Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 13

Rēzeknē 2026. gada 11. septembrī (prot. Nr. 44, 3. p., lēmums Nr. 1.1.1/26/385)

Kovšu ezera (Rēzeknes pilsētā) ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi

Izdoti saskaņā ar
Zemes pārvaldības likuma 15. pantu
un Zvejniecības likuma 7. panta ceturto daļu.

1. Saistošie noteikumi nosaka Kovšu ezera (Rēzeknes pilsētā) ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus saskaņā ar pielikumu.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Tutins

APSTIPRINĀTI
ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes
11.09.2026. lēmumu Nr. 1.1.1/26/385.

Kovšu ezera (Rēzeknes pilsētā) ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi

(Noteikumu sadaļas, atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1014
"Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība")

1. Vispārīgie dati:

1.1. ūdens objekta nosaukums Kovšu ezers;

1.2. atrašanās vieta (pilsēta, novads): Rēzeknes valstspilsētas administratīvā teritorija;

1.3. ģeogrāfiskās koordinātas;

1.4. ūdenssaimnieciskā iecirkņa kods/ūdenstilpes kods (saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru);

Kovšu ezera ūdenstilpes klasifikatora kods (saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 403 "Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru"): 42066

1.5. upes baseins, kurā atrodas ūdens objekts: Daugavas upju baseinu apgabals

1.5.1. upe, kur atrodas ūdens objekts; n/a

1.5.2. attālums no ietekas citā upē, jūrā (km); n/a

1.6. ūdens objekta veids:

1.6.1. dabīga ūdenstilpe (ezers, upe) Kovšu ezers ir eitrofs ezers ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Ezera kopējā platība 25,2 ha

1.6.2. dabīga ūdenstilpe ar mākslīgi mainītiem ūdens līmeņiem 20. gs. otrajā pusē izveidota pārgāzne uz Kovšu ezera iztekas – Kovšupes ~ 70 m uz lejteci no Kovšu ezera, kas 2021. gadā atjaunota.

1.6.3. mākslīgs uzpludinājums (dīķis, ūdenskrātuve) kopš _____.gada; n/a

1.6.4. jaunveidots uzpludinājums (ūdenskrātuve, dīķis, kanāls); n/a

1.7. ūdens objekta saimnieciskās izmantošanas veids

Saskaņā ar Civillikuma 1102. pantu un I pielikumu Kovšu ezers pieskaitāms publiskiem ezeriem un atbilstoši Zvejniecības likuma 6. pantam zvejas tiesības Kovšu ezerā pieder valstij.

Ūdenstilpi paredzēts izmantot šādiem mērķiem:

1) rekreācija (atpūta uz ūdeņiem), tai skaitā peldvietas;

2) makšķerēšana, zemūdens medības

2. Ūdens objekta raksturojums: Kovšu ezers ir caurtekošs ezers. Ezeram ūdens pieplūdi un ūdens atvadi nodrošina Kovšupe. Kovšupe ir vienīgā ezera promteka, izplūst no ezera tā Ziemeļu daļā, plūst pa vaļēju gultni aptuveni 180 m, pēc 68 m promtekas gultnē izbūvēta pārgāzne (būvprojektā "Kovšu ezera parka izveide, sakārtojot ezeram pieguļošās degradētās un neizmantotās teritorijas, Rēzeknē" nosaukts par – aizsprostu), šķērsojot Brīvības ielu, kur šķērsojums nodrošināts ar caurteku (ø1.0m), un turpinot tecējumu pa kanālu uz vēsturiskajām dzirnavām. Tālāk ūdens plūsma noris pa pazemes ūdens kanālu/ segto novadu, līdz izplūst Rēzeknes upē, pik. 656/09. Ezeram ūdens pieplūdi galvenokārt nodrošina Kovšupe, papildus tam arī maza izmēra grāvji, to skaitā novadgrāvis ar meliorācijas kadastra apzīmējumu 428734:2.

2.1. morfometriskais un hidroloģiskais raksturojums:

2.1.1. ūdens objekta sateces baseins (km²) 18,7;

2.1.2. baseina relatīvā mežainība (%) 29;

2.1.3. baseina relatīvā purvainība (%) 1%;

2.1.4. pavasara plūdu maksimālais caurplūdums

Q1% (m3/s): 2,51

Q5% (m3/s): 1,86

2.1.5. minimālais caurplūdums: Q _{min 30d vasaras 95%} 0 (m³/s) pēc Qvv ūdens līmeņa, bet pēc Zīverta aprēķina formulas ezers izsīkstošs, taču tā kā dabā nav novērota būtisks ūdens līmeņa samazinājums mazūdens periodā, secināms ka daļu ezera pieplūdes ūdens apjoma rada gruntsūdens pieplūde.

2.1.6. normālais ūdens līmenis (NŪL) (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā (LAS2000,5): 136,33;

2.1.7. zemākais ūdens līmenis (ZŪL) (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā (LAS2000,5): 135,88;

2.1.8. augstākais (plūdu) 1% ūdens līmenis (AŪL) (m) atbilstoši EVRS realizācijai Latvijas teritorijā
(LAS 2000,5): 136,93;

2.1.9. kopējais ūdens objekta tilpums normālam ūdens līmenim (tūkst.. m3): 655,2;

2.1.10. lietderīgais tilpums (tūkst. m3): n/a;

2.1.11. virsmas laukums normālam ūdens līmenim (ha) 25,2;

2.1.12. ūdens objekta garums (km) 0,86;

2.1.13. ūdens objekta lielākais platums (km) 0,48;

2.1.14. ūdens objekta vidējais dziļums (m) 2,6;

2.1.15. ūdens objekta maksimālais dziļums (m) 3,8;

2.1.16. krasta līnijas garums (km) 3;

2.1.17. seklūdens zonas (dziļums mazāks par 0,5 m) platība (ha) 3,1;

2.1.18. ilggadīgā vidējā notece gadā ūdens objektā (milj. m³) 3,74;

2.1.19. ietekmēto zemju platība normālam ūdens līmenim (ha) ~7;

2.2. ūdens objekta ekoloģiskā stāvokļa raksturojums:

2.2.1. prioritārie ūdeņi (ūdens objekta atbilstība normatīvo aktu prasībām par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti)

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 118 nosacījumiem, Kovšu ezers nav klasificēts kā prioritārie lašveidīgo vai karpveidīgo zivju ūdeņi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība", Kovšu ezerā ir izveidota oficiāla peldvieta. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem" Kovšu ezers nav novērtēts kā ūdensobjekts, kurā pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli;

2.2.2. ūdens objekta hidroloģiskā režīma ietekme uz piegulošo platību gruntsūdens līmeņiem

Ezeram ir samērā lēzeni krasti, kas ezera ūdenslīmeņa svārstību rezultātā rada plašāku ietekmi uz pieguļošo teritoriju gruntsūdeņiem nekā izteikta reljefa apstākļos. Ietekme lielākā vai mazākā apmērā skar visu ezeram pieguļošo teritoriju, bet tā plašāk attiecināma uz ezera Dienvidu daļu (Kovšupes ieplūde Kovšu ezerā – ietekme sniedzas līdz A13 autoceļam – Atbrīvošanas alejai) un Rietumu daļu (pret Kovšu ezera kempinga vietu), kā arī Austrumu daļas publisko peldvietu – šajās ezera piekrastes daļās reljefs ir līdzens, kuru gruntsūdens līmenis tiešā veidā atkarīgs no Kovšu ezera ūdens līmeņa.

2.2.3. hidrobiocenožu raksturojums, tajā skaitā dati par kopējo un virsūdens aizaugumu (%);

Lai raksturotu Kovšu ezera ekosistēmu, hidrobiocenožu raksturojumam un ekoloģiskā stāvokļa vērtējumam (skat. 2.2.5. sadaļu) 2025. gada vasaras sezonā ievākti hidroķīmiskie (barības vielas, skābeklis, pH) un bioloģiskie paraugi (fitoplanktons, zooplanktons, zoobentoss) dažādās ūdenstilpes horizontālajās un vertikālajās zonās (1. attēls) ar mērķi identificēt organismu sastopamību, biomasu un sugu sastāva mainību, barības vielu koncentrācijas un to mainību. Ūdensaugu sabiedrības novērtēšanai Kovšu ezerā izmantoti 2025. gada vasaras apsekojuma dati.

1. attēls. Zivju paraugu (7), fitoplanktona paraugu (2) zooplanktona paraugu (1), zoobentosa paraugu (3) un ūdens paraugu (3) ievākšanas stacijas Kovšu ezerā 2025. gada vasaras sezonā. Ar numuriem apzīmētajās stacijās ievākti ūdens un/vai zivju barības objektu paraugi

Mikroskopiskās aļģes jeb fitoplanktons ieņem nozīmīgu lomu saldūdens ekosistēmās. Šīs aļģes ir pirmproducenti – organismi, kas pārvērš neorganiskās vielas organiskajās. Tādējādi fitoplanktons veido barības ķēdes pirmo posmu. Ar to barojas galvenokārt zooplanktons (mikroskopiskie vēžveidīgie, kas ir galvenā zivju mazuļu barības bāze). Fitoplanktona paraugi 2025. gada vasaras sezonā Kovšu ezerā ievākti 2 stacijās (1. attēls) no laivas ~0,3 m dziļumā, paraugus iepildot 500 ml tumšās plastmasas pudelītēs. Paraugi fiksēti ar etiķskābo Lugola šķīdumu, gala koncentrācijai sasniedzot 0,5%. Noteikts planktonisko aļģu taksonu sastāvs un aprēķināta taksonu biomasa. 2025. gada vasaras sezonā Kovšu ezerā konstatēts vidēji augsts fitoplanktona daudzums; fitoplanktona biomasa vidēji bija 3,91 mg/l (2. attēls). Fitoplanktona cenozē dominēja kriptofītaļģes, zilaļģes un kramaļģes, konstatēts vidēji zems zilaļģu īpatsvars (vidēji ~23%). Planktonisko aļģu sugu sastāvs un biomasa indikatīvi norāda uz vidēju ezera ekoloģisko kvalitāti, jo, kaut arī fitoplanktona cenozē nav konstatēta izteikta potenciāli toksisko zilaļģu dominance, kopējā fitoplanktona biomasa ir salīdzinoši augsta. Kovšu ezerā rekomendējams veikt ūdens kvalitātes, tai skaitā fitoplanktona cenozes monitoringu vismaz trīs gadus pēc kārtas, lai varētu adekvāti novērtēt ekoloģiskās kvalitātes izmaiņas un to cēloņus.

