of the Committee of the Parties

1 The Committee of the Parties shall monitor the implementation of this Convention. The rules of procedure of the Committee of the Parties shall determine the procedure for evaluating the implementation of this Convention.

2 The Committee of the Parties shall facilitate the collection, analysis and exchange of information, experience and good practice between States to improve their capacity to protect the environment through criminal law.

3 The Committee of the Parties shall also, where appropriate:

a. facilitate the effective use and implementation of this Convention, including the identification of any problems and the effects of any declaration or reservation made under this Convention; and

b. express an opinion on any question concerning the application of this Convention and facilitate the exchange of information on significant legal, policy or technological developments.

4 The Committee of the Parties shall be assisted by the Secretariat of the Council of Europe in carrying out its functions pursuant to this article.

5 The CDPC shall be kept periodically informed regarding the activities mentioned in paragraphs 1 to 3 of this article.

Chapter IX – Relationship with other sources of international law

Article 49 – Relationship with other sources of international law

1 This Convention shall not affect rights and obligations arising from customary international law and other international conventions to which Parties to this Convention are Parties or shall become Parties and which contain provisions on matters governed by this Convention.

2 The Parties to this Convention may conclude bilateral or multilateral agreements with one another on the matters dealt with in this Convention, for purposes of supplementing or strengthening its provisions or facilitating the application of the principles embodied in it.

3 Nothing in this Convention shall affect the rights, obligations and responsibilities of States and individuals under international law.

Chapter X Amendments to the Convention

Article 50 – Amendments to the Convention

1 Any proposal for an amendment to this Convention presented by a Party shall be communicated to the Secretary General of the Council of Europe, who will forward it to the member States of the Council of Europe, any Signatory, any Party, the European Union, any State invited to sign this Convention in accordance with the provisions of Article 53 and any State invited to accede to this Convention in accordance with the provisions of Article 54.

2 The Committee of Ministers of the Council of Europe shall consider the proposed amendment and, after having consulted the Parties to this Convention that are not members of the Council of Europe, may adopt the amendment by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe.

3 The text of any amendment adopted by the Committee of Ministers in accordance with paragraph 2 of this article shall be forwarded to the Parties for acceptance.

4 Any amendment adopted in accordance with paragraph 2 of this article shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of one month after the date on which all Parties have informed the Secretary General of the Council of Europe of their acceptance.

Chapter XI – Final clauses

Article 51 – Effects of this Convention

1 The provisions of this Convention shall not prejudice the provisions of domestic law and binding international instruments which are already in force or may come into force, under which more favourable rights are or would be accorded to persons in preventing and combating environmental crime.

2 Parties which are member States of the European Union shall, in their mutual relations, apply European Union rules governing the matters within the scope of this Convention. This is without prejudice to the full application of this Convention in their relations with other Parties.

Article 52 – Dispute settlement

1 The Parties to any dispute which may arise concerning the application or interpretation of the provisions of this Convention shall first seek to resolve it by means of negotiation, conciliation, arbitration or by any other methods of peaceful settlement accepted by mutual agreement between them.

2 The Committee of Ministers of the Council of Europe may establish procedures of settlement to be available for use by the Parties in dispute if they should so agree.

Article 53 – Signature and entry into force

1 This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe, the nonmember States which have participated in its elaboration and the European Union.

2 This Convention is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

3 This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which 10 Signatories, including at least eight member States of the Council of Europe, have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with paragraph 2 of this article.

4 In respect of any State referred to in paragraph 1 of this article or the European Union, which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 54 Accession to the Convention

1 After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may, after consultation of the Parties to this Convention and obtaining their unanimous consent, invite any nonmember State of the Council of Europe which has not participated in the elaboration of the Convention to accede to this Convention by a decision taken by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe, and by unanimous vote of the representatives of the Parties entitled to sit on the Committee of Ministers.

2 In respect of any acceding State, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 55 – Territorial application

1 Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2 Any Party may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration and for whose international relations it is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings. In respect of such territory, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.

3 Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in any such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 56 – Reservations

1 No reservation may be made in respect of any provision of this Convention, with the exception of those provided for in paragraphs 2 and 3 of this article.

2 Any State or the European Union may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it reserves the right not to apply or to apply only in specific cases or conditions the provisions laid down in Article 33, paragraph 1.d of this Convention.

3 Based on its harmonised law, a regional integration organisation and member States of that organisation may, at the time of signature or when depositing their instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, specify:

a. the scope of the term "unlawful" in Article 3.a of this Convention; and

b. the scope of the notions "domestic law", "domestic provisions", "protected" and "requirement" used for the purpose of defining offences under Articles 13 and 14, 19 to 22 and 26 to 30 of this Convention.

4 Any Party may wholly or partly withdraw a reservation by means of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe. This declaration shall become effective as from its date of receipt by the Secretary General.

Article 57 – Denunciation

1 Any Party may, at any time, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2 Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

Article 58 – Notification

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, the non-member States which have participated in its elaboration, any Signatory, any Party, the European Union and any State invited to accede to this Convention of:

a. any signature;

b. the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c. any date of entry into force of this Convention in accordance with Articles 53 and 54;

d. any amendment adopted in accordance with Article 50 and the date on which such an amendment enters into force;

e. any reservation and withdrawal of reservation made in pursuance of Article 56;

f. any denunciation made in pursuance of the provisions of Article 57; or

g. any other act, notification or communication relating to this Convention.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at […], this […] day of […] [202x], in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the nonmember States which have participated in the elaboration of this Convention, to the European Union and to any State invited to accede to this Convention.

Ministru komitejas 134. sesija
(Luksemburgā 2025. gada 13. un 14. maijā)

Eiropas Padomes Konvencija par vides krimināltiesisko aizsardzību

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas šīs konvencijas parakstītājvalstis,

atgādinot Reikjavīkas deklarāciju, kura tika pieņemta Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju 4. samitā (Reikjavīkā 2023. gada 16. un 17. maijā) un kurā Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāji pauda apņemšanos Eiropas Padomē pastiprināti pievērsties cilvēktiesību aspektam vides jomā, apzināt problēmas, ko cilvēktiesībām rada planētas trīskāršā krīze, proti, piesārņojums, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana, un veicināt kopīgu risinājumu izstrādi šajā ziņā;

atgādinot Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ELS Nr. 5, 1950) un tās protokolus, Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (ELS Nr. 104, 1979) un Eiropas ainavu konvenciju (ELS Nr. 176, 2000);

ņemot vērā Eiropas Konvenciju par izdošanu (ELS Nr. 24, 1957) un tās protokolus, Eiropas Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās (ELS Nr. 30, 1959) un tās protokolus, Eiropas Konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību [esību] (ELS Nr. 70, 1970), Eiropas Konvenciju par tiesvedības nodošanu krimināllietās (ELS Nr. 73, 1972), Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju (ELS Nr. 173, 1999), Konvenciju par kibernoziegumiem (ELS Nr. 185, 2001) un tās protokolus un Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (EPLS Nr. 198, 2005);

