Latvijas Republikas prokuratūra

Valsts policija

1. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekts Nr. 2.2.1.1/19/I/010 "Jaunās paaudzes Integrētā iekšlietu informācijas sistēma".

2. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekts Nr. 2.2.1.1/17/I/010 "Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība".

3. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekts Nr. 2.2.1.1/17/I/013 "Tiesu informatīvās sistēmas attīstība".

4. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekts Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/009 "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai".

5. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekts Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/002 "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2. posms".

6. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekts ""Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība – E-lietas 2. posms".

7. Eiropas Savienības Iekšējā drošības fonda 2014–2020 Nacionālās programmas aktivitātes "Kriminālistikas pārvaldes kapacitātes stiprināšana" ietvaros projekts Nr. VP/IDF/2018/6 "Kriminālistikas pārvaldes ekspertīžu laboratorijas sistēmas (ELIS) izveide".

8. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.3.1.i. "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" projektu Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/004 "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai".

Plānotie projekti:

1. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "Kriminālistikas pārvaldes ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmas (ELIS) attīstība, 2. kārta".

2. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 3. posms".

3. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība – E-lieta 3. posms".

4. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidošana".

Finansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar īstenošanā esošajiem un īstenotajiem projektiem, kuru ietvaros tika izstrādāti vai attīstīti IKT risinājumi un koplietošanas pakalpojumi vai kuriem tiek plānota turpmāka attīstība.

(ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes)

Tiks nodrošināta starpnozaru un starpinstitūciju sadarbība krimināltiesisko un administratīvo attiecību jomā, uzlabota informācijas aprite starp iesaistītajām pusēm, tai skaitā juridiskajām personām, uzlabota pakalpojumu kvalitāte un datu analītika.

Tiks uzlabota likumpārkāpumu un citu notikumu, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, datu apstrāde un aprite, tiesībsargājošajām un drošības iestādēm nodrošinot mūsdienu vajadzībām atbilstošus digitālos risinājumus un ātru informācijas saņemšanu. Tiks efektivizēti izmeklēšanas un citi saistītie procesi, atslogoti administratīvie un cilvēku resursi, digitalizēti un automatizēti darba procesi.

Projekta ietvaros paredzēts:

1. turpināt E-KRASS attīstību (2. kārta):

• lai nodrošinātu pilnvērtīgu kriminālprocesa īstenošanu E-KRASS, kā arī nodrošinātu lietas datu un procesuālo dokumentu apriti Tiesu administrācijas Koplietošanas komponenšu platformā, t. sk.:

○ izstrādāt elektronisko darba vidi procesa virzītājiem kriminālprocesa īstenošanai elektroniskajā vidē;

○ uzlabot noziedzīgu nodarījumu uzskaiti, mazinot nevajadzīgu informācijas pārreģistrāciju, atkārtošanos vairākās informācijas sistēmās;

○ digitalizēt lietas materiālu apmaiņas procesu ar Prokuratūru un tiesām;

○ mazināt "papīra" informācijas apstrādi starp iestādēm un iedzīvotājiem;

○ paaugstināt iedzīvotāju informētību par noziedzības un likumpārkāpumu situāciju.

• izveidot un ieviest pilnveidotu un optimizētu vienoto pārbaužu, notikumu un pirmstiesas izmeklēšanas procesu pārvaldības modeli, kas balstīts uz mūsdienīgiem digitālajiem risinājumiem un vienotu informācijas sistēmu vidi, t. sk.:

○ efektīvu un savstarpēji integrētu elektronisko dokumentu apriti starp izmeklēšanas, uzraudzības un citām tiesībsargājošajām iestādēm,

○ vienotu informācijas telpu datu koplietošanai un sadarbībai starp institūcijām, samazinot lieku administratīvo slogu un novēršot datu dublēšanos,

○ pamatu e-Lietas sistēmas ieviešanai, kas nodrošina lietas materiālu digitālu apriti visā kriminālprocesa gaitā — no notikuma fiksēšanas līdz iztiesāšanai,

○ izmeklēšanas procesu termiņu saīsināšanu, izmaksu samazināšanu un efektīvāku resursu izmantošanu,

○ drošu, standartizētu un savlaicīgu datu pieejamību tiesībsargājošajām iestādēm, prokuratūrai, tiesām un citām iesaistītajām pusēm.

2. Atbilstoši normatīvajiem aktiem un lietotāju vēlmēm modernizēt vienotu Ieroču reģistru, lai nodrošinātu:

• vienotu digitālu ieroču licenču un ieroču atļaujas izsniegšanas un ieroču aprites uzskaiti,

• personu ieroču atļauju un ieroču komersantu speciālo atļauju (licenču) piešķiršanas procesa un uzskaites digitalizāciju, plašāku ieroču komersantu iesaisti ieroču aprites uzskaitē,

• attīstīt ieroču īpašnieku informētību par viņiem izsniegto atļauju, izziņu esību un to derīguma termiņu.

3. Modernizēt vienotu Sodu reģistru datu izgūšanai par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, t. sk.

• veikt Sodu reģistra apakšsistēmu datu migrāciju;

• digitalizēt procesu datu sagatavošanai un izsniegšanai no Sodu reģistra (E-lietas programmas ietvaros projektā nepieciešamo datu izgūšana no Sodu reģistra nepieciešama iekšēju biznesa procesu darbību nodrošināšanai, kam neseko mijiedarbība ar ārējām sistēmām vai procesiem);

• pilnveidot IDC e-Lietas koplietošanas risinājumus Sodu reģistra vajadzībām;

• attīstīt Sodu reģistra E-pakalpojumu privātpersonām, kā arī uz datiem balstītu, lietotājam draudzīgu un kvalitatīvu e-pakalpojumu attīstību sabiedrībai, kas veicina uzticēšanos valsts pārvaldei un tiesiskajai sistēmai kopumā (Izziņa no sodu reģistra par fizisko personu (ne)sodāmību, piemērotajiem administratīvajiem sodiem, juridiskām personām piemērotajiem administratīvajiem sodiem un piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem).

4. Uzskaišu kategorijās pilnveidot un uzlabot datu reģistrēšanu par policijas lēmumiem par nošķiršanu, par tiesas nolēmumos noteiktajiem pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem un par ārvalsts iestāžu nolēmumu izpildi, saskaņā ar kuru izsniegta ārvalsts apliecība.

Īsi apraksta projekta īstenošanas nepieciešamību – risināmo problēmu.

(ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes)

norāda dokumentu un prasību vai atsauci uz 5.1.2. punktu, ja tur norādīts;

norāda konkrētu punktu, ja attiecināms;

norāda dokumentu un konkrēto sadaļu, ja attiecināms;

īsi apraksta, ja attiecināms;

2) Iekšlietu ministrijas 2021. gada 2. augusta rīkojums Nr. 1-12/727 "Par Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta 2. posmā izstrādāto rekomendāciju ieviešanu";

3) E-lietas jomas mērķarhitektūra apstiprināta Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju forumā 23.04.2025.

1. Kriminālprocesa likuma 18.¹ nodaļa paredz kriminālprocesa īstenošanu elektroniskajā vidē - e-krimināllietā. Viena no e-krimināllietas pamatdarbības sistēmām ir Kriminālprocesa informācijas sistēma. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda projekta ietvaros tika uzsākta Kriminālprocesa informācijas sistēmas (E-KRASS) 1. kārta. Lai uzsāktu pilnvērtīgu kriminālprocesa īstenošanu E-KRASS, kā arī nodrošinātu lietas datu un procesuālo dokumentu apriti Tiesu administrācijas Koplietošanas komponenšu platformā, nepieciešams turpināt E-KRASS attīstības 2. kārtu. Visi E-KRASS pieejamie pakalpojumi un funkcionalitāte, kuru nodrošina sistēma, būs pieejami tiešsaistē.

Pilnībā elektroniska kriminālprocesa norise ir nepieciešama, lai digitalizētu izmeklēšanas procesus, uzlabotu datu apmaiņas procesus, kā arī samazinātu izmeklēšanas procesa laiku un resursus.

2. Sodu reģistra likums paredz izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.

Šobrīd, lai saņemtu ziņas no Sodu reģistra, dati jāiegūst no Sodu reģistra apakšsistēmām ""Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas", "Administratīvos pārkāpumus izdarījušās personas", kā arī no Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas.

Projekta ietvaros plānots IDC e-Lietas tehnoloģiskajā platformā modernizēt vienotu Sodu reģistru datu izgūšanai par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām vienuviet.

3. Ieroču aprites likums, ar ko pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvu (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli un Grozījumi Ieroču aprites likumā, nosaka:

1. IER iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā reģistrā iekļautajām ziņām;

2. Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču brokeris iekļauj Ieroču aprites likuma 83. panta ceturtajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā;

3. Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču komersants iekļauj Ieroču aprites likuma 83. panta pirmajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā;

4. Ieroču atļauja ir Valsts policijas ieraksts IER;

5. Licence ir Valsts policijas ieraksts IER.

1) Lai nodrošinātu vienotu digitālu ieroču licenču un ieroču atļaujas izsniegšanas un ieroču aprites uzskaiti, personu ieroču atļauju un ieroču komersantu speciālo atļauju (licenču) piešķiršanas procesa un uzskaites digitalizāciju, plašāku ieroču komersantu iesaisti ieroču aprites uzskaitē, vienlaikus attīstot arī ieroču īpašnieku informētību par viņiem izsniegto atļauju, izziņu esību un to derīguma termiņu, ir nepieciešams modernizēt vienoto Ieroču reģistru. Tas sekmēs vairāku šobrīd pastāvošo problēmu risināšanu, piemēram:

• Ieroču atļauju un licenču izsniegšanas iesniegumi tiek iesniegti gan digitālā, gan papīra formātā, bez vienota iesniegumu parauga un standartizēta procesa;

• Daudzi dokumenti joprojām tiek pievienoti papīra kopiju veidā, savukārt pašas atļaujas un licences tiek izsniegtas tikai papīra formātā, kas rada bojājumu un nozaudēšanas risku.

• Personas un komersantiem nepieciešama fiziska klātbūtne VP struktūrvienībās (licences – tikai Rīgā), kas rada administratīvo slogu un palielina laika un finanšu izmaksas.

2) Komersantu datu nodošana par ieroču un munīcijas apriti tiek veikta atsevišķā apakšsistēmā un ievadīta manuāli caur IDC darbiniekiem, kas liedz nodrošināt vienotu uzskaiti un datu analīzi. Ieroču komersantiem nav digitālas piekļuves informācijai par personām izsniegtām atļaujām, kas kavē darījumus un apgrūtina atļauju autentiskuma pārbaudi. VP trūkst mūsdienīgu rīku datu apkopošanai un analīzei, kā arī nav centralizētas šautuvju un klasificēto ieroču uzskaites sistēmas.

3) Saziņa starp VP, ieroču īpašniekiem un komersantiem notiek ar telefonu, e-pastu vai vēstulēm, bez digitālas platformas, kas nodrošinātu saziņas uzskaiti un izsekojamību. Ieroču īpašniekiem nav pieejams risinājums, kas atgādinātu par atļauju un veselības pārbaužu termiņiem vai ļautu vienuviet apskatīt informāciju par savām atļaujām un reģistrētajiem ieročiem. Tas samazina procesa pārskatāmību un efektivitāti gan lietotājiem, gan VP darbiniekiem.

Valsts policija un Iekšlietu ministrija sagatavo un virza grozījumus Ieroču aprites likumā un jaunu normatīvo regulējumu "Ieroču reģistra noteikumi".

4. Uzskaišu kategorijās nepieciešams pilnveidot un uzlabot datu reģistrēšanu par policijas lēmumiem par nošķiršanu, par tiesas nolēmumos noteiktajiem pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem un par ārvalsts iestāžu nolēmumu izpildi, saskaņā ar kuru izsniegta ārvalsts apliecība.

īsi apraksta, ja attiecināms;

• Vienotas digitālās vides nodrošināšana – veicināt visu ar izmeklēšanu un tiesvedību saistīto iestāžu informācijas sistēmu integrāciju, nodrošinot vienotu un lietotājam draudzīgu piekļuvi datiem.

• Datu pieejamības un kvalitātes uzlabošana – nodrošināt, ka visām iesaistītajām iestādēm ir pieejami aktuāli un precīzi dati, kas nepieciešami lēmumu pieņemšanai un procesu norisei.

• Drošības un atbilstības stiprināšana – ieviest augstākos kiberdrošības standartus, nodrošinot datu aizsardzību, atbilstību normatīvajiem aktiem un nepārtrauktu sistēmas pieejamību.

• Automatizācijas un mākslīgā intelekta pielietojums – attīstīt un integrēt automatizētus risinājumus, kas palīdzētu samazināt manuālās darbības, veicinātu efektīvāku dokumentu apriti un uzlabotu datu analīzi.

• Augstas pieejamības un mērogojamības nodrošināšana – attīstīt infrastruktūru, kas ļauj sistēmai efektīvi pielāgoties pieaugošam datu un lietotāju skaitam, kā arī nodrošināt darbību nepārtrauktību.