2. attēls. Fitoplanktona biomasa Kovšu ezerā 2025. gada vasaras sezonā

Makrofītu cenozes novērtējums Kovšu ezerā veikts 2025. gada vasaras sezonā. Apsekojums veikts, apbraucot ezeru pa perimetru un novērtējot aizaugumu ar makrofītiem. Ūdensaugu sabiedrība novērtēta 3 grupās: virsūdens augi jeb helofīti, peldlapu augi jeb nimfeīdi, zemūdens augi jeb elodeīdi.

2025. gada vasaras sezonā Kovšu ezera kopējais makrofītu segums novērtēts ~70%, aizaugums ar virsūdens augiem novērtēts ~10%. Virsūdens (helofītu) augi Kovšu ezerā sastopami dziļumā līdz 1,2 metriem, joslas platums variē no 1 līdz 10 metriem. Helofītu joslu lielākoties veido niedres Phragmites australis (~50% no virsūdens augu joslas), bieži sastopams arī ezera meldrs Scirpus lacustris un platlapu vilkvālīte Typha latifolia (kopā ~20%); konstatēta arī smaržīgā kalme Acorus calamus, uzpūstais grīslis Carex rostrata un lielā ūdenszāle Glyceria maxima (kopā ~20%), retumis atrodama parastā bultene Sagittaria sagittifolia, upes kosa Equisetum fluviatile un ūdens ērkšķuzāle Scolochloa festucacea (kopā ~10%), vietām atrodama vienkāršā ežgalvīte Sparganium emersum, parastā purvpaparde Thelypteris palustris, dzeltenā ķekarzeltene Naumburgia thyrsiflora, indīgais velnarutks Cicuta virosa un purva skalbe Iris pseudacorus. Kopumā ūdensaugu sabiedrība Kovšu ezerā raksturojama kā vidēji bagāta – ūdenstilpē dominē niedres, lēpes, raglapes un daudzlapes, citu ūdensaugu sugu projektīvais segums ir zems, tomēr sastopams salīdzinoši daudz ūdensaugu sugu. Augstais aizaugums ar ūdensaugiem un augstā raglapju sastopamība indikatīvi norāda uz sliktu ezera ekoloģisko kvalitāti.

Zooplanktona paraugi ievākti 1 stacijā no virsējā ūdens slāņa 0,5–1 m dziļumā ar Apšteina tipa planktona tīklu (diametrs 30 cm, acs izmērs 55 μm), filtrējot 100 l ūdens. Paraugi fiksēti ar 96% etanolu, kopējai etanola koncentrācijai sasniedzot 10%. Zooplanktona taksonomiskais sastāvs noteikts līdz sugas, ģints vai kārtas līmenim, kā arī noteikts organismu skaits (n/m3), izmērs un aprēķināta to biomasa (mg/m3).

Kovšu ezerā 2025. gada vasaras sezonā zooplanktona organismu skaits sasniedz 985750 n/m3. Pēc skaita zooplanktona cenozē dominē izmēros mazie virpotāji Rotatoria. Zooplanktona biomasa 2025. gada vasaras sezonā ūdenī ir augsta, tā vidēji sasniedz 1499 mg/m3. Pēc biomasas dominē airkājvēžu Copepoda īpatņi, galvenokārt Mesocyclops leuckarti, kā arī virpotāju Rotatoria īpatņi, galvenokārt Asplanchna priodonta. No zarūsaiņu Cladocera īpatņiem galvenokārt dominē Diaphanosoma brachyurum un Ceriodaphnia quadrangula. Kopumā secināms, ka zivju barošanās nolūkiem piemērotu zooplanktona organismu (gan Cladocera, gan Copepoda) daudzums Kovšu ezerā zivju mazuļiem un planktivorām zivīm ir pietiekams. Salīdzinājumā ar 2018. gadā ievāktajiem datiem, kopumā nav vērojamas negatīvas izmaiņas zooplanktona cenozes sastāvā un daudzumā.

Zoobentoss jeb ūdens bezmugurkaulnieki, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni, ir nozīmīgs ūdens ekosistēmu elements. Šiem dzīvniekiem raksturīgi dažādi barošanās objekti (zooplanktons, fitoplanktons, citi bezmugurkaulnieki u.c.) un mehānismi (filtrētāji, plēsēji u.c.), kas norāda uz to, ka tiem ir gan tieša, gan pastarpināta ietekme uz ūdens barības ķēžu funkcionēšanu. Papildus tam, zināms, ka zoobentoss ir nozīmīgākais zivju sabiedrību barības objekts Latvijas un Eiropas ezeros. Zoobentosa paraugi 2025. gada vasaras sezonā Kovšu ezerā ievākti 3 stacijās (1. attēls). Paraugi ievākti no ūdenstilpes grunts virskārtas ar Ekmaņa gruntssmēlēju (viena parauglaukuma platība 0,09 m²), katram paraugam veikti četri atkārtojumi, lai iegūtu pilnīgāku informāciju par piegrunts bezmugurkaulnieku sabiedrības sastāvu. Paraugu skalošanai izmantots metālisks siets ar acu izmēru 0,5 mm, pēc tam paraugi fiksēti etanola šķīdumā, kopējai etanola koncentrācijai paraugā sasniedzot 70%. Tālākā paraugu šķirošana un taksonomiskā sastāva noteikšana veikta laboratorijā. Organismi noteikti līdz kārtas vai, ja iespējams, sugas līmenim, kā arī noteikts organismu skaits un biomasa tos nosverot. Paraugos konstatētais organismu skaits un svars pārrēķināts uz vienu kvadrātmetru – n/m² un g/m².

Kovšu ezerā zoobentosa biomasa variē no 1,43 g/m² līdz 4,17 g/m². Pēc biomasas zoobentosa cenozē dominē gliemeži, galvenokārt Bithynia tentaculata un spāru kāpuri, galvenokārt Epitheca bimaculata, kas ir vērtīgi zivju barības objekti. Kopumā secināms, ka Kovšu ezerā zoobentosa organismu daudzums un daudzveidība ir pietiekami, lai nodrošinātu ar barību zivju mazuļus un bentivorās zivis. Salīdzinājumā ar 2018. gadā ievāktajiem datiem, kopumā nav vērojamas negatīvas izmaiņas zoobentosa cenozes sastāvā un daudzumā. Sīkākai informācijai skatīt "Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Kovšu ezeram" (SR, 2025) 3. pielikumā.

2.2.4. ihtiofaunas raksturojums;

Zivju sabiedrības paraugu ievākšana tika veikta 2025. gada 31. jūlijā–1. augustā, ievērojot standartmetodi "LVS EN 14757:2015. Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem". Pētījuma laikā tika nozvejotas zivis no 9 sugām, kas kopā sastādīja 19,01 kg (3. attēls). Zivju sabiedrībā pēc biomasas dominē asaris, bet pēc skaita plicis. Kopējā visu zivju sugu biomasa vērtējama kā zema. 2018. gadā veiktās kontrolzvejas laikā tika konstatētas 11 zivju sugas, papildus 2025. gadā noķertajām – līdaka un ķīsis. Lomu struktūrā vērojams vidējs izmērā lielo plēsīgo zivju īpatsvars un augsts nelielu karpveidīgo zivju īpatsvars, kas skaidrojams ar kombinētu maluzvejas un makšķerēšanas spiedienu.

3. attēls. Kopējā zivju nozveja Kovšu ezerā (kg). Plēsīgās zivju sugas ir iezīmētas tumšākas. "n" apzīmē īpatņu skaitu

2.2.5. ekoloģiskā stāvokļa vērtējums un to ietekmējošie faktori;

Galvenās barības vielas, kas nepieciešamas ūdenstilpes ekosistēmas funkcionēšanai, ir slāpeklis un fosfors. Tās pirmprodukcijas norisei izmanto mikroskopiskās aļģes un augstākie ūdensaugi. Slāpeklis un fosfors ūdenstilpē atrodami gan brīvā veidā – neorganiskā slāpekļa un fosfora savienojumos (nitrīti, nitrāti, amonijs – slāpekļa savienojumi un fosfāti – fosfora savienojumi), gan arī saistītā veidā: kā organiskās vielas, vai arī ietverti mikroskopiskajās aļģēs jeb fitoplanktonā. Bez izšķīdušā skābekļa nav iespējama dzīvības procesu norise ūdenī. Tādējādi skābekļa koncentrācijas ūdenī horizontālā un vertikālā mainība nosaka floras un faunas izplatību ūdenstilpē. 2025. gada 31. jūlijā Kovšu ezerā tika ievākti 3 ūdens paraugi (1. attēls) hidroķīmiskai analīzei. Novērtēts kopējā slāpekļa un kopējā fosfora daudzums, kā arī brīvo slāpekļa (nitrītu, nitrātu) un fosfora (fosfātu) jonu daudzums. Ar Sekki disku ezera vidusdaļā tika izmērīta ūdens caurredzamība. Ūdenstilpes padziļinājumos ar zondi izmērīts ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums ik pēc 0,5 metriem, sākot no ūdens virsējā slāņa; izmērīta arī ūdens elektrovadītspēja, temperatūra un pH. Saskaņā ar Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas (UBA) plānā aprakstīto metodiku, Kovšu ezers klasificēts kā L6 tipa ezers "Sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību". Ezerā ievākto paraugu rezultāti pielīdzināti kvalitātes klašu vērtībām L6 tipa ezeriem. Kvalitātes klašu vērtības uzskaitītas 1.tabulā. Daugavas UBA plāns izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 858 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību", kas pakārtoti Ūdens apsaimniekošanas likumam. Ūdens apsaimniekošanas likumā iekļautas Eiropas Padomes un Parlamenta Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK rekomendācijas virszemes un pazemes ūdeņu apsaimniekošanai.