ņemot vērā Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ELS Nr. 108, 1981) un Protokolu, ar ko groza Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (EPLS Nr. 223, 2018);

atgādinot šādus Ministru komitejas ieteikumus Eiropas Padomes dalībvalstīm: Ieteikumu Nr. R (88) 18 par atbildības noteikšanu uzņēmumiem, kas ir juridiskas personas, par to darbības laikā veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, Ieteikumu Nr. R (96) 8 par noziedzības apkarošanas politiku Eiropā pārmaiņu laikā, Ieteikumu Rec(2001)11 par organizētās noziedzības apkarošanas pamatprincipiem, Ieteikumu CM/Rec(2014)7 par trauksmes cēlēju aizsardzību, Ieteikumu CM/Rec(2022)9 par liecinieku un to personu aizsardzību, kas sadarbojas ar tiesu iestādēm, un Ieteikumu CM/Rec(2022)20 par cilvēktiesībām un vides aizsardzību;

atgādinot Eiropas Padomes Ministru komitejas Rezolūciju (77) 28 par krimināltiesību ieguldījumu vides aizsardzībā;

atgādinot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 2398 (2021) un Ieteikumu Nr. 2213 (2021) "Kriminālatbildības un civiltiesiskās atbildības jautājumu risināšana klimata pārmaiņu kontekstā", Rezolūciju Nr. 2477 (2023) un Ieteikumu Nr. 2246 (2023) "Bruņotu konfliktu ietekme uz vidi" un Ieteikumu Nr. 2272 (2024) "Cilvēktiesību uz drošu, tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi integrēšana Reikjavīkas procesā", kuros aicināts atzīt ekocīdu, kas jau ir ietverts dažu Eiropas Padomes dalībvalstu tiesību aktos un tiek apspriests starptautiskā līmenī;

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kas nosaka svarīgus cilvēktiesību un vides aizsardzības standartus;

paturot prātā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Direktīvu (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK;

paturot prātā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (1992) un Konvencija par pieeju [piekļuvi] informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties [vērsties] tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (1998);

paturot prātā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (2000) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (2003);

paturot prātā Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) (1973) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (1992);

paturot prātā Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL, 1973) un tās protokolus, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību jūrā (SOLAS konvencija, 1974), Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS, 1982), Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu (1992) un Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi (2009);

paturot prātā Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību un tās grozījumus (1979), Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (1979), Monreālas protokolu par ozona slāni noārdošām vielām (1987), Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (1989), Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (1991), Konvenciju par kodoldrošību (1994), Kopējo lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības [apsaimniekošanas] konvenciju (1997), Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (2001) un Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (2013);

atgādinot principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par cilvēkvidi deklarācijā (1972) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Riodežaneiro Deklarācijā par vidi un attīstību (1992);

atgādinot Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (COP 21) Līgumslēdzēju pušu 21. konferencē 2015. gada 12. decembrī un atvērts parakstīšanai 2016. gada 22. aprīlī, Glāzgovas klimata paktu, kas tika pieņemts COP 26, pirmās globālās izsvēršanas rezultātus, kas tika pieņemti COP 28, un Kuņminas-Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzējas puses pieņēma 2022. gada 18. decembrī;

atgādinot šādas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas: 2020. gada 16. decembra Rezolūciju A/RES/75/196 "Apvienoto Nāciju Organizācijas Noziedzīgu nodarījumu novēršanas un krimināltiesību programmas stiprināšana, jo īpaši attiecībā uz tās tehniskās sadarbības spēju", 2021. gada 16. decembra Rezolūciju A/RES/76/185 "Vidi ietekmējošu noziegumu novēršana un apkarošana", 2022. gada 28. jūlija Rezolūciju A/RES/76/300 "Cilvēktiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi" un 2023. gada 25. augusta Rezolūciju A/RES/77/325 "Cīņa pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību";

atgādinot šādas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes rezolūcijas: 2013. gada 25. jūlija Rezolūciju Nr. 2013/40 "Noziedzīgu nodarījumu novēršana un krimināltiesiski pasākumi saistībā ar aizsargājamo savvaļas dzīvnieku un augu sugu nelikumīgu tirdzniecību", 2008. gada 24. jūlija Rezolūciju Nr. 2008/25 "Starptautiskā sadarbība meža ražojumu, tostarp kokmateriālu, savvaļas dzīvnieku un citu meža bioloģisko resursu, nelikumīgas starptautiskas tirdzniecības novēršanā un apkarošanā" un 1996. gada 23. jūlija Rezolūciju Nr. 1996/10 "Krimināltiesību nozīme vides aizsardzībā";

atgādinot Kioto deklarāciju "Progresēt noziedzības novēršanas, krimināltiesību un tiesiskuma jomā: ceļā uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam izpildi", ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas 14. kongresā par noziedzības novēršanu un krimināltiesībām, kurš notika Kioto (Japāna) 2021. gada 7.–12. martā;

atgādinot šādas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību līgumslēdzēju pušu konferences rezolūcijas: 2022. gada oktobra Rezolūciju Nr. 11/3 "Valdības ekspertu darba grupas tehniskās palīdzības jautājumos un Starptautiskās sadarbības darba grupas kopīgās tematiskās diskusijas rezultāti par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību piemērošanu, lai novērstu un apkarotu transnacionālus organizētus noziegumus, kas ietekmē vidi", Noziedzības novēršanas un krimināltiesību komisijas 2022. gada maija Rezolūciju Nr. 31/1 "Starptautiskā tiesiskā regulējuma stiprināšana starptautiskajai sadarbībai savvaļas dzīvnieku nelikumīgas tirdzniecības novēršanā un apkarošanā", kā arī 2020. gada oktobra Rezolūciju Nr. 10/6 "Noziedzīgu nodarījumu, kuri ietekmē vidi un uz kuriem attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību, novēršana un apkarošana" un

atzīstot, ka valstīm ir galvenā loma un atbildība savas politikas un stratēģijas noteikšanā, lai apkarotu un novērstu noziegumus pret vidi;