• Lietotāju pieredzes uzlabošana – izstrādāt lietotājam draudzīgas saskarnes un nodrošināt ērtu piekļuvi sistēmas funkcionalitātēm gan iestāžu darbiniekiem, gan tiesvedības dalībniekiem, gan personām, kuras iesaistītas soda izpildes procesos.

• E-lietas infrastruktūras un drošības uzlabojumi – pāreja uz centralizētu mākoņdatošanas risinājumu un jaunu kiberdrošības stratēģiju ieviešana.

• Privātā sektora digitalizācijas veicināšana – radīt iespējas privātajam sektoram izmantot Elietas platformu, lai attīstītu jaunus pakalpojumus un uzlabotu esošos procesus.

(īsi apraksta, ja attiecināms)

(Īsi apraksta izmaksas un riskus bez projekta)

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

(atzīmēt piemērojamos)

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Administratīvā sloga samazināšana

Uzlabota pakalpojumu sniegšana, un samazināts laika patēriņš fiziskām un juridiskām personām ieroču atļauju un licenču saņemšanai, ieroču pārreģistrācijai.

Projekta ietvaros tiks digitalizēta ieroču atļauju un licenču izsniegšana, pārreģistrācija, nodrošinot komersantu datu iesniegšanu tiešsaistē, ieroču atļauju, licenču saņemšanu un pārreģistrāciju elektroniski tiešsaistē. Digitalizēšanas rezultātā tiks būtiski samazināts fizisko un juridisko personu administratīvais slogs, kas šobrīd rodas klātienes apmeklējuma laikā (ceļā pavadītais laiks, ieroču atļauju, licenču saņemšana, ieroču pārreģistrācija klātienē).

Tiek mērīts laika patēriņš, kas rodas, fiziskām un juridiskām personām, ierodoties ieroču atļaujas, licences saņemšanai vai pārreģistrācijai VP struktūrvienībā klātienē (patērētais laiks ceļā, pārvietošanās laiks un Valsts policijas Rīgas vai reģiona pārvaldes apmeklējums).

(šobrīd ieroču atļauju un licenču saņemšana, kā arī ieroču pārreģistrācija notiek, fiziskām un juridiskām personām ierodoties klātienē VP un saņemot nepieciešamos dokumentus papīrā).

*atkarībā no klienta atrašanās vietas

0 stundas

(pakalpojumi pieejami pilnībā digitāli, ja persona izvēlas ieroču atļauju un licenču saņemšanu, kā arī ieroču pārreģistrāciju fiziskām un juridiskām personām veikt digitāli tiešsaistē, ierašanās VP klātienē nav nepieciešama).

Procesu efektivitātes paaugstināšana

Digitalizēts krimināllietas materiālu apmaiņas process starp izmeklēšanas, tiesvedības un sodu izpildes iestādēm (E-KRASS, Prokuratūras informācijas sistēmu, Tiesu informatīvās sistēmas reāllaika datu apmaiņa, izmantojot e-lietas platformu), nodrošinot vienotu dokumentu aprites procesu starp iesaistītajām pusēm un efektivizējot starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību informācijas apmaiņā.

Tiek mērīts dokumentu skaits, kas tiek nosūtīts no E-KRASS, izmantojot Elektronisko lietu katalogu.

(šobrīd krimināllietas materiālu apmaiņas process nav digitalizēts)

Procesu efektivitātes paaugstināšana

Palielināts elektroniski īstenoto kriminālprocesu īpatsvars E-KRASS vidē, uzlabota noziedzīgu nodarījumu uzskaite un paaugstināta iedzīvotāju informētība par noziedzības un likumpārkāpumu situāciju. Pilnībā elektroniska kriminālprocesa norise ir nepieciešama, lai izpildītu Kriminālprocesa likuma prasību kriminālprocesa īstenošanai elektroniskajā vidē, digitalizētu izmeklēšanas procesus, uzlabotu datu apmaiņas procesus, kā arī samazinātu izmeklēšanas procesa laiku un resursus.

Tiek mērīts to kriminālprocesu īpatsvars, kuros procesa virzītājs pamatdarbības (lietas uzsākšana, dokumentu sagatavošana, apmaiņa, uzdevumu izpilde, publicēšana) veic E-KRASS vidē (%).

reizi pusgadā

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai valstī kopumā vienā gadā tiek uzsākti aptuveni 31 044 kriminālprocesi. Līdz ar to plānots, ka vienu gadu pēc E-KRASS pilnīgas ieviešanas vismaz 15 522 kriminālprocesos pamatdarbības tiks veiktas E-KRASS vidē.

Procesu efektivitātes paaugstināšana

Valsts policijai un pašvaldības policijai nodrošināta pilnīga un vienveidīga datu reģistrēšana par aizsardzības pasākumiem vardarbības draudu gadījumos.

Strukturēti un pilnībā aizpildīti ieraksti par aizsardzības pasākumiem vardarbības draudu gadījumos (%) ļaus efektīvāk izvērtēt atbilstošākos vardarbības mazināšanas pasākumus.

Uzskaišu kategoriju (UK) sistēmas dati; ceturkšņa pārskati

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija

Projekta rezultātā 4 risinājumi (E-KRASS, Ieroču reģistrs, Sodu reģistrs un Uzskaišu kategorijas), kas šobrīd darbojas fragmentēti atsevišķās sistēmās, tiks integrēti vienotā kriminālinformācijas sistēmas vidē (IDC tehnoloģiskajā platformā).

Konsolidācijas rezultātā tiks nodrošināta vienota, centralizēta vide datu pieejamībai un datu apmaiņai vienuviet, centralizēta piekļuves pārvaldība, kā arī paaugstināta datu drošība un kiberdrošības prasību izpilde, mazinot nevajadzīgu informācijas pārreģistrāciju, atkārtošanos vairākās informācijas sistēmās.

Izstrādāta vienota sistēma izmeklēšanas iestādēm kriminālprocesa īstenošanai (E-KRASS)

Modernizēts vienots Ieroču reģistrs, lai nodrošinātu vienotu ieroču digitālo licenču un ieroču atļaujas izsniegšanas un ieroču aprites uzskaiti, personu ieroču atļauju un ieroču komersantu speciālo atļauju (licenču) piešķiršanas procesa un uzskaites digitalizāciju, plašāku ieroču komersantu iesaisti ieroču aprites uzskaitē, vienlaikus attīstot arī ieroču īpašnieku informētību par viņiem izsniegto atļauju, izziņu esību un to derīguma termiņu

Modernizēts Sodu reģistrs datu izgūšanai par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām

1 reģistrs

(Norāda projekta kopējo projekta finansējumu eiro)

(Norāda projekta īstenošanas termiņu mēnešos)

2) 177 ārstniecības iestādes varēs ievadīt digitāli datus par veselības pārbaudēm ieroču īpašniekiem;

3) 58 juridiskās personas, kuru īpašumā ir reģistrēti ieroči (apsardzes komersanti, sporta organizācijas, valsts un pašvaldības iestādes), varēs iepazīties ar iestādei reģistrētiem ieročiem un to uzskaites datiem;

4) 40 juridiskas personas varēs tiešsaistē iegūt datus no Sodu reģistra

* projekta finansējums tiek ieskaitīts ERAF 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" sasniegšanā, kā arī minētie lietotāji tiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji".