1. tabula. Ekoloģiskās kvalitātes klašu robežas L6 tipa ezeriem

2025. gadā vasaras sezonā Kovšu ezerā konstatētais kopējā fosfora un kopējā slāpekļa daudzums atbilst augstai ekoloģisko kvalitāti (2. tabula). Kovšu ezera ūdens caurredzamība 2025. gada vasarā bija 1,8 metri, ūdens temperatūra virskārtā 22,2 °C, pH 7,9. Kovšu ezerā lielākās daļas dzīvo organismu eksistencei pietiekams skābekļa daudzums (~5 mg/L) konstatēts līdz 2,0 m dziļumam. Šādi rādītāji, kopā ar konstatētajām barības vielu daudzuma vērtībām, norāda uz augstu/labu ezera ekoloģisko kvalitāti.

2. tabula. Kopējā slāpekļa un fosfora (mg/l) vērtības Kovšu ezerā 2025. gadā vasaras sezonā.
Krāsas apzīmē attiecīgo ekoloģiskās kvalitātes klasi, kurā ietilpst norādītais parametrs. Zila krāsa raksturo augstu ekoloģiskās kvalitātes klasi

Secinājumi un ieteikumi Kovšu ezera ekoloģiskās kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai:

• Kopumā Kovšu ezera ekoloģiskā kvalitāte paraugu ievākšanas laikā vērtējama kā vidēji laba;

• Lai uzlabotu/nepasliktinātu ūdenstilpes ekoloģisko stāvokli, nav pieļaujama antropogēnas izcelsmes piesārņojuma (sausās tualetes, neattīrīti sadzīves notekūdeņi u.c.) iepludināšana ezerā;

• Kovšu ezerā rekomendējams veikt ūdens kvalitātes, tai skaitā fitoplanktona cenozes regulāru monitoringu (ik pa 2–3 gadiem), lai varētu adekvāti novērtēt ekoloģiskās kvalitātes izmaiņas un to cēloņus.

2.3. ūdens objekta un tā piekrastes joslas saistība ar aizsargājamām teritorijām un aizsargājamiem dabas objektiem;

Tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā ir dabas parks "Adamovas ezers" apmēram 6,5 km uz ziemeļiem no Kovšu ezera un Rāznas nacionālais parks apmēram 7,5 km uz dienvidiem no ezera. Dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" valsts reģistra informācija liecina, ka Kovšu ezers nav iekļauts kādā no īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām.

2.4. ūdens līmeņa regulēšanas būvju raksturojums:

Kovšu ezera normālais ūdenslīmenis tiek uzturēts ar pārgāznes palīdzību, kas atrodas uz Kovšupes 68 m attālumā no Kovšu ezera. Vēsturiski, NŪL līmenis ezerā pirms pārgāznes izbūves tika pieņemts par 40 cm zemāks (aptuveni 135,9 m) nekā šobrīd esošais. Pārgāzne atjaunota 2021. gadā. Atjaunotās pārgāznes galvenā funkcija ir ūdenslīmeņa paaugstināta uzturēšana ezerā, attiecīgi paaugstinot tā NŪL un ZŪL. Kovšupes posma no ezera līdz pārgāznei nelielā garenkrituma dēļ un pārgāznes esamība attiecīgi paaugstina arī ezera AŪL, kas aprēķināts pie pavasara paliem ar pārsniegšanas varbūtību 1%, tomēr jāuzsver, ka pārgāznes esamība ezera AŪL neietekmē būtiski, jo pavasara palos galvenais limitējošais faktors ir pašas promteces – Kovšupes posma no ezera līdz pārgāznei hidromteriskie parametri. Veicot pārrēķinu, konstatēts, ka pārgāznes atjaunošanas projektā skaidrojošajā daļā nav korekti norādīti ezera caurplūdumi. Veicot analīzi un salīdzināšanu konstatēts, ka būvprojekta aprēķins ir veikts bez paša Kovšu ezera ietekmes iekļaušanas ūdenstilpņu ietekmes koeficienta aprēķinā, attiecīgi pēc pārrēķina pie Qpp1% aprēķina caurplūdums ir par 0,91m3 mazāks kā būvprojekta dokumentācijā norādītais. Attiecīgi tika precizēts arī AŪL un ZŪL (Qvv). Lai arī Qpp1% caurplūduma aprēķina starpība ir vērā ņemama, veicot hidraulikas pārrēķinu Kovšupei – posmā no ezera iztekas līdz Brīvības ielai, AŪL izmaiņas pret būvprojekta dokumentācijā norādīto ir nelielas – tikai 3cm pieaugums. Tiek secināts, ka visdrīzāk kļūda projekta dokumentācijā ir ieviesusies skaidrojošajā aprakstā, jo pieņemtie ezera ūdenslīmeņi būtiski neatšķiras no ezera ekspluatācijas noteikumu izstrādes laikā veiktajiem aprēķiniem.

3. Ūdens objekta ekspluatācijas nosacījumi:

3.1. hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nosacījumi: n/a

3.2. saimnieciskās darbības nosacījumi:

3.2.1. ūdens objekta izmantošana ekspluatācijas noteikumos paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai;

Kovšu ezers un tā piekrastes zona var tikt izmantota rekreācijai (peldvietas un atpūta uz ūdeņiem), sportam (ūdenssportam), ūdens transporta līdzekļu piestātņu izvietošanai, makšķerēšanai, kā arī citiem rekreācijas veidiem, ja tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šajos noteikumos izvirzītajiem apsaimniekošanas mērķiem.

Jaunu peldvietu ierīkošana Kovšu ezerā veicama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 692. Ūdenstilpnes gultnes tīrīšanas un padziļināšanas darbi veicami saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 475 u.c. normatīvu prasībām.

Lai novērstu neattīrītu sadzīves notekūdeņu ieplūdi ūdenstilpē, pieļaujams ūdenstilpes sateces baseinā izbūvēt jaunas sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumiem Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī", nepieciešams ņemt vērā Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktos vides kvalitātes mērķus un ūdens kvalitātes normatīvus, ja tiek veikta piesārņojošu vielu iepludināšana virszemes ūdeņos.

Veicot jebkādus ūdenstilpes apsaimniekošanas pasākumus ar mērķi samazināt antropogēnas izcelsmes piesārņojuma ieplūdi ūdenstilpē, rekomendējams paralēli veikt arī ūdens kvalitātes monitoringu, ievācot un analizējot ūdens paraugus pirms apsaimniekošanas pasākumu veikšanas, paralēli apsaimniekošanas pasākumu ieviešanai, kā arī pēc pasākumu pabeigšanas, lai novērtētu veikto pasākumu efektivitāti.

3.2.2. piekrastes platību izmantošana ūdens objekta aizsargjoslā;

Saskaņā ar Civillikuma 1102. pantu un I pielikumu Kovšu ezers pieder publiskiem ezeriem. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 6. pantu zvejas tiesības pieder valstij. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, Kovšu ezera aizsargjoslas platums ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ, gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju – visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 9. pantu ezeram ir noteikta 10 metrus plata tauvas josla, ko zvejnieki un makšķernieki drīkst izmantot, pārvietojoties gar ūdenstilpes krastu.

Apsaimniekošanas darbību realizēšana ūdenstilpes aizsargjoslā (jaunu transporta līdzekļu piestātņu izvietošana, krūmu izciršana, atpūtas vietu ierīkošana u.c.) veicama saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, kā arī ievērojot citu vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Zemes līmeņa pacelšanas (grunts uzbēršanas) darbi piekrastes zonā un krasta nostiprināšanas darbi pieļaujami vienīgi atbilstoši pastāvošajā kārtībā apstiprinātam projektam. Šim nolūkam ir aizliegts izmantot piesārņotu grunti vai būvniecības atkritumus. Lai novērstu ūdenstilpes krastu izskalošanos, kā arī nodrošinātu piekļuvi ūdenstilpei, atļauta Kovšu ezera krastu stiprināšana, izmantojot dabiskos materiālus – koks, akmeņi, smilts grants, apstādījumi, vietās, kur tiek veiktas krasta izmaiņas vai zāģēti koki. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā esošo teritorijas labiekārtojumu, pieļaujama arī nedabisku materiālu (piemēram, bruģa, metāla, u. c.) izmantošana, ja tas nekaitē ūdenstilpes ekoloģiskajam stāvoklim un ainaviskajai kvalitātei. Krasta stiprinājumi izbūvējami tā, lai netiktu mainīts ūdenstilpes apkārtējās teritorijas hidroloģiskais režīms un netiktu veicināta beznoteces un pārpurvotu teritoriju veidošanās.