ņemot vērā pašreizējos pētījumus par izmaksām, ko rada noziegumi pret vidi;

atzīstot, ka organizētās noziedzības darbības, kas vērstas pret vidi, kavē un grauj valstu centienus aizsargāt vidi, veicināt tiesiskumu un sasniegt ilgtspējīgu attīstību;

atzīstot, ka noziegumi pret vidi negatīvi ietekmē ekonomiku, sabiedrības veselību, cilvēku drošību, pārtikas nodrošinājumu, iztiku un dzīvotnes;

atzīstot efektīvas starptautiskās sadarbības būtisko nozīmi noziegumu pret vidi novēršanā un apkarošanā un tālab atzīstot, cik svarīgi ir pievērsties šādu sadarbību kavējošām starptautiskām problēmām un šķēršļiem, tos risināt un efektīvi reaģēt uz tiem;

atzīstot arī citu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu, akadēmisko aprindu un zinātnieku aprindu, nozīmīgo ieguldījumu noziegumu pret vidi novēršanā un apkarošanā;

atzīstot arī to, ka vides aizsardzības jomā pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp nevalstiskajām vides organizācijām, ir svarīga nozīme sabiedrības informētības veicināšanā par vides jautājumiem un noziegumu pret vidi novēršanas un atklāšanas jomā;

atzīstot juridisko personu rūpības pienākuma nozīmi vides aizsardzības nodrošināšanā un noziedzīgu nodarījumu pret vidi novēršanā;

atzīstot, ka noziegumiem pret vidi arvien vairāk ir eksteritoriāla ietekme un tie izpaužas kā nelikumīga starptautiska tirdzniecība, kas paātrina vides degradāciju (klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudumu, dabas resursu noplicināšanos, dzīvotņu iznīcināšanu utt.) un tādējādi rada nepieciešamību noteikt vispārējus obligātos krimināltiesību standartus kā daļu no kopīgiem starptautiskajiem pamatprincipiem un sadarbības sistēmas;

atzīstot, ka noziegumi pret vidi var izpausties dažādos veidos, kuri ir jāidentificē un jādefinē tiesību aktos un par kuriem ir skaidri jāparedz iedarbīga un samērīga kriminālatbildība, pilnīgi ievērojot likumības principu;

atzīstot, ka dažas ar nodomu veiktas darbības, uz kurām attiecas šī konvencija, var radīt īpaši nopietnu kaitējumu videi un ka tās būtu jāatzīst par īpaši smagu noziedzīgu nodarījumu,

ir vienojušās par turpmāko.

Tīmekļvietne: www.coe.int/cm

I nodaļa. Mērķi, darbības joma, definīcijas un diskriminācijas aizliegums

1. pants. Konvencijas mērķi

1. Šai konvencijai ir šādi mērķi:

a) efektīvi novērst un apkarot noziegumus pret vidi;

b) veicināt un uzlabot valstu un starptautisko sadarbību cīņā pret noziegumiem pret vidi;

c) noteikt noteikumu minimumu, kas valstīm jāievēro savos tiesību aktos,

un tādējādi veicināt un uzlabot vides aizsardzību.

2. Lai nodrošinātu, ka puses efektīvi īsteno šos noteikumus, šajā konvencijā noteikts īpašs uzraudzības mehānisms.

2. pants. Konvencijas darbības joma

1. Šī konvencija attiecas uz šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sodīšanu par tiem.

2. Šī konvencija ir piemērojama gan miera laikā, gan bruņota konflikta, kara vai okupācijas laikā.

3. pants. Definīcijas

Šajā konvencijā:

a) termins "prettiesisks" nozīmē valsts tiesību akta, noteikumu, administratīvā akta vai kompetentas iestādes vides aizsardzības jomā pieņemta lēmuma pārkāpumu. Rīcība ir prettiesiska pat tad, ja tā notiek ar puses kompetentās iestādes atļauju, bet šāda atļauja ir iegūta krāpnieciski vai korupcijas, izspiešanas vai piespiešanas ceļā;

b) termins "ūdens" nozīmē visas virszemes ūdeņu kategorijas, tostarp upes, ezerus, pārejas ūdeņus, piekrastes ūdeņus, visus pazemes ūdensobjektus un visus jūras ūdeņus, tostarp okeānus un jūras;

c) termins "ekosistēma" nozīmē augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides dinamisku kompleksu, kas mijiedarbojas kā funkcionāla vienība. Tajā ietilpst konkrētu veidu dzīvotnes, sugu dzīvotnes un sugu populācijas;

d) termins "atkritumi" nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, no kura īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties.

4. pants. Diskriminācijas aizlieguma princips

Puses, īstenojot šīs konvencijas noteikumus, nodrošina to, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai tās pamatā būtu personas dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, vecums, reliģija, politiskie vai citi uzskati, valstiskā vai sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, seksuālā orientācija, veselības stāvoklis, invaliditāte vai cits statuss.

II nodaļa. Integrēta politika un datu vākšana

5. pants. Visaptveroša un saskaņota politika

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, visaptverošu un saskaņotu politiku, kas ietver atbilstošus pasākumus, ar kuriem novērš un cīnās pret jebkura šajā konvencijā noteikta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

2. Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai izveidotu pienācīgus mehānismus stratēģiska un operacionāla līmeņa koordinācijai un sadarbībai starp visām to kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanā un apkarošanā. Šādi mehānismi ir paredzēti šādu mērķu sasniegšanai:

a) nodrošināt kopīgu izpratni par saikni starp krimināltiesisko un administratīvo izpildi, kā arī pieņemt kopīgas prioritātes un praksi;

b) apmainīties ar informāciju stratēģiskiem un operacionāliem nolūkiem, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos ierobežojumus, tostarp datu aizsardzības noteikumus, un

c) apmainīties ar paraugpraksi.

3. Puses apsver iespēju norīkot vai izveidot vienu vai vairākas oficiālas iestādes, kas ir atbildīgas par tādas politikas un pasākumu koordinēšanu, īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, ar kuriem novērst un apkarot jebkura šajā konvencijā noteiktā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ņemot vērā savas konstitucionālās tradīcijas, tiesību sistēmu un valsts apstākļus.

4. Saskaņā ar šo pantu veiktajos pasākumos iesaista visus attiecīgos dalībniekus, piemēram, valdības aģentūras, valsts, reģionu un vietējos parlamentus un iestādes, tostarp tiesu iestādes, prokurorus, tiesībaizsardzības iestādes un attiecīgā gadījumā nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgās organizācijas un struktūras.

5. Puses apsver iespēju norīkot specializētas izmeklēšanas nodaļas, prokurorus un tiesnešus šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanā, izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā, ņemot vērā savas konstitucionālās tradīcijas, tiesību sistēmu un valsts apstākļus un pienācīgi ievērojot noteikumus, kas reglamentē juristu statusu un funkcijas.

6. pants. Valsts stratēģija

Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai izstrādātu un publicētu valsts stratēģiju, kura paredzēta šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanai un apkarošanai un kurā noteikti:

a) valsts politikas mērķi un prioritātes šajā jomā;

b) kompetento iestāžu pienākumi un atbildības jomas;

c) nepieciešamie resursi un tas, kā tiks atbalstīta tiesībaizsardzības speciālistu specializācija;

d) kārtība, kādā regulāri tiks novērtēts, vai tiek sasniegti valsts stratēģijas mērķi, un

e) palīdzības sniegšana starptautiskajiem tīkliem, kuri risina jautājumus, kas tieši attiecas uz šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu un saistīto pārkāpumu novēršanu un apkarošanu.