Ārstniecības iestādēm, atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumu Nr. 76 "Ieroču reģistra noteikumi" 25. punktam, tiešsaistes pārraides režīmā iekļauj reģistrā datus par šaujamieroču īpašnieku veselības pārbaudes veikšanu.

Atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem Ieroču reģistrā un Sodu reģistrā saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem tiks nodrošināta iespēja iekļaut reģistros nepieciešamos datus un informāciju tiešsaistes pārraides režīmā, kā arī atbilstoši tiks uzlabota piekļuve datiem un pakalpojumiem. Tas veicinās komersantu procesu digitalizāciju, nodrošinot elektronisku datu par ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas apriti un darījumā iesaistītām personām, kā arī datu par šaujamieroču īpašnieku veselības pārbaudes veikšanu iesniegšanu un ātrāku digitālu dokumentu apriti.

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts³

Lietotāju skaits
(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

Termiņš ieviešanai produkcijā
(gads, ceturksnis)

Ieroču reģistra modernizēšana

(VIRSIS ID: 60324)

Lietotāju skaits noteikts, balstoties uz Ieroču reģistrā pieejamo informāciju.

• Ārstniecības iestādes – 177;

• Apsardzes komersanti – 58;

• 6 valsts pārvaldes iestādes, t. sk. 3 800 VP lietotāji un 2 500 citi tiesībsargājošo valsts iestāžu lietotāji

(VIRSIS ID: 58931/1)

Lietotāju skaits noteikts, ņemot vērā kriminālprocesā iesaistīto lietotāju skaitu

2 000 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki;

100 ārējās iestādes lietotāju.

(VIRSIS ID: 60319)

Veikta Sodu reģistra apakšsistēmas APIP datu migrācija;

Digitalizēts process datu sagatavošanai un izsniegšanai no Sodu reģistra;

Attīstīti Sodu reģistra E-pakalpojumi.

Lietotāju skaits noteikts, ņemot vērā Sodu reģistrā pieejamo informāciju.

(VIRSIS ID: 60315)

Tiks uzlabots datu reģistrēšanas process par tiesas nolēmumos noteiktajiem pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem, par policijas lēmumiem par nošķiršanu un par ārvalsts iestāžu nolēmumu izpildi saskaņā ar kuru izsniegta ārvalsts apliecība

Uzlabojot datu reģistrēšanas procesu, tiks nodrošinātas efektīvākas iespējas statistisko datu izgūšanai un analīzei.

Lietotāju skaits noteikts, ņemot vērā IIIS pieejamo informāciju.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai
(gads, ceturksnis)

Atvērto datu portālam no E-KRASS tiks padoti dati par noziedzīgu nodarījumu statistiku, atbilstoši Statistikas likumā noteiktajam apjomam

(Šeit jānorāda vienkāršoti aprēķini, kas skaidri pamato projekta lietderību un parāda sagaidāmos ieguvumus finansiālā izteiksmē salīdzinājumā ar izmaksām projekta dzīves ciklā)

Projekta ietvaros tiks digitalizēti un optimizēti kriminālprocesa, ieroču aprites un sodu uzskaites procesi, veidojot vienotu, drošu un integrētu informācijas sistēmu vidi. Tiks nodrošināta efektīva lietas datu un dokumentu aprite starp tiesībsargājošajām iestādēm, prokuratūru un tiesām, izstrādāta elektroniskā darba vide procesa virzītājiem, kā arī mazināta datu dublēšanās un administratīvais slogs. Projekts paredz izveidot vienotu Ieroču reģistru un Sodu reģistru, digitalizējot licencēšanas, uzskaites un datu apmaiņas procesus, tādējādi nodrošinot ērtākus e-pakalpojumus sabiedrībai un veicinot uzticēšanos valsts pārvaldei un tiesiskajai sistēmai.

Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešami 10 000 000 euro. Projekta ieviešanas rezultātā sociālekonomiskie ieguvumi un pārvaldes izdevumu ietaupījums veido aptuveni vismaz 2 683 195 euro gadā, ieguvumi projekta dzīves cikla (10 gadi) laikā varētu sasniegt aptuveni 26 831 950 euro, tai skaitā:

1. Administratīvā sloga samazinājums ieroču atļauju un licenču jomā iesaistītajām dalībniekiem (fiziskām un juridiskām personām).

Šobrīd ieroču atļauju un licenču saņemšanai personām fiziski jāierodas VP Atļauju sistēmas nodaļās. Ieroču pārreģistrācijai personai fiziski jāierodas VP struktūrvienībā, kurā šī ieroča uzskaite tiek veikta. Tiek patērēts laiks un finanšu līdzekļi, kā arī rodas pārmērīgs administratīvais slogs gan ieroču īpašniekiem, gan VP darbiniekiem, gan komersantiem. Ar esošiem risinājumiem nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu ieroču atļauju un licenču piešķiršanas procesa, un ieroču un munīcijas aprites procesa uzskaiti, līdz ar to ir nepieciešama digitalizācija un mūsdienīgu risinājumu ieviešana. Digitalizēts ieroču atļauju un licenču saņemšanas un pārreģistrācijas process sabiedrībai kopumā indikatīvi ļaus ietaupīt vismaz 657 880 euro gadā.