3.2.3. ūdens objekta izmantošana citām saimnieciskām darbībām;

Kovšu ezera izmantošana paredzēta saskaņā ar šo Noteikumu 1.7. punktu. Kovšu ezera izmantošana citām saimnieciskām darbībām nav paredzēta. Gultnes tīrīšana, gultnes padziļināšana, dažādu objektu būvniecība vai rekonstrukcija u.c. ir pieļaujama, ja tā tiek veikta atbilstoši šiem Noteikumiem. Ministru kabineta noteikumos Nr. 475 paredzētos atzinumus un darbus jāveic atbilstoši minēto atzinumu rekomendācijām.

Cita veida saimnieciskā darbība ūdenstilpē jāveic atbilstoši spēkā esošo attiecīgās jomas normatīvo aktu prasībām.

3.2.4. prasības zivju aizsardzības un pārvades ierīcēm;

Zivju aizsardzības un pārvades ierīces Kovšu ezerā nav izveidotas, kā arī to izveidošana nav nepieciešama.

3.2.5. zivju nārsta nodrošinājums un citas dabas aizsardzības prasības;

Kovšu ezera ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā vidēja, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populāciju uzturēšanai. Saskaņā ar oficiālu informāciju, Kovšu ezera zivju krājumi pēdējos gados papildināti 2020. gadā ielaižot 1000 zandarta mazuļus, 2021. gadā – 1300 līdaku mazuļus, bet 2023. gadā – 3000 zandarta mazuļus.

Būvniecības u.c. saimnieciskās darbības ietekmes rezultātā radītos zaudējumus zivju resursiem kompensē saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 8. maija noteikumos Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" norādītajām prasībām. Saldūdens zivju pavasara nārsta perioda laikā no 1. marta līdz 1. jūnijam nav pieļaujams veikt ūdenstilpes tīrīšanas darbus. Papildus pasākumi zivju nārsta vietu aizsardzībai jāparedz gadījumos, ja ir paredzami liela apjoma būvdarbi vai cita veida darbi ūdenstilpē vai tiešā tās tuvumā. Pasākumu nepieciešamību un pasākumu veidu nosaka, veicot zivsaimniecisko ekspertīzi un sagatavojot atzinumu par plānotajiem darbiem, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 475. Zivju krājumu papildināšana veicama, ievērojot Ministru kabineta 2015. gada 31. marta noteikumus Nr. 150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu" un "Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Kovšu ezeram " (SR, 2025) norādīto plānu. Tā kā Kovšu ezerā ir pietiekami labi apstākļi zivju nārstam un attīstībai, tad nav nepieciešams veikt zivju dzīvotņu un nārsta vietu uzlabošanas pasākumus.

3.2.6. īpaši nosacījumi makšķerēšanai;

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 16. pantu Kovšu ezerā rūpnieciskā zveja ir aizliegta, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju un zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos. Līdzšinējā sistēma, kur ezera zivsaimniecisko apsaimniekošanu veic Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, kopumā uzskatāma par piemērotu ezera apsaimniekošanai. Tomēr, šādu nelielu un vietējai kopienai svarīgu, ezeru apsaimniekošanā ieteicams aktīvāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus. Ja apsaimniekotājs vēlas, tad iespējams ezerā ieviest licencētās makšķerēšanas sistēmu. Šāds solis ļautu ar licencētās makšķerēšanas nolikuma palīdzību regulēt izņemto zivju daudzumu un gūt papildus ienākumus ezera apsaimniekošanai. Ezera zivju resurss šobrīd vērtējams kā makšķerniekam vidēji pievilcīgs un to iespējams uzlabot, veicot sistemātiskas apsaimniekošanas darbības. Ezers atrodas apdzīvotā vietā, tam ir augsta vērtība vietējās kopienas acīs. Šie faktori kopumā kalpo kā pamatojums licencētas makšķerēšanas sistēmas ieviešanai. Papildus infrastruktūra makšķerniekiem nav nepieciešama. Jāapzina zemūdens medību intensitāte. Pilnībā jāizskauž maluzveja. Sīkākai informācijai skatīt "Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Kovšu ezeram" (SR, 2025). Dokumenta kopija pievienota ekspluatācijas noteikumu 3. pielikumā.

3.2.7. peldošo līdzekļu izmantošanas kārtība;

Peldošo līdzekļu izmantošana jāveic saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumiem Nr. 92 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos" u.c. normatīvu prasībām. Kovšu ezerā pieļaujama peldbūvju izvietošana. Tā veicama saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". Jaunas peldbūves izvietošana pieļaujama tikai pēc rakstiskas saskaņošanas ar pašvaldību, blakus esošo zemju īpašniekiem, kā arī Valsts vides dienesta Latgales reģionālo vides pārvaldi. Īpašu prasību noteikšana no zivju resursu aizsardzības viedokļa nav nepieciešama.

3.2.8. pašvaldības pieņemtie saistošie noteikumi, kas nosaka ūdens objekta izmantošanu – n/a;

3.3. saimnieciskās darbības veicēja pienākumi un tiesības;

Saimnieciskās darbības veicējam ir tiesības ziņot Latgales reģionālajai vides pārvaldei par fiziskajām un juridiskajām personām, kuras neievēro ūdenstilpes un piekrastes aizsardzības joslu režīmu, kā arī Kovšu ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus. Saimnieciskās darbības veicēju pienākums ir ievērot šo ekspluatācijas noteikumu un spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kā arī iespēju robežās nodrošināt, lai šo noteikumu un normatīvo aktu prasības ievērotu arī citas fiziskas un juridiskas personas.

Ūdenstilpes gultnes tīrīšanas un padziļināšanas darbi jāveic atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 475 prasībām. Par saimniecisko darbību, kas saistīta ar potenciālu nelabvēlīgu ietekmi uz zivju resursiem (būvniecība, rekonstrukcija, ezera tīrīšana u.c.) pirms darbības uzsākšanas ir jānodrošina zivsaimnieciskā ekspertīze atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 188. Konkrētās saimnieciskās darbības veikšanā ir jāņem vērā attiecīgās ekspertīzes rekomendācijas.

3.4. saimnieciskās darbības veicēja darbība ārkārtējos dabas apstākļos.

Ārkārtas situācijā jārīkojas saskaņā ar Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu.

4. Institūcijas, kas kontrolē ekspluatācijas noteikumu ievērošanu.

Par ezeru un piekrastes joslu izmantošanu atbildīgas tās juridiskās un fiziskās personas, kuras atrodas vai veic jebkuru darbību šajās teritorijās. Kontroli veic Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pilnvarotās personas un citas pilnvarotās personas vai institūcijas.

Valsts vides kontroli par ekspluatācijas noteikumu ievērošanu savas kompetences ietvaros veic Valsts vides dienesta Latgales reģionālā vides pārvalde.

5. Papildmateriāli:

5.1. pārskata plāns

(M1:1000 vai 1:2000, vai 1:10000) ar iekrāsotu ūdens objektu (normālam ūdens līmenim) un ūdensteces posmu starp pievadkanālu un atvadkanālu (ja tāds ir), ar norādītu ūdenstilpes vai ūdensteces aizsargjoslu, hidrotehnisko būvju izvietojumu un drošības aizsargjoslām ap aizsprostiem akvatorijā un krastos, ar esošo vai paredzēto peldvietu vai piestātņu izvietojumu un paredzēto peldbūvju pieļaujamām atrašanās vietām (ja tādas ir paredzētas), kā arī ar atbilstoši attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam norādītu attiecīgā ūdensobjekta vai tā posma un tā krastu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu:

Skatīt 1. pielikumu

5.2. ģeodēzisko darbu veikšanai sertificētas personas sastādīts akts – n/a

5.3. zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinums par saimnieciskās darbības dēļ zivju resursiem nodarīto zaudējumu – n/a

5.4. ūdens objekta saimnieciskās darbības ietekmēto pašvaldību uzskaitījums:

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

5.5. ūdens objekta kopīpašnieku saraksts:

Kadastra numurs: 21000120083

Piederība: pašvaldība

Par ūdens objekta ekspluatācijas noteikumu izpildi atbildīgā persona (saimnieciskās darbības veicējs): Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

Saskaņojumi:

1. Valsts vides dienesta Latgales reģionālā vides pārvalde.

2. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts".

Ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus izstrādāja

Juridiskā persona:

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saldūdeņu risinājumi", reģistrācijas Nr. 44103135690

6. Pielikumi

1. pielikums

Shematisks Kovšu ezera plāns pie normālā ūdenslīmeņa, ar iezīmētu virszemes ūdensobjektu
aizsargjoslu un infrastruktūras objektiem. Mērogs 1:2000

2. pielikums

Pārgāznes rasējums

3. pielikums

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Kovšu ezeram

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Kovšu ezeram (Rēzeknes pilsētā)

Izpildīja: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saldūdeņu risinājumi", reģistrācijas Nr. 44103135690

1. IEVADS

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir izvirzījusi mērķi uzlabot Kovšu ezera zivju resursu apsaimniekošanas un pārvaldības efektivitāti. Tāpēc nepieciešams izstrādāt Kovšu ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus saskaņā ar Ministru Kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1014¹, veicot zivju sabiedrības stāvokļa izvērtēšanu.

Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:

1. Iegūt vēsturiskos datus par Kovšu ezeru no pieejamiem datu reģistriem, uzraudzības programmām, iepriekš veiktajiem pētījumiem, publikācijām u.c. avotiem, un tos apkopot, sagatavot ezera vispārējo raksturojumu.

2. Novērtēt zivju barības bāzes sabiedrību. Paraugi jāievāc 3–4 batimetriski un ekoloģiski atšķirīgās stacijās. Katrā paraugā jānosaka zooplanktona un zoobentosa sugu sastāvs un biomasa.