7. pants. Resursi

Puses piešķir atbilstošus finanšu un cilvēkresursus, lai novērstu un apkarotu jebkura šajā konvencijā noteiktā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

8. pants. Speciālistu mācības

1. Puses nodrošina atbilstošas un regulāras starpdisciplīnu, tehniskās un juridiskās mācības attiecīgajiem speciālistiem, kas nodarbojas ar šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu, pienācīgi ievērojot noteikumus, kas reglamentē juristu statusu un funkcijas.

2. Puses veicina šī panta 1. daļā minētajās mācībās tādu norādījumu iekļaušanu, kas attiecas uz koordinētu daudzu institūciju sadarbību, lai nodrošinātu visaptverošu un atbilstošu nosūtījumu apstrādi lietās, kas saistītas ar šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

9. pants. Datu vākšana un pētījumi

1. Lai īstenotu šo konvenciju, puses apņemas:

a) regulāri vākt attiecīgos statistikas datus par lietām, kas saistītas ar šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un

b) veicināt pētījumus noziegumu pret vidi jomā, lai izpētītu to galvenos cēloņus un sekas, biežumu un notiesāšanas rādītājus, kā arī šīs konvencijas īstenošanai veikto pasākumu efektivitāti.

2. Puses sniedz šīs konvencijas 46. pantā minētajai pušu komitejai informāciju, kas savākta saskaņā ar šo pantu.

3. Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo pantu savāktā informācija ir pieejama sabiedrībai.

III nodaļa. Preventīvi pasākumi

10. pants. Vispārēji pienākumi

Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai novērstu iespēju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai veikt jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām.

11. pants. Izpratnes veicināšana

1. Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu vai organizētu informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas par noziegumu pret vidi novēršanu un apkarošanu, un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām.

2. Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu sabiedrībā par pieejamiem pasākumiem šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanai.

IV nodaļa. Materiālās krimināltiesības

1. sadaļa. Piesārņojums, produkti un vielas

12. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar prettiesisku piesārņošanu

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu materiālu vai vielu, enerģijas vai jonizējošā starojuma noplūdi, emisiju vai ievadīšanu – ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu – gaisā, augsnē vai ūdenī tādā daudzumā, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

13. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar produktu laišanu tirgū, pārkāpjot vides prasības

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu tāda produkta laišanu tirgū – ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu, pārkāpjot aizliegumu vai citādu vides aizsardzības prasību –, kura plašākas izmantošanas dēļ, proti, kad produktu izmanto vairāki lietotāji neatkarīgi no to skaita, gaisā, augsnē vai ūdenī noplūst, tiek emitēts vai ievadīts tāds materiālu, vielu, enerģijas vai jonizējošā starojuma daudzums, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, ūdens vai augsnes kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

14. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar ķīmiskām vielām

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu reglamentētu ķīmisko vielu ražošanu, laišanu vai piedāvāšanu tirgū, importu, eksportu vai lietošanu neatkarīgi no tā, vai tās ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos, tostarp to iekļaušanu izstrādājumos – ja šāda rīcība ir aizliegta saskaņā ar valsts tiesību aktiem –, kuru mērķis ir vides aizsardzība, un ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, ūdens vai augsnes kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

2. Puses var noteikt valsts noteikumus, attiecībā uz kuriem tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tiem sekretariātam.

15. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar radioaktīviem materiāliem vai vielām

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu radioaktīvu materiālu vai vielu izgatavošanu, ražošanu, pārstrādi, manipulācijas ar tiem, to izmantošanu, turēšanu, glabāšanu, transportēšanu, importu, eksportu vai likvidēšanu apglabājot, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

16. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar dzīvsudrabu

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu, dzīvsudraba maisījumu un dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu ražošanu, izmantošanu, glabāšanu, importu vai eksportu, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

17. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar ozona slāni noārdošām vielām

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu ozona slāni noārdošo vielu laišanu tirgū, importu, eksportu, izmantošanu vai izplūdi vai tādu produktu un aprīkojuma ražošanu, laišanu tirgū, importu vai eksportu, kas satur šādas vielas vai kā darbība ir balstīta uz šādām vielām, ja minētā rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.

18. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražošanu, laišanu tirgū, importu, eksportu, izmantošanu vai izplūdi vai tādu produktu un aprīkojuma laišanu tirgū, importu vai eksportu, kas satur šādas gāzes vai kā darbība ir balstīta uz šādām gāzēm, ja minētā rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.

2. sadaļa. Atkritumi

19. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar atkritumu prettiesisku vākšanu, apstrādi, transportēšanu, reģenerāciju, likvidēšanu vai sūtīšanu

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu atkritumu vākšanu, apstrādi, transportēšanu, reģenerāciju vai likvidēšanu, šādu darbību pārraudzību un likvidēšanas vietu uzraudzību pēc slēgšanas, tostarp darbības, kuras veic komercaģenti vai mākleri (atkritumu apsaimniekošana), ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā:

a) saistīta ar bīstamajiem atkritumiem, kā definēts valsts tiesību aktos, un attiecas uz ievērojamu šādu atkritumu daudzumu, vai

b) saistīta ar atkritumiem, kas nav minēti šā panta 1. daļas a) apakšpunktā, un izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

2. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu atkritumu pārrobežu pārvadājumus, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja šāds pārvadājums attiecas uz ievērojamu daudzumu neatkarīgi no tā, vai to veic kā vienu sūtījumu vai kā vairākus sūtījumus, kas šķiet savstarpēji saistīti.

3. sadaļa. Iekārtas

20. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bīstamas darbības veikšanai izmantotas iekārtas prettiesisku ekspluatāciju vai slēgšanu

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu bīstamas darbības veikšanai izmantotas iekārtas ekspluatāciju vai slēgšanu, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

2. Puses var noteikt valsts noteikumus, attiecībā uz kuriem tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tiem sekretariātam.

21. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar tādas iekārtas prettiesisku ekspluatāciju vai slēgšanu, kurā tiek izmantotas bīstamas vielas

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu tādas iekārtas ekspluatāciju vai slēgšanu, kurā tiek glabātas vai izmantotas bīstamas vielas vai maisījumi, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

2. Puses var noteikt valsts noteikumus, attiecībā uz kuriem tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tiem sekretariātam.

4. sadaļa. Kuģi

22. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar kuģu prettiesisku pārstrādi

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu kuģa īpašnieka prettiesisku un ar nodomu izdarītu rīcību, kuras rezultātā nav ievērotas piemērojamās prasības, kas paredz kuģa pārstrādi kuģu pārstrādes rūpnīcās, kuras atbilst noteiktajiem vides standartiem.

23. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt ūdens kvalitātes pasliktināšanos vai kaitējumu jūras videi.

5. sadaļa. Dabas resursi

24. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu prettiesisku ieguvi

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu ieguvi, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu virszemes ūdensobjektu ekoloģiskajam stāvoklim vai ekoloģiskajam potenciālam vai pazemes ūdensobjektu kvantitatīvajiem radītājiem.

25. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar prettiesiski iegūtu kokmateriālu tirdzniecību

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu prettiesiski iegūtu kokmateriālu vai no šādiem kokmateriāliem izgatavotu izstrādājumu laišanu tirgū, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu, izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu kokmateriālu.

26. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar derīgo izrakteņu prettiesisku ieguvi

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu derīgo izrakteņu ieguves darbības, kuru veikšanai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums vai līdzvērtīga vides novērtēšanas procedūra, kas paredzēta valsts tiesību aktos, ja šāda rīcība notiek bez likumīgi nepieciešamās attīstības saskaņošanas attiecībā uz valsts tiesību aktos noteiktajiem vides aspektiem un šāda rīcība ir prettiesiska, izdarīta ar nodomu un izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

2. Puses var noteikt valsts noteikumus, attiecībā uz kuriem tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tiem sekretariātam.

6. sadaļa. Bioloģiskā daudzveidība

27. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu prettiesisku nonāvēšanu, iznīcināšanu, iegūšanu un turēšanu īpašumā

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu sugu īpatņa vai īpatņu nonāvēšanu, iznīcināšanu, iegūšanu vai turēšanu īpašumā, tostarp sugu īpatņu daļu vai atvasinājumu iegūšanu vai turēšanu īpašumā – izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu šādu īpatņu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā sugu aizsardzības statusu –, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.

28. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu prettiesisku tirdzniecību

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu sugu īpatņa vai īpatņu vai šādu sugu īpatņu daļu vai atvasinājumu pārdošanu vai piedāvāšanu pārdošanai – izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu šādu īpatņu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā sugu aizsardzības statusu –, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.

2. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu sugu īpatņa vai īpatņu vai šādu sugu īpatņu daļu vai atvasinājumu pārrobežu tirdzniecību – izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu šādu īpatņu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā sugu aizsardzības statusu –, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.

29. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar dzīvotņu prettiesisku noplicināšanu aizsargājamā teritorijā

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu rīcību, kas izraisa dzīvotnes noplicināšanos aizsargājamā teritorijā vai aizsargājamu dzīvnieku sugu traucējumu aizsargājamā teritorijā, kas noteikta valsts tiesību aktos, ja šāda noplicināšanās vai traucējums ir nozīmīgi un ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.

2. Puses var noteikt dzīvotnes aizsargājamā teritorijā un aizsargājamas dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tām sekretariātam.

30. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar invazīvām svešzemju sugām

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu invazīvu svešzemju sugu, kas valsts tiesību aktos definētas kā tādas, kuras apdraud vidi, ievešanu valsts teritorijā, laišanu tirgū, turēšanu, selekciju, transportēšanu, izmantošanu, apmainīšanu, atļauju pavairot, audzēšanu vai kultivēšanu, izlaišanu vidē vai izplatīšanu, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.

7. sadaļa. Īpaši smags noziedzīgs nodarījums

31. pants. Īpaši smags noziedzīgs nodarījums

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu atzītu par īpaši smagu nodarījumu, ja tas ir izdarīts ar nodomu un ja šāds noziedzīgs nodarījums iznīcina ievērojama lieluma vai vidiskās vērtības ekosistēmu vai dzīvotni aizsargājamā teritorijā vai rada tai neatgriezenisku, plašu un būtisku kaitējumu, vai rada gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisku, plašu un būtisku kaitējumu.

8. sadaļa. Vispārīgi krimināltiesību noteikumi

32. pants. Kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība un mēģinājums

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu prettiesisku un ar nodomu izdarītu kūdīšanu vai atbalstīšanu veikt šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, līdzdalību tajā un tā mēģinājumu.

2. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu prettiesiskus un ar nodomu veiktus mēģinājumus izdarīt noziedzīgos nodarījumus, kas noteikti šīs konvencijas 12.–21., 23.–25. pantā, 28. panta 2. daļā un 30. pantā.

3. Puses apsver nepieciešamo normatīvo pasākumu veikšanu, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu prettiesiskus un ar nodomu veiktus mēģinājumus izdarīt noziedzīgos nodarījumus, kas noteikti šīs konvencijas 27. pantā un 28. panta 1. daļā.

33. pants. Jurisdikcija

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts:

a) to teritorijā;

b) uz kuģa, kura karoga valsts tās ir;

c) uz lidaparāta, kas reģistrēts saskaņā ar to tiesību aktiem;

d) ja to izdarījusi persona, kas ir to valstspiederīgais.

2. Puses apsver nepieciešamo normatīvo pasākumu veikšanu, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts pret to valstspiederīgo.

3. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ja iespējamais likumpārkāpējs atrodas to teritorijā un iespējamo likumpārkāpēju nevar izdot citai valstij, pamatojoties uz viņa valstspiederību.

4. Ja vairāk nekā viena puse pretendē uz to, ka iespējamais šajā konvencijā noteiktais noziedzīgais nodarījums ir noticis tās jurisdikcijā, tad iesaistītās puses attiecīgā gadījumā savstarpēji apspriežas, lai noteiktu piemērotāko jurisdikciju kriminālvajāšanai.

5. Neskarot starptautisko tiesību vispārējos noteikumus, šī konvencija neizslēdz nevienu kriminālo jurisdikciju, ko puse īsteno saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem.

34. pants. Juridisko personu atbildība

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ko viņu labā veikusi kāda fiziska persona, kura rīkojusies individuāli vai šīs juridiskās personas struktūras sastāvā, būdama vadošā amatā attiecīgajā juridiskajā personā, un noziedzīgos nodarījumus izdarījusi, pamatojoties uz:

a) pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā vai

c) pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. daļā minētajiem gadījumiem puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridisku personu var saukt pie atbildības tad, ja nepienācīgas uzraudzības vai kontroles dēļ, kas jāveic 1. daļā minētajai fiziskajai personai, kādai šīs juridiskās personas pakļautībā esošajai fiziskajai personai ir kļuvis iespējams minētās juridiskās personas labā veikt kādu šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu.

3. Saskaņā ar attiecīgās puses tiesību principiem juridisko personu var saukt pie kriminālatbildības, civiltiesiskās atbildības vai administratīvās atbildības.

4. Šāda atbildība neskar tās fiziskās personas kriminālatbildību, kas ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu.

35. pants. Sodi un pasākumi

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja to izdarījušas fiziskas personas, piemēro efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma smagumu. Piemērojamie sodi ietver brīvības atņemšanu un var ietvert arī naudas sodu.

2. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskajām personām, kas ir atbildīgas saskaņā ar 34. pantu, tiktu piemērots efektīvs, samērīgs un preventīvs sods, kas ir kriminālsods vai naudas sods un var ietvert citus pasākumus, piemēram:

a) aizliegumu veikt komercdarbību;

b) aizliegumu saņemt valsts pabalstus vai atbalstu;

c) piekļuves liegšanu publiskam finansējumam, tostarp iepirkuma procedūrām, dotācijām un koncesijām, kā arī atļauju un pilnvarojumu atsaukšanu;

d) pakļaušanu tiesas uzraudzībai;

e) likvidēšanu tiesas ceļā;

f) atļauju vai pilnvaru apturēšanu, atsaukšanu vai anulēšanu par tādu darbību veikšanu, kuru rezultātā izdarīts attiecīgais noziedzīgais nodarījums;

g) ja tas ir sabiedrības interesēs, visa vai daļēja tāda tiesas nolēmuma publicēšanu, kas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, neskarot noteikumus par privātumu un datu aizsardzības noteikumus, vai

h) pienākumu ieviest rūpības pienākuma shēmas, lai uzlabotu atbilstību vides standartiem.

3. Puses, cik vien iespējams saskaņā ar katras valsts tiesību sistēmu, pieņem tādus normatīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai būtu iespējams iesaldēt, aizturēt un konfiscēt:

a) nozieguma rīkus, proti, jebkuru īpašumu, kas jebkādā veidā, pilnīgi vai daļēji izmantots vai paredzēts izmantošanai, lai izdarītu šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu vai noziedzīgos nodarījumus, un

b) līdzekļus, kas iegūti no šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, vai īpašumu, kura vērtība atbilst šo līdzekļu apjomam.

4. Puses apsver iespēju veikt nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai fiziskām un juridiskām personām piemērojamos sodos un pasākumos iekļautu vides atjaunošanu saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) kompetentā iestāde var dot rīkojumu par vides atjaunošanu saistībā ar šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ievērojot noteiktus nosacījumus, un

b) kompetentā iestāde var izdot rīkojumu par neizpildīta vides atjaunošanas rīkojuma izpildi uz tās personas rēķina, uz kuru attiecas rīkojums, vai arī šai personai tā vietā vai papildus tam var piemērot citus kriminālsodus vai cita veida sodus.

36. pants. Atbildību pastiprinoši apstākļi

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viens vai vairāki turpmāk minētie apstākļi, ciktāl tie neveido esošā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem tiktu ņemti vērā kā atbildību pastiprinoši apstākļi, nosakot sodu par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem:

a) noziedzīgais nodarījums ir izraisījis smagu un plašu vai smagu un ilgstošu, vai smagu un neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmai;

b) noziedzīgais nodarījums ir izdarīts noziedzīgas organizācijas ietvaros;

c) noziedzīgajā nodarījumā pārkāpējs izmantojis nepatiesus vai viltotus dokumentus;

d) noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi valsts amatpersona vai valsts amatpersonas, pildot savus pienākumus;

d) noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir bijis iepriekš tiesāts par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

f) noziedzīgais nodarījums tieši vai netieši radīja – vai bija gaidāms, ka radīs, – ievērojamu mantisku labumu vai deva iespēju izvairīties no būtiskiem izdevumiem, ciktāl šādu labumu vai izdevumus var noteikt.

2. Šā panta 1. daļas a) apakšpunktā minētais atbildību pastiprinošais apstāklis neattiecas uz šīs konvencijas 31. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu.

37. pants. Iepriekš piemēroti citu pušu sodi

Puses apsver nepieciešamo normatīvo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu iespēju, ka, nosakot sodu, ņem vērā citas puses pieņemtos galīgos spriedumus par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

III nodaļa. Izmeklēšana, kriminālvajāšana un procesuālās tiesības

38. pants. Kriminālprocesa ierosināšana un turpināšana

Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšana vai kriminālvajāšana saistībā ar šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav atkarīga no sūdzības iesniegšanas un tiesvedība var turpināties, pat ja sūdzība tiek atsaukta.

39. pants. Tiesības piedalīties tiesvedībā

Puses apsver iespēju veikt nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai personām, kuras ir pietiekami ieinteresētas vai kuras apgalvo, ka to tiesības ir aizskartas, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kas veicina vides aizsardzību, būtu tiesības piedalīties tiesvedībā par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ciktāl pušu valsts tiesību sistēmā tiesvedībās par citiem noziedzīgiem nodarījumiem ir paredzētas šādu personu vai organizāciju procesuālās tiesības, piemēram, kā civilprasītājām.

VI nodaļa. Starptautiskā sadarbība

40. pants. Starptautiskā sadarbība krimināllietās

1. Puses savstarpēji sadarbojas saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, piemērojot attiecīgos starptautiskos un reģionālos dokumentus par sadarbību krimināllietās un pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās, pamatojoties uz vienotiem vai savstarpējiem tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem, pēc iespējas plašākā apjomā, lai:

a) novērstu un apkarotu šajā konvencijā noteiktos noziedzīgos nodarījumus un šajā saistībā veiktu kriminālvajāšanu, tostarp iesaldētu, aizturētu un konfiscētu mantu;

b) nodrošinātu aizsardzību un palīdzību lieciniekiem un personām, kas ziņo par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un sadarbojas ar tiesu iestādēm;

c) veiktu izmeklēšanu un tiesvedību par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un

d) nodrošinātu pušu tiesu iestāžu izdotu attiecīgo kriminālspriedumu izpildi.

2. Ja puse, kas veic izdošanu vai sniedz savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās saskaņā ar spēkā esošu līgumu, saņem izdošanas lūgumu vai tiesiskās palīdzības lūgumu krimināllietās no puses, ar kuru tā nav noslēgusi šādu līgumu, tā, pilnībā ievērojot savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un savas valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, var uzskatīt šo konvenciju par pamatu izdošanai vai savstarpējai tiesiskajai palīdzībai krimināllietās saistībā ar šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un var šim mērķim mutatis mutandis piemērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību 16. un 18. pantu.

41. pants. Informācija

1. Ikviena puse, ievērojot savas valsts tiesību aktus, bez iepriekšēja pieprasījuma var nosūtīt citai pusei informāciju, kas iegūta tās veiktajā izmeklēšanā, ja tā uzskata, ka šādas informācijas izpaušana varētu palīdzēt saņēmējai pusei novērst šajā konvencijā noteiktos noziedzīgos nodarījumus vai ierosināt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ka šīs izpaušanas rezultātā minētā puse varētu iesniegt sadarbības pieprasījumu saskaņā ar šīs konvencijas 40. pantu.