Ieguvuma aprēķins (7 euro * 7 565 skaits + 10 euro * 11 880 skaits) + (10 euro/h * 2,5 h * 7 565 skaits +10 euro/h * 2,5 h * 11 880 skaits) = 657 880 euro gadā, ieguvumi projekta dzīves cikla laikā varētu sasniegt aptuveni 6 578 800 euro, pieņemot šeit un turpmāk veiktajos aprēķinos, ka

• vidējie ceļa izdevumi Rīgā (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 7,00 euro;

• vidējie ceļa izdevumi reģionos (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 10,00 euro;

• ieroču atļauju un licenču saņemšanai fiziski jāierodas klātienē Rīgā ir 6 006 (skaits, vidēji gadā);

• ieroču atļauju un licenču saņemšanai fiziski jāierodas klātienē reģionos 6 000 (skaits, vidēji gadā);

• ieroču pārreģistrācijai fiziski jāierodas klātienē Rīgā ir 2 400 (skaits, vidēji gadā);

• ieroču pārreģistrācijai fiziski jāierodas klātienē reģionos ir 7 200 (skaits, vidēji gadā);

• vidējā vienas stundas darba likme Latvijā 2024. gadā – 10 euro (atbilstoši CSP datiem 2024. gada 2.ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā 1671 euro. Pieņēmums, 2024. gadā vidēji mēnesī strādā 167 h. Aprēķins: stundas bruto likme 1671 euro/167 h ir 10 euro/h);

• patērētais laiks ceļā, pārvietošanās laiks un Valsts policijas Rīgas vai reģiona pārvaldes apmeklējums – 2,5 h;

• Plānots samazināt klātienē apstrādāto pakalpojumu par 90%, līdz ar to samazināts klātienes pakalpojumu skaits Rīgā – par 7 565 (90%*8 406 esošais skaits); samazināts klātienes pakalpojumu skaits reģionos – par 11 880 (90%*13 200 esošais skaits.

2. Administratīvā sloga samazinājums kriminālprocesos iesaistītajiem lietas dalībniekiem.

Nodrošinot e-pakalpojuma ieviešanu un sniedzot lietas dalībniekiem iespēju iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem un lietas materiāliem, administratīvā sloga samazinājuma apmērs personām, kuras ir iesaistītas konkrētā kriminālprocesā un kurām saskaņā ar Kriminālprocesa likumu nepieciešams iepazīties ar procesuālajiem lēmumiem vai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, finanšu izteiksmē varētu sasniegt vismaz 40 000 euro (aprēķins veikts, pieņemot, ka lietas dalībnieka laika patēriņš iestādes apmeklējumam ir divas stundas un vidējā vienas stundas darba likme Latvijā 2024. gadā – 10 euro (atbilstoši CSP datiem 2024. gada 2. ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā 1671 euro. Pieņēmums, 2024. gadā vidēji mēnesī strādā 167 h. Aprēķins: stundas bruto likme 1671 euro/167 h ir 10 euro/h): stundas bruto likme × klienta patēriņš iestādes apmeklējumam = 10 × 2 = 20 euro). Indikatīvi kopējais personu skaits, kas izmantos konkrētos e-pakalpojumus, būs 2000 (izmeklētāji, izmeklētāju tiešie priekšnieki, izmeklētāju palīgi).

3. Izmaksu ietaupījums, kas rodas procesu digitalizācijas ietvaros, samazinot papīra dokumentu apriti.

Nodrošinot dokumentācijas elektronisku plūsmu starp amatpersonām, kuras veic iesniegumu izskatīšanu, resoriskās pārbaudes, atsaka ierosināt kriminālprocesus un izmeklē kriminālprocesus, un lietas dalībniekiem, kā arī izmeklēšanas stadijā esošās lietas uzraugošajiem prokuroriem, pēc pilnvērtīgas E-KRASS ieviešanas papīra dokumentācijas sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas tiks samazinātas par ~20%. Atbilstoši SIA "Ernst & Young Baltic" ziņojumam, kas tapis "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)" ietvaros, ietaupījums gadā sastāda 102 916 euro/gadā (514 580 x 0.20, pieņemot, ka dokumentu sagatavošana un nosūtīšanas izmaksas pirms digitalizācijas sastāda ~514 580 euro/gadā (pamatā drukas izmaksas, aplokšņu un pasta izdevumi, manuālā saskaņošana, kuras ietvaros vidējā dokumenta apstrādes izmaksas ir ~4 euro, aptuveni 128 645 dokumenti gadā), digitalizācijas efekts ir 20% ietaupījums). Attiecīgi ieguvumi projekta dzīves cikla laikā varētu sasniegt aptuveni 1 029 160 euro. Dokumentu skaits balstīts uz VP un IDC iekšējo statistiku par procesuālo dokumentu īpatsvaru (iekšējie dati). Vidējās dokumenta izmaksas aprēķinātas no drukas (0,12 euro/lapa x 5 lapas), aploksnes, pasta izdevumiem un manuālās apstrādes laikā (10 euro/stundā x 0,3 stundas).

Vērā jāņem arī ieguvumi darba efektivizēšanā E-lietas programmas saistītajās iestādēs, digitalizējot procesus, piemēram, prokurora darba efektivizēšana, atsakoties no dokumentu atkārtotas manuālas ievades E-KRASS. Kur ilgtermiņa darba efektivitātes pieaugums aprēķināms kā 10 000 000 euro gadā (aprēķinā pieņemot, ka prokurora patērētais darba laiks samazināsies ~ 3 stundas gatavojot procesuālos dokumentus (75% ekonomija), ~ 1 stunda, līdz ar to pieņemams, ka darba efektivitāte pieaugs divreiz, un ka pašreizējās atalgojuma izmaksas gadā (pie aptuveni 10`000 pabeigto un 6000 tiesās izskatīto lietu) pašlaik ir ~30 000 000 euro). Aprēķins veikts atbilstoši SIA "Ernst & Young Baltic" ziņojumā, kas tapis "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)" ietvaros, iekļautai informācijai.

Atbilstoši SIA "Ernst & Young Baltic" ziņojumam, kas tapis "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)" ietvaros, ieroču īpašnieku personas lietu (papīra) arhivēšanas procesa digitalizēšana ļaus samazināt tam patērēto laiku par 90% un ietaupīt 30 735 EUR gadā. Ieguvumi projekta dzīves cikla laikā varētu sasniegt aptuveni 307 350 euro. Ietaupījums gadā sastāda 30 735 euro/gadā (34 200 x 0,90, pieņemot, ka esošais patērētais laiks arhivēšanai sastāda ~3 420 stundas/gadā, vidējā darba likme ir 10 euro/stundā, esošās izmaksas ir 34 200 euro/gadā, digitalizācijas ietaupījums ir 90%).

4. Administratīvā sloga samazinājums IDC darbiniekiem, apkopojot statistikas rādītājus un veicot datu analīzi.

Apkopojot statistisko informāciju, samazināsies patērētais laiks, kuru IDC darbinieki patērē statistikas pārskatu izstrādei pēc dažādiem pieprasījumiem (plašsaziņas mediji, sabiedrības pārstāvji, institūcijas u. c.). Pilnvērtīgi īstenojot E-KRASS, tiek sagaidīts, ka IDC darbiniekiem būs iespējams ietaupīt līdz pat 4870 stundām no laika, kas patērēts statistikas pārskatu izveidei (800 dažādas informācijas un statistikas atskaites gadā), radot ieguvumu aptuveni 34 700 euro apmērā gadā un kopā projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā radot ieguvumu apmēram 347 000 euro apmērā.