3. Novērtēt ezera ihtiofaunu, veicot vienu pētniecisko kontrolzveju, izmantojot Nordic tipa daudzacu žauntīklus (Eiropas standarts EN 14757:2015)² un žauntīklus (acs izmērs 60–80 mm). Atbilstoši kontrolzvejas rezultātiem sagatavot zivju krājumu raksturojumu Novērtēt zivju sugu sastāvu un relatīvās biomasas. Zivsaimnieciski svarīgākajām zivju sugu populācijām novērtēt vecuma struktūru, augšanas ātrumu un barošanās paradumus³, ievācot zivju vecuma un kuņģu paraugus.

4. Nodrošināt vismaz divu klātienes publisko diskusiju vadīšanu ar ieinteresētajām pusēm par pētījuma izstrādes gaitu un iegūtajiem rezultātiem, lai apzinātu ezera zivsaimniecisko un socioekonomisko nozīmi sabiedrības acīs.

2. DARBĀ IZMANTOTIE JĒDZIENI

Aizsargjosla – noteikta platība, kuras uzdevums ir aizsargāt dažādus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību, kā arī pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Bentivorās zivis – zivis, kuras galvenokārt barojas ar zoobentosu jeb piegrunts slāni apdzīvojošiem bezmugurkaulniekiem. Tādas zivis ir, piemēram, visu zivju sugu mazuļi, kā arī plauži, pliči, līņi pieauguša īpatņa stadijā.

Planktivorās zivis – zivis, kas pieauguša īpatņa stadijā barojas galvenokārt ar zooplanktonu (mikroskopiski vēžveidīgie). Tādas zivis ir, piemēram, vīķe un ausleja.

Plēsīgās zivis – zivis, kuras pieauguša īpatņa stadijā barojas ar citām zivīm. Tādas zivis ir, piemēram, asaris, zandarts, līdaka.

Rūpnieciskā zveja – darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus. Rūpnieciskā zveja sīkāk iedalās:

- Komerciālā zveja – zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt, piedāvāt tirgū vai pārdot zivis, lai gūtu peļņu.

- Pašpatēriņa zveja – zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai.

Sugu sabiedrība jeb cenoze – konkrētās organismu grupas kopums kādā teritorijā (piemēram, ūdensaugu sabiedrība, zooplanktona sabiedrība u.c).

Taksons – bioloģisko sistēmu organismu klasifikācijas vienība, piemēram, dzimta, ģints, suga.

Taksonomiskais sastāvs – konstatēto taksonu veids un to skaits.

Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.

3. KOVŠU EZERA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Kovšu ezers atrodas Rēzeknes pilsētas administratīvās teritorijas dienvidrietumu daļā un tā ir lielākā pilsētas ūdenstilpe. Tas ietilpst Daugavas upju baseina apgabalā⁴. Kovšu ezera spoguļvirsmas platība ir 25,2 ha, vidējais dziļums 2,6 m, maksimālais dziļums ir 3,8 m. Ūdenstilpes krasti lielākoties lēzeni, dibens lielākoties dūņains, vietām smilšains. Ezerā ietek grāvis no Tēveņu ezera un Kovšupe, kas plūst no Rītiņa ezera; no ezera iztek Kovšupe, kas tālāk tek uz Rēzeknes upi⁵. Pie Kovšupes iztekas izbūvēts regulējošs betona slieksnis. Kovšu ezers ir ES nozīmes aizsargājams biotops 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Kovšu ezera ūdenstilpes klasifikatora kods (UTK): 42066, koordinātas 56°29'51.3", 27°19'08.9".⁶

Saskaņā ar Civillikuma 1102. pantu un I pielikumu Kovšu ezers pieder publiskiem ūdeņiem⁷, tas atrodas Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības īpašumā. Zvejas tiesības atbilstoši Zvejniecības likuma 6.pantam⁸ pieder valstij.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu Kovšu ezera aizsargjoslas platums ir ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.⁹ Saskaņā ar Zvejniecības likuma¹⁰ 9. pantu ap ezeru ir noteikta 10 metrus plata tauvas josla, ko zvejnieki un makšķernieki drīkst izmantot, pārvietojoties gar ezera krastu. Konkrētajā gadījumā ezera aizsargjoslas platums sakrīt ar tauvas joslas platumu. (10 m).

3.1. Paraugu ievākšana 2025. gadā

Lai raksturotu Kovšu ezera ekosistēmu, ihtioloģiskie un zivju barības bāzes paraugi 2025. gadā ievākti dažādās ūdenstilpes horizontālajās un vertikālajās zonās, ar mērķi identificēt organismu sastopamību, biomasu un sugu sastāva mainību. 2025. gada vasaras sezonā Kovšu ezerā tika ievākts 1 zooplanktona un 3 zoobentosa paraugi. Savukārt ihtioloģiskai izpētei paraugu ievākšana notika 7 tīklu stacijās, kuras tika izvietotas dažādās dziļuma zonās viscaur ūdenstilpei (1. attēls).

1. attēls. Zivju paraugu (7), zooplanktona paraugu (1), zoobentosa paraugu (3) ievākšanas stacijas ezerā
2025.gada vasaras sezonā. Ar numuriem apzīmētajās stacijās ievākti zivju barības objektu paraugi

4. ZIVJU BARĪBAS BĀZE

4.1. Zooplanktons

Zooplanktons (mikroskopiski vēžveidīgie) ir svarīga ūdenstilpju ekosistēmu sastāvdaļa. Zooplanktona organismi ir nozīmīga visu zivju sugu mazuļu un planktonēdāju zivju barība. Zooplanktona paraugi ievākti 1 stacijā no virsējā ūdens slāņa 0,5–1 m dziļumā ar Apšteina tipa planktona tīklu (diametrs 30 cm, acs izmērs 55 Lim), filtrējot 100 l ūdens. Paraugi fiksēti ar 96% etanolu, kopējai etanola koncentrācijai sasniedzot 10%. Zooplanktona taksonomiskais sastāvs noteikts līdz sugas, ģints vai kārtas līmenim, kā arī noteikts organismu skaits (n/m³), izmērs un aprēķināta to biomasa (mg/m³).

Kovšu ezerā 2025. gada vasaras sezonā zooplanktona organismu skaits sasniedz 985750 n/m³. Pēc skaita zooplanktona cenozē dominē izmēros mazie virpotāji Rotatoria. Zooplanktona biomasa 2025. gada vasaras sezonā ūdenī ir augsta, tā vidēji sasniedz 1499 mg/m³. Pēc biomasas dominē airkājvēžu Copepoda īpatņi, galvenokārt Mesocyclops leuckarti, kā arī virpotāju Rotatoria īpatņi, galvenokārt Asplanchna priodonta. No zarūsaiņu Cladocera īpatņiem galvenokārt dominē Diaphanosoma brachyurum un Ceriodaphnia quadrangula. Kopumā secināms, ka zivju barošanās nolūkiem piemērotu zooplanktona organismu (gan Cladocera, gan Copepoda) daudzums Kovšu ezerā zivju mazuļiem un planktivorām zivīm ir pietiekams. Salīdzinājumā ar 2018. gadā ievāktajiem datiem, kopumā nav vērojamas negatīvas izmaiņas zooplanktona cenozes sastāvā un daudzumā.¹¹

4.2. Zoobentoss

Zoobentoss jeb ūdens bezmugurkaulnieki, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni, ir nozīmīgs ūdens ekosistēmu elements. Šiem dzīvniekiem raksturīgi dažādi barošanās objekti (zooplanktons, fitoplanktons, citi bezmugurkaulnieki u.c.) un mehānismi (filtrētāji, plēsēji u.c.), kas norāda uz to, ka tiem ir gan tieša, gan pastarpināta ietekme uz ūdens barības ķēžu funkcionēšanu. Papildus tam, zināms, ka zoobentoss ir nozīmīgākais zivju sabiedrību barības objekts Latvijas un Eiropas ezeros.

Zoobentosa paraugi 2025. gada 31. jūlijā Kovšu ezerā ievākti 3 stacijās (1. attēls). Paraugi ievākti no ūdenstilpes grunts virskārtas ar Ekmaņa gruntssmēlēju (viena parauglaukuma platība 0,09 m²), katram paraugam veikti četri atkārtojumi, lai iegūtu pilnīgāku informāciju par piegrunts bezmugurkaulnieku sabiedrības sastāvu. Paraugu skalošanai izmantots metālisks siets ar acu izmēru 0,5 mm, pēc tam paraugi fiksēti etanola šķīdumā, kopējai etanola koncentrācijai paraugā sasniedzot 70%. Tālākā paraugu šķirošana un taksonomiskā sastāva noteikšana veikta laboratorijā. Organismi noteikti līdz kārtas vai, ja iespējams, sugas līmenim, kā arī noteikts organismu skaits un biomasa tos nosverot. Paraugos konstatētais organismu skaits un svars pārrēķināts uz vienu kvadrātmetru – n/m² un g/m².

Kovšu ezerā zoobentosa biomasa variē no 1,43 g/m² līdz 4,17 g/m². Pēc biomasas zoobentosa cenozē dominē gliemeži, galvenokārt Bithynia tentaculata un spāru kāpuri, galvenokārt Epitheca bimaculata, kas ir vērtīgi zivju barības objekti (2. attēls). Kopumā secināms, ka Kovšu ezerā zoobentosa organismu daudzums un daudzveidība ir pietiekami, lai nodrošinātu ar barību zivju mazuļus un bentivorās zivis. Salīdzinājumā ar 2018. gadā ievāktajiem datiem, kopumā nav vērojamas negatīvas izmaiņas zoobentosa cenozes sastāvā un daudzumā.¹²

■ Divspārņu kāpuri "Gliemeži "Sparu kāpuri BMazsartarpi "Maksteņu kāpuri

2. attēls. Zoobentosa organismu biomasa, g/m² Kovšu ezerā 2025. gada vasaras sezonā.
Paraugu ņemšanas stacijas atzīmētas ar 1–3.