2. Ikviena puse, kas saņem jebkādu informāciju saskaņā ar šā panta 1. daļu, iesniedz šo informāciju savām kompetentajām iestādēm, lai atbilstīgā gadījumā tās varētu ierosināt tiesvedību vai varētu šo informāciju ņemt vērā attiecīgajās civillietās un krimināllietās.

3. Informācijas sniedzēja puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem var izvirzīt nosacījumus, ar kādiem saņēmēja puse drīkst izmantot šo informāciju. Saņēmējai pusei šie nosacījumi ir saistoši.

42. pants. Datu aizsardzība

Jebkura personas datu pārsūtīšana, ko veic puse saskaņā ar šīs konvencijas 40. un 41. pantu, notiek tikai tad, ja ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti piemērojamos tiesību aktos un starptautiskajos nolīgumos, kuri reglamentē personas datu aizsardzību.

VII nodaļa. Aizsardzības pasākumi

43. pants. Cietušo statuss kriminālizmeklēšanā un tiesvedībā

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem visās kriminālizmeklēšanas un tiesvedības stadijās aizsargātu cietušo tiesības un intereses, jo īpaši:

a) informē cietušos par viņu tiesībām, viņiem pieejamajiem pakalpojumiem un pēc pieprasījuma par pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņu iesniegtajām sūdzībām, uzturētajām apsūdzībām, krimināllietas statusu, izņemot ārkārtējos gadījumos, ja šādu ziņu sniegšana varētu negatīvi ietekmēt lietas pienācīgu izskatīšanu, un viņu pienākumiem tajā, kā arī informē cietušos par viņu lietas rezultātu;

b) atbilstoši valsts procesuālajām normām dod cietušajiem iespēju tikt uzklausītiem, sniegt pierādījumus un izvēlēties līdzekļus, ar kuriem tieši vai ar starpnieku palīdzību dara zināmu un izskata viņu viedokli, vajadzības un bažas;

c) nodrošina cietušajiem atbilstīgus atbalsta pasākumus, lai viņu tiesības un intereses tiktu pienācīgi darītas zināmas un ņemtas vērā, un

d) nodrošina, ka ir pieejami pasākumi, kas cietušos un viņu ģimenes locekļus pasargā no sekundāras un atkārtotas viktimizācijas, iebiedēšanas un atriebības.

2. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka cietušajiem jau no pirmās saskares ar kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija par attiecīgo kriminālprocesu un administratīvo procesu.

3. Puses nodrošina, ka cietušajiem ir pieejama juridiskā palīdzība, ja viņiem ir kriminālprocesa dalībnieka statuss. Nosacījumus vai procesuālos noteikumus, saskaņā ar kuriem cietušajiem ir pieejama juridiskā palīdzība, nosaka valsts tiesību aktos.

4. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kas cietušas šajā konvencijā noteiktajā noziedzīgajā nodarījumā, kurš izdarīts citas puses teritorijā, nevis viņu dzīvesvietas puses teritorijā, varētu iesniegt sūdzību savas dzīvesvietas valsts kompetentajās iestādēs, ja to nevar izdarīt tās puses teritorijā, kurā noziedzīgais nodarījums izdarīts, vai – smaga noziedzīga nodarījuma gadījumā minētās puses valsts tiesību aktu izpratnē – ja šīs personas nevēlas to darīt.

5. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu grupu, fondu, asociāciju vai valstisko vai nevalstisko organizāciju biedriem iespēju sniegt palīdzību un/vai atbalstu cietušajiem – ar viņu piekrišanu – kriminālprocesā par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja vien nav pieņemts pamatots lēmums par pretējo.

44. pants. Liecinieku aizsardzība

1. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai kriminālprocesos par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodrošinātu lieciniekiem un attiecīgā gadījumā viņu radiniekiem un citām viņiem tuvām personām efektīvu un atbilstošu aizsardzību pret jebkādu iespējamu atriebību vai iebiedēšanu.

2. Šā panta 1. daļu piemēro arī cietušajiem, ciktāl viņi ir liecinieki.

45. pants. To personu aizsardzība, kuras ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem vai sadarbojas ar tiesu iestādēm

Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un atbilstošu aizsardzību tiem, kas ziņo par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai citādi sadarbojas ar izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas iestādēm.

VIII nodaļa. Uzraudzības mehānisms

46. pants. Pušu komiteja

1. Pušu komiteju veido šīs konvencijas pušu pārstāvji.

2. Pušu komiteju sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmā tikšanās notiek gada laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās, kad konvenciju ir ratificējusi desmitā parakstītājvalsts. Pēc tam tās sanāksmes notiek tad, kad to pieprasa vismaz viena trešdaļa pušu vai ģenerālsekretārs.

3. Pušu komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Ikviena puse, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, piedalās pušu komitejas darbību finansēšanā. Iemaksu, ko maksā valsts, kura nav Eiropas Padomes dalībvalsts, kopīgi nosaka Ministru komiteja un šī valsts.

47. pants. Citi pārstāvji

1. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, cilvēktiesību komisārs, Eiropas Noziedzības problēmu komiteja (CDPC), kā arī citas attiecīgās Eiropas Padomes starpvaldību komitejas katra norīko savu pārstāvi pušu komitejā.

2. Ministru komiteja pēc apspriedes ar pušu komiteju var aicināt arī citas Eiropas Padomes struktūras iecelt savu pārstāvi pušu komitejā.

3. Pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši nevalstisko organizāciju, pārstāvji pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot attiecīgajos Eiropas Padomes noteikumos paredzēto kārtību.

4. Pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar šā panta 1.–3. daļu, pušu komitejas sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.

48. pants. Pušu komitejas funkcijas

1. Pušu komiteja uzrauga šīs konvencijas īstenošanu. Pušu komitejas reglaments nosaka kārtību, kādā izvērtē šīs konvencijas īstenošanu.

2. Pušu komiteja veicina informācijas, pieredzes un labas prakses vākšanu, analīzi un apmaiņu starp valstīm, lai uzlabotu to spēju nodrošināt vides krimināltiesisko aizsardzību.

3. Attiecīgajā gadījumā pušu komiteja arī:

a) sekmē šīs konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu, tostarp tādu problēmu un seku identificēšanu, ko rada kāda deklarācija vai atruna, kura iesniegta saskaņā ar šo konvenciju;

b) izsaka viedokli par jebkuru jautājumu saistībā ar šīs konvencijas piemērošanu un sekmē informācijas apmaiņu par būtiskām pārmaiņām tiesiskajā, politiskajā vai tehnoloģiju attīstības jomā.