Atbilstoši SIA "Ernst & Young Baltic" ziņojumam, kas tapis "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)" ietvaros, informācijas uzkrāšana un apkopošana periodiskām atskaitēm paredzams, ka ļaus samazināt šim procesam atvēlēto laiku gandrīz par 90% un ietaupīt 43 320 euro gadā, kā arī efektivizēt konsultatīvo atbalstu par 6 019 euro. Ieguvumi projekta dzīves cikla laikā varētu sasniegt aptuveni 493 390 euro.

5. Administratīvā sloga samazinājums Valsts policijas amatpersonām.

Nodrošinot personu un mantu identifikācijas iespēju kā e-pakalpojumu, samazināsies patērētais laiks, ko Valsts policijas amatpersona velta informācijas izvietošanai un pārraudzībai konkrētos kriminālprocesos. Pilnvērtīgi īstenojot E-KRASS, tiks nodrošināta ērta un automatizēta iespēja informācijas izvietošanai publiskajā tīmekļvietnē. Tas procesa virzītājam ietaupīs līdz pat 2% no patērētā laika un gada laikā radīs ieguvumu aptuveni 120 484 euro apmērā, kā arī sniegs iespēju ātrākai mantu identifikācijai un to īpašnieku atrašanai, kas kopā projekta dzīves cikla laikā radīs ieguvumu aptuveni 1 204 840 euro apmērā.

Lai Valsts policijas reģionu pārvalžu iecirkņos izmeklētu un nosūtītu uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesus, kuros ir noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas, vidēji nepieciešamas 13,25 dienas. Lai Valsts policijas reģionu pārvalžu iecirkņos izmeklētu kriminālprocesus, kuros nav noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas, vidēji nepieciešamas 6,17 dienas. Pēc pilnvērtīgas E-KRASS ieviešanas, pieņemot lēmumu pāriet pilnībā uz procesu digitalizāciju un no manuālo dokumentu aprites uz elektronisko apriti, cilvēkdienu skaits, kas nepieciešamas noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai, varētu samazināties par ~0,5%. Tiktu ietaupīts laiks, kas nepieciešams dokumentu saskaņošanai, nosūtot lietas materiālus uzraugošajam prokuroram, lietas dalībnieku iepazīstināšanai ar manuālajiem lietas materiāliem, sarakstei ar lietas dalībniekiem u. c. Līdz ar to samazinātos izmeklēšanai nepieciešamo dienu skaits gan procesos, kuros ir noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas, gan procesos, kuros nav noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas. Izmeklēšanas darba izmaksas kriminālprocesos, kuri ir atklāti, kopumā veido 11 951 390 euro gadā, bet kriminālprocesos, kuri atrodas izmeklēšanā, – 20 276 060 euro gadā. Pēc E-KRASS ieviešanas izmaksas tiks samazinātas par ~0,5%, kas veido amatpersonu darba laika ietaupījumu 161 137 euro gadā, kopā projekta dzīves cikla laikā radot ieguvumu aptuveni 1 611 370 euro apmērā.

Atbilstoši SIA "Ernst & Young Baltic" ziņojumam, kas tapis "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)" ietvaros, ietaupījums radīsies procesu digitalizācijas ietvaros, un tas saistīts ar ieroču atļauju un licenču izsniegšanu, anulēšanu, aktualizēšanu fiziskām un juridiskām personām, apmeklētāju pieņemšanu un konsultēšanu klātienē, iesniegumu izskatīšanu un lēmumu sagatavošanu par administratīvo protokolu sastādīšanu, ieroču īpašnieku kontroli un juridisko personu apsekošanu klātienē. Izmaksu ietaupījumu veido ieroču glabāšanas apstākļu pašdeklarēšanas sistēmas ieviešana un ieroču īpašnieku, VP atļauju sistēmas, klātienes apmeklējumu atļaujas saņemšanai samazinājums, kas naudas izteiksmē indikatīvi ik gadu ļaus ietaupīt vismaz 538 280 euro. Ieguvumi projekta dzīves cikla laikā varētu sasniegt aptuveni 5 382 800 euro.

2. Ātrāka tiesiskā reakcija.

Kriminālprocesa informācijas sistēmas E-KRASS ieviešana veicinās ātrāku lietu izskatīšanu un ātrāku lēmumu pieņemšanu par drošības līdzekļiem vai aizsardzību pret vardarbību, kas var tieši glābt upurus.

Savukārt ātrāka lietu izskatīšana nozīmē, ka bīstami noziedznieki ātrāk tiek notiesāti, un, ka vainīgais tiek ātrāk nošķirts no sabiedrības, tas samazina risku, ka viņš varētu izdarīt jaunus, potenciāli letālus noziegumus. Saskaņā ar kriminālās statistikas datiem^[1] 2024. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits valstī ir 36 080. No tiem sevišķi smagi noziegumi – 1 605 un smagi noziegumi – 7 892. Saskaņā ar 2023. gadā veikto pētījumu "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūras un kapacitātes izpēte, esošās situācijas novērtējums, funkciju un uzdevumu analīze ilgtermiņa attīstības koncepcijas izveidei", pēc teorētiskiem aprēķiniem viena miruša cilvēka dzīvības vērtība svārstās no 400 000 līdz 2 500 000 euro. Pret vardarbību aizsargājamo personu vidējais vecums ir 47 gadi, un viena 45 gadu veca cilvēka dzīvības aprēķins Latvijā ir 1 086 640 euro. Pieņemot, ka vismaz viens no noziedzīgiem nodarījumiem tiek atrisināts ātrāk, izglābjot vismaz 1 cilvēka dzīvību, tiek ietaupīts 1 086 640 euro, kas 10 gadu periodā veido kopsummu 10 866 400 euro.