5. ZIVJU SABIEDRĪBA

5.1. Metodes

Zivju sabiedrības paraugu ievākšana tika veikta 2025. gada 31. jūlijā–1. augustā dažādās ūdenstilpes horizontālajās un vertikālajās zonās (1.attēls). Vasaras periods zināms kā laiks, kad iegūstama visprecīzākā informācija par zivju sabiedrības sastāvu, jo zivis vienmērīgi izplatītas visā ūdenstilpē¹³.

Lai iegūtu informāciju par zivju sabiedrību raksturojošo parametru telpisko mainību, tīkli izvietoti vietās, kas reprezentē zivju sabiedrības sastāvu dažādās ūdenstilpes horizontālajās un vertikālajās zonās, piemēram, dažādos dziļumos, vietās ar dažādu aizaugumu, dažādos attālumos no krasta. Tika veikta pētnieciskā zveja ar grimstošiem Nordic tipa daudzacu žauntīkliem (1,5; 3,0 m augsti; 30 m gari), kuru linuma acs izmērs bija 5–55 mm. Tika izmantoti arī papildus tīkli ar linuma acs izmēru 60–70 mm (1,5 m augsti; 30 m gari), lai iegūtu informāciju par lielāka izmēra zivīm. Ar mērķi salīdzināt noķerto zivju daudzumu (kg) atšķirīgās ūdenstilpes zonās un starp dažādiem ezeriem, zivju biomasas tika pārrēķinātas uz 100m² tīklu.

Kopumā paraugu ievākšana notika 7 stacijās (1. attēls), kuras tika izvietotas dažādās dziļuma zonās viscaur ūdenstilpei. Pasīvie zvejas rīki (tīkli) tika ievietoti ūdenstilpē vakarā un izņemti nākamās dienas rītā. Tīkli atradās ūdenī vidēji 10–12 stundas. Iegūtās zivis tika sašķirotas pēc sugām, katrs īpatnis tika nosvērts un nomērīts. Ievākti arī zivsaimnieciski nozīmīgāko zivju sugu (asaris, rauda, plaudis) īpatņu kuņģu paraugi (maksimums 5 īpatņi no 1 cm garuma grupas) ar mērķi raksturot zivju sabiedrības barošanās paradumus.

Papildus tam biežāk sastopamajām un zivsaimnieciski nozīmīgākajām zivju sugām noteikts arī vecums (maksimums 5 īpatņi no 1 cm garuma grupas). To nosaka pēc vecumu reģistrējošām struktūrām – gan zvīņām (rauda), gan galvaskausā esošajiem kauliem: operculum kauliem (asaris) un cleithrum kauliem (plaudis).

5.2. Rezultāti

Pētījuma laikā tika nozvejotas zivis no 9 sugām, kas kopā sastādīja 19,01 kg (3. attēls).

Noķertas šādu sugu zivis – asaris Perca fluviatilis (7,4 kg, īpatņu skaits (n) =114), karūsa Carassius carassius (4,6 kg, n=7), rauda Rutilus rutilus (2,9 kg, n=161), plicis Blicca bjoerkna (1,9 kg, n=308), līnis Tinca tinca (0,87 kg, n=1), plaudis Abramis brama (0,76 kg, n=15), rudulis Scardinius erythropthalmus (0,43 kg, n=15), vīķe Alburnus alburnus (0,13 kg, n=9), ausleja Leucaspius delineatus (0,02 kg, n=10).

3. attēls. Kopējā zivju nozveja Kovšu ezerā (kg).
Plēsīgās zivju sugas ir iezīmētas tumšākas. "n" apzīmē īpatņu skaitu.

Zivju sabiedrībā pēc biomasas dominē asaris, bet pēc skaita plicis (3. attēls). Kopējā visu zivju sugu biomasa vērtējama kā zema. 2018. gadā veiktās kontrolzvejas laikā tika konstatētas 11 zivju sugas, papildus 2025. gadā noķertajām – līdaka un ķīsis.¹⁴ Ezerā vairākkārtīgi ielaists zandarts, bet sugas īpatņi lomos neparādās, kas, domājams, skaidrojams ar dabiskiem faktoriem – konkurenci par dzīves vidi un barības resursiem ar asari, piemērotu nārsta vietu trūkumu. Lomu struktūrā vērojams vidējs izmērā lielo plēsīgo zivju īpatsvars un augsts nelielu karpveidīgo zivju īpatsvars, kas skaidrojams ar kombinētu maluzvejas un makšķerēšanas spiedienu. Ezerā konstatētas zemas skābekļa koncentrācijas, kas samazina zivīm pieejamo dzīvotņu platību, kā arī, pēc vietējo iedzīvotāju ziņām, atsevišķos gados novērota zivju slāpšana ziemā.

Svarīgi minēt, ka līdaku nozvejas sekmes ar doto metodi ir vājas, kas skaidrojams ar to neaktīvo dzīvesveidu vasaras sezonā. Līdaka medījumu gaida slēpnī, nevis aktīvi meklē, līdz ar to tā retāk tiek notverta ar pasīvajiem zvejas rīkiem (tīkliem), kas veiksmīgāk izmantojami, pētot aktīvas plēsīgās zivis, piemēram, asarus.

6. ZIVSAIMNIECISKI NOZĪMĪGO ZIVJU SUGU POPULĀCIJU RAKSTUROJUMS

6.1. Asaris

Tika noķerti asari individuālā svara robežās no 1,3 g līdz 894,3 g. Ezerā galvenokārt sastopami neliela un vidēja/liela izmēra īpatņi (4.attēls). Garuma grupu proporcija, salīdzinot ar 2018. gadu¹⁵ ir mainījusies, vairāk noķerti izmēros lielāki īpatņi. Salīdzinot ar citiem Latvijas ezeriem, asaru kopējā biomasa Kovšu ezerā ir vidēji augsta (5. attēls) un, salīdzinot ar datiem 2018. gadā, asaru kopējā biomasa pieaugusi. Vecums noteikts 42 Kovšu ezera asariem no 1+ līdz 9+ gadiem (6. attēls). Salīdzinot ar citiem Latvijas ezeriem, asari aug vidēji ātri un, salīdzinot ar datiem par asaru augšanu 2018. gadā, asaru augšanas temps nav būtiski mainījies. Asaru barošanās dati liecina, ka neliela izmēra asari barojušies ar spāru un trīsuļodu kāpuriem. Sasniedzot ~12cm, asari Kovšu ezerā sāk baroties ar citām zivīm, galvenokārt citiem asariem, arī raudām un pličiem, kas uzskatāma par tipisku parādību. Salīdzinot ar datiem par asaru barošanos 2018.gadā, to barošanās paradumi nav būtiski mainījušies.

5. attēls. Noķerto asaru daudzums pēc masas (kg) uz 100m² tīklu (stabiņi – Kovšu ezers (2018, 2025), pelēkais laukums – pārējo Latvijas ezeru dati dilstošā secībā)

6. attēls. Asaru vecuma un garuma attiecības salīdzinājums pētītajā (sarkanie simboli +/- standartnovirze) un citos Latvijas ezeros (pelēkais laukums – vidējs augšanas temps Latvijas ezeros).

6.2. Rauda

Tika noķertas raudas individuālā svara robežās no 6,5 g līdz 61,1 g. Ezerā galvenokārt sastopami neliela un vidēja izmēra īpatņi (7. attēls). Garuma grupu proporcija, salīdzinot ar 2018. gadu¹⁶ nav būtiski mainījusies. Salīdzinot ar citiem Latvijas ezeriem, raudu kopējā biomasa Kovšu ezerā ir zema (8. attēls) un, salīdzinot ar datiem 2018. gadā, raudu kopējā biomasa samazinājusies, kas, visticamāk, skaidrojams ar izmaiņām zivju aktivitātē un, nelielā mērā, ar plēsīgo zivju skaita pieaugumu. Vecums noteikts 42 Kovšu ezera raudām no 1+ līdz 6+ gadiem (9. attēls). Salīdzinot ar citiem Latvijas ezeriem, rauda aug vidēji un, salīdzinot ar datiem par raudu augšanu 2018. gadā, augšanas temps nav būtiski mainījies. Raudu barošanās dati liecina, ka raudas barojušās ar zooplanktona un zoobentosa organismiem, galvenokārt trīsuļodu un maksteņu kāpuriem, kas uzskatāma par tipisku parādību. Salīdzinot ar datiem par raudu barošanos 2018. gadā, to barošanās paradumi nav būtiski mainījušies.

7. attēls. Raudu skaita sadalījums pa garuma grupām

8. attēls. Noķerto raudu daudzums pēc masas (kg) uz 100m² tīklu (stabiņi – Kovšu ezers (2018, 2025),
pelēkais laukums – pārējo Latvijas ezeru dati dilstošā secībā)

9. attēls. Raudu vecuma un garuma attiecības salīdzinājums pētītajā (sarkanie simboli +/- standartnovirze)
un citos Latvijas ezeros (pelēkais laukums – vidējs augšanas temps Latvijas ezeros)

6.3. Plaudis

Tika noķerti plauži individuālā svara robežās no 3,0 g līdz 129,8 g. Ezerā galvenokārt sastopami neliela izmēra īpatņi (10. attēls). Garuma grupu proporcija, salīdzinot ar 2018. gadu¹⁴ nav būtiski mainījusies. Salīdzinot ar citiem Latvijas ezeriem, plaužu kopējā biomasa Kovšu ezerā ir zema (11. attēls) un, salīdzinot ar datiem 2018. gadā, kopējā biomasa nav būtiski mainījusies. Vecums noteikts 13 Kovšu ezera plaužiem no 0+ līdz 6+ gadiem (12. attēls). Salīdzinot ar citiem Latvijas ezeriem, plaudis aug vidēji ātri un, salīdzinot ar datiem par plaužu augšanu 2018. gadā, augšanas temps nav būtiski mainījies. Plaužu barošanās dati liecina, ka tie barojušies ar zooplanktona un zoobentosa organismiem, galvenokārt trīsuļodu kāpuriem, kas uzskatāma par tipisku parādību. Salīdzinot ar datiem par plaužu barošanos 2018. gadā, to barošanās paradumi nav būtiski mainījušies.