4. Eiropas Padomes sekretariāts palīdz pušu komitejai veikt tās funkcijas saskaņā ar šo pantu.

5. CDPC tiek regulāri informēta par šā panta 1.–3. daļā minētajām darbībām.

IX nodaļa. Saistība ar citiem starptautisko tiesību avotiem

49. pants. Saistība ar citiem starptautisko tiesību avotiem

1. Šī konvencija neietekmē tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautisko paražu tiesībām un citām starptautiskām konvencijām, kuru puses ir vai par kuru pusēm kļūs šīs konvencijas puses un kuras ietver noteikumus par šajā konvencijā reglamentētajiem jautājumiem.

2. Šīs konvencijas puses par jautājumiem, kurus reglamentē šī konvencija, var savstarpēji slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus, lai papildinātu vai nostiprinātu šīs konvencijas noteikumus vai veicinātu tajā noteikto principu īstenošanu.

3. Nekas no šajā konvencijā noteiktā neietekmē valstu un fizisko personu tiesības, saistības un atbildību, ko paredz starptautisko tiesību akti.

X nodaļa. Konvencijas grozījumi

50. pants. Konvencijas grozījumi

1. Jebkuru kādas puses ierosinājumu veikt šīs konvencijas grozījumu dara zināmu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas to pārsūta Eiropas Padomes dalībvalstīm, ikvienai parakstītājvalstij, ikvienai pusei, Eiropas Savienībai, ikvienai valstij, kas uzaicināta parakstīt šo konvenciju saskaņā ar 53. panta noteikumiem, un ikvienai valstij, kas aicināta pievienoties šai konvencijai saskaņā ar 54. panta noteikumiem.

2. Eiropas Padomes Ministru komiteja izvērtē ierosinātos grozījumus un pēc apspriešanās ar šīs konvencijas pusēm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, var pieņemt šos grozījumus ar balsu vairākumu saskaņā ar Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) apakšpunktu.

3. Jebkura grozījuma tekstu, ko Ministru komiteja pieņēmusi saskaņā ar šā panta 2. daļu, nosūta pusēm akceptēšanai.

4. Grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 2. daļu, stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājis viens mēnesis no dienas, kurā visas puses ir Eiropas Padomes ģenerālsekretāram paziņojušas par grozījuma akceptēšanu.

XI nodaļa. Nobeiguma noteikumi

51. pants. Šīs konvencijas ietekme

1. Šīs konvencijas noteikumi neskar valsts tiesību aktus un saistošos starptautiskos dokumentus, kuri ir spēkā vai var stāties spēkā un saskaņā ar kuriem personām tiek vai tiktu piešķirtas labvēlīgākas tiesības saistībā ar noziegumu pret vidi novēršanu un apkarošanu.

2. Puses, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, savstarpējās attiecībās piemēro Eiropas Savienības noteikumus, kas reglamentē jautājumus, kuri ir šīs konvencijas darbības jomā. Tas neskar šīs konvencijas pilnīgu piemērošanu to attiecībās ar citām pusēm.

52. pants. Strīdu izšķiršana

1. Jebkuru strīdu, kas var rasties par šīs konvencijas noteikumu piemērošanu vai interpretāciju, puses vispirms cenšas atrisināt, izmantojot sarunas, samierināšanu, šķīrējtiesu vai jebkuru citu miermīlīga izlīguma metodi, par kuru tās savstarpēji vienojušās.

2. Eiropas Padomes Ministru komiteja var izstrādāt strīdu izšķiršanas procedūras, ko var izmantot strīdā iesaistītās puses, ja tās savstarpēji par to vienojas.

53. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šo konvenciju atver parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādāšanā, un Eiropas Savienībai.

2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā desmit parakstītājvalstis, tostarp vismaz astoņas Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu saskaņā ar šā panta 2. daļu.

4. Attiecībā uz ikvienu citu šā panta 1. daļā minēto valsti vai Eiropas Savienību, kas vēlāk izsaka savu piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

54. pants. Pievienošanās Konvencijai

1. Pēc tam, kad šī konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar šīs konvencijas Pusēm un saņēmusi to vienprātīgu piekrišanu, var aicināt ikvienu valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un nav piedalījusies šīs konvencijas izstrādē, pievienoties šai konvencijai, pamatojoties uz vairākuma lēmumu, kā tas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) apakšpunktā, un to pušu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kurām ir tiesības piedalīties Ministru komitejā.

2. Ikvienā valstī, kas pievienojas Konvencijai, Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deponēts pievienošanās dokuments.

55. pants. Teritoriālā piemērošana

1. Ikviena valsts vai Eiropas Savienība parakstīšanas brīdī vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās šī konvencija ir piemērojama.

2. Ikviena puse jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var paplašināt šīs konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuras vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

3. Jebkuru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar iepriekšējām divām panta daļām, attiecībā uz jebkuru šajā deklarācijā norādīto teritoriju var atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

56. pants. Atrunas

1. Atrunas nevar izdarīt attiecībā uz šīs konvencijas noteikumiem, izņemot šā panta 2. un 3. daļā paredzētos noteikumus.

2. Ikviena puse vai Eiropas Savienība parakstīšanas brīdī vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai piemērot tikai īpašos gadījumos vai apstākļos šīs konvencijas 33. panta 1. daļas d) apakšpunkta noteikumus.

3. Pamatojoties uz saskaņotajiem tiesību aktiem, reģionālā integrācijas organizācija un šīs organizācijas dalībvalstis parakstīšanas brīdī vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī var Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā precizēt:

a) šīs konvencijas 3. panta a) apakšpunktā minētā termina "prettiesisks" tvērumu un

b) šīs konvencijas 13., 14., 19.–22. un 26.–30. pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu definēšanā izmantoto jēdzienu "valsts tiesību akti", "valsts noteikumi", "aizsargāts" un "prasība" tvērumu.

4. Ikviena puse var pilnīgi vai daļēji atsaukt atrunu, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju. Šī deklarācija stājas spēkā dienā, kad to saņem ģenerālsekretārs.

57. pants. Denonsēšana

1. Ikviena puse jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

58. pants. Paziņošana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šis konvencijas izstrādē, ikvienai parakstītājvalstij, ikvienai pusei, Eiropas Savienībai un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties šai konvenciju, par:

a) ikvienu parakstīšanu;

b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu;

c) ikvienu šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 53. un 54. pantu;

d) ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 50. pantu, un datumu, kurā šis grozījums stājas spēkā;

e) ikvienas atrunas izdarīšanu un atrunas atsaukšanu saskaņā ar 56. pantu;

f) ikvienu denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 57. panta noteikumiem, vai

g) visām citām ar šo konvenciju saistītām darbībām, paziņojumiem vai ziņojumiem.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Sagatavota [vieta] [202x.] gada [datums] angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs pārsūta šīs konvencijas apliecinātās kopijas ikvienai Eiropas Padomes dalībvalstij, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādē, Eiropas Savienībai un ikvienai valstij, kas uzaicināta tai pievienoties.