^[1] Kriminālā statistika pieejama Iekšlietu ministrijas Informācijas centra tīmekļvietnē, saite: https://www.ic.iem.gov.lv/lv/kriminala-statistika

Tāpat jāņem vērā, ka projekta rezultātā tiks būtiski uzlabota informācijas sistēmu savietojamība, kas nodrošinās:

1) procesuālo dokumentu digitalizāciju kriminālprocesā, administratīvajā procesā, civilprocesā un administratīvo pārkāpumu lietās, padarot tos pieejamus plašākam sabiedrības lokam;

2) elektronisku piekļuvi lietas materiāliem gan institūcijām, gan privātpersonām, samazinot birokrātisko slogu un veicinot starpinstitucionālo sadarbību;

3) datu glabāšanas un apmaiņas risinājumu modernizāciju, kas paaugstinās iesaistīto iestāžu darba efektivitāti, t. sk. tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām samazināsies laiks un finanšu resursi, kas tiek patērēti dažādu lēmumu un pieprasījumu sagatavošanai, saskaņošanai un nosūtīšanai, laiks, kas tiek patērēts, lai pārvaldītu lietā esošos pierādījumus; laiks, kas tiek patērēts informācijas apstrādei, tai skaitā atvieglojot datu ievadi un apstrādi un novēršot dublējošo darbību veikšanu, veicot datu apmaiņu un sniedzot informāciju no jaunās paaudzes Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas (IIIS2) uz citām IS, kuras integrētas ar IIIS2, tiks ietaupīti resursi, kas nepieciešami datu atkārtotai ievadei, samazināsies papīra dokumentu aprite, tai skaitā starp izmeklēšanas iestādēm, veicinot efektīvāku apriti kriminālprocesā.

Projekta ietvaros paredzētās investīcijas aptver četras būtiskas informācijas sistēmas:

1. E‑KRASS 2. kārta;

2. Ieroču reģistra modernizācija;

3. Sodu reģistra modernizācija;

4. Uzskaišu kategoriju sistēmas pilnveide.

Lai novērstu iespējamu šķērssubsīdiju risku, zemāk sniegta atsevišķa investīciju lietderības analīze katrai sistēmai, balstoties uz attiecīgajiem procesu uzlabojumiem, administratīvā sloga samazinājumu un finansiālajiem ieguvumiem.

1. E-KRASS (2. kārta). Ieguldījuma mērķis - pilnveidot izmeklēšanas un kriminālprocesa dokumentu apriti digitālā vidē, digitalizēt procesuālos dokumentus, nodrošināt datu apriti ar E‑Lietas Koplietošanas komponentēm un būtiski mazināt manuālo darbu izmeklēšanas, uzraudzības un tiesvedības procesos.

Galvenie ieguvumi:

○ Izmeklēšanas procesu laika samazinājums par ~0,5% rada ietaupījumu ~161 137 euro/gadā (izmeklēto kriminālprocesu darba izmaksās);

○ Administratīvā sloga kritums VP amatpersonām (dokumentu aprite, informatīvās darbības) rada ietaupījumu ~120 484 euro/gadā;

○ Procesuālo dokumentu digitalizācija, kas samazina papīra dokumentu apriti un fizisko saskaņošanu rada 20% ietaupījumu dokumentu sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksās;

○ E‑pakalpojumu ieviešana lietas dalībniekiem rada ietaupījumu 40 000 euro/gadā administratīvā sloga samazinājumā.

Lietderības secinājums: ņemot vērā, ka E‑KRASS veido būtisku daļu no kopējā ieguldījuma un vienlaikus nodrošina lielāko finansiālo un procesu efektivitātes ieguvumu apjomu, sistēmas attīstība ir pilnībā lietderīga. Šajā sistēmā gūtie ieguvumi pārsniedz investīciju apjomu projekta dzīves ciklā.

2. Ieroču reģistra modernizācija. Ieguldījuma mērķis: digitalizēt ieroču atļauju un licenču izsniegšanu, nodrošināt komersantu tiešsaistes datu iesniegšanu, ieviest digitālo saziņu ar ieroču īpašniekiem, novērst manuālās datu ievades un papīra dokumentu apriti.

Galvenie ieguvumi:

○ Administratīvā sloga samazinājums ieroču īpašniekiem un komersantiem rada ietaupījumu 657 880 euro/gadā (ceļa izmaksu samazinājums, laiks, dokumentu digitalizācija);

○ Ieroču atļauju un licenču procesu digitalizācija samazina VP klātienes darba apjomu, kas rada ietaupījumu 538 280 euro/gadā;

○ Personas lietu arhivēšanas digitalizācija rada ietaupījumu 30 735 euro/gadā.

Ieroču reģistra modernizācija nodrošina ievērojamu sloga samazinājumu gan sabiedrībai, gan VP amatpersonām. Sistēmas radītie ieguvumi pārsniedz investīcijas, un atsevišķi mērāmi ietaupījumi skaidri atdalāmi no pārējām sistēmām, novēršot šķērssubsīdiju risku.

3. Sodu reģistra modernizācija. Ieguldījuma mērķis: izveidot modernizētu, centralizētu risinājumu, kurā pieejami dati par noziedzīgiem nodarījumiem un administratīvajiem pārkāpumiem, nodrošināt digitālu datu sagatavošanu un e‑pakalpojumus privātpersonām un juridiskām personām.

Galvenie ieguvumi:

• Administratīvā sloga samazinājums statistikas sagatavošanā un datu analītikā rada ietaupījumu
~34 700 euro/gadā (E‑KRASS datu bāzes izmantošana dažādu atskaišu sagatavošanai);

• Sodu reģistra apakšsistēmas APIP un citu apakšsistēmu datu migrācijas rezultātā tiek novērsta dublējoša ievade;

• Automātiska datu nodošana e‑Lietas platformai ļauj ietaupīt līdz ~49 339 euro/gadā (Ernst & Young analīze, augstāk pieminētais pētījums).

Papildu netiešie ieguvumi – datu kvalitāte, pieejamība, ātrāka reakcija uz institūciju pieprasījumiem.

Sodu reģistra modernizācijas finansiālais ieguldījums ir salīdzinoši mazāks nekā E‑KRASS un Ieroču reģistrā, un tā ieguvumi pārsvarā izpaužas datu kvalitātes, pieejamības un administratīvā sloga mazināšanā. Atsevišķa izmaksu–ieguvumu bilance ir pozitīva, investīcija ir lietderīga un nepārklājas ar citām sistēmām.

4. Uzskaišu kategoriju pilnveide. Ieguldījuma mērķis: modernizēt datu reģistrēšanu par policijas lēmumiem par nošķiršanu, pagaidu aizsardzības līdzekļiem, ārvalstu iestāžu nolēmumiem. Sistēma nodrošina ātrāku datu reģistrāciju un labākas statistikas iegūšanas iespējas.

Galvenie ieguvumi:

○ Administratīvā laika ietaupījums policijas amatpersonām (6 500 lietotāji):
aprēķināts kā ~2% laika samazinājums, kas rezultējas izmaksu ietaupījumos un ātrākā reakcijā uz riska situācijām;

○ Nepieciešamības samazināšanās veikt manuālu datu precizēšanu un salīdzināšanu;

○ Labākas datu kvalitātes dēļ samazinās izmeklēšanas un kontroles laiks.