10. attēls. Plaužu skaita sadalījums pa garuma grupām (y ass logaritmēta).

11. attēls. Noķerto plaužu daudzums pēc masas (kg) uz 100m² tīklu (stabiņi – Kovšu ezers (2018, 2025), pelēkais laukums – pārējo Latvijas ezeru dati dilstošā secībā)

12. attēls. Plaužu vecuma un garuma attiecības salīdzinājums pētītajā (sarkanie simboli +/- standartnovirze) un citos Latvijas ezeros (pelēkais laukums – vidējs augšanas temps Latvijas ezeros)

7. KOVŠU EZERA ZIVSAIMNIECISKĀ APSAIMNIEKOŠANA

7.1. Līdzšinējā apsaimniekošana un situācijas novērtējums

7.1.1 Apsaimniekošana

Kovšu ezera apsaimniekošana šobrīd ir Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārziņā. Kovšu ezera zivju resursu izmanto makšķernieki. Makšķerēšanu regulē vispārējie makšķerēšanas noteikumi¹⁵. Pieejamā infrastruktūra uzskatāma par kvalitatīvu un pietiekošu. Kovšu ezera krastā atrodas peldvieta, "veikparks", pastaigu taka, laipas un laivu ielaišanas vieta.

7.1.2. Zivju resursu stāvoklis, makšķerēšana, zemūdens medības

Kovšu ezera ekoloģiskā kvalitāte vērtējama kā vidēji laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populāciju uzturēšanai. Saskaņā ar oficiālo informāciju, Kovšu ezera zivju krājumi pēdējos gados papildināti 2020. gadā ielaižot 1000 zandarta mazuļus, 2021. gadā – 1300 līdaku mazuļus, bet 2023. gadā – 3000 zandarta mazuļus. Kovšu ezers iekļauts to ezeru sarakstā¹⁶, kur atļautas zemūdens medības. Nav datu par zemūdens mednieku no ezera izņemto zivju apjomu, bet, visticamāk, tas ir neliels un neietekmē zivju resursus.

7.1.3. Zvejniecība

Saskaņā ar Zvejniecības likuma¹⁷ 16. pantu Kovšu ezerā rūpnieciskā zveja ir aizliegta, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju un zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.

7.1.4. Maluzveja

Uz Latvijas ūdeņu zivju resursiem lielu ietekmi vēl arvien atstāj maluzvejnieki. Izvērtējot situāciju Kovšu ezerā, konsultējoties ar vides inspektoriem un vietējiem iedzīvotājiem, secināms, ka maluzvejas gadījumi ezerā ir epizodiska rakstura, bet tos nepieciešams izskaust pilnībā.

7.2. Apsaimniekošanas ieteikumi nākotnē

Līdzšinējā sistēma, kur ezera zivsaimniecisko apsaimniekošanu veic Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, uzskatāma par piemērotu ezera apsaimniekošanai. Tomēr šādu, nelielu un vietējai kopienai svarīgu, ezeru apsaimniekošanā ieteicams aktīvāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus. Papildus infrastruktūra makšķerniekiem nav nepieciešama. Jāapzina zemūdens medību intensitāte. Pilnībā jāizskauž maluzveja.

7.2.1. Makšķerēšana

Ja apsaimniekotājs vēlas, tad iespējams ezerā ieviest licencētās makšķerēšanas sistēmu. Šāds solis ļautu ar licencētās makšķerēšanas nolikuma palīdzību regulēt izņemto zivju daudzumu un gūt papildus ienākumus ezera apsaimniekošanai. Ezera zivju resurss šobrīd vērtējams kā makšķerniekam vidēji pievilcīgs un to iespējams uzlabot, veicot sistemātiskas apsaimniekošanas darbības. Ezers atrodas apdzīvotā vietā, tam ir augsta vērtība vietējās kopienas acīs. Šie faktori kopumā kalpo kā pamatojums licencētas makšķerēšanas sistēmas ieviešanai.

Licencētas makšķerēšanas sistēmas pilnvērtīgai funkcionēšanai ir ļoti svarīgi nodrošināt aizpildītu lomu atskaišu atgriešanu. Tas ļauj precīzi novērtēt makšķerēšanas ietekmi uz zivju populācijām un plānot tādus apsaimniekošanas pasākumus kā, piemēram, zivju ielaišana un papildus makšķerēšanas regulējumu ieviešana. Ieteicama ir licenču tirgošanu tikai interneta vidē (manacope.lv). Šāda stratēģija nodrošina iespēju liegt licenču iegādi personām, kas nav iesniegušas atskaites par iepriekš iegūto lomu.

Ieviešot licencēto makšķerēšanu, iespējams uzlabot ezera zivsaimnieciskās apsaimniekošanas efektivitāti nākotnē, jo nolikumā iespējams ieviest papildus makšķerēšanas noteikumus un ierobežojumus. Kā svarīgākie minami:

Samazināt atļauto lomā paturamo līdaku un zandartu skaitu no 5 uz 2, bet maksimālo paturamo izmēru asarim noteikt kā 35 cm. Apsverams ir licencētās makšķerēšanas nolikumā iekļaut noteikumu par ēsmas zivtiņas izmatošanas liegumu; pētījumos ir vairākkārt pierādīts, ka dzīvo ēsmu plēsīgās zivis ierij dziļāk, kā rezultātā tā tiek savainota un mirstība atlaistai zivij palielinās^21,22. Šīs darbības palīdzētu saudzēt lielo plēsējzivju resursu, kas visbiežāk cieš no pārāk lielas makšķernieku slodzes.

No stabila plēsēju resursa ūdenstilpē ir atkarīgs, cik veselīgas būs miermīlīgo zivju populācijas, kas optimālos apstākļos arī kļūst par pieprasītu makšķernieku lomu. Kā rāda pieredze, raudu, plaužu un citu karpveidīgo zivju (ruduļu, pliču) makšķerēšana kļūst ļoti populāra, ja šo zivju sugu izmērs pārsniedz ~300 g un vairāk, plaužiem ~1kg un vairāk. Šāda situācija iespējama, ja ūdenstilpē pietiekamā skaitā sastopami liela izmēra īpatņi, kas nodrošina pastāvīgu spiedienu uz neliela izmēra miermīlīgo zivju populāciju īpatņiem, vienlaikus sekmējot ātrāku to augšanu samazinātas barības konkurences apstākļos.

7.2.2. Zvejniecība

Nav saskatāms ekoloģisks vai ekonomisks pamatojums veikt izmaiņas pašreizējā zvejas regulējumā.

7.2.3. Sabiedrības iesaiste

Kopumā ieteicams veicināt sabiedrības plašāku iesaisti ūdenstilpes resursu apsaimniekošanā. Tas panākams, iesaistot ūdeņu praktiskajā apsaimniekošanā maksimāli plašu sabiedrības daļu, ieinteresējot ezera apmeklētājus, kā arī vietējos iedzīvotājus, kas ikdienā atrodas ūdenstilpes tuvumā. Starp iespējamiem sabiedrības iesaistes pasākumiem minami: regulāri iedzīvotāju informēšanas semināri par ūdenstilpes ekosistēmu, apsaimniekošanu; skolēnu dabas izzināšanas nometnes ezera krastā u.c. Ieteicams regulāri publiskot informāciju par makšķerēšanas statistiku, plānotām apsaimniekošanas aktivitātēm, veicināt diskusiju starp dažādām ūdens resursu lietotāju grupām.

Zinātnieki uzsver, ka zivsaimniecības pārvaldība ir ciešā mērā saistīta ar cilvēku pārvaldību. Eiropas Parlamenta un Padomes Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK^{18 19 20} 14. panta 1. punktā ir norādīta rīcība, lai sasniegtu labas kvalitātes ūdens rādītājus, nosakot, ka "dalībvalstis veicina visu ieinteresēto sabiedrības grupu efektīvu iesaisti šīs direktīvas īstenošanā, jo īpaši upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādē, pārskatīšanā un koriģēšanā". Eiropas Parlamenta un Padomes Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK vadlīnijas skaidro sabiedrības aktīvu iesaisti kā iespēju cilvēkiem pozitīvi ietekmēt ūdens apsaimniekošanu un ar to saistīto lēmumu pieņemšanu. Sabiedrības aktīva iesaiste uzlabo lēmumu pieņemšanas procesu, paplašina vides apziņu, kā arī palielina atbalstu paredzētajām apsaimniekošanas darbībām.

Papildus augstākminētajam, vēlams ik gadu veikt ūdenstilpes ūdens kvalitātes parametru mērījumus un ik pēc pieciem gadiem atkārtot zivsaimniecisko izpēti. Šīs darbības ļaus sekot izmaiņām ūdens ekosistēmā un attiecīgi pielāgot apsaimniekošanas metodes.

8. ZIVJU IELAIŠANA

Zivju ielaišanu ieteicams veikt tikai piepildoties, kā minimums, vienam no sekojošajiem priekšnoteikumiem:

• pašvaldība izlemj, ka ezers tiek intensīvāk apsaimniekots un popularizēts kā makšķerēšanas tūrisma galamērķis un tiek turpināta un pastiprināta makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrole;

• tiek ieviesta licencētā makšķerēšana, kas ļauj sekot izmaiņām ezera apmeklētāju skaitā un no ezera izņemtajam zivju apjomam.

8.1. Līdaka

No daudzskaitlīgiem piemēriem zināms, ka līdaka ir suga, kas ļoti veiksmīgi vairojas mēreno platuma grādu ūdeņos, kur pieejamas dabiskas nārsta vietas. Ja tiek paaugstināta ezera zivsaimnieciskās apsaimniekošanas intensitāte un pieaug ezera apmeklētība, kas izmērāms apzinot informāciju no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldības, iespējams ielaist līdakas, nolūkā straujāk palielināt sugas resursa apjomu ezerā.

Līdaku mazuļu ielaišanu var veikt ar vienvasaras mazuļiem, sākot no 1,0–5,0 g (maks. 20,0 g) vidējā svarā; optimālais ielaišanas laiks – maijs, jūnijs (1.tabula). Kovšu ezera gadījumā ielaišanas apjoms, ar aprēķinu 50–100 gb./ha piemērotās platības (~15 ha), kopumā sastāda 750–1500 vienvasaras mazuļu. Ielaišanas biežums, gar ezera krastu brienot vai no laivas, ne vairāk par 0,5–1 gb. (atkarībā no ūdensaugu daudzuma) uz krasta līnijas metru. Līdaku mazuļu ielaišanu var veikt arī no laivas vietās, kas piemērotas līdaku mazuļu dzīvei – seklos zāļainos līčos ar nelielu dziļumu līdz 2,0 m. Izlaišana samazinātas gaismas apstākļos, tuvāk vakaram vai naktī, palielina mazuļu izdzīvotības iespējas. Mazuļus pēc pieņemšanas līdz tumsai ieteicams izturēt sieta dārziņā. Pieņemot līdaku mazuļus pirms izlaišanas ūdenstilpē, svarīgi ievērot, lai mazuļi būtu sašķiroti atbilstoši izmēru grupām: līdz 5 g vidējā svarā (mazuļi, kas pamatā vēl pārtiek no zooplanktona) un atsevišķā tilpnē mazuļi, kas sver vairāk nekā 5 g vidējā svarā (mazuļi, kas jau kļuvuši plēsēji). Tas ļauj samazināt kanibālisma radītos zaudējumus uzreiz pēc mazuļu izlaišanas, jo ļauj organizēt atšķirīga izmēra zivju izlaišanu dažādās vietās.

Jāatzīmē, ka vēlāks ielaišanas laiks un lielāks mazuļu vidējais svars var būt apgrūtinātas adaptācijas un lēnākas augšanas iemesls. Bez tam, līdaku mazuļu vēlākai ielaišanai vairs nav tik būtiska ietekme uz karpveidīgo zivju mazuļu resursu jeb skaita samazināšanu kā agrākas (maija, jūnija mēnesī) ielaišanas gadījumā, kādēļ kopumā grūtāk sasniegt maksimāli iespējamo atražošanas efektu.

Līdaku mazuļu ielaišanu vēlams veikt ne biežāk kā katru otro gadu, lai izvairītos no kanibālisma, taču ne retāk kā katru trešo gadu, lai līdaku populāciju pastiprinātas slodzes apstākļos uzturētu makšķerniekiem interesantā blīvumā.

8.2. Zandarts

Makšķernieku interese par zandartu ir nemainīgi augsta, tāpēc iespējama zandarta ielaišana. Zandartu krājumu papildināšanu ieteicams veikt ar vienvasaras mazuļiem sākot no 1,0 g vidējā svarā, optimāli 2,5–4,0 g (1. tabula). Ielaišanas laiks – augusts (1,0 g vidējā svarā), septembris (2,5–4,0 g), oktobris (4,0 g un vairāk). Agrāks ielaišanas laiks jūlijā, augustā, kad ir mazāks vidējais svars (zem 1,0 g), nereti var būt paaugstinātas mirstības cēlonis nozvejas un transportēšanas laikā paaugstinātas ūdens temperatūras dēļ. Savukārt oktobra mēnesī zandartu mazuļu vidējais svars nav vēlams zemāks par 4,0 g, jo šis ir aptuvenais izmērs, kurā zandartu mazuļi kļūst par plēsējiem. Ja zandartu mazuļi ziemu sasniedz ar mazāku vidējo svaru, tas var izraisīt paaugstinātu mirstību ziemošanas laikā, piemērotu barības objektu trūkuma dēļ. Neievērojot minētos nosacījumus, vēlamais atražošanas efekts var būt nenozīmīgs.

Zandartu mazuļu ielaišanas apjoms rēķināts no pieejamās lietderīgās platības, kas ir ~50% no kopplatības jeb ~11 ha, ar ielaišanas aprēķinu 50–100gb/ha. Tas nozīmē, ka ielaišanas apjoms ir 550–1100 gb. vienvasaras mazuļu. Zandartu ielaišanu vēlams veikt no laivas, mazuļus vienmērīgi izkliedējot atklātajā ūdens daļā. Izlaišana samazinātas gaismas apstākļos (tuvāk vakaram vai naktī) palielina mazuļu izdzīvošanas iespējas. Tādā gadījumā mazuļus pēc pieņemšanas līdz tumsai ieteicams izturēt sieta dārziņā, kas vienlaicīgi ļauj novērtēt mazuļu dzīvotspēju.

Regulāras zandartu mazuļu ielaišanas gadījumā atražošanu vēlams veikt ne biežāk kā katru otro gadu, taču ne retāk kā katru trešo gadu, lai zandartu populāciju uzturētu patērētājiem interesantā blīvumā. Kovšu ezera gadījumā svarīgi ir sekot tam, vai zandarti parādās makšķernieku lomos un pēc 5 gadiem veikt kontrolzveju, lai pārliecinātos vai ezerā ir izveidojusies sugas populācija un attiecīgi plānotu tālāko ielaišanas stratēģiju.

1. tabula. Zivju ielaišanas rekomendācijas

8.3 Pārējās zivju sugas

Par zivsaimnieciski nozīmīgākajām sugām uzskatāmi asari, plauži un mazākā mērā raudas. Visas šīs sugas ūdenstilpe nodrošina ar nepieciešamajām dzīvotnēm un barības resursiem. Šo sugu resursu mākslīgai papildināšanai nav ne bioloģiskā, ne ekonomiskā pamatojuma.

9. KOVŠU EZERA ZIVSAIMNIECISKĀS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

Rūpnieciskā zveja

Saskaņā ar Zvejniecības likuma²¹ 16. pantu Kovšu ezerā rūpnieciskā zveja ir aizliegta, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju un zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.

Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības

Makšķerēšana veicama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi"²². Zemūdens medības ir atļautas un veicamas atbilstoši minētajiem noteikumiem. Vēžošana nav atļauta.

Zivju krājumu papildināšana

Zivju krājumu papildināšana veicama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu"²³ un šo noteikumu sadaļu "Zivju ielaišana".

Zivju dzīves vides uzlabošana un krājumu aizsardzība

Zivju krājumu aizsardzība veicama saskaņā ar likumdošanā noteikto kārtību, kā arī šo noteikumu sadaļā "Kovšu ezera zivsaimnieciskā apsaimniekošana" minētajām rekomendācijām. Nav nepieciešams veikt pasākumus zivju dzīves vides uzlabo

4. pielikums

Ūdens paraugu testēšanas pārskats Nr. 410/2025, parauga identifikācijas Nr.: 410-1-25, 410-2-25, 410-3-25.

TESTĒŠANAS PĀRSKATS Nr. 410/2025

18.08.2025.

Klients: Saldūdeņu risinājumi, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, reģ. Nr. 44103135690 Adrese: Kalna Plūči, Vaives pagasts, Cēsu novads, Latvija

Objekts: Kovšu ezers

Paraugu ņemšanas mērķis: Kvalitātes kontrole

Paraugu ņemšanas plāns: Saskaņā ar pieteikumu

Informācija par testēšanas paraugiem: Paraugi piegādāti sasaldēti.

Laboratorija nav atbildīga par klienta sniegtajām ziņām.

Paraugu ņemšana: Paraugu ņemšanu veicis klients.

Metode: klients nav norādījis.

Paraugs pieņemts laboratorijā: 13.08.2025. 10:00

Testēšana: sākta 14.08.2025., pabeigta 14.08.2025.

Testēšanas rezultāti

Rezultāts atrodas intervālā starp metodes noteikšanas robežu (MDL) un mazāko kvantitatīvi nosakāmo koncentrāciju (LQ) ¹Rezultāti, kas mazāki par metodes detektēšanas robežu (MDL), uzdoti ar zīmi "<". Rezultāta nenoteiktība tiek uzdota tad, ja rezultāts ir lielāks vai vienāds ar kvantitatīvi nosakāmo koncentrāciju (LQ). Uzrādītā nenoteiktība ir paplašinātā nenoteiktība, kas aprēķināta, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kurš nodrošina apmēram 95% ticamības līmeni.

Testēšanas rezultāti attiecas tikai uz konkrēto testēšanas paraugu.

Testēšanas pārskata reproducēšana nepilnā apjomā nav atļauta bez testēšanas laboratorijas rakstiskas atļaujas.

Laboratorijas vadītāja A. Šomase

Paskaidrojuma raksts
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 13 "Kovšu ezera (Rēzeknes pilsētā) ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi"

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Tutins