Lietderības secinājums: Lai gan šī sistēma nav lielākais investīciju komponents, tā nodrošina būtisku ieguldījumu datu kvalitātes un drošības uzlabošanā, kā arī atbilst ES un valsts prasībām. Investīcija ir lietderīga un skaidri atdalāma no pārējo sistēmu finansējuma.

Pēc projekta īstenošanas papildus turpmāk katru gadu ir nepieciešamas uzturēšanas izmaksas indikatīvi 895 000 euro apmērā.

Kopējais projekta lietderīgums: Aprēķināts no ieguvumiem (26 831 950 euro), atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus (8 950 000 euro) un investīcijas (10 000 000 euro), iegūstot kopējo projekta lietderīgumu vismaz 7 881 950 euro.

Automatizēti risinājumi un piekļuve elektroniskajiem lietas materiāliem samazinās administratīvo slogu, ļaujot esošajiem darbiniekiem koncentrēties uz kvalitatīvu procesu uzraudzību. Vienlaikus paredzama darbinieku kompetenču pilnveide digitālajā jomā, kā arī iespējama funkciju pārprofilēšana, pārejot no manuālām darbībām uz digitālo procesu pārvaldību.

Lai nodrošinātu projekta rezultātu sasniegšanu, projekta vadība tiks nodrošināta, piemērojot trīs līmeņu projekta pārvaldības struktūru:

• projekta uzraudzības padome (turpmāk - PUP);

• projektu uzraudzības komisija (turpmāk - PUK);

• projekta darba grupas.

PUP saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi" ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā tiks iekļauts IDC priekšnieks, Iekšlietu ministrijas kā nozares ministrijas, projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto iestāžu, un projekta sadarbības partneru, kas minēti 1.2. punktā, pārstāvji.

PUK ir IDC priekšnieka noteikta komisija, kas ir izveidota ar iekšējo rīkojumu, darbojas pastāvīgi un pārrauga visu projektu īstenošanu iestādē kopumā. Komisija lemj par turpmāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstiskā veidā, to regularitāte utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem.

PUK galvenie uzdevumi:

– augsta līmeņa projekta risku pārvaldīšana, problēmsituāciju risināšana un, ja nepieciešams, lēmumu par koriģējošiem pasākumiem pieņemšana;

– ikdienas un operatīvu uzdevumu īstenošana;

– stratēģisku lēmumu par projekta izpildi un īstenošanu pieņemšana;

– projekta mērķu sasniegšanas uzraudzīšana;

– projekta īstenošanas un citu projekta aktivitāšu ziņojumu pieņemšana, izskatīšana, apstiprināšana un progresa atbilstības novērtēšana.

PUK vadītājs ir IDC priekšnieks. PUK darbojas IDC priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītājs un Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs. PUK sēdes tiks sasauktas pēc vajadzības.

Projekta vadību nodrošinās projekta vadības personāls, tai skaitā:

• projekta vadītājs (pienākumi: projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta pārskatu, atskaišu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanas nodrošināšana, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā);

• finansists/grāmatvedis (pienākumi: atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu pareiza noformēšana, sistematizācija, projekta maksājumu veikšana, nepieciešamo projekta finanšu atskaišu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā);

• iepirkumu speciālists (pienākumi: projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības nodrošināšana un juridiskais atbalsts).

Projekta īstenošanas kapacitāte tiks nodrošināta, piesaistot:

• ārpakalpojuma sniedzējus (galvenokārt - programmatūras izstrāde);

• par biznesa pamatdarbību procesu un infrastruktūru atbildīgos IDC speciālistus;

• sadarbības partnerus.

Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, darbu organizēs darba grupās, iesaistot gan IDC, gan sadarbības partneru un piesaistīto ārpakalpojumu (piemēram, programmatūras izstrāde) pārstāvjus.

Sadarbības partneri norādīti šīs pases 1.2. apakšpunktā.

Projekta ietvaros iestādēm sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai vai komercdarbībai.

1. Atkarības no citu saistīto projektu īstenošanas un Nepilnīga biznesa vajadzību savstarpēja saskaņošana un prioritāšu noteikšana. Projekta veiksme ir lielā mērā atkarīga no projekta partneru saskaņotas darbības, līdz ar to būtiski ir sinhronizēt un saskaņoti ieviest izmaiņas E-lietas 3. kārtas projektu termiņus un prioritātes, E-KRASS un E-lietas sistēmas. Trūkstoša datu un procesu modeļu harmonizācija var radīt funkcionalitātes nepilnības.

2. Normatīvo aktu izmaiņas un normatīvā regulējuma savlaicīgas pielāgošanas trūkums. E-KRASS darbība ir tieši atkarīga no Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumiem Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi". Savukārt IER darbību regulē Ieroču aprites likums un saistošie ministru kabineta noteikumi. Jebkuras izmaiņas normatīvajos aktos var radīt neparedzētas sistēmas funkcionalitātes izmaiņas, kas savukārt var ietekmēt informācijas apmaiņu starp E-KRASS un E-lietas sistēmām, un IER.

3. Finansējuma pārklāšanās risks, kas var rasties, ja netiek pietiekami rūpīgi izvērtēta aktivitāšu atbilstība visu E-lietas programmas ietvaros iekļauto projektu finansējumam. Lai to novērstu, projekta aktivitātes tiks analizētas no dubultā finansējuma riska perspektīvas visā projekta īstenošanas laikā.

4. Izstrādes procesa kavējuma risks. Lai mazinātu šo risku, tiks nodrošināta kvalitatīva izstrādes prasību dokumentācijas sagatavošana, savlaicīga izstrādes plānošana un uzsākšana, paredzot laika rezervi neparedzētu darbu veikšanai.

5. Projektā iesaistītā personāla mainības risks. Projekta īstenošanas laikā var rasties personāla mainība, kas var ietekmēt projekta norisi. Lai mazinātu šo risku, tiks nodrošināta pilnīga informācijas pieejamība visiem projektā iesaistītajiem darbiniekiem, kā arī projekta darba dokumentācijas glabāšana, strukturēšana un uzturēšana.

6. Nepareizi saplānotas finanšu plūsmas risks. Lai mazinātu šo risku, tiks izveidota atsevišķa grāmatvedības uzskaite un pārskats par projekta īstenošanu, nodrošinot iespēju precīzi noteikt visus projekta finansējuma avotus un izdevumus.

Projekts skatāms sinerģijā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" E-lietas programmas projektiem.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Karīna Eglīte-Miezīte

Attīstības un administratīvās pārvaldības departamenta Attīstības nodaļas attīstības vadītāja

karina.eglite-miezite@idc.gov.lv, 67